Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju.
Mērķa apraksts
Skatīt anotāciju.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika
Teritorija
-
Norises laiks
17.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji/sabiedrība
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Juridiskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Sagatavoja
Skārleta Dombrovska-Latišenko (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
17.04.2025. 10:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Tiesībsarga birojs
Viens no tiesībsarga mērķiem ar 2024. gada 17. jūnija atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2022‑56‑22B bija panākt līdzsvaru starp cilvēku tiesībām uz naktsmieru un tiesībām īstenot īpašumtiesības. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka no valsts puses izklaides vietu īpašnieku tiesību īstenošana, t.sk. izmantojot skaņu pastiprinošas iekārtas, tiek nodrošinātas visu diennakti, taču cilvēku tiesības uz naktsmieru (neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas) netiek efektīvi nodrošinātas. Tiesībsargs uzskata, ka šo tiesību līdzsvars nozīmē, ka valsts paredz iespēju cilvēkiem naktī mierīgi gulēt, ierobežojot izklaides vietu tiesības izmantot skaņu pastiprinošās ierīces tādā mērā, ka tās netraucē cilvēka naktsmieru, vienlaikus dodot izklaides vietām iespēju pelnīt. Minētais pamatojas apsvērumā, ka cilvēks savā mājoklī nevienu netraucē, neaizskar neviena tiesības, savukārt izklaides vietas, realizējot īpašuma tiesības, aizskar tiesības uz naktsmieru, līdz ar to likumdevējam ir pienākums “izklaides trokšņa radītājam” noteikt tādus ierobežojumus, t.sk. īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi. Ja valsts pieļauj, ka “izklaides trokšņa radītājs” ar savu rīcību pārkāpj citu cilvēku pamattiesības, savukārt iedzīvotāji nevar efektīvi aizstāvēt savas pamattiesības, tad valsts nav nodrošinājusi taisnīgu līdzsvaru starp šo personu interesēm.
Noteikumu grozījumu projektā līdzsvars starp šīm tiesībām nav panākts.
Pirmkārt, ir iecerēts mainīt kontroles sistēmu, taču izklaides trokšņa darbība nakts (miega) laikā nav ierobežota vispār nedz diennakts, nedz nedēļas dienu, nedz arī gada griezumā. Faktiski izklaides vietas var trokšņot nepārtraukti. Būtiskākais - izklaides vietu skaņu pastiprinošās iekārtas var tikt atskaņotas visu nakti, kad citiem ir tiesības baudīt naktsmieru. Tas ir pretrunā ar principu, ka vienu tiesību izmantošana nevar radīt citu tiesību aizskārumu. Noteikumu grozījumu projekts nenovērš šo fundamentālo pamattiesību principa pārkāpumu.
Otrkārt, Noteikumu grozījumu projekts paredz pieļaujamo trokšņa līmeni 90 dB(A). Nav rodams skaidrojums šādai izvēlei. No projekta anotācijas neizriet, ka to ir akceptējušas Veselības ministrija un Veselības inspekcija. Trokšņa līmenis 90 dB(A) ir ievērojami augstāks par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikto cita veida vides trokšņa līmeni nakts laikā, piemēram, maksimālais rūpniecisko objektu vides trokšņa līmenis naktī ir 55 dB(A) publiskās apbūves teritorijā (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija, ar dzīvojamo apbūvi). Trokšņa līmenis 55 dB(A) ir pieļaujams arī rūpnieciskajiem objektiem jauktas apbūves teritorijā, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorijā (ar dzīvojamo apbūvi). Arī maksimālais satiksmes troksnis nakts laikā pieļaujams 55 dB(A). Jāvērš uzmanība, ka Satversmes tiesa 2017. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 atzina par neatbilstošu pamattiesībām mototrašu troksni 80 dB(A) apmērā sacensību laikā. Likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (25-TA-461) anotācijā ir atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk arī - PVO) ieteikumiem, lai novērstu dzirdes zuduma risku pasākumos[1]. PVO rekomendācijās ir norādīts, ka pasākumos paļaujamais maksimālais vidējais skaņas līmenis ir 100 dB(A) un ka jānodrošina personīgo dzirdes aizsardzības līdzekļu pieejamība auditorijai, tostarp to lietošanas instrukcijas. Paredzētais 90 dB(A) troksnis ir dzirdes zuduma riskus saturošs. Tiesībsargs uzskata, ka izvēlētais trokšņa līmenis kopsakarā ar apstākli, ka izklaides vieta var strādāt visu nakti un atskaņot mūziku, nenodrošina tiesības uz naktsmieru.
Treškārt, Noteikumu grozījumu projektā paredzētais risinājums noteikt pieļaujamo maksimālo trokšņa līmeni un uzlikt pienākumu veikt mērījumus nenovērš zemo frekvenču skaņu traucējošās sekas. Kā tiesībsargam ir norādījis sabiedrības veselības eksperts, tieši zemo frekvenču troksnis nodara lielāko kaitējumu veselībai.[2] Zemo frekvenču skaņa traucējumu rada pat tad, ja izklaides vieta ievēro maksimālā trokšņa robežas. Tādējādi ir apšaubāma izvēlētā risinājuma efektivitāte.
Ceturtkārt, atbilstoši ekspertu viedoklim izvēlētais risinājums — noteikt pieļaujamo maksimālo trokšņa līmeni un uzlikt pienākumu veikt mērījumus — nebūs korekts, tie būs tikai indikatīvi, līdz ar to apstrīdami. [3] Mērījumi jāveic specializētām iestādēm. Tādejādi ir apšaubāma izvelētā risināma efektivitāte.
Piektkārt, izvēlētais risinājums citstarp paredz riskus izvairīties no pašvaldības kontroles. Proti, pašvaldības policijai uzsākot trokšņa mērīšanas procesu, mūzikas atskaņošanas skaļumu varēs samazināt, attiecīgi nekonstatējot pārkāpumu. Tāpat mērījumi nebūs efektīvi gadījumos, kad blakus atrodas vairākas izklaides vietas, kur troksnis saplūst, ja vien nav veikta nepārtraukta trokšņa monitorēšana izklaides vietas iekštelpās. Tādejādi ir apšaubāma izvelētā risināma efektivitāte.
Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka ir vērtētas vairākas alternatīvas. Ir norādīts, ka tika vērtēta arī trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā – ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Samērīguma princips paredz, ka jāizvērtē, vai nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un, kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.[4] No anotācijas nav rodams skaidrojums, kāpēc darba laika trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā - ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, nav efektīvāks par izvēlēto risinājumu. Tiesībsargs uzskata, ka risinājums ar laika ierobežojumu nav jāsaista ar darbības aizliegšanu pēc noteikta laika, bet gan skaļas mūzikas atskaņošanas ierobežojumu no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Šis risinājums neliedz turpināt darbu izklaides vietai, vienlaicīgi efektīvi nodrošināt cilvēku tiesības uz naktsmieru, proti, tad, kad cilvēki guļ, mūzika netiek atskaņota vai tiek atskaņota tādā skaļumā, ka tā netraucē naktsmieram. Šāda alternatīva nav vērtēta. Tāpat nav rodams ekonomisks skaidrojums, kāpēc projekta izstrādes gaitā apsvērtā alternatīva – pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu - rada nesamērīgu slogu komersantiem. Sabiedrībai ar konkrētiem aprēķiniem jāizskaidro, kādas ir būtiskās atbilstības izmaksas lielai daļai izklaides vietu. Pretējā gadījumā nav izskaidrojams izklaides vietu interešu pārmērīga “aizstāvība” iepretim cilvēku pamattiesību nodrošināšanai, kas nekādā veidā neaizskar citu intereses.
Sestkārt, Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka noteikumi ietekmēs iedzīvotājus/sabiedrību un izklaides vietu īpašniekus un valdītājus. Iedzīvotājus un sabiedrību tas tiešā veidā ietekmēs, jo tas paredz iesnieguma iesniegšanu pašvaldībai, kurā ietverta sūdzība par iespējamu izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās neievērošanu. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Noteikumu grozījumu projekts tā idejiskajā tvērumā – ka izklaides vietas varēs trokšņot visu nakti – skar īpaši aizsargājamu cilvēku grupu – bērnus. Vienīgajā reizē, kad Ekonomikas ministrija aicināja Tiesībsarga biroja pārstāvi uz sanāksmi par grozījumu ieceri, t.i., 2024. gada 24. septembrī, jautājums par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma salāgošanu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu tika aktualizēts, taču Noteikumu grozījumu projekts neliecina, ka tas ir ņemts vērā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu: 1) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu; 2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā; 3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. pants paredz, ka bērna tiesības tiek aizsargātas, lai citstarp sasniegtu bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību, sevišķu uzmanību tam veltot publisku pasākumu vai bērniem pieejamu publisku izklaides, sporta vai atpūtas vietu apmeklēšanas, bruņotu konfliktu, ugunsgrēku vai citu ārkārtas situāciju (plūdu, vētras, paaugstināta radiācijas līmeņa u.tml.) laikā. Tātad Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz bērnu tiesību prioritātes nodrošināšanu visos līmeņos, t.sk. arī likumdevējam pieņemot normatīvos aktus. Tiesībsarga izpētē par mototrašu troksni, ko analizēja Satversmes tiesa 2017. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03, Rīgas Stradiņa universitātes eksperti sniedza atzinumu par trokšņa ietekmi uz bērnu veselību, norādot, ka bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpātiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.[5] No Noteikumu grozījumu projekta izriet, ka arī bērniem netiks nodrošinātas tiesības uz naktsmieru, kas rada potenciālu bērnu veselības apdraudējumu. Noteikumu grozījumu projekts neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. un 6. panta prasībām.
Septītkārt, Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tiesībsarga kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis konkrētu trokšņa mērījumu kontroles efektivitāti. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir jāveic tam, kas ir atbildīgs par attiecīgo regulējumu. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
Astotkārt, tiesībsargs vēlas norādīt, ka neatbalsta Noteikumu grozījumu projektā iecerētās izmaiņas kopumā. Tiesībsargs iesaka attiekties no iecerētā regulējuma, bet tā vietā papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 8. punktu ar noteikumu, kas pašvaldībai dod tiesības ar saistošajiem noteikumiem regulēt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus attiecīgās pašvaldības izklaides vietās. Minētais risinājums dotu iespēju pašvaldībai atkarībā no tās izklaides vietu īpatnībām sabalansēt cilvēku tiesības uz naktsmieru un izklaides vietu tiesības uz īpašumu.
Tiesībsargs rosina - papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 8. punktu ar 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “8.3. skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus attiecīgās pašvaldības izklaides vietās.”
Otrs risinājums – Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” jānosaka vienota kārtība, ka izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst. 23.00 līdz 7.00, izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB (A). Izvēlētais trokšņa robežlielums atbilst Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā norādītajam viesnīcu, viesu māju un moteļu numuru trokšņa līmenim naktī.
Tiesībsargs rosina - papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 12. punktu ar teikumu “Izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB (A)”. Noteikumu ievērošanu varētu īstenot pašvaldības policija, izmantojot trokšņa mērītājus vai arī uzliekot pienākumu izklaides vietām ierīkot trokšņa kontroles monitoringa iekārtas.
[1] World Health Organization. 2 March 2022. WHO releases new standard to tackle rising threat of hearing loss. Pieejams: https://www.who.int/news/item/02-03-2022-who-releases-new-standard-to-tackle-rising-threat-of-hearing-loss
[2] Trokšņu ietekme uz veselību, intervija ar RSU profesoru dr. med. Ivaru Vanadziņu, https://www.youtube.com/watch?v=DXiIFW4bVz4
[3] Turpat
[4] Sk., piemēram, Kaspars Balodis. 11.12.2015. Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesas praksē. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
[5] Nav publiskots. Atzinums ir Tiesībsarga biroja lietvedībā.
Noteikumu grozījumu projektā līdzsvars starp šīm tiesībām nav panākts.
Pirmkārt, ir iecerēts mainīt kontroles sistēmu, taču izklaides trokšņa darbība nakts (miega) laikā nav ierobežota vispār nedz diennakts, nedz nedēļas dienu, nedz arī gada griezumā. Faktiski izklaides vietas var trokšņot nepārtraukti. Būtiskākais - izklaides vietu skaņu pastiprinošās iekārtas var tikt atskaņotas visu nakti, kad citiem ir tiesības baudīt naktsmieru. Tas ir pretrunā ar principu, ka vienu tiesību izmantošana nevar radīt citu tiesību aizskārumu. Noteikumu grozījumu projekts nenovērš šo fundamentālo pamattiesību principa pārkāpumu.
Otrkārt, Noteikumu grozījumu projekts paredz pieļaujamo trokšņa līmeni 90 dB(A). Nav rodams skaidrojums šādai izvēlei. No projekta anotācijas neizriet, ka to ir akceptējušas Veselības ministrija un Veselības inspekcija. Trokšņa līmenis 90 dB(A) ir ievērojami augstāks par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikto cita veida vides trokšņa līmeni nakts laikā, piemēram, maksimālais rūpniecisko objektu vides trokšņa līmenis naktī ir 55 dB(A) publiskās apbūves teritorijā (sabiedrisko un pārvaldes objektu teritorija, tai skaitā kultūras iestāžu, izglītības un zinātnes iestāžu, valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu un viesnīcu teritorija, ar dzīvojamo apbūvi). Trokšņa līmenis 55 dB(A) ir pieļaujams arī rūpnieciskajiem objektiem jauktas apbūves teritorijā, tai skaitā tirdzniecības un pakalpojumu būvju teritorijā (ar dzīvojamo apbūvi). Arī maksimālais satiksmes troksnis nakts laikā pieļaujams 55 dB(A). Jāvērš uzmanība, ka Satversmes tiesa 2017. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 atzina par neatbilstošu pamattiesībām mototrašu troksni 80 dB(A) apmērā sacensību laikā. Likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (25-TA-461) anotācijā ir atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk arī - PVO) ieteikumiem, lai novērstu dzirdes zuduma risku pasākumos[1]. PVO rekomendācijās ir norādīts, ka pasākumos paļaujamais maksimālais vidējais skaņas līmenis ir 100 dB(A) un ka jānodrošina personīgo dzirdes aizsardzības līdzekļu pieejamība auditorijai, tostarp to lietošanas instrukcijas. Paredzētais 90 dB(A) troksnis ir dzirdes zuduma riskus saturošs. Tiesībsargs uzskata, ka izvēlētais trokšņa līmenis kopsakarā ar apstākli, ka izklaides vieta var strādāt visu nakti un atskaņot mūziku, nenodrošina tiesības uz naktsmieru.
Treškārt, Noteikumu grozījumu projektā paredzētais risinājums noteikt pieļaujamo maksimālo trokšņa līmeni un uzlikt pienākumu veikt mērījumus nenovērš zemo frekvenču skaņu traucējošās sekas. Kā tiesībsargam ir norādījis sabiedrības veselības eksperts, tieši zemo frekvenču troksnis nodara lielāko kaitējumu veselībai.[2] Zemo frekvenču skaņa traucējumu rada pat tad, ja izklaides vieta ievēro maksimālā trokšņa robežas. Tādējādi ir apšaubāma izvēlētā risinājuma efektivitāte.
Ceturtkārt, atbilstoši ekspertu viedoklim izvēlētais risinājums — noteikt pieļaujamo maksimālo trokšņa līmeni un uzlikt pienākumu veikt mērījumus — nebūs korekts, tie būs tikai indikatīvi, līdz ar to apstrīdami. [3] Mērījumi jāveic specializētām iestādēm. Tādejādi ir apšaubāma izvelētā risināma efektivitāte.
Piektkārt, izvēlētais risinājums citstarp paredz riskus izvairīties no pašvaldības kontroles. Proti, pašvaldības policijai uzsākot trokšņa mērīšanas procesu, mūzikas atskaņošanas skaļumu varēs samazināt, attiecīgi nekonstatējot pārkāpumu. Tāpat mērījumi nebūs efektīvi gadījumos, kad blakus atrodas vairākas izklaides vietas, kur troksnis saplūst, ja vien nav veikta nepārtraukta trokšņa monitorēšana izklaides vietas iekštelpās. Tādejādi ir apšaubāma izvelētā risināma efektivitāte.
Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka ir vērtētas vairākas alternatīvas. Ir norādīts, ka tika vērtēta arī trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā – ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Samērīguma princips paredz, ka jāizvērtē, vai nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un, kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet gan tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.[4] No anotācijas nav rodams skaidrojums, kāpēc darba laika trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā - ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, nav efektīvāks par izvēlēto risinājumu. Tiesībsargs uzskata, ka risinājums ar laika ierobežojumu nav jāsaista ar darbības aizliegšanu pēc noteikta laika, bet gan skaļas mūzikas atskaņošanas ierobežojumu no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Šis risinājums neliedz turpināt darbu izklaides vietai, vienlaicīgi efektīvi nodrošināt cilvēku tiesības uz naktsmieru, proti, tad, kad cilvēki guļ, mūzika netiek atskaņota vai tiek atskaņota tādā skaļumā, ka tā netraucē naktsmieram. Šāda alternatīva nav vērtēta. Tāpat nav rodams ekonomisks skaidrojums, kāpēc projekta izstrādes gaitā apsvērtā alternatīva – pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu - rada nesamērīgu slogu komersantiem. Sabiedrībai ar konkrētiem aprēķiniem jāizskaidro, kādas ir būtiskās atbilstības izmaksas lielai daļai izklaides vietu. Pretējā gadījumā nav izskaidrojams izklaides vietu interešu pārmērīga “aizstāvība” iepretim cilvēku pamattiesību nodrošināšanai, kas nekādā veidā neaizskar citu intereses.
Sestkārt, Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka noteikumi ietekmēs iedzīvotājus/sabiedrību un izklaides vietu īpašniekus un valdītājus. Iedzīvotājus un sabiedrību tas tiešā veidā ietekmēs, jo tas paredz iesnieguma iesniegšanu pašvaldībai, kurā ietverta sūdzība par iespējamu izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās neievērošanu. Tiesībsargs vērš uzmanību, ka Noteikumu grozījumu projekts tā idejiskajā tvērumā – ka izklaides vietas varēs trokšņot visu nakti – skar īpaši aizsargājamu cilvēku grupu – bērnus. Vienīgajā reizē, kad Ekonomikas ministrija aicināja Tiesībsarga biroja pārstāvi uz sanāksmi par grozījumu ieceri, t.i., 2024. gada 24. septembrī, jautājums par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma salāgošanu ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu tika aktualizēts, taču Noteikumu grozījumu projekts neliecina, ka tas ir ņemts vērā. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Šīs personas ievēro bērna labākās intereses visās darbībās, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu: 1) novērtējot jebkuru ar bērnu saistītu gadījumu; 2) rīkojoties jebkādā ar bērnu saistītā lietā; 3) pieņemot jebkuru lēmumu saistībā ar bērnu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. pants paredz, ka bērna tiesības tiek aizsargātas, lai citstarp sasniegtu bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību, sevišķu uzmanību tam veltot publisku pasākumu vai bērniem pieejamu publisku izklaides, sporta vai atpūtas vietu apmeklēšanas, bruņotu konfliktu, ugunsgrēku vai citu ārkārtas situāciju (plūdu, vētras, paaugstināta radiācijas līmeņa u.tml.) laikā. Tātad Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz bērnu tiesību prioritātes nodrošināšanu visos līmeņos, t.sk. arī likumdevējam pieņemot normatīvos aktus. Tiesībsarga izpētē par mototrašu troksni, ko analizēja Satversmes tiesa 2017. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03, Rīgas Stradiņa universitātes eksperti sniedza atzinumu par trokšņa ietekmi uz bērnu veselību, norādot, ka bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpātiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.[5] No Noteikumu grozījumu projekta izriet, ka arī bērniem netiks nodrošinātas tiesības uz naktsmieru, kas rada potenciālu bērnu veselības apdraudējumu. Noteikumu grozījumu projekts neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4. un 6. panta prasībām.
Septītkārt, Noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir norādīts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tiesībsarga kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis konkrētu trokšņa mērījumu kontroles efektivitāti. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir jāveic tam, kas ir atbildīgs par attiecīgo regulējumu. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
Astotkārt, tiesībsargs vēlas norādīt, ka neatbalsta Noteikumu grozījumu projektā iecerētās izmaiņas kopumā. Tiesībsargs iesaka attiekties no iecerētā regulējuma, bet tā vietā papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 8. punktu ar noteikumu, kas pašvaldībai dod tiesības ar saistošajiem noteikumiem regulēt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus attiecīgās pašvaldības izklaides vietās. Minētais risinājums dotu iespēju pašvaldībai atkarībā no tās izklaides vietu īpatnībām sabalansēt cilvēku tiesības uz naktsmieru un izklaides vietu tiesības uz īpašumu.
Tiesībsargs rosina - papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 8. punktu ar 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “8.3. skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus attiecīgās pašvaldības izklaides vietās.”
Otrs risinājums – Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” jānosaka vienota kārtība, ka izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst. 23.00 līdz 7.00, izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB (A). Izvēlētais trokšņa robežlielums atbilst Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā norādītajam viesnīcu, viesu māju un moteļu numuru trokšņa līmenim naktī.
Tiesībsargs rosina - papildināt Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 12. punktu ar teikumu “Izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB (A)”. Noteikumu ievērošanu varētu īstenot pašvaldības policija, izmantojot trokšņa mērītājus vai arī uzliekot pienākumu izklaides vietām ierīkot trokšņa kontroles monitoringa iekārtas.
[1] World Health Organization. 2 March 2022. WHO releases new standard to tackle rising threat of hearing loss. Pieejams: https://www.who.int/news/item/02-03-2022-who-releases-new-standard-to-tackle-rising-threat-of-hearing-loss
[2] Trokšņu ietekme uz veselību, intervija ar RSU profesoru dr. med. Ivaru Vanadziņu, https://www.youtube.com/watch?v=DXiIFW4bVz4
[3] Turpat
[4] Sk., piemēram, Kaspars Balodis. 11.12.2015. Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesas praksē. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse/
[5] Nav publiskots. Atzinums ir Tiesībsarga biroja lietvedībā.
30.04.2025. 15:19
Inga Višņevska
Nav skaidrs, kāpēc trokšņiem, kas rodas izklaides vietās, netiek piemēroti tādi paši ierobežojumi kā citiem trokšņiem. Vai tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri cieš no izklaides trokšņiem, ir mazāk aizsargāti nekā tie, kas cieš no cita veida trokšņiem, piemērām dzelzceļa radītajiem trokšņiem? Lūdzu, norādiet attiecīgo likumdošanas aktu, kas to regulē.
Ja visiem iedzīvotājiem ir vienādas tiesības un Satversme attiecas uz visiem vienādi, tad būtu jāievieš vienādi trokšņu līmeņu ierobežojumi gan vides trokšņiem, gan izklaides trokšņiem.
Attiecībā uz izklaides trokšņu mērīšanas metodēm es piekrītu, taču ir svarīgi precizēt, ka mērīšana jāveic no skaņas pastiprinošās iekārtas puses, kur ir izvietots dinamiks vai dinamiki.
Ja visiem iedzīvotājiem ir vienādas tiesības un Satversme attiecas uz visiem vienādi, tad būtu jāievieš vienādi trokšņu līmeņu ierobežojumi gan vides trokšņiem, gan izklaides trokšņiem.
Attiecībā uz izklaides trokšņu mērīšanas metodēm es piekrītu, taču ir svarīgi precizēt, ka mērīšana jāveic no skaņas pastiprinošās iekārtas puses, kur ir izvietots dinamiks vai dinamiki.
30.04.2025. 19:27
Arita Feterstone
Šīs Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā iepriekš konstatētos trūkumus un nekādi neatrisina izklaides trokšņu radīto nakts miega traucējumu iedzīvotājiem.
1. Grozījumos piedāvātie trokšņu līmeņi vairāk nekā 3 (!) reizes pārsniedz Pasaules veselības organizācijas noteiktos, veselībai drošos, līmeņus;
2. Grozījumos nav paredzēti risinājumi ne trokšņu mērīšanai, ne kontrolei, ne skaidri noteikti laika ierobežojumi nakts stundām;
Ar šādiem grozījumiem Ekonomikas ministrija nav izrādījusi pat nodomu izpildīt no Satversmes 96., 111. un 115 izrietošo pienākumu nodrošināt valsts iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret nakts troksni
Izlasot šo redakciju, man, kā Latvijas pilsonei, rīdziniecei, rodas daudz jautājumi par Ekonomikas ministrijas izpratni un zināšanām par to, kādi faktori visbūtiskāk ietekmē ekonomikas attīstību un ilgtermiņa stabilitāti pilsētvidē un kāpēc mūsu valsts galvaspilsēta Rīga tik strauji pēdējo 10 gadu laikā ir zaudējusi iedzīvotājus, ne tikai salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu, bet arī citām Latvijas pašvaldībām. Cilvēkkapitāls un dzīves kvalitāte ir vieni no galvenajiem faktoriem, kuri nosaka, vai konkrētajā urbānajā (un ne tikai, bet jo īpaši) teritorijā var un grib dzīvot ekonomiski aktīvi, strādājoši, nodokļus maksājoši un vietējo ekonomiku ilgtermiņā uzturoši iedzīvotāji. Nakts miegs nav izvēle. Miegs, tāpat, kā gaiss, ir cilvēka dzīvībai un veselībai vitāli svarīga funkcija un tā neesamība, vai ilgtermiņa traucējumi nav savietojami ar dzīvību, kur nu vēl produktivitāti un pienesumu ekonomikai.
1. Grozījumos piedāvātie trokšņu līmeņi vairāk nekā 3 (!) reizes pārsniedz Pasaules veselības organizācijas noteiktos, veselībai drošos, līmeņus;
2. Grozījumos nav paredzēti risinājumi ne trokšņu mērīšanai, ne kontrolei, ne skaidri noteikti laika ierobežojumi nakts stundām;
Ar šādiem grozījumiem Ekonomikas ministrija nav izrādījusi pat nodomu izpildīt no Satversmes 96., 111. un 115 izrietošo pienākumu nodrošināt valsts iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret nakts troksni
Izlasot šo redakciju, man, kā Latvijas pilsonei, rīdziniecei, rodas daudz jautājumi par Ekonomikas ministrijas izpratni un zināšanām par to, kādi faktori visbūtiskāk ietekmē ekonomikas attīstību un ilgtermiņa stabilitāti pilsētvidē un kāpēc mūsu valsts galvaspilsēta Rīga tik strauji pēdējo 10 gadu laikā ir zaudējusi iedzīvotājus, ne tikai salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu, bet arī citām Latvijas pašvaldībām. Cilvēkkapitāls un dzīves kvalitāte ir vieni no galvenajiem faktoriem, kuri nosaka, vai konkrētajā urbānajā (un ne tikai, bet jo īpaši) teritorijā var un grib dzīvot ekonomiski aktīvi, strādājoši, nodokļus maksājoši un vietējo ekonomiku ilgtermiņā uzturoši iedzīvotāji. Nakts miegs nav izvēle. Miegs, tāpat, kā gaiss, ir cilvēka dzīvībai un veselībai vitāli svarīga funkcija un tā neesamība, vai ilgtermiņa traucējumi nav savietojami ar dzīvību, kur nu vēl produktivitāti un pienesumu ekonomikai.
01.05.2025. 12:33
Iedzīvotājs
Visi trīs piedāvātie grozījumi (Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība", Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”) nevis stiprina, bet vājina sabiedrības aizsardzību pret paaugstinātu trokšņa līmeni un tajos ir acīmredzams izklaides industrijas lobijs, kas ir pilnībā aizēnojis valsts uzdevumu – primāri rūpēties par iedzīvotājiem! Ņemot vērā, ka izklaides vietas jau šobrīd ir ar milzīgiem nodokļu parādiem, šādi grozījumi tika turpinās atbalstīt “uzņēmējus”, kas nemaz nav ieinteresēti maksāt nodokļus vai ievērot likumus, tā vietā panākot efektu, ka ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji izvēlēsies nedzīvot apdzīvotās vietās vai vispār pārcelsies prom no Latvijas. Nav skaidrs, kā ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi ir iespējams vispār piedāvāt grozījumus, kas ir tik klaji pretrunā cilvēka bāzes tiesībām.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
01.05.2025. 15:48
Biedrība "Naktsmieru"
Biedrība ir izvērtējusi grozījumu projektus un konstatējusi tajos būtiskus trūkumus, par kuriem konceptuālus iebildumus ir paudusi 2025. gada 30. aprīļa vēstulē “Par nepilnīgiem normatīvo aktu grozījumu projektiem”.
Noteikumi 16 ir galvenais normatīvais akts, kurā saskaņā ar tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B (turpmāk – Atzinums) bija nepieciešams veikt grozījumus nolūkā mazināt trūkumus tiesiskajā regulējumā, kas nepietiekami regulē izklaides iestāžu radīto troksni, kas aizskar iedzīvotāju cilvēktiesības, t.sk. tiesības, kas nostiprinātas Satversmes 96. pantā (tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību), 111. pantā (tiesības uz veselības aizsardzību) un 115. pantā (tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē).
Pēc Atzinuma saņemšanas Ministrija normatīvo aktu grozījumu sākotnējā redakcijā būtiskākos papildinājumus bija ietvērusi tieši Noteikumos 16. Pēdējā biedrībai pieejamā redakcija bija sagatavota 2025. gada janvārī (turpmāk – Sākotnējā redakcija). Tomēr pēc sanāksmēm ar citu iestāžu un ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem, t.sk. pēc noteiktu labojumu saskaņošanas, Ministrija izslēdza vairākus no šiem (iepriekš apspriestajiem) labojumiem bez jebkādas konsultēšanās un pārrunām ar citiem (biedrība neizslēdz iespējamību, ka šajā laika periodā kāda no grozījumu izstrādē iesaistītajām amatpersonām bija konsultējusies ar izklaides vietu pārstāvjiem).
11. punkts
Biedrība ir konstatējusi, ka būtībā grozījumu projekts līdzīgi kā biedrībai pieejamais Sākotnējais projekts paredz izmaiņas Noteikumu 16 11. punktā, papildinot to ar jaunu teikumu. Tomēr atšķirībā no Sākotnējā projekta ir noteikts, ka šajā punktā paredzētā prasība trokšņa mērīšanai izmantot laboratoriju pakalpojumus nav attiecināma uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumiem. Savukārt Sākotnējā projektā bija ietverta vispārīga norāde par izklaides vietu radītā trokšņa mērīšanu kā izņēmuma gadījumu, kad nav jāpiesaista laboratoriju speciālisti.
Biedrības vērtējumā ir vēlams pieturēties pie sākotnējās redakcijas, nesašaurinot izņēmuma gadījumus uz izklaides vietās uzstādītajām skaņu pastiprinošajām iekārtām. Biedrība uzskata, ka mērījumus būtu nepieciešams attiecināt uz jebkuru troksni, kuru rada izklaides vietas.
Pretējā gadījumā uzraugošajai iestādei (pašvaldības policijai) tiktu uzlikts papildu pierādīšanas slogs, proti, konstatējot troksni, vienlaikus pienākums identificēt skaņu pastiprinošo iekārtu, kas ir uzstādīta tieši izklaides vietā (tās teritorijā) un kas radījusi attiecīgo troksni. Šāda prasība varētu apgrūtināt pašvaldības policijas iespējas efektīvi pildīt uzraudzības un kontroles funkcijas. Turpretī izklaides vietas administratīvā pārkāpuma lietās varētu šo regulējumu izmantot, lai izvairītos no soda piemērošanas, t.sk. atsaukties uz formālu prasību neizpildi, proti, to, ka pašvaldības policija ar pierādījumiem nav pietiekami ticami apstiprinājusi, ka tieši konkrēta skaņu pastiprinoša iekārta tās teritorijā (nevis kāds cits trokšņa avots) radījusi troksni. Jāpiebilst, ka izklaides vietās ir dažādi trokšņa avoti (t.sk. apmeklētāji), kas varētu ietekmēt trokšņa līmeni, un kas tādējādi varētu būtiski apgrūtināt pierādīšanas procesu, t.i., pierādīt, kādu skaļumu rada tieši attiecīgā skaņu pastiprinošā iekārta.
Līdz ar to Noteikumu 16 (un Piesārņojuma likuma) grozījumu projektā ir nepieciešams atteikties no norādēm par izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā, aizstājot tās ar norādēm par izklaides vietu radīto troksni.
Priekšlikums:
Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:
“11. Trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu 1. un 3. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas. Šis nosacījums neattiecas uz izklaides vietu
radītā vides trokšņa mērījumu veikšanu.”
II2. nodaļa
Gan jaunākais grozījumu projekts, gan Sākotnējais projekts paredz papildināt Noteikumus 16 ar jaunu II2. nodaļu. Tomēr abu grozījumu redakcijas noteic būtiski atšķirīgu šīs nodaļas saturu. Proti, Ministrijas publicētā redakcija paredz, ka jaunajā 15.5 punktā tiks noteikts ārtelpas trokšņa robežlielums – 90 dB(A), kuru rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, savukārt 15.6 punktā – pašvaldības kompetence kontrolēt attiecīgā trokšņa robežlieluma ievērošanu.
Turpretī Sākotnējā projekta II2. nodaļā bija uzskaitītas vairākas izklaides vietas un attiecībā uz tām nostiprināts pienākums aprīkot šīs vietas ar trokšņa mērītājiem. Biedrības vērtējumā iestāžu aprīkošana ar trokšņa mērīšanas iekārtām ir salīdzinoši efektīvāks līdzeklis, ar kuru būtu iespējams risināt paaugstināta trokšņa problēmu. Biedrība to bija uzsvērusi gan savstarpēju pārrunu ietvaros, gan iepriekšējās (2023. gada darba grupas) saziņas ietvaros. Turklāt šādu iekārtu lietderību ir atzinušas arī citas iestādes un amatpersonas, t.sk. gan tiesībsargs, gan Rīgas domes un pašvaldības policijas pārstāvji.
Ir būtiski piebilst, ka šādu iekārtu uzstādīšana nav un nevar tikt uzskatīta kā nesamērīgs finansiāls slogs komersantiem (izklaides vietām). Kā to pārrunu ietvaros bija atzinuši akustikas speciālisti, kas arī norādīts grozījumu anotācijas projektā, trokšņa monitoringa iekārtas izmaksas ir aptuveni 200-500 EUR plus 75 EUR par iekārtas kalibrēšanu (sarunās tika pieminētas arī mazākas summas). Salīdzinājumam šādas izmaksas varētu tikt pielīdzinātas ienākumiem no aptuveni 15-30 kokteiļiem. Ja Ministrija iekārtu uzstādīšanu tomēr uzskata par nesamērīgu apgrūtinājumu komersantiem (izklaides vietām), tad attiecīgu prasību būtu nepieciešams attiecināt vismaz uz tām izklaides vietām, kas darbojas pēc plkst. 23.00, jo tieši šīs iestādes rada lielāko traucējumu. Biedrība nepieļauj atkāpi no šādas prasības piemērošanas t.s. nakts izklaides vietām, taču ir gatava diskutēt par to, vai un kādā veidā būtu pieļaujami izņēmumi no prasībām par trokšņu mērīšanas iekārtu uzstādīšanu.
Šobrīd spēkā esošais regulējums uzskatāmi apliecina problēmas, ko rada attiecīgu iekārtu trūkums. Izklaides vietas manipulē ar troksni, proti, atbraucot policijas pārstāvjiem troksni samazina, bet viņiem aizbraucot troksni atkal palielina. Tāpat izklaides vietas atsaucas uz citiem trokšņu avotiem, kas saskaņā ar viņu apgalvojumiem radījuši traucējumus iedzīvotājiem. Jāuzsver, ka tieši jautājums par traucējuma trokšņa avotu rada būtiskas grūtības ar pierādījumiem apstiprināt, ka konkrētā izklaides vieta radījusi traucējumu. Tieši šo problēmu dēļ trokšņa monitoringa iekārtas, kas nepārtraukti fiksētu izklaides vietu radīto troksni, varētu tikt izmantotas kā salīdzinoši efektīvs pierādīšanas līdzeklis, lai pārbaudītu katras konkrētās izklaides vietas radītā trokšņa atbilstību noteiktajiem robežlielumiem.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt konceptuālus labojumus, ietverot grozījumos regulējumu par trokšņa monitoringa iekārtu uzstādīšanu. Šobrīd biedrība piedāvā iekārtas uzstādīt iekštelpās, bet vienlaikus nav izslēdzams ierosinājums par attiecīgu iekārtu uzstādīšanu ārtelpā (piemēram, pie ieejas). Konkrēto jautājumu ir nepieciešams atrisināt, konsultējoties ar akustikas speciālistiem, lai noteiktu, kurā vietā būtu vēlams uzstādīt attiecīgās iekārtas.
Jāpiebilst, ka regulējumam ir jābūt piemērojamam ne vien uz izklaides vietām, bet arī viesu namiem, viesnīcām, izīrējamām un iznomājamām pasākumu telpām, ņemot vērā daudzās sūdzības, kas tiek iesniegtas sakarā ar paaugstinātu troksni, kuru rada attiecīgās vietas. Ja Ministrija neatbalstīs biedrības ierosināto papildinājumu attiecībā uz 15.7 punktu par vietu īpašnieku atbildību, tad Ministrija tiek aicināta vismaz 15.5 punktā ietvertajā izklaides vietu uzskaitījumā vai anotācijā norādīt arī viesu namus, viesnīcas, izīrējamās un iznomājamās pasākumu telpas.
Papildus tam ir vēlams veikt precizējumus regulējumā par pašvaldības uzraudzību. Proti, nav nepieciešams konkrēti atrunāt, ka pašvaldības uzraudzība ir veicama uz iesnieguma pamata. Biedrības vērtējumā šāda kontrole varētu tikt veikta arī uz pašas pašvaldības iniciatīvas pamata, piemēram, īstenojot t.s. reidus, un veicot pārbaudi izlases kārtībā, nolūkā pārbaudīt iestāžu darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Priekšlikums:
Papildināt noteikumus ar II2. nodaļu šādā redakcijā:
“II2. Izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana
15.5 Vides trokšņa, ko rada dažādas izklaides vietas, piemēram, naktsklubi, bāri, kafejnīcas, restorāni, diskotēkas, izklaides vietu āra terases, ievērojamie robežlielumi noteikti šo noteikumu 2. pielikuma 2.1 sadaļā un 4. pielikumā.
15.6 Izklaides vietas īpašnieks vai valdītājs aprīko izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Veicot trokšņa mērījumus ar trokšņa monitoringa iekārtu, var neievērot šo noteikumu 11. punktā minēto akreditācijas nosacījumu. Trokšņa monitoringa iekārta atbilst šādām prasībām:
15.6 1. nodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus izklaides vietas darba laikā;
15.6 2. tiek kalibrēta reizi trijos gados.
15.7 Viesnīcas, viesu mājas, izīrējamās un iznomājamās pasākumu telpas īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par pasākumu telpas radītā vides trokšņa atbilstību šo noteikumu 2. pielikuma 2.1 sadaļā un 4. pielikumā noteiktajiem izklaides vietu vides trokšņa robežlielumiem.
15.8 Pašvaldība kontrolē izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.”
1. pielikums
Ministrijas sagatavotais grozījumu projekts paredz izteikt Noteikumu 16 1. pielikumu jaunā redakcijā, lai gan precizējumi šajā pielikumā tiek veikti ierobežotā apjomā, t.i., vienīgi attiecībā uz jaunu 1.5. apakšpunktu, kas daļā pārklājas ar Sākotnējā projektā noteiktajiem papildinājumiem.
Biedrības vērtējumā, lai veiktu šādus ierobežotus grozījumus, nav nepieciešams izteikt visu 1. pielikumu jaunā redakcijā, bet tā vietā labojumus nodalīt katrā atsevišķā punktā, piemēram, “papildināt noteikumu 1. pielikuma I. sadaļu ar 1.5. apakšpunktu šādā redakcijā”. Šādi veidoti grozījumi būtu vieglāk pārskatāmi un dotu iespēju vieglāk apzināt to, kādi tieši precizējumi veikti.
Attiecībā uz Ministrijas piedāvāto 1.5. apakšpunkta redakciju biedrība tomēr ierosina veikt precizējumus. Proti, pirms teksta “5 m attālumā no trokšņa avota” ietvert skaidrojošu norādi “ne vairāk kā” vai “līdz”. Pretējā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietā var rasties strīds par to, vai Noteikumi 16 pieļauj mērījumu veikšanu tuvāk kā 5 metru attālumā no trokšņa avota. Vienlaikus konkrēto jautājumu par mērīšanas attālumu būtu vēlams izskaidrot arī anotācijā, t.sk., uzsverot, ka atkarībā no apstākļiem nav izslēdzami arī mērījumu lielākā attālumā, ja tie fiksē noteikto robežlielumu pārsniegumu.
Biedrība arī pieļauj iespēju saglabāt ierosinājumu attiecībā uz mērījumu veikšanu pie izklaides vietas ieejas. Tomēr nav pieļaujams, ka vienīgi ieeja tiktu noteikta kā mērījumu vieta. Jāpiebilst, ka izklaides vietu un tajā uzstādīto trokšņa avotu izvietojums var būt atšķirīgs. Šajā sakarā nav izslēdzams iedzīvotāju aizskāruma risks, piemēram, saistībā ar tādām izklaides vietām, kur ieeja atrodas salīdzinoši lielā attālumā vai to norobežo sienas vai citas konstrukcijas no mūzikas atskaņošanas vietas, kas savukārt ir atklāta tipa (terases, brīvdaba) vai daļēji atklāta tipa (blakus atvērtiem logiem, durvīm, arkām, balkoniem, utt.). Atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem pašvaldības pārstāvis varētu izvēlēties piemērotāko vietu mērījumu veikšanai.
Papildus tam biedrība aicina izvērtēt, vai nav nepieciešams 1. pielikumā saglabāt skaidrojušu norādi par to, ka attiecīgais regulējums nav piemērojams noteiktiem publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kuriem Pasākumu likuma noteiktajā kārtībā ir izsniegta norises atļauja. Šajā sakarā Biedrība šobrīd priekšlikumā nepiedāvā atgriezties pie Sākotnējā projekta redakcijas, jo paļaujas, ka Ministrija šo jautājumu pienācīgi izvērtēs.
Tāpat biedrība uzskata par nepieciešamu ietvert atsauci uz 15.6 punktu, kurā norādītas prasības mērījumu veikšanai iekštelpās, ja tiks atbalstīts biedrības priekšlikums par attiecīgajām prasībām.
Priekšlikums:
Papildināt noteikumu 1. pielikuma I. sadaļu ar 1.5. un 1.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
“1.5. Izklaides vietu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes pie ieejas izklaides vietā vai līdz 5 m attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz 1,5 m augstumā virs zemes. Attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados.
1.6. Izklaides vietu radītā vides trokšņa mērījumus iekštelpās veic ar trokšņa monitoringa iekārtu atbilstoši šo noteikumu 15.6 punkta prasībām.”
2. pielikums
Līdzīgi kā 1. pielikuma gadījumā arī 2. pielikumā Ministrija ierosinājusi veikt minimālus grozījumus, taču to sakarā vēlas visu pielikumu izteikt jaunā redakcijā. Līdz ar to arī attiecībā uz 2. pielikumu biedrība šādu pieeju kritiski vērtē. Šāda pieeja būtiski ierobežos grozījumu pārskatāmību un apgrūtinās iespēju apzināt to, kādi konkrēti labojumi tiek veikti ar attiecīgajiem grozījumiem.
Biedrībai ir arī konceptuāli iebildumi pret Ministrijas ierosinātajiem labojumiem 2. pielikumā. Proti, Ministrijas grozījumu projekts satur atsauci uz Ministrijas piedāvāto 15.5 punkta redakciju, kurā norādīts robežlielums izklaides vietās uzstādīto iekārtu radītajam troksnim. Tā kā biedrība ir cēlusi iebildumus pret Ministrijas grozījumos ierosināto 15.5 punkta redakciju, un ir piedāvājusi šo punktu izteikt citā redakcijā, t.sk. atsakoties no tajā definēta robežlieluma, biedrība uzskata par nepieciešamu arī 2. pielikumā izslēgt atsauci uz attiecīgo punktu.
Jāuzsver, ka tieši 2. pielikumā ir regulēti dažādi trokšņu robežlielumi, tāpēc no juridiskās tehnikas viedokļa nav pareizi Noteikumu 16 pamattekstā ietvert atsevišķus robežlielumus, bet 2. pielikumā norādīt atsauces uz tiem. Ir vēlams, lai šie robežlielumi pēc iespējas tiktu apkopoti vienā teksta daļā – 2. pielikumā. Līdz ar to arī izklaides vietu trokšņa robežlielumus būtu vēlams norādīt tieši 2. pielikumā.
Papildus tam biedrība nevar piekrist Ministrijas piedāvātajam trokšņa lielumam – 90 dB(A). Šāds rādītājs iedzīvotājiem ir kategoriski nepieņems. Tas ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā Pasaules Veselības organizācijas noteiktie līmeņi, kuru pārsniegšana rada kaitējuma risku cilvēku veselībai.
Šajā sakarā biedrība vēlas atsaukties uz konkrētu piemēru, kad izklaides vietu radīto troksni novērtēja sertificētas laboratorijas speciālisti (laboratorijas pārskatu biedrība bija iesniegusi arī Ministrijai pirms grozījumu projekta izstrādes 2024. gada oktobrī).
Jāprecizē, ka laboratorijas speciālisti veica mērījumus vairākās vietās Ķīpsalas un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēs laika periodā no 2022. gada 9. septembra plkst. 23.25 līdz 2022. gada 10. septembra plkst. 01.33. Ar mērījumiem tika novērtēts vairāku izklaides vietu darbību (diskotēkas, deju pavadījuma, izklaides mūzikas atskaņojuma ar skaņu pastiprinošām iekārtām) radītais troksnis.
Mērījumu pārskatā secināts, ka mērījumu laikā mūzikas atskaņošana notika nepārtraukti bez pārtraukuma. Ķīpsalā mērījumu laikā vidējais izsvarotais trokšņa līmenis bija 53,4 dB(A), bet maksimālais līmenis sasniedza pat 66,0 dB(A). Savukārt Pētersalas-Andrejsalas apkaimē šie rādītāji sasniedza attiecīgi 63,8 dB(A) un 76,4 dB(A).
Papildus tam mērījumi tika veikti arī dzīvojamās telpās (ar aizvērtiem logiem) ēkā, kas atrodas Daugavas pretējā pusē – Ogļu ielā 28 (Ķīpsalā). Mērījumu laikā tika fiksēts izsvarotais trokšņa līmenis 28,4 dB(A).
Jāatzīmē, ka Ķīpsalā mērījumi veikti mazstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorijā, kur saskaņā ar Noteikumu 16 2. pielikumu nakts laikā trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 45,0 dB(A), savukārt atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam dzīvojamās telpās troksnis nedrīkst pārsniegt 30,00 dB(A).
Kā redzams, mērījumi uzskatāmi apliecina, ka izklaides vietu darbība nakts laikā radīja paaugstinātu troksni, kas būtiski pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni attiecīgajā teritorijā. Savukārt telpās šis līmenis bija tuvu maksimāli pieļaujamajam.
Biedrība nešaubās, ka pie 90,0 dB(A) trokšņa pieļaujamie rādītāji tiktu vēl vairāk pārsniegti. Līdz ar to šāds robežlielums kategoriski nav pieņemams.
Priekšlikums:
Papildināt noteikumu 2. pielikumu ar 2.1 sadaļu šādā redakcijā:
“2.1 Izklaides vietu vides trokšņa robežlielumi
Ldiena (dB(A)) 65
Lvakars (dB(A)) 60
Lnakts (dB(A)) 55
”
Attiecībā uz grozījumiem 2. pielikumā biedrībai pieļauj iespēju saglabāt Ministrijas ierosināto papildinājumu, kas skar 2. pielikuma 3.1 punktu, ja tas saturēs atsauci uz 1. pielikuma I. sadaļas 1.5. apakšpunktu redakcijā, kuru piedāvā biedrība.
4. pielikums
Ministrijas sagatavotā jaunākā grozījumu redakcija vairs neparedz atsevišķu regulējumu iekštelpu troksnim. Biedrības vērtējumā šāda pieeja nav pilnīga. Rūpējoties par izklaides iestāžu apmeklētāju veselību, ir vēlams paredzēt atsevišķus trokšņa robežlielumus arī iekštelpām.
Kā izriet no grozījumu anotācijas projekta, Ministrija šādu regulējumu nav noteikusi, jo nevēlas apgrūtināt izklaides vietas ar pienākumu aprīkot telpas ar trokšņa monitoringa iekārtām. Tomēr, kā iepriekš paskaidrots, Biedrība iebilst pret šādu pieeju un uzskata par nepieciešamu uzstādīt attiecīgās iekārtas, lai varētu pārbaudīt arī iekštelpās radītā trokšņa līmeņus.
Tā kā Noteikumu 16 4. pielikumā ir nostiprināts regulējums trokšņa robežlielumiem iekštelpās, attiecīgi ir vēlams ietvert papildinājumus, kas skar izklaides vietas. Papildinājumi arī varētu saturēt atsauces uz biedrības ierosināto punktu, kas skar trokšņa mērīšanu iekštelpās.
Biedrība netika uzaicināta uz sanāksmēm, kurās vienlaikus piedalījās akustikas speciālisti un biedrības “Latvijas Pasākumu producentu asociācija”, un attiecīgi tai nebija iespēja pārrunāt pieļaujamos trokšņa līmeņus iekštelpās. Šī iemesla dēļ biedrībai ir ierobežota iespēja objekti noteikt konkrētus iekštelpu trokšņa robežlielumus. Vienlaikus biedrība uzsver, ka šie līmeņi nedrīkst pārsniegt 100,0 dB(A), bet nakts laikā tiem būtu jābūt vēl zemākiem. Jāprecizē, ka ar iepriekš minēto norādīti biedrība neizsaka piekrišanu 100,0 dB(A) līmenim, bet uzsver, ka par to ir nepieciešams diskutēt. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka, piemēram, Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumos Nr. 66 “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku” kā pieļaujamais trokšņa līmenis darba vietās ir noteikts 80,0 dB(A). Tādēļ biedrība ir ierosinājusi noteikt tieši šādu trokšņa robežlielumu.
Priekšlikums:
Papildināt noteikumu 4. pielikuma tabulu ar rindu šādā redakcijā:
“
8.Izklaides vietu iekštelpas3 80 80 80
”
Papildināt noteikumu 4. pielikumu ar piezīmi šādā redakcijā:
“3 Izklaides vietu radītā vides trokšņa robežlielumu novērtēšanā iekštelpās ņem vērā trokšņa mērījumu, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I. sadaļas 1.6. apakšpunktu, vidējo vērtību tajā laika periodā, kāds norādīts iesniedzēja iesniegumā pašvaldībai, ja mērījums veikts uz iesnieguma pamata, vai trokšņa noteikumu ievērošanas pārbaudes laikā, ja mērījums veikts uz pašvaldības iniciatīvas pamata”.
Tāpat ir jāuzsver, ka šobrīd grozījumu anotācija neatbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jo ar grozījumiem tiks nevis uzlabota, bet pasliktināta iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem trokšņiem.
01.05.2025. 19:40
Fiziska persona
Neatbalstu, jo nepildīs noteikto uzdevumu, neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
01.05.2025. 20:18
Fiziska persona
Nepiekritu,jo jānosaka laiks līdz plkst. cikiem atlauts troksnis, nevis jāmēra skaļums .Lai netraucētu naktsmieru ES valstīs un citas pasaules valstīs trokšņosana apdzīvotās vietās atļauta līdz plkst. 23.00 .Parkapēji saņem sodu sakot no 1000EUR,ja turpina pārkāpt ,aizliedz komercdarbību.Likuma plānotie grozījumi ,neparedz trokšņu mazināšanu.
01.05.2025. 21:26
Grīziņkalna apkaimes biedrība
Attiecībā uz Noteikumu Nr. 16, Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu (turpmāk – Grozījumi) projektiem jāsecina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā norādītos trūkumus, neizpilda ministru prezidentes rezolūcijā doto uzdevumu un faktiski nespēj risināt problēmu, ko sabiedrībai rada izklaides trokšņa izraisītie traucējumi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
01.05.2025. 23:20
Atlasīti 8 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25