Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi kā zināmā laikā noritošu miršanas procesu un tiesības izvēlēties veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu ir būtisks cilvēktiesību jautājums, kas iepriekš nav bijis aktualizēts normatīvo aktu ietvarā.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paredzēt vienkāršotu un pieejamu iespēju pacientam paust savu gribu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu nākotnē prezumētai situācijai un nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā, brīžos, kad pacients vairs nav spējīgs paust savu gribu.
Politikas jomas
Veselības politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.08.2023. - 28.09.2023.
Informācija
Priekšlikumus un iebildumus var iesniegt TAP portālā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Pacienti un ārstniecības personas.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Diāna Krikščūna (VM)
Atbildīgā persona
Aiga Balode (VM)
Izsludināšanas datums
25.08.2023. 16:01
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilmārs Tolstovs
Tā kā šis likumprojekts ir pakāpeniska virzība uz eitanāzijas legalizāciju, uzskatu, ka nav līdz galam izdiskutēti ētiskie apsvērumi un iespēja, radiniekiem pieņemt lēmumu sava smagi slimā radinieka vietā. Likumprojektu neatbalstu
31.08.2023. 13:57
Anna Bendika - Kustība Par!
Atbalstu pilnībā!
07.09.2023. 09:41
Maija Venska-Bergmane
Pilnībā atbalstu! Katram cilvēkam ir jābūt neapstrīdamām tiesībām lemt par savu dzīvi un tās noslēgumu, un jebkuras trešās personas spriedelēšana par "ētiskiem" vai reliģiskiem apsvērumiem ir vienkārša liekulība.
07.09.2023. 12:23
Stefānija Tumoviča - Ludzas diabēta biedrība
Lēmumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu un cieņpilnu nāvi drīkst pieņemt tikai pacients pats , nevis radinieki. Projektu atbalstu daļēji.
10.09.2023. 19:02
Hospiss LV
ATBALSTU!
12.09.2023. 11:33
Raimonds Jirgensons
Tikai PAR!!!
Esmu redzējis tik daudz pacientus, kuri savas pēdējās dzīves stundas pavada uzņemšanas nodaļas gaitenī, kad visiem ir skaidrs, ka ir palicis pavisam īss brīdis līdz "aiziešanai"...
Ja cilvēks skaidrā saprātā, pirms slimība to nav aptumsojusi, ir izteicis vēlmi palikt mājās ar saviem mīļajiem un nebraukt MIRT uz medicīnas iestādi, NEVIENAM nav tiesības rīkoties pretēji.
Esmu redzējis tik daudz pacientus, kuri savas pēdējās dzīves stundas pavada uzņemšanas nodaļas gaitenī, kad visiem ir skaidrs, ka ir palicis pavisam īss brīdis līdz "aiziešanai"...
Ja cilvēks skaidrā saprātā, pirms slimība to nav aptumsojusi, ir izteicis vēlmi palikt mājās ar saviem mīļajiem un nebraukt MIRT uz medicīnas iestādi, NEVIENAM nav tiesības rīkoties pretēji.
12.09.2023. 12:04
Sandra Meikša
Pilnībā atbalstu un ceru, ka beidzot Latvijā sāksim sakārtot arī šo "neērto" jautājumu par cienpilnu aiziešanu no šīs pasaules, ja cilvēkam vairs nav iespējams medicīniski uzlabot vina veselības stāvokli, bet ,pielietojot dažādas agresīvas un dārgas metodes, tikai pagarināt miršanu un padarīt absolūti bezmērkīgu ārstēšanas procesu.Un radiniekiem, laulātajiem nav jāiejaucas ar SAVĀM vēlmēm par cita cilvēka dzīves beigu posmu , kas parasti ir absolūti pretējas vinu radinieka vēlmēm.Ja cilvēks pats jau iepriekš ir izteicis savas vēlmes šajā jautājumā, tad jāizturas ar cienu un mīlestību Mēs drīkstam lemt tikai par savu dzīvi,ne par kāda cita. Novēlu mums visiem izaugt līdz šādai izpratnei un cerēt, ka arī mūsu pašu vēlmes tiks ievērotas.
12.09.2023. 12:47
Fiziska persona
Atbalstu!
12.09.2023. 15:13
Evija Bērziņa
Atbalstu!
12.09.2023. 16:42
Fiziska persona
Atbalstu!
12.09.2023. 18:14
Fiziska persona
Labdien! Atbalstu priekšlikumu par izmaiņām normatīvajos aktos un attiecīgu izvēles tiesību iespējas iekļaušanai Latvijas tiesību sistēmā. Svarīgi informēt sabiedrību, ka gadījumā, ja cilvēks nebūs neko izteicis pēc jaunās sistēmas ieviešanas, tad paliks spēkā esošā kārtība.
12.09.2023. 19:55
Ilona Ceicāne
Atbalstu!
12.09.2023. 21:10
Fiziska persona
Piekrītu, ka cilvēks pats var izvēlēties, vēl esot rīcībspējīgs.
12.09.2023. 21:17
Sarmīte Vucāne
Pilnībā atbalstu šo likumprojektu!
12.09.2023. 22:37
Fiziska persona
Atbalstu.
14.09.2023. 13:09
Gunita Čerezova
Pilnībā atbalstu šo likumprojektu
17.09.2023. 12:16
Fiziska persona
Pilnībā atbalstu. Beidzot, virzamies uz pareizo pusi šajā jautājumā. Tikai pats cilvēks var pieņemt lēmumu par sevi un neviens cits.
17.09.2023. 16:07
Karīna Līce-Liekniņa
ATBALSTU!
20.09.2023. 14:24
Fiziska persona
Atbalstu
20.09.2023. 16:11
Fiziska persona
Piekrītu!
20.09.2023. 18:43
Aleksandra Agejeva - Fiziskā persona
Cilvēka cieņa ir neaizskarama jebkurā cilvēka dzīves posmā un situācijā, tajā skaitā ārstēšanas jautājumos, arī tad, kad citi uzskata, ka dzīvildze jāpagarina par katru cenu, ko pats cilvēks varbūt nav gatavs maksāt, un tā tam nevajadzētu būt, ka lems citi, kam tas nav uzticēts. Atbalstu iniciatīvu ļaut cilvēkam pašam izvēlēties savas dzīves nogales kvalitāti, ļaujot savlaicīgi atteikties no veltīgas ārstēšanas, lai nepieļautu situāciju, ka lēmumus par cilvēka dzīves nogales kvalitāti pieņems tie, kas subjektīvi nav gatavi ļaut cilvēkam aiziet, ignorējot veltīgas ārstēšanas faktu.
20.09.2023. 20:06
Līga Grantiņa
Atbalstu jebkura pacienta iespēju vienkāršoti lemt par savu ārstēšanas/ neārstēšanas procesu.
21.09.2023. 08:46
Privātpersona
Atbalstu
21.09.2023. 20:35
Fiziska persona
Pilnībā atbalstu!
22.09.2023. 04:20
privātpersona
Esmu PAR tikai tādā gadījumā, ja pacients pats tā ir izlēmis.
22.09.2023. 09:27
Fiziska persona
Atbalstu! Katram tikai pašam ir tiesības lemt par sevi!
22.09.2023. 23:57
Fiziska persona
Atbalstu! Ikvienam ir tiesības uz cieņpilnu dzīves noslēgumu
23.09.2023. 07:08
Maija Ieviņa - Fiziska persona
ATBALSTU!
Visi cilvēki ir pelnījuši cieņpilnu aiziešanu!
Visi cilvēki ir pelnījuši cieņpilnu aiziešanu!
23.09.2023. 09:08
Fiziska persona
Atbalstu!
23.09.2023. 10:40
Vladislavs Kokošņikovs
Likuma izmaiņas ir it kā par to, lai varētu atteikties no veltīgas ārstēšanas. Latvijā piespiedu ārstēšana ir tikai tad, ja cilvēks apdraud sabiedrību. Attiecīgi neizprotu, kāpēc būtu jāpieņem cita kārtība. Vienkārsi atteikums no ārstēšanās un viss.
Bet 23-TA-1780 "Sākotnēji identificētās problēmas apraksts" un "Mērķa apraksts" norāda, ka šoreiz ir runa ir par eitanāzijas politiku Latvijā, nevis ko citu.
Eitanāzija, likumīga pašnāvība, brīvprātīga dzīves pārtraukšana, to var saukt kā vēlas, saturiski motīvs un sekas visos gadījumos neatšķiras. Ietērpt vārdos eitanāziju var dažādi, pakāpeniski tai tuvoties caur likumiem arī var dažādi, bet nedrīkst skatīt tikai no tāda aspekta, ka indivīda nāve pie eitanāzijas skar tikai pašu indivīdu. Eitanāzijai ir daudz kopīga ar nāvessodu, ja runā par abu darbību izpildi. Nebu cilvēks pats sevi nonāvē. Te ir vietā runāt par nāvessodu un no tāda aspekta, ka ikviens, kurš piedalās cilvēka dzīvības atņemšanā neizbēgami ir pakļauts lielam psiholoģiskajam spiedienam, iekšējiem pārdzīvojumiem. Nāvessoda izpildītāji nereti sastopas ar vajadzību pēc psihoterapijas vai pēc psihiatra palīdzības.
Attiecīgi no likuma puses ir jāievēro pašu ārstu un vispār jebkuras personas tiesības pilnībā distancēties no eitanāzijas. Respektīvi jebkurai personai jebkurā posmā bez paskaidrojumu sniegšanas būtu jāpiešķir tiesības distancēties no eitanāzijas un pārtraukt jebkādas darbības, kas vērstas uz cilvēka dzīvības pārtraukšanu. Ja cilvēka nāve sagādā ciešanas tiem, kas palīdzēja šim cilvēkam nomirt, tad tā nevar būt cieņpilna nāve.
Tāpat ir šaubas, vai Latvijas Tieslietu ministrija ir pilnībā izvērtējusi jautājuma plašo tvērumu saistībā ar tām izmaiņām, kas būtu nepieciešamas, piemēram, Civillikuma Mantojuma tiesībās.
Ir pamatotas šaubas, ka neiedziļinoties jautājumā un neatrisinot daudzas nianses, likumprojekts kā minimums var izrādīties juridisks brāķis, bet kā maksimums izpostīs dzīvi daudziem medicīnas nozares darbiniekiem.
Bet 23-TA-1780 "Sākotnēji identificētās problēmas apraksts" un "Mērķa apraksts" norāda, ka šoreiz ir runa ir par eitanāzijas politiku Latvijā, nevis ko citu.
Eitanāzija, likumīga pašnāvība, brīvprātīga dzīves pārtraukšana, to var saukt kā vēlas, saturiski motīvs un sekas visos gadījumos neatšķiras. Ietērpt vārdos eitanāziju var dažādi, pakāpeniski tai tuvoties caur likumiem arī var dažādi, bet nedrīkst skatīt tikai no tāda aspekta, ka indivīda nāve pie eitanāzijas skar tikai pašu indivīdu. Eitanāzijai ir daudz kopīga ar nāvessodu, ja runā par abu darbību izpildi. Nebu cilvēks pats sevi nonāvē. Te ir vietā runāt par nāvessodu un no tāda aspekta, ka ikviens, kurš piedalās cilvēka dzīvības atņemšanā neizbēgami ir pakļauts lielam psiholoģiskajam spiedienam, iekšējiem pārdzīvojumiem. Nāvessoda izpildītāji nereti sastopas ar vajadzību pēc psihoterapijas vai pēc psihiatra palīdzības.
Attiecīgi no likuma puses ir jāievēro pašu ārstu un vispār jebkuras personas tiesības pilnībā distancēties no eitanāzijas. Respektīvi jebkurai personai jebkurā posmā bez paskaidrojumu sniegšanas būtu jāpiešķir tiesības distancēties no eitanāzijas un pārtraukt jebkādas darbības, kas vērstas uz cilvēka dzīvības pārtraukšanu. Ja cilvēka nāve sagādā ciešanas tiem, kas palīdzēja šim cilvēkam nomirt, tad tā nevar būt cieņpilna nāve.
Tāpat ir šaubas, vai Latvijas Tieslietu ministrija ir pilnībā izvērtējusi jautājuma plašo tvērumu saistībā ar tām izmaiņām, kas būtu nepieciešamas, piemēram, Civillikuma Mantojuma tiesībās.
Ir pamatotas šaubas, ka neiedziļinoties jautājumā un neatrisinot daudzas nianses, likumprojekts kā minimums var izrādīties juridisks brāķis, bet kā maksimums izpostīs dzīvi daudziem medicīnas nozares darbiniekiem.
24.09.2023. 22:12
Vladislavs Kokošņikovs
Jau sniedzu plašāku komentāru.
Tagadējā izpildījumā likumprojektu NEATBALSTU
Tagadējā izpildījumā likumprojektu NEATBALSTU
24.09.2023. 22:17
Una Medne
Atbalstu!
24.09.2023. 23:03
"Pulmonālās hipertensijas biedrība"
Atbalstām Pacientu tiesību likuma grozījumus, jo tie nodrošina būtiskas cilvēktiesību normas un ievēro personas autonomiju lēmumu pieņemšanā, kas saistīta ar veselību, ķermeni un tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Aicinām iesaistīt sabiedrības informēšanā un izglītošanā par šo jautājumu ārstus, pacientu organizāciju pārstāvjus un pacientus, kā arī sniegt informāciju, ka šie grozījumu skar ikvienu pilngadīgu Latvijas iedzīvotāju.
26.09.2023. 10:27
Elīna Kolodina - diasporas māsa
Piekrītu!
Īsumā. Iespējams būs nepieciešams psiholoģisks atbalsts pacientiem un viņu tuviniekiem, lai izprastu šo jēgu, bet strādājot ar pacientiem ārzemēs un vadoties pēc savas pieredzes varu teikt, ka lielākoties (99%) gan pacienti, gan viņu tuvinieki ir gandarīti, ka var vadīt savus lēmumus paši šajā sakarā. Man, darba vietā dokumentos ir atzīmēts, ka, lai gan End of life care dokuments ir parakstīts (to paraksta lemtspējīgs pacients vai citos gadījumos tuvinieks ar pilnvaru un šis dokuments tālāk tiek apstiprināts ar citu speciālistu parakstu, mūsu gadījumā ģimenes ārsts un galvenā māsa) pacients vai viņa pilnvarotā persona drīkst mainīt viņu domas, tādēļ, piemēram pirms hospitalizācijas vienmēr tiks jautāta pacienta piekrišana un sazvanīta atbildīgā persona.
Īsumā. Iespējams būs nepieciešams psiholoģisks atbalsts pacientiem un viņu tuviniekiem, lai izprastu šo jēgu, bet strādājot ar pacientiem ārzemēs un vadoties pēc savas pieredzes varu teikt, ka lielākoties (99%) gan pacienti, gan viņu tuvinieki ir gandarīti, ka var vadīt savus lēmumus paši šajā sakarā. Man, darba vietā dokumentos ir atzīmēts, ka, lai gan End of life care dokuments ir parakstīts (to paraksta lemtspējīgs pacients vai citos gadījumos tuvinieks ar pilnvaru un šis dokuments tālāk tiek apstiprināts ar citu speciālistu parakstu, mūsu gadījumā ģimenes ārsts un galvenā māsa) pacients vai viņa pilnvarotā persona drīkst mainīt viņu domas, tādēļ, piemēram pirms hospitalizācijas vienmēr tiks jautāta pacienta piekrišana un sazvanīta atbildīgā persona.
28.09.2023. 00:24
Eva Lauska - Eva Lauska
PILNĪBĀ ATBALSTU!
Šī gada 8.augustā nomira mana mamma, Elvīra, viņai bija pilni 84 gadi. Pirms viņa nomira gandrīz mēnesi Stradiņa slimnīcā notika nepiedodama fizika vardarbība (nekā savādāk es to nosaukt nevaru) pret viņas mirstošo ķermeni un psihoemocionāla vardarbība pret visu mūsu ģimeni, kam vajadzēja ik dienu noskatīties viņas ciešanu mākslīga vairošanā tikai tāpēc, ka mūsdienu medicīnas iespējas to pieļauj un Latvijā nav tiesiska regulējuma, saskaņā ar kuru personai būtu tiesības lemt par savu ķermeni fiziskās nāves iestāšanās fāzē. Man, kā šis valsts pilsonim, ir bail turpināt dzīvot valstī, kur manas nāves procesā mediķi ar visu medicīnas iespēju jaudu paildzinās un vairos manas ciešanas par jebkuru cenu.
Man nav neviena iebilduma un pretenzijas pret šajā moku ceļa sastaptajiem mediķiem, jo es saprotu, ka viņi skrupulozi pildīja savos darba līgumos un ārstēšanas protokolos atrunāto. Viņiem nebija citas iespējas kā tikai vairot mūsu ģimenes un manas mātes ciešanas, man nebija citas iespējas kā vien noskatīties tajā.
Cilvēkam ir tiesības lemt par savu ķermeni arī tā nāves procesā.
Nāve ir dabīgs process, kurā ne vienmēr vajag iejaukties, to bremzējot par jebkuru cenu.
Mirstošam ķermenim nav nepieciešama pakāpeniski zūdošo refleksu un funkciju mākslīga atjaunošana un uzturēšana.
Mirstošam ķermenim ir jāļauj nomirt nevairojot ciešanas!
Man ir jābūt tiesībām lemt par manu ķermeni tā nāves procesa fāzē un es nevēlos dzīvot valstī kur tiks uzturēts mirstošs ķermenis mākslīgi pret pašas personas gribu un par jebkuru cenu!
Es negribu dzīvot valstī, kur ir juridiskais vākums šajā jautājumā!
Latvijā ir jābūt tiesībām nomirt cieņpini!
Šī gada 8.augustā nomira mana mamma, Elvīra, viņai bija pilni 84 gadi. Pirms viņa nomira gandrīz mēnesi Stradiņa slimnīcā notika nepiedodama fizika vardarbība (nekā savādāk es to nosaukt nevaru) pret viņas mirstošo ķermeni un psihoemocionāla vardarbība pret visu mūsu ģimeni, kam vajadzēja ik dienu noskatīties viņas ciešanu mākslīga vairošanā tikai tāpēc, ka mūsdienu medicīnas iespējas to pieļauj un Latvijā nav tiesiska regulējuma, saskaņā ar kuru personai būtu tiesības lemt par savu ķermeni fiziskās nāves iestāšanās fāzē. Man, kā šis valsts pilsonim, ir bail turpināt dzīvot valstī, kur manas nāves procesā mediķi ar visu medicīnas iespēju jaudu paildzinās un vairos manas ciešanas par jebkuru cenu.
Man nav neviena iebilduma un pretenzijas pret šajā moku ceļa sastaptajiem mediķiem, jo es saprotu, ka viņi skrupulozi pildīja savos darba līgumos un ārstēšanas protokolos atrunāto. Viņiem nebija citas iespējas kā tikai vairot mūsu ģimenes un manas mātes ciešanas, man nebija citas iespējas kā vien noskatīties tajā.
Cilvēkam ir tiesības lemt par savu ķermeni arī tā nāves procesā.
Nāve ir dabīgs process, kurā ne vienmēr vajag iejaukties, to bremzējot par jebkuru cenu.
Mirstošam ķermenim nav nepieciešama pakāpeniski zūdošo refleksu un funkciju mākslīga atjaunošana un uzturēšana.
Mirstošam ķermenim ir jāļauj nomirt nevairojot ciešanas!
Man ir jābūt tiesībām lemt par manu ķermeni tā nāves procesa fāzē un es nevēlos dzīvot valstī kur tiks uzturēts mirstošs ķermenis mākslīgi pret pašas personas gribu un par jebkuru cenu!
Es negribu dzīvot valstī, kur ir juridiskais vākums šajā jautājumā!
Latvijā ir jābūt tiesībām nomirt cieņpini!
28.09.2023. 16:36
Baiba Ziemele - Latvijas Hemofīlijas biedrība
Atbalstām šāda normatīvā regulējuma izveidi, ar nosacījumu, ka jāīsteno šie 5 priekšlikumi:
(1) Aicinām apsvērt likuma īstenošanas tehnisko nodrošinājumu, piemēram, 6.1(2) punktā paredzot digitālu procesu rīkojuma izveidei un parakstīšanai (piemēram, pacients aizpilda savu daļu e-veselībā, pēc tam to autorizē viņa ģimenes vai ārstējošais ārsts elektroniski, tā ir pieejama viņa pacienta kartē kopā ar aktuālu un objektīvu informāciju par viņa [reto] diagnozi un līdzšinējo ārstēšanu, kā arī par uzticības personām, protams, ievērojot visas datu drošības prasības).
(2) Tāpat aicinām paredzēt, kas notiek gadījumos, ja pacients izteicis šādu gribu, bet ierobežotās veselības aprūpes pakalpojumu, t.sk. medikamentu, pieejamības vai zināšanu dēļ, vai nonākot zemāka līmeņa iestādē bez kompetences un iespējām ātri izdarīt nepieciešamās manipulācijas, lai saglabātu pacienta veselību un dzīvi (piem, laicīgi novēršot kritisku asiņošanu ar konkrētai diagnozei paredzētu medikamentu atbilstoši vadlīnijām), pacients nonāk tādā situācijā, kuru regulē viņa iepriekš izteiktā griba, iestājas pacienta nāve - vai pacienta tuvinieki būs informēti, ka viņi var iesniegt sūdzību par atbilstošas ārstēšanas nenodrošināšanu, un vai šādu gribu veselības aprūpes sistēma neizmantos pret pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša vai dārga medicīniskā aprūpe.
(3) Līdzīgi kā ar informēto piekrišanu, arī šī nav un nevar būt veidlapa, ko paraksta bez detalizēta izskaidrojuma - aicinām paredzēt arī metodisko materiālu izstrādi medicīnas personālam šī lēmuma pieņemšanas izskaidrošanai, lai mazinātu interpretācijas kļūdas.
(4) Veidlapai "Pacienta rīkojums veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai" pirms apstiprināšanas un lietošanas uzsākšanas nepieciešams izvērtēt, vai un kā pacienti/iedzīvotāji to saprot, aizpilda, kādus jautājumus uzdod, vai saprot visus iekļautos terminus, veidlapas izkārtojumu un vizuālo noformējumu (arī digitālā vidē), attiecīgi to pielāgojot pārpratumu mazināšanas nolūkā.
(5) Piekrītam citām pacientu organizācijām, ka nepieciešama plaša sabiedrības informēšanas kampaņa, un tādu kampaņu veidošanā jāiesaista pacienti un pacientu organizācijas, kā arī profesionālās asociācijas, lai visiem būtu vienāda izpratne par regulējuma jēgu un pielietojumu.
(1) Aicinām apsvērt likuma īstenošanas tehnisko nodrošinājumu, piemēram, 6.1(2) punktā paredzot digitālu procesu rīkojuma izveidei un parakstīšanai (piemēram, pacients aizpilda savu daļu e-veselībā, pēc tam to autorizē viņa ģimenes vai ārstējošais ārsts elektroniski, tā ir pieejama viņa pacienta kartē kopā ar aktuālu un objektīvu informāciju par viņa [reto] diagnozi un līdzšinējo ārstēšanu, kā arī par uzticības personām, protams, ievērojot visas datu drošības prasības).
(2) Tāpat aicinām paredzēt, kas notiek gadījumos, ja pacients izteicis šādu gribu, bet ierobežotās veselības aprūpes pakalpojumu, t.sk. medikamentu, pieejamības vai zināšanu dēļ, vai nonākot zemāka līmeņa iestādē bez kompetences un iespējām ātri izdarīt nepieciešamās manipulācijas, lai saglabātu pacienta veselību un dzīvi (piem, laicīgi novēršot kritisku asiņošanu ar konkrētai diagnozei paredzētu medikamentu atbilstoši vadlīnijām), pacients nonāk tādā situācijā, kuru regulē viņa iepriekš izteiktā griba, iestājas pacienta nāve - vai pacienta tuvinieki būs informēti, ka viņi var iesniegt sūdzību par atbilstošas ārstēšanas nenodrošināšanu, un vai šādu gribu veselības aprūpes sistēma neizmantos pret pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša vai dārga medicīniskā aprūpe.
(3) Līdzīgi kā ar informēto piekrišanu, arī šī nav un nevar būt veidlapa, ko paraksta bez detalizēta izskaidrojuma - aicinām paredzēt arī metodisko materiālu izstrādi medicīnas personālam šī lēmuma pieņemšanas izskaidrošanai, lai mazinātu interpretācijas kļūdas.
(4) Veidlapai "Pacienta rīkojums veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai" pirms apstiprināšanas un lietošanas uzsākšanas nepieciešams izvērtēt, vai un kā pacienti/iedzīvotāji to saprot, aizpilda, kādus jautājumus uzdod, vai saprot visus iekļautos terminus, veidlapas izkārtojumu un vizuālo noformējumu (arī digitālā vidē), attiecīgi to pielāgojot pārpratumu mazināšanas nolūkā.
(5) Piekrītam citām pacientu organizācijām, ka nepieciešama plaša sabiedrības informēšanas kampaņa, un tādu kampaņu veidošanā jāiesaista pacienti un pacientu organizācijas, kā arī profesionālās asociācijas, lai visiem būtu vienāda izpratne par regulējuma jēgu un pielietojumu.
28.09.2023. 22:04
Ronalds Rožkalns - SIA "ZAB Medicīnas tiesību birojs" / zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns
Kopumā atbalstu ideju reglamentēt pacientu rīkojumu izdošanas kārtību, bet lūdzam nevirzīt piedāvātos Pacientu tiesību likuma (turpmāk - PTL) grozījumus tāpēc, ka piedāvāto normu redakcijas ir nepilnīgas un dažviet kļūdainas, kā arī neatbilstošas starptautisko cilvēktiesību tiesiskajam regulējumam.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas izstrādāts, lai pilnveidotu PTL regulējumu saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu (turpmāk - Ovjedo konvencija) 9. pantā noteikto "Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību." Tomēr likumprojekta 1. punkts, ar kuru paredzēts definēt jēdzienau "pacienta rīkojums", ir pretrunā ar Ovjedo konvencijas 9. pantā noteikto - šī tiesību norma paredz (skat. Eiropas Padomes skaidrojumu https://rm.coe.int/16800ccde5), ka pacienta rīkojums attiecināms ne tikai uz tiesībām atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības (neatliekamiem pasākumiem), bet gan uz daudz plašāku jautājumu loku, piemēram, pacienta pašnoteikšanās senilas demences vai citas lēni progresējošas, neārstējamas slimības gadījumā. Šādu jautājumu noregulēšanai pacienta rīkojums ir ne mazāk svarīgs kā neatliekamu pasākumu gadījumā.
Interpretējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - ECPAK) 2. pantu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos norādījusi trīs kritērijus veltīgas ārstniecības pamatotībai:
valsts tiesību aktos un praksē ir normatīvais regulējums, kas ir saderīgs ar ECPAK 2. panta – tiesību uz dzīvību aizsardzības – prasībām;
vai ir ņemtas vērā pacienta un viņa tuvinieku iepriekš izteiktas vēlmes, kā arī citu ārstniecības personu viedokļi attiecībā uz konkrētā pacienta situāciju.
vai pastāvējusi iespēja vērsties tiesā, ja rodas šaubas, vai pieņemts pacienta interesēm labākais lēmums (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 05.06.2015. sprieduma lietā Lambert and Others v. France (iesniegums 46043/14) 143. punktu).
Diemžēl likumprojekts 23-TA-1780 acīmredzami neatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Likumprojekta teksts no vairākiem aspektiem ir neskaidrs un kļūdains:
likumprojektā nav atšifrēts, kas ir "veltīga ārstēšana", kā arī citi pacienta rīkojuma definīcijā minētie termini kā "termināls stāvoklis", "veģetatīvs stāvoklis", "minimāls samaņas stāvoklis";
tāpat likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta pirmajā daļā lieki norādīts, kad sākas pacienta tiesības izdot pacienta rīkojumu - pretēji piedāvātajam regulējumam šīs tiesības pacientam piemīt visu laiku;
likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta otrajā daļā nav pamata noteikt, ka Ministru kabinetam jānosaka pacienta rīkojuma veidlapas saturs. Veidlapai var būt ieteikuma vai informatīvs raksturs. Būtiski nodrošināt, lai pacienta rīkojums tiktu saistoši pildīts;
lai gan likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta piektajā daļā paredzēts, ka pacients ir tiesīgs saņemt valsts apmaksātu konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie ārstējošā ārsta par pacienta rīkojumā izteiktās gribas sekām, tomēr ārstniecības personu apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību Ministru kabinetam paredzēts deleģēt tikai līdz ar likumprojekta pieņemšanu, kas nozīmēs, ka pacienti nevarēs saņemt nepieciešamo informāciju pacienta rīkojuma izdošanai. Turklāt šajā likumprojekta daļā paredzot tika pacienta tiesības saņemt informāciju, bet neuzliekot ārstniecības personai sniegt skaidrojošu konsultāciju, var rasties situācijas, ka pacientam šī skaidrojošā informācija tiek nepamatoti liegta;
likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta trešajā daļā ietverts būtisks interešu konflikta risks. Pastāv iespēja šādās situācijās ārstniecības personām piešķirtās pilnvaras izmantot kļūdaini vai patvaļīgi (piemēram, ja ārsts, kurš pieļāvis medicīnisku kļūdu, būtu tiesīgs atslēgt kļūdas rezultātā cietušo pacientu no dzīvību uzturošām iekārtām). Rūpīgi ir jāizvērtē un jānosaka, kas un kādā kārtībā ir tiesīgs šajā situācijā rūpēties par pacienta patiešām labākajām interesēm;
objektīvi nav saprotams, kāpēc likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta septītajā daļā paredzēts, ka pacienta rīkojums pēc ieraksta veikšanas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir spēkā piecus gadus - ne vairāk, ne mazāk. Pamatojoties uz pacienta autonomijas principu, pašam pacientam būtu jānosaka pacienta rīkojuma derīguma termiņš;
kā norādīts Eiropas Padomes skaidrojuma https://rm.coe.int/16800ccde5 Ovjedo konvencijas 9. pants paredz ārstniecības personas pienākumu pārliecināties par pacienta rīkojuma pamatotību (piemēram, gadu gaitā būtiski uzlabojoties medicīniski tehnoloģiskajam progresam attiecīgās slimības novēršanā). Likumprojekta 2. punktā, 6.1 panta sestā daļa šādu regulējumu neparedz;
likumprojekta vispār neparedz iespējas pacienta vai viņa tuviniekiem vērsties tiesā, ja rodas šaubas, vai pieņemts pacienta interesēm labākais lēmums.
Lūdzu izstrādāt pilnvērtīgu un kvalitatīvu pacienta rīkojumu regulējumu.
28.09.2023. 23:37