Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem"

Publiskā apspriešana

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendenti jau vairākus gadus projekta iesnieguma iesniegšanai izmanto dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Šajā sistēmā notiek arī informācijas apmaiņa ar atbalsta saņēmējiem. Ievērojot pastāvošo praksi, dienests kā Zivju fonda līdzekļu administrētājs ierosināja vairākus priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 2. marta noteikumos Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 215).
Tāpat, lai samazinātu Zivju fonda atbalstu saņēmēju, kuri īsteno projektus Zivju fonda zivju resursu pavairošanai, administratīvo slogu un dienestam atvieglotu projektu administrēšanu, ir svarīgi rast iespēju, ka dienestam pasākumu zivju resursu pavairošanai un atražošanai publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības (turpmāk - zivju atražošanas pasākums) īstenotajos projektos būtu jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecinātu zivju mazuļu ielaišanas faktu konkrētai pasākuma izsludināšanas sludinājumā norādītai zivju mazuļu grupai, un jāizmaksā atbalsts, kas nepārsniedz Zivju fonda atbalsta nosacījumos noteikto maksimālo attiecīgās zivju mazuļu grupas iegādes cenu.
Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, dienestam, kas administrē Zivju fonda finansējumu, būtu dodamas tiesības izmaksāt avansu Zivju fonda atbalsta saņēmējam, nevis Zivju fonda padomei jāturpina pieņemt lēmumus par projektu avansa izmaksas apstiprināšanu, kā tas ir noteikts pašlaik. Pie tam, ja avansa apmērs tiktu palielināts līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, nebūtu vairs nepieciešamības pēc starpmaksājuma par atsevišķa projekta posma pabeigšanu izmaksas. Dienesta kontroles un uzraudzības sistēma sniedz iespēju efektīvi sekot apstiprināto Zivju fonda projektu īstenošanai, un tas nerada riskus projektu avansa piešķiršanai to sekmīgas īstenošanas nodrošināšanai.

Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt pieteikšanās kārtību Zivju fonda atbalsta (turpmāk – atbalsts) saņemšanai un šī atbalsta izmaksas nosacījumus, ņemot vērā projekta iesnieguma un īstenošanas dokumentu iesniegšanu un informācijas apmaiņu ar atbalsta saņēmējiem Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) elektroniskās pieteikšanās sistēmā.

Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

Visa Latvijas teritorija

03.02.2025. - 17.02.2025.

tālr. 67027823, e-pasta adrese: janis.abele@zm.gov.lv

Nē

Dienestam tiks atvieglota zivju pavairošanas projektu administrēšana. Ja projektā zivju mazuļi  tiks iegādāti par cenu, kas pārsniedz vai ir vienāda ar sludinājumā norādīto maksimālo attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādīs zivju mazuļu cenu, kas nepārsniedz sludinājumā noteikto iepirkuma cenu, bet gadījumā, ja projektā zivju mazuļi tiks iegādāti par cenu, kas nepārsniedz sludinājumā norādīto maksimālo attiecīgās grupas zivju mazuļu iepirkuma cenu, atbalsta saņēmējs maksājuma pieprasījumā norādīs faktisko zivju mazuļu iegādes cenu. Līdz ar to dienestam zivju resursu pavairošanas pasākumā īstenotajos projektos būs jāpārbauda tikai zivju mazuļu ielaišanas akti, kas apliecina zivju mazuļu ielaišanas faktu, un jāizmaksā atbalsts, bet atbalsta saņēmēja iesniegtos dokumentus par zivju mazuļu iegādi vajadzēs pārbaudīt tikai strīdīgos gadījumos.
Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, dienestam, kas administrē Zivju fonda finansējumu, tiks dotas tiesības izmaksāt avansu Zivju fonda atbalsta saņēmējam, nevis Zivju fonda padomei būs jāturpina pieņemt lēmumus par projektu avansa izmaksas apstiprināšanu, kā tas ir noteikts pašlaik. Pie tam, ja avansa apmērs tiktu palielināts līdz 90 procentiem no kopējā projektam piešķirtā finansējuma, nebūtu vairs nepieciešamības pēc starpmaksājuma par atsevišķa projekta posma pabeigšanu izmaksas.
Nav nepieciešama pašreiz esošā norma, ka dienests izlases kārtībā veic pārbaudes vismaz pieciem procentiem no īstenotajiem projektiem un par pārbaužu rezultātiem informē Zivju fonda padomi, jo tas uzliek dienestam nevajadzīgu administratīvo slogu. Tiks noteikts, ka dienests ir tiesīgs izlases veidā veikt pārbaudes projektu īstenošanas vietā un veikt uzraudzības pārbaudes pēc projektu īstenošanas.

Jānis Ābele (ZM)

Normunds Riekstiņš (ZM)

03.02.2025. 09:53