Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Patlaban normatīvajos noteiktās obligātās prasības un kritēriji ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzību, ir nepietiekamas, lai pilnībā nodrošinātu mūsdienīgu aprūpi, jo neveicina pietiekamu pacientu drošības sistēmu attīstību un nenosaka vienotu kvalitātes līmeni visā valstī. Kvalitatīva, uz pacientu orientēta dzemdību palīdzības pakalpojuma nodrošināšanai ir identificēta nepieciešamība stiprināt prasības personāla kompetencēm un dzemdību pakalpojumu infrastruktūrai. Latvijā, tāpat kā vairumā OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) valstīs dramatiski krīt dzimstības līmenis, un nepieciešamība pēc dzemdību palīdzības pakalpojumiem samazinās, savukārt, pieaug izvirzītās kvalitātes prasības, kā arī nepieciešamība konsolidēt resursus ar mērķi uzlabot un nostiprināt iespējami augstu dzemdību palīdzības kvalitātes līmenī valstī.
Mērķa apraksts
Precizēt mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošas obligātās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem, jaundzimušo intensīvās terapijas un prenatālās diagnostikas nodaļām, kas vērstas uz resursu konsolidāciju, lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu, efektīvu un mūsdienīgu dzemdību palīdzības tīklu, kas nodrošinātu grūtnieču un dzemdētāju mērķtiecīgu un savlaicīgu nonākšanu slimnīcās, kur viņas var saņemt profilam atbilstošu vislefektīvāko ārstniecību un aprūpi.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.04.2026. - 28.05.2026.
Informācija
Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu
Fiziskās personas
- Pacienti, kuri saņems veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kuras nodrošinas dzemdību palīdzības pakalpojumu.
Skaidrojums un ietekme
Paredzams, ka, pilnveidojot dzemdību palīdzības iestādēm noteiktās obligātās prasības, uzlabosies dzemdību palīdzības pakalpojuma kvalitāte un pacientu apmierinātība ar saņemto dzemdību palīdzības pakalpojumu.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
Skaidrojums un ietekme
Projektā precizētas ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzības pakalpojumus, noteiktās prasības.
Sagatavoja
Viktorija Korņenkova (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
28.04.2026. 08:54
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-1119/2
Jaunā māmiņa
Vai varat iedomāties, cik daudz respondentu jūs zaudējat, liekot ielogoties sistēmā??
Kāpēc nepieciešami lieki soļi, kāpēc nevar uztaisīt anonīmu aptauju un linku, kas pa tiešo aizved uz aptauju??
Vai jums ir skaidrs, kādu viedokli jūs vēlaties iegūt? Jo man nav skaidrs. Te pat nav jautājuma, uz kuru būtu jāatbild.
Kāpēc nepieciešami lieki soļi, kāpēc nevar uztaisīt anonīmu aptauju un linku, kas pa tiešo aizved uz aptauju??
Vai jums ir skaidrs, kādu viedokli jūs vēlaties iegūt? Jo man nav skaidrs. Te pat nav jautājuma, uz kuru būtu jāatbild.
05.05.2026. 17:57
25-TA-1119/3
SIA "Femina-S"
Diemžēl medicīnas darbinieku motivācija un brīžiem profesionāla izdegšana krasi atspoguļojas uz dzemdibu sniegšanas palīdzības kvalitāti, kas prasa ne tikai pēc vadlīnijām balstītu kvalitatīvu aprūpi , bet arī iejūtīgumu un empātiju pret katru māti un bērnu.
Brīžiem arī pacientes gaidas ir augstākās par stacionāra iespējamām!
ieguldīt, manuprāt, vajadzētu darbiniekos. Celt darbinieku apmierinātības līmeni, darba vides siltu atmosfēru, atzinumu no vadības un valsts līmenī. Celt jebkurā medicīnas darbinieku profesijas prestižu un veikt vairāk izglītojošā rakstura pasākumus sadarbībai, ar mērķi dibināt efektīvu, uz sadarbību vērstu komunikāciju aprūpes jautājumos.
Brīžiem arī pacientes gaidas ir augstākās par stacionāra iespējamām!
ieguldīt, manuprāt, vajadzētu darbiniekos. Celt darbinieku apmierinātības līmeni, darba vides siltu atmosfēru, atzinumu no vadības un valsts līmenī. Celt jebkurā medicīnas darbinieku profesijas prestižu un veikt vairāk izglītojošā rakstura pasākumus sadarbībai, ar mērķi dibināt efektīvu, uz sadarbību vērstu komunikāciju aprūpes jautājumos.
05.05.2026. 21:54
25-TA-1119/4
Edgars Siliņš - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca"
Aicinām papildināt 139.1 ar bērnu māsu - bērnu māsas kvalifikācija ir neaizstājama brīžos, kad nepieciešams nodrošināt jaundzimušo reanimāciju/intesnīvos pasākumus (ar mērķi uzlabot, ne tikai dzemdētājas, bet arī jaundzimušā aprūpi);
svītrot 140.9 - peri mortem ķeizargrieziena komplekts neatšķiras no parastā ķeizargrieziena komplekta, vai arī noteikt nepeiciešamo instrumentu sastāvu šādam komplektam;
svītrot vai labot 140.18.4 - ārpus perinatāliem aprūpes centriem inkubatora vajadzība ir diskutējama, jo attiecīgi jaundzimušie tiek pārvesti uz PAC vai BKUS. Līdz SMC ierašanās brīdim termoregulāciju nodrošina sildāmais galds/lampa
144.16 - šāda prasības samērīgums nav saprotams. Asins apmaiņa ir procedūra, nevis operācija. Vienlaikus aicinām precizēt vai šāda prasība jānodrošina pilnīgi visiemjaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām valstī, vai šāda prasība ir samērīga tikai BKUS (tāpat aicinām sniegt informācijku, cik bieži šāda procedūra tiek veikta un vai nav saprātīgāk šādus gadījumus koncentrēt BKUS, nevis ārstēt izkliedēti);
svītrot vai koriģēt 144.18 - valstī nav pietiekams speciālistu skaits, lai nodrošinātu NSG un jaundzimušo Eho-KG veikšanu 24/7 visās jaundzimušo IT (vai arī publiski norādīt cik speciālistu katrā no jaundzimušo IT nodaļām spēs veikt minētos izmeklējumus, lai pārliecinātos par prasības ieviešanas reālistiskumu);
precizēt 144.20.3 - noteikt, ka prasītais pulkstenis ir digitāls, laika sihnronizēšanu ne retāk kā reizi diennaktī, kā arī minimālo ciparu izmēru vertikāli (lai nodrošinātu precīzu laika nolasīšanu). Analogie pulksteņi ir neprecīzi, kā arī ir pakļauti bateriju beigšanās riskam.
Nepieciešams izmantot vienādu terminoloģiju - 140.3 ir perfuzators, bet 140.18.7 - perfuzors
Valodas labskanības nolūkos aicinām "bezēnu" pārfrāzēt par ēnu neradošu lampu vai tamlīdzīgi.
svītrot 140.9 - peri mortem ķeizargrieziena komplekts neatšķiras no parastā ķeizargrieziena komplekta, vai arī noteikt nepeiciešamo instrumentu sastāvu šādam komplektam;
svītrot vai labot 140.18.4 - ārpus perinatāliem aprūpes centriem inkubatora vajadzība ir diskutējama, jo attiecīgi jaundzimušie tiek pārvesti uz PAC vai BKUS. Līdz SMC ierašanās brīdim termoregulāciju nodrošina sildāmais galds/lampa
144.16 - šāda prasības samērīgums nav saprotams. Asins apmaiņa ir procedūra, nevis operācija. Vienlaikus aicinām precizēt vai šāda prasība jānodrošina pilnīgi visiemjaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām valstī, vai šāda prasība ir samērīga tikai BKUS (tāpat aicinām sniegt informācijku, cik bieži šāda procedūra tiek veikta un vai nav saprātīgāk šādus gadījumus koncentrēt BKUS, nevis ārstēt izkliedēti);
svītrot vai koriģēt 144.18 - valstī nav pietiekams speciālistu skaits, lai nodrošinātu NSG un jaundzimušo Eho-KG veikšanu 24/7 visās jaundzimušo IT (vai arī publiski norādīt cik speciālistu katrā no jaundzimušo IT nodaļām spēs veikt minētos izmeklējumus, lai pārliecinātos par prasības ieviešanas reālistiskumu);
precizēt 144.20.3 - noteikt, ka prasītais pulkstenis ir digitāls, laika sihnronizēšanu ne retāk kā reizi diennaktī, kā arī minimālo ciparu izmēru vertikāli (lai nodrošinātu precīzu laika nolasīšanu). Analogie pulksteņi ir neprecīzi, kā arī ir pakļauti bateriju beigšanās riskam.
Nepieciešams izmantot vienādu terminoloģiju - 140.3 ir perfuzators, bet 140.18.7 - perfuzors
Valodas labskanības nolūkos aicinām "bezēnu" pārfrāzēt par ēnu neradošu lampu vai tamlīdzīgi.
11.05.2026. 15:00
25-TA-1119/5
Edgars Siliņš
Papildinājums 144.18 punktam - pēc pieejamiem datiem, valstī ir 11 sertificēti bērnu kardiologi (pieņemot, ka visi arī attiecīgi veic jaundzimušo ehokardiogrāfiju) un 24 jaundzimušo neirosonogrāfijas speciālisti. Optimistiskākajā scenārijā esošais speciālistu skaits ir pietiekams, lai tikai vienā slimnīcā spētu nodrošināt 24/7 attiecīgo izmeklējumu pieejamību, bet ne visās jaundzimušo IT valstī. Lai izvērtētu prasības samērīgumu, aicinām sniegt informāciju par prognozējamo jaundzimuši skaitu valstī un katrā no eošajām jaundzimušo IT, kuriem šādi izmeklējumi būtu nepieciešami 24/7 režīmā.
13.05.2026. 11:37
25-TA-1119/6
Santa Markova
Par TA projekta anotāciju
TA Projekta anotācijā ietvertā pieeja perinatālās aprūpes centralizācijai kopumā atbilst starptautiskajām tendencēm un Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) valstu virzienam perinatālās aprūpes organizācijā. Vienlaikus anotācijā nav pietiekami izvērtēts, kā šie principi tiks praktiski ieviesti Latvijas veselības aprūpes sistēmas apstākļos, kā arī nav sniegta pilnvērtīga ietekmes, risku un pārejas perioda analīze.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3. pantam, Ārstniecības likuma 2. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantam veselības aprūpes reformas īstenojamas samērīgi, uz pierādījumiem balstīti un nodrošinot iesaistīto pušu līdzdalību.
Starptautiskajās vadlīnijās, tostarp American College of Obstetricians and Gynecologists (ACOG) / Society for Maternal-Fetal Medicine (SMFM) Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” , American Academy of Pediatrics (AAP) Policy Statement “Levels of Neonatal Care”- rekomendācijās, uzsvērta riskam atbilstošas un līmeņotas perinatālās aprūpes organizācija, kur būtiska nozīme ir pietiekamam pacientu apjomam, multidisciplinārai pieejamībai un kritiski nepieciešamās palīdzības pieejamībai noteiktā laikā (“time-critical access”). Vienlaikus vadlīnijas neparedz obligātu prasību, ka perinatālās aprūpes centram jāatrodas daudzprofilu slimnīcas juridiskajā struktūrā. Anotācijā nav pietiekami izvērtēta pārejas perioda organizācija, cilvēkresursu nodrošinājums, pakalpojuma kapacitātes riski reformas laikā, telpiskā loģistika, infrastruktūras un finanšu ietekme, kā arī risku vadības mehānismi.
Vienlaikus anotācijā izmantotie OECD references kritēriji attiecībā uz minimālo dzemdību apjomu nav konsekventi sasaistīti ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas faktiskajiem datiem. Nav definēti sasniedzamie mērķrādītāji, pārejas periodi, ieviešanas grafiks un rīcības plāns ārstniecības iestādēm, kas pašreiz neatbilst minētajiem kritērijiem.
Tiesību akta projekta anotācijā ietvertais secinājums par maza apjoma dzemdību nodaļu iespējamu “izmaksu neefektivitāti” nav pietiekami pamatots ar objektīvu ekonomisko izvērtējumu un nav sasaistīts ar projekta faktiskajām prasībām ārstniecības iestādēm.
Projektā paredzētās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu ir mainītas salīdzinoši minimāli. Lielākā daļa prasību precizē jau pastāvošus kvalitātes un pacientu drošības standartus vai paredz atsevišķu tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu pilnveidošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots secinājums, ka tieši šo prasību izpilde pati par sevi radītu ārstniecības iestāžu ekonomisku neefektivitāti vai automātiski lemtu par dzemdību nodaļu turpmāku nepastāvēšanu.
Atbilstoši Satversmes 111. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, savukārt Pacientu tiesību likuma 2. un 3. pants nostiprina pacienta tiesības uz kvalitatīvu, drošu un pieejamu ārstniecību. No minētā izriet, ka strukturālas reformas veselības aprūpē primāri balstāmas pacientu drošības, aprūpes kvalitātes un pakalpojumu pieejamības apsvērumos, nevis netiešos finanšu ierobežošanas mehānismos.
Starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un ACOG/SMFM vadlīnijās, perinatālās aprūpes centralizācija tiek pamatota ar pacientu drošības, personāla kompetences uzturēšanas, multidisciplināras palīdzības pieejamības un ilgtspējīga cilvēkresursu nodrošinājuma nepieciešamību.
Vienlaikus starptautiskās rekomendācijas neparedz ārstniecības iestāžu tīkla reorganizāciju galvenokārt caur ekonomiska spiediena mehānismiem vai finansiāli neizpildāmu nosacījumu noteikšanu. OECD pieeja balstās kvalitātes, drošības un kompetences koncentrācijas principos, nevis formālā izmaksu samazināšanā.
Tādēļ strukturālu reformu īstenošanai nepieciešams skaidrs un datos balstīts politikas pamatojums. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka ārstniecības iestāžu tīkla reorganizācija notiek netiešu finanšu ierobežojumu rezultātā, nepietiekami izvērtējot ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību, pacientu drošību un reģionālo līdzsvaru.
TA Projekta anotācijā ietvertā pieeja perinatālās aprūpes centralizācijai kopumā atbilst starptautiskajām tendencēm un Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) valstu virzienam perinatālās aprūpes organizācijā. Vienlaikus anotācijā nav pietiekami izvērtēts, kā šie principi tiks praktiski ieviesti Latvijas veselības aprūpes sistēmas apstākļos, kā arī nav sniegta pilnvērtīga ietekmes, risku un pārejas perioda analīze.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3. pantam, Ārstniecības likuma 2. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantam veselības aprūpes reformas īstenojamas samērīgi, uz pierādījumiem balstīti un nodrošinot iesaistīto pušu līdzdalību.
Starptautiskajās vadlīnijās, tostarp American College of Obstetricians and Gynecologists (ACOG) / Society for Maternal-Fetal Medicine (SMFM) Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” , American Academy of Pediatrics (AAP) Policy Statement “Levels of Neonatal Care”- rekomendācijās, uzsvērta riskam atbilstošas un līmeņotas perinatālās aprūpes organizācija, kur būtiska nozīme ir pietiekamam pacientu apjomam, multidisciplinārai pieejamībai un kritiski nepieciešamās palīdzības pieejamībai noteiktā laikā (“time-critical access”). Vienlaikus vadlīnijas neparedz obligātu prasību, ka perinatālās aprūpes centram jāatrodas daudzprofilu slimnīcas juridiskajā struktūrā. Anotācijā nav pietiekami izvērtēta pārejas perioda organizācija, cilvēkresursu nodrošinājums, pakalpojuma kapacitātes riski reformas laikā, telpiskā loģistika, infrastruktūras un finanšu ietekme, kā arī risku vadības mehānismi.
Vienlaikus anotācijā izmantotie OECD references kritēriji attiecībā uz minimālo dzemdību apjomu nav konsekventi sasaistīti ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas faktiskajiem datiem. Nav definēti sasniedzamie mērķrādītāji, pārejas periodi, ieviešanas grafiks un rīcības plāns ārstniecības iestādēm, kas pašreiz neatbilst minētajiem kritērijiem.
Tiesību akta projekta anotācijā ietvertais secinājums par maza apjoma dzemdību nodaļu iespējamu “izmaksu neefektivitāti” nav pietiekami pamatots ar objektīvu ekonomisko izvērtējumu un nav sasaistīts ar projekta faktiskajām prasībām ārstniecības iestādēm.
Projektā paredzētās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu ir mainītas salīdzinoši minimāli. Lielākā daļa prasību precizē jau pastāvošus kvalitātes un pacientu drošības standartus vai paredz atsevišķu tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu pilnveidošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots secinājums, ka tieši šo prasību izpilde pati par sevi radītu ārstniecības iestāžu ekonomisku neefektivitāti vai automātiski lemtu par dzemdību nodaļu turpmāku nepastāvēšanu.
Atbilstoši Satversmes 111. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, savukārt Pacientu tiesību likuma 2. un 3. pants nostiprina pacienta tiesības uz kvalitatīvu, drošu un pieejamu ārstniecību. No minētā izriet, ka strukturālas reformas veselības aprūpē primāri balstāmas pacientu drošības, aprūpes kvalitātes un pakalpojumu pieejamības apsvērumos, nevis netiešos finanšu ierobežošanas mehānismos.
Starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un ACOG/SMFM vadlīnijās, perinatālās aprūpes centralizācija tiek pamatota ar pacientu drošības, personāla kompetences uzturēšanas, multidisciplināras palīdzības pieejamības un ilgtspējīga cilvēkresursu nodrošinājuma nepieciešamību.
Vienlaikus starptautiskās rekomendācijas neparedz ārstniecības iestāžu tīkla reorganizāciju galvenokārt caur ekonomiska spiediena mehānismiem vai finansiāli neizpildāmu nosacījumu noteikšanu. OECD pieeja balstās kvalitātes, drošības un kompetences koncentrācijas principos, nevis formālā izmaksu samazināšanā.
Tādēļ strukturālu reformu īstenošanai nepieciešams skaidrs un datos balstīts politikas pamatojums. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka ārstniecības iestāžu tīkla reorganizācija notiek netiešu finanšu ierobežojumu rezultātā, nepietiekami izvērtējot ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību, pacientu drošību un reģionālo līdzsvaru.
20.05.2026. 22:21
25-TA-1119/7
Santa Markova
Priekšlikums
Ierosinām papildināt TA projektu ar perinatālās aprūpes līmeņu definēšanu un diferencētām prasībām Perinatālās aprūpes centriem (PAC), nosakot atšķirīgas prasības atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai, pacientu plūsmai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā.
Starptautiskajās vadlīnijās perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc līmeņiem (levels of care), diferencējot ārstniecības iestāžu kompetenci, tehnoloģisko nodrošinājumu un cilvēkresursu prasības atbilstoši aprūpes sarežģītībai un pacientu riska profilam. Šādu pieeju rekomendē gan OECD veselības sistēmu pārvaldības principi, gan Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG) un Mātes–augļa medicīnas biedrības (SMFM) vadlīnijas “Levels of Maternal Care”, kā arī Amerikas Pediatru akadēmijas (AAP) rekomendācijas jaundzimušo aprūpes līmeņu organizēšanai.
Atbilstoši ACOG/SMFM vadlīnijām aprūpes līmeņošanas mērķis ir nodrošināt, ka pacientes ar atšķirīgu riska pakāpi saņem atbilstošas sarežģītības aprūpi ārstniecības iestādē, kurā pieejami nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un multidisciplinārs atbalsts. Vienlaikus netiek paredzēts, ka visām ārstniecības iestādēm būtu jāatbilst identiskām infrastruktūras vai resursu prasībām neatkarīgi no aprūpes apjoma vai sarežģītības.
Pašreiz tiesību akta projektā paredzētais regulējums nosaka vienotas prasības visiem Perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no sniegtās palīdzības sarežģītības, pacientu apjoma un faktiskajām funkcijām veselības aprūpes sistēmā. Tas neatbilst riskam atbilstošas aprūpes organizēšanas principam un neveicina samērīgu resursu plānošanu.
Vienlaikus praksē PAC funkcijas un sniegtās palīdzības apjoms būtiski atšķiras. Rīgas PAC (Rīgas Dzemdību nams un PSKUS) nodrošina ievērojami lielāku augsta riska grūtnieču, priekšlaikus dzimušu jaundzimušo un komplicētu gadījumu aprūpes apjomu nekā reģionālie PAC. Arī Pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas plānā faktiski ir noteikta atšķirīga ārstniecības iestāžu loma un kompetences līmenis perinatālās aprūpes sistēmā. Tomēr šīs atšķirības nav atspoguļotas tiesību akta projektā definētajās prasībās attiecībā uz tehnoloģisko nodrošinājumu, personāla pieejamību un infrastruktūras kritērijiem.
Vienotu prasību noteikšana visiem PAC, neņemot vērā aprūpes līmeni un funkcijas, rada risku nesamērīgai resursu izmantošanai, nevienmērīgai cilvēkresursu slodzei un grūtībām nodrošināt ilgtspējīgu augsta līmeņa perinatālās aprūpes organizāciju valstī.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
- noteikt perinatālās aprūpes līmeņus atbilstoši starptautiski atzītam “levels of care” principam;
- definēt diferencētas prasības PAC atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā;
- noteikt samērīgas prasības tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēkresursu nodrošinājumam katram perinatālās aprūpes līmenim;
- izstrādāt vienotu valsts mēroga perinatālās aprūpes attīstības modeli, kas balstīts datos, pacientu plūsmu analīzē un ilgtspējīgā cilvēkresursu plānošanā.
Ierosinām papildināt TA projektu ar perinatālās aprūpes līmeņu definēšanu un diferencētām prasībām Perinatālās aprūpes centriem (PAC), nosakot atšķirīgas prasības atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai, pacientu plūsmai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā.
Starptautiskajās vadlīnijās perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc līmeņiem (levels of care), diferencējot ārstniecības iestāžu kompetenci, tehnoloģisko nodrošinājumu un cilvēkresursu prasības atbilstoši aprūpes sarežģītībai un pacientu riska profilam. Šādu pieeju rekomendē gan OECD veselības sistēmu pārvaldības principi, gan Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG) un Mātes–augļa medicīnas biedrības (SMFM) vadlīnijas “Levels of Maternal Care”, kā arī Amerikas Pediatru akadēmijas (AAP) rekomendācijas jaundzimušo aprūpes līmeņu organizēšanai.
Atbilstoši ACOG/SMFM vadlīnijām aprūpes līmeņošanas mērķis ir nodrošināt, ka pacientes ar atšķirīgu riska pakāpi saņem atbilstošas sarežģītības aprūpi ārstniecības iestādē, kurā pieejami nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un multidisciplinārs atbalsts. Vienlaikus netiek paredzēts, ka visām ārstniecības iestādēm būtu jāatbilst identiskām infrastruktūras vai resursu prasībām neatkarīgi no aprūpes apjoma vai sarežģītības.
Pašreiz tiesību akta projektā paredzētais regulējums nosaka vienotas prasības visiem Perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no sniegtās palīdzības sarežģītības, pacientu apjoma un faktiskajām funkcijām veselības aprūpes sistēmā. Tas neatbilst riskam atbilstošas aprūpes organizēšanas principam un neveicina samērīgu resursu plānošanu.
Vienlaikus praksē PAC funkcijas un sniegtās palīdzības apjoms būtiski atšķiras. Rīgas PAC (Rīgas Dzemdību nams un PSKUS) nodrošina ievērojami lielāku augsta riska grūtnieču, priekšlaikus dzimušu jaundzimušo un komplicētu gadījumu aprūpes apjomu nekā reģionālie PAC. Arī Pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas plānā faktiski ir noteikta atšķirīga ārstniecības iestāžu loma un kompetences līmenis perinatālās aprūpes sistēmā. Tomēr šīs atšķirības nav atspoguļotas tiesību akta projektā definētajās prasībās attiecībā uz tehnoloģisko nodrošinājumu, personāla pieejamību un infrastruktūras kritērijiem.
Vienotu prasību noteikšana visiem PAC, neņemot vērā aprūpes līmeni un funkcijas, rada risku nesamērīgai resursu izmantošanai, nevienmērīgai cilvēkresursu slodzei un grūtībām nodrošināt ilgtspējīgu augsta līmeņa perinatālās aprūpes organizāciju valstī.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
- noteikt perinatālās aprūpes līmeņus atbilstoši starptautiski atzītam “levels of care” principam;
- definēt diferencētas prasības PAC atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā;
- noteikt samērīgas prasības tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēkresursu nodrošinājumam katram perinatālās aprūpes līmenim;
- izstrādāt vienotu valsts mēroga perinatālās aprūpes attīstības modeli, kas balstīts datos, pacientu plūsmu analīzē un ilgtspējīgā cilvēkresursu plānošanā.
20.05.2026. 22:26
25-TA-1119/8
Santa Markova
TA Projekta redakcija, pret kuru izteikts iebildums
“148.1 Perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā, kurā nodrošina diagnostiskos un ārstnieciskos pakalpojumus augsta riska grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem perinatālajā periodā (no 22 pilnām grūtniecības nedēļām līdz septiņām pilnām dienām pēc dzemdībām) un neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus.”
Projekta 12. punktā paredzēts papildināt noteikumus ar 196. punktu šādā redakcijā:
“148.1 punktā noteiktās prasības, kas paredz, ka perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā un nodrošina neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus, stājas spēkā 2032. gada 1. janvārī.”
Iebildums
Iebilstam pret paredzēto regulējumu daļā, kurā tieši no 2032. gada 1. janvāra perinatālās aprūpes centra statuss tiek sasaistīts tikai ar atrašanos daudzprofilu reģionālās slimnīcas vai universitātes slimnīcas struktūrā un ar obligātu neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Riskam atbilstošas un reģionalizētas perinatālās aprūpes modelis kopumā ir atbalstāms un drošs risinājums. Starptautiskajā praksē šī modeļa mērķis ir panākt, lai augsta riska grūtnieces, dzemdētājas un jaundzimušie saņemtu palīdzību ārstniecības iestādēs ar atbilstošu kompetenci, personālu, aprīkojumu, multidisciplināru sadarbību un skaidriem pārvešanas mehānismiem. Vienlaikus šāds modelis nenozīmē, ka strukturālas izmaiņas nosakāmas bez izvērtējuma par konkrētās valsts pakalpojumu tīklu, esošajām kapacitātēm, cilvēkresursiem, ģeogrāfisko pieejamību un pārejas izmaksām.[1]
Latvijā perinatālās aprūpes jomā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka būtisku pakalpojumu apjomu nodrošina arī specializētas monoprofila ārstniecības iestādes. Rīgas Dzemdību nams, būdams monoprofila ārstniecības iestāde, saskaņā ar iestādes rīcībā esošajiem datiem pašlaik nodrošina būtisku perinatālās aprūpes pakalpojumu apjomu — aptuveni vienu trešdaļu no valsts apjoma un aptuveni trīs piektdaļas no visu perinatālās aprūpes centru apjoma —, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos kvalitātes un drošības kritērijus, tajā skaitā, kā vienīgais PAC Latvijā atbilst OECD definētajiem, TA anotācijā minētajiem sniegtās palīdzības apjoma kritērijiem.Tāpēc reforma, kas faktiski izslēgtu šādas iestādes no perinatālās aprūpes centra statusa, nav pamatoti īstenojama bez datu analīzes, ietekmes izvērtējuma un salīdzinājuma starp iespējamiem pakalpojuma organizācijas modeļiem.
Norādām, ka starptautiskajās vadlīnijās uzsvars tiek likts ne tikai uz iestādes juridisko vai organizatorisko piederību, bet arī uz aprūpes līmeni, reģionālo vajadzību izvērtējumu, pieejamajiem resursiem un koordinētu sadarbības sistēmu. ACOG/SMFM vadlīnijās īpaši uzsvērts, ka atbilstošais aprūpes līmenis nosakāms, ņemot vērā reģionālās veselības aprūpes vajadzības un resursus, iesaistot reģiona ārstniecības iestādes un pakalpojumu sniedzējus.[2] Arī neonatālās aprūpes līmeņu regulējumā būtisks ir riskam atbilstošs personāla, aprīkojuma un pakalpojumu nodrošinājums, nevis tikai formāls iestādes profils.[3]
Priekšlikuma izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama diskusija ar ārstniecības iestādēm, tajā skaitā ar Rīgas Dzemdību namu. Tas neatbilst labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības principiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nostiprina pienākumu valsts pārvaldei darboties sabiedrības interesēs, ievērojot labas pārvaldības principu, savukārt šā likuma 48. pants paredz sabiedrības pārstāvju iesaisti un publisku apspriešanu sabiedrībai svarīgos jautājumos.[4]
Tāpat nav publiski pieejams un ar nozari apspriests ilgtermiņa valsts veselības aprūpes attīstības plāns attiecībā uz perinatālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu. Nav veikts un publiskots risku un ieguvumu izvērtējums par paredzētajām strukturālajām izmaiņām, nav skaidrs plānoto perinatālās aprūpes centru skaits, to ģeogrāfiskais izvietojums un kapacitāte. Nav pieejama informācija par plānotā PSKUS B korpusa Sievietes veselības centra un Perinatālās aprūpes centra paredzēto jaudu un spēju pārņemt iespējami centralizējamos pacientu apjomus.
Nav izvērtēti arī būtiski cilvēkresursu riski. Ņemot vērā jau esošo speciālistu trūkumu dzemdniecībā, neonatoloģijā, anestezioloģijā un operatīvajā ginekoloģijā, nav skaidrs, kā centralizēta modeļa ietvaros tiktu nodrošināta nepieciešamā personāla pieejamība, dežūrspēja un pakalpojumu nepārtrauktība. Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo augsta riska perinatālajā aprūpē pacienta drošība ir tieši atkarīga no savlaicīgas un nepārtrauktas multidisciplināras palīdzības pieejamības.
Regulējumā ir noteikts konkrēts termiņš — 2032. gada 1. janvāris - , taču nav paredzēts detalizēts pārejas plāns, starpposmi, finansēšanas modelis, infrastruktūras attīstības grafiks, pacientu plūsmas modelis un riska vadības mehānismi. Šāda pieeja rada tiesiskās paļāvības risku ārstniecības iestādēm, kuras ilgstoši nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus un veic investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un cilvēkresursos.
Nosakot termiņu, pēc kura ārstniecības iestāde faktiski vairs nevarēs nodrošināt attiecīgo pakalpojumu esošajā statusā, tiek objektīvi ierobežota iespēja atbildīgi plānot ilgtermiņa investīcijas. Lai izvairītos no nepamatotas publiskā finansējuma izlietošanas, investīcijas šādā situācijā var tikt plānotas tikai līdz noteiktajam termiņam, nevis ilgtermiņā. Savukārt gadījumā, ja plānotā centralizācijas modeļa īstenošana kavējas vai netiek pilnībā realizēta, pastāv būtisks pakalpojuma nepārtrauktības un pieejamības risks, jo nebūs pilnvērtīgi attīstīta ne jaunā, ne pašreizējā perinatālās aprūpes infrastruktūra.
Papildus jāņem vērā Satversmes 111. pants, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[5] Strukturālām reformām veselības aprūpē jābūt balstītām datos, samērīguma izvērtējumā un prognozējamā pārejas procesā, kas nerada risku pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
• nevirzīt regulējumu daļā par perinatālās aprūpes centra obligātu atrašanos daudzprofilu reģionālās vai universitātes slimnīcas struktūrā bez pilnvērtīgas konsultēšanās ar ārstniecības iestādēm un nozares profesionāļiem;
• izstrādāt un publiskot detalizētu perinatālās aprūpes attīstības un pārejas plānu, ietverot pakalpojumu tīkla modeli, pacientu plūsmas, infrastruktūras un cilvēkresursu vajadzības;
• veikt visaptverošu ietekmes, risku, izmaksu un cilvēkresursu izvērtējumu, salīdzinot vairākus iespējamos pakalpojuma organizācijas modeļus;
• paredzēt pakāpenisku un skaidri definētu pārejas mehānismu, kas nodrošina pakalpojuma nepārtrauktību, pacientu drošību, pakalpojumu pieejamību un tiesisko paļāvību ārstniecības iestādēm;
• izvērtēt alternatīvu regulējuma redakciju, kurā perinatālās aprūpes centra statuss tiek noteikts pēc aprūpes līmeņa, kvalitātes un drošības prasībām, multidisciplinārās palīdzības faktiskās pieejamības un sadarbības mehānismiem, nevis tikai pēc ārstniecības iestādes profila vai juridiski organizatoriskās piederības.
[1] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019): riskam atbilstošas un reģionalizētas mātes aprūpes sistēmas izveide, aprūpes līmeņu definēšana un reģionālo resursu izvērtēšana.
[2] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019), īpaši norādes par to, ka aprūpes līmeni nosaka, ņemot vērā reģionālās vajadzības, resursus un ārstniecības iestāžu iesaisti.
[3] American Academy of Pediatrics, “Standards for Levels of Neonatal Care: II, III, and IV”, Pediatrics, 2023;151(6):e2023061957.
[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants un 48. pants.
[5] Latvijas Republikas Satversmes 111. pants.
“148.1 Perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā, kurā nodrošina diagnostiskos un ārstnieciskos pakalpojumus augsta riska grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem perinatālajā periodā (no 22 pilnām grūtniecības nedēļām līdz septiņām pilnām dienām pēc dzemdībām) un neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus.”
Projekta 12. punktā paredzēts papildināt noteikumus ar 196. punktu šādā redakcijā:
“148.1 punktā noteiktās prasības, kas paredz, ka perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā un nodrošina neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus, stājas spēkā 2032. gada 1. janvārī.”
Iebildums
Iebilstam pret paredzēto regulējumu daļā, kurā tieši no 2032. gada 1. janvāra perinatālās aprūpes centra statuss tiek sasaistīts tikai ar atrašanos daudzprofilu reģionālās slimnīcas vai universitātes slimnīcas struktūrā un ar obligātu neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Riskam atbilstošas un reģionalizētas perinatālās aprūpes modelis kopumā ir atbalstāms un drošs risinājums. Starptautiskajā praksē šī modeļa mērķis ir panākt, lai augsta riska grūtnieces, dzemdētājas un jaundzimušie saņemtu palīdzību ārstniecības iestādēs ar atbilstošu kompetenci, personālu, aprīkojumu, multidisciplināru sadarbību un skaidriem pārvešanas mehānismiem. Vienlaikus šāds modelis nenozīmē, ka strukturālas izmaiņas nosakāmas bez izvērtējuma par konkrētās valsts pakalpojumu tīklu, esošajām kapacitātēm, cilvēkresursiem, ģeogrāfisko pieejamību un pārejas izmaksām.[1]
Latvijā perinatālās aprūpes jomā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka būtisku pakalpojumu apjomu nodrošina arī specializētas monoprofila ārstniecības iestādes. Rīgas Dzemdību nams, būdams monoprofila ārstniecības iestāde, saskaņā ar iestādes rīcībā esošajiem datiem pašlaik nodrošina būtisku perinatālās aprūpes pakalpojumu apjomu — aptuveni vienu trešdaļu no valsts apjoma un aptuveni trīs piektdaļas no visu perinatālās aprūpes centru apjoma —, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos kvalitātes un drošības kritērijus, tajā skaitā, kā vienīgais PAC Latvijā atbilst OECD definētajiem, TA anotācijā minētajiem sniegtās palīdzības apjoma kritērijiem.Tāpēc reforma, kas faktiski izslēgtu šādas iestādes no perinatālās aprūpes centra statusa, nav pamatoti īstenojama bez datu analīzes, ietekmes izvērtējuma un salīdzinājuma starp iespējamiem pakalpojuma organizācijas modeļiem.
Norādām, ka starptautiskajās vadlīnijās uzsvars tiek likts ne tikai uz iestādes juridisko vai organizatorisko piederību, bet arī uz aprūpes līmeni, reģionālo vajadzību izvērtējumu, pieejamajiem resursiem un koordinētu sadarbības sistēmu. ACOG/SMFM vadlīnijās īpaši uzsvērts, ka atbilstošais aprūpes līmenis nosakāms, ņemot vērā reģionālās veselības aprūpes vajadzības un resursus, iesaistot reģiona ārstniecības iestādes un pakalpojumu sniedzējus.[2] Arī neonatālās aprūpes līmeņu regulējumā būtisks ir riskam atbilstošs personāla, aprīkojuma un pakalpojumu nodrošinājums, nevis tikai formāls iestādes profils.[3]
Priekšlikuma izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama diskusija ar ārstniecības iestādēm, tajā skaitā ar Rīgas Dzemdību namu. Tas neatbilst labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības principiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nostiprina pienākumu valsts pārvaldei darboties sabiedrības interesēs, ievērojot labas pārvaldības principu, savukārt šā likuma 48. pants paredz sabiedrības pārstāvju iesaisti un publisku apspriešanu sabiedrībai svarīgos jautājumos.[4]
Tāpat nav publiski pieejams un ar nozari apspriests ilgtermiņa valsts veselības aprūpes attīstības plāns attiecībā uz perinatālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu. Nav veikts un publiskots risku un ieguvumu izvērtējums par paredzētajām strukturālajām izmaiņām, nav skaidrs plānoto perinatālās aprūpes centru skaits, to ģeogrāfiskais izvietojums un kapacitāte. Nav pieejama informācija par plānotā PSKUS B korpusa Sievietes veselības centra un Perinatālās aprūpes centra paredzēto jaudu un spēju pārņemt iespējami centralizējamos pacientu apjomus.
Nav izvērtēti arī būtiski cilvēkresursu riski. Ņemot vērā jau esošo speciālistu trūkumu dzemdniecībā, neonatoloģijā, anestezioloģijā un operatīvajā ginekoloģijā, nav skaidrs, kā centralizēta modeļa ietvaros tiktu nodrošināta nepieciešamā personāla pieejamība, dežūrspēja un pakalpojumu nepārtrauktība. Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo augsta riska perinatālajā aprūpē pacienta drošība ir tieši atkarīga no savlaicīgas un nepārtrauktas multidisciplināras palīdzības pieejamības.
Regulējumā ir noteikts konkrēts termiņš — 2032. gada 1. janvāris - , taču nav paredzēts detalizēts pārejas plāns, starpposmi, finansēšanas modelis, infrastruktūras attīstības grafiks, pacientu plūsmas modelis un riska vadības mehānismi. Šāda pieeja rada tiesiskās paļāvības risku ārstniecības iestādēm, kuras ilgstoši nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus un veic investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un cilvēkresursos.
Nosakot termiņu, pēc kura ārstniecības iestāde faktiski vairs nevarēs nodrošināt attiecīgo pakalpojumu esošajā statusā, tiek objektīvi ierobežota iespēja atbildīgi plānot ilgtermiņa investīcijas. Lai izvairītos no nepamatotas publiskā finansējuma izlietošanas, investīcijas šādā situācijā var tikt plānotas tikai līdz noteiktajam termiņam, nevis ilgtermiņā. Savukārt gadījumā, ja plānotā centralizācijas modeļa īstenošana kavējas vai netiek pilnībā realizēta, pastāv būtisks pakalpojuma nepārtrauktības un pieejamības risks, jo nebūs pilnvērtīgi attīstīta ne jaunā, ne pašreizējā perinatālās aprūpes infrastruktūra.
Papildus jāņem vērā Satversmes 111. pants, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[5] Strukturālām reformām veselības aprūpē jābūt balstītām datos, samērīguma izvērtējumā un prognozējamā pārejas procesā, kas nerada risku pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
• nevirzīt regulējumu daļā par perinatālās aprūpes centra obligātu atrašanos daudzprofilu reģionālās vai universitātes slimnīcas struktūrā bez pilnvērtīgas konsultēšanās ar ārstniecības iestādēm un nozares profesionāļiem;
• izstrādāt un publiskot detalizētu perinatālās aprūpes attīstības un pārejas plānu, ietverot pakalpojumu tīkla modeli, pacientu plūsmas, infrastruktūras un cilvēkresursu vajadzības;
• veikt visaptverošu ietekmes, risku, izmaksu un cilvēkresursu izvērtējumu, salīdzinot vairākus iespējamos pakalpojuma organizācijas modeļus;
• paredzēt pakāpenisku un skaidri definētu pārejas mehānismu, kas nodrošina pakalpojuma nepārtrauktību, pacientu drošību, pakalpojumu pieejamību un tiesisko paļāvību ārstniecības iestādēm;
• izvērtēt alternatīvu regulējuma redakciju, kurā perinatālās aprūpes centra statuss tiek noteikts pēc aprūpes līmeņa, kvalitātes un drošības prasībām, multidisciplinārās palīdzības faktiskās pieejamības un sadarbības mehānismiem, nevis tikai pēc ārstniecības iestādes profila vai juridiski organizatoriskās piederības.
[1] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019): riskam atbilstošas un reģionalizētas mātes aprūpes sistēmas izveide, aprūpes līmeņu definēšana un reģionālo resursu izvērtēšana.
[2] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019), īpaši norādes par to, ka aprūpes līmeni nosaka, ņemot vērā reģionālās vajadzības, resursus un ārstniecības iestāžu iesaisti.
[3] American Academy of Pediatrics, “Standards for Levels of Neonatal Care: II, III, and IV”, Pediatrics, 2023;151(6):e2023061957.
[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants un 48. pants.
[5] Latvijas Republikas Satversmes 111. pants.
20.05.2026. 22:39
25-TA-1119/9
Fiziska persona
Projekta izstrādē būtu nepieciešams plašāk izvērtēt Latvijas ģeogrāfisko specifiku un reģionālās pieejamības aspektus. Dzemdību palīdzības kvalitāte nebūtu vērtējama tikai pēc kvantitatīviem kritērijiem – dzemdību skaita gadā. Arī mazāka apjoma dzemdību nodaļas var nodrošināt kvalitatīvu un drošu aprūpi, ja tajās ir atbilstoši organizēts darbs, kompetents personāls un skaidri pacientu plūsmas algoritmi. Tāpat būtu nepieciešams papildu pamatojums noteiktajiem dzemdību skaita sliekšņiem terciārā līmeņa stacionāriem.
Uzskatām, ka būtiski stiprināt reģionālo ārstniecības iestāžu kapacitāti un sadarbības tīklu, vienlaikus saglabājot kvalitatīvu un savlaicīgi pieejamu dzemdību palīdzību iespējami tuvāk pacientu dzīvesvietai. Pārmērīga centralizācija var radīt papildu izaicinājumus gan pacientu pieejamībai, gan transportēšanas organizēšanai neatliekamās situācijās. Mūsdienu veselības aprūpē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz individualizētu un pacientcentrētu pieeju. Tādēļ būtiski, lai plānotās izmaiņas ne tikai uzlabotu kvalitātes standartus, bet arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos dzemdību aprūpes sistēmai kopumā.
Uzskatām, ka būtiski stiprināt reģionālo ārstniecības iestāžu kapacitāti un sadarbības tīklu, vienlaikus saglabājot kvalitatīvu un savlaicīgi pieejamu dzemdību palīdzību iespējami tuvāk pacientu dzīvesvietai. Pārmērīga centralizācija var radīt papildu izaicinājumus gan pacientu pieejamībai, gan transportēšanas organizēšanai neatliekamās situācijās. Mūsdienu veselības aprūpē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz individualizētu un pacientcentrētu pieeju. Tādēļ būtiski, lai plānotās izmaiņas ne tikai uzlabotu kvalitātes standartus, bet arī stiprinātu sabiedrības uzticēšanos dzemdību aprūpes sistēmai kopumā.
22.05.2026. 09:47
25-TA-1119/10
Santa Markova
Iebildumi un priekšlikumi TA projekta prasībām, kas reglamentē Perinatālo aprūpes centru un Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu personāla nodrošinājumu.
1.Projekts nepietiekami diferencē perinatālās aprūpes centrus
Noteikumu projekts paredz vienotas minimālās prasības perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no dzemdību apjoma, augsta riska pacientu īpatsvara, priekšlaicīgu dzemdību skaita, ļoti maza dzimšanas svara jaundzimušo skaita, jaundzimušo intensīvās terapijas apjoma un epidurālās atsāpināšanas intensitātes.
Projektā nav diferencēti maza apjoma centri, sekundāra līmeņa centri, terciāra līmeņa centri un nacionāla līmeņa perinatālie centri. Tas neatbilst Ziemeļvalstu, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Eiropas jaundzimušo veselības standartiem, kuros perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc aprūpes līmeņa, pacientu smaguma un intensīvās terapijas profila.
2. Personāla prasības neatbilst drošas aprūpes principiem
Projektā noteikts, ka dzemdību nodaļā diennakts dežūrā klātienē atrodas ne mazāk kā divas vecmātes. Šāda prasība var būt minimāls slieksnis nelielai dzemdību nodaļai, taču tā neatbilst liela apjoma terciāra perinatālā centra darbībai.
Starptautiskās vadlīnijas paredz individuālu vecmātes aprūpi aktīvās dzemdībās, atsevišķu personālu inducētu dzemdību aprūpei, koordinējošu personālu bez tiešas pacientu slodzes liela apjoma centros, kā arī papildu personālu augsta riska pacientēm.
Tas īpaši attiecas uz centriem ar:
• augstu epidurālās anestēzijas īpatsvaru;
• augstu operatīvo aktivitāti;
• augstu priekšlaicīgu dzemdību profilu (īpaši līdz 32. grūtniecības nedēļām;
• daudzaugļu grūtniecībām;
augsta riska grūtnieču aprūpi, augstu inducētu dzemdību skaitu;
• jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu.
3. Jaundzimušo intensīvās terapijas personāla prasības neatbilst Eiropas standartiem
Projektā paredzēta vismaz viena māsa uz trim gultasvietām jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā. Tas neatbilst Eiropas jaundzimušo intensīvās terapijas standartiem.
Eiropas, ASV un Kanādas praksē praksē:
• intensīvās terapijas pacientiem nepieciešama attiecība 1:1;
• intensīvas novērošanas pacientiem – 1:2;
• speciālās aprūpes pacientiem – 1:4.
Īpaši tas attiecas uz bērniem ar dzimšanas masu zem 1500 g un zem 1000 g, ventilējamiem un kritiski slimiem jaundzimušajiem.
4. Projekts neņem vērā aprūpes intensitāti un apjomu
Projektā nav sasaistes starp personāla prasībām un:
• dzemdību skaitu gadā;
• indukciju skaitu;
• epidurālās anestēzijas īpatsvaru;
• priekšlaicīgu dzemdību īpatsvaru;
• ļoti mazas dzimšanas masas jaundzimušo skaitu;
• jaundzimušo intensīvās terapijas noslodzi.
Tas faktiski pielīdzina mazu zema riska dzemdību nodaļu un lielu terciāra līmeņa perinatālo centru.
5. Vienādas prasības dažādas sarežģītības centriem rada strukturālu nevienlīdzību
Vienots regulējums neņem vērā diennakts gatavības izmaksas, intensīvās terapijas slodzi un augsta riska pacientu koncentrāciju. Tas rada strukturālu nevienlīdzību pret universitāšu slimnīcām un terciāra līmeņa perinatālajiem centriem.
Vienādas minimālās prasības būtiski atšķirīgiem centriem nav vienlīdzības princips. Tieši pretēji – tas rada drošības riskus centriem, kas uztur valsts līmeņa mātes un jaundzimušo augsta riska aprūpes infrastruktūru.
6. Radioloģijas pieejamība jaundzimušo intensīvajā terapijā
Pozitīvi vērtējama prasība nodrošināt diennakts rentgenoloģiskos un ultrasonogrāfiskos izmeklējumus jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā uz vietas.
Priekšlaicīgi un kritiski slimi jaundzimušie, īpaši ar ļoti mazu dzimšanas svaru, nav droši transportējami diagnostikas veikšanai ārpus intensīvās terapijas vides. Šī prasība pilnībā atbilst terciāras neonatālās aprūpes principiem un ir saglabājama.
7. Prenatālās diagnostikas funkcija perinatālajos centros
Projektā prenatālās diagnostikas struktūrvienība minēta tikai vispārīgi, nenosakot tās apjomu, kompetences un neatliekamās palīdzības funkciju. Starptautiskās vadlīnijas paredz, ka perinatālajam centram (vismaz augstākā līmeņa) jānodrošina pilnvērtīga prenatālās diagnostikas nodaļa ar:
• augstas izšķirtspējas ultrasonogrāfiju;
• invazīvās prenatālās diagnostikas iespējām;
• augļa stāvokļa neatliekamu izvērtēšanu;
• augsta riska grūtnieču konsultēšanu;
• multidisciplināru sadarbību starp dzemdību speciālistiem, neonatologiem, anesteziologiem, ģenētiķiem un radiologiem;
• iespēju nekavējoties pieņemt lēmumus par grūtniecības turpināšanu vai neatliekamu dzemdību palīdzību.
Prenatālā diagnostika terciārā centrā nav tikai skrīninga funkcija. Tā ir neatņemama augsta riska perinatālās aprūpes sastāvdaļa, kas tieši ietekmē mātes un jaundzimušā iznākumus.
Ziemeļvalstu, Vācijas un Apvienotās Karalistes praksē prenatālās diagnostikas struktūrvienība terciārā perinatālajā centrā darbojas ciešā sasaistē ar 24/7 pieejamību, multidisciplinaritāti, tiešu saistību ar Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu,augsta riska grūtnieču aprūpi un augsti specializētu dzemdību aprūpi.Nepietiekama prenatālās diagnostikas kapacitāte Perinatālās aprūpes centrā būtiski apdraud savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un var pasliktināt perinatālos iznākumus.
Priekšlikumi
1. Ieviest sekundāra un terciāra līmeņa perinatālo centru diferenciāciju.
2. Personāla prasības sasaistīt ar:
• dzemdību skaitu gadā;
• priekšlaicīgu dzemdību skaitu;
• ļoti maza gestācijas laika un zemadzimšanas svara jaundzimušo skaitu;
• epidurālās anestēzijas epizožu īpatsvaru ;
• jaundzimušo intensīvās terapijas noslodzi;
• augsta riska pacientu īpatsvaru.
3.Perinatālās aprūpes centros iekļaut principu – viena vecmāte vienai dzemdētājai aktīvās dzemdībās.
4. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām noteikt diferencētas personāla prasības:
• 1:1 intensīvai terapijai;
• 1:2 intensīvai novērošanai;
• 1:4 speciālajai aprūpei.
5. Saglabāt kā obligātu prasību par diennakts radioloģiju un ultrasonogrāfiju jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā.
6. Perinatālās aprūpes centrā nepieciešams skaidri definēt:
• pilnvērtīgu prenatālās diagnostikas nodaļu;
• diennakts pieejamību augsta riska situācijās;
• atbilstošus cilvēkresursus;
• un tehnoloģisko nodrošinājumu.
Izmantotie avoti
-. American Academy of Pediatrics Committee on Fetus and Newborn. Levels of neonatal care. Pediatrics. 2012;130(3):587–597.
British Association of Perinatal Medicine. Nurse staffing in neonatal units. London: BAPM; 2021.National Institute for Health and Care Excellence. Safe midwifery staffing for maternity settings. London: NICE; 2015.
- Royal College of Obstetricians and Gynaecologists. Safer childbirth. London: RCOG Press; 2007.
European Foundation for the Care of Newborn Infants. European standards of care for newborn health. Munich: EFCNI; 2018.
-Gemeinsamer Bundesausschuss. Qualitätssicherungs-Richtlinie Früh- und Reifgeborene/QFR-RL. Berlin: G-BA; 2024.
-Deutsche Gesellschaft für Perinatale Medizin. Anforderungen an Perinatalzentren Level 1 und 2. Berlin: DGPM; 2023.
-Perinatal Services BC. Minimum nurse-to-patient ratios policy: neonatal intensive care unit. Vancouver: Provincial Health Services Authority; 2024.
-Perinatal Services BC. Minimum nurse-to-patient ratios policy: maternity unit. Vancouver: Provincial Health Services Authority; 2024.
Western Australia Department of Health. Maternal and newborn care capability framework. Perth: Government of Western Australia; 2024.
-Nordic Federation of Societies of Obstetrics and Gynecology. Nordic obstetric and neonatal recommendations. Copenhagen: NFOG; 2022.
-Bernitz S, Aas E, Øian P, et al. One-to-one care routines and compliance with the national recommendation in Norwegian birth units. Eur J Midwifery. 2019;3:1–8.
I-nternational Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology. Practice guidelines for performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan. Ultrasound Obstet Gynecol. 2023.
1.Projekts nepietiekami diferencē perinatālās aprūpes centrus
Noteikumu projekts paredz vienotas minimālās prasības perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no dzemdību apjoma, augsta riska pacientu īpatsvara, priekšlaicīgu dzemdību skaita, ļoti maza dzimšanas svara jaundzimušo skaita, jaundzimušo intensīvās terapijas apjoma un epidurālās atsāpināšanas intensitātes.
Projektā nav diferencēti maza apjoma centri, sekundāra līmeņa centri, terciāra līmeņa centri un nacionāla līmeņa perinatālie centri. Tas neatbilst Ziemeļvalstu, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Eiropas jaundzimušo veselības standartiem, kuros perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc aprūpes līmeņa, pacientu smaguma un intensīvās terapijas profila.
2. Personāla prasības neatbilst drošas aprūpes principiem
Projektā noteikts, ka dzemdību nodaļā diennakts dežūrā klātienē atrodas ne mazāk kā divas vecmātes. Šāda prasība var būt minimāls slieksnis nelielai dzemdību nodaļai, taču tā neatbilst liela apjoma terciāra perinatālā centra darbībai.
Starptautiskās vadlīnijas paredz individuālu vecmātes aprūpi aktīvās dzemdībās, atsevišķu personālu inducētu dzemdību aprūpei, koordinējošu personālu bez tiešas pacientu slodzes liela apjoma centros, kā arī papildu personālu augsta riska pacientēm.
Tas īpaši attiecas uz centriem ar:
• augstu epidurālās anestēzijas īpatsvaru;
• augstu operatīvo aktivitāti;
• augstu priekšlaicīgu dzemdību profilu (īpaši līdz 32. grūtniecības nedēļām;
• daudzaugļu grūtniecībām;
augsta riska grūtnieču aprūpi, augstu inducētu dzemdību skaitu;
• jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu.
3. Jaundzimušo intensīvās terapijas personāla prasības neatbilst Eiropas standartiem
Projektā paredzēta vismaz viena māsa uz trim gultasvietām jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā. Tas neatbilst Eiropas jaundzimušo intensīvās terapijas standartiem.
Eiropas, ASV un Kanādas praksē praksē:
• intensīvās terapijas pacientiem nepieciešama attiecība 1:1;
• intensīvas novērošanas pacientiem – 1:2;
• speciālās aprūpes pacientiem – 1:4.
Īpaši tas attiecas uz bērniem ar dzimšanas masu zem 1500 g un zem 1000 g, ventilējamiem un kritiski slimiem jaundzimušajiem.
4. Projekts neņem vērā aprūpes intensitāti un apjomu
Projektā nav sasaistes starp personāla prasībām un:
• dzemdību skaitu gadā;
• indukciju skaitu;
• epidurālās anestēzijas īpatsvaru;
• priekšlaicīgu dzemdību īpatsvaru;
• ļoti mazas dzimšanas masas jaundzimušo skaitu;
• jaundzimušo intensīvās terapijas noslodzi.
Tas faktiski pielīdzina mazu zema riska dzemdību nodaļu un lielu terciāra līmeņa perinatālo centru.
5. Vienādas prasības dažādas sarežģītības centriem rada strukturālu nevienlīdzību
Vienots regulējums neņem vērā diennakts gatavības izmaksas, intensīvās terapijas slodzi un augsta riska pacientu koncentrāciju. Tas rada strukturālu nevienlīdzību pret universitāšu slimnīcām un terciāra līmeņa perinatālajiem centriem.
Vienādas minimālās prasības būtiski atšķirīgiem centriem nav vienlīdzības princips. Tieši pretēji – tas rada drošības riskus centriem, kas uztur valsts līmeņa mātes un jaundzimušo augsta riska aprūpes infrastruktūru.
6. Radioloģijas pieejamība jaundzimušo intensīvajā terapijā
Pozitīvi vērtējama prasība nodrošināt diennakts rentgenoloģiskos un ultrasonogrāfiskos izmeklējumus jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā uz vietas.
Priekšlaicīgi un kritiski slimi jaundzimušie, īpaši ar ļoti mazu dzimšanas svaru, nav droši transportējami diagnostikas veikšanai ārpus intensīvās terapijas vides. Šī prasība pilnībā atbilst terciāras neonatālās aprūpes principiem un ir saglabājama.
7. Prenatālās diagnostikas funkcija perinatālajos centros
Projektā prenatālās diagnostikas struktūrvienība minēta tikai vispārīgi, nenosakot tās apjomu, kompetences un neatliekamās palīdzības funkciju. Starptautiskās vadlīnijas paredz, ka perinatālajam centram (vismaz augstākā līmeņa) jānodrošina pilnvērtīga prenatālās diagnostikas nodaļa ar:
• augstas izšķirtspējas ultrasonogrāfiju;
• invazīvās prenatālās diagnostikas iespējām;
• augļa stāvokļa neatliekamu izvērtēšanu;
• augsta riska grūtnieču konsultēšanu;
• multidisciplināru sadarbību starp dzemdību speciālistiem, neonatologiem, anesteziologiem, ģenētiķiem un radiologiem;
• iespēju nekavējoties pieņemt lēmumus par grūtniecības turpināšanu vai neatliekamu dzemdību palīdzību.
Prenatālā diagnostika terciārā centrā nav tikai skrīninga funkcija. Tā ir neatņemama augsta riska perinatālās aprūpes sastāvdaļa, kas tieši ietekmē mātes un jaundzimušā iznākumus.
Ziemeļvalstu, Vācijas un Apvienotās Karalistes praksē prenatālās diagnostikas struktūrvienība terciārā perinatālajā centrā darbojas ciešā sasaistē ar 24/7 pieejamību, multidisciplinaritāti, tiešu saistību ar Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu,augsta riska grūtnieču aprūpi un augsti specializētu dzemdību aprūpi.Nepietiekama prenatālās diagnostikas kapacitāte Perinatālās aprūpes centrā būtiski apdraud savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un var pasliktināt perinatālos iznākumus.
Priekšlikumi
1. Ieviest sekundāra un terciāra līmeņa perinatālo centru diferenciāciju.
2. Personāla prasības sasaistīt ar:
• dzemdību skaitu gadā;
• priekšlaicīgu dzemdību skaitu;
• ļoti maza gestācijas laika un zemadzimšanas svara jaundzimušo skaitu;
• epidurālās anestēzijas epizožu īpatsvaru ;
• jaundzimušo intensīvās terapijas noslodzi;
• augsta riska pacientu īpatsvaru.
3.Perinatālās aprūpes centros iekļaut principu – viena vecmāte vienai dzemdētājai aktīvās dzemdībās.
4. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām noteikt diferencētas personāla prasības:
• 1:1 intensīvai terapijai;
• 1:2 intensīvai novērošanai;
• 1:4 speciālajai aprūpei.
5. Saglabāt kā obligātu prasību par diennakts radioloģiju un ultrasonogrāfiju jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā.
6. Perinatālās aprūpes centrā nepieciešams skaidri definēt:
• pilnvērtīgu prenatālās diagnostikas nodaļu;
• diennakts pieejamību augsta riska situācijās;
• atbilstošus cilvēkresursus;
• un tehnoloģisko nodrošinājumu.
Izmantotie avoti
-. American Academy of Pediatrics Committee on Fetus and Newborn. Levels of neonatal care. Pediatrics. 2012;130(3):587–597.
British Association of Perinatal Medicine. Nurse staffing in neonatal units. London: BAPM; 2021.National Institute for Health and Care Excellence. Safe midwifery staffing for maternity settings. London: NICE; 2015.
- Royal College of Obstetricians and Gynaecologists. Safer childbirth. London: RCOG Press; 2007.
European Foundation for the Care of Newborn Infants. European standards of care for newborn health. Munich: EFCNI; 2018.
-Gemeinsamer Bundesausschuss. Qualitätssicherungs-Richtlinie Früh- und Reifgeborene/QFR-RL. Berlin: G-BA; 2024.
-Deutsche Gesellschaft für Perinatale Medizin. Anforderungen an Perinatalzentren Level 1 und 2. Berlin: DGPM; 2023.
-Perinatal Services BC. Minimum nurse-to-patient ratios policy: neonatal intensive care unit. Vancouver: Provincial Health Services Authority; 2024.
-Perinatal Services BC. Minimum nurse-to-patient ratios policy: maternity unit. Vancouver: Provincial Health Services Authority; 2024.
Western Australia Department of Health. Maternal and newborn care capability framework. Perth: Government of Western Australia; 2024.
-Nordic Federation of Societies of Obstetrics and Gynecology. Nordic obstetric and neonatal recommendations. Copenhagen: NFOG; 2022.
-Bernitz S, Aas E, Øian P, et al. One-to-one care routines and compliance with the national recommendation in Norwegian birth units. Eur J Midwifery. 2019;3:1–8.
I-nternational Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology. Practice guidelines for performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan. Ultrasound Obstet Gynecol. 2023.
24.05.2026. 21:59
25-TA-1119/11
Lauma Meldere
SIA "Vidzemes slimnīca" komentāri:
139.1. punktā un apakšpunktos: Precizēt - vai anesteziologs, reanimatologs, anestēzijas māsas, operāciju māsa, pediatrs vai neonatologs tiešām nodrošina diennakts dežūras klātienē dzemdību nodaļā? Ja, jā - tad - Pārskatīt prasību, nosakot, ka anesteziologs, reanimatologs, anestēzijas māsas, operāciju māsa, pediatrs vai neonatologs dežūrē klātienē slimnīcā un neatliekamā situācijā pieejams nekavējoties, steidzamā gadījumā - 30 minūšu laikā.
144.18. punktā: Pārskatīt prasību - slimnīcā nav pietiekošs personālresurss, lai nodrošinātu 24/7 bērnu neirosonologu, kardiologu un USG speciālistu.
148.2. 1. punktā: Pārskatīt prasību - nosakot, ka, ierobežota personālresursa apstākļos, iespējams līgums ar pakalpojuma sniedzēju.
148.4 3. punktā: Pārskatīt prasību - nosakot, ka sertificēts neonatologs pieejams klātienē Slimnīcā
139.1. punktā un apakšpunktos: Precizēt - vai anesteziologs, reanimatologs, anestēzijas māsas, operāciju māsa, pediatrs vai neonatologs tiešām nodrošina diennakts dežūras klātienē dzemdību nodaļā? Ja, jā - tad - Pārskatīt prasību, nosakot, ka anesteziologs, reanimatologs, anestēzijas māsas, operāciju māsa, pediatrs vai neonatologs dežūrē klātienē slimnīcā un neatliekamā situācijā pieejams nekavējoties, steidzamā gadījumā - 30 minūšu laikā.
144.18. punktā: Pārskatīt prasību - slimnīcā nav pietiekošs personālresurss, lai nodrošinātu 24/7 bērnu neirosonologu, kardiologu un USG speciālistu.
148.2. 1. punktā: Pārskatīt prasību - nosakot, ka, ierobežota personālresursa apstākļos, iespējams līgums ar pakalpojuma sniedzēju.
148.4 3. punktā: Pārskatīt prasību - nosakot, ka sertificēts neonatologs pieejams klātienē Slimnīcā
25.05.2026. 16:13
25-TA-1119/12
Amanda Smildzere
Labdien,
pievienoju savus komentārus attiecībā par jaundzimušo aprūpi un intensīvo terapiju.
1. Elpošanas stabilizācijai ir nepieciešama T- elpināšanas ierīce komplektā ar gāzu maisītāju un ar pievienotu mitrinātāju dzemdību zālē. Sākot no pirmajām dzīves minūtēm, stabilizācijas procesā, gāzu maisījumam jābūt mitrinātam un siltam.
2. 140.17. Mūsdienīgā nodaļā pamatā ir jābūt ģimenes palātām – mātei un bērnam un pavadošai personai, ar labierīcībām un dušu.
3. 140.18. Jaundzimušo aprūpes telpā, pirmkārt, nav nepieciešama otoakustiskās emisijas ierīce. Telpa mūsdienīgā pielietojumā ir nepieciešama, tikai tad, ja piedzimst bērns, kuram nepieciešama stabilizācija līdz pārvešanai tālāk uz cita līmeņa Perinatālo centru vai BKUS. Pārējie jaundzimušie ir jāstabilizē dzemdību zālē vai palātā pie mātes.
4. Intensīvā terapijas nodaļa jaundzimušajam mūsdienīgi ir jāplāno kā pacienta un ģimenes palātas, kur palīdzība, stabilizācija un ārstēšana tiek veikta uz vietas vecāku klātbūtnē. Arī visi izmeklējumi tiek veikti pie pacienta (Rtg, US) vecāku klātbūtnē, tāpat arī elpošanas atbalsts (intubācija, MPV, NCPAP), terapeitiskā hipotermija u.c.
5. Nodaļā ir jābūt centrālajai monitoru sistēmai.
6. 144. 6 Jābūt vairāk par vienu vitālo funkciju monitoru ar invazīvā spiediena mērīšanas paneli.
7. 144.20.2. pie katras gultas vietas jābūt sazemētām vismaz 12 kontaktligzdām (Starptautiskajos standartos ir minētas 20). 6 sazemētas kontaktligzdas ar mūsdienu aparatūru un ierīcēm ir nepietiekošs skaits.
8. Jābūt EKG aparātam.
9. 142.2. Māsa ar specializāciju bērnu aprūpē optimāli viena uz vienu vai viena uz diviem pacientiem (Eiropas jaundzimušo aprūpes standarti).
Amanda Smildzere,
Neonatologs,
PSKUS Perinatālās aprūpes centra vad. vietniece
pievienoju savus komentārus attiecībā par jaundzimušo aprūpi un intensīvo terapiju.
1. Elpošanas stabilizācijai ir nepieciešama T- elpināšanas ierīce komplektā ar gāzu maisītāju un ar pievienotu mitrinātāju dzemdību zālē. Sākot no pirmajām dzīves minūtēm, stabilizācijas procesā, gāzu maisījumam jābūt mitrinātam un siltam.
2. 140.17. Mūsdienīgā nodaļā pamatā ir jābūt ģimenes palātām – mātei un bērnam un pavadošai personai, ar labierīcībām un dušu.
3. 140.18. Jaundzimušo aprūpes telpā, pirmkārt, nav nepieciešama otoakustiskās emisijas ierīce. Telpa mūsdienīgā pielietojumā ir nepieciešama, tikai tad, ja piedzimst bērns, kuram nepieciešama stabilizācija līdz pārvešanai tālāk uz cita līmeņa Perinatālo centru vai BKUS. Pārējie jaundzimušie ir jāstabilizē dzemdību zālē vai palātā pie mātes.
4. Intensīvā terapijas nodaļa jaundzimušajam mūsdienīgi ir jāplāno kā pacienta un ģimenes palātas, kur palīdzība, stabilizācija un ārstēšana tiek veikta uz vietas vecāku klātbūtnē. Arī visi izmeklējumi tiek veikti pie pacienta (Rtg, US) vecāku klātbūtnē, tāpat arī elpošanas atbalsts (intubācija, MPV, NCPAP), terapeitiskā hipotermija u.c.
5. Nodaļā ir jābūt centrālajai monitoru sistēmai.
6. 144. 6 Jābūt vairāk par vienu vitālo funkciju monitoru ar invazīvā spiediena mērīšanas paneli.
7. 144.20.2. pie katras gultas vietas jābūt sazemētām vismaz 12 kontaktligzdām (Starptautiskajos standartos ir minētas 20). 6 sazemētas kontaktligzdas ar mūsdienu aparatūru un ierīcēm ir nepietiekošs skaits.
8. Jābūt EKG aparātam.
9. 142.2. Māsa ar specializāciju bērnu aprūpē optimāli viena uz vienu vai viena uz diviem pacientiem (Eiropas jaundzimušo aprūpes standarti).
Amanda Smildzere,
Neonatologs,
PSKUS Perinatālās aprūpes centra vad. vietniece
27.05.2026. 16:29
25-TA-1119/13
Fiziska persona
Lūdzam rast iespēju izskatīt un papildināt vai pārskatīt Projektā:
1) 140.12.pkt. - jaundzimušā reanimācijas vieta un aprīkojums nepieciešams katrā dzemdību zālē,
2) vakuumsūknis lietošanai jaundzimušajam katrā dzemdību zālē,
3) reanimācijas vieta un aprīkojums arī operāciju zālē,
4) 140.18.2.pkt. - paskaidrot, ka sirdsdarbība monitorēšanai nepieciešama tieši EKG,
5) 144.11.pkt. - nav racionāla prasība, parenterālās barošanas šķīdumus iespējams sagatavot arī manuāli,
6) 144.12.pkt. - nav racionāla prasība tieši JIT nodaļā, jābūt slimnīcā,
7) 144.13.pkt.- nav racionāla prasība lielām JIT nodaļām; racionālāk būtu - vismaz 2 fototerapijas lampas;
8) 144.16.pkt. - nav racionāla prasība, nav nepieciešams speciāls atsevišķs komplekts,
9) ie saglabājasm arī 146.1 punkts no pašreizējās MK noteikumu versijas,
10) būtu atstājama arī 5.6.6.punkts (Prasības jaundzimušo patoloģijas nodaļai),
11) pie perinatālās aprūpes centriem kā prasība arī augstfrekvences ventilācija (ja vien tas jau nav iekļauts normā par ventilāciju),
12) Māsu/pacientu attiecība intensīvās terapijas pacientiem 1:1; intensīvas novērošanas pacientiem – 1:2; speciālās aprūpes pacientiem – 1:4.
1) 140.12.pkt. - jaundzimušā reanimācijas vieta un aprīkojums nepieciešams katrā dzemdību zālē,
2) vakuumsūknis lietošanai jaundzimušajam katrā dzemdību zālē,
3) reanimācijas vieta un aprīkojums arī operāciju zālē,
4) 140.18.2.pkt. - paskaidrot, ka sirdsdarbība monitorēšanai nepieciešama tieši EKG,
5) 144.11.pkt. - nav racionāla prasība, parenterālās barošanas šķīdumus iespējams sagatavot arī manuāli,
6) 144.12.pkt. - nav racionāla prasība tieši JIT nodaļā, jābūt slimnīcā,
7) 144.13.pkt.- nav racionāla prasība lielām JIT nodaļām; racionālāk būtu - vismaz 2 fototerapijas lampas;
8) 144.16.pkt. - nav racionāla prasība, nav nepieciešams speciāls atsevišķs komplekts,
9) ie saglabājasm arī 146.1 punkts no pašreizējās MK noteikumu versijas,
10) būtu atstājama arī 5.6.6.punkts (Prasības jaundzimušo patoloģijas nodaļai),
11) pie perinatālās aprūpes centriem kā prasība arī augstfrekvences ventilācija (ja vien tas jau nav iekļauts normā par ventilāciju),
12) Māsu/pacientu attiecība intensīvās terapijas pacientiem 1:1; intensīvas novērošanas pacientiem – 1:2; speciālās aprūpes pacientiem – 1:4.
27.05.2026. 17:40
25-TA-1119/14
Irēna Zahare
Lūgums pārdomāt lēmumu par vairāku dzemdību nodaļu slēgšanu mazapdzīvotajās teritorijās, jo šāds solis būtiski pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem un palielinātu riskus mātes un bērna veselībai.
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un veselības aprūpes pieejamības principiem iedzīvotājiem stacionārā palīdzība jāspēj sasniegt aptuveni vienas stundas laikā. Slēdzot tuvāko dzemdību nodaļu, attālums līdz nākamajai ārstniecības iestādei ievērojami pieaugtu, un daudzos gadījumos šo prasību objektīvi nebūtu iespējams nodrošināt, īpaši ziemas sezonā, nelabvēlīgos laikapstākļos vai reģionos ar ierobežotu transporta infrastruktūru.
Arī neliels dzemdību skaits neliecina par zemu pakalpojuma kvalitāti. Mazāks pacientu skaits bieži ļauj nodrošināt individuālāku pieeju un ciešāku medicīniskā personāla iesaisti.
Svarīgi uzsvērt, ka Latvijā darbojas specializētās medicīnas palīdzības sistēma NMPD ietvaros, kas nepieciešamības gadījumā spēj nodrošināt operatīvu pacientu pārvešanu un nodrošināt specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību arī mazāku reģionālo stacionāru pacientiem. Tas nozīmē, ka sarežģītu vai augsta riska gadījumu gadījumā jau pastāv mehānisms drošai sadarbībai starp reģionālajām un universitātes slimnīcām, neizslēdzot nepieciešamību saglabāt pamata dzemdību aprūpi tuvāk dzīvesvietai.
Somijas un citu ziemeļvalstu pieredze faktiski rāda, ka pilnīga centralizācija nav vienīgais risinājums. Tieši pretēji — valstīs ar mazu iedzīvotāju blīvumu tiek meklēts līdzsvars starp kvalitāti un ģeogrāfisko pieejamību - “izkliedētā iedzīvotāju struktūra prasa saglabāt daļu zema apjoma dzemdību nodaļu, īpaši attālos reģionos”
- mazās reģionālās nodaļas netiek vērtētas tikai pēc dzemdību skaita;
- tiek uzturēta cieša sadarbība ar universitāšu slimnīcām;
- sarežģītos gadījumos darbojas efektīva NMPD un pacientu pārvešanas sistēma;
- attālos reģionos saglabā vietējus pakalpojumus.
- slēdzot pat nelielas, bet ģeogrāfiski nozīmīgas slimnīcas, pieejamība pasliktinās ļoti strauji un rodas būtiskas reģionālās nevienlīdzības.
Huotari et al. (2020) — Somija
“Effect of centralization on geographic accessibility of maternity hospitals in Finland”, analizēts, kā dzemdību nodaļu samazināšana Somijā ietekmē pieejamību, centralizācija uzlabo lielo centru efektivitāti, bet neizbēgami pasliktina ģeogrāfisko pieejamību.
BMC Health Services Research – Finland maternity accessibility study - “closure of maternity hospitals inevitably impairs geographical accessibility”
Līdzīga pieeja ir arī Zviedrijas ziemeļos un citās reti apdzīvotās teritorijās. Tur paralēli, tāpat kā Latvijā, darbojas specializētās medicīnas palīdzības sistēma.
Acta Obstetricia et Gynecologica Scandinavica (2021)
Pētījums par Skandināvijas valstīm:
- ceļš virs 30 minūtēm palielina risku dzemdēt pa ceļam uz slimnīcu. (Association between travel time to delivery unit and birth before arrival)
Arī Kanādas un Skotijas pieredze rāda, ka pilnīga mazo dzemdību nodaļu slēgšana rada:
- lielāku ārpusstacionāra dzemdību risku;
- sliktākus perinatālos rādītājus;
- lielāku sociālo nevienlīdzību;
- jauno ģimeņu aizplūšanu no reģioniem.
Francijas pētījumos konstatēts, ka ilgāks ceļš līdz dzemdību nodaļai saistīts ar augstāku komplikāciju un neplānotu ārpusstacionāra dzemdību risku.
Tāpēc daudzās valstīs šobrīd dominē nevis princips “slēgt mazās nodaļas”, bet gan:
- uzturēt pamata dzemdību aprūpi reģionos;
- veidot tīklveida sadarbību ar lielajiem centriem;
- izmantot NMPD un telemedicīnu;
- diferencēt zema un augsta riska grūtniecību aprūpi.
Latvijas situācijā — mazs dzemdību skaits automātiski nenozīmē sliktu kvalitāti, savukārt pieejamības pasliktināšanās rada tiešus riskus mātes un bērna veselībai.
- Par ceļa laiku un komplikāciju riskiem:
Ravelli et al. — Nīderlande
“Travel time from home to hospital and adverse perinatal outcomes” (Liels populācijas pētījums (~750 000 dzemdību).
Secinājums:
- ilgāks ceļš līdz dzemdību stacionāram saistīts ar sliktākiem perinatālajiem iznākumiem
Travel time and adverse perinatal outcomes study
- Par lauku reģionu dzemdību aprūpes saglabāšanu:
Canadian Journal of Rural Medicine / Kornelsen et al. (Ļoti nozīmīgs Kanādas pārskats par decentralizētu dzemdību aprūpi).
- droša dzemdību aprūpe iespējama arī mazākos reģionālos centros, ja ir laba sadarbības sistēma un pārvešanas mehānismi.
Ļoti labi sasaucas Latvijā sakārtoto un attīstīto SMC NMPD.
Centralized or decentralized perinatal surgical care for rural populations.
- Par dzemdību nodaļu slēgšanas sekām:
BMJ / systematic review “Impact of obstetric unit closures, travel time and distance” (Sistem. pārskats).
- palielinās ārpusstacionāra dzemdību risks;
- ilgāks ceļš rada papildus riskus;
- pieejamība ir būtisks drošības faktors.
Systematic review on obstetric unit closures and travel distance
- Par “maternity care deserts” un reģionālo nevienlīdzību (Maternal care deserts — ASV pieredze).
- dzemdību aprūpes nepieejamība tieši saistīta ar sliktākiem mātes un bērna veselības rādītājiem.
- Latvijas situācijā:
- Jaundzimušo aprūpes kvalitātes audits neliecina par jaundzimušo aprūpes kvalitātes saistību ar dzemdību skaitu stacionāros;
- NMPD sistēma nodrošina eskalāciju sarežģītos gadījumos;
- starptautiskā pieredze rāda, ka tikai dzemdību skaits nevar būt vienīgais kritērijs kvalitātes vērtējumā;
- ilgāks ceļš līdz stacionāram pats par sevi rada riskus;
- reģionālā pieejamība ir daļa no pacientu drošības.
Plāns, kurš paredz lielāku inducēto dzemdību īpatsvaru un savlaicīgu dzemdētājas nosūtīšanu uz dzemdību stacionāru vēl pirms dzemdību darbības sākšanās, ņemot vērā pasaules praksi, saistās ar vairākiem bērna veselības riskiem, kuri ietver:
- palielinātu asiksijā dzimušo, dzemdību traumu vai agrīnu neonatālu sepsi guvušo jaundzimušo īpatsvaru,
- pieaugošu agrīnas adaptācijas traucējumu biežumu, pasliktinātu zīdīšanas uzsākšanas laiku un kvalitāti,
- izmainītus vēlīnos bērnu attīstības rādītājus - zemāku IQ, lielāku kognitīvo traucējumu un autisma risku, biežāku hospitalizāciju turpmāk.
- katra i/u attīstības nedēļa ir nozīmīga bērna turpmākai attīstībai;
Mērķis — mazināt nevajadzīgas indukcijas un agrīnus plānotus dzemdību veidus.
BMJ Open — liels Austrālijas population-based pētījums
BMJ Open: a 16-year population-based linked data study:
- indukcija bija saistīta ar augstāku intervences biežumu;
- vairāk instrumentālu dzemdību un ķeizargriezienu noteiktās grupās;
- bērniem biežāk respiratori traucējumi, reanimācija un vēlākas hospitalizācijas.
Queensland guideline par indukciju - Queensland Health – Induction of labour
Impact of intrapartum oxytocin administration on neonatal sucking behavior and breastfeeding
Autori: Machiko Omaru, Setsu Kajiwara, Seiichi Morokuma u.c (Fukuoka, Japāna)
BMJ Open – Feeding infants directly at the breast during the postpartum hospital stay
Austrālija — “Every Week Counts” Every Week Counts National Collaborative
Utt
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un veselības aprūpes pieejamības principiem iedzīvotājiem stacionārā palīdzība jāspēj sasniegt aptuveni vienas stundas laikā. Slēdzot tuvāko dzemdību nodaļu, attālums līdz nākamajai ārstniecības iestādei ievērojami pieaugtu, un daudzos gadījumos šo prasību objektīvi nebūtu iespējams nodrošināt, īpaši ziemas sezonā, nelabvēlīgos laikapstākļos vai reģionos ar ierobežotu transporta infrastruktūru.
Arī neliels dzemdību skaits neliecina par zemu pakalpojuma kvalitāti. Mazāks pacientu skaits bieži ļauj nodrošināt individuālāku pieeju un ciešāku medicīniskā personāla iesaisti.
Svarīgi uzsvērt, ka Latvijā darbojas specializētās medicīnas palīdzības sistēma NMPD ietvaros, kas nepieciešamības gadījumā spēj nodrošināt operatīvu pacientu pārvešanu un nodrošināt specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību arī mazāku reģionālo stacionāru pacientiem. Tas nozīmē, ka sarežģītu vai augsta riska gadījumu gadījumā jau pastāv mehānisms drošai sadarbībai starp reģionālajām un universitātes slimnīcām, neizslēdzot nepieciešamību saglabāt pamata dzemdību aprūpi tuvāk dzīvesvietai.
Somijas un citu ziemeļvalstu pieredze faktiski rāda, ka pilnīga centralizācija nav vienīgais risinājums. Tieši pretēji — valstīs ar mazu iedzīvotāju blīvumu tiek meklēts līdzsvars starp kvalitāti un ģeogrāfisko pieejamību - “izkliedētā iedzīvotāju struktūra prasa saglabāt daļu zema apjoma dzemdību nodaļu, īpaši attālos reģionos”
- mazās reģionālās nodaļas netiek vērtētas tikai pēc dzemdību skaita;
- tiek uzturēta cieša sadarbība ar universitāšu slimnīcām;
- sarežģītos gadījumos darbojas efektīva NMPD un pacientu pārvešanas sistēma;
- attālos reģionos saglabā vietējus pakalpojumus.
- slēdzot pat nelielas, bet ģeogrāfiski nozīmīgas slimnīcas, pieejamība pasliktinās ļoti strauji un rodas būtiskas reģionālās nevienlīdzības.
Huotari et al. (2020) — Somija
“Effect of centralization on geographic accessibility of maternity hospitals in Finland”, analizēts, kā dzemdību nodaļu samazināšana Somijā ietekmē pieejamību, centralizācija uzlabo lielo centru efektivitāti, bet neizbēgami pasliktina ģeogrāfisko pieejamību.
BMC Health Services Research – Finland maternity accessibility study - “closure of maternity hospitals inevitably impairs geographical accessibility”
Līdzīga pieeja ir arī Zviedrijas ziemeļos un citās reti apdzīvotās teritorijās. Tur paralēli, tāpat kā Latvijā, darbojas specializētās medicīnas palīdzības sistēma.
Acta Obstetricia et Gynecologica Scandinavica (2021)
Pētījums par Skandināvijas valstīm:
- ceļš virs 30 minūtēm palielina risku dzemdēt pa ceļam uz slimnīcu. (Association between travel time to delivery unit and birth before arrival)
Arī Kanādas un Skotijas pieredze rāda, ka pilnīga mazo dzemdību nodaļu slēgšana rada:
- lielāku ārpusstacionāra dzemdību risku;
- sliktākus perinatālos rādītājus;
- lielāku sociālo nevienlīdzību;
- jauno ģimeņu aizplūšanu no reģioniem.
Francijas pētījumos konstatēts, ka ilgāks ceļš līdz dzemdību nodaļai saistīts ar augstāku komplikāciju un neplānotu ārpusstacionāra dzemdību risku.
Tāpēc daudzās valstīs šobrīd dominē nevis princips “slēgt mazās nodaļas”, bet gan:
- uzturēt pamata dzemdību aprūpi reģionos;
- veidot tīklveida sadarbību ar lielajiem centriem;
- izmantot NMPD un telemedicīnu;
- diferencēt zema un augsta riska grūtniecību aprūpi.
Latvijas situācijā — mazs dzemdību skaits automātiski nenozīmē sliktu kvalitāti, savukārt pieejamības pasliktināšanās rada tiešus riskus mātes un bērna veselībai.
- Par ceļa laiku un komplikāciju riskiem:
Ravelli et al. — Nīderlande
“Travel time from home to hospital and adverse perinatal outcomes” (Liels populācijas pētījums (~750 000 dzemdību).
Secinājums:
- ilgāks ceļš līdz dzemdību stacionāram saistīts ar sliktākiem perinatālajiem iznākumiem
Travel time and adverse perinatal outcomes study
- Par lauku reģionu dzemdību aprūpes saglabāšanu:
Canadian Journal of Rural Medicine / Kornelsen et al. (Ļoti nozīmīgs Kanādas pārskats par decentralizētu dzemdību aprūpi).
- droša dzemdību aprūpe iespējama arī mazākos reģionālos centros, ja ir laba sadarbības sistēma un pārvešanas mehānismi.
Ļoti labi sasaucas Latvijā sakārtoto un attīstīto SMC NMPD.
Centralized or decentralized perinatal surgical care for rural populations.
- Par dzemdību nodaļu slēgšanas sekām:
BMJ / systematic review “Impact of obstetric unit closures, travel time and distance” (Sistem. pārskats).
- palielinās ārpusstacionāra dzemdību risks;
- ilgāks ceļš rada papildus riskus;
- pieejamība ir būtisks drošības faktors.
Systematic review on obstetric unit closures and travel distance
- Par “maternity care deserts” un reģionālo nevienlīdzību (Maternal care deserts — ASV pieredze).
- dzemdību aprūpes nepieejamība tieši saistīta ar sliktākiem mātes un bērna veselības rādītājiem.
- Latvijas situācijā:
- Jaundzimušo aprūpes kvalitātes audits neliecina par jaundzimušo aprūpes kvalitātes saistību ar dzemdību skaitu stacionāros;
- NMPD sistēma nodrošina eskalāciju sarežģītos gadījumos;
- starptautiskā pieredze rāda, ka tikai dzemdību skaits nevar būt vienīgais kritērijs kvalitātes vērtējumā;
- ilgāks ceļš līdz stacionāram pats par sevi rada riskus;
- reģionālā pieejamība ir daļa no pacientu drošības.
Plāns, kurš paredz lielāku inducēto dzemdību īpatsvaru un savlaicīgu dzemdētājas nosūtīšanu uz dzemdību stacionāru vēl pirms dzemdību darbības sākšanās, ņemot vērā pasaules praksi, saistās ar vairākiem bērna veselības riskiem, kuri ietver:
- palielinātu asiksijā dzimušo, dzemdību traumu vai agrīnu neonatālu sepsi guvušo jaundzimušo īpatsvaru,
- pieaugošu agrīnas adaptācijas traucējumu biežumu, pasliktinātu zīdīšanas uzsākšanas laiku un kvalitāti,
- izmainītus vēlīnos bērnu attīstības rādītājus - zemāku IQ, lielāku kognitīvo traucējumu un autisma risku, biežāku hospitalizāciju turpmāk.
- katra i/u attīstības nedēļa ir nozīmīga bērna turpmākai attīstībai;
Mērķis — mazināt nevajadzīgas indukcijas un agrīnus plānotus dzemdību veidus.
BMJ Open — liels Austrālijas population-based pētījums
BMJ Open: a 16-year population-based linked data study:
- indukcija bija saistīta ar augstāku intervences biežumu;
- vairāk instrumentālu dzemdību un ķeizargriezienu noteiktās grupās;
- bērniem biežāk respiratori traucējumi, reanimācija un vēlākas hospitalizācijas.
Queensland guideline par indukciju - Queensland Health – Induction of labour
Impact of intrapartum oxytocin administration on neonatal sucking behavior and breastfeeding
Autori: Machiko Omaru, Setsu Kajiwara, Seiichi Morokuma u.c (Fukuoka, Japāna)
BMJ Open – Feeding infants directly at the breast during the postpartum hospital stay
Austrālija — “Every Week Counts” Every Week Counts National Collaborative
Utt
27.05.2026. 19:08
25-TA-1119/15
Kristīne Rasnača
Latvijas Neonatologu biedrība uzskata, ka projekta izstrādē nepieciešams plašāk analizēt Latvijas ģeogrāfiskās īpatnības un reģionālās pieejamības jautājumus. Dzemdību palīdzības kvalitāti vajadzētu balstīt ne tikai uz kvantitatīviem rādītājiem, bet ņemt vērā arī kvalitatīvos rādītājus, ņemot vērā, ka profesionāls personāls un efektīvi organizēts darbs var nodrošināt mūsdienīgu un kvalitatīvu dzemdību palīdzību. Vienlaikus, īstenojot pārmaiņas, ir būtiski skaidri definēt sasniedzamos mērķus, izstrādāt pārdomātu ieviešanas plānu un paredzēt atbilstošus pārejas periodus
Ņemot vērā, ka atbilstoši Hospitalizācija plānam, šobrīd dzemdību palīdzības sniegšana ir sadalīta līmeņos, racionāli būtu sadalīt līmeņos arī jaundzimušo aprūpi. Tādējādi tas ļautu skaidrāk definēt jautājumus par nepieciešamo aprīkojumu un cilvēkresursiem attiecīgajām iestādēm, ņemot vērā, ka šie parametri ir ļoti atkarīgi no palīdzības līmeņa, kuru iestāde sniedz. Šobrīd definētās prasības Perinatālās aprūpes centriem (PAC) un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām (JITN) ir vispārīgas un nav atbilstošas katras iestādes reāli sniedzamajam palīdzības līmenim.Tas ļautu arī precīzāk definēt, kuri jaundzimušie un kurā laikā ir pārvedami uz cita aprūpes līmeņa iestādi.
Attiecīgi:
1. līmenis – dzemdību nodaļas
2. līmenis – 2. līmeņa JITN (patreiz tie ir reģionālie Perinatālās aprūpes centri (PAC) – SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” un SIA “Jēkabpils Reģionālā slimnīca"
3. līmenis – 3. līmeņa JITN (patreiz tās ir SIA “Rīgas Dzemdību nams” (RDN) un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (PSKUS))
4. līmenis – VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” (BKUS) JITN
Ļoti būtisks jautājums ir arī par personāla prasībām dažāda līmeņa nodaļās. Punktā 142.2 ir minēta parsība par māsu skaitu JITN: vismaz viena uz trijām gultas vietām. Vēlamies vērst uzmanību, ka tas neatbilst Eiropas un citu pasaules valstu noteiktajiem standartiem par nepieciešamo māsu skaitu smagu pacientu aprūpē JITN. Māsu skaita attiecība pret pacientu skaitu ir atkarīga no nepieciešamās aprūpes intensitātes. 1:1 aktīva/kritiska aprūpe (piemēram intubēts pacients), 1:2 intensīva aprūpe un 1:3-1:4 speciāla aprūpe. It īpaši tas ir svarīgi PAC JITN un BKUS JITN, kur tiek sniegta palīdzība sevišķi maza dzimšanas svara bērniem, kuri dzimuši ekstrēmi priekšlaikus, un bērniem ar citām smagām perinatālā perioda patoloģijām.
Pārskatot noteikumos paredzētās aprīkojuma prasības ierosinām veikt šādas izmaiņas:
Punktu 140.13. T-veida elpināšanas ierīce komplektācijā ar medicīnisko gāzu maisītāju (integrēta reanimācijas galdā vai atsevišķa), papildināt arī ar pašuzpildošo reanimācijas maisu;
140.17 papildināt punktu, ka nepieciešams nodrošināt pamatā ģimenes palātas ar dušu un labierīcībām mātei ar bērnu un pavadošo personu;
144.18. nodrošināta diennakts rentgenoloģisko un ultrasonoskopisko (NSG, vēdera dobuma, Eho-KS) izmeklējumi veikšana nodaļā uz vietas. Šis punkts ir atbalstāms, jo kritiski slimiem jaundzimušajiem izmeklējumi būtu jāveic uz vietas nodaļā, ņemot vērā, ka viņu transportēšana varētu pasliktināt bērna veselības stāvokli, tomēr parasība visām JITN pēc NSG, vēdera USG un Eho-KS būtu jāsamēro ar valstī pieejamiem cilvēkresursiem šajās izmeklēšanas metodēs, it īpaši Eho-KS. Būtu apsverama iespēja piesaistīt speciālistus no malas, piemēram NMPD SMC dežūrkardiologs. Arvien vairāk pasaulē tiek izmantota Point-of-Care Ultrasound (POCUS) skrīniga metode, ko var veikt ārstējošais ārsts pie pacienta gultas jebkurā laikā, lai lemtu par turpmākās terapijas taktiku, šo iesakām ieviest arī Latvijā. Tas ļautu racionālāk izmantot pieejamos cilvēkresursus un tehnoloģijas.
5.6.6. Prasības jaundzimušo patoloģijas nodaļai. Ierosinām pārskatīt šo punktu par prasībām jaundzimušo patoloģijas nodaļai, jo pēdējos gados ir ļoti mainījusies pacientu struktūra, kura tiek ārstēta šāda veida nodaļās un šobrīd noteikumos netiek atrunāts nepieciešamās aparatūras apjoms, kā arī iztrūkst prasības pēc jaunākajām tehnoloģijām.
Ņemot vērā, ka atbilstoši Hospitalizācija plānam, šobrīd dzemdību palīdzības sniegšana ir sadalīta līmeņos, racionāli būtu sadalīt līmeņos arī jaundzimušo aprūpi. Tādējādi tas ļautu skaidrāk definēt jautājumus par nepieciešamo aprīkojumu un cilvēkresursiem attiecīgajām iestādēm, ņemot vērā, ka šie parametri ir ļoti atkarīgi no palīdzības līmeņa, kuru iestāde sniedz. Šobrīd definētās prasības Perinatālās aprūpes centriem (PAC) un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām (JITN) ir vispārīgas un nav atbilstošas katras iestādes reāli sniedzamajam palīdzības līmenim.Tas ļautu arī precīzāk definēt, kuri jaundzimušie un kurā laikā ir pārvedami uz cita aprūpes līmeņa iestādi.
Attiecīgi:
1. līmenis – dzemdību nodaļas
2. līmenis – 2. līmeņa JITN (patreiz tie ir reģionālie Perinatālās aprūpes centri (PAC) – SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” un SIA “Jēkabpils Reģionālā slimnīca"
3. līmenis – 3. līmeņa JITN (patreiz tās ir SIA “Rīgas Dzemdību nams” (RDN) un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (PSKUS))
4. līmenis – VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” (BKUS) JITN
Ļoti būtisks jautājums ir arī par personāla prasībām dažāda līmeņa nodaļās. Punktā 142.2 ir minēta parsība par māsu skaitu JITN: vismaz viena uz trijām gultas vietām. Vēlamies vērst uzmanību, ka tas neatbilst Eiropas un citu pasaules valstu noteiktajiem standartiem par nepieciešamo māsu skaitu smagu pacientu aprūpē JITN. Māsu skaita attiecība pret pacientu skaitu ir atkarīga no nepieciešamās aprūpes intensitātes. 1:1 aktīva/kritiska aprūpe (piemēram intubēts pacients), 1:2 intensīva aprūpe un 1:3-1:4 speciāla aprūpe. It īpaši tas ir svarīgi PAC JITN un BKUS JITN, kur tiek sniegta palīdzība sevišķi maza dzimšanas svara bērniem, kuri dzimuši ekstrēmi priekšlaikus, un bērniem ar citām smagām perinatālā perioda patoloģijām.
Pārskatot noteikumos paredzētās aprīkojuma prasības ierosinām veikt šādas izmaiņas:
Punktu 140.13. T-veida elpināšanas ierīce komplektācijā ar medicīnisko gāzu maisītāju (integrēta reanimācijas galdā vai atsevišķa), papildināt arī ar pašuzpildošo reanimācijas maisu;
140.17 papildināt punktu, ka nepieciešams nodrošināt pamatā ģimenes palātas ar dušu un labierīcībām mātei ar bērnu un pavadošo personu;
144.18. nodrošināta diennakts rentgenoloģisko un ultrasonoskopisko (NSG, vēdera dobuma, Eho-KS) izmeklējumi veikšana nodaļā uz vietas. Šis punkts ir atbalstāms, jo kritiski slimiem jaundzimušajiem izmeklējumi būtu jāveic uz vietas nodaļā, ņemot vērā, ka viņu transportēšana varētu pasliktināt bērna veselības stāvokli, tomēr parasība visām JITN pēc NSG, vēdera USG un Eho-KS būtu jāsamēro ar valstī pieejamiem cilvēkresursiem šajās izmeklēšanas metodēs, it īpaši Eho-KS. Būtu apsverama iespēja piesaistīt speciālistus no malas, piemēram NMPD SMC dežūrkardiologs. Arvien vairāk pasaulē tiek izmantota Point-of-Care Ultrasound (POCUS) skrīniga metode, ko var veikt ārstējošais ārsts pie pacienta gultas jebkurā laikā, lai lemtu par turpmākās terapijas taktiku, šo iesakām ieviest arī Latvijā. Tas ļautu racionālāk izmantot pieejamos cilvēkresursus un tehnoloģijas.
5.6.6. Prasības jaundzimušo patoloģijas nodaļai. Ierosinām pārskatīt šo punktu par prasībām jaundzimušo patoloģijas nodaļai, jo pēdējos gados ir ļoti mainījusies pacientu struktūra, kura tiek ārstēta šāda veida nodaļās un šobrīd noteikumos netiek atrunāts nepieciešamās aparatūras apjoms, kā arī iztrūkst prasības pēc jaunākajām tehnoloģijām.
27.05.2026. 20:04
25-TA-1119/16
Artūrs Bērziņš
IEBILDUMS Nr. 1
139.¹ punkts — papildu personāls dzemdību nodaļā
Jaunā redakcija prasa diennakts dežūrā divas vecmātes (esošā prasība — viena) un anestēzijas māsas (esošajā redakcijā šādas prasības nav).
Problēma: Katra papildu amata vienība diennakts dežūrā nozīmē reālas papildu izmaksas — algas, nodokļi, virsstundas. Anestēzijas māsas ar vajadzīgo specializāciju ir viens no deficītākajiem speciālistiem Latvijas veselības aprūpē — to piesaiste prasa būtiski augstāku atalgojumu.
Šīs izmaksas nevienā no spēkā esošajiem vai plānotajiem normatīvajiem aktiem nav paredzētas:
MK Nr. 60 grozījumu anotācija norāda: finansiālā ietekme uz ārstniecības iestādēm — Nē
MK Nr. 555 grozījumu projekta (26-TA-1067) anotācija: finansiālā ietekme — 0 visos gados līdz 2032. gadam
Tarifu pārskatīšana plānota ne ātrāk kā 2027. gadā
Secinājums: Slimnīcai tiek uzdots tērēt vairāk, bet papildu finansējuma nav un nav plānots. Šāda prasība tieši rada zaudējumus.
IEBILDUMS Nr. 2
142.2 punkts — māsu skaits jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā
Viena māsa uz trim gultas vietām JITN — kā vienota prasība visiem pacientiem neatkarīgi no to stāvokļa smaguma.
Problēma: Arī šīs normas izpilde reālos apstākļos prasa papildu personālu, kura nav. Latvijā māsas ar specializāciju bērnu intensīvajā aprūpē ir deficīts. To piesaistīšana prasa paaugstinātu atalgojumu.
Vienlaikus norma neatbilst starptautiskajiem standartiem pat tad, ja to izpildītu — smagiem pacientiem vajadzīga attiecība 1:1, nevis 1:3. Tādēļ slimnīca maksā vairāk, bet drošība joprojām nav nodrošināta.
Arī šīm izmaksām nav nekāda finansiāla seguma ne MK Nr. 60, ne MK Nr. 555 grozījumu ietvaros.
IEBILDUMS Nr. 3
144. punkts — jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas aprīkojums
Jaunā 144. punkta redakcija pieprasa virkni iekārtu, kuras vai nu vispār nav bijušas prasītas, vai nu prasītas plašākā apjomā nekā iepriekš. Īpaši — 144.18: diennakts rentgenoloģija, neirosonogrāfija un ehokardiogrāfija uz vietas JITN.
Problēma: Aprīkojuma iegāde un uzturēšana maksā naudu. 24/7 speciālistu nodrošināšana (bērnu kardiologi, neirosonogrāfijas speciālisti) maksā naudu — prasību izpilde nav iespējama bez būtiskiem ieguldījumiem.
Šīs izmaksas anotācijā nav atzītas. MK Nr. 60 anotācija apgalvo, ka administratīvais slogs juridiskajām personām — Nē. Tas neatbilst realitātei.
Prasām: pirms šo grozījumu apstiprināšanas VM iesniedz konkrētu aprēķinu — cik izmaksās katras jaunās prasības izpilde un kā šīs izmaksas tiks segtas tarifu sistēmā.
139.¹ punkts — papildu personāls dzemdību nodaļā
Jaunā redakcija prasa diennakts dežūrā divas vecmātes (esošā prasība — viena) un anestēzijas māsas (esošajā redakcijā šādas prasības nav).
Problēma: Katra papildu amata vienība diennakts dežūrā nozīmē reālas papildu izmaksas — algas, nodokļi, virsstundas. Anestēzijas māsas ar vajadzīgo specializāciju ir viens no deficītākajiem speciālistiem Latvijas veselības aprūpē — to piesaiste prasa būtiski augstāku atalgojumu.
Šīs izmaksas nevienā no spēkā esošajiem vai plānotajiem normatīvajiem aktiem nav paredzētas:
MK Nr. 60 grozījumu anotācija norāda: finansiālā ietekme uz ārstniecības iestādēm — Nē
MK Nr. 555 grozījumu projekta (26-TA-1067) anotācija: finansiālā ietekme — 0 visos gados līdz 2032. gadam
Tarifu pārskatīšana plānota ne ātrāk kā 2027. gadā
Secinājums: Slimnīcai tiek uzdots tērēt vairāk, bet papildu finansējuma nav un nav plānots. Šāda prasība tieši rada zaudējumus.
IEBILDUMS Nr. 2
142.2 punkts — māsu skaits jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā
Viena māsa uz trim gultas vietām JITN — kā vienota prasība visiem pacientiem neatkarīgi no to stāvokļa smaguma.
Problēma: Arī šīs normas izpilde reālos apstākļos prasa papildu personālu, kura nav. Latvijā māsas ar specializāciju bērnu intensīvajā aprūpē ir deficīts. To piesaistīšana prasa paaugstinātu atalgojumu.
Vienlaikus norma neatbilst starptautiskajiem standartiem pat tad, ja to izpildītu — smagiem pacientiem vajadzīga attiecība 1:1, nevis 1:3. Tādēļ slimnīca maksā vairāk, bet drošība joprojām nav nodrošināta.
Arī šīm izmaksām nav nekāda finansiāla seguma ne MK Nr. 60, ne MK Nr. 555 grozījumu ietvaros.
IEBILDUMS Nr. 3
144. punkts — jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas aprīkojums
Jaunā 144. punkta redakcija pieprasa virkni iekārtu, kuras vai nu vispār nav bijušas prasītas, vai nu prasītas plašākā apjomā nekā iepriekš. Īpaši — 144.18: diennakts rentgenoloģija, neirosonogrāfija un ehokardiogrāfija uz vietas JITN.
Problēma: Aprīkojuma iegāde un uzturēšana maksā naudu. 24/7 speciālistu nodrošināšana (bērnu kardiologi, neirosonogrāfijas speciālisti) maksā naudu — prasību izpilde nav iespējama bez būtiskiem ieguldījumiem.
Šīs izmaksas anotācijā nav atzītas. MK Nr. 60 anotācija apgalvo, ka administratīvais slogs juridiskajām personām — Nē. Tas neatbilst realitātei.
Prasām: pirms šo grozījumu apstiprināšanas VM iesniedz konkrētu aprēķinu — cik izmaksās katras jaunās prasības izpilde un kā šīs izmaksas tiks segtas tarifu sistēmā.
28.05.2026. 09:11
Atlasīti 15 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25