Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 618 "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" koordinācijas institūcijai tika doti uzdevumi veikt "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likuma grozījumus. 2023. gada 11. maijā tika pieņemts likums "Grozījumi Komerclikumā", ar kuru tiek mainīta komercsabiedrību reorganizācijas kārtība, tādēļ nepieciešams veikt valsts kapitālsabiedrību reorganizācijas procesa regulējuma salāgošanu ar jauno Komerclikuma regulējumu.
Mērķa apraksts
Grozījumi tiek gatavoti, lai salāgotu Likuma regulējumu ar izmaiņām Komerclikumā un īstenotu Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojums Nr. 618 "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" atbalstītos risinājumus publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabojumam, kā arī nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā normu, kas nosaka publiskas personas kapitālsabiedrību dibināšanas procesuālo kārtību, integrēšanu šajā likumā.
Politikas jomas
Publiskās pārvaldes politika; Uzņēmējdarbības politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.07.2023. - 11.08.2023.
Informācija
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
- Publiskas personas
Skaidrojums un ietekme
Ar grozījumiem tiek precizēta valsts kapitālsabiedrību dibināšanas kārtība, valsts līdzdalības pārvērtēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kas skar potenciālo tirgus dalībnieku intereses.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Valsts iesaiste komercdarbībā var potenciāli skart jebkura no komercdarbības nozares tirgus dalībnieka interesēm.
Sagatavoja
Ilze Grīnberga (VK)
Atbildīgā persona
Pēteris Vilks (VK)
Izsludināšanas datums
28.07.2023. 17:01
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jurģis Zālītis
Lūdzu papildiniet ar mērķi prioritāri virzīt valsts kapitālsabiedrības uz biržu - vai nu emitējot obligācijas vai IPO.
Valsts patur kapitālsabiedrības kontrolē ar 51-75% kapitāldaļām, taču iedzīvotāji var investēt uzņēmumos uz saņemt dividendes.
Tas arī piespiedīs bankas aktivizēties konkurencē uz kreditēšanu, kā arī piespiedīs uzņēmumus ieviest procesus labai korporatīvajai pārvaldei.
Finanšu ministrija vēlas 9-10% IKP biržas kapitalizācijā, tad šis ir vienīgais veids.
Valsts patur kapitālsabiedrības kontrolē ar 51-75% kapitāldaļām, taču iedzīvotāji var investēt uzņēmumos uz saņemt dividendes.
Tas arī piespiedīs bankas aktivizēties konkurencē uz kreditēšanu, kā arī piespiedīs uzņēmumus ieviest procesus labai korporatīvajai pārvaldei.
Finanšu ministrija vēlas 9-10% IKP biržas kapitalizācijā, tad šis ir vienīgais veids.
30.07.2023. 20:12
Uldis Biķis - AS Latvijas Finieris
Viedoklis par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Piedāvātie grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu, kas nosaka, ka augstākā lēmējinstitūcija ir tiesīga ierosināt publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā ārkārtas izvērtēšanu arī kapitālsabiedrībām, kuru akcijas nav atsavināmas un var dot uzdevumu atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus.
Attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas nav atsavināmas, likumdevējs likumos ir skaidri paudis nostāju, ka kapitālsabiedrības, kuras ir stratēģiski nozīmīgas valstij, nav atsavināmas un šāda likumdevēja nostāja ir nostiprināta attiecīgajos likumos.
Atbilstoši līdzšinējam regulējumam iespējamajam līdzdalības pārvērtējumam šajās kapitālsabiedrībās būtu jābūt ierosinātam un apspriestam atsevišķa attiecīgo likumu grozījumu veidā, tādējādi padarot šo procesu par pietiekami publisku, iesaistot tā apspriešanā sabiedrību, nevalstiskās organizācijas.
Iekļaujot neatsavināmu kapitālsabiedrību līdzdalības izvērtēšanas un saglabāšanas jautājumu vispārējā regulējumā par valsts līdzdalības izvērtējumu, pastāv risks, ka neatsavināmu valsts kapitālsabiedrību līdzdalības saglabāšanas jautājums tiktu izskatīts bez pietiekamas sabiedrības iesaistes, bet kā viens no ķēdes posmiem, pamatojoties uz šo likumu.
Tas savukārt būtu pretrunā ar likumdevēja pausto nostāju, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski svarīgas valstij, līdz ar to jebkuram jautājumam attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām ir jābūt apspriestam, iesaistot nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas un sabiedrību kopumā.
Kā arī nav skaidrs likumprojektā iekļautais formulējums, ka augstākā lēmējinstitūcija var uzdot “atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus.”
Līdz ar to no piedāvātajiem likuma grozījumiem ir izslēdzama likuma 7.1 panta 3. un 4. daļa, ka arī 7.1 2.daļā ir jāprecizē, ka ārkārtas izvērtējumu veic saskaņā ar likuma 7.pantu kopumā, tātad arī ievērojot 7.panta 3.daļā noteikto ierobežojumu.
Piedāvātie grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu, kas nosaka, ka augstākā lēmējinstitūcija ir tiesīga ierosināt publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā ārkārtas izvērtēšanu arī kapitālsabiedrībām, kuru akcijas nav atsavināmas un var dot uzdevumu atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus.
Attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas nav atsavināmas, likumdevējs likumos ir skaidri paudis nostāju, ka kapitālsabiedrības, kuras ir stratēģiski nozīmīgas valstij, nav atsavināmas un šāda likumdevēja nostāja ir nostiprināta attiecīgajos likumos.
Atbilstoši līdzšinējam regulējumam iespējamajam līdzdalības pārvērtējumam šajās kapitālsabiedrībās būtu jābūt ierosinātam un apspriestam atsevišķa attiecīgo likumu grozījumu veidā, tādējādi padarot šo procesu par pietiekami publisku, iesaistot tā apspriešanā sabiedrību, nevalstiskās organizācijas.
Iekļaujot neatsavināmu kapitālsabiedrību līdzdalības izvērtēšanas un saglabāšanas jautājumu vispārējā regulējumā par valsts līdzdalības izvērtējumu, pastāv risks, ka neatsavināmu valsts kapitālsabiedrību līdzdalības saglabāšanas jautājums tiktu izskatīts bez pietiekamas sabiedrības iesaistes, bet kā viens no ķēdes posmiem, pamatojoties uz šo likumu.
Tas savukārt būtu pretrunā ar likumdevēja pausto nostāju, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski svarīgas valstij, līdz ar to jebkuram jautājumam attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām ir jābūt apspriestam, iesaistot nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas un sabiedrību kopumā.
Kā arī nav skaidrs likumprojektā iekļautais formulējums, ka augstākā lēmējinstitūcija var uzdot “atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus.”
Līdz ar to no piedāvātajiem likuma grozījumiem ir izslēdzama likuma 7.1 panta 3. un 4. daļa, ka arī 7.1 2.daļā ir jāprecizē, ka ārkārtas izvērtējumu veic saskaņā ar likuma 7.pantu kopumā, tātad arī ievērojot 7.panta 3.daļā noteikto ierobežojumu.
10.08.2023. 09:35
Kristaps Klauss - Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija
Nepieciešams skaidri noteikt kritērijus, pie kādiem ir izsludināma Ārkārtas līdzdalības izvērtēšana, kas noteikta 7.prim1 pantā
Nepieciešams vēlreiz izvērtēt 7.prim1 panta 4.daļas formulējumu "ietver uzdevumu atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 65.pantam, kas nosaka MK ir likumdošanas iniciatīva. Likuma grozījumos ietvertais formulējums "ietver uzdevumu atcelt" ir interpretējams, ka augstākā lēmējinstitūcija jeb Ministru kabinets pārņem no Saeimas tiesības lemt par likumos noteiktiem atsavināšanas ierobežojumiem.
Nepieciešams vēlreiz izvērtēt 7.prim1 panta 4.daļas formulējumu "ietver uzdevumu atcelt kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšanas ierobežojumus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 65.pantam, kas nosaka MK ir likumdošanas iniciatīva. Likuma grozījumos ietvertais formulējums "ietver uzdevumu atcelt" ir interpretējams, ka augstākā lēmējinstitūcija jeb Ministru kabinets pārņem no Saeimas tiesības lemt par likumos noteiktiem atsavināšanas ierobežojumiem.
10.08.2023. 14:45
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK), ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (23-TA-1130), (turpmāk – Likumprojekts), kas nodots publiskā apspriešanā līdz 11.08.2023. un sniedz šādus iebildumus, priekšlikumus un komentārus.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 2.pantu.
Pamatojums:
Likumprojekta 2.pants paredz izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 5. pantā, kas nosaka kādu līdzdalības jautājumu izlemšana ietilpst publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē. Ar grozījumiem tiek paredzēts izslēgt 5. panta otro un trešo daļu. Ievērojot, ka šīs daļas tiek izslēgtas ar Likumprojektu, ir nepieciešams grozīt arī Likuma 5. panta ceturto daļu, kurā ir atsauce uz 5. panta otro un trešo daļu.
Priekšlikums:
Likuma 5. panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “otrajā” un “trešajā”.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 4.pantu.
Pamatojums:
Likums tiek papildināts ar 7.1 pantu par ārkārtas līdzdalības izvērtēšanu. LDDK norāda, ka piedāvātais regulējums augstākai lēmējinstitūcijai piešķir tiesības ierosināt ārkārtas izvērtēšanu publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā. LDDK ieskatā šī panta ceturtajā daļā noteiktais ir pretrunā vai vairākiem augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtiem lēmumiem un likumdevēja lēmumiem attiecībā uz LDDK biedru – VAS Latvijas Valsts meži , proti, ar 1999.gada 24.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu”, kura 1. punkts nosaka: ‘’1. Nodibināt neprivatizējamu valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.”, kā arī Meža likuma 4. panta otrā daļa: “Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.”
Ņemot vērā konkrētos nozaru tiesību aktus, likumdevējs tieši un apzināti ir rīkojies tā, lai valsts interesēm stratēģiski svarīgus resursus, tajā skaitā kapitālsabiedrības, apzināti noteiktu par neprivatizējamām. Nav apstrīdams, ka šāda likumdevēja solis ir bijis tiešs, apzināts un uz valsts interešu aizsardzību vērsts. Līdz ar to ir norādāms, ka likumdevējs ir skaidri norādījis regulējumu par sabiedrības akciju saglabāšanu valstij vai līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā.
Kā arī šādu tiesību piešķiršana augstākai lēmējinstitūcijai pilnībā padara par spēku neesošu attiecīgos likumos noteiktus nosacījumus, kas nebūtu pieļaujams.
Priekšlikums:
Svītrot Likumprojekta 4.pantā ietverto priekšlikumu: papildināt Likumu ar 7.1 panta trešo un ceturto daļu, un 7.1 pantu papildināt ar nosacījumu – “Šī panta noteikumi nav attiecināmi uz kapitālsabiedrībām, kurām likumos ir noteikts, ka to kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.”
LDDK iebilst pret Likumprojekta 6.pantu.
Pamatojums:
Likums tiek papildināts ar 9.1 pantu, nosakot publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības vispārējos principus. Šī panta pirmās daļas 1. punkts definē terminu- informēta un aktīva īpašnieka princips - publiska persona skaidri definē publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā stratēģisko mērķi un būtiskos uzdevumus, kā arī periodiski izvērtē to aktualitāti.
Priekšlikums:
Likumprojekta 6.pantā ietverto priekšlikumu attiecībā uz Likuma 9.1 panta pirmās daļas 1. punktu: aizvietot vārdu “periodiski” ar konkrēti noteiktu laika periodu. Šāds priekšlikums ir pamatojams ar likumdevēja skaidri izteiktu gribu par mērķu un būtisko uzdevumu pārvērtēšanu.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 20.pantu.
Pamatojums:
Likuma 31. panta piedāvātā redakcija nosaka jaunu regulējumu par valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā. Likuma 31. pants papildināts ar jaunām daļām. Septītā daļa nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, pamatoti argumentējot pieņemto lēmumu un informējot par to koordinācijas institūciju. Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.
Ir saprotams, kādēļ šāds regulējums tiek ieviests Likumprojektā, tomēr norādām, ka tas rada papildu birokrātisku slogu.
Priekšlikums:
Rosinām Likumprojekta 20.pantā ietvertā Likuma 31. panta septītajā daļā noteikt, ka gadījumā, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai padome ir noraidījusi nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, tā pamatoti argumentē savu viedokli un pēc koordinācijas institūcijas pieprasījuma, informē to.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 30.pantu.
Pamatojums:
Likuma 58. panta pirmās daļas 3. punktā papildināti g), h) un j) apakšpunkti. G) apakšpunkts paredz publiskot valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumu vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, kas regulē tās darbību, norādot attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzēto) laiku (slodzi).
Priekšlikums:
Likumprojekta 58. panta pirmās daļas 3. punkta g) apakšpunktā svītrot vārdus “norādot attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzēto) laiku (slodzi)”. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam ar publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi. Ņemot vērā, ka pilnvarojuma līgums paredzēto slodzi kādā pilnvarojums ir pildāms neparedz no savas tiesiskās dabas, kā arī Komerclikumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā nostiprināto, ka valde vada sabiedrību kopīgi, laika slodzi nav iespējams noteikt, jo kapitālsabiedrības vadīšana notiek nepārtraukti pilnvarojuma līguma ietvaros.
Likumprojekta 58. panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā svītrot vārdus “kā arī izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citus saņemtos maksājumus katrā gadā,”. Šādas informācijas publiskošana nav saprotama no lietderības viedokļa. Tāpat Likumprojektā nav pateikts, kad šādu informāciju ir jāpublisko. Papildus vēršam uzmanību, ka valdes un padomes locekļi ir valsts amatpersonas, viņu saņemtais atalgojums ir redzams valsts amatpersonu deklarācijās. Jauns publiskošanas pienākums katru gadu uzliek nevajadzīgu slogu kapitālsabiedrībām, ja informācija jau ir pieejama citos publisko reģistros.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 48.pantu.
Pamatojums:
Likuma 94. pants ir izteikts jaunā redakcijā saistībā ar akcionāru sapulces un akciju turētāja kompetences jomām. Vēršam uzmanību, ka trešajā daļā ieviesusies redakcionāla kļūda un tai ir jābūt norādītai kā otrajai daļai. Likuma 94. panta otrajā daļā (redakcijā norādīts trešā daļa) ir noteikts, ka akciju turētājam ir tiesības pieņemt lēmumus bez akcionāra sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākas lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums, kā arī jautājumos, kuros lēmums jāpieņem nekavējoties, lai nodrošinātu sabiedrības pārvaldības nepārtrauktību. Piedāvātā redakcija paredz, ka augstāka lēmējinstitūcija var pieņemt vienpersoniski lēmumu, kas ir akcionāra sapulces kompetencē, tādējādi šādu lēmumu saskaņošana nenotiks ar kapitālsabiedrības valdi/padomi. Atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, šāda vienpersoniska akciju turētāja lēmuma pieņemšana varētu notikt tikai kādos īpaši kritiskos jautājumos, nevis, piemēram, pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana.
Priekšlikums:
LDDK rosina noteikt, ka akciju turētāja kompetence vienpersonisku lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kapitālsabiedrību varētu būt noteikta konkrētos likumdevēja uzskaitītos gadījumos, kā piemēram, likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 50.pantu.
Pamatojums:
Likuma 102. pantā otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Ar to tiek noteikts, kādus lēmumus akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus, tostarp arī tad, ja tie paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu nav bijuši norādīti. Kā viens no uzskaitītajiem lēmumiem - “valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;”. Valdes locekļu ievēlēšana ir padomes uzdevumos saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. pantu, kā arī to atsaukšana un atlīdzības noteikšana.
Priekšlikums:
Likuma 102. pantā pie akcionāru sapulces izskatāmajiem jautājumiem (visos uzskaitītajos gadījumos) likt atsauces par akcionāra kompetenci, ja sabiedrībā nav izveidota padome.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 53.pantu.
Pamatojums:
Likumā ieviests jauns pants par attālinātas akcionāru sapulces protokolu (105.1 pants). Mūsdienās attālinātās sanāksmes, tostarp akcionāru sapulces būtu tikai atvieglojums ikvienam rīkotājam. Likumprojektā noteiktais videoieraksts un tā datnes uzglabāšanas veids nav vispārīgi pamatojams no personas datu apstrādes viedokļa. Likumdevējam ietverot normatīvajos tiesību aktos prasības, kas saistītas ar personas datu apstrādi, ir jāvērtē tā samērīgums. Ja personas datu apstrādi samērīgi var ierobežot un mērķi sasniegt ar citiem līdzekļiem, tad pārmērīga personas datu apstrāde nav pamatota. Mērķis redzēt pārredzami akcionāru sapulces norises gaitu tiek sasniegts ar akcionāru sapulces protokolu. Tostarp, problēma varētu rasties tehniski to nodrošinot – vai visiem būs pieejami droši rīki, kas šāda videoieraksta veikšanu spēs nodrošināt. Kā arī videoieraksta uzglabāšanai ir jānosaka cik ilgi šādi ieraksti būtu jāglabā. Papildus norādām, ka akcionāru sapulces protokols, tostarp tāda akcionāru sapulce, kas ir norisinājusies attālināti, visa darba gaita tiek protokolēta protokolā, kas arī atspoguļo visu akcionāra sapulces gaitu.
Priekšlikums:
Izslēgt no Likumprojekta 53.pantā ietverto Likuma 105.1 panta nosacījumu, ka tiek veikts sapulces gaitas videoieraksts. Pretējā gadījumā rosinām Likumprojekta saskaņošanas posmā par videoieraksta veikšanu lūgt Datu valsts inspekcijas viedokli kā kompetentās institūcijas viedokli.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 2.pantu.
Pamatojums:
Likumprojekta 2.pants paredz izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 5. pantā, kas nosaka kādu līdzdalības jautājumu izlemšana ietilpst publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē. Ar grozījumiem tiek paredzēts izslēgt 5. panta otro un trešo daļu. Ievērojot, ka šīs daļas tiek izslēgtas ar Likumprojektu, ir nepieciešams grozīt arī Likuma 5. panta ceturto daļu, kurā ir atsauce uz 5. panta otro un trešo daļu.
Priekšlikums:
Likuma 5. panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “otrajā” un “trešajā”.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 4.pantu.
Pamatojums:
Likums tiek papildināts ar 7.1 pantu par ārkārtas līdzdalības izvērtēšanu. LDDK norāda, ka piedāvātais regulējums augstākai lēmējinstitūcijai piešķir tiesības ierosināt ārkārtas izvērtēšanu publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā. LDDK ieskatā šī panta ceturtajā daļā noteiktais ir pretrunā vai vairākiem augstākās lēmējinstitūcijas pieņemtiem lēmumiem un likumdevēja lēmumiem attiecībā uz LDDK biedru – VAS Latvijas Valsts meži , proti, ar 1999.gada 24.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 453 “Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu”, kura 1. punkts nosaka: ‘’1. Nodibināt neprivatizējamu valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.”, kā arī Meža likuma 4. panta otrā daļa: “Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.”
Ņemot vērā konkrētos nozaru tiesību aktus, likumdevējs tieši un apzināti ir rīkojies tā, lai valsts interesēm stratēģiski svarīgus resursus, tajā skaitā kapitālsabiedrības, apzināti noteiktu par neprivatizējamām. Nav apstrīdams, ka šāda likumdevēja solis ir bijis tiešs, apzināts un uz valsts interešu aizsardzību vērsts. Līdz ar to ir norādāms, ka likumdevējs ir skaidri norādījis regulējumu par sabiedrības akciju saglabāšanu valstij vai līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā.
Kā arī šādu tiesību piešķiršana augstākai lēmējinstitūcijai pilnībā padara par spēku neesošu attiecīgos likumos noteiktus nosacījumus, kas nebūtu pieļaujams.
Priekšlikums:
Svītrot Likumprojekta 4.pantā ietverto priekšlikumu: papildināt Likumu ar 7.1 panta trešo un ceturto daļu, un 7.1 pantu papildināt ar nosacījumu – “Šī panta noteikumi nav attiecināmi uz kapitālsabiedrībām, kurām likumos ir noteikts, ka to kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.”
LDDK iebilst pret Likumprojekta 6.pantu.
Pamatojums:
Likums tiek papildināts ar 9.1 pantu, nosakot publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības vispārējos principus. Šī panta pirmās daļas 1. punkts definē terminu- informēta un aktīva īpašnieka princips - publiska persona skaidri definē publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā stratēģisko mērķi un būtiskos uzdevumus, kā arī periodiski izvērtē to aktualitāti.
Priekšlikums:
Likumprojekta 6.pantā ietverto priekšlikumu attiecībā uz Likuma 9.1 panta pirmās daļas 1. punktu: aizvietot vārdu “periodiski” ar konkrēti noteiktu laika periodu. Šāds priekšlikums ir pamatojams ar likumdevēja skaidri izteiktu gribu par mērķu un būtisko uzdevumu pārvērtēšanu.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 20.pantu.
Pamatojums:
Likuma 31. panta piedāvātā redakcija nosaka jaunu regulējumu par valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā. Likuma 31. pants papildināts ar jaunām daļām. Septītā daļa nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājam vai padomei ir tiesības noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, pamatoti argumentējot pieņemto lēmumu un informējot par to koordinācijas institūciju. Tādā gadījumā šajā pantā minētais nepieciešamo kandidātu atlases process tiek organizēts atkārtoti.
Ir saprotams, kādēļ šāds regulējums tiek ieviests Likumprojektā, tomēr norādām, ka tas rada papildu birokrātisku slogu.
Priekšlikums:
Rosinām Likumprojekta 20.pantā ietvertā Likuma 31. panta septītajā daļā noteikt, ka gadījumā, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai padome ir noraidījusi nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, tā pamatoti argumentē savu viedokli un pēc koordinācijas institūcijas pieprasījuma, informē to.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 30.pantu.
Pamatojums:
Likuma 58. panta pirmās daļas 3. punktā papildināti g), h) un j) apakšpunkti. G) apakšpunkts paredz publiskot valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumu vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, kas regulē tās darbību, norādot attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzēto) laiku (slodzi).
Priekšlikums:
Likumprojekta 58. panta pirmās daļas 3. punkta g) apakšpunktā svītrot vārdus “norādot attiecīgā amata pienākumu veikšanai aprēķināto (paredzēto) laiku (slodzi)”. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam ar publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi. Ņemot vērā, ka pilnvarojuma līgums paredzēto slodzi kādā pilnvarojums ir pildāms neparedz no savas tiesiskās dabas, kā arī Komerclikumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā nostiprināto, ka valde vada sabiedrību kopīgi, laika slodzi nav iespējams noteikt, jo kapitālsabiedrības vadīšana notiek nepārtraukti pilnvarojuma līguma ietvaros.
Likumprojekta 58. panta pirmās daļas 3. punkta f) apakšpunktā svītrot vārdus “kā arī izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citus saņemtos maksājumus katrā gadā,”. Šādas informācijas publiskošana nav saprotama no lietderības viedokļa. Tāpat Likumprojektā nav pateikts, kad šādu informāciju ir jāpublisko. Papildus vēršam uzmanību, ka valdes un padomes locekļi ir valsts amatpersonas, viņu saņemtais atalgojums ir redzams valsts amatpersonu deklarācijās. Jauns publiskošanas pienākums katru gadu uzliek nevajadzīgu slogu kapitālsabiedrībām, ja informācija jau ir pieejama citos publisko reģistros.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 48.pantu.
Pamatojums:
Likuma 94. pants ir izteikts jaunā redakcijā saistībā ar akcionāru sapulces un akciju turētāja kompetences jomām. Vēršam uzmanību, ka trešajā daļā ieviesusies redakcionāla kļūda un tai ir jābūt norādītai kā otrajai daļai. Likuma 94. panta otrajā daļā (redakcijā norādīts trešā daļa) ir noteikts, ka akciju turētājam ir tiesības pieņemt lēmumus bez akcionāra sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākas lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums, kā arī jautājumos, kuros lēmums jāpieņem nekavējoties, lai nodrošinātu sabiedrības pārvaldības nepārtrauktību. Piedāvātā redakcija paredz, ka augstāka lēmējinstitūcija var pieņemt vienpersoniski lēmumu, kas ir akcionāra sapulces kompetencē, tādējādi šādu lēmumu saskaņošana nenotiks ar kapitālsabiedrības valdi/padomi. Atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, šāda vienpersoniska akciju turētāja lēmuma pieņemšana varētu notikt tikai kādos īpaši kritiskos jautājumos, nevis, piemēram, pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana.
Priekšlikums:
LDDK rosina noteikt, ka akciju turētāja kompetence vienpersonisku lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kapitālsabiedrību varētu būt noteikta konkrētos likumdevēja uzskaitītos gadījumos, kā piemēram, likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 50.pantu.
Pamatojums:
Likuma 102. pantā otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Ar to tiek noteikts, kādus lēmumus akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus, tostarp arī tad, ja tie paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu nav bijuši norādīti. Kā viens no uzskaitītajiem lēmumiem - “valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;”. Valdes locekļu ievēlēšana ir padomes uzdevumos saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. pantu, kā arī to atsaukšana un atlīdzības noteikšana.
Priekšlikums:
Likuma 102. pantā pie akcionāru sapulces izskatāmajiem jautājumiem (visos uzskaitītajos gadījumos) likt atsauces par akcionāra kompetenci, ja sabiedrībā nav izveidota padome.
LDDK iebilst pret Likumprojekta 53.pantu.
Pamatojums:
Likumā ieviests jauns pants par attālinātas akcionāru sapulces protokolu (105.1 pants). Mūsdienās attālinātās sanāksmes, tostarp akcionāru sapulces būtu tikai atvieglojums ikvienam rīkotājam. Likumprojektā noteiktais videoieraksts un tā datnes uzglabāšanas veids nav vispārīgi pamatojams no personas datu apstrādes viedokļa. Likumdevējam ietverot normatīvajos tiesību aktos prasības, kas saistītas ar personas datu apstrādi, ir jāvērtē tā samērīgums. Ja personas datu apstrādi samērīgi var ierobežot un mērķi sasniegt ar citiem līdzekļiem, tad pārmērīga personas datu apstrāde nav pamatota. Mērķis redzēt pārredzami akcionāru sapulces norises gaitu tiek sasniegts ar akcionāru sapulces protokolu. Tostarp, problēma varētu rasties tehniski to nodrošinot – vai visiem būs pieejami droši rīki, kas šāda videoieraksta veikšanu spēs nodrošināt. Kā arī videoieraksta uzglabāšanai ir jānosaka cik ilgi šādi ieraksti būtu jāglabā. Papildus norādām, ka akcionāru sapulces protokols, tostarp tāda akcionāru sapulce, kas ir norisinājusies attālināti, visa darba gaita tiek protokolēta protokolā, kas arī atspoguļo visu akcionāra sapulces gaitu.
Priekšlikums:
Izslēgt no Likumprojekta 53.pantā ietverto Likuma 105.1 panta nosacījumu, ka tiek veikts sapulces gaitas videoieraksts. Pretējā gadījumā rosinām Likumprojekta saskaņošanas posmā par videoieraksta veikšanu lūgt Datu valsts inspekcijas viedokli kā kompetentās institūcijas viedokli.
10.08.2023. 17:10