Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Konceptuālais ziņojums par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Konceptuālajā ziņojumā raksturotas tikai būtiskākās Pasaules Bankas izstrādātajā 2018. gada ziņojumā un EK Politikas atbalsta vienības sagatavotajā 2020. gada ziņojumā iztirzātās, kā arī projekta “Latvia: Academic Career Model” īstenošanas laikā konstatētās problēmas, kas, pakāpeniski ieviešot turpmākajās konceptuālā ziņojuma nodaļās ietvertos priekšlikumus, jārisina 2023.–2027. gadā:
akadēmiskās karjeras dalījums uz pedagoģiju orientētā (piedalīšanās studējošo izglītošanā) un uz zinātnisko darbību orientētā modelī, kas pamatojas divās atsevišķās normatīvā regulējuma kopās un tajā, ka augstākā izglītība un zinātne valstī tiek finansētas nošķirti, turklāt nepietiekamā apmērā;
nemotivējošs darba laika apmērs (nepilns darba laiks prevalē) un nekonkurētspējīga darba samaksa;
darba līgumu uz noteiktu laiku dominēšana;
akadēmiskā personāla mobilitātes trūkums darba tirgū.
akadēmiskās karjeras dalījums uz pedagoģiju orientētā (piedalīšanās studējošo izglītošanā) un uz zinātnisko darbību orientētā modelī, kas pamatojas divās atsevišķās normatīvā regulējuma kopās un tajā, ka augstākā izglītība un zinātne valstī tiek finansētas nošķirti, turklāt nepietiekamā apmērā;
nemotivējošs darba laika apmērs (nepilns darba laiks prevalē) un nekonkurētspējīga darba samaksa;
darba līgumu uz noteiktu laiku dominēšana;
akadēmiskā personāla mobilitātes trūkums darba tirgū.
Mērķa apraksts
Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara virsmērķis ir celt augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, pilnveidojot akadēmisko amatu struktūru, kā arī principus, nosacījumus un praksi, kas attiecas uz:
akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi un pieņemšanu darbā;
darba snieguma rezultātu regulāru novērtēšanu;
individuālo akadēmisko karjeru, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma);
darba laiku, akadēmiskā darba jomām (piemēram, zinātniskā darbība, mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, piedalīšanās studējošo izglītošanā) un no tām izrietošajiem darba pienākumiem un to proporcijām;
darba samaksu;
nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanu.
Tādējādi jaunais akadēmiskās karjeras ietvars cels individuālās akadēmiskās karjeras pievilcību un veicinās labākā akadēmiskā personāla un zinātnieku, t. sk. no Latvijas diasporas un ārvalstu, piesaisti darbam Latvijas institūcijās. Akadēmiskā personāla kompetence ietekmē ne tikai augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, bet arī valsts starptautisko konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.
akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi un pieņemšanu darbā;
darba snieguma rezultātu regulāru novērtēšanu;
individuālo akadēmisko karjeru, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma);
darba laiku, akadēmiskā darba jomām (piemēram, zinātniskā darbība, mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, piedalīšanās studējošo izglītošanā) un no tām izrietošajiem darba pienākumiem un to proporcijām;
darba samaksu;
nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanu.
Tādējādi jaunais akadēmiskās karjeras ietvars cels individuālās akadēmiskās karjeras pievilcību un veicinās labākā akadēmiskā personāla un zinātnieku, t. sk. no Latvijas diasporas un ārvalstu, piesaisti darbam Latvijas institūcijās. Akadēmiskā personāla kompetence ietekmē ne tikai augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, bet arī valsts starptautisko konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
05.06.2024. - 21.06.2024.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Astrīda Skrinda (IZM)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
05.06.2024. 12:21
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Antra Boča - "Latvijas Jauno zinātnieku apvienība"
Par 4. tabulā noteiktajiem minimālajiem kritērijiem
LJZA ieskatā 4. tabulā būtu jānosaka prasības vadoties no kritērijiem, kurus izmanto zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā un Eiropas līmeņa zinātnes izcilības programmās, piemēram, Eiropas pētniecības padomes (ERC) grantos.
Iesakām 4. tabulā aizstāt vārdus “starptautiska publikācija” un “publikācija” ar “zinātnisks devums”. Šāds plašāks termins labāk atspoguļotu mūsdienu zinātnes realitāti dažādās pētniecības jomās un būtu vērsts uz plašāku zinātnes izcilības novērtēšanu. Piemēram, zinātniskā asistenta galvenais uzdevums var būt datubāzu uzturēšana bez vajadzības publicēties. Vadošā pētnieka visvairāk novērtētais darbs var būt izstrādāts kods, kas nav publicēts žurnālā, bet ir visiem pieejams caur GitHub vai citu platformu un tiek plaši lietots.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka P1 akadēmiskajam posmam minimālos snieguma novērtēšanas kritēriju noteikšanu vajadzētu atstāt institūcijas ziņā, kas to varēs pielāgot konkrētam amatam konkrētā jomā. Pašreiz 4. tabulā minētās prasības nozīmētu, ka zinātniskajam asistentam pētniecības institūtā jāpiedalās arī studējošo izglītošanā, kas var nesakrist ar institūta vajadzībām vai iespējām. Kā jau iepriekš minēts, tad, ja zinātniskā asistenta galvenais uzdevums ir zinātnisko datubāzu uzturēšana un papildināšana, tad publicēšanās var arī nebūt nepieciešama. Savukārt, pašreiz ierakstītā prasība pēc vismaz vienas publikācijas šajā līmenī var veicināt negodprātīgu rīcību, piem., asistenta ielikšanu autoru sarakstā, lai tikai izpildītu šo prasību.
Pie kritērijiem P3-P4 līmenim iesakām izņemt tekstu par publikācijām, citēšanu, žurnālu datubāzēm un žurnāliem un tā vietā ielikt prasību par vismaz 3 vai 4 nozīmīgiem zinātniskajiem devumiem 6 gadu laikā, ar pamatojumu par to nozīmību, piemēram, citējamības rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, mācību procesā u.c. Savukārt, pie prasības par projektu vadīšanu būtu lapas apakšā jāpaskaidro, ka arī ar industriju saistīti projekti ietilpst šajā uzskaitījumā.
Zem 2.7 Atlase, darbā pieņemšana un paaugstināšana amatā ir jānosaka, ka personāla atlases speciālistam ir jābūt ar kompetenci vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas jautājumos. Pirms kandidātu izvērtēšanas komisijai ir jāiziet īss treniņš (piem., video seminārs) par aizspriedumu novēršanu un dažādu faktoru (bērnu kopšana, slimības, u.c.) nozīmi karjeras izaugsmē. Darba sludinājumos ir jāiekļauj norādes, kas īpaši uzrunā dažādas sociālas grupas.
LJZA ieskatā 4. tabulā būtu jānosaka prasības vadoties no kritērijiem, kurus izmanto zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā un Eiropas līmeņa zinātnes izcilības programmās, piemēram, Eiropas pētniecības padomes (ERC) grantos.
Iesakām 4. tabulā aizstāt vārdus “starptautiska publikācija” un “publikācija” ar “zinātnisks devums”. Šāds plašāks termins labāk atspoguļotu mūsdienu zinātnes realitāti dažādās pētniecības jomās un būtu vērsts uz plašāku zinātnes izcilības novērtēšanu. Piemēram, zinātniskā asistenta galvenais uzdevums var būt datubāzu uzturēšana bez vajadzības publicēties. Vadošā pētnieka visvairāk novērtētais darbs var būt izstrādāts kods, kas nav publicēts žurnālā, bet ir visiem pieejams caur GitHub vai citu platformu un tiek plaši lietots.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka P1 akadēmiskajam posmam minimālos snieguma novērtēšanas kritēriju noteikšanu vajadzētu atstāt institūcijas ziņā, kas to varēs pielāgot konkrētam amatam konkrētā jomā. Pašreiz 4. tabulā minētās prasības nozīmētu, ka zinātniskajam asistentam pētniecības institūtā jāpiedalās arī studējošo izglītošanā, kas var nesakrist ar institūta vajadzībām vai iespējām. Kā jau iepriekš minēts, tad, ja zinātniskā asistenta galvenais uzdevums ir zinātnisko datubāzu uzturēšana un papildināšana, tad publicēšanās var arī nebūt nepieciešama. Savukārt, pašreiz ierakstītā prasība pēc vismaz vienas publikācijas šajā līmenī var veicināt negodprātīgu rīcību, piem., asistenta ielikšanu autoru sarakstā, lai tikai izpildītu šo prasību.
Pie kritērijiem P3-P4 līmenim iesakām izņemt tekstu par publikācijām, citēšanu, žurnālu datubāzēm un žurnāliem un tā vietā ielikt prasību par vismaz 3 vai 4 nozīmīgiem zinātniskajiem devumiem 6 gadu laikā, ar pamatojumu par to nozīmību, piemēram, citējamības rādītāji, izmantošana politikas veidošanas dokumentos, produktu attīstībā, mācību procesā u.c. Savukārt, pie prasības par projektu vadīšanu būtu lapas apakšā jāpaskaidro, ka arī ar industriju saistīti projekti ietilpst šajā uzskaitījumā.
Zem 2.7 Atlase, darbā pieņemšana un paaugstināšana amatā ir jānosaka, ka personāla atlases speciālistam ir jābūt ar kompetenci vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas jautājumos. Pirms kandidātu izvērtēšanas komisijai ir jāiziet īss treniņš (piem., video seminārs) par aizspriedumu novēršanu un dažādu faktoru (bērnu kopšana, slimības, u.c.) nozīmi karjeras izaugsmē. Darba sludinājumos ir jāiekļauj norādes, kas īpaši uzrunā dažādas sociālas grupas.
20.06.2024. 22:57
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU), izvērtējot konceptuālā ziņojuma projektu “Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā” (24-TA-1408), (turpmāk – Projekts), kopumā atbalsta tālāko Projekta virzību, vienlaicīgi izsakot priekšlikumus Projekta precizēšanai un pilnveidošanai:
Vēršam uzmanību, ka primāri Projekts ir fokusēts uz akadēmiskais zinātnes personālu, bet nav atrunāts akadēmiskās karjeras ceļš akadēmiskajam personālam, kurš ir iesaistīts tikai studējošo izglītošanas procesā.
Attiecībā uz Projektā noteikto tenūras sistēmu, ir konstatējams mācībspēku aizplūšanas risks. Piemēram, ievēlot par docentu, persona 4 gadus strādā šajā amatā, tad pāriet uz 2-4 gadu tenūrgaitu. Ja kritēriji nav izpildīti pēc 6-8 gadiem, tad tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai notiek pazemināšana amatā? Tādējādi augstskola var zaudēt mācībspēku ar lielu profesionālo pieredzi studiju darbā, bet ne tik veiksmīgu zinātnes rezultātu izpildē.
Projekta 1.1. nodaļā “Akadēmiskais darbs” minēts, ka tenūras pakāpe var sastāvēt no viena vai diviem darba līgumiem. Aicinām Projektā noteikt, ka katrai personai attiecīgajā institūcijā ir tikai viens darba līgums, kura noteikumos var iekļaut dažādus darbus vai amatus, piemēram, profesors un fakultātes dekāns.
Kolektīvai saziņas valodai vismaz pašpārvaldes institūcijās būtu jābūt valsts valodai. Valsts valodas stiprināšana nepieciešama arī terminoloģijas izstrādē utt. Līdz ar to Projektā attiecībā uz valsts valodas prasmēm ir jānodrošina veselīgs balanss starp valstu speciālistu efektīvas iesaistes nepieciešamību un valsts valodas lietojuma nodrošināšanu un stiprināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē.
Projekta 2.5. sadaļā “Darba snieguma rezultātu novērtēšana” būtu jāizdala divas lietas - kritēriji, lai varētu kandidēt uz augstāku amatu un kritēriji, kas nosaka amata uzturēšanu attiecīgā līmenī. Projekta 4.tabulā noteiktie kritēriji vairāk ir prezumējami kā ievēlēšanas kritēriji. Ja tomēr tā tas nav domāts, būtu lietderīgi šos kritērijus pārskatīt un celt prasības, jo citādi tiek pieļauts, ka docents var būt ar zemas raudzes publikācijām žurnālos, kas nav ne Web of Science, ne Scopus, ne arī citās atzītās datu bāzēs. Ja minētie kritēriji ir kā attiecīgā amata uzturēšanas kritēriji, tad nav skaidrs, kā varēs kļūt par asociēto profesoru ar šādām prasībām. P3 ir asociētie profesori un Projekta 4.tabulā minēts, ka prasība ir tikai viena publikācija Web of Science, Scopus, ERIH+ datu bāzu žurnālos un docēšana. Tā ir ļoti zema prasība, kā rezultātā visi doktoranti, kas ir izstrādājuši doktora darbus, uzreiz pēc doktora grāda iegūšanas kvalificējas asociētam profesoram. Tik zemes prasības nav nevienā valstī. Minimālā prasība būtu vismaz viena attiecīgā līmeņa publikācija gadā.
Svarīgi ir ārējos normatīvajos aktos iestrādāt pietiekami augstas minimālās prasības. Jo Projektā minētā atruna, ka pati augstskola savos iekšējos normatīvajos aktos var noteikt minimālās prasības, kas būtu augstākas nekā ārējos normatīvajos aktos, var radīt pretunas to piemērošanā.
Projekts nerada tiesisko skaidrību par ikgadējo atvaļinājumu un radošo atvaļinājumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 42.panta pirmo daļu, akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.
No Projekta var saprast, ka atvaļinājums būs tikai četras nedēļas un četras kalendārās nedēļas varēs izmantot kā papildatvaļinājumu – radošo atvaļinājumu. Šobrīd Augstskolu likums neparedz terminu “radošais atvaļinājums”. Neskaidrība un būtisks radošā perioda samazinājums var radīt situāciju, kurā akadēmiskajam personālam nav iespējams radīt jaunas kvalitatīvas studiju programmas un padziļināti veikt zinātniskos pētījumus.
Projekts nerada tiesisko skaidrību vai augstskola pati izveido proporciju starp studiju, zinātnes un organizatorisko darba daļu, vai to noteiks, rekomendēs arī citi ārējie normatīvie akti. Vienlaicīgi, lai sekmētu akadēmiskā personāla ataudzi, sabalansējot finansiālos jautājumus, būtu lietderīgi izstrādāt līdzsvarotu akadēmiskā personāla paaudžu nomaiņas tiesisko regulējumu.
Vēršam uzmanību, ka primāri Projekts ir fokusēts uz akadēmiskais zinātnes personālu, bet nav atrunāts akadēmiskās karjeras ceļš akadēmiskajam personālam, kurš ir iesaistīts tikai studējošo izglītošanas procesā.
Attiecībā uz Projektā noteikto tenūras sistēmu, ir konstatējams mācībspēku aizplūšanas risks. Piemēram, ievēlot par docentu, persona 4 gadus strādā šajā amatā, tad pāriet uz 2-4 gadu tenūrgaitu. Ja kritēriji nav izpildīti pēc 6-8 gadiem, tad tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības vai notiek pazemināšana amatā? Tādējādi augstskola var zaudēt mācībspēku ar lielu profesionālo pieredzi studiju darbā, bet ne tik veiksmīgu zinātnes rezultātu izpildē.
Projekta 1.1. nodaļā “Akadēmiskais darbs” minēts, ka tenūras pakāpe var sastāvēt no viena vai diviem darba līgumiem. Aicinām Projektā noteikt, ka katrai personai attiecīgajā institūcijā ir tikai viens darba līgums, kura noteikumos var iekļaut dažādus darbus vai amatus, piemēram, profesors un fakultātes dekāns.
Kolektīvai saziņas valodai vismaz pašpārvaldes institūcijās būtu jābūt valsts valodai. Valsts valodas stiprināšana nepieciešama arī terminoloģijas izstrādē utt. Līdz ar to Projektā attiecībā uz valsts valodas prasmēm ir jānodrošina veselīgs balanss starp valstu speciālistu efektīvas iesaistes nepieciešamību un valsts valodas lietojuma nodrošināšanu un stiprināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē.
Projekta 2.5. sadaļā “Darba snieguma rezultātu novērtēšana” būtu jāizdala divas lietas - kritēriji, lai varētu kandidēt uz augstāku amatu un kritēriji, kas nosaka amata uzturēšanu attiecīgā līmenī. Projekta 4.tabulā noteiktie kritēriji vairāk ir prezumējami kā ievēlēšanas kritēriji. Ja tomēr tā tas nav domāts, būtu lietderīgi šos kritērijus pārskatīt un celt prasības, jo citādi tiek pieļauts, ka docents var būt ar zemas raudzes publikācijām žurnālos, kas nav ne Web of Science, ne Scopus, ne arī citās atzītās datu bāzēs. Ja minētie kritēriji ir kā attiecīgā amata uzturēšanas kritēriji, tad nav skaidrs, kā varēs kļūt par asociēto profesoru ar šādām prasībām. P3 ir asociētie profesori un Projekta 4.tabulā minēts, ka prasība ir tikai viena publikācija Web of Science, Scopus, ERIH+ datu bāzu žurnālos un docēšana. Tā ir ļoti zema prasība, kā rezultātā visi doktoranti, kas ir izstrādājuši doktora darbus, uzreiz pēc doktora grāda iegūšanas kvalificējas asociētam profesoram. Tik zemes prasības nav nevienā valstī. Minimālā prasība būtu vismaz viena attiecīgā līmeņa publikācija gadā.
Svarīgi ir ārējos normatīvajos aktos iestrādāt pietiekami augstas minimālās prasības. Jo Projektā minētā atruna, ka pati augstskola savos iekšējos normatīvajos aktos var noteikt minimālās prasības, kas būtu augstākas nekā ārējos normatīvajos aktos, var radīt pretunas to piemērošanā.
Projekts nerada tiesisko skaidrību par ikgadējo atvaļinājumu un radošo atvaļinājumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 42.panta pirmo daļu, akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.
No Projekta var saprast, ka atvaļinājums būs tikai četras nedēļas un četras kalendārās nedēļas varēs izmantot kā papildatvaļinājumu – radošo atvaļinājumu. Šobrīd Augstskolu likums neparedz terminu “radošais atvaļinājums”. Neskaidrība un būtisks radošā perioda samazinājums var radīt situāciju, kurā akadēmiskajam personālam nav iespējams radīt jaunas kvalitatīvas studiju programmas un padziļināti veikt zinātniskos pētījumus.
Projekts nerada tiesisko skaidrību vai augstskola pati izveido proporciju starp studiju, zinātnes un organizatorisko darba daļu, vai to noteiks, rekomendēs arī citi ārējie normatīvie akti. Vienlaicīgi, lai sekmētu akadēmiskā personāla ataudzi, sabalansējot finansiālos jautājumus, būtu lietderīgi izstrādāt līdzsvarotu akadēmiskā personāla paaudžu nomaiņas tiesisko regulējumu.
21.06.2024. 15:21
RSU
1. Ziņojuma 20. lpp. ir īsi aprakstīti visi četri akadēmiskās karjeras posmi, bet Vadošajam akadēmiskajam personālam (profesori) nekas nav pieminēts par studējošo izglītošanu. Ierosinām to papildināt vismaz līdzvērtīgi kā tas ir noteikts tenūras profesoriem (sk.36.lpp).
2. 29. lpp. 4. tabula. "Pamata kritēriji akadēmiskā personāla darba snieguma rezultātu novērtēšanai’’ un pie ‘’Studējošo izglītošana’’ pamata kritērijs ir noteikts: "gūta pieredze, piedaloties studējošo izglītošanā’’. Tikai augsti kvalificētajam un vadošajam akadēmiskam personālam nāk klāt studējošo darbu vadīšana. No tālākā teksta izriet, ka šādi kritēriji ir noteikti kā minimāli atbilstošie amata izpildei. Vēršam uzmanību, ka šādu vispārīgi nekonkrētu kritēriju noteikšana atbilstībai amatam ir bezjēdzīga un neveicina kvalitātes paaugstināšanu. Ierosinām šo precizēt vai skaidri noteikt, ka augstskolas patstāvīgi nosaka pamata kritērijus akadēmiskā personāla darba snieguma rezultātu novērtēšanai un konkrētās tabulas piedāvājums ir tikai paraugs.
3. Pozitīvi novērtējams, ka Ziņojuma ietvaros samērā plaši noteiktas augstskolu autonomās tiesības definēt akadēmiskās karjeras ietvaru, tomēr, lai novērstu iespējamus pārpratumus nākonē, ierosinām visa ziņojuma ietvaros pie piedāvātajiem kritērijiem katrā konkrētā tabula'vai aprakstā - pievienot skaidras norādes par to, vai augstskolas ir tiesīgas noteikt atšķirīgus kritērijus vai arī noteikt stingrākas prasības.
2. 29. lpp. 4. tabula. "Pamata kritēriji akadēmiskā personāla darba snieguma rezultātu novērtēšanai’’ un pie ‘’Studējošo izglītošana’’ pamata kritērijs ir noteikts: "gūta pieredze, piedaloties studējošo izglītošanā’’. Tikai augsti kvalificētajam un vadošajam akadēmiskam personālam nāk klāt studējošo darbu vadīšana. No tālākā teksta izriet, ka šādi kritēriji ir noteikti kā minimāli atbilstošie amata izpildei. Vēršam uzmanību, ka šādu vispārīgi nekonkrētu kritēriju noteikšana atbilstībai amatam ir bezjēdzīga un neveicina kvalitātes paaugstināšanu. Ierosinām šo precizēt vai skaidri noteikt, ka augstskolas patstāvīgi nosaka pamata kritērijus akadēmiskā personāla darba snieguma rezultātu novērtēšanai un konkrētās tabulas piedāvājums ir tikai paraugs.
3. Pozitīvi novērtējams, ka Ziņojuma ietvaros samērā plaši noteiktas augstskolu autonomās tiesības definēt akadēmiskās karjeras ietvaru, tomēr, lai novērstu iespējamus pārpratumus nākonē, ierosinām visa ziņojuma ietvaros pie piedāvātajiem kritērijiem katrā konkrētā tabula'vai aprakstā - pievienot skaidras norādes par to, vai augstskolas ir tiesīgas noteikt atšķirīgus kritērijus vai arī noteikt stingrākas prasības.
21.06.2024. 22:11