Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums "Teritorijas attīstības plānošanas likumā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nozares speciālistu ieskatā divu mēnešu termiņš, kurā personas var iesniegt atbildīgajai ministrijai iesniegumu par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, nav samērīgs, jo īpaši ņemot vērā, ka personu iebildumi iepriekš jau vērtēti pašvaldībā un vairumā gadījumu jauni iebildumi pēc būtības netiek izvirzīti. Tādējādi tiek kavēta dažādu attīstības projektu virzība un būvniecības ieceru savlaicīga īstenošana.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir aizstāt divu mēnešu termiņu ar vienu mēnesi, kura laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona atbildīgajai ministrijai var iesniegt iesniegumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.
Politikas jomas
Telpiskā plānošana
Teritorija
Latvijas valsts teritorija.
Norises laiks
21.02.2024. - 06.03.2024.
Informācija
Papildus skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildus skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildus skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Sagatavoja
Gunita Upīte-Reinika (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
20.02.2024. 16:29
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Agnese Frīdenberga - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Iebilstam ieteikumam samazināt termiņu, kurā privātpersona var iesniegt iesniegumu VARAM, lai norādītu uz problēmām teritorijas plānojuma dokumenta izstrādē. Ne jau nesadzirdēti iedzīvotāji ir problēma, ka plānošanas dokumenta piemērošana tiek kavēta, bet gan sliktā plānošanas dokumenta kvalitāte. Mēs iebilstam pamatojoties uz šādiem argumentiem : 1) privātpersonai ir jāspēj sagatavot iesniegums par kļūdām saistošo noteikumu izstrādē vai tā saturā saprātīgā laikā. Šeit iet runa par lielu un nozīmīgu (arī sarežģītu dokumentu izstrādi), kā piemēram, teritorijas plānojums, grozījumi teritorijas plānojumā, lokālplānojums. Nedrīkst šo dokumentu "pirmstiesas izskatīšanas procesu" salīdzināt ar administratīvo aktu apstrīdēšanas procesu, vienādojot termiņus, jo, kā jau minēts iepriekš, ir runa par daudz sarežģītāku dokumentu "faktisko apstrīdēšanu". Pavisam nesen pierīgā tika izstrādāts lokālplānojums ar mērķi ļaut būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu! Ir ļoti grūti par šādu dokumentu iebildumus sagatavot viena mēneša laikā, jo tas ir sarežģīts, apjomīgs un specifisks dokuments, kura izstrāde notikusi vairākus mēnešus, taču iedzīvotājiem to būs jāspēj izanalizēt viena mēneša laikā. Tas nav saprātīgi un pamatoti! 2) Tiesības iegūt informāciju un līdzdarboties plānošanas dokumentu izstrādē un savu tiesību aizsardzībā paredz Orahūzas konvencija. Tā uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt efektīvus instrumentus sabiedrības līdzdalībai vides jautājumos. Arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā. Nav pieļaujama situācija, kad vienas personu grupas (invetsiru) intereses tiek vērtētas augstāk kā sabiedrības intereses dzīvot kvalitatīvā vidē 3) Sabiedrība ne vienmēr tiek iesaistīta plānošānas dokumenta sākotnējā izstrādes procesā un pārsvarā tiek iesaistīta tikai post factum jeb jau gatava dokumenta apspriešanā (šo apliecina pētījums (2020.gads - https://providus.lv/raksti/petijums-sabiedribas-lidzdaliba-pasvaldibu-attistibas-planosanas-dokumentu-izstrade-latvijas-pasvaldibu-prakses-izvertejums/ ), kurš uzrāda problēmas teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procesā, kas nereti noved pie sūdzībām. Pētījumā konstatēts, ka ne tikai iedzīvotāji neredz sevi kā līdzvērtīgu partneri plānošanas dokumentu izstrādē (jo nereti netiek iesaistīti sākotnējā izstrādē, ideju ģenerēšanā un apspriešanā), bet arī paši plānotāji atzīst, ka īsti nezina kā labāk iesaistīt iedzīvotājus un izskaidrot plānošanas dokumenta vajadzību. Vēl konstatēts, ka nereti plānošanas dokumentus izstrādā ārpakalpojuma veicēji, kuriem iedzīvotāju iesaiste nav prioritāte un tā tiek veikta ļoti formāli. 4) tiesības vērsties tiesā par vides jautājumiem ir aizsargātas ar Satversmi (115) un Satversmes tiesa atzinusi, ka jebkādi šo tiesību ierobežojumi ir izņēmums un piemērojami tikai tajos gadījumos, ja nav citu, efektīvāku risinājumu. Mēs vēl ne tuvu neesam izsmēluši citus risinājumus - speciālās un regulāras apmācības plānotājiem, neiepirkt visu plānošanas procesu no ārpakalpojuma, pilotēt inovatīvas metodes - spēles, fokusgrupas ar mērķgrupām, prāta vētras, utt. Principā ir jādara viss, lai neviens negribētu sūdzēties par plānosānas dokumenta kvalitāti, nevis mazināt iespēju iedzīvotājiem vērsties VARAM un norādīt uz problēmām plānošanas dokumentā. Tā vietā piedāvājam citus risinājumus kas vērsti uz plānošanas dokumentu kvalitāti uzlabošanu - 1) jāveic izglītojošs darbs ar pašvaldības atbildīgiem darbiniekiem, kuri atbildīgi par plānošanas dokumenta izstrādi, skaidrojot laba plānošanas procesa būtību un nozīmi. 2)jāpopularizē labie piemēri, kur pašaldība spēj iesaistīt savus iedzīvotāju jau agrīnā dokumente izstrādes stadijā, piemēram, rīkojot prāta-vētras ar NVO un mērķgrupām, īpašas darba grupas utt (Cēsīm, Siguldai un Kuldīgai ir labi piemēri) 3) jāpamēģina pilotēt inovatīvas metodes kā aktivizēt iedzīvotāju - spēles, fokusgrupas ar mērķgrupām, prāta vētras, utt.
05.03.2024. 11:39
Māris Jansons - "Rīgas Apkaimju alianse"
Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst šādam priekšlikumam un tam par pamatu ir sekojoši iemesli:
1. Lokālplānojumu un detālplānojumu pamatuzdevums ir interešu saskaņošana - tas ir process, kas reti, kad ir ātrs. Tas ietver iesaistīto pušu interešu identificēšanu, konsultācijas, kompromisu meklējumus. Tā kā šis process ir sarežģīts un daudzsāņains to galvenokārt regulē principi un tādu vispārīgu jēdzienu kā "ilgtspējīgs", "samērīgs", utml. interpretācija. Īsāk - tas ir ļoti sarežģīts jautājums
2. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ikdienā vai vispār nekad nesaskaras ar situāciju, kad lokāplānojumā vai detālplānojumā iekļautie nosacījumi aizskar viņa intereses un to aizstāvība ir jāmeklē tiesā.
3. Tā kā šīs pēc definīcijas ir sarežģītas lietas, tad interešu aizskāruma gadījumā kvalitatīva juridiskā palīdzība maksā būtiski vairāk nekā vidējā Latvijas iedzīvotāja alga, kas, savukārt, realitātē nozīmē, ka šādos gadījumos iedzīvotāji meklē iespējas apvienoties, lai kopīgi aizsargātu savas intereses. It īpaši tas attiecas uz lokālplānojumiem, kuros tiek lemts par teritoriju, kas robežojas ar daudziem īpašumiem.
4. Augstākminētie apstākļi rāda, ka pat 2 mēnešu pārsūdzības termiņš ir ļoti īss, lai a) saprastu vai tiešām ir noticis tāds interešu aizskārums par kuru ir vērts vērsties tiesā - atgādinam, ka tas attiecas uz iedzīvotājiem, kas nav agrāk saskārušies ar šo sarežģīto juridisko jautājmu, b) atrast domubiedrus, atrast juridiskās palīdzības sniedzēju, savākt naudu tā darba apmaksai un vēl sagatavot kvalitatīvu interešu aizstāvības dokumentu, kas visticamāk prasa arī papildus pierādījumu savākšanu. Pat 2 mēnešu termiņš ir tāds, kurš būtu kritiski vērtējams vai valsts izpilda savu Orhūsas konvencijā noteikto pienākumu par efektīvu savu tiesību aizstāvības instrumentu nodrošināšanu sabiedrības pārstāvjiem (iedzīvotājiem). Viena mēneša termiņš rada valstij milzīgus riskus zaudēt tiesvedības ne tikai Satversmes tiesā, bet arī Eiropas līmeņa tiesās.
1. Lokālplānojumu un detālplānojumu pamatuzdevums ir interešu saskaņošana - tas ir process, kas reti, kad ir ātrs. Tas ietver iesaistīto pušu interešu identificēšanu, konsultācijas, kompromisu meklējumus. Tā kā šis process ir sarežģīts un daudzsāņains to galvenokārt regulē principi un tādu vispārīgu jēdzienu kā "ilgtspējīgs", "samērīgs", utml. interpretācija. Īsāk - tas ir ļoti sarežģīts jautājums
2. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ikdienā vai vispār nekad nesaskaras ar situāciju, kad lokāplānojumā vai detālplānojumā iekļautie nosacījumi aizskar viņa intereses un to aizstāvība ir jāmeklē tiesā.
3. Tā kā šīs pēc definīcijas ir sarežģītas lietas, tad interešu aizskāruma gadījumā kvalitatīva juridiskā palīdzība maksā būtiski vairāk nekā vidējā Latvijas iedzīvotāja alga, kas, savukārt, realitātē nozīmē, ka šādos gadījumos iedzīvotāji meklē iespējas apvienoties, lai kopīgi aizsargātu savas intereses. It īpaši tas attiecas uz lokālplānojumiem, kuros tiek lemts par teritoriju, kas robežojas ar daudziem īpašumiem.
4. Augstākminētie apstākļi rāda, ka pat 2 mēnešu pārsūdzības termiņš ir ļoti īss, lai a) saprastu vai tiešām ir noticis tāds interešu aizskārums par kuru ir vērts vērsties tiesā - atgādinam, ka tas attiecas uz iedzīvotājiem, kas nav agrāk saskārušies ar šo sarežģīto juridisko jautājmu, b) atrast domubiedrus, atrast juridiskās palīdzības sniedzēju, savākt naudu tā darba apmaksai un vēl sagatavot kvalitatīvu interešu aizstāvības dokumentu, kas visticamāk prasa arī papildus pierādījumu savākšanu. Pat 2 mēnešu termiņš ir tāds, kurš būtu kritiski vērtējams vai valsts izpilda savu Orhūsas konvencijā noteikto pienākumu par efektīvu savu tiesību aizstāvības instrumentu nodrošināšanu sabiedrības pārstāvjiem (iedzīvotājiem). Viena mēneša termiņš rada valstij milzīgus riskus zaudēt tiesvedības ne tikai Satversmes tiesā, bet arī Eiropas līmeņa tiesās.
05.03.2024. 23:19