Sabiedrības līdzdalība

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi 

Publiskā apspriešana

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir paredzēts mērķrādītājs attiecībā uz prasmēm: līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās. ES līderi atzinīgi novērtēja šo mērķi 2021. gada 8. maijā pieņemtajā Portu deklarācijā un Eiropadomes 2021. gada 25. jūnija sanāksmes secinājumos.[1] Viens no Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzieniem ir “Pieaugušo izglītība”, kura mērķa indikators ir progresa rādītāja  “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” vērtības 54% apmērā sasniegšana 2027.gadā, no kopējā Latvijas iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā skaita (atbilstoši CSP datiem 2022.gadā šis rādītājs sasniedza 52,2%).[2] Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja vērtības pieaugumu ir Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ir noteikti šādi rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” uzdevumi: Nr. 171 “Pieaugušo intereses un iesaistes mūžizglītībā veicināšana, stiprinot kvalitatīvu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un paplašinot pieejamību, tam efektīvi izmantojot izglītības iestāžu un pieaugušo izglītības centru resursus, veidojot prasmju fondus, sekmējot darba devēju un nozaru ieguldījumu un nodarbināto motivāciju, nodrošinot t.s. otrās iespējas izglītību, atbilstoši darba tirgus tendencēm” un Nr. 172  “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t. sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)”. Lai sasniegtu šādus rādītājus vai tiem būtiski pietuvotos nepieciešama ilgtspējīgs  un sociāli atbildīgs atbalsta mehānisms pieaugušo izglītībai, kā arī koordinēta sadarbība un aktivitātes valsts institūciju ietvaros, kas īsteno pieaugušo izglītību dažādām mērķa grupām. Lai nodrošinātu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību un vienotu mācību vajadzību noteikšanu ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, kas ir koleģiāla institūcija trīs ministriju EM, IZM un LM sastāvā. Cilvēkakapitāla attīstības padome īsteno saskaņotu starpresoru sadarbību, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir būtiski, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros sniedz ieguldījumu pieaugušo izglītībā, nedublējot rīkus un tos koplietojot, nedublējot funkcijas, bet papildinot viena otru un mijiedarbojoties, lai strādātu vienotam mērķim, kas kopumā veicinātu cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātību, kā arī nodrošinātu datos balstīta un darba tirgum atbilstoša mācību piedāvājuma definēšanu.

Tai skaitā, lai palielinātu pieaugušo iesaisti izglītībā ir jāmazina tie šķēršļi, kas pašlaik ietekmē pieaugušo iesaisti. 

Ieguvumi no individuālo mācību kontu pieejas ieviešanas:  
1. Indivīdam: atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums;  
2. Valsts pārvaldei: izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa; 
3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai (projektu/programmu  finansējums, ilgtermiņa finansējums, izmērāmie rezultāti).  
Ieviešot IMK tiks risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums.  IMK nodrošinās arī vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
IMK pieejas izveide sniegs plašākas iespējas veidot datos balstītu mācību saturu un operatīvu mācību piedāvājumu. Tāpat, nodrošinot individualizētu mācību piedāvājumu katram, atbilstoši mērķiem un spējām, jaunā pieeja ļaus ātrāk reaģēt arī uz izmaiņām darba tirgū un mazinās arī bezdarba riskus.
IMK pieejas aprobācija Latvijā tiek veidota atbilstoši ES Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīm, kur IMK ir noteikts kā atbalsta instruments, ar ko personām tiek nodrošinātas individuālas tiesības uz mācībām.

Aprobācijas rezultāti tiks analizēti un apspriesti ar konsultatīvajiem partneriem, lai izvērtētu pieejas ilgtspēju un nepieciešamos uzlabojumus tās ieviešanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieaugušo izglītību.

MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt aprobācijas nosacījumus izglītības programmu un papildu atbalsta pakalpojumu atbalsta saņemšanai  2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" daļas ietvaros, kā arī prasmju pārvaldības platformas prototipa darbības un pārvaldības nosacījumus, lai nodrošinātu individuālo mācību kontu pieejas aprobēšanu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt individuālo mācību kontu un mācību procesu pārvaldību un veikt aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.

Mūžizglītības sistēmas attīstība

-

09.05.2024. - 22.05.2024.

Sabiedriskajai apspriešanai nodots lidz 22.05.2024

-

-

Signe Briķe (IZM)

Ilze Saleniece (IZM)

09.05.2024. 14:30