Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Patlaban normatīvajos noteiktās obligātās prasības un kritēriji ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzību, ir nepietiekamas, lai pilnībā nodrošinātu mūsdienīgu aprūpi, jo neveicina pietiekamu pacientu drošības sistēmu attīstību un nenosaka vienotu kvalitātes līmeni visā valstī. Kvalitatīva, uz pacientu orientēta dzemdību palīdzības pakalpojuma nodrošināšanai ir identificēta nepieciešamība stiprināt prasības personāla kompetencēm un dzemdību pakalpojumu infrastruktūrai. Latvijā, tāpat kā vairumā OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) valstīs dramatiski krīt dzimstības līmenis, un nepieciešamība pēc dzemdību palīdzības pakalpojumiem samazinās, savukārt, pieaug izvirzītās kvalitātes prasības, kā arī nepieciešamība konsolidēt resursus ar mērķi uzlabot un nostiprināt iespējami augstu dzemdību palīdzības kvalitātes līmenī valstī.
Mērķa apraksts
Precizēt mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošas obligātās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem, jaundzimušo intensīvās terapijas un prenatālās diagnostikas nodaļām, kas vērstas uz resursu konsolidāciju, lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu, efektīvu un mūsdienīgu dzemdību palīdzības tīklu, kas nodrošinātu grūtnieču un dzemdētāju mērķtiecīgu un savlaicīgu nonākšanu slimnīcās, kur viņas var saņemt profilam atbilstošu vislefektīvāko ārstniecību un aprūpi.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.04.2026. - 28.05.2026.
Informācija
Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu
Fiziskās personas
- Pacienti, kuri saņems veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kuras nodrošinas dzemdību palīdzības pakalpojumu.
Skaidrojums un ietekme
Paredzams, ka, pilnveidojot dzemdību palīdzības iestādēm noteiktās obligātās prasības, uzlabosies dzemdību palīdzības pakalpojuma kvalitāte un pacientu apmierinātība ar saņemto dzemdību palīdzības pakalpojumu.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
Skaidrojums un ietekme
Projektā precizētas ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzības pakalpojumus, noteiktās prasības.
Sagatavoja
Viktorija Korņenkova (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
28.04.2026. 08:54
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Jaunā māmiņa
Vai varat iedomāties, cik daudz respondentu jūs zaudējat, liekot ielogoties sistēmā??
Kāpēc nepieciešami lieki soļi, kāpēc nevar uztaisīt anonīmu aptauju un linku, kas pa tiešo aizved uz aptauju??
Vai jums ir skaidrs, kādu viedokli jūs vēlaties iegūt? Jo man nav skaidrs. Te pat nav jautājuma, uz kuru būtu jāatbild.
Kāpēc nepieciešami lieki soļi, kāpēc nevar uztaisīt anonīmu aptauju un linku, kas pa tiešo aizved uz aptauju??
Vai jums ir skaidrs, kādu viedokli jūs vēlaties iegūt? Jo man nav skaidrs. Te pat nav jautājuma, uz kuru būtu jāatbild.
05.05.2026. 17:57
SIA "Femina-S"
Diemžēl medicīnas darbinieku motivācija un brīžiem profesionāla izdegšana krasi atspoguļojas uz dzemdibu sniegšanas palīdzības kvalitāti, kas prasa ne tikai pēc vadlīnijām balstītu kvalitatīvu aprūpi , bet arī iejūtīgumu un empātiju pret katru māti un bērnu.
Brīžiem arī pacientes gaidas ir augstākās par stacionāra iespējamām!
ieguldīt, manuprāt, vajadzētu darbiniekos. Celt darbinieku apmierinātības līmeni, darba vides siltu atmosfēru, atzinumu no vadības un valsts līmenī. Celt jebkurā medicīnas darbinieku profesijas prestižu un veikt vairāk izglītojošā rakstura pasākumus sadarbībai, ar mērķi dibināt efektīvu, uz sadarbību vērstu komunikāciju aprūpes jautājumos.
Brīžiem arī pacientes gaidas ir augstākās par stacionāra iespējamām!
ieguldīt, manuprāt, vajadzētu darbiniekos. Celt darbinieku apmierinātības līmeni, darba vides siltu atmosfēru, atzinumu no vadības un valsts līmenī. Celt jebkurā medicīnas darbinieku profesijas prestižu un veikt vairāk izglītojošā rakstura pasākumus sadarbībai, ar mērķi dibināt efektīvu, uz sadarbību vērstu komunikāciju aprūpes jautājumos.
05.05.2026. 21:54
Edgars Siliņš - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca"
Aicinām papildināt 139.1 ar bērnu māsu - bērnu māsas kvalifikācija ir neaizstājama brīžos, kad nepieciešams nodrošināt jaundzimušo reanimāciju/intesnīvos pasākumus (ar mērķi uzlabot, ne tikai dzemdētājas, bet arī jaundzimušā aprūpi);
svītrot 140.9 - peri mortem ķeizargrieziena komplekts neatšķiras no parastā ķeizargrieziena komplekta, vai arī noteikt nepeiciešamo instrumentu sastāvu šādam komplektam;
svītrot vai labot 140.18.4 - ārpus perinatāliem aprūpes centriem inkubatora vajadzība ir diskutējama, jo attiecīgi jaundzimušie tiek pārvesti uz PAC vai BKUS. Līdz SMC ierašanās brīdim termoregulāciju nodrošina sildāmais galds/lampa
144.16 - šāda prasības samērīgums nav saprotams. Asins apmaiņa ir procedūra, nevis operācija. Vienlaikus aicinām precizēt vai šāda prasība jānodrošina pilnīgi visiemjaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām valstī, vai šāda prasība ir samērīga tikai BKUS (tāpat aicinām sniegt informācijku, cik bieži šāda procedūra tiek veikta un vai nav saprātīgāk šādus gadījumus koncentrēt BKUS, nevis ārstēt izkliedēti);
svītrot vai koriģēt 144.18 - valstī nav pietiekams speciālistu skaits, lai nodrošinātu NSG un jaundzimušo Eho-KG veikšanu 24/7 visās jaundzimušo IT (vai arī publiski norādīt cik speciālistu katrā no jaundzimušo IT nodaļām spēs veikt minētos izmeklējumus, lai pārliecinātos par prasības ieviešanas reālistiskumu);
precizēt 144.20.3 - noteikt, ka prasītais pulkstenis ir digitāls, laika sihnronizēšanu ne retāk kā reizi diennaktī, kā arī minimālo ciparu izmēru vertikāli (lai nodrošinātu precīzu laika nolasīšanu). Analogie pulksteņi ir neprecīzi, kā arī ir pakļauti bateriju beigšanās riskam.
Nepieciešams izmantot vienādu terminoloģiju - 140.3 ir perfuzators, bet 140.18.7 - perfuzors
Valodas labskanības nolūkos aicinām "bezēnu" pārfrāzēt par ēnu neradošu lampu vai tamlīdzīgi.
svītrot 140.9 - peri mortem ķeizargrieziena komplekts neatšķiras no parastā ķeizargrieziena komplekta, vai arī noteikt nepeiciešamo instrumentu sastāvu šādam komplektam;
svītrot vai labot 140.18.4 - ārpus perinatāliem aprūpes centriem inkubatora vajadzība ir diskutējama, jo attiecīgi jaundzimušie tiek pārvesti uz PAC vai BKUS. Līdz SMC ierašanās brīdim termoregulāciju nodrošina sildāmais galds/lampa
144.16 - šāda prasības samērīgums nav saprotams. Asins apmaiņa ir procedūra, nevis operācija. Vienlaikus aicinām precizēt vai šāda prasība jānodrošina pilnīgi visiemjaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām valstī, vai šāda prasība ir samērīga tikai BKUS (tāpat aicinām sniegt informācijku, cik bieži šāda procedūra tiek veikta un vai nav saprātīgāk šādus gadījumus koncentrēt BKUS, nevis ārstēt izkliedēti);
svītrot vai koriģēt 144.18 - valstī nav pietiekams speciālistu skaits, lai nodrošinātu NSG un jaundzimušo Eho-KG veikšanu 24/7 visās jaundzimušo IT (vai arī publiski norādīt cik speciālistu katrā no jaundzimušo IT nodaļām spēs veikt minētos izmeklējumus, lai pārliecinātos par prasības ieviešanas reālistiskumu);
precizēt 144.20.3 - noteikt, ka prasītais pulkstenis ir digitāls, laika sihnronizēšanu ne retāk kā reizi diennaktī, kā arī minimālo ciparu izmēru vertikāli (lai nodrošinātu precīzu laika nolasīšanu). Analogie pulksteņi ir neprecīzi, kā arī ir pakļauti bateriju beigšanās riskam.
Nepieciešams izmantot vienādu terminoloģiju - 140.3 ir perfuzators, bet 140.18.7 - perfuzors
Valodas labskanības nolūkos aicinām "bezēnu" pārfrāzēt par ēnu neradošu lampu vai tamlīdzīgi.
11.05.2026. 15:00
Edgars Siliņš
Papildinājums 144.18 punktam - pēc pieejamiem datiem, valstī ir 11 sertificēti bērnu kardiologi (pieņemot, ka visi arī attiecīgi veic jaundzimušo ehokardiogrāfiju) un 24 jaundzimušo neirosonogrāfijas speciālisti. Optimistiskākajā scenārijā esošais speciālistu skaits ir pietiekams, lai tikai vienā slimnīcā spētu nodrošināt 24/7 attiecīgo izmeklējumu pieejamību, bet ne visās jaundzimušo IT valstī. Lai izvērtētu prasības samērīgumu, aicinām sniegt informāciju par prognozējamo jaundzimuši skaitu valstī un katrā no eošajām jaundzimušo IT, kuriem šādi izmeklējumi būtu nepieciešami 24/7 režīmā.
13.05.2026. 11:37
Santa Markova
Par TA projekta anotāciju
TA Projekta anotācijā ietvertā pieeja perinatālās aprūpes centralizācijai kopumā atbilst starptautiskajām tendencēm un Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) valstu virzienam perinatālās aprūpes organizācijā. Vienlaikus anotācijā nav pietiekami izvērtēts, kā šie principi tiks praktiski ieviesti Latvijas veselības aprūpes sistēmas apstākļos, kā arī nav sniegta pilnvērtīga ietekmes, risku un pārejas perioda analīze.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3. pantam, Ārstniecības likuma 2. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantam veselības aprūpes reformas īstenojamas samērīgi, uz pierādījumiem balstīti un nodrošinot iesaistīto pušu līdzdalību.
Starptautiskajās vadlīnijās, tostarp American College of Obstetricians and Gynecologists (ACOG) / Society for Maternal-Fetal Medicine (SMFM) Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” , American Academy of Pediatrics (AAP) Policy Statement “Levels of Neonatal Care”- rekomendācijās, uzsvērta riskam atbilstošas un līmeņotas perinatālās aprūpes organizācija, kur būtiska nozīme ir pietiekamam pacientu apjomam, multidisciplinārai pieejamībai un kritiski nepieciešamās palīdzības pieejamībai noteiktā laikā (“time-critical access”). Vienlaikus vadlīnijas neparedz obligātu prasību, ka perinatālās aprūpes centram jāatrodas daudzprofilu slimnīcas juridiskajā struktūrā. Anotācijā nav pietiekami izvērtēta pārejas perioda organizācija, cilvēkresursu nodrošinājums, pakalpojuma kapacitātes riski reformas laikā, telpiskā loģistika, infrastruktūras un finanšu ietekme, kā arī risku vadības mehānismi.
Vienlaikus anotācijā izmantotie OECD references kritēriji attiecībā uz minimālo dzemdību apjomu nav konsekventi sasaistīti ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas faktiskajiem datiem. Nav definēti sasniedzamie mērķrādītāji, pārejas periodi, ieviešanas grafiks un rīcības plāns ārstniecības iestādēm, kas pašreiz neatbilst minētajiem kritērijiem.
Tiesību akta projekta anotācijā ietvertais secinājums par maza apjoma dzemdību nodaļu iespējamu “izmaksu neefektivitāti” nav pietiekami pamatots ar objektīvu ekonomisko izvērtējumu un nav sasaistīts ar projekta faktiskajām prasībām ārstniecības iestādēm.
Projektā paredzētās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu ir mainītas salīdzinoši minimāli. Lielākā daļa prasību precizē jau pastāvošus kvalitātes un pacientu drošības standartus vai paredz atsevišķu tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu pilnveidošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots secinājums, ka tieši šo prasību izpilde pati par sevi radītu ārstniecības iestāžu ekonomisku neefektivitāti vai automātiski lemtu par dzemdību nodaļu turpmāku nepastāvēšanu.
Atbilstoši Satversmes 111. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, savukārt Pacientu tiesību likuma 2. un 3. pants nostiprina pacienta tiesības uz kvalitatīvu, drošu un pieejamu ārstniecību. No minētā izriet, ka strukturālas reformas veselības aprūpē primāri balstāmas pacientu drošības, aprūpes kvalitātes un pakalpojumu pieejamības apsvērumos, nevis netiešos finanšu ierobežošanas mehānismos.
Starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un ACOG/SMFM vadlīnijās, perinatālās aprūpes centralizācija tiek pamatota ar pacientu drošības, personāla kompetences uzturēšanas, multidisciplināras palīdzības pieejamības un ilgtspējīga cilvēkresursu nodrošinājuma nepieciešamību.
Vienlaikus starptautiskās rekomendācijas neparedz ārstniecības iestāžu tīkla reorganizāciju galvenokārt caur ekonomiska spiediena mehānismiem vai finansiāli neizpildāmu nosacījumu noteikšanu. OECD pieeja balstās kvalitātes, drošības un kompetences koncentrācijas principos, nevis formālā izmaksu samazināšanā.
Tādēļ strukturālu reformu īstenošanai nepieciešams skaidrs un datos balstīts politikas pamatojums. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka ārstniecības iestāžu tīkla reorganizācija notiek netiešu finanšu ierobežojumu rezultātā, nepietiekami izvērtējot ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību, pacientu drošību un reģionālo līdzsvaru.
TA Projekta anotācijā ietvertā pieeja perinatālās aprūpes centralizācijai kopumā atbilst starptautiskajām tendencēm un Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) valstu virzienam perinatālās aprūpes organizācijā. Vienlaikus anotācijā nav pietiekami izvērtēts, kā šie principi tiks praktiski ieviesti Latvijas veselības aprūpes sistēmas apstākļos, kā arī nav sniegta pilnvērtīga ietekmes, risku un pārejas perioda analīze.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3. pantam, Ārstniecības likuma 2. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantam veselības aprūpes reformas īstenojamas samērīgi, uz pierādījumiem balstīti un nodrošinot iesaistīto pušu līdzdalību.
Starptautiskajās vadlīnijās, tostarp American College of Obstetricians and Gynecologists (ACOG) / Society for Maternal-Fetal Medicine (SMFM) Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” , American Academy of Pediatrics (AAP) Policy Statement “Levels of Neonatal Care”- rekomendācijās, uzsvērta riskam atbilstošas un līmeņotas perinatālās aprūpes organizācija, kur būtiska nozīme ir pietiekamam pacientu apjomam, multidisciplinārai pieejamībai un kritiski nepieciešamās palīdzības pieejamībai noteiktā laikā (“time-critical access”). Vienlaikus vadlīnijas neparedz obligātu prasību, ka perinatālās aprūpes centram jāatrodas daudzprofilu slimnīcas juridiskajā struktūrā. Anotācijā nav pietiekami izvērtēta pārejas perioda organizācija, cilvēkresursu nodrošinājums, pakalpojuma kapacitātes riski reformas laikā, telpiskā loģistika, infrastruktūras un finanšu ietekme, kā arī risku vadības mehānismi.
Vienlaikus anotācijā izmantotie OECD references kritēriji attiecībā uz minimālo dzemdību apjomu nav konsekventi sasaistīti ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas faktiskajiem datiem. Nav definēti sasniedzamie mērķrādītāji, pārejas periodi, ieviešanas grafiks un rīcības plāns ārstniecības iestādēm, kas pašreiz neatbilst minētajiem kritērijiem.
Tiesību akta projekta anotācijā ietvertais secinājums par maza apjoma dzemdību nodaļu iespējamu “izmaksu neefektivitāti” nav pietiekami pamatots ar objektīvu ekonomisko izvērtējumu un nav sasaistīts ar projekta faktiskajām prasībām ārstniecības iestādēm.
Projektā paredzētās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu ir mainītas salīdzinoši minimāli. Lielākā daļa prasību precizē jau pastāvošus kvalitātes un pacientu drošības standartus vai paredz atsevišķu tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu pilnveidošanu. Līdz ar to nav pietiekami pamatots secinājums, ka tieši šo prasību izpilde pati par sevi radītu ārstniecības iestāžu ekonomisku neefektivitāti vai automātiski lemtu par dzemdību nodaļu turpmāku nepastāvēšanu.
Atbilstoši Satversmes 111. pantam valstij ir pienākums nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, savukārt Pacientu tiesību likuma 2. un 3. pants nostiprina pacienta tiesības uz kvalitatīvu, drošu un pieejamu ārstniecību. No minētā izriet, ka strukturālas reformas veselības aprūpē primāri balstāmas pacientu drošības, aprūpes kvalitātes un pakalpojumu pieejamības apsvērumos, nevis netiešos finanšu ierobežošanas mehānismos.
Starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un ACOG/SMFM vadlīnijās, perinatālās aprūpes centralizācija tiek pamatota ar pacientu drošības, personāla kompetences uzturēšanas, multidisciplināras palīdzības pieejamības un ilgtspējīga cilvēkresursu nodrošinājuma nepieciešamību.
Vienlaikus starptautiskās rekomendācijas neparedz ārstniecības iestāžu tīkla reorganizāciju galvenokārt caur ekonomiska spiediena mehānismiem vai finansiāli neizpildāmu nosacījumu noteikšanu. OECD pieeja balstās kvalitātes, drošības un kompetences koncentrācijas principos, nevis formālā izmaksu samazināšanā.
Tādēļ strukturālu reformu īstenošanai nepieciešams skaidrs un datos balstīts politikas pamatojums. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka ārstniecības iestāžu tīkla reorganizācija notiek netiešu finanšu ierobežojumu rezultātā, nepietiekami izvērtējot ietekmi uz veselības aprūpes pieejamību, pacientu drošību un reģionālo līdzsvaru.
20.05.2026. 22:21
Santa Markova
Priekšlikums
Ierosinām papildināt TA projektu ar perinatālās aprūpes līmeņu definēšanu un diferencētām prasībām Perinatālās aprūpes centriem (PAC), nosakot atšķirīgas prasības atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai, pacientu plūsmai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā.
Starptautiskajās vadlīnijās perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc līmeņiem (levels of care), diferencējot ārstniecības iestāžu kompetenci, tehnoloģisko nodrošinājumu un cilvēkresursu prasības atbilstoši aprūpes sarežģītībai un pacientu riska profilam. Šādu pieeju rekomendē gan OECD veselības sistēmu pārvaldības principi, gan Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG) un Mātes–augļa medicīnas biedrības (SMFM) vadlīnijas “Levels of Maternal Care”, kā arī Amerikas Pediatru akadēmijas (AAP) rekomendācijas jaundzimušo aprūpes līmeņu organizēšanai.
Atbilstoši ACOG/SMFM vadlīnijām aprūpes līmeņošanas mērķis ir nodrošināt, ka pacientes ar atšķirīgu riska pakāpi saņem atbilstošas sarežģītības aprūpi ārstniecības iestādē, kurā pieejami nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un multidisciplinārs atbalsts. Vienlaikus netiek paredzēts, ka visām ārstniecības iestādēm būtu jāatbilst identiskām infrastruktūras vai resursu prasībām neatkarīgi no aprūpes apjoma vai sarežģītības.
Pašreiz tiesību akta projektā paredzētais regulējums nosaka vienotas prasības visiem Perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no sniegtās palīdzības sarežģītības, pacientu apjoma un faktiskajām funkcijām veselības aprūpes sistēmā. Tas neatbilst riskam atbilstošas aprūpes organizēšanas principam un neveicina samērīgu resursu plānošanu.
Vienlaikus praksē PAC funkcijas un sniegtās palīdzības apjoms būtiski atšķiras. Rīgas PAC (Rīgas Dzemdību nams un PSKUS) nodrošina ievērojami lielāku augsta riska grūtnieču, priekšlaikus dzimušu jaundzimušo un komplicētu gadījumu aprūpes apjomu nekā reģionālie PAC. Arī Pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas plānā faktiski ir noteikta atšķirīga ārstniecības iestāžu loma un kompetences līmenis perinatālās aprūpes sistēmā. Tomēr šīs atšķirības nav atspoguļotas tiesību akta projektā definētajās prasībās attiecībā uz tehnoloģisko nodrošinājumu, personāla pieejamību un infrastruktūras kritērijiem.
Vienotu prasību noteikšana visiem PAC, neņemot vērā aprūpes līmeni un funkcijas, rada risku nesamērīgai resursu izmantošanai, nevienmērīgai cilvēkresursu slodzei un grūtībām nodrošināt ilgtspējīgu augsta līmeņa perinatālās aprūpes organizāciju valstī.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
- noteikt perinatālās aprūpes līmeņus atbilstoši starptautiski atzītam “levels of care” principam;
- definēt diferencētas prasības PAC atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā;
- noteikt samērīgas prasības tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēkresursu nodrošinājumam katram perinatālās aprūpes līmenim;
- izstrādāt vienotu valsts mēroga perinatālās aprūpes attīstības modeli, kas balstīts datos, pacientu plūsmu analīzē un ilgtspējīgā cilvēkresursu plānošanā.
Ierosinām papildināt TA projektu ar perinatālās aprūpes līmeņu definēšanu un diferencētām prasībām Perinatālās aprūpes centriem (PAC), nosakot atšķirīgas prasības atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai, pacientu plūsmai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā.
Starptautiskajās vadlīnijās perinatālā aprūpe tiek organizēta pēc līmeņiem (levels of care), diferencējot ārstniecības iestāžu kompetenci, tehnoloģisko nodrošinājumu un cilvēkresursu prasības atbilstoši aprūpes sarežģītībai un pacientu riska profilam. Šādu pieeju rekomendē gan OECD veselības sistēmu pārvaldības principi, gan Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas (ACOG) un Mātes–augļa medicīnas biedrības (SMFM) vadlīnijas “Levels of Maternal Care”, kā arī Amerikas Pediatru akadēmijas (AAP) rekomendācijas jaundzimušo aprūpes līmeņu organizēšanai.
Atbilstoši ACOG/SMFM vadlīnijām aprūpes līmeņošanas mērķis ir nodrošināt, ka pacientes ar atšķirīgu riska pakāpi saņem atbilstošas sarežģītības aprūpi ārstniecības iestādē, kurā pieejami nepieciešamie speciālisti, tehnoloģijas un multidisciplinārs atbalsts. Vienlaikus netiek paredzēts, ka visām ārstniecības iestādēm būtu jāatbilst identiskām infrastruktūras vai resursu prasībām neatkarīgi no aprūpes apjoma vai sarežģītības.
Pašreiz tiesību akta projektā paredzētais regulējums nosaka vienotas prasības visiem Perinatālās aprūpes centriem neatkarīgi no sniegtās palīdzības sarežģītības, pacientu apjoma un faktiskajām funkcijām veselības aprūpes sistēmā. Tas neatbilst riskam atbilstošas aprūpes organizēšanas principam un neveicina samērīgu resursu plānošanu.
Vienlaikus praksē PAC funkcijas un sniegtās palīdzības apjoms būtiski atšķiras. Rīgas PAC (Rīgas Dzemdību nams un PSKUS) nodrošina ievērojami lielāku augsta riska grūtnieču, priekšlaikus dzimušu jaundzimušo un komplicētu gadījumu aprūpes apjomu nekā reģionālie PAC. Arī Pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas plānā faktiski ir noteikta atšķirīga ārstniecības iestāžu loma un kompetences līmenis perinatālās aprūpes sistēmā. Tomēr šīs atšķirības nav atspoguļotas tiesību akta projektā definētajās prasībās attiecībā uz tehnoloģisko nodrošinājumu, personāla pieejamību un infrastruktūras kritērijiem.
Vienotu prasību noteikšana visiem PAC, neņemot vērā aprūpes līmeni un funkcijas, rada risku nesamērīgai resursu izmantošanai, nevienmērīgai cilvēkresursu slodzei un grūtībām nodrošināt ilgtspējīgu augsta līmeņa perinatālās aprūpes organizāciju valstī.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
- noteikt perinatālās aprūpes līmeņus atbilstoši starptautiski atzītam “levels of care” principam;
- definēt diferencētas prasības PAC atbilstoši sniegtās palīdzības sarežģītībai un funkcijām veselības aprūpes sistēmā;
- noteikt samērīgas prasības tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēkresursu nodrošinājumam katram perinatālās aprūpes līmenim;
- izstrādāt vienotu valsts mēroga perinatālās aprūpes attīstības modeli, kas balstīts datos, pacientu plūsmu analīzē un ilgtspējīgā cilvēkresursu plānošanā.
20.05.2026. 22:26
Santa Markova
TA Projekta redakcija, pret kuru izteikts iebildums
“148.1 Perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā, kurā nodrošina diagnostiskos un ārstnieciskos pakalpojumus augsta riska grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem perinatālajā periodā (no 22 pilnām grūtniecības nedēļām līdz septiņām pilnām dienām pēc dzemdībām) un neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus.”
Projekta 12. punktā paredzēts papildināt noteikumus ar 196. punktu šādā redakcijā:
“148.1 punktā noteiktās prasības, kas paredz, ka perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā un nodrošina neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus, stājas spēkā 2032. gada 1. janvārī.”
Iebildums
Iebilstam pret paredzēto regulējumu daļā, kurā tieši no 2032. gada 1. janvāra perinatālās aprūpes centra statuss tiek sasaistīts tikai ar atrašanos daudzprofilu reģionālās slimnīcas vai universitātes slimnīcas struktūrā un ar obligātu neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Riskam atbilstošas un reģionalizētas perinatālās aprūpes modelis kopumā ir atbalstāms un drošs risinājums. Starptautiskajā praksē šī modeļa mērķis ir panākt, lai augsta riska grūtnieces, dzemdētājas un jaundzimušie saņemtu palīdzību ārstniecības iestādēs ar atbilstošu kompetenci, personālu, aprīkojumu, multidisciplināru sadarbību un skaidriem pārvešanas mehānismiem. Vienlaikus šāds modelis nenozīmē, ka strukturālas izmaiņas nosakāmas bez izvērtējuma par konkrētās valsts pakalpojumu tīklu, esošajām kapacitātēm, cilvēkresursiem, ģeogrāfisko pieejamību un pārejas izmaksām.[1]
Latvijā perinatālās aprūpes jomā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka būtisku pakalpojumu apjomu nodrošina arī specializētas monoprofila ārstniecības iestādes. Rīgas Dzemdību nams, būdams monoprofila ārstniecības iestāde, saskaņā ar iestādes rīcībā esošajiem datiem pašlaik nodrošina būtisku perinatālās aprūpes pakalpojumu apjomu — aptuveni vienu trešdaļu no valsts apjoma un aptuveni trīs piektdaļas no visu perinatālās aprūpes centru apjoma —, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos kvalitātes un drošības kritērijus, tajā skaitā, kā vienīgais PAC Latvijā atbilst OECD definētajiem, TA anotācijā minētajiem sniegtās palīdzības apjoma kritērijiem.Tāpēc reforma, kas faktiski izslēgtu šādas iestādes no perinatālās aprūpes centra statusa, nav pamatoti īstenojama bez datu analīzes, ietekmes izvērtējuma un salīdzinājuma starp iespējamiem pakalpojuma organizācijas modeļiem.
Norādām, ka starptautiskajās vadlīnijās uzsvars tiek likts ne tikai uz iestādes juridisko vai organizatorisko piederību, bet arī uz aprūpes līmeni, reģionālo vajadzību izvērtējumu, pieejamajiem resursiem un koordinētu sadarbības sistēmu. ACOG/SMFM vadlīnijās īpaši uzsvērts, ka atbilstošais aprūpes līmenis nosakāms, ņemot vērā reģionālās veselības aprūpes vajadzības un resursus, iesaistot reģiona ārstniecības iestādes un pakalpojumu sniedzējus.[2] Arī neonatālās aprūpes līmeņu regulējumā būtisks ir riskam atbilstošs personāla, aprīkojuma un pakalpojumu nodrošinājums, nevis tikai formāls iestādes profils.[3]
Priekšlikuma izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama diskusija ar ārstniecības iestādēm, tajā skaitā ar Rīgas Dzemdību namu. Tas neatbilst labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības principiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nostiprina pienākumu valsts pārvaldei darboties sabiedrības interesēs, ievērojot labas pārvaldības principu, savukārt šā likuma 48. pants paredz sabiedrības pārstāvju iesaisti un publisku apspriešanu sabiedrībai svarīgos jautājumos.[4]
Tāpat nav publiski pieejams un ar nozari apspriests ilgtermiņa valsts veselības aprūpes attīstības plāns attiecībā uz perinatālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu. Nav veikts un publiskots risku un ieguvumu izvērtējums par paredzētajām strukturālajām izmaiņām, nav skaidrs plānoto perinatālās aprūpes centru skaits, to ģeogrāfiskais izvietojums un kapacitāte. Nav pieejama informācija par plānotā PSKUS B korpusa Sievietes veselības centra un Perinatālās aprūpes centra paredzēto jaudu un spēju pārņemt iespējami centralizējamos pacientu apjomus.
Nav izvērtēti arī būtiski cilvēkresursu riski. Ņemot vērā jau esošo speciālistu trūkumu dzemdniecībā, neonatoloģijā, anestezioloģijā un operatīvajā ginekoloģijā, nav skaidrs, kā centralizēta modeļa ietvaros tiktu nodrošināta nepieciešamā personāla pieejamība, dežūrspēja un pakalpojumu nepārtrauktība. Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo augsta riska perinatālajā aprūpē pacienta drošība ir tieši atkarīga no savlaicīgas un nepārtrauktas multidisciplināras palīdzības pieejamības.
Regulējumā ir noteikts konkrēts termiņš — 2032. gada 1. janvāris - , taču nav paredzēts detalizēts pārejas plāns, starpposmi, finansēšanas modelis, infrastruktūras attīstības grafiks, pacientu plūsmas modelis un riska vadības mehānismi. Šāda pieeja rada tiesiskās paļāvības risku ārstniecības iestādēm, kuras ilgstoši nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus un veic investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un cilvēkresursos.
Nosakot termiņu, pēc kura ārstniecības iestāde faktiski vairs nevarēs nodrošināt attiecīgo pakalpojumu esošajā statusā, tiek objektīvi ierobežota iespēja atbildīgi plānot ilgtermiņa investīcijas. Lai izvairītos no nepamatotas publiskā finansējuma izlietošanas, investīcijas šādā situācijā var tikt plānotas tikai līdz noteiktajam termiņam, nevis ilgtermiņā. Savukārt gadījumā, ja plānotā centralizācijas modeļa īstenošana kavējas vai netiek pilnībā realizēta, pastāv būtisks pakalpojuma nepārtrauktības un pieejamības risks, jo nebūs pilnvērtīgi attīstīta ne jaunā, ne pašreizējā perinatālās aprūpes infrastruktūra.
Papildus jāņem vērā Satversmes 111. pants, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[5] Strukturālām reformām veselības aprūpē jābūt balstītām datos, samērīguma izvērtējumā un prognozējamā pārejas procesā, kas nerada risku pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
• nevirzīt regulējumu daļā par perinatālās aprūpes centra obligātu atrašanos daudzprofilu reģionālās vai universitātes slimnīcas struktūrā bez pilnvērtīgas konsultēšanās ar ārstniecības iestādēm un nozares profesionāļiem;
• izstrādāt un publiskot detalizētu perinatālās aprūpes attīstības un pārejas plānu, ietverot pakalpojumu tīkla modeli, pacientu plūsmas, infrastruktūras un cilvēkresursu vajadzības;
• veikt visaptverošu ietekmes, risku, izmaksu un cilvēkresursu izvērtējumu, salīdzinot vairākus iespējamos pakalpojuma organizācijas modeļus;
• paredzēt pakāpenisku un skaidri definētu pārejas mehānismu, kas nodrošina pakalpojuma nepārtrauktību, pacientu drošību, pakalpojumu pieejamību un tiesisko paļāvību ārstniecības iestādēm;
• izvērtēt alternatīvu regulējuma redakciju, kurā perinatālās aprūpes centra statuss tiek noteikts pēc aprūpes līmeņa, kvalitātes un drošības prasībām, multidisciplinārās palīdzības faktiskās pieejamības un sadarbības mehānismiem, nevis tikai pēc ārstniecības iestādes profila vai juridiski organizatoriskās piederības.
[1] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019): riskam atbilstošas un reģionalizētas mātes aprūpes sistēmas izveide, aprūpes līmeņu definēšana un reģionālo resursu izvērtēšana.
[2] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019), īpaši norādes par to, ka aprūpes līmeni nosaka, ņemot vērā reģionālās vajadzības, resursus un ārstniecības iestāžu iesaisti.
[3] American Academy of Pediatrics, “Standards for Levels of Neonatal Care: II, III, and IV”, Pediatrics, 2023;151(6):e2023061957.
[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants un 48. pants.
[5] Latvijas Republikas Satversmes 111. pants.
“148.1 Perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā, kurā nodrošina diagnostiskos un ārstnieciskos pakalpojumus augsta riska grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem perinatālajā periodā (no 22 pilnām grūtniecības nedēļām līdz septiņām pilnām dienām pēc dzemdībām) un neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus.”
Projekta 12. punktā paredzēts papildināt noteikumus ar 196. punktu šādā redakcijā:
“148.1 punktā noteiktās prasības, kas paredz, ka perinatālās aprūpes centrs ir struktūrvienība daudzprofila reģionālajā slimnīcā vai universitātes slimnīcā un nodrošina neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumus, stājas spēkā 2032. gada 1. janvārī.”
Iebildums
Iebilstam pret paredzēto regulējumu daļā, kurā tieši no 2032. gada 1. janvāra perinatālās aprūpes centra statuss tiek sasaistīts tikai ar atrašanos daudzprofilu reģionālās slimnīcas vai universitātes slimnīcas struktūrā un ar obligātu neatliekamās ginekoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Riskam atbilstošas un reģionalizētas perinatālās aprūpes modelis kopumā ir atbalstāms un drošs risinājums. Starptautiskajā praksē šī modeļa mērķis ir panākt, lai augsta riska grūtnieces, dzemdētājas un jaundzimušie saņemtu palīdzību ārstniecības iestādēs ar atbilstošu kompetenci, personālu, aprīkojumu, multidisciplināru sadarbību un skaidriem pārvešanas mehānismiem. Vienlaikus šāds modelis nenozīmē, ka strukturālas izmaiņas nosakāmas bez izvērtējuma par konkrētās valsts pakalpojumu tīklu, esošajām kapacitātēm, cilvēkresursiem, ģeogrāfisko pieejamību un pārejas izmaksām.[1]
Latvijā perinatālās aprūpes jomā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka būtisku pakalpojumu apjomu nodrošina arī specializētas monoprofila ārstniecības iestādes. Rīgas Dzemdību nams, būdams monoprofila ārstniecības iestāde, saskaņā ar iestādes rīcībā esošajiem datiem pašlaik nodrošina būtisku perinatālās aprūpes pakalpojumu apjomu — aptuveni vienu trešdaļu no valsts apjoma un aptuveni trīs piektdaļas no visu perinatālās aprūpes centru apjoma —, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos kvalitātes un drošības kritērijus, tajā skaitā, kā vienīgais PAC Latvijā atbilst OECD definētajiem, TA anotācijā minētajiem sniegtās palīdzības apjoma kritērijiem.Tāpēc reforma, kas faktiski izslēgtu šādas iestādes no perinatālās aprūpes centra statusa, nav pamatoti īstenojama bez datu analīzes, ietekmes izvērtējuma un salīdzinājuma starp iespējamiem pakalpojuma organizācijas modeļiem.
Norādām, ka starptautiskajās vadlīnijās uzsvars tiek likts ne tikai uz iestādes juridisko vai organizatorisko piederību, bet arī uz aprūpes līmeni, reģionālo vajadzību izvērtējumu, pieejamajiem resursiem un koordinētu sadarbības sistēmu. ACOG/SMFM vadlīnijās īpaši uzsvērts, ka atbilstošais aprūpes līmenis nosakāms, ņemot vērā reģionālās veselības aprūpes vajadzības un resursus, iesaistot reģiona ārstniecības iestādes un pakalpojumu sniedzējus.[2] Arī neonatālās aprūpes līmeņu regulējumā būtisks ir riskam atbilstošs personāla, aprīkojuma un pakalpojumu nodrošinājums, nevis tikai formāls iestādes profils.[3]
Priekšlikuma izstrādes procesā nav nodrošināta pietiekama diskusija ar ārstniecības iestādēm, tajā skaitā ar Rīgas Dzemdību namu. Tas neatbilst labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības principiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nostiprina pienākumu valsts pārvaldei darboties sabiedrības interesēs, ievērojot labas pārvaldības principu, savukārt šā likuma 48. pants paredz sabiedrības pārstāvju iesaisti un publisku apspriešanu sabiedrībai svarīgos jautājumos.[4]
Tāpat nav publiski pieejams un ar nozari apspriests ilgtermiņa valsts veselības aprūpes attīstības plāns attiecībā uz perinatālās aprūpes pakalpojumu organizēšanu. Nav veikts un publiskots risku un ieguvumu izvērtējums par paredzētajām strukturālajām izmaiņām, nav skaidrs plānoto perinatālās aprūpes centru skaits, to ģeogrāfiskais izvietojums un kapacitāte. Nav pieejama informācija par plānotā PSKUS B korpusa Sievietes veselības centra un Perinatālās aprūpes centra paredzēto jaudu un spēju pārņemt iespējami centralizējamos pacientu apjomus.
Nav izvērtēti arī būtiski cilvēkresursu riski. Ņemot vērā jau esošo speciālistu trūkumu dzemdniecībā, neonatoloģijā, anestezioloģijā un operatīvajā ginekoloģijā, nav skaidrs, kā centralizēta modeļa ietvaros tiktu nodrošināta nepieciešamā personāla pieejamība, dežūrspēja un pakalpojumu nepārtrauktība. Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo augsta riska perinatālajā aprūpē pacienta drošība ir tieši atkarīga no savlaicīgas un nepārtrauktas multidisciplināras palīdzības pieejamības.
Regulējumā ir noteikts konkrēts termiņš — 2032. gada 1. janvāris - , taču nav paredzēts detalizēts pārejas plāns, starpposmi, finansēšanas modelis, infrastruktūras attīstības grafiks, pacientu plūsmas modelis un riska vadības mehānismi. Šāda pieeja rada tiesiskās paļāvības risku ārstniecības iestādēm, kuras ilgstoši nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus un veic investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un cilvēkresursos.
Nosakot termiņu, pēc kura ārstniecības iestāde faktiski vairs nevarēs nodrošināt attiecīgo pakalpojumu esošajā statusā, tiek objektīvi ierobežota iespēja atbildīgi plānot ilgtermiņa investīcijas. Lai izvairītos no nepamatotas publiskā finansējuma izlietošanas, investīcijas šādā situācijā var tikt plānotas tikai līdz noteiktajam termiņam, nevis ilgtermiņā. Savukārt gadījumā, ja plānotā centralizācijas modeļa īstenošana kavējas vai netiek pilnībā realizēta, pastāv būtisks pakalpojuma nepārtrauktības un pieejamības risks, jo nebūs pilnvērtīgi attīstīta ne jaunā, ne pašreizējā perinatālās aprūpes infrastruktūra.
Papildus jāņem vērā Satversmes 111. pants, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[5] Strukturālām reformām veselības aprūpē jābūt balstītām datos, samērīguma izvērtējumā un prognozējamā pārejas procesā, kas nerada risku pacientu drošībai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Ņemot vērā minēto, aicinām:
• nevirzīt regulējumu daļā par perinatālās aprūpes centra obligātu atrašanos daudzprofilu reģionālās vai universitātes slimnīcas struktūrā bez pilnvērtīgas konsultēšanās ar ārstniecības iestādēm un nozares profesionāļiem;
• izstrādāt un publiskot detalizētu perinatālās aprūpes attīstības un pārejas plānu, ietverot pakalpojumu tīkla modeli, pacientu plūsmas, infrastruktūras un cilvēkresursu vajadzības;
• veikt visaptverošu ietekmes, risku, izmaksu un cilvēkresursu izvērtējumu, salīdzinot vairākus iespējamos pakalpojuma organizācijas modeļus;
• paredzēt pakāpenisku un skaidri definētu pārejas mehānismu, kas nodrošina pakalpojuma nepārtrauktību, pacientu drošību, pakalpojumu pieejamību un tiesisko paļāvību ārstniecības iestādēm;
• izvērtēt alternatīvu regulējuma redakciju, kurā perinatālās aprūpes centra statuss tiek noteikts pēc aprūpes līmeņa, kvalitātes un drošības prasībām, multidisciplinārās palīdzības faktiskās pieejamības un sadarbības mehānismiem, nevis tikai pēc ārstniecības iestādes profila vai juridiski organizatoriskās piederības.
[1] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019): riskam atbilstošas un reģionalizētas mātes aprūpes sistēmas izveide, aprūpes līmeņu definēšana un reģionālo resursu izvērtēšana.
[2] ACOG/SMFM Obstetric Care Consensus No. 9 “Levels of Maternal Care” (2019), īpaši norādes par to, ka aprūpes līmeni nosaka, ņemot vērā reģionālās vajadzības, resursus un ārstniecības iestāžu iesaisti.
[3] American Academy of Pediatrics, “Standards for Levels of Neonatal Care: II, III, and IV”, Pediatrics, 2023;151(6):e2023061957.
[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants un 48. pants.
[5] Latvijas Republikas Satversmes 111. pants.
20.05.2026. 22:39
Atlasīti 7 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25