Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojektā iekļauts Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē atbalstītais priekšlikums, kas paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā.
Mērķa apraksts
Likumprojekts veicina nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, atbrīvojot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu.
Politikas jomas
Sociālā iekļaušana; Tieslietu politika; Veselības politika
Teritorija
-
Norises laiks
27.01.2025. - 10.02.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ginta Ozola (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
27.01.2025. 10:21
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Renāte Soms
Esmu pret šo. Ir jābūt kriminālsodamībai par narkotiku lietoošanu un izplatīšanu.
Esmu pret šo.
Esmu pret šo.
28.01.2025. 10:05
Glorija Grevcova
Es iebilstu pret šiem grozījumiem, jo viņi nesasniegs anotācijā minēto mērķi. Jau tagad pie pirmreizējās nepilngadīgo fiksēšanas lietojot narkotiskās vielas, nav paredzēta kriminālatbildība, taču veicot jaunietim šo pārkāpumu atkārtoti gada laikā, tad ir paredzams procesuālās darbības, kas var novest līdz kriminālatbildībai , līdz ar to mērķis norādītais anotācijā - ka šie grozījumi palīdzēs un veicinās nepilgadīgā vēršanos valsts iestādēs pēc palīdzības - neiztur nekādu kritiku,anotācijā ir rakstīts par to, lai par narkotiku lietošanu jaunietis nenestu kriminālatbildību, taču nekas nav teiks par narkotisko vielu iegādi, uzglabāšanu un izplatīšanu , likumdošana jau ir pakārtota tādā veidā, lai sniegtu palīdzību grūtības nonākušam jaunietim, nav arī citu valstu radītāji parādīti, kur tāda sistēma eksistē un kā tas ir ietekmējis jauniešu darbību ar valsts iestādēm ! Arī Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā tika runāts par to, ka ir nepieciešama cita veida palīdzība , psihologi, psihiatri , narkologi, ģimenes terapijas,!
28.01.2025. 10:29
Aleksejs Anufrijevs
Es esmu pret šādu iemeslu dēļ:
1.Tas var izraisīt lietošanas pieaugumu, īpaši jauniešu vidū, radot ilūziju par sociālu pieņemamību.
2.Viegla piekļuve narkotikām saasina sabiedrības problēmas, piemēram, noziedzības pieaugumu un sabiedrības veselības pasliktināšanos.
3.Pilnīga dekriminalizācija apgrūtina narkotiku izplatīšanas kontroli un tiesībsargājošo iestāžu darbu.
4.Narkotiku tirgotāji var izmantot dekriminalizāciju, lai paplašinātu savu darbību un palielinātu atkarību sabiedrībā.
Lai aizsargātu sabiedrības veselību, uzskatu, ka ir nepieciešams ieviest izglītojošas programmas skolās un universitātēs par narkotiku ietekmi uz organismu, sekām sabiedrībā un personīgo atbildību.
Var dot 2., 3. iespēju uz kļūdām un pārrakstīt likumu, lai pirms soda piemērošanas būtu 2 brīdinājumi. Bet pilnīga atbildības neesamība nepilngadīgajiem nav veselīgas sabiedrības interesēs.
1.Tas var izraisīt lietošanas pieaugumu, īpaši jauniešu vidū, radot ilūziju par sociālu pieņemamību.
2.Viegla piekļuve narkotikām saasina sabiedrības problēmas, piemēram, noziedzības pieaugumu un sabiedrības veselības pasliktināšanos.
3.Pilnīga dekriminalizācija apgrūtina narkotiku izplatīšanas kontroli un tiesībsargājošo iestāžu darbu.
4.Narkotiku tirgotāji var izmantot dekriminalizāciju, lai paplašinātu savu darbību un palielinātu atkarību sabiedrībā.
Lai aizsargātu sabiedrības veselību, uzskatu, ka ir nepieciešams ieviest izglītojošas programmas skolās un universitātēs par narkotiku ietekmi uz organismu, sekām sabiedrībā un personīgo atbildību.
Var dot 2., 3. iespēju uz kļūdām un pārrakstīt likumu, lai pirms soda piemērošanas būtu 2 brīdinājumi. Bet pilnīga atbildības neesamība nepilngadīgajiem nav veselīgas sabiedrības interesēs.
28.01.2025. 14:17
Fiziska persona
Viennozīmīgi esmu PRET!
28.01.2025. 14:36
Fiziska persona
Es iebilstu pret šiem grozījumiem, jo viņi nesasniegs anotācijā minēto mērķi. Jau tagad pie pirmreizējās nepilngadīgo fiksēšanas lietojot narkotiskās vielas, nav paredzēta kriminālatbildība, taču veicot jaunietim šo pārkāpumu atkārtoti gada laikā, tad ir paredzams procesuālās darbības, kas var novest līdz kriminālatbildībai , līdz ar to mērķis norādītais anotācijā - ka šie grozījumi palīdzēs un veicinās nepilgadīgā vēršanos valsts iestādēs pēc palīdzības - neiztur nekādu kritiku,anotācijā ir rakstīts par to, lai par narkotiku lietošanu jaunietis nenestu kriminālatbildību, taču nekas nav teiks par narkotisko vielu iegādi, uzglabāšanu un izplatīšanu , likumdošana jau ir pakārtota tādā veidā, lai sniegtu palīdzību grūtības nonākušam jaunietim, nav arī citu valstu radītāji parādīti, kur tāda sistēma eksistē un kā tas ir ietekmējis jauniešu darbību ar valsts iestādēm ! Arī Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijā tika runāts par to, ka ir nepieciešama cita veida palīdzība , psihologi, psihiatri , narkologi, ģimenes terapijas,!
28.01.2025. 14:40
Maija Gailiša-Mitre
Pret kriminālatbildības atcelšanu.
28.01.2025. 14:47
Laila Aglinska
Esmu PRET grozījumiem.
28.01.2025. 19:18
Arveds Apinis - Ārsts
Esmu ārsts, Latvijas Ārstu biedrības biedrs. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulces viedoklis par narkotiku dekriminalizāciju nav bijis. Viedokli par narkotiku dekriminalizāciju vienpersoniski paudusi Latvijas Ārstu biedrības prezidente. Ir jautājums, vai šādu viedokli par izmaiņām krimināllikumā prezidente vienpersoniski vispār varēja paust? Ārstu vidū plašas diskusijas šai jautājumā nav bijis. Krimināllikums nav vainīgs narkomānu nāvē. Nevienam palīdzība netiek atteikta. Nevienu par narkotiku lietošanu cietumā neliek. Kriminālatbildība ir tikai pēc atkārtotas narkotiku lietošanas. Kriminālsods ir arī naudassods, uzraudzība un sabiedriskais darbs. Ar bīvības atņemšanu saistītais sods ir piespiedu ārstēšana. Atceļot kriminālatbildību uzskatu narkotiku lietošana tikai palielināsies. Jau tagad novēroju, ka alkohols tiek aivietots ar narkotiskām vielām, kuras reibumu arī grūtāk noteikt. Uzskatu, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija apdraud manu ģimeni un sabiedrību kopumā. Atceļot krimināllikumu ministrija vēlas veikt izmaiņas Ārstniecības likumā, paredzot pašām ārstniecības iestādēm, kur nokļūst lietotājs, organizēt narkomāna izvērtēšanu piespiedu ārstēšanai un organizēt piespiedu ārstēšanu un visus juridiskos procesus. Vai tiešām ministrija uzskata, ka pārslogotās ārstniecības iestādes mediķi ar to nodarbosies? Vai šāds mehānisms strādās? Par to slimnīcās diskusijas neesmu dzirdējis. Es uzskatu , ka nedrīkst mainīt likumdošanu, ja nav saprotams prognozējams rezultāts un rezultātā varbūt sliktāk. Es neredzu pamatu dekriminalizācijai. Es esmu pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū.
29.01.2025. 00:28
Deniss
Šāds solis varētu radīt nopietnas sekas sabiedrībai. Nesodāmība var veicināt narkotiku pieejamību un normalizēt to lietošanu jauniešu vidū, kas ilgtermiņā var novest pie atkarības pieauguma un veselības problēmām. Tā vietā būtu jāstiprina preventīvie pasākumi, jāattīsta izglītības programmas un jānodrošina atbalsts jauniešiem, lai novērstu viņu nonākšanu saskarē ar narkotikām. Dekriminalizācija nesūta pareizo vēstījumu – mums jāaizsargā jaunā paaudze, nevis jāatvieglo ceļš uz kaitīgiem ieradumiem.
29.01.2025. 08:45
Fiziska persona
Esmu pret šo. Ir jābūt kriminālatbildībai par narkotiku lietošanu un izplatīšanu.
29.01.2025. 10:57
Fiziska persona
Valstij sabiedrība ir jānorobežo no šādām [narkotiskām] vielām, un pēc iespējas vai nu jāsamazina līdz minimumam vielu apriti vai vispār aizliegt to un bārgi sodīt par lietošanu un izplatīšanu. Šis likumprojetks tikai veicinās dažādu narkotisko vielu apriti Latvijā. Viennozīmīgi PRET!
29.01.2025. 18:32
Kaspars Herbsts - Biedrība "Asociācija Ģimene"
Biedrība Asociācija “Ģimene”, atsaucoties uz Ministru kabineta vietnē publicēto informāciju, ir izskatījusi Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus “Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (24-TA-1808) un neatbalsta piedāvāto grozījumu veikšanu, pamatojoties uz šādu argumentāciju:
1. Uzskatām, ka nav pamatota nepieciešamība izskatīt likumprojektu paātrinātā kārtībā. Likumprojekts nav pienācīgi apspriests ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, plašāku sabiedrību un citiem sadarbības partneriem, tostarp uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām.
Likumprojekta anotācijā no 2. līdz 8. sadaļai uz vairākiem jautājumiem par tā ietekmi uz dažādām jomām sniegtas negatīvas atbildes. Tomēr ir acīmredzams, ka šādi grozījumi neizbēgami ietekmēs valsts un pašvaldību budžetus, spēkā esošo tiesību normu sistēmu un citus būtiskus tiesiskos un ekonomiskos aspektus.
Šāda steidzīga un nepietiekami pamatota likumprojekta virzīšana nav pieļaujama, jo īpaši jautājumos, kas skar visu bērnu un pusaudžu tiesību un interešu aizsardzību.
2. Ņemot vērā, ka Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes 2024. gada 12. decembra sēdē tika uzsvērta nepieciešamība rast risinājumus narkotiku lietošanas dekriminalizācijas piemērošanai arī jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas, lai nodrošinātu pakalpojumu pēctecību, ievērojot sociālos riskus, uzskatām, ka Veselības ministrijas izvēlētais rīcības virziens – pakāpeniska narkotiku lietošanas dekriminalizācija nepilngadígajiem un pieaugušajiem – ir nepieņemams. Šādas izmaiņas radīs negatīvas sekas sabiedrībā, veicinot toleranci pret narkotikām un to lietošanu, kā arī mazinot sabiedrības izpratni par narkotisko vielu radītajiem riskiem.
3. Narkotiku lietošanas dekriminalizācija negatīvi ietekmēs tos jauniešus, kuri nelieto narkotiskās vielas. Lai gan ir saprotama vēlme uzlabot ārstēšanās pieejamību nepilngadīgajiem, kuriem jau ir izveidojusies atkarība no dažādu vielu lietošanas, kopumā šādas tiesiskās izmaiņas radīs nelabvēlīgas sociālās sekas, īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuri, neskatoties uz to, ka paši nelieto narkotikas, atrodas paaugstināta riska vidē un var tikt pakļauti negatīvai ietekmei un vienaudžu spiedienam.
Samazinot sodus par narkotiku lietošanu, to vairs neuzskatot par likumpārkāpumu, jaunieši varētu to uztvert kā pieņemamu un drošu, kas palielinātu lietošanas apmērus. Ja valsts neparāda stingru attieksmi pret narkotiku lietošanu, sabiedrība, īpaši jaunieši, var sākt uztvert šīs vielas kā nekaitīgas vai pat ikdienišķas. Dekriminalizācija varētu radīt ilūziju, ka narkotiku lietošana nav bīstama, kas palielinātu eksperimentēšanu un narkotiku lietotāju skaitu.
“Izvērtējot aplūkotos narkotiku aprites regulācijas modeļus, jāsecina, ka dekriminalizācijas modeļi nevienā valstī nav panākuši narkotiku lietotāju skaita samazināšanos, savukārt stingrās politikas piekritējiem ir izdevies sasniegt labus rezultātus. Līdz ar to Latvijai nevajadzētu vēl vairāk liberalizēt narkotiku aprites likumu. Tieši pretēji, to vajadzētu padarīt stingrāku, ņemot vērā likumsakarības, kuras uzrāda citās valstīs notiekošie procesi.” - izvērtējumā par Opiātu un citu narkotiku kriminalizācijas efektivitāti[1][2][3] uzsver Ģirts Brūders.
[1] https://telos.lv/opiatu-vesture-1/
[2] https://telos.lv/narkotiku-dekriminalizacijas-problemas-2/
[3] https://telos.lv/narkotiku-kriminalizacija-3/
1. Uzskatām, ka nav pamatota nepieciešamība izskatīt likumprojektu paātrinātā kārtībā. Likumprojekts nav pienācīgi apspriests ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, plašāku sabiedrību un citiem sadarbības partneriem, tostarp uzņēmējiem un to pārstāvošajām organizācijām.
Likumprojekta anotācijā no 2. līdz 8. sadaļai uz vairākiem jautājumiem par tā ietekmi uz dažādām jomām sniegtas negatīvas atbildes. Tomēr ir acīmredzams, ka šādi grozījumi neizbēgami ietekmēs valsts un pašvaldību budžetus, spēkā esošo tiesību normu sistēmu un citus būtiskus tiesiskos un ekonomiskos aspektus.
Šāda steidzīga un nepietiekami pamatota likumprojekta virzīšana nav pieļaujama, jo īpaši jautājumos, kas skar visu bērnu un pusaudžu tiesību un interešu aizsardzību.
2. Ņemot vērā, ka Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes 2024. gada 12. decembra sēdē tika uzsvērta nepieciešamība rast risinājumus narkotiku lietošanas dekriminalizācijas piemērošanai arī jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas, lai nodrošinātu pakalpojumu pēctecību, ievērojot sociālos riskus, uzskatām, ka Veselības ministrijas izvēlētais rīcības virziens – pakāpeniska narkotiku lietošanas dekriminalizācija nepilngadígajiem un pieaugušajiem – ir nepieņemams. Šādas izmaiņas radīs negatīvas sekas sabiedrībā, veicinot toleranci pret narkotikām un to lietošanu, kā arī mazinot sabiedrības izpratni par narkotisko vielu radītajiem riskiem.
3. Narkotiku lietošanas dekriminalizācija negatīvi ietekmēs tos jauniešus, kuri nelieto narkotiskās vielas. Lai gan ir saprotama vēlme uzlabot ārstēšanās pieejamību nepilngadīgajiem, kuriem jau ir izveidojusies atkarība no dažādu vielu lietošanas, kopumā šādas tiesiskās izmaiņas radīs nelabvēlīgas sociālās sekas, īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuri, neskatoties uz to, ka paši nelieto narkotikas, atrodas paaugstināta riska vidē un var tikt pakļauti negatīvai ietekmei un vienaudžu spiedienam.
Samazinot sodus par narkotiku lietošanu, to vairs neuzskatot par likumpārkāpumu, jaunieši varētu to uztvert kā pieņemamu un drošu, kas palielinātu lietošanas apmērus. Ja valsts neparāda stingru attieksmi pret narkotiku lietošanu, sabiedrība, īpaši jaunieši, var sākt uztvert šīs vielas kā nekaitīgas vai pat ikdienišķas. Dekriminalizācija varētu radīt ilūziju, ka narkotiku lietošana nav bīstama, kas palielinātu eksperimentēšanu un narkotiku lietotāju skaitu.
“Izvērtējot aplūkotos narkotiku aprites regulācijas modeļus, jāsecina, ka dekriminalizācijas modeļi nevienā valstī nav panākuši narkotiku lietotāju skaita samazināšanos, savukārt stingrās politikas piekritējiem ir izdevies sasniegt labus rezultātus. Līdz ar to Latvijai nevajadzētu vēl vairāk liberalizēt narkotiku aprites likumu. Tieši pretēji, to vajadzētu padarīt stingrāku, ņemot vērā likumsakarības, kuras uzrāda citās valstīs notiekošie procesi.” - izvērtējumā par Opiātu un citu narkotiku kriminalizācijas efektivitāti[1][2][3] uzsver Ģirts Brūders.
[1] https://telos.lv/opiatu-vesture-1/
[2] https://telos.lv/narkotiku-dekriminalizacijas-problemas-2/
[3] https://telos.lv/narkotiku-kriminalizacija-3/
31.01.2025. 12:33
Jelgavas SOS jauniešu māja.
Esmu pret likuma grozījumiem, jo strādāju ar jauniešiem un redzu ikdienā šo postu ar narkotiku lietošanu. Jau pat tagad nevaram ar to tikt galā un izskaust, bet tad vispār būs nesodāmības sajūta un varēs lietot bez ierobežojumiem.
31.01.2025. 12:50
LA
Esmu pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Nepiekrītu plānotajaiem grozījumiem. Ir jābūt kriminālatbildībai par narkotiku lietošanu un izplatīšanu
01.02.2025. 15:24
VA
Esmu PRET narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Nepiekrītu plānotajaiem grozījumiem. Ir jābūt kriminālatbildībai par narkotiku lietošanu un izplatīšanu!
01.02.2025. 15:33
DA
Esmu PRET narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. NEPIEKRĪTU plānotajaiem grozījumiem. Ir jābūt kriminālatbildībai par narkotiku lietošanu un izplatīšanu. Jaunā paaudze ir jānosargā no vielu lietošanas, nevis jāatvieglo to iegūšana. Ir jānostiprina aizliegumi! Starptautiskā pieredze rāda, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija nevienā valstī nav samazinājusi lietotāju skaitu, bet gan veicinājusi to skaita palielināšanos!
01.02.2025. 15:52
Inese Morīte
iebilstu, Jo Ir jābūt kriminālsodamībai par narkotiku lietošanu un izplatīšanu.
02.02.2025. 12:00
Fiziska persona
Iebilstu, Jo Ir jābūt kriminālsodamībai par narkotiku lietoošanu un izplatīšanu.
02.02.2025. 12:01
Fiziska persona
PRET
03.02.2025. 09:03
Inta Putāne
Kategoriski PRET!
03.02.2025. 09:21
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
2024. gadā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vairākās sēdēs veica izpēti un iepazinās ar ziņojumu par iespējamiem risinājumiem rīcībai ar apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem. Tomēr, sēdes noslēdzās bez skaidriem risinājumiem, ko reāli vajag darīt, lai palīdzētu bērniem un pusaudžiem, kuriem ir atkarības. 2024 gada garumā ir aktualizēts šis jautājums – kā palīdzēt bērniem un jauniešiem, kuriem ir atkarības, jo patlaban nav ne skaidru likumu, ne finansējuma, ne arī skaidras vīzijas, ko darīt.
2025.gada 27.janvārī Ministru kabinets publiskai apspriešanai iesniedza Grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (turpmāk – Grozījumi), ko izstrādāja Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. Padomē atbalstītais priekšlikums paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā.
Anotācijā pie Grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā ir atsauce, kā nesenie pētījumi liecina, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences. Ir izteikts apgalvojums ka tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo cilvēki, kuri, iespējams, agrāk baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var justies drošāk, meklējot nepieciešamo palīdzību. Vienlaikus pētījumi parāda, ka citas intervences, kā plaši pieejami kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kopienā balstīti atbalsta pakalpojumi un arī plaši pieejami ārstēšanas pakalpojumi, uzlabo atkarīgo personu veselības stāvokli un mazina nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.
Anotācijā ir noradīts ka likumprojektā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, apgalvots kā Tiesību akta projekts ne ietekme valsts budžetu un pašvaldību budžetus, nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem!!!
Vienlaicīgi apgalvots ka grozījumi paredz par narkotisko vielu lietošanu atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā, un būtu svarīgi minēto likumprojektu izskatīt paātrinātā kārtībā!
Pašlaik nav starpresoru sadarbības stratēģijas, proti, Ministrijas (Labklājības un Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrija) joprojām savā starpā nav vienojušās par konkrētu rīcības plānu, stratēģiju un izmaiņām, kas būtu veicamas, lai nodrošināt nepilngadīgo atkarību mazināšanu un resocializāciju. Iepazīstoties ar Grozījumu anotācijā minētiem pētījumiem, kas pēc Grozījumu izstrādātāju apgalvojumiem apliecina, ka “dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences”, esam konstatējuši svarīgu apstākli. The Lancet publicētā pētījuma Drug decriminalisation: grounding policy in evidence rezultāti parāda, ka pati no sevis šāda dekriminalizācija nekādu būtisku situācijas uzlabojumu nesniedz. Narkotiku lietošana pēc dekriminalizācijas pat pieauga Portugālē brīdī, kad vienlaicīgi samazinājās finansējums veselības aprūpes atbalstam cīņai ar šo atkarību. Pētījuma secinājumos tiek skaidri norādīts, ka “Portugāles pieeja nebija vienkārši dekriminalizēt; tā pārdefinēja atkarību kā slimību un sniedza plašu ārstēšanas un atveseļošanās atbalstu, pārvietojot cilvēkus, kuri lieto narkotikas, prom no tiesu sistēmas un profesionālās aprūpes virzienā. Visaptverošam medicīniskam, psiholoģiskam un sociālam atbalstam ir jāpievienojas dekriminalizācijai, lai risinātu tādus faktorus kā bezpajumtniecība un nestabils mājoklis, slikta garīgā veselība, nabadzība, rasu nevienlīdzība un nepietiekama piekļuve veselības aprūpei, un tas viss varētu iedzīt cilvēkus narkotiku lietošanā.” (https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(23)02617-X/fulltext)
Latvijā jau tagad Krimināllikumā ir iestrādāta virkne normu, kas paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda, ja persona piekrīt ārstēties no attiecīgās atkarības un turpina to darīt, taču finansējums pat šādai jau esošai ārstēšanai ir nepietiekams, bet plaša, visaptveroša, vispusīgā un ikvienam pieejama atbalsta cīņai ar narkotisko atkarību Latvijā nav vispār. Ieviešot lietošanas dekriminalizāciju nepilngadīgajiem var panākt to biežāku vēršanos pēc medicīniskas palīdzības kritiskajos gadījumos. Tomēr, pēc šīs jaunieša nonākšanas mediķu vai policijas redzeslokā ir nekavējoties jāseko nopietnam darbam ar šo bērnu un tā ģimeni, psiholoģiskajam un citam veselības aprūpes atbalstam lai atbrīvoties no atkarības, pie kam tam jābūt pieejamam visiem iedzīvotājiem, tātad jābūt valsts finansētam. Ja šāds atbalsts neseko, tad vienīgais rezultāts, ko dos šī dekriminalizācija, būs narkotiku lietošanas pieaugums nepilngadīgo personu vidū. Tas būs signāls, ka ir jāpamēģina šīs vielas līdz pilngadības sasniegšanai, kamēr par to nekas īpaši nedraud.
Ņemot vērā minēto, piedāvātie Grozījumi ne tikai nedrīkst būt pieņemti paātrinātā kārtībā, bet vispār nedrīkst tikt pieņemti pirms nav raksts kompleksais risinājums. Proti, pirms attiecīgas dekriminalizācijas ir nepieciešams:
Veselības ministrijai:
novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna obligātās ārstēšanas mehānisms;
nodrošināt, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par šādu savu pacientu, nodrošināt pieejamību medikamentiem un speciālistu konsultācijām;
nodrošināt atbilstošu finansējumu vispusīgas narkoloģiskās un psiholoģiskas palīdzības sniegšanai bērniem, attiecīgo apmācību un atbalstu ģimenei.
Labklājības ministrijai:
- nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
- uzlabot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamību visā valsts teritorijā;
- nodrošināt atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Iekšlietu ministrijai:
- uzlabot darbu ar narkotisko vielu izplatības apkarošanu;
- uzlabot sadarbību ar izglītības iestādēm nolūkā mazināt narkotisko vielu pieejamību skolās un pastiprināt cīņu ar tiem, kas izplata attiecīgas vielas nepilngadīgo vidū.
4. Izglītības ministrijai:
- nodrošināt nepieciešamo finansējumu lai uzlabot un paplašināt valsts finansētas vai līdzfinansētas interešu un sporta izglītības pieejamību bērniem, kas palīdzētu aizvietot neveselīgas atkarības.
Vadoties no augstāk minētiem argumentiem, uzskatam piedāvātus Grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, ko izstrādāja Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome, par sasteigtiem, nepārdomātiem, bez pamatojuma un finansējuma, lai risinātu nepilngadīgo atkarību problēmas pilnvērtīgi. Tieši otrādi, šādi Grozījumi var vel vairāk pasliktināt atkarīgo vielu lietotāju veselības stāvokli dēļ biežākas to lietošanas, kā arī izraisīt narkotiku lietotāju skaita pieaugumu tieši nepilngadīgo vidū!
2025.gada 27.janvārī Ministru kabinets publiskai apspriešanai iesniedza Grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (turpmāk – Grozījumi), ko izstrādāja Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. Padomē atbalstītais priekšlikums paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko vielu lietošanu, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā.
Anotācijā pie Grozījumiem Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā ir atsauce, kā nesenie pētījumi liecina, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences. Ir izteikts apgalvojums ka tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo cilvēki, kuri, iespējams, agrāk baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var justies drošāk, meklējot nepieciešamo palīdzību. Vienlaikus pētījumi parāda, ka citas intervences, kā plaši pieejami kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kopienā balstīti atbalsta pakalpojumi un arī plaši pieejami ārstēšanas pakalpojumi, uzlabo atkarīgo personu veselības stāvokli un mazina nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.
Anotācijā ir noradīts ka likumprojektā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, apgalvots kā Tiesību akta projekts ne ietekme valsts budžetu un pašvaldību budžetus, nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem!!!
Vienlaicīgi apgalvots ka grozījumi paredz par narkotisko vielu lietošanu atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas, lai veicinātu nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, aizstāvot sabiedrības intereses un kavējot narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma pieaugumu Latvijā, un būtu svarīgi minēto likumprojektu izskatīt paātrinātā kārtībā!
Pašlaik nav starpresoru sadarbības stratēģijas, proti, Ministrijas (Labklājības un Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrija) joprojām savā starpā nav vienojušās par konkrētu rīcības plānu, stratēģiju un izmaiņām, kas būtu veicamas, lai nodrošināt nepilngadīgo atkarību mazināšanu un resocializāciju. Iepazīstoties ar Grozījumu anotācijā minētiem pētījumiem, kas pēc Grozījumu izstrādātāju apgalvojumiem apliecina, ka “dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences”, esam konstatējuši svarīgu apstākli. The Lancet publicētā pētījuma Drug decriminalisation: grounding policy in evidence rezultāti parāda, ka pati no sevis šāda dekriminalizācija nekādu būtisku situācijas uzlabojumu nesniedz. Narkotiku lietošana pēc dekriminalizācijas pat pieauga Portugālē brīdī, kad vienlaicīgi samazinājās finansējums veselības aprūpes atbalstam cīņai ar šo atkarību. Pētījuma secinājumos tiek skaidri norādīts, ka “Portugāles pieeja nebija vienkārši dekriminalizēt; tā pārdefinēja atkarību kā slimību un sniedza plašu ārstēšanas un atveseļošanās atbalstu, pārvietojot cilvēkus, kuri lieto narkotikas, prom no tiesu sistēmas un profesionālās aprūpes virzienā. Visaptverošam medicīniskam, psiholoģiskam un sociālam atbalstam ir jāpievienojas dekriminalizācijai, lai risinātu tādus faktorus kā bezpajumtniecība un nestabils mājoklis, slikta garīgā veselība, nabadzība, rasu nevienlīdzība un nepietiekama piekļuve veselības aprūpei, un tas viss varētu iedzīt cilvēkus narkotiku lietošanā.” (https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(23)02617-X/fulltext)
Latvijā jau tagad Krimināllikumā ir iestrādāta virkne normu, kas paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda, ja persona piekrīt ārstēties no attiecīgās atkarības un turpina to darīt, taču finansējums pat šādai jau esošai ārstēšanai ir nepietiekams, bet plaša, visaptveroša, vispusīgā un ikvienam pieejama atbalsta cīņai ar narkotisko atkarību Latvijā nav vispār. Ieviešot lietošanas dekriminalizāciju nepilngadīgajiem var panākt to biežāku vēršanos pēc medicīniskas palīdzības kritiskajos gadījumos. Tomēr, pēc šīs jaunieša nonākšanas mediķu vai policijas redzeslokā ir nekavējoties jāseko nopietnam darbam ar šo bērnu un tā ģimeni, psiholoģiskajam un citam veselības aprūpes atbalstam lai atbrīvoties no atkarības, pie kam tam jābūt pieejamam visiem iedzīvotājiem, tātad jābūt valsts finansētam. Ja šāds atbalsts neseko, tad vienīgais rezultāts, ko dos šī dekriminalizācija, būs narkotiku lietošanas pieaugums nepilngadīgo personu vidū. Tas būs signāls, ka ir jāpamēģina šīs vielas līdz pilngadības sasniegšanai, kamēr par to nekas īpaši nedraud.
Ņemot vērā minēto, piedāvātie Grozījumi ne tikai nedrīkst būt pieņemti paātrinātā kārtībā, bet vispār nedrīkst tikt pieņemti pirms nav raksts kompleksais risinājums. Proti, pirms attiecīgas dekriminalizācijas ir nepieciešams:
Veselības ministrijai:
novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna obligātās ārstēšanas mehānisms;
nodrošināt, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par šādu savu pacientu, nodrošināt pieejamību medikamentiem un speciālistu konsultācijām;
nodrošināt atbilstošu finansējumu vispusīgas narkoloģiskās un psiholoģiskas palīdzības sniegšanai bērniem, attiecīgo apmācību un atbalstu ģimenei.
Labklājības ministrijai:
- nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
- uzlabot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamību visā valsts teritorijā;
- nodrošināt atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Iekšlietu ministrijai:
- uzlabot darbu ar narkotisko vielu izplatības apkarošanu;
- uzlabot sadarbību ar izglītības iestādēm nolūkā mazināt narkotisko vielu pieejamību skolās un pastiprināt cīņu ar tiem, kas izplata attiecīgas vielas nepilngadīgo vidū.
4. Izglītības ministrijai:
- nodrošināt nepieciešamo finansējumu lai uzlabot un paplašināt valsts finansētas vai līdzfinansētas interešu un sporta izglītības pieejamību bērniem, kas palīdzētu aizvietot neveselīgas atkarības.
Vadoties no augstāk minētiem argumentiem, uzskatam piedāvātus Grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, ko izstrādāja Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome, par sasteigtiem, nepārdomātiem, bez pamatojuma un finansējuma, lai risinātu nepilngadīgo atkarību problēmas pilnvērtīgi. Tieši otrādi, šādi Grozījumi var vel vairāk pasliktināt atkarīgo vielu lietotāju veselības stāvokli dēļ biežākas to lietošanas, kā arī izraisīt narkotiku lietotāju skaita pieaugumu tieši nepilngadīgo vidū!
03.02.2025. 10:17
Fiziska persona
Pret
03.02.2025. 15:00
Fiziska persona
Atbalstu izsvērtu pieeju šajā jautājumā - ir noteikti jāvirzās uz šī nodarījuma veida dekriminalizāciju attiecībā uz nepilngadīgajiem. Ir jāmeklē alternatīvi veidi kā palīdzēt jauniešiem. Ja valsts nevar iztikt bez sodīšanas, tad tas varētu būt administratīvais naudas sods. Bet vislietderīgākais būtu speciālistu atbalsts gan jaunietim, gan ģimenei. Attīstītās demokrātijas jau ir pārliecinājušās par to, ka kriminālsodi nav problēmas risinājums. Ir jāmeklē civilizēti risinājumi - dekriminalizāciju attiecībā uz nepilngadīgajiem būtu viens no tiem.
03.02.2025. 18:21
Sandra Kukare
Viennozīmīgi PRET!!!!
04.02.2025. 08:16
Fiziska persona
Viennozīmīgi Pret!!!!
04.02.2025. 08:21
Atlasīti 38 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25