Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2024. gada 31.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums "Grozījumi Grāmatvedības likumā", ar kuru ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā. Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumu ir nepieciešams pielāgot grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai obligātai prasībai par strukturēto e-rēķinu lietošanu.
Tāpat ar likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" ir paredzēts:
1) pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktām tiesību normām attiecībā uz īpašo PVN piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;
2) samazināt administratīvo slogu komersantiem, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, un Valsts ieņēmumu dienestam, izskatot iesniegumus reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Tāpat ar likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" ir paredzēts:
1) pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktām tiesību normām attiecībā uz īpašo PVN piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;
2) samazināt administratīvo slogu komersantiem, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, un Valsts ieņēmumu dienestam, izskatot iesniegumus reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir vērsts uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējuma pielāgošanu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, administratīvā sloga mazināšanu, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.
Politikas jomas
Budžeta un finanšu politika
Teritorija
-
Norises laiks
17.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi reģistrēti PVN maksātāji
- komersanti, kuriem ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā
Skaidrojums un ietekme
Reģistrētiem PVN maksātājiem ir pienākums par ar PVN apliekamajiem darījumiem izrakstīt PVN rēķinu. Pielāgojot PVN likuma regulējumu grāmatvedības normatīvajiem aktiem, reģistrētiem PVN maksātājiem tajos gadījumos, kad grāmatvedības attaisnojuma dokuments ir izrakstāms strukturētā formātā, arī PVN rēķinu jāizraksta strukturētā elektroniskā formā.
Komersanti, kuri reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, nevarēs iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Uzņēmumu reģistram vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā.
Komersanti, kuri reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, nevarēs iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Uzņēmumu reģistram vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā.
Sagatavoja
Diāna Lukjanska (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
17.04.2025. 12:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā) un aicina papildināt likumprojektu ar jaunu tiesību normu.
Aicinām papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pantu un izteikt to šādā redakcijā:
“(9) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro mantai, ko saimnieciskās darbības veicējs, kas uzsācis likvidācijas procesu, un kuram nav nodokļu parādu, kā arī attiecībā uz kuru kreditoriem nav iebildumu, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai.”
Ziedojumi veido būtisku finansiālo un mantisko resursu, kas ļauj sabiedriskā labuma organizācijām (turpmāk – SLO) darboties un īstenot uzstādītos mērķus sabiedrības labā. Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – VID) dati norāda, ka biedrību un nodibinājumu skaits, kas spēj piesaistīt ziedojumus ar katru gadu sarūk , līdz ar to ir būtiski, ka tiek radīti jauni risinājumi ne tikai finansiālu ziedojumu piesaistei, bet arī mantisku. SLO īsteno daudzas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas, kuras neīsteno ne valsts un pašvaldības iestādes, ne arī biznesa sektors. Tas ir arī neaizstājams spēlētājs tādās nozarēs kā sociālā un veselības aprūpe, sports, kultūra, izglītība, pilsoniskās sabiedrības attīstība un citas, kas skar simtiem tūkstošu cilvēku dzīves kvalitāti. Tāpat SLO sniedz būtisku ieguldījumu dažādu sociālo grupu, tai skaitā mazaizsargāto, vajadzību apzināšanā un sistemātiska atbalsta nodrošināšanā, tādējādi stiprinot sociālās drošības tīklu un mazinot sociālās nevienlīdzības plaisu.
Īstenojot šīs sabiedrībai nozīmīgās funkcijas, SLO saskaras ar grūtībām nepieciešamo resursu piesaistē. LPA piedāvātais risinājums, kas tapis pēc vairāku citu biedrību un nodibinājumu iniciatīvas – piemērot nodokļa 0 procentu likmi mantai, ko uzņēmums, kas uzsācis likvidācijas procesu, kam nav nodokļu parādu un attiecībā uz kuru kreditoriem nav iebildumu, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai - varētu atvieglot mantisku ziedojumu piesaisti, samazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem, motivējot tos ziedot savu mantu SLO, kas citādi pēc uzņēmumu likvidācijas tiktu iznīcināta, tādējādi nodrošinot, ka manta tiek novirzīta sabiedriskā labuma vajadzībām.
Aicinām papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pantu un izteikt to šādā redakcijā:
“(9) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro mantai, ko saimnieciskās darbības veicējs, kas uzsācis likvidācijas procesu, un kuram nav nodokļu parādu, kā arī attiecībā uz kuru kreditoriem nav iebildumu, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai.”
Ziedojumi veido būtisku finansiālo un mantisko resursu, kas ļauj sabiedriskā labuma organizācijām (turpmāk – SLO) darboties un īstenot uzstādītos mērķus sabiedrības labā. Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – VID) dati norāda, ka biedrību un nodibinājumu skaits, kas spēj piesaistīt ziedojumus ar katru gadu sarūk , līdz ar to ir būtiski, ka tiek radīti jauni risinājumi ne tikai finansiālu ziedojumu piesaistei, bet arī mantisku. SLO īsteno daudzas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas, kuras neīsteno ne valsts un pašvaldības iestādes, ne arī biznesa sektors. Tas ir arī neaizstājams spēlētājs tādās nozarēs kā sociālā un veselības aprūpe, sports, kultūra, izglītība, pilsoniskās sabiedrības attīstība un citas, kas skar simtiem tūkstošu cilvēku dzīves kvalitāti. Tāpat SLO sniedz būtisku ieguldījumu dažādu sociālo grupu, tai skaitā mazaizsargāto, vajadzību apzināšanā un sistemātiska atbalsta nodrošināšanā, tādējādi stiprinot sociālās drošības tīklu un mazinot sociālās nevienlīdzības plaisu.
Īstenojot šīs sabiedrībai nozīmīgās funkcijas, SLO saskaras ar grūtībām nepieciešamo resursu piesaistē. LPA piedāvātais risinājums, kas tapis pēc vairāku citu biedrību un nodibinājumu iniciatīvas – piemērot nodokļa 0 procentu likmi mantai, ko uzņēmums, kas uzsācis likvidācijas procesu, kam nav nodokļu parādu un attiecībā uz kuru kreditoriem nav iebildumu, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai - varētu atvieglot mantisku ziedojumu piesaisti, samazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem, motivējot tos ziedot savu mantu SLO, kas citādi pēc uzņēmumu likvidācijas tiktu iznīcināta, tādējādi nodrošinot, ka manta tiek novirzīta sabiedriskā labuma vajadzībām.
30.04.2025. 16:49
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25