Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā informācija par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem nav aktuāla.
Mērķa apraksts
1) noteikt kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēti apgrūtinājumi, izmantojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus;
2) veikt izmaiņas, kas saistītas ar grozījumiem citos normatīvos aktos - būves kadastra datu nosaukums "nolietojums" tiek aizstāts ar terminiem: ēkām – "ēkas nolietojums" un inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums", būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Visa Latvijas Republika
Norises laiks
30.07.2024. - 12.08.2024.
Informācija
Lūdzam sabiedrību viedokli par projektu.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Evita Lujāne (VZD)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
31.07.2024. 17:09

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ļubova Paršikova - Fiziskā persona
Sniedzu savus iebildumus noteikumu projektam 24-TA-1330. Lūgums to nevirzīt turpmākai saskaņošanai esošajā redakcijā. Uzskatu, ka nepieciešama arī papildus izvērtēšana no Ekonomikas ministrijas un Klimata un Enerģētikas ministrijas puses, jo grozījumi skar daudzus tautsaimniecības jautājumus un tiem ir saikne ar Direktīvu 2024/1275 u.c. 

1. Kategoriskie iebildumi pret noteikumu 5. pielikuma redakciju un būves konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu, konstruktīvā elementa īpatsvaru, konstruktīvā elementa nolietojuma normu un konstruktīvā elementa nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmes svītrošanu no kadastra sistēmas datiem.
Ļoti lielai būvju daļai nav atrodama un nepastāv nekāda tehniskā dokumentācija vai tā ir atrodama ļoti minimālā apjomā – līdz ar ko Valsts kadastra informācijas sistēma var būt vienīgais šīs informācijas avots. Konstruktīvo elementu informācija ir kritiski nepieciešama ne tikai īpašniekiem, bet arī pārvaldniekiem, projektētājiem u.c. būvspeciālistiem un neatkarīgiem ekspertiem būvju atjaunošanas un energosertificēšanas nolūkos (energoauditiem), nerunājot jau par pētniecību.
Ja, kā norādīts Noteikumu anotācijā, Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 ēkas nolietojuma noteikšanā neparedz izmantot datus par būves konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu, konstruktīvā elementa īpatsvaru, konstruktīvā elementa nolietojuma normu un konstruktīvā elementa nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmēm, tad abu noteikumu salāgošanai ir jāmaina noteikumi 116 attiecīgajā daļā, nevis jāizņem kritiski nepieciešamā informācija no datubāzēm.
Bet administratīvā sloga mazināšanai, šādai informācijai jābūt ielasāmai automātiski no Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ievietojamās dokumentācijas, kā realizētām būvniecības iecerēm, tā arī veiktiem Tehniskās apsekošanas atzinumiem, kur būvspeciālisti norāda arī faktisko elementu nolietojuma pakāpi, kā arī no energosertifikātiem, norādot arī atsauci uz piemērotās metodikas redakcijas gadu.

2. Noteikumu projekts ir jāpapildina arī ar papildus grozījumiem, kas ir nepieciešami datu sakārtošanai un to ticamības paaugstināšanai virzībā uz valsts informācijas sistēmu sakārtošanu kopumā, kas ir būtiski arī privatizācijas pabeigšanas procesam un ar to saistīto kļūmju labošanai.
Ir konstatēts, ka privatizācijas procesa laikā no valsts un pašvaldību institūciju puses valsts informācijas sistēmās tika reģistrēti nekorekti dati par dzīvokļu balkonu un lodžiju (ārtelpu) platībām, veicot faktiski dzīvojamo māju inventarizācijas lietās norādīto rādītāju labošanu uz neatbilstošiem faktiskiem un norādītiem mērījumu parametriem pie nodošanas ekspluatācijā. Neizprotamā kārtā, neskatoties uz to, ka pazeminošie koeficienti tika piemēroti salīdzinoši neilgu brīdi un no 1999. gada 1. janvāra tie vairs netika piemēroti, vēl 2001. gadā, veicot reģistrāciju kadastra datos, tika reģistrēti dati ar pazeminošo koeficientu (balkoniem – 0,3 un lodžijām – 0,5). Un šādas lietas dzīvojamās mājas atklāj tikai pēc vairāk kā 20 (!) gadiem pie pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas ar pārvaldnieka maiņu, ja vien jaunais pārvaldnieks tam pievērsis uzmanību un informēja, bet ļoti lielai dzīvokļu īpašnieku daļai par šādām neatbilstībām vispār nav zināms!
No tā var secināt, ka tāda rīkošanās ar faktiskiem būvju izmēriem ir radījusi šo gadu laikā dzīvokļu īpašnieku kopībām milzīgus zaudējumus gan apsaimniekošanas maksā, gan uzkrājumu naudās – un tās ik gadu turpina zaudēt tūkstošiem euro, kas tik ļoti nepieciešami t.sk. to pašu balkonu un lodžiju atjaunošanai! Vēl jo vairāk ar to ir radīta nevienlīdzīga un netaisnīga situācija dzīvokļu starpā – kad vienam tika veikta uzmērīšana (piemēram, pie pārdošanas vai remonta) vai datu aktualizācija, pamatojoties uz oriģinālām inventarizācijas lietām, un tie maksā pilnu maksu, bet citi maksā mazāk tikai tāpēc, ka viņiem nemaz nav informācijas, ka kaut kas vispār būtu jāaktualizē. Un mājām, kad tās kaut ko tādu atklāj, ir vēl jāiet garš birokrātiskais ceļš ar papildus izdevumiem, lai labotu pieļautās privatizācijas procesā kļūdas valsts informācijas sistēmās… Vēršu uzmanību uz to, ka nav iespējams atjaunot nepilnu trešdaļu no balkona vai tikai pusi no lodžijas – ja tiem veic darbus, tad pilnā 100% apjomā! Bet kamēr to platības valsts kadastra sistēmās nav izlabotas – atjaunošana vispār nav iespējama! Tāda situācija nav pieļaujama.
Jāvērš uzmanība arī uz to, ka ņemot vērā nekorekti norādītās valsts informācijas sistēmā datus par platībām, tiek nekorekti noteikta arī kadastrālā vērtība, līdz ar ko tiek nepareizi aprēķināts arī nekustāmā īpašuma nodoklis.
Pēc 25 gadiem vairs nepastāv jautājums “Kāpēc tas ir tā noticis?” vai kurš pie tā ir vainīgs. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs tikai viens – tas ir jālabo centralizēti un maksimāli ātri! Tikai valsts un pašvaldību institūciju rīcībā ir pilnīgi dati par visām dzīvojamām mājām, kurām valsts informācijas sistēmā ir norādītas nekorektas ārtelpu (balkonu un lodžiju) platības, ar pazeminošo koeficientu piemērošanu – līdz ar to arī šīm atbildīgām institūcijām ir jāveic šie labojumi visās saistītajās informācijas sistēmās centralizēti un automātiski, negaidot pieteikumus no dzīvojamām mājām par to aktualizāciju vai uzmērīšanu – tie nav pārbūves vai tml. jautājumi, kad tas tiešām būtu nepieciešams – tā ir centralizēti radīta datu neatbilstība privatizācijas laikā, kas tādā pašā veidā – centralizēti arī jānovērš. 
Ņemot vērā to, ka Saeimā tiek skatīta likumprojektu pakete par privatizācijas pabeigšanu - šī jautājuma sakārtošanai ir būtiska loma arī šajā procesā - dzīvojamām mājām jānodod lietas ar sakārtotiem datiem, nevis jāuzgrūž vēl arī valsts pārvaldes savlaicīgi neatrisinātos un nesakārtotus jautājumus uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. 

Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar atbilstoši noformulēto papildus punktu vai noteikumu pārejas punktu, kurā tiktu noteikts, ka: atbildīgās institūcijas veic visu balkonu un lodžiju platību, kuriem tika savulaik reģistrētas platības ar pazeminošiem koeficientiem, labošanu, noņemot šos koeficientus vai pārrēķinot tos uz koeficientu 1,0. Datu labošanu veic līdz 2025. gada 1. janvārim, nosakot ēku kadastrālās vērtības atbilstoši labotiem datiem, un pēc datu labošanas fakta nosūta īpašniekiem un/vai dzīvojamo māju pārvaldniekiem informāciju par veikto datu aktualizāciju. Maksa no īpašniekiem par šo datu aktualizāciju netiek piemērota.



 
12.08.2024. 12:46
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk