Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dabas resursu nodokļa likuma 9. prim panta "Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem" pirmajā daļā noteikts, ka nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām normām. Šo atbrīvojumu nodokļa maksātājs var saņemt, ja izpilda vienu no šī panta pirmās daļas punktos noteiktajām darbībām, proti:
1) ir izveidojis un piemēro sistēmu, iesniedzis Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar dienestu līgumu par sistēmas piemērošanu;
2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju līgumu par dalību sistēmā.
Balstoties uz augstāk minēto, ir nepieciešams ieviest noteikumus šādas sistēmas izveidošanai, uzraudzībai un kontrolei, un sadarbības nosacījumiem starp apsaimniekotāju un tekstilizstrādājumu ražotājiem, kas ietver arī jaunu un lietotu, bet vēl lietojamu tekstilizstrādājumu tirgotājus.
1) ir izveidojis un piemēro sistēmu, iesniedzis Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar dienestu līgumu par sistēmas piemērošanu;
2) ir noslēdzis ar tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotāju līgumu par dalību sistēmā.
Balstoties uz augstāk minēto, ir nepieciešams ieviest noteikumus šādas sistēmas izveidošanai, uzraudzībai un kontrolei, un sadarbības nosacījumiem starp apsaimniekotāju un tekstilizstrādājumu ražotājiem, kas ietver arī jaunu un lietotu, bet vēl lietojamu tekstilizstrādājumu tirgotājus.
Mērķa apraksts
Noteikt prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas tekstilizstrādājumiem izveidošanai un kārtību dokumentu par šīs sistēmas izveidošanu un izpildi sagatavošanai un iesniegšanai Valsts vides dienestam.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
14.02.2024. - 28.02.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – tiks samazināti kopējie SAP apglabājamo atkritumu apjomi un palielināti atkritumu atkārtotas izmantošanas apjomi, kā arī paildzināts SAP izmantošanas laiks.
Juridiskās personas
- Atkritumu apsaimniekotāji
Skaidrojums un ietekme
Komersantiem, kas laiž tirgū tekstilmateriālu izstrādājumus, ir jāveido ražotāja paplašinātās atbildības sistēma vai jāslēdz līgums ar ražotāja paplašinātās atbildības komersantu. Attiecīgi komersantam ir jāatvēl cilvēkresursi ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidei vai līguma par dalību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā prasību nodrošināšanai. Būtiska ietekme uz administratīvo slogu sagaidāma nav, bet pašlaik skaitlisks ietekmes novērtējums nav nosakāms.
Sagatavoja
Sanita Reinerte (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
13.02.2024. 12:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ints Gruzītis - SIA SECOTEX
Labdien, man ieteica šos jautājumus publicēt šajā apspriedē.
Esam kompānija, kas iepērk un šķiro lietotus apģērbus un to izstrādājumus (6309). Šķirojam un realizējam Latvijas tirgū.
No veikaliem nelietderīgās produkcijas daļas veidojam tehniskās lupatas (6310).
Saistībā ar jaunieviesto Eiropas kopienas regulu par Tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.
Lasot regulu ir skaidri saprotams, ka mērķis ir mazāk ražot un vairāk izmantot atkārtoti.
Citēju 2023/2024 (cod) Priekšļikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, 31.lpp., 17. daļa.:
"Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā, ir būtiski, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž noteiktus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uzņemtos atbildību par savu produktu apsaimniekošanu aprites cikla beigās, kā arī paildzinātu to kalpošanas laiku, darot lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pieejamus tirgū atkārtotai izmantošanai. Lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi noteikt tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu apsaimniekošanas pienākumus ražotājiem, kas ietver visus izgatavotājus, importētājus vai izplatītājus, kuri neatkarīgi no izmantotās pārdošanas metodes, ieskaitot pārdošanu ar distances līgumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES11 2. panta 7) punktā, minētos produktus pirmo reizi kādas dalībvalsts teritorijā profesionāli dara pieejamu ar savu nosaukumu vai preču zīmi. No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu jāizslēdz mikrouzņēmumi un pašnodarbināti drēbnieki, kas ražo individualizētus produktus, ņemot vērā to ierobežoto lomu tekstilizstrādājumu tirgū; tāpat no piemērošanas jomas būtu jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu, arī ar remonta, pārjaunošanas un valorizējošas pārstrādes palīdzību, kā rezultātā dažas oriģinālā produkta funkcijas tiek mainītas.
36. lpp. 31. daļa :
"....Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem. Minētās šķirošanas prasības, t. sk. par sākotnējo šķirošanu, kas var tikt veikta savākšanas punktā, Komisijai būtu jāizstrādā prioritārā kārtā kā daļa no saskaņotajiem Savienības kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai atkārtoti izmantojami tekstilizstrādājumi un pārstrādāti tekstilizstrādājumi pārstāj būt par atkritumiem...."
Runājot ar atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus par jauno topošo nodokli, man radušies ir jautājumi:
1) Vai tiešām Lietoti apģērbi (6309), kas paredzēti sabiedrības zemākajam slānim un kuri ir realizēti Latvijas tirgū par visdemokrātiskākajām cenām, ir jābūt apliktiem ar nodokli, kas ir pretrunā ar EU regulu un burtiski iznīcinās lietotu apģērbu tirdzniecību, jo pirktspēja jau nebūs šim sociālajam slānim!
2) Ja no Eiropas tiek ievesti Tekstilizstrādājumi (kods-6309) un Latvijā atšķirots un pārstrādāts par Tekstilizstrādājumi (Kods-6310) arī var attiekties jaunais nodoklis uz realizāciju Latvijā, ņemot vērā, ka šis kods nav Eiropas regulas pielikumu sarakstos?
3) Kā varētu izskatīties situācija, ka lietoti apgērbi ir iegādāti pirms stājas spēkā jaunais likums par šo tekstilizstrādājumu nodokli, bet tiek realizēti jau pēc 1.jūlija?
4) Kā būs, ja uzņēmums, kas tirgo apģērbus, pats savos veikalos pieņems pircēju lietostos tekstilizstrādājumus? Šie Tekstilizstrādājumi arī tiks aplikti ar jauno nodokli?
5) Vai uzņēmums pats var izveidot apsaimniekošanas sistēmu?
Esam kompānija, kas iepērk un šķiro lietotus apģērbus un to izstrādājumus (6309). Šķirojam un realizējam Latvijas tirgū.
No veikaliem nelietderīgās produkcijas daļas veidojam tehniskās lupatas (6310).
Saistībā ar jaunieviesto Eiropas kopienas regulu par Tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.
Lasot regulu ir skaidri saprotams, ka mērķis ir mazāk ražot un vairāk izmantot atkārtoti.
Citēju 2023/2024 (cod) Priekšļikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, 31.lpp., 17. daļa.:
"Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā, ir būtiski, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž noteiktus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, uzņemtos atbildību par savu produktu apsaimniekošanu aprites cikla beigās, kā arī paildzinātu to kalpošanas laiku, darot lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus pieejamus tirgū atkārtotai izmantošanai. Lai īstenotu principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi noteikt tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu apsaimniekošanas pienākumus ražotājiem, kas ietver visus izgatavotājus, importētājus vai izplatītājus, kuri neatkarīgi no izmantotās pārdošanas metodes, ieskaitot pārdošanu ar distances līgumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES11 2. panta 7) punktā, minētos produktus pirmo reizi kādas dalībvalsts teritorijā profesionāli dara pieejamu ar savu nosaukumu vai preču zīmi. No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu jāizslēdz mikrouzņēmumi un pašnodarbināti drēbnieki, kas ražo individualizētus produktus, ņemot vērā to ierobežoto lomu tekstilizstrādājumu tirgū; tāpat no piemērošanas jomas būtu jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu, arī ar remonta, pārjaunošanas un valorizējošas pārstrādes palīdzību, kā rezultātā dažas oriģinālā produkta funkcijas tiek mainītas.
36. lpp. 31. daļa :
"....Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem. Minētās šķirošanas prasības, t. sk. par sākotnējo šķirošanu, kas var tikt veikta savākšanas punktā, Komisijai būtu jāizstrādā prioritārā kārtā kā daļa no saskaņotajiem Savienības kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai atkārtoti izmantojami tekstilizstrādājumi un pārstrādāti tekstilizstrādājumi pārstāj būt par atkritumiem...."
Runājot ar atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus par jauno topošo nodokli, man radušies ir jautājumi:
1) Vai tiešām Lietoti apģērbi (6309), kas paredzēti sabiedrības zemākajam slānim un kuri ir realizēti Latvijas tirgū par visdemokrātiskākajām cenām, ir jābūt apliktiem ar nodokli, kas ir pretrunā ar EU regulu un burtiski iznīcinās lietotu apģērbu tirdzniecību, jo pirktspēja jau nebūs šim sociālajam slānim!
2) Ja no Eiropas tiek ievesti Tekstilizstrādājumi (kods-6309) un Latvijā atšķirots un pārstrādāts par Tekstilizstrādājumi (Kods-6310) arī var attiekties jaunais nodoklis uz realizāciju Latvijā, ņemot vērā, ka šis kods nav Eiropas regulas pielikumu sarakstos?
3) Kā varētu izskatīties situācija, ka lietoti apgērbi ir iegādāti pirms stājas spēkā jaunais likums par šo tekstilizstrādājumu nodokli, bet tiek realizēti jau pēc 1.jūlija?
4) Kā būs, ja uzņēmums, kas tirgo apģērbus, pats savos veikalos pieņems pircēju lietostos tekstilizstrādājumus? Šie Tekstilizstrādājumi arī tiks aplikti ar jauno nodokli?
5) Vai uzņēmums pats var izveidot apsaimniekošanas sistēmu?
20.02.2024. 12:40
Ints Gruzītis - SIA SECOTEX
Publiskā apspriešana.
Uzņēmums, kas nodarbojas ar lietotu apģērbu, apavu šķirošanu, sagatavošanu un mājas tekstila mazumtirdzniecību veikalos. Pārdošanas produkts ir tā saucamais “otro roku”produkts, par kuru TI nodoklis būs nomaksāts pirmajā pārdošanas reizē.
Eiropas parlamenta un Padomes direktīva, ark o groza Direktīvu 2008/98/EK no 05.07.2023 par atkritumiem, nosaka, ka saskaņā ar ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju jāierobežo ātrā mode, jāveicina atkārtota izmantošana (2.punkts).
Citēju (31 punkts) :
“…Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem.”
Kā arī veiktie grozījumi liecina par izņēmumiem šim piemērojamajam TI nodoklim.
1.Pants
Grozījumi Directīvai 2008/98/EK
…
(2) direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:
“4.b) “IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu produktu ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs vai cita fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kas tirgū piegādā lietotus IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus un apavus un IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, kas iegūti no šādiem lietotiem produktiem vai atkritumproduktiem vai to daļām, uzņēmumus, kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums un kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, un pašnodarbinātus drēbniekus, kuri ražo individualizētus produktus; ….”
Mazāk aizsargātajai iedzīvotāju daļai, kurai ir ierobežota maksātspēja, šis nodoklis atņems iespēju iegādāties šos otrizējos apģērbus. Ņemot vērā, ka lietotu apģērbu cena salīdzinoši lielam apjomam no realizētās produkcijas ir ap 0,10eur/kg un pat zemāk.
Šis ar nodokli ieviestais, milzīgais sadārdzinājums un tā jau pieaugošās komunālās, sociālās izmaksas, liegs iespēju tirgot lietotus apģērbus un apavus, kā arī to izstrādājumus.
Ja runājam par lietotu apģērbu pārstrādi, tad tur situācija ir vēl dramatiskāka. Ja kompānija iepērk jau šo apģērbam jau nederīgo, bet priekš tehniskajām lupatām, matračiem, granulām, … lietderīgo izejvielu, tad apstrāde plus šis TI nodoklis ir nesamērīgi liels, lai cikla beigās iegūtu konkurētspējīgu produktu.
Kā arī netaisnīgi un, manuprāt ,neloģiski šķiet, ka nav kopēja izpratne un pieņemtie lēmumi
Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā piemēru ņemam kādu apģērbu ražotāju, kurš jau ir nomaksājis šo TI nodokli, bet, kad šis pats apģērbs pēc neilga laika nonāk Latvijā, tad atkal par šo apģērbu ir jāapmaksā šis pats TI nodoklis. Ņemot vērā, ka blakus esošās valstis, tomēr, šo Eiropas direktīvu izprot savādāk nekā Latvija, viņām ir un saglabājas iespēja otreiz laist apritē Tekstilizstrādājumus (6309), kā arī atbalstīt mazākturīgākos iedzīvotājus.
Uzņēmums, kas nodarbojas ar lietotu apģērbu, apavu šķirošanu, sagatavošanu un mājas tekstila mazumtirdzniecību veikalos. Pārdošanas produkts ir tā saucamais “otro roku”produkts, par kuru TI nodoklis būs nomaksāts pirmajā pārdošanas reizē.
Eiropas parlamenta un Padomes direktīva, ark o groza Direktīvu 2008/98/EK no 05.07.2023 par atkritumiem, nosaka, ka saskaņā ar ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģiju jāierobežo ātrā mode, jāveicina atkārtota izmantošana (2.punkts).
Citēju (31 punkts) :
“…Ņemot vērā to, ka tekstilizstrādājumu kalpošanas laika paildzināšana nes lielākus vidiskos ieguvumus, par galveno šķirošanas operāciju mērķi būtu jāizvirza atkārtota izmantošana, kam seko šķirošana pārstrādei, ja priekšmetus profesionāli atzīst par atkārtoti neizmantojamiem.”
Kā arī veiktie grozījumi liecina par izņēmumiem šim piemērojamajam TI nodoklim.
1.Pants
Grozījumi Directīvai 2008/98/EK
…
(2) direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:
“4.b) “IVc pielikumā uzskaitīto tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu un apavu produktu ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs vai cita fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kas tirgū piegādā lietotus IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus un apavus un IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus, kas iegūti no šādiem lietotiem produktiem vai atkritumproduktiem vai to daļām, uzņēmumus, kuros nodarbinātas mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums un kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, un pašnodarbinātus drēbniekus, kuri ražo individualizētus produktus; ….”
Mazāk aizsargātajai iedzīvotāju daļai, kurai ir ierobežota maksātspēja, šis nodoklis atņems iespēju iegādāties šos otrizējos apģērbus. Ņemot vērā, ka lietotu apģērbu cena salīdzinoši lielam apjomam no realizētās produkcijas ir ap 0,10eur/kg un pat zemāk.
Šis ar nodokli ieviestais, milzīgais sadārdzinājums un tā jau pieaugošās komunālās, sociālās izmaksas, liegs iespēju tirgot lietotus apģērbus un apavus, kā arī to izstrādājumus.
Ja runājam par lietotu apģērbu pārstrādi, tad tur situācija ir vēl dramatiskāka. Ja kompānija iepērk jau šo apģērbam jau nederīgo, bet priekš tehniskajām lupatām, matračiem, granulām, … lietderīgo izejvielu, tad apstrāde plus šis TI nodoklis ir nesamērīgi liels, lai cikla beigās iegūtu konkurētspējīgu produktu.
Kā arī netaisnīgi un, manuprāt ,neloģiski šķiet, ka nav kopēja izpratne un pieņemtie lēmumi
Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā piemēru ņemam kādu apģērbu ražotāju, kurš jau ir nomaksājis šo TI nodokli, bet, kad šis pats apģērbs pēc neilga laika nonāk Latvijā, tad atkal par šo apģērbu ir jāapmaksā šis pats TI nodoklis. Ņemot vērā, ka blakus esošās valstis, tomēr, šo Eiropas direktīvu izprot savādāk nekā Latvija, viņām ir un saglabājas iespēja otreiz laist apritē Tekstilizstrādājumus (6309), kā arī atbalstīt mazākturīgākos iedzīvotājus.
26.02.2024. 12:00
Iveta Voltnere - "Humana Latvia" SIA
Pēc „Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem“ (turpmāk tekstā – Noteikumi) projekta padziļinātas analīzes un potenciālo seku novērtējuma SIA Humana Latvia vēlas vērst uzmanību, ka šādā veidā organizēta ražotāja paplašinātās atbildības sistēma negatīvi ietekmēs aprites ekonomiku Latvijā, kā arī SIA Humana Latvia 180 darbinieku un visvairāk neaizsargātāko Latvijas Republikas pilsoņu sociālo un ekonomisko labklājību.
Pirmkārt, piedāvātie noteikumi ir pretrunā Eiropas Zaļā kursa garam un Eiropas aprites ekonomikas mērķiem. Eiropas Komisijas 2023.gada 5.jūlijā piedāvātie grozījumi „Direktīvā par atkritumiem“ (angļu valodā „the Waste Framework Directive“), (turpmāk tekstā – Direktīva) precīzi nosaka, ka „ievērojama daļa no ražotāju iemaksām paplašinātās ražotāja atbildības shēmās ir jāvelta atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai“. Latvijas institūciju ierosinātie Noteikumi aprites ekonomikas uzņēmumiem, kuri darbojas tekstila nozarē Latvijā, rada nepanesamu nodokļu vidi un par prioritāti izvirza lētu, zemas kvalitātes apģērbu ražošanas nozari, kā arī Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Turklāt, lai gan Direktīvas mērķis ir saskaņot ražotāja paplašinātās atbildības shēmu darbības jomu, mērķus un galvenās organizatoriskās un darbības iezīmes, Latvijas institūcijas izvēlas atšķirīgu veidu attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumiem nekā tās ES kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Humana Group ir sazinājusies ar Lietuvas un Igaunijas varas iestādēm, un šķiet, ka Latvijas iestādes iet atšķirīgu ceļu, salīdzinot ar veidu, kā pārējās Baltijas valstis plāno izstrādāt savas nacionālās paplašinātās ražotāju atbildības shēmas. Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis var brīvi izvēlēties pasākumus kā īstenot Eiropas Savienības politiku, SIA Humana Latvia ir stingri pārliecināta, ka šīs politikas ir jāsaskaņo starp valstīm, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas vienotā tirgus darbību.
Otrkārt, ierosinātajos Direktīvas grozījumos teikts, ka „No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu <...> jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu...”.
Saskaņā ar piedāvātajiem Noteikumiem un nodokļa likmi lietoto apģērbu mazumtirgotāji, kuri parasti ieved šķirotus lietotus apģērbus no citām Eiropas Savienības valstīm, nespēs segt piedāvātajos Noteikumos noteiktās izmaksas un būs spiesti izstāties no Latvijas tirgus.
Turklāt SIA "Humana Latvia" saskata potenciālu nodokļu dubultās aplikšanas gadījumu un to uzņēmumu diskrimināciju, kas importē kvalitatīvus lietotus šķirotus tekstilizstrādājumus. Kamēr tekstilizstrādājumu ražotājiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ražošanas vai importa gadījumā no trešajām valstīm būs jāveic iemaksas savu valstu paplašinātās ražotāju atbildības shēmās, pēc savākšanas, šķirošanas un ievešanas Latvijā uzņēmumiem tāda pati iemaksa būs jāveic atkārtoti. Tajā pašā laikā Latvijā ražotiem, savāktiem un pārdotiem tekstilizstrādājumiem Latvijas iestādes maksu iekasēs tikai vienu reizi.
Tādējādi, SIA Humana Latvia ieskatā, šī uz importu balstītā biznesa modeļa diskriminācija pārkāpj brīvas preču aprites principus Eiropas Savienībā un rada nevienlīdzīgus spēles noteikumus Latvijas lietoto apģērbu tirgū.
Treškārt, piedāvātie Noteikumi samazinās lietotu apģērbu piedāvājumu un pieejamību Latvijā un skars valsts neaizsargātākos iedzīvotājus. Jaunie Noteikumi, visticamāk, liks dažiem lietotu apģērbu tirgotājiem izstāties no Latvijas tirgus. Citiem būs jāpaaugstina lietotu apģērbu cena, lai segtu izmaksas un turpinātu darboties tirgū. Tas nozīmē, ka labas kvalitātes lietoti apģērbi iedzīvotājiem kļūs mazāk pieejami, un viņi pievērsīsies nekvalitatīviem, bet lētiem tekstilizstrādājumiem.
Šī situācija lielai daļai Latvijas mājsaimniecību radīs sociālas un ekonomiskas sekas, kā arī palielinās tekstilizstrādājumu atkritumu plūsmu un negatīvi ietekmēs vidi ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
Noslēgumā SIA „Humana Latvia” lūdz Latvijas varas iestādes un politisko vadību izslēgt lietotu apģērbu mazumtirgotājus no paplašinātās ražotāju atbildības sistēmas un aplikšanas ar dabas resursu nodokli lietotiem tekstilmateriāliem, lai nodrošinātu Latvijā aprites ekonomikas biznesa modeļa attīstību, labas kvalitātes tekstilizstrādājumu par pieņemamu cenu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un Eiropas Zaļā kursa īstenošanu.
Pirmkārt, piedāvātie noteikumi ir pretrunā Eiropas Zaļā kursa garam un Eiropas aprites ekonomikas mērķiem. Eiropas Komisijas 2023.gada 5.jūlijā piedāvātie grozījumi „Direktīvā par atkritumiem“ (angļu valodā „the Waste Framework Directive“), (turpmāk tekstā – Direktīva) precīzi nosaka, ka „ievērojama daļa no ražotāju iemaksām paplašinātās ražotāja atbildības shēmās ir jāvelta atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un sagatavošanai atkārtotai izmantošanai“. Latvijas institūciju ierosinātie Noteikumi aprites ekonomikas uzņēmumiem, kuri darbojas tekstila nozarē Latvijā, rada nepanesamu nodokļu vidi un par prioritāti izvirza lētu, zemas kvalitātes apģērbu ražošanas nozari, kā arī Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Turklāt, lai gan Direktīvas mērķis ir saskaņot ražotāja paplašinātās atbildības shēmu darbības jomu, mērķus un galvenās organizatoriskās un darbības iezīmes, Latvijas institūcijas izvēlas atšķirīgu veidu attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumiem nekā tās ES kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Humana Group ir sazinājusies ar Lietuvas un Igaunijas varas iestādēm, un šķiet, ka Latvijas iestādes iet atšķirīgu ceļu, salīdzinot ar veidu, kā pārējās Baltijas valstis plāno izstrādāt savas nacionālās paplašinātās ražotāju atbildības shēmas. Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis var brīvi izvēlēties pasākumus kā īstenot Eiropas Savienības politiku, SIA Humana Latvia ir stingri pārliecināta, ka šīs politikas ir jāsaskaņo starp valstīm, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas vienotā tirgus darbību.
Otrkārt, ierosinātajos Direktīvas grozījumos teikts, ka „No paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanas jomas būtu <...> jāizslēdz uzņēmēji, kas Savienībā laiž tirgū lietotus tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgus produktus un apavus vai šādus no lietotiem produktiem vai to atkritumiem iegūtus produktus, lai atbalstītu atkārtotu izmantošanu...”.
Saskaņā ar piedāvātajiem Noteikumiem un nodokļa likmi lietoto apģērbu mazumtirgotāji, kuri parasti ieved šķirotus lietotus apģērbus no citām Eiropas Savienības valstīm, nespēs segt piedāvātajos Noteikumos noteiktās izmaksas un būs spiesti izstāties no Latvijas tirgus.
Turklāt SIA "Humana Latvia" saskata potenciālu nodokļu dubultās aplikšanas gadījumu un to uzņēmumu diskrimināciju, kas importē kvalitatīvus lietotus šķirotus tekstilizstrādājumus. Kamēr tekstilizstrādājumu ražotājiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ražošanas vai importa gadījumā no trešajām valstīm būs jāveic iemaksas savu valstu paplašinātās ražotāju atbildības shēmās, pēc savākšanas, šķirošanas un ievešanas Latvijā uzņēmumiem tāda pati iemaksa būs jāveic atkārtoti. Tajā pašā laikā Latvijā ražotiem, savāktiem un pārdotiem tekstilizstrādājumiem Latvijas iestādes maksu iekasēs tikai vienu reizi.
Tādējādi, SIA Humana Latvia ieskatā, šī uz importu balstītā biznesa modeļa diskriminācija pārkāpj brīvas preču aprites principus Eiropas Savienībā un rada nevienlīdzīgus spēles noteikumus Latvijas lietoto apģērbu tirgū.
Treškārt, piedāvātie Noteikumi samazinās lietotu apģērbu piedāvājumu un pieejamību Latvijā un skars valsts neaizsargātākos iedzīvotājus. Jaunie Noteikumi, visticamāk, liks dažiem lietotu apģērbu tirgotājiem izstāties no Latvijas tirgus. Citiem būs jāpaaugstina lietotu apģērbu cena, lai segtu izmaksas un turpinātu darboties tirgū. Tas nozīmē, ka labas kvalitātes lietoti apģērbi iedzīvotājiem kļūs mazāk pieejami, un viņi pievērsīsies nekvalitatīviem, bet lētiem tekstilizstrādājumiem.
Šī situācija lielai daļai Latvijas mājsaimniecību radīs sociālas un ekonomiskas sekas, kā arī palielinās tekstilizstrādājumu atkritumu plūsmu un negatīvi ietekmēs vidi ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
Noslēgumā SIA „Humana Latvia” lūdz Latvijas varas iestādes un politisko vadību izslēgt lietotu apģērbu mazumtirgotājus no paplašinātās ražotāju atbildības sistēmas un aplikšanas ar dabas resursu nodokli lietotiem tekstilmateriāliem, lai nodrošinātu Latvijā aprites ekonomikas biznesa modeļa attīstību, labas kvalitātes tekstilizstrādājumu par pieņemamu cenu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un Eiropas Zaļā kursa īstenošanu.
27.02.2024. 15:44
Kaspars Zakulis - AS "LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS"
Latvijas Zaļais punkts ir iepazinies ar ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem” un izsaka šādus priekšlikumus:
Papildināt noteikumu 2.1. punktu ar jaunu 10.apakšpunktu:
“2.1.10. Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas”
Izteikt noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:
“3. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2. punktā minēto izstrādājumu atkritumi tiek dalīti vākti un nodoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerēti.”
Izteikt 5.1. punktu šādā redakcijā:
“5.1. nodrošina Latvijas Republikas teritorijā radīto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, pārstrādi, sagatavošanu atkārtotai lietošanai vai reģenerāciju sadarbībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumus;”
Izteikt 5.2. punktu šādā redakcijā:
“5.2. nodrošina mājsaimniecībā radīto tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu vai savākšanu papildus var organizēt saimnieciskās darbības veikšanas vietās vai speciāli izveidotā tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas punktā, kā arī atkritumu savākšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, sadarbojoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumus.;”
Izteikt noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:
“6. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka vismaz 25 % no gadā tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma ir nodoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerēti.”
Izteikt noteikumu 28.punktu šādā redakcijā:
“28. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, katru gadu līdz 31. augustam iesniedz dienestam pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli (turpmāk – pārskats) (5. pielikums) par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja iesniegto pārskatu par attiecīgo laikposmu nodošana atkārtotai lietošanai, pārstrāde vai reģenerācija nav izpildīta vismaz 40 % apmērā no pusgada laikā atkārtota lietošanai nododamā, pārstrādājamā vai reģenerējamā apjoma, dienests veic šo noteikumu 34. un 35. punktā minētās darbības.”
Izteikt noteikumu 32.punktu šādā redakcijā:
“32. Dokuments, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un savāktā tekstilizstrādājumu atkritumu apjoma nodošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju un pārstrādi (5. pielikuma 3. punkts) satur šādu informāciju:”
Izteikt noteikumu 40.punktu šādā redakcijā:
“40. Tekstilizstrādājumu atkritumu apjomus, kuri savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus nodod atkārtotai lietošanai, pārstrādā vai reģenerē attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā pārstrādātajiem, atkārtotai lietošanai vai reģenerācijai sagatavotajiem tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem.”
Izslēgt noteikumu 43.punktu.
Papildināt 1.pielikumu ar KN 5701; KN 5702; KN 5703, KN 5704 - “Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas”.
Aizstāt 3.pielikuma otrajā tabulā vārdu “pārstrādātais” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “nodots atkārtotai lietošanai, pārstrādāts vai reģenerēts.”
Papildināt 5.pielikuma 2.2. un 2.3. tabulu ar ceturto aili :
“ Atkārtotai lietošanai nodoto tekstilizstrādājumu atkritumu apjoms (kg)”
Papildināt noteikumu 2.1. punktu ar jaunu 10.apakšpunktu:
“2.1.10. Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas”
Izteikt noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:
“3. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2. punktā minēto izstrādājumu atkritumi tiek dalīti vākti un nodoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerēti.”
Izteikt 5.1. punktu šādā redakcijā:
“5.1. nodrošina Latvijas Republikas teritorijā radīto tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu, pārstrādi, sagatavošanu atkārtotai lietošanai vai reģenerāciju sadarbībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumus;”
Izteikt 5.2. punktu šādā redakcijā:
“5.2. nodrošina mājsaimniecībā radīto tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu vai savākšanu papildus var organizēt saimnieciskās darbības veikšanas vietās vai speciāli izveidotā tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas punktā, kā arī atkritumu savākšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, sadarbojoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumus.;”
Izteikt noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:
“6. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka vismaz 25 % no gadā tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma ir nodoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerēti.”
Izteikt noteikumu 28.punktu šādā redakcijā:
“28. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, katru gadu līdz 31. augustam iesniedz dienestam pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli (turpmāk – pārskats) (5. pielikums) par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja iesniegto pārskatu par attiecīgo laikposmu nodošana atkārtotai lietošanai, pārstrāde vai reģenerācija nav izpildīta vismaz 40 % apmērā no pusgada laikā atkārtota lietošanai nododamā, pārstrādājamā vai reģenerējamā apjoma, dienests veic šo noteikumu 34. un 35. punktā minētās darbības.”
Izteikt noteikumu 32.punktu šādā redakcijā:
“32. Dokuments, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un savāktā tekstilizstrādājumu atkritumu apjoma nodošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju un pārstrādi (5. pielikuma 3. punkts) satur šādu informāciju:”
Izteikt noteikumu 40.punktu šādā redakcijā:
“40. Tekstilizstrādājumu atkritumu apjomus, kuri savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus nodod atkārtotai lietošanai, pārstrādā vai reģenerē attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā pārstrādātajiem, atkārtotai lietošanai vai reģenerācijai sagatavotajiem tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem.”
Izslēgt noteikumu 43.punktu.
Papildināt 1.pielikumu ar KN 5701; KN 5702; KN 5703, KN 5704 - “Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas”.
Aizstāt 3.pielikuma otrajā tabulā vārdu “pārstrādātais” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “nodots atkārtotai lietošanai, pārstrādāts vai reģenerēts.”
Papildināt 5.pielikuma 2.2. un 2.3. tabulu ar ceturto aili :
“ Atkārtotai lietošanai nodoto tekstilizstrādājumu atkritumu apjoms (kg)”
28.02.2024. 14:00
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"
[1] Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem”, identifikācijas Nr. 23-TA-3076, turpmāk – Projekts, 6. punktā noteikts, ka nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka vismaz 25 % no gadā tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma ir sagatavoti atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerēti. Projekta 44. punktā noteikts, ka šo noteikumu 6. punktu piemēro sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Savukārt Projekta 42. punktā noteikts, ka Projekts stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Lai arī Projektā attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomiem ir noteikts pārejas periods, proti, seši mēneši, tomēr, ņemot vērā, ka tekstilizstrādājumu atkritumu dalītās savākšanas sistēma ir izveidota salīdzinoši nesen (sākot ar 2023. gada 1. janvāri), biedrības “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ieskatā Projekta 6. punktā noteiktais procentuālais apjoms būtu pārskatāms, pielāgojot tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu mērķus atbilstoši reālai situācijai, it īpaši ņemot vērā gan tekstilizstrādājumu sastāva īpatnības, gan kopējo iedzīvotāju iesaisti šādu atkritumu dalītā savākšanā. Ikvienai atkritumu dalītās savākšanas sistēmai ir jāparedz samērīgs pārejas periods, kurā tiek dota iespēja gan atkritumu radītājiem pierast un sāk izmantot attiecīgo dalīti savākto atkritumu sistēmu, gan atkritumu apsaimniekotājiem analizēt iedzīvotāju paradumus, kā rezultātā pielāgot un pilnveidot atkritumu infrastruktūru, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku un pieejamāku pakalpojuma sniegšanu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, ir grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK, turpmāk – Direktīva, ietvertā sadzīves atkritumu definīcija, nosaka, ka sadzīves atkritumi ir a) jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, kā arī lielgabarīta atkritumi, tostarp matrači un mēbeles; b) jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem, kas pēc rakstura un sastāva ir līdzīgi atkritumiem no mājsaimniecībām. Turklāt ar Direktīvu 2018/851 ir papildināts Direktīvas 11. panta 2. punkts, papildinot to, ka, lai sasniegtu atbilstību Direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu aprites ekonomiku ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus: līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55 % pēc masas; d) līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas; e) līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto apjoms nav izdalīts no pārējiem sadzīves atkritumu veidiem, un to atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai nosakāmais apjoms ir jāskata kopsakarā ar pārējo sadzīves atkritumu apjomiem, lai tādējādi izpildītu Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasības.
Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (procedūras Nr. 2023/0234/COD), turpmāk – Priekšlikums. Priekšlikumā citastarp norādīts, ka saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētījumu pašlaik aptuveni 78 % no pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu atkritumiem, kas attiecas uz apģērbiem un apaviem, mājas tekstilizstrādājumiem un tehniskajiem tekstilizstrādājumiem, netiek savākti atsevišķi un nonāk jauktajos sadzīves atkritumos, kas paredzēti sadedzināšanai vai apglabāšanai poligonos.[1] No iepriekš minētā secināms, ka, lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvijas Republika ir jau ieviesušas dalītās vākšanas sistēmu tekstilizstrādājumu atkritumiem, tomēr ir jāņem vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai sabiedrība aktīvi iesaistītos minētajā sistēmā, bet no sabiedrības iesaistes tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēma ir atkarīgs, cik lielu procentuālo apjomu un tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma būs iespējams nodot atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.
Priekšlikumā ir ierosināts papildināt Direktīvu ar 22.d pantu, kurā citastarp paredzēts, ka līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis veic savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumu, ar kura palīdzību nosaka tekstilatkritumu īpatsvaru tajos un, pamatojoties uz iegūto informāciju, var veikt korektīvus pasākumus, ar kuriem paplašina savākšanas punktu tīklu un organizē informācijas kampaņas. Tomēr, neraugoties uz Priekšlikumā norādītajiem faktiem un apstākļiem, Priekšlikumā nav paredzēts Direktīvā noteikt konkrētus sasniedzamos mērķus attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomiem.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmeņa normatīvajos aktos pagaidām nav noteikti konkrēti tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas vai pārstrādes apjomi, LASUA ierosina un aicina, Projektā grozīt pašreizējo 6. punkta redakciju, paredzot, ka vismaz pirmajos trīs gadus pēc Projekta spēkā stāšanās tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomi attiecībā pret attiecīgajā gadā tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma ir šādi:
2024. gadā – ne vairāk kā 20 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā;
2025. gadā – ne vairāk kā 22.5 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā;
2026. gadā – ne vairāk kā 25 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā.
[2] Projekta 2. punktā ir norādīti tekstilizstrādājumu veidi, uz kuriem Projekts attiecas. Lai arī, vērtējot Projektā iekļautos tekstilizstrādājumu veidus, un Priekšlikuma pielikumā ietvertos produktus, kas ietilpst Direktīvas 22.a panta darbības jomā, secināms, ka abos normatīvo aktu projektos tekstilizstrādājumu veidi faktiski sakrīt, tomēr LASUA ieskatā attiecīgais tekstilizstrādājumu uzskaitījums būtu pārskatāms un precizējams. Proti, ne Priekšlikumā, ne Projektā nav vērtētas un analizētas tādas tekstilizstrādājumu grupas kā paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, auduma maisiņu u.c. Piemēram, no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.‑2028. gadam 12.6. tabulas “Ekonomiski aktīvi uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem”, kā arī no Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras saraksta izriet, ka viens no tekstilizstrādājumu veidiem ir paklāji un grīdsegas.
Tāpat vērtējot Dabas resursu nodokļa likuma, turpmāk – DRN likums, redakciju, kas būs spēkā no 2024. gada 1. jūlija, un tā 1. panta 16. punktā norādīto tekstilizstrādājumu terminu (tekstilizstrādājums ir mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls), secināms, ka iepriekš minētajā rindkopā minētās preces ietilpst tekstilizstrādājumi kategorijā. Ņemot vērā, ka paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi un citi līdzvērtīga sastāva produkti ir viens no tekstilizstrādājumu veidiem, kas apliekas ar dabas resursa nodokļa likmi, LASUA ieskatā ar pašreizējo Projekta redakciju tiek radīta nelabvēlīgāka situācija šādu preču ražotājiem/tirgotājiem, jo, lai arī norādītie tekstilizstrādājumu veidi pakļaujas DRN likuma regulējumam, ar pašreizējo Projekta redakciju minētajiem ražotājiem/tirgotājiem faktiski tiek liegta iespēja saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas par attiecīgajiem tekstilizstrādājumiem. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī jāņem vērā, ka kopumā paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi u.tml. procentuālās masas un daudzuma ziņā aizņem lielu daļu tekstilizstrādājumu segmenta, LASUA ieskatā Projektā būtu nepieciešams ietvert regulējumu arī attiecībā uz šāda veida tekstilizstrādājumu grupām.
Vienlaikus LASUA lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt detalizētāku skaidrojumu attiecībā uz Latvijas Republikas nostāju par Priekšlikumu, tajā skaitā par Priekšlikuma pielikumā ietvertajiem tekstilizstrādājumu veidiem, uz kuriem attiektos Priekšlikumā ierosinātie Direktīvas grozījumi.
[3] Projekta 28. punkta otrajā teikumā noteikts, ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja iesniegto pārskatu par attiecīgo laikposmu pārstrāde un reģenerācija nav izpildīta vismaz 40 % apmērā no pusgada laikā pārstrādājamā un reģenerējamā apjoma, dienests veic šo noteikumu 34. un 35. punktā minētās darbības. Savukārt Projekta 40. punktā paredzēts, ka tekstilizstrādājumu atkritumu apjomus, kuri savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus pārstrādā vai sagatavo atkārtotai lietošanai attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā pārstrādātajiem vai atkārtotai lietošanai sagatavotajiem tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem. LASUA lūdz labot Projekta 28. punktu, attiecinot to ne tikai uz pārstrādi un reģenerāciju, bet arī uz atkārtotu lietošanu.
[4] Ar Direktīvu 2018/851 ir grozīts Direktīvas 9. pants, paredzot, ka dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un ar minētajiem pasākumiem vismaz tiek veicināta produktu atkārtota izmantošana un sistēmu, kas veicina remontu un atkārtotu izmantošanu, izveide, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem.
Direktīvas 4. panta pirmajā daļā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, paredzot, ka prioritārā kārtībā izmanto šādas darbības: atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija un apglabāšana.
Priekšlikumā citastarp norādīts, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus.[2]
Ierosinātajā Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā ir paredzēts tiesiskais regulējums, uz kura pamata tiks pieņemti Eiropas Savienības noteikumi, piemēram, tekstilizstrādājumiem un apaviem. Lai gan uz šiem produktiem pašlaik attiecas noteiktas prasības, piemēram, par ķimikālijām un marķēšanu, tiem nav izvirzītas specifiskas aprites prasības, piemēram, par ilgizturību, remontējamību, pārstrādājamību un pārstrādājamo saturu. Turklāt Eiropas Savienības ilgtspējīgu un aprites tekstilizstrādājumu stratēģijā ir izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir krietni plašāks par Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā paredzētajiem. Mērķis ir pārveidot pašu nozari, ne tikai mainīt to, kā tekstilizstrādājumi top, bet arī veicināt aprites darījumdarbības modeļus un samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt gan to, ka patērētāji šādus tekstilizstrādājumus var atļauties, gan to, ka uzņēmumi nezaudē konkurētspēju.[3]
Tāpat arī Eiropas Komisijas pieņemtā Aprites ekonomikas rīcības plānā kā viens no mērķiem/pasākumiem ir tādas tekstilizstrādājumu stratēģijas izveide, kas stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu Eiropas Savienības tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā Eiropas Savienībā noteiktos un plānotos pasākumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu aprites ekonomikas pilnveidošanu, LASUA ieskatā Projektā (vai tā anotācijā) ir nepārprotami jānorāda, ka galvenā darbība ar tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu nosakāma atkārtota izmantošana. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējama tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtota izmantošana, piemēram, tekstilizstrādājumu sastāva dēļ, tad attiecīgi šādiem tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu piemērojams/īstenojams atkritumu reģenerācijas veids, kas Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 1. pielikumā apzīmēts ar kodu R12 (Atkritumu īpašību mainīšana, lai ar tiem veiktu jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10 un R11), un iepriekš minētais reģenerācijas veids būtu ieskaitāms tekstilizstrādājumu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas apjomos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu būs jāsasniedz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājiem, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekiem.
[5] Projekta 5. pielikumā ir izdalīti divi tekstilizstrādājumu veidi un, pamatojoties uz šiem norādītajiem veidiem, Projekta 5. pielikumā citastarp ir ietverts pienākums pārskatā ne tikai norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu apjomu, bet arī savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu. LASUA ieskatā šāda prasība attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu veida norādīšanu nav nepieciešama un rada tikai papildu administratīvo un finanšu slogu subjektiem, uz kuriem ir attiecināmas Projekta normas. Ne no Projekta, ne Projekta anotācijas neizriet pamatots un detalizēts skaidrojums, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā būtu nepieciešams Projekta 5. pielikuma pārskatā ietvert iepriekš minēto prasību. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina Projekta 5. pielikumā neizdalīt tekstilizstrādājumu veidus, proti, paredzēt tikai vienu sadalījumu: tekstilizstrādājumi, kā arī svītrot no Projekta 5. pielikuma prasību norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu.
[6] Priekšlikumā paredzētajos Direktīvas grozījumus (plānotais Direktīvas 22.c panta 5. un 6. punkts) citastarp norādīts, ka Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētā savākšanas sistēma sastāv no savākšanas punktiem, ko ražotāju atbildības organizācijas un atkritumu apsaimniekošanas operatori to vārdā izveidojuši sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem subjektiem: sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras, izplatītāji, publiskas iestādes vai trešās personas, kas to vārdā vāc lietotos IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus un to atkritumus, kā arī citi brīvprātīgi savākšanas punkti.
Projekta anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā Priekšlikumu, tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēmā ir jāiesaistās arī tādām organizācijām kā labdarības un ziedojumu vākšanas organizācijām. Tāpat Projekta anotācijā norādīts, ka sociālajiem uzņēmumiem ir atļauts uzturēt un ekspluatēt pašiem savus atsevišķās savākšanas punktus. Sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas struktūrām, kas ir daļa no saistītajiem savākšanas punktiem, nav pienākuma savāktos Projekta 2. punktā uzskaitītos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus, kā arī to atkritumus nodot apsaimniekotājam, bet tiem tad apsaimniekotājam ir jāsniedz informācija par to savāktajiem apjomiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”, turpmāk – Noteikumi Nr. 712, 3.2. apakšpunktu pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ieskatā, lai neveidotos dažāda veida izpratne par to, no kādām personām pieņemtie tekstilizstrādājumu atkritumi ieskaitās pieņemšanas vai savākšanas apjomos, Projektā ir konkrēti un nepārprotami jānorāda, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. Proti, LASUA ieskatā, lai nodrošinātu kontrolētu un strukturētu tekstilizstrādājumu dalītās savākšanas plūsmu, ar Projektu nevar tikt radīta situācija, ka RAS komersanti pieņem tekstilizstrādājumus no sociālajiem uzņēmumiem bez Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā minēto atkritumu apsaimniekotāju starpniecības.
LASUA aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, precizējot Projektu, ņemt vērā šajā vēstulē minētos LASUA ierosinājumus. Vienlaikus LASUA dara zināmu, ka šajā vēstulē pausto priekšlikumu apjoms nav izsmeļošs un tas var tikt papildināts.
___________________________
Atsauces:
[1] Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52023PC0420
[2] Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52023PC0420
[3] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, Ilgtspējīgiem produktiem jākļūst par normu, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0140
Lai arī Projektā attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomiem ir noteikts pārejas periods, proti, seši mēneši, tomēr, ņemot vērā, ka tekstilizstrādājumu atkritumu dalītās savākšanas sistēma ir izveidota salīdzinoši nesen (sākot ar 2023. gada 1. janvāri), biedrības “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ieskatā Projekta 6. punktā noteiktais procentuālais apjoms būtu pārskatāms, pielāgojot tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu mērķus atbilstoši reālai situācijai, it īpaši ņemot vērā gan tekstilizstrādājumu sastāva īpatnības, gan kopējo iedzīvotāju iesaisti šādu atkritumu dalītā savākšanā. Ikvienai atkritumu dalītās savākšanas sistēmai ir jāparedz samērīgs pārejas periods, kurā tiek dota iespēja gan atkritumu radītājiem pierast un sāk izmantot attiecīgo dalīti savākto atkritumu sistēmu, gan atkritumu apsaimniekotājiem analizēt iedzīvotāju paradumus, kā rezultātā pielāgot un pilnveidot atkritumu infrastruktūru, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku un pieejamāku pakalpojuma sniegšanu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, ir grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK, turpmāk – Direktīva, ietvertā sadzīves atkritumu definīcija, nosaka, ka sadzīves atkritumi ir a) jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, kā arī lielgabarīta atkritumi, tostarp matrači un mēbeles; b) jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem, kas pēc rakstura un sastāva ir līdzīgi atkritumiem no mājsaimniecībām. Turklāt ar Direktīvu 2018/851 ir papildināts Direktīvas 11. panta 2. punkts, papildinot to, ka, lai sasniegtu atbilstību Direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu aprites ekonomiku ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus: līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55 % pēc masas; d) līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas; e) līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto apjoms nav izdalīts no pārējiem sadzīves atkritumu veidiem, un to atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai nosakāmais apjoms ir jāskata kopsakarā ar pārējo sadzīves atkritumu apjomiem, lai tādējādi izpildītu Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu prasības.
Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (procedūras Nr. 2023/0234/COD), turpmāk – Priekšlikums. Priekšlikumā citastarp norādīts, ka saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētījumu pašlaik aptuveni 78 % no pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu atkritumiem, kas attiecas uz apģērbiem un apaviem, mājas tekstilizstrādājumiem un tehniskajiem tekstilizstrādājumiem, netiek savākti atsevišķi un nonāk jauktajos sadzīves atkritumos, kas paredzēti sadedzināšanai vai apglabāšanai poligonos.[1] No iepriekš minētā secināms, ka, lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvijas Republika ir jau ieviesušas dalītās vākšanas sistēmu tekstilizstrādājumu atkritumiem, tomēr ir jāņem vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai sabiedrība aktīvi iesaistītos minētajā sistēmā, bet no sabiedrības iesaistes tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēma ir atkarīgs, cik lielu procentuālo apjomu un tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma būs iespējams nodot atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.
Priekšlikumā ir ierosināts papildināt Direktīvu ar 22.d pantu, kurā citastarp paredzēts, ka līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis veic savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojumu, ar kura palīdzību nosaka tekstilatkritumu īpatsvaru tajos un, pamatojoties uz iegūto informāciju, var veikt korektīvus pasākumus, ar kuriem paplašina savākšanas punktu tīklu un organizē informācijas kampaņas. Tomēr, neraugoties uz Priekšlikumā norādītajiem faktiem un apstākļiem, Priekšlikumā nav paredzēts Direktīvā noteikt konkrētus sasniedzamos mērķus attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomiem.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmeņa normatīvajos aktos pagaidām nav noteikti konkrēti tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas vai pārstrādes apjomi, LASUA ierosina un aicina, Projektā grozīt pašreizējo 6. punkta redakciju, paredzot, ka vismaz pirmajos trīs gadus pēc Projekta spēkā stāšanās tekstilizstrādājumu atkārtotas lietošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomi attiecībā pret attiecīgajā gadā tirgū laistā tekstilizstrādājumu apjoma ir šādi:
2024. gadā – ne vairāk kā 20 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā;
2025. gadā – ne vairāk kā 22.5 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā;
2026. gadā – ne vairāk kā 25 % apmērā no tirgū laistā apjoma kalendārajā gadā.
[2] Projekta 2. punktā ir norādīti tekstilizstrādājumu veidi, uz kuriem Projekts attiecas. Lai arī, vērtējot Projektā iekļautos tekstilizstrādājumu veidus, un Priekšlikuma pielikumā ietvertos produktus, kas ietilpst Direktīvas 22.a panta darbības jomā, secināms, ka abos normatīvo aktu projektos tekstilizstrādājumu veidi faktiski sakrīt, tomēr LASUA ieskatā attiecīgais tekstilizstrādājumu uzskaitījums būtu pārskatāms un precizējams. Proti, ne Priekšlikumā, ne Projektā nav vērtētas un analizētas tādas tekstilizstrādājumu grupas kā paklāji un grīdsegas, rotaļlietas, auduma maisiņu u.c. Piemēram, no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.‑2028. gadam 12.6. tabulas “Ekonomiski aktīvi uzņēmumi sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem”, kā arī no Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras saraksta izriet, ka viens no tekstilizstrādājumu veidiem ir paklāji un grīdsegas.
Tāpat vērtējot Dabas resursu nodokļa likuma, turpmāk – DRN likums, redakciju, kas būs spēkā no 2024. gada 1. jūlija, un tā 1. panta 16. punktā norādīto tekstilizstrādājumu terminu (tekstilizstrādājums ir mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls), secināms, ka iepriekš minētajā rindkopā minētās preces ietilpst tekstilizstrādājumi kategorijā. Ņemot vērā, ka paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi un citi līdzvērtīga sastāva produkti ir viens no tekstilizstrādājumu veidiem, kas apliekas ar dabas resursa nodokļa likmi, LASUA ieskatā ar pašreizējo Projekta redakciju tiek radīta nelabvēlīgāka situācija šādu preču ražotājiem/tirgotājiem, jo, lai arī norādītie tekstilizstrādājumu veidi pakļaujas DRN likuma regulējumam, ar pašreizējo Projekta redakciju minētajiem ražotājiem/tirgotājiem faktiski tiek liegta iespēja saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas par attiecīgajiem tekstilizstrādājumiem. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī jāņem vērā, ka kopumā paklāji, rotaļlietas, auduma maisiņi u.tml. procentuālās masas un daudzuma ziņā aizņem lielu daļu tekstilizstrādājumu segmenta, LASUA ieskatā Projektā būtu nepieciešams ietvert regulējumu arī attiecībā uz šāda veida tekstilizstrādājumu grupām.
Vienlaikus LASUA lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt detalizētāku skaidrojumu attiecībā uz Latvijas Republikas nostāju par Priekšlikumu, tajā skaitā par Priekšlikuma pielikumā ietvertajiem tekstilizstrādājumu veidiem, uz kuriem attiektos Priekšlikumā ierosinātie Direktīvas grozījumi.
[3] Projekta 28. punkta otrajā teikumā noteikts, ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja iesniegto pārskatu par attiecīgo laikposmu pārstrāde un reģenerācija nav izpildīta vismaz 40 % apmērā no pusgada laikā pārstrādājamā un reģenerējamā apjoma, dienests veic šo noteikumu 34. un 35. punktā minētās darbības. Savukārt Projekta 40. punktā paredzēts, ka tekstilizstrādājumu atkritumu apjomus, kuri savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus pārstrādā vai sagatavo atkārtotai lietošanai attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā pārstrādātajiem vai atkārtotai lietošanai sagatavotajiem tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem. LASUA lūdz labot Projekta 28. punktu, attiecinot to ne tikai uz pārstrādi un reģenerāciju, bet arī uz atkārtotu lietošanu.
[4] Ar Direktīvu 2018/851 ir grozīts Direktīvas 9. pants, paredzot, ka dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un ar minētajiem pasākumiem vismaz tiek veicināta produktu atkārtota izmantošana un sistēmu, kas veicina remontu un atkārtotu izmantošanu, izveide, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem.
Direktīvas 4. panta pirmajā daļā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, paredzot, ka prioritārā kārtībā izmanto šādas darbības: atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde, cita tipa reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerācija un apglabāšana.
Priekšlikumā citastarp norādīts, ka svarīgs šādu noteikumu mērķis ir radīt ekonomiku, kurā pienācīgu vietu ieņem savākšana, šķirošana, atkārtota izmantošana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrāde, kā arī mudināt ražotājus un zīmolus rūpēties, lai to produkti tiktu izstrādāti, ievērojot apritīguma principus.[2]
Ierosinātajā Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā ir paredzēts tiesiskais regulējums, uz kura pamata tiks pieņemti Eiropas Savienības noteikumi, piemēram, tekstilizstrādājumiem un apaviem. Lai gan uz šiem produktiem pašlaik attiecas noteiktas prasības, piemēram, par ķimikālijām un marķēšanu, tiem nav izvirzītas specifiskas aprites prasības, piemēram, par ilgizturību, remontējamību, pārstrādājamību un pārstrādājamo saturu. Turklāt Eiropas Savienības ilgtspējīgu un aprites tekstilizstrādājumu stratēģijā ir izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums, kas ir krietni plašāks par Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā paredzētajiem. Mērķis ir pārveidot pašu nozari, ne tikai mainīt to, kā tekstilizstrādājumi top, bet arī veicināt aprites darījumdarbības modeļus un samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt gan to, ka patērētāji šādus tekstilizstrādājumus var atļauties, gan to, ka uzņēmumi nezaudē konkurētspēju.[3]
Tāpat arī Eiropas Komisijas pieņemtā Aprites ekonomikas rīcības plānā kā viens no mērķiem/pasākumiem ir tādas tekstilizstrādājumu stratēģijas izveide, kas stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu Eiropas Savienības tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā Eiropas Savienībā noteiktos un plānotos pasākumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu aprites ekonomikas pilnveidošanu, LASUA ieskatā Projektā (vai tā anotācijā) ir nepārprotami jānorāda, ka galvenā darbība ar tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu nosakāma atkārtota izmantošana. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējama tekstilizstrādājumu atkritumu atkārtota izmantošana, piemēram, tekstilizstrādājumu sastāva dēļ, tad attiecīgi šādiem tekstilizstrādājumu atkritumiem būtu piemērojams/īstenojams atkritumu reģenerācijas veids, kas Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem” 1. pielikumā apzīmēts ar kodu R12 (Atkritumu īpašību mainīšana, lai ar tiem veiktu jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10 un R11), un iepriekš minētais reģenerācijas veids būtu ieskaitāms tekstilizstrādājumu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas apjomos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu būs jāsasniedz tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājiem, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībniekiem.
[5] Projekta 5. pielikumā ir izdalīti divi tekstilizstrādājumu veidi un, pamatojoties uz šiem norādītajiem veidiem, Projekta 5. pielikumā citastarp ir ietverts pienākums pārskatā ne tikai norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu apjomu, bet arī savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu. LASUA ieskatā šāda prasība attiecībā uz tekstilizstrādājumu atkritumu veida norādīšanu nav nepieciešama un rada tikai papildu administratīvo un finanšu slogu subjektiem, uz kuriem ir attiecināmas Projekta normas. Ne no Projekta, ne Projekta anotācijas neizriet pamatots un detalizēts skaidrojums, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā būtu nepieciešams Projekta 5. pielikuma pārskatā ietvert iepriekš minēto prasību. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina Projekta 5. pielikumā neizdalīt tekstilizstrādājumu veidus, proti, paredzēt tikai vienu sadalījumu: tekstilizstrādājumi, kā arī svītrot no Projekta 5. pielikuma prasību norādīt savākto, pārstrādāto un reģenerēto tekstilizstrādājumu atkritumu veidu.
[6] Priekšlikumā paredzētajos Direktīvas grozījumus (plānotais Direktīvas 22.c panta 5. un 6. punkts) citastarp norādīts, ka Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētā savākšanas sistēma sastāv no savākšanas punktiem, ko ražotāju atbildības organizācijas un atkritumu apsaimniekošanas operatori to vārdā izveidojuši sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem subjektiem: sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas struktūras, izplatītāji, publiskas iestādes vai trešās personas, kas to vārdā vāc lietotos IVc pielikumā uzskaitītos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus un to atkritumus, kā arī citi brīvprātīgi savākšanas punkti.
Projekta anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā Priekšlikumu, tekstilizstrādājumu dalītās vākšanas sistēmā ir jāiesaistās arī tādām organizācijām kā labdarības un ziedojumu vākšanas organizācijām. Tāpat Projekta anotācijā norādīts, ka sociālajiem uzņēmumiem ir atļauts uzturēt un ekspluatēt pašiem savus atsevišķās savākšanas punktus. Sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas struktūrām, kas ir daļa no saistītajiem savākšanas punktiem, nav pienākuma savāktos Projekta 2. punktā uzskaitītos lietotos tekstilizstrādājumus, tekstilizstrādājumiem radniecīgos produktus un apavus, kā arī to atkritumus nodot apsaimniekotājam, bet tiem tad apsaimniekotājam ir jāsniedz informācija par to savāktajiem apjomiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”, turpmāk – Noteikumi Nr. 712, 3.2. apakšpunktu pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ieskatā, lai neveidotos dažāda veida izpratne par to, no kādām personām pieņemtie tekstilizstrādājumu atkritumi ieskaitās pieņemšanas vai savākšanas apjomos, Projektā ir konkrēti un nepārprotami jānorāda, ka tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas vai savākšanas apjomos tiek ņemti vērā tikai tie tekstilizstrādājumu atkritumu apjomi, kurus pieņēmuši vai savākuši atkritumu apsaimniekotāji, kas konkrētā pašvaldības teritorijā ir izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu. Proti, LASUA ieskatā, lai nodrošinātu kontrolētu un strukturētu tekstilizstrādājumu dalītās savākšanas plūsmu, ar Projektu nevar tikt radīta situācija, ka RAS komersanti pieņem tekstilizstrādājumus no sociālajiem uzņēmumiem bez Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantā minēto atkritumu apsaimniekotāju starpniecības.
LASUA aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, precizējot Projektu, ņemt vērā šajā vēstulē minētos LASUA ierosinājumus. Vienlaikus LASUA dara zināmu, ka šajā vēstulē pausto priekšlikumu apjoms nav izsmeļošs un tas var tikt papildināts.
___________________________
Atsauces:
[1] Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52023PC0420
[2] Eiropas Komisija, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52023PC0420
[3] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, Ilgtspējīgiem produktiem jākļūst par normu, pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0140
28.02.2024. 20:53