Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Uz Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punkta deleģējumu izdotajos Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” ir noteikts minimālais izglītojamo skaits vidējā izglītības pakāpē, kā arī noteikta kārtība, pie kādiem nosacījumiem valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai tiek piešķirtas izglītības iestādei, savukārt pamata pakāpē, klašu komplektus veido izglītības iestāde, sadarbībā ar dibinātāju un valsts mērķdotāciju saņemšanai pedagogu darba samaksai nav noteiktas nekādas prasības. Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi dažādās izglītības pakāpēs, kā arī neveicina izglītības iestāžu dibinātāju aktīvu rīcību, lai veidotu optimālu klašu lielumu. Ņemot vērā norādīto, nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā.
Mērķa apraksts
Grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību.
Politikas jomas
Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
01.02.2024. - 15.02.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- izglītības iestāžu personāls, vecāki
Skaidrojums un ietekme
Grozījumu Izglītības likumā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību, kas tiešā mērā ietekmē bērnu intereses.
Juridiskās personas
- Izglītības iestāžu dibinātāji
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestāžu dibinātājiem būs jāpieņem lēmumi attiecībā uz izglītojamo skaitu klašu grupās, katrā izglītības iestādē, tādējādi nodrošinot valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.
Sagatavoja
Jūlija Millere (IZM)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
31.01.2024. 21:07
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Par grozījumiem un papildinājumiem Izglītības likuma 48.pantā.
Prakse pēkšņi atstādināt pedagogus no amata pienākumu pildīšanas mācību gada vidū noved pie nespējas skolām nodrošināt nepārtrauktu mācību procesu, jo daudzos gadījumos pedagoga (vai vairāku pedagogu) nomaiņu īsā laikā nodrošināt vienkārši nav iespējams. Tāpat uz trīs mēnešu atstādināšanas periodu pieņemt jaunu darbinieku nav lietderīgi, jo pastāv iespēja, ka atstādinātais pedagogs noliks eksāmenu un atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas. Darbojošās prakses rezultātā vispirms cieš bērni. Īpaši kritiski tas ir izlaidumu – devīto un divpadsmito klašu skolēniem.
Tāpēc tiek piedāvāts ieviest trīspakāpju procesu: brīdinājums – atstādināšana – atlaišana, bet kopējo periodu, kurā pedagogs var sagatavoties un nodot valsts valodu nepieciešamajā līmenī, pagarināt no trim līdz sešiem mēnešiem. Turklāt individuālos gadījumos, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja rakstisku iesniegumu, konkrētam pedagogam varētu piešķirt vēl 3 mēnešus. Tas varētu skart gadījumus, kad pedagogs māca izlaiduma klasē (9. vai 12. klasē), kā arī pedagogus tādos priekšmetos kā mūzika, sports, fizika, matemātika, svešvalodas.
Jaunajiem punktiem jākļūst par pamatu 2023./2024.m ācību gadā jau pieņemto lēmumu pārskatīšanai par pedagogu atstādināšanu.
Līdz ar to piedāvāju:
Izteikt 48.panta septīto daļu šādā redakcija:
(7) Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta
noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pedagogam izsaka brīdīnājumu par nepieciešamību triju mēnešu laikā nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Par brīdīnājumu nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā.
Ja pedagogs triju mēnešu laikā no brīdīnājuma izsakšanas brīža nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts attiecīgais ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Ja pedagogs triju mēnešu laikā no atstadināšanas no amata pienākumu pildīšanas brīža nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Papildināt 48.pantu ar devito daļu šādā redakcija:
(9) Izglītības iestādes vadītājam ir tiesības iesniegt lēmttiesīgai institūcijai (iestādei) motivēto lūgumu pagarināt 49.panta septītajā daļā noteikto atstadināšanas no amata pienākumu pildīšanas periodu konkrētam pedagogam, bet ne ilgāk kā par trīm mēnešiem. Lēmttiesīgai institūcijai (iestādei) ir pieņēm attiecīgo lēmumu 10 darba dienu laikā.
Prakse pēkšņi atstādināt pedagogus no amata pienākumu pildīšanas mācību gada vidū noved pie nespējas skolām nodrošināt nepārtrauktu mācību procesu, jo daudzos gadījumos pedagoga (vai vairāku pedagogu) nomaiņu īsā laikā nodrošināt vienkārši nav iespējams. Tāpat uz trīs mēnešu atstādināšanas periodu pieņemt jaunu darbinieku nav lietderīgi, jo pastāv iespēja, ka atstādinātais pedagogs noliks eksāmenu un atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas. Darbojošās prakses rezultātā vispirms cieš bērni. Īpaši kritiski tas ir izlaidumu – devīto un divpadsmito klašu skolēniem.
Tāpēc tiek piedāvāts ieviest trīspakāpju procesu: brīdinājums – atstādināšana – atlaišana, bet kopējo periodu, kurā pedagogs var sagatavoties un nodot valsts valodu nepieciešamajā līmenī, pagarināt no trim līdz sešiem mēnešiem. Turklāt individuālos gadījumos, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja rakstisku iesniegumu, konkrētam pedagogam varētu piešķirt vēl 3 mēnešus. Tas varētu skart gadījumus, kad pedagogs māca izlaiduma klasē (9. vai 12. klasē), kā arī pedagogus tādos priekšmetos kā mūzika, sports, fizika, matemātika, svešvalodas.
Jaunajiem punktiem jākļūst par pamatu 2023./2024.m ācību gadā jau pieņemto lēmumu pārskatīšanai par pedagogu atstādināšanu.
Līdz ar to piedāvāju:
Izteikt 48.panta septīto daļu šādā redakcija:
(7) Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta
noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pedagogam izsaka brīdīnājumu par nepieciešamību triju mēnešu laikā nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Par brīdīnājumu nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā.
Ja pedagogs triju mēnešu laikā no brīdīnājuma izsakšanas brīža nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiek izdarīts attiecīgais ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Ja pedagogs triju mēnešu laikā no atstadināšanas no amata pienākumu pildīšanas brīža nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Papildināt 48.pantu ar devito daļu šādā redakcija:
(9) Izglītības iestādes vadītājam ir tiesības iesniegt lēmttiesīgai institūcijai (iestādei) motivēto lūgumu pagarināt 49.panta septītajā daļā noteikto atstadināšanas no amata pienākumu pildīšanas periodu konkrētam pedagogam, bet ne ilgāk kā par trīm mēnešiem. Lēmttiesīgai institūcijai (iestādei) ir pieņēm attiecīgo lēmumu 10 darba dienu laikā.
12.02.2024. 17:39
Fiziska persona
Par Izglītības likuma 55.panta 2¹) punkta īstenošanu
Saskaņā ar Izglītības likuma 55.panta 2¹) punktu, izglītojamam ir tiesības:
2¹) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas
prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;
Tomēr likumā nav iestrādāts mehānisms, kas nodrošinātu šī punkta izpildi. Nav skaidrs realizācijas modelis un finansējuma avoti.
Šodien tieši personalizēta pieeja ļautu skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, ātrāk adaptēties jaunajām prasībām, pārejai uz mācībām valsts valodā.
Šis jautājums aktuāls ne tikai tiem skolēniem – mazākumtautību pārstāvjiem, kuri 2023. gada 1. septembrī jau pārgājuši uz 100% mācībām valsts valodā (t.i., pirmo, ceturto un septīto klašu skolēni). Tādā pašā mērā jautājums ir aktuāls otro, trešo, piekto un sesto klašu skolēniem – t.i., tiem bērniem, kuri turpina mācīties pēc t.s. “bilingvālās sistēmas”. Realitātē šie bērni mācās pēc latviešu valodā izdotām mācību grāmatām. Visi mācību materiāli un testi digitālajā vidē arī ir tikai valsts valodā. “Bilingvālitāte” faktiski attiecas tikai uz instrukciju valodu klasē.
Lielākajai daļai bērnu – mazākumtautību pārstāvjiem, kuri mācās sākumskolā un pamatskolā, valsts valodas zināšanu līmenis vēl ir nepietiekams, lai patstāvīgi apgūtu mācību vielu mācību grāmatās, kas izdotas ne dzimtajā valodā. Tas ietekmē gan materiāla apguves kvalitāti, gan bērnu vērtējumus. Bērni var nesaprast vai pārprast kontroldarbu jautājumus, un līdz ar to bērni sniedz nepareizu atbildi, vai arī nespēj formulēt atbildi. Valsts valodas zināšanu līmenis katras konkrētās klases ietvaros ir ļoti dažāds. Īpaši neaizsargāti ir tie bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, arī bērni ar disleksiju.
Tas nozīmē, ka, apgūstot valsts valodu kā nedzimto, ja nav diferenciācijas, zūd valodas apguves efektivitāte. Daudziem bērniem nepieciešams vienkārši vairāk laika valodas apguvei, nekā to paredz standarta programma. Standarta programma šādiem bērniem ir pārāk sarežģīta.
Tas nozīmē, ka skolām jādod iespēja, organizējot valsts valodas apmācību, piemērot diferencētu pieeju, tostarp dalot klasi grupās, kurās mācāmā materiāla sarežģītības līmenis ir atšķirīgs.
Tas arī nozīmē, ka skolām jādod iespēja organizēt papildu latviešu valodas nodarbības (fakultatīvus) tiem bērniem, kuriem nepieciešams valodas zināšanas “pavilkt” līdz nepieciešamajam līmenim. Šobrīd šiem mērķiem skolām trūkst resursa – skolotāju un atbilstoša finansējuma.
Tāpēc skolām jādod iespēja iepirkt un izmantot tādu mācību literatūru, kas palīdzētu sasniegt izvirzīto mērķi – valsts valodas apguvi, un piešķirts atbilstošs finansējums. Piemēram, skolas varētu iegādāties LAIPA izdoto mācību literatūru – tie ir mācību grāmatu, darba burtnīcu un grāmatu skolotājam komplekti A1, A2, B1, B2 līmeņiem. Tās ir lieliskas kvalitātes mācību grāmatas, kas izstrādātas pēc starptautiskiem standartiem, un kurām ir arī audio pavadījums.
Jāatzīmē, ka reformas ietvaros skola 2030 latviešu valodas mācību grāmatas mazākumtautību programmām tā arī nav izdotas un iespiestas.
Ņemot vērā izklāstīto, ierosinu:
1) Papildināt Izglītības likuma 14.pantu (Ministru kabineta kompetence izglītībā) ar 50. punktu:
Ministru kabinets:
…
50) nosaka kārtību, kādā notiek individualizēts un personalizēts atbalsts valsts valodas prasmes apguvei pamatizglītībā, kas ir minēts šajā likumā 55.panta 2¹) punktā, kā arī nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējums šajā likumā 55.panta 2¹) punktā izvirzīta mērķa sasniegšanai.
2) Papildināt Izglītības likuma 15.pantu (Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā) ar 11¹. punktu:
Izglītības un zinātnes ministrija:
…..
11¹) lai sasniegtu šī likuma 55. panta 2¹) punkta izvirzīto mērķi, latviešu valodas apguves programmas ietvaros (tai skaitā mazākumtautību izglītības programmām), izstrādā metodiskos un mācību materiālus, diferencējot tos atkarībā no izglītojamo un izglītojamo grupu individuālās vajadzības, tai skaitā izglītojamiem ar īpašām vajadzībām.
Saskaņā ar Izglītības likuma 55.panta 2¹) punktu, izglītojamam ir tiesības:
2¹) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas
prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;
Tomēr likumā nav iestrādāts mehānisms, kas nodrošinātu šī punkta izpildi. Nav skaidrs realizācijas modelis un finansējuma avoti.
Šodien tieši personalizēta pieeja ļautu skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, ātrāk adaptēties jaunajām prasībām, pārejai uz mācībām valsts valodā.
Šis jautājums aktuāls ne tikai tiem skolēniem – mazākumtautību pārstāvjiem, kuri 2023. gada 1. septembrī jau pārgājuši uz 100% mācībām valsts valodā (t.i., pirmo, ceturto un septīto klašu skolēni). Tādā pašā mērā jautājums ir aktuāls otro, trešo, piekto un sesto klašu skolēniem – t.i., tiem bērniem, kuri turpina mācīties pēc t.s. “bilingvālās sistēmas”. Realitātē šie bērni mācās pēc latviešu valodā izdotām mācību grāmatām. Visi mācību materiāli un testi digitālajā vidē arī ir tikai valsts valodā. “Bilingvālitāte” faktiski attiecas tikai uz instrukciju valodu klasē.
Lielākajai daļai bērnu – mazākumtautību pārstāvjiem, kuri mācās sākumskolā un pamatskolā, valsts valodas zināšanu līmenis vēl ir nepietiekams, lai patstāvīgi apgūtu mācību vielu mācību grāmatās, kas izdotas ne dzimtajā valodā. Tas ietekmē gan materiāla apguves kvalitāti, gan bērnu vērtējumus. Bērni var nesaprast vai pārprast kontroldarbu jautājumus, un līdz ar to bērni sniedz nepareizu atbildi, vai arī nespēj formulēt atbildi. Valsts valodas zināšanu līmenis katras konkrētās klases ietvaros ir ļoti dažāds. Īpaši neaizsargāti ir tie bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, arī bērni ar disleksiju.
Tas nozīmē, ka, apgūstot valsts valodu kā nedzimto, ja nav diferenciācijas, zūd valodas apguves efektivitāte. Daudziem bērniem nepieciešams vienkārši vairāk laika valodas apguvei, nekā to paredz standarta programma. Standarta programma šādiem bērniem ir pārāk sarežģīta.
Tas nozīmē, ka skolām jādod iespēja, organizējot valsts valodas apmācību, piemērot diferencētu pieeju, tostarp dalot klasi grupās, kurās mācāmā materiāla sarežģītības līmenis ir atšķirīgs.
Tas arī nozīmē, ka skolām jādod iespēja organizēt papildu latviešu valodas nodarbības (fakultatīvus) tiem bērniem, kuriem nepieciešams valodas zināšanas “pavilkt” līdz nepieciešamajam līmenim. Šobrīd šiem mērķiem skolām trūkst resursa – skolotāju un atbilstoša finansējuma.
Tāpēc skolām jādod iespēja iepirkt un izmantot tādu mācību literatūru, kas palīdzētu sasniegt izvirzīto mērķi – valsts valodas apguvi, un piešķirts atbilstošs finansējums. Piemēram, skolas varētu iegādāties LAIPA izdoto mācību literatūru – tie ir mācību grāmatu, darba burtnīcu un grāmatu skolotājam komplekti A1, A2, B1, B2 līmeņiem. Tās ir lieliskas kvalitātes mācību grāmatas, kas izstrādātas pēc starptautiskiem standartiem, un kurām ir arī audio pavadījums.
Jāatzīmē, ka reformas ietvaros skola 2030 latviešu valodas mācību grāmatas mazākumtautību programmām tā arī nav izdotas un iespiestas.
Ņemot vērā izklāstīto, ierosinu:
1) Papildināt Izglītības likuma 14.pantu (Ministru kabineta kompetence izglītībā) ar 50. punktu:
Ministru kabinets:
…
50) nosaka kārtību, kādā notiek individualizēts un personalizēts atbalsts valsts valodas prasmes apguvei pamatizglītībā, kas ir minēts šajā likumā 55.panta 2¹) punktā, kā arī nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējums šajā likumā 55.panta 2¹) punktā izvirzīta mērķa sasniegšanai.
2) Papildināt Izglītības likuma 15.pantu (Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā) ar 11¹. punktu:
Izglītības un zinātnes ministrija:
…..
11¹) lai sasniegtu šī likuma 55. panta 2¹) punkta izvirzīto mērķi, latviešu valodas apguves programmas ietvaros (tai skaitā mazākumtautību izglītības programmām), izstrādā metodiskos un mācību materiālus, diferencējot tos atkarībā no izglītojamo un izglītojamo grupu individuālās vajadzības, tai skaitā izglītojamiem ar īpašām vajadzībām.
13.02.2024. 13:12