Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju.
Mērķa apraksts
Skatīt anotāciju.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika
Teritorija
-
Norises laiks
17.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Publisku pasākumu organizatori
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Juridiskās personas
- Publisku pasākumu organizatori
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Sagatavoja
Skārleta Dombrovska-Latišenko (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
17.04.2025. 10:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Tiesībsarga birojs
Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā ievērojamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Minētais robežlielums ir maksimāli pieļaujamais publiskos pasākumos atbilstoši PVO rekomendācijām. Atzīmējams, ka šis robežlielums arīdzan ir bez laika ierobežojuma, kas nav vērsts uz līdzsvara veidošanu attiecībā uz cilvēka tiesībām uz naktsmieru. Tiesībsargs uzskata, ka Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums ir papildināms ar normu, kas noteiktu vispārēju publisku pasākumu ārtelpā norises laiku no plkst. 07.00 līdz plkst. 23.00, citstarp paredzot īpašus izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība var noteikt ilgāku norises laiku.
Attiecībā uz bērnu pasākumiem jāparedz vēl īsāks norises laiks – līdz plkst. 22.00, saskaņojot šo prasību ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.² panta piekto daļu. Izņēmumi varētu būt valsts svētku pasākumi.
Otrkārt, tiesībsargs nerod racionālu izskaidrojumu, kādēļ pašvaldībai tiek dotas tiesības lemt par trokšņa robežlieluma palielināšanu, bet netiek dota iespēja lemt par trokšņa robežlieluma samazināšanu. Iedzīvotāju interešu samērošanas nolūkos ir jāparedz pašvaldības tiesības lemt arī par mazāku trokšņa līmeni. Pretējā gadījumā netiek sasniegts pietiekams dažādu interešu efektīvs līdzsvars.
Treškārt, būtiski atrunāt, ka trokšņa robežlielums 100 dB(A) neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē. Pretējā gadījumā veidojas normu kolīzija ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 15.1 punktu, kas paredz citu trokšņa līmeni minētajām sacensībām. Tiesībsargs aicina papildināt Publisko pasākumu grozījumu likumprojektu ar attiecīgu nosacījumu.
Ceturtkārt, Publisko pasākumu grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tiesībsarga kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis konkrētu publisko pasākumu trokšņu kontroles efektivitāti. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir jāveic tam, kas ir atbildīgs par attiecīgo regulējumu. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
Attiecībā uz bērnu pasākumiem jāparedz vēl īsāks norises laiks – līdz plkst. 22.00, saskaņojot šo prasību ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.² panta piekto daļu. Izņēmumi varētu būt valsts svētku pasākumi.
Otrkārt, tiesībsargs nerod racionālu izskaidrojumu, kādēļ pašvaldībai tiek dotas tiesības lemt par trokšņa robežlieluma palielināšanu, bet netiek dota iespēja lemt par trokšņa robežlieluma samazināšanu. Iedzīvotāju interešu samērošanas nolūkos ir jāparedz pašvaldības tiesības lemt arī par mazāku trokšņa līmeni. Pretējā gadījumā netiek sasniegts pietiekams dažādu interešu efektīvs līdzsvars.
Treškārt, būtiski atrunāt, ka trokšņa robežlielums 100 dB(A) neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē. Pretējā gadījumā veidojas normu kolīzija ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 15.1 punktu, kas paredz citu trokšņa līmeni minētajām sacensībām. Tiesībsargs aicina papildināt Publisko pasākumu grozījumu likumprojektu ar attiecīgu nosacījumu.
Ceturtkārt, Publisko pasākumu grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tiesībsarga kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis konkrētu publisko pasākumu trokšņu kontroles efektivitāti. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums ir jāveic tam, kas ir atbildīgs par attiecīgo regulējumu. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
30.04.2025. 15:21
-
Piedāvātais skaņas līmeņa robežlīmenis saskaņotiem pasākumiem ir 100 dB. Tajā pašā laikā Veselības tehniskās uzraudzības (VTO) dokumentos skaidri norādīts, ka šāds trokšņa līmenis ir kaitīgs veselībai, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 96. un 111. pantiem.
Ja publiskie pasākumi tiks saskaņoti ar skaņas līmeņa ierobežojumu 100 dB, tas turpinās pārkāpt tiesības un kaitēt veselībai man un manai ģimenei, kā arī vairākām citām iedzīvotāju grupām. Turklāt nav noteikti laika ierobežojumi, kuros norisinātos šie pasākumi ar pastiprinātām skaņas iekārtām. Šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams, ar iespējamiem izņēmumiem, piemēram, Jaungada svētki un Dziesmu svētki. Es ierosinu noteikt laika periodu no plkst. 6:00 līdz 21:00.
Piedāvātie grozījumi Nr. 4. un 5. punktā kopumā iznīcina šo grozījumu mērķi, jo šie izņēmumi padara visus grozījumus maznozīmīgus. Nav skaidrs, kādos gadījumos šie izņēmumi varētu tikt piemēroti. Secinājums ir tāds, ka pēc 9 mēnešu darba pie grozījumu izstrādes tiek piedāvāts atstāt likumu bez izmaiņām. Diemžēl tas rada iespaidu par formālu darbību un darba ilūziju.
Ceru, ka publiskās apspriešanas gaitā savāktie komentāri tiks ņemti vērā, un nākamie soļi noritēs efektīvāk, neaizņemot vairāk par 9 mēnešiem, kā arī ka likums tiks grozīts tā, lai tas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām prasībām.
Ja publiskie pasākumi tiks saskaņoti ar skaņas līmeņa ierobežojumu 100 dB, tas turpinās pārkāpt tiesības un kaitēt veselībai man un manai ģimenei, kā arī vairākām citām iedzīvotāju grupām. Turklāt nav noteikti laika ierobežojumi, kuros norisinātos šie pasākumi ar pastiprinātām skaņas iekārtām. Šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams, ar iespējamiem izņēmumiem, piemēram, Jaungada svētki un Dziesmu svētki. Es ierosinu noteikt laika periodu no plkst. 6:00 līdz 21:00.
Piedāvātie grozījumi Nr. 4. un 5. punktā kopumā iznīcina šo grozījumu mērķi, jo šie izņēmumi padara visus grozījumus maznozīmīgus. Nav skaidrs, kādos gadījumos šie izņēmumi varētu tikt piemēroti. Secinājums ir tāds, ka pēc 9 mēnešu darba pie grozījumu izstrādes tiek piedāvāts atstāt likumu bez izmaiņām. Diemžēl tas rada iespaidu par formālu darbību un darba ilūziju.
Ceru, ka publiskās apspriešanas gaitā savāktie komentāri tiks ņemti vērā, un nākamie soļi noritēs efektīvāk, neaizņemot vairāk par 9 mēnešiem, kā arī ka likums tiks grozīts tā, lai tas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām prasībām.
30.04.2025. 19:20
Fiziska persona
Grozījumi izstrādāti pavirši, bez izpratnes par problēmu. Netiek regulēta izklaides vietu darbība, ierobežojot to rīcību, ar ko tiek būtiski pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēktiesības. Šādā redakcijā tiesību norma definēto mērķi nesasniegs.
01.05.2025. 11:06
Iedzīvotājs
Visi trīs piedāvātie grozījumi (Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība", Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”) nevis stiprina, bet vājina sabiedrības aizsardzību pret paaugstinātu trokšņa līmeni un tajos ir acīmredzams izklaides industrijas lobijs, kas ir pilnībā aizēnojis valsts uzdevumu – primāri rūpēties par iedzīvotājiem! Ņemot vērā, ka izklaides vietas jau šobrīd ir ar milzīgiem nodokļu parādiem, šādi grozījumi tika turpinās atbalstīt “uzņēmējus”, kas nemaz nav ieinteresēti maksāt nodokļus vai ievērot likumus, tā vietā panākot efektu, ka ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji izvēlēsies nedzīvot apdzīvotās vietās vai vispār pārcelsies prom no Latvijas. Nav skaidrs, kā ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi ir iespējams vispār piedāvāt grozījumus, kas ir tik klaji pretrunā cilvēka bāzes tiesībām.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
01.05.2025. 15:47
Maija Krastiņa - Biedrība "Naktsmieru"
Biedrība ir izvērtējusi grozījumu projektus un konstatējusi tajos būtiskus trūkumus, par kuriem konceptuālus iebildumus ir paudusi 2025. gada 30. aprīļa vēstulē “Par nepilnīgiem normatīvo aktu grozījumu projektiem”.
Līdzīgi kā Noteikumu 16 gadījumā arī attiecībā uz Pasākumu likumu Biedrība ir konstatējusi Ministrijas izdarītus konceptuālus labojumus, ar kuriem tā atkāpusies no iepriekš pārrunātajiem risinājumiem un būtībā ir centusies leģitimizēt iedzīvotāju aizskārumu, ko nodara izklaides vietu troksnis.
Biedrībai šāda pieeja ir pilnībā nepieņemama, tāpēc tā aicina atteikties no jaunākajiem labojumiem, un atgriezties pie 2025. gada janvārī pārrunātās redakcijas (turpmāk – Sākotnējais likumprojekts). Tieši uz Sākotnējā likumprojekta pamata būtu nepieciešams turpināt diskusijas par tālākiem precizējumiem.
4.1 pants
Pasākumu likuma 4.1 pantā ir noteikti vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi. Ministrija ir ierosinājusi šo pantu papildināt ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā pieļaujamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Pirmšķietami trokšņa robežlieluma noteikšana pie vispārīgiem ierobežojumiem ir pozitīvi vērtējama. Tomēr Ministrijas noteiktais robežlielums ir pilnīgi nepieņemams un faktiski esošo stāvokli nemainīs, ļaujot publiskajos pasākumos radīt troksni ļoti lielā skaļumā, kas var būtiski traucēt pasākuma norises vietai tuvumā esošo iedzīvotāju mieru.
Biedrība ir sašutusi, ka Ministrija vispār nav noteikusi nekādus ierobežojumus attiecībā uz nakts laikā (no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00) rīkojamiem pasākumiem. Mūsu vērtējumā šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams, tāpēc būtu ietverams ierobežojumus noteicošajā Pasākumu likuma 4.1 pantā, vai vismaz 6. pantā, uzliekot pienākumu pamatot pasākuma norisi nakts laikā.
Priekšlikums:
Papildināt likuma 4.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Publisku pasākumu ir aizliegts rīkot laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, ja pasākuma organizators nav iesniedzis pamatojumu pasākuma rīkošanai konkrētajā laika periodā, un pašvaldība nav konstatējusi pasākuma norises atbilstību sabiedrības interesēm un nepastāv sabiedriskās kārtības traucēšanas risks.”
6. pants
Pasākuma likuma 6. pants regulē pasākuma organizatora iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus, kas nepieciešami pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanai. Sākotnējā likumprojektā tika paredzēts, ka organizatoram ir jānorāda pamatojums pasākuma rīkošanai nakts laikā. Tomēr jaunākajā redakcijā tas vairs nav ietverts. Kā iepriekš norādīts, biedrība uzskata par nepieciešamu, lai šāds pamatojums tiktu ietverts.
Vienlaikus ir būtiski, lai iesniegumā tiktu norādīta informācija par to, kādā veidā pasākuma organizators ir paredzējis ierobežot pasākuma norises laikā radīto paaugstinātu trokšņu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem. Šāds pienākums veicinātu pasākuma organizatorus veikt pienācīgu situācijas un risku izpēti un nodrošināties pret iedzīvotāju iespējamu aizskārumu.
Priekšlikums:
Izteikt likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
“6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks (ja pasākuma norise pilnībā vai kādā tā daļā plānota laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, norāda arī pamatojumu attiecīgā laika perioda izvēlei);”
Papildināt likuma 6. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
“6) ja pasākuma norise pilnībā vai kādā tā daļā plānota laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 vai pasākumā ir plānots izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas, paskaidrojumus par izmantojamiem līdzekļiem, metodēm un risinājumiem, kas tiks izmantoti nolūkā mazināt vai novērst pasākuma radītā trokšņa negatīvo ietekmi uz pasākuma norises vietai tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.”
7. pants
Pasākuma likuma 7. pants regulē pasākuma organizatora iesnieguma izskatīšanas kārtību. Sākotnējais likumprojekts tā dažādās redakcijās paredzēja papildināt šo pantu ar jaunu daļu, piešķirot pašvaldībai kompetenci noteikt dažādus ierobežojumus pasākuma norisei nakts laikā, t.sk. samazinātus trokšņa robežlielumus. Savukārt Ministrijas piedāvātā redakcija satur pilnīgi pretēju regulējumu, proti, paredz piešķirt kompetenci noteikt nevis mazākus, bet lielākus robežlielumus (t.i., virs 100 dB(A)).
Atkāpjoties no iepriekš pārrunātā regulējuma un piedāvājot pilnīgi pretēju regulējumu, kas pamatots ar viltus (šim regulējumam pilnīgi neatbilstošu) mērķi risināt trokšņa problēmas, Ministrija rīkojas ciniski un pretēji labas pārvaldības principam.
Trokšņa robežlielums – 100 dB(A) jau ir vērtējams kā ļoti augsts, bet ierosinājums, ar kuru paredzēta iespēja noteikt vēl augstāku trokšņa lielumu un vienlaikus nav piešķirtas tiesības noteikt samazinātu robežlielumu, ir ļoti negatīvi vērtējams. Biedrība šādam ierosinājumam kategoriski nepiekrīt un pieprasa to izslēgt, aizstājot ar Sākotnējā likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem, kas piešķir pašvaldībai tiesības atkarībā no gadījuma apstākļiem noteikt pasākuma norisei papildu ierobežojumus. Vienlaikus Biedrība uzskata, ka ierobežojumu noteikšanas iespējai ir jābūt pieļaujamai attiecībā uz pasākumiem jebkurā diennakts laikā.
Priekšlikums:
Papildināt likuma 7. pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:
“(71) Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai publiskā pasākumā, tostarp tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus.”
8. pants
Pasākumu likuma 8. pantā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami pasākumu rīkošanai izsniedzamajām atļaujām. Gan Sākotnējā likumprojektā, gan Ministrijas piedāvātajā projektā grozījumi ir izdarāmi sasaistē ar papildinājumiem likuma 7. pantā. Proti, Sākotnējā likumprojektā tie ir papildu nosacījumi (ierobežotie trokšņu robežlielumi), savukārt Ministrijas piedāvātajā projektā – paaugstinātie trokšņa robežlielumi (100 dB(A)).
Kā iepriekš minēts, mums kategoriski nav pieņemams Ministrijas variants par paaugstinātu trokšņu līmeņu noteikšanu. Šī iemesla dēļ biedrība lūdz veikt labojumus 8. pantā kopsakarā ar biedrības piedāvātajiem labojumiem 7. pantā.
Priekšlikums:
Papildināt likumu 8. panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
“6) pašvaldības noteiktie papildus nosacījumi sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai attiecīgajā publiskajā pasākumā (ja tādi ir).”
17.1 pants
Ministrijas piedāvātais projekts paredz papildināt Pasākumu likumu ar jaunu pantu, kurā pašvaldībai noteiktas tiesības vienīgi veikt trokšņa mērījumus. Tomēr, tā kā biedrība ir ierosinājusi iespēju pasākuma norisei noteikt nosacījumus, kas skar ne vien trokšņa līmeņus, bet arī citus jautājumus, attiecīgi ir vēlams paplašināt jaunajā pantā noteikto pašvaldības kompetenci. Proti, ne vien veikt mērījumus, bet vispārīgi kontrolēt atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu. Šāds regulējums ir uzskatāms par iespējami pilnīgu un mazina iedzīvotāju aizskārumu risku. Turklāt to nevar uzskatīt par pasākumu organizatorus nesamērīgi apgrūtinošu.
Priekšlikums:
Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:
“17.1 pants. Pašvaldības noteikto papildu nosacījumu izpildes nodrošināšana
(1) Ja publiskam pasākumam pašvaldība ir noteikusi papildu nosacījumus sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tajā, pašvaldība var īstenot nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos par šo nosacījumu izpildi.
(2) Lai pārliecinātos par pašvaldības noteikto publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, pašvaldība var veikt vides trokšņa mērījumus. Šos vides trokšņa mērījumus veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes vismaz 1,5 m augstumā virs zemes pie skaņu pults vai pasākuma auditorijas vidū, ja publiskā pasākumā nav skaņu pults. Attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados.”
Tāpat ir jāuzsver, ka šobrīd grozījumu anotācija neatbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jo ar grozījumiem tiks nevis uzlabota, bet pasliktināta iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem trokšņiem.
Līdzīgi kā Noteikumu 16 gadījumā arī attiecībā uz Pasākumu likumu Biedrība ir konstatējusi Ministrijas izdarītus konceptuālus labojumus, ar kuriem tā atkāpusies no iepriekš pārrunātajiem risinājumiem un būtībā ir centusies leģitimizēt iedzīvotāju aizskārumu, ko nodara izklaides vietu troksnis.
Biedrībai šāda pieeja ir pilnībā nepieņemama, tāpēc tā aicina atteikties no jaunākajiem labojumiem, un atgriezties pie 2025. gada janvārī pārrunātās redakcijas (turpmāk – Sākotnējais likumprojekts). Tieši uz Sākotnējā likumprojekta pamata būtu nepieciešams turpināt diskusijas par tālākiem precizējumiem.
4.1 pants
Pasākumu likuma 4.1 pantā ir noteikti vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi. Ministrija ir ierosinājusi šo pantu papildināt ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka publiskā pasākumā publiskā ārtelpā pieļaujamais vides trokšņa robežlielums ir 100 dB(A). Pirmšķietami trokšņa robežlieluma noteikšana pie vispārīgiem ierobežojumiem ir pozitīvi vērtējama. Tomēr Ministrijas noteiktais robežlielums ir pilnīgi nepieņemams un faktiski esošo stāvokli nemainīs, ļaujot publiskajos pasākumos radīt troksni ļoti lielā skaļumā, kas var būtiski traucēt pasākuma norises vietai tuvumā esošo iedzīvotāju mieru.
Biedrība ir sašutusi, ka Ministrija vispār nav noteikusi nekādus ierobežojumus attiecībā uz nakts laikā (no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00) rīkojamiem pasākumiem. Mūsu vērtējumā šāds ierobežojums ir absolūti nepieciešams, tāpēc būtu ietverams ierobežojumus noteicošajā Pasākumu likuma 4.1 pantā, vai vismaz 6. pantā, uzliekot pienākumu pamatot pasākuma norisi nakts laikā.
Priekšlikums:
Papildināt likuma 4.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Publisku pasākumu ir aizliegts rīkot laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, ja pasākuma organizators nav iesniedzis pamatojumu pasākuma rīkošanai konkrētajā laika periodā, un pašvaldība nav konstatējusi pasākuma norises atbilstību sabiedrības interesēm un nepastāv sabiedriskās kārtības traucēšanas risks.”
6. pants
Pasākuma likuma 6. pants regulē pasākuma organizatora iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus, kas nepieciešami pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanai. Sākotnējā likumprojektā tika paredzēts, ka organizatoram ir jānorāda pamatojums pasākuma rīkošanai nakts laikā. Tomēr jaunākajā redakcijā tas vairs nav ietverts. Kā iepriekš norādīts, biedrība uzskata par nepieciešamu, lai šāds pamatojums tiktu ietverts.
Vienlaikus ir būtiski, lai iesniegumā tiktu norādīta informācija par to, kādā veidā pasākuma organizators ir paredzējis ierobežot pasākuma norises laikā radīto paaugstinātu trokšņu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem. Šāds pienākums veicinātu pasākuma organizatorus veikt pienācīgu situācijas un risku izpēti un nodrošināties pret iedzīvotāju iespējamu aizskārumu.
Priekšlikums:
Izteikt likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
“6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks (ja pasākuma norise pilnībā vai kādā tā daļā plānota laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, norāda arī pamatojumu attiecīgā laika perioda izvēlei);”
Papildināt likuma 6. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
“6) ja pasākuma norise pilnībā vai kādā tā daļā plānota laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 vai pasākumā ir plānots izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas, paskaidrojumus par izmantojamiem līdzekļiem, metodēm un risinājumiem, kas tiks izmantoti nolūkā mazināt vai novērst pasākuma radītā trokšņa negatīvo ietekmi uz pasākuma norises vietai tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.”
7. pants
Pasākuma likuma 7. pants regulē pasākuma organizatora iesnieguma izskatīšanas kārtību. Sākotnējais likumprojekts tā dažādās redakcijās paredzēja papildināt šo pantu ar jaunu daļu, piešķirot pašvaldībai kompetenci noteikt dažādus ierobežojumus pasākuma norisei nakts laikā, t.sk. samazinātus trokšņa robežlielumus. Savukārt Ministrijas piedāvātā redakcija satur pilnīgi pretēju regulējumu, proti, paredz piešķirt kompetenci noteikt nevis mazākus, bet lielākus robežlielumus (t.i., virs 100 dB(A)).
Atkāpjoties no iepriekš pārrunātā regulējuma un piedāvājot pilnīgi pretēju regulējumu, kas pamatots ar viltus (šim regulējumam pilnīgi neatbilstošu) mērķi risināt trokšņa problēmas, Ministrija rīkojas ciniski un pretēji labas pārvaldības principam.
Trokšņa robežlielums – 100 dB(A) jau ir vērtējams kā ļoti augsts, bet ierosinājums, ar kuru paredzēta iespēja noteikt vēl augstāku trokšņa lielumu un vienlaikus nav piešķirtas tiesības noteikt samazinātu robežlielumu, ir ļoti negatīvi vērtējams. Biedrība šādam ierosinājumam kategoriski nepiekrīt un pieprasa to izslēgt, aizstājot ar Sākotnējā likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem, kas piešķir pašvaldībai tiesības atkarībā no gadījuma apstākļiem noteikt pasākuma norisei papildu ierobežojumus. Vienlaikus Biedrība uzskata, ka ierobežojumu noteikšanas iespējai ir jābūt pieļaujamai attiecībā uz pasākumiem jebkurā diennakts laikā.
Priekšlikums:
Papildināt likuma 7. pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:
“(71) Pašvaldība ir tiesīga noteikt papildu nosacījumus sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai publiskā pasākumā, tostarp tajā ievērojamos vides trokšņa robežlielumus.”
8. pants
Pasākumu likuma 8. pantā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami pasākumu rīkošanai izsniedzamajām atļaujām. Gan Sākotnējā likumprojektā, gan Ministrijas piedāvātajā projektā grozījumi ir izdarāmi sasaistē ar papildinājumiem likuma 7. pantā. Proti, Sākotnējā likumprojektā tie ir papildu nosacījumi (ierobežotie trokšņu robežlielumi), savukārt Ministrijas piedāvātajā projektā – paaugstinātie trokšņa robežlielumi (100 dB(A)).
Kā iepriekš minēts, mums kategoriski nav pieņemams Ministrijas variants par paaugstinātu trokšņu līmeņu noteikšanu. Šī iemesla dēļ biedrība lūdz veikt labojumus 8. pantā kopsakarā ar biedrības piedāvātajiem labojumiem 7. pantā.
Priekšlikums:
Papildināt likumu 8. panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
“6) pašvaldības noteiktie papildus nosacījumi sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai attiecīgajā publiskajā pasākumā (ja tādi ir).”
17.1 pants
Ministrijas piedāvātais projekts paredz papildināt Pasākumu likumu ar jaunu pantu, kurā pašvaldībai noteiktas tiesības vienīgi veikt trokšņa mērījumus. Tomēr, tā kā biedrība ir ierosinājusi iespēju pasākuma norisei noteikt nosacījumus, kas skar ne vien trokšņa līmeņus, bet arī citus jautājumus, attiecīgi ir vēlams paplašināt jaunajā pantā noteikto pašvaldības kompetenci. Proti, ne vien veikt mērījumus, bet vispārīgi kontrolēt atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu. Šāds regulējums ir uzskatāms par iespējami pilnīgu un mazina iedzīvotāju aizskārumu risku. Turklāt to nevar uzskatīt par pasākumu organizatorus nesamērīgi apgrūtinošu.
Priekšlikums:
Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:
“17.1 pants. Pašvaldības noteikto papildu nosacījumu izpildes nodrošināšana
(1) Ja publiskam pasākumam pašvaldība ir noteikusi papildu nosacījumus sabiedrības interešu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tajā, pašvaldība var īstenot nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos par šo nosacījumu izpildi.
(2) Lai pārliecinātos par pašvaldības noteikto publiskā pasākumā ievērojamo vides trokšņa robežlielumu ievērošanu, pašvaldība var veikt vides trokšņa mērījumus. Šos vides trokšņa mērījumus veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes vismaz 1,5 m augstumā virs zemes pie skaņu pults vai pasākuma auditorijas vidū, ja publiskā pasākumā nav skaņu pults. Attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados.”
Tāpat ir jāuzsver, ka šobrīd grozījumu anotācija neatbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jo ar grozījumiem tiks nevis uzlabota, bet pasliktināta iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem trokšņiem.
01.05.2025. 19:24
Fiziska persona
Neatbalstu, jo nepildīs noteikto uzdevumu, neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
01.05.2025. 20:17
Fiziska persona
Nepiekritu,jo jānosaka laiks līdz plkst. cikiem atlauts troksnis, nevis jāmēra skaļums .Lai netraucētu naktsmieru ES valstīs un citas pasaules valstīs trokšņosana apdzīvotās vietās atļauta līdz plkst. 23.00 .Parkapēji saņem sodu sakot no 1000EUR,ja turpina pārkāpt ,aizliedz komercdarbību.
01.05.2025. 21:21
Griziņkalna apkaimes biedrība
Attiecībā uz Noteikumu Nr. 16, Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu (turpmāk – Grozījumi) projektiem jāsecina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā norādītos trūkumus, neizpilda ministru prezidentes rezolūcijā doto uzdevumu un faktiski nespēj risināt problēmu, ko sabiedrībai rada izklaides trokšņa izraisītie traucējumi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
01.05.2025. 23:16
Atlasīti 8 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25