Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, ka dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē. Šāda pieeja neatbilst nedz mūsdienās raksturīgajam vai vēlamajam dokumentu aprites veidam, nedz tehnoloģiskās neitralitātes principam.
Lai veicinātu tieslietu sistēmas iestāžu resursu efektīvu izmantošanu, kā arī attīstītu mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tiesu pakalpojumu nodrošināšanu, kopš 2018. gada 19. marta Tieslietu ministrijas padotībā esošā Tiesu administrācija kopā ar partneriem īsteno programmas "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide" 1. posmu. Tajā ietilpstošā projekta "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/013) mērķis ir efektīva un vienota elektroniskā tiesvedības procesa izveide; efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītām informācijas sistēmām; racionāla Tiesu informatīvās sistēmas pilnveide, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus.
Līdz ar to nepieciešams atbilstošs un efektīvs administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskajā vidē regulējums.
Lai veicinātu tieslietu sistēmas iestāžu resursu efektīvu izmantošanu, kā arī attīstītu mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tiesu pakalpojumu nodrošināšanu, kopš 2018. gada 19. marta Tieslietu ministrijas padotībā esošā Tiesu administrācija kopā ar partneriem īsteno programmas "E-lieta: izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide" 1. posmu. Tajā ietilpstošā projekta "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/013) mērķis ir efektīva un vienota elektroniskā tiesvedības procesa izveide; efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītām informācijas sistēmām; racionāla Tiesu informatīvās sistēmas pilnveide, radot jaunus un izmantojot esošos koplietošanas risinājumus.
Līdz ar to nepieciešams atbilstošs un efektīvs administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskajā vidē regulējums.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē. Lai to sasniegtu, projektā paredzēts regulēt tādus jautājumus kā papīra formā esošu dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, prasības pēc personas paraksta īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas iesniegšanu un pieejamību e-lietas portālā, kā arī iekļauts šobrīd Sodu reģistra likumā esošais Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas regulējums.
Tāpat projekts, izpildot Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 35. punktu un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pārejas noteikumu 6. punktu, papildina atamatpersonu, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu un aizturēt personas, loku ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām.
Tāpat projekts, izpildot Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 35. punktu un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pārejas noteikumu 6. punktu, papildina atamatpersonu, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu un aizturēt personas, loku ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām.
Politikas jomas
Administratīvo sodu procesa tiesības
Teritorija
Latvija
Norises laiks
22.09.2021. - 06.10.2021.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visas fiziskās personas, kuras varētu piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā. Projekts paredz jaunas tiesības un pienākumus administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī maina administratīvā pārkāpuma procesa regulējumu.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visas juridiskās personas, kuras varētu piedalīties administratīvā pārkāpuma procesā. Projekts paredz jaunas tiesības un pienākumus administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī maina administratīvā pārkāpuma procesa regulējumu.
Sagatavoja
Sandis Vilcāns (TM)
Atbildīgā persona
Raivis Kronbergs (TM)
Izsludināšanas datums
21.09.2021. 13:44
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Marta Hanka - Latvijas Lielo pilsētu asociācija
1) 114.2 panta pirmās daļas 2. punkts - Nav pamatojuma kvalificēta elektroniska zīmoga nepieciešamībai dokumenta pārveidošanai pārkāpuma procesā. Likumprojekta “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums” noteiktajā kārtībā arī nav ietverts kvalificēts elektroniskais zīmogs. Tas ir maksas pakalpojums, kas iestādēm radīs papildus būtisku finansiālu slogu un tāda ieviešana nav attaisnojama. Šobrīd papīra dokumentus pārveidojot elektroniski un pievienojot Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā ne reizi nav radušās šaubas par pārveidotā dokumenta autentiskumu. Papildus sistēma saglabā autentificētā lietotāja datus, kas pievienojis attiecīgo dokumentu, līdz ar to, šo prasību aicinām pilnībā izslēgt.
2) 114.2 panta pirmās daļas piektais punkts - Procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, bet tajā pašā laikā katram procesa dalībniekam citu procesu dalībnieku vai citu personu, kas piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, personas dati ir ierobežotas pieejamības informācija. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, dokumenti e-lietās būs jāievieto vismaz divos veidos – oriģināls un anonimizētie, jo katram procesa dalībniekam ierobežotais informācijas apjoms atšķiras. Pēc būtības anonimizācija ir neatgriezeniska un pielīdzināma informācijas pilnīgai dzēšanai, kas ir pretrunā ar nosacījumu, ka dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu. Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas veidotajiem dokumentiem ir iespēja ar rīkiem veikt anonimizāciju, bet šajā likumprojektā nav paredzēts pārvērstā dokumenta vai citu elektronisko dokumentu, kas anonimizēti, juridiskais spēks. Trūkst informācijas par e-lietas portāla funkcionalitāti gan iestādēm, gan personām. Lai anonimizētos dokumentus persona varētu izmantot tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai un amatpersonai, kas veiks anonimizāciju, ir vienots rīcības plāns, nepieciešams atrunāt pārvērstā dokumenta un citu elektronisko dokumentu anonimizēšanas rīkus, to kārtību un juridisko spēku, piemēram, ka anonimizētajiem dokumentiem juridisks spēks ir tikai tad, ja tas ir attiecīgā dokumenta oriģinālam, kā arī nepieciešams likumprojekta 114.2 panta pirmās daļas 5. punktu papildināt ar nosacījumu, ka tas neattiecas uz anonimizētajiem dokumentiem.
3) 114.2 panta otrā daļa - Anotācijā norādīts, ka šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku, bet vienlaikus likumprojekta 114.4 panta trešajā daļā norādīts, ka elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Visi lietas materiāli ir pieejami un glabājami Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā pie attiecīgā procesa numura, savukārt, glabājot atsevišķu tā daļu (atsevišķus, saturiski nesaistītus dokumentus papīra formā) bez visiem lietas materiāliem apgrūtina identificēt konkrētā dokumenta piederību attiecīgajam procesam. Persona jebkurā gadījumā var izmantot savas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta juridisko spēku, līdz ar to, nepieciešams papīra formas dokumentam noteikt minimālo termiņu iznīcināšanai pēc tā pārveidošanas elektroniski. Papildus jānosaka arī elektroniski pārveidotā dokumenta iznīcināšanas termiņš, kas pēc pārveidošanas un ievietošanas Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā paliek ierīcē.
4) 114.4 panta otrā daļa - Šī prasība uzliek par pienākumu iestādēm rīkoties un, saņemot personas piekrišanu vai nepiekrišanu, izmantot e-lietas portālu. Persona var piekrist tikai gadījumos, ja ir izteikts piedāvājums. Administratīvās atbildības likuma 81. panta otrā daļa nosaka, ka dokumentus paziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts cits termiņš, proti, trīs darbdienu laikā amatpersonai jāpiedāvā izmantot e-portālu un personai jāsniedz sava piekrišana vai nepiekrišana e-lietas portāla izmantošanai, līdz ar to, lai sasniegtu e-lietas portāla galvenos uzdevumus un mērķus, nepieciešams personai uzlikt par pienākumu (nosakot termiņu) informēt amatpersonu, ja viņa kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas izmantot e-portālu, un lūgt izmantot citu, Paziņošanas likumā paredzētu, saziņas veidu, primāri nosakot, ka visa lieta pieejama e-lietas portālā.
5) 114.4 panta ceturtā daļa - Anotācijā norādīts, ka, ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu (te arī būtu jānosaka “gaidīšanas” termiņš) par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro Administratīvās atbildības likuma 81. panta vai 228. panta regulējumu. Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa nosaka, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu (konkrētajā gadījumā – paziņojums par dokumenta pieejamību e-lietas portālā), ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā un tas uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, bet likumprojekta 114.4 panta ceturtajā daļā norādīts, ka diena, kad tiesas nolēmums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas nolēmuma paziņošanas dienu. Lai izslēgtu šo pretrunu, nepieciešams veikt izmaiņas, kuras tika minētas augstāk komentāros pie likumprojekta 114.4 panta otrās daļas. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc tikai tiesas nolēmums, kas pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāms par tiesas nolēmuma paziņošanas dienu, bet iestādes lēmums - nē. Papildus, Paziņošanas likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu vai paziņots, izmantojot speciālo tiešsaistes formu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts, kas nav atrunāts un savstarpējā kopsakarībā neattiecas uz likumprojekta 114.4 panta ceturto daļu. Lai veidotu vienotu praksi un lai persona varētu savlaicīgi īstenot savas tiesības uz pārsūdzību, nepieciešams svītrot vārdus “tiesas” un papildināt ar vārdu “lēmums”, kā arī nepieciešams veikt grozījumus Administratīvās atbildības likuma 81. panta pirmajā daļā, papildinot to ar izņēmumu, kas minēts likumprojekta 114.4 panta ceturtajā daļā un likumprojekta 114.4 pantu papildināt ar piekto daļu, nosakot, ka prezumpciju, ka dokuments, kad tas pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāms par tā paziņošanas dienu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka dokuments konkrētajā datumā ir bijis pievienots e-lietas portālā.
6) Likumprojekts neparedz grozījumus - Administratīvās atbildības likuma 52. panta pirmā daļa, nosaka, ka, ja amatpersona vai augstāka amatpersona prot attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu, savukārt, šī panta trešā daļa nosaka, ka tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Amatpersonai, kura prot attiecīgo svešvalodu nav pienākums tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi, kā arī viņa nevar pati sev izskaidrot un brīdināt, ka par apzināti nepareizu tulkošanu viņu pašu var saukt pie kriminālatbildības, proti, brīdināt var kāds kādu, līdz ar to nepieciešams precizēt šī panta trešo daļu attiecībā uz amatpersonu tulkošanu nosakot, ka amatpersonai veicot apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.
2) 114.2 panta pirmās daļas piektais punkts - Procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, bet tajā pašā laikā katram procesa dalībniekam citu procesu dalībnieku vai citu personu, kas piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, personas dati ir ierobežotas pieejamības informācija. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, dokumenti e-lietās būs jāievieto vismaz divos veidos – oriģināls un anonimizētie, jo katram procesa dalībniekam ierobežotais informācijas apjoms atšķiras. Pēc būtības anonimizācija ir neatgriezeniska un pielīdzināma informācijas pilnīgai dzēšanai, kas ir pretrunā ar nosacījumu, ka dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu. Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas veidotajiem dokumentiem ir iespēja ar rīkiem veikt anonimizāciju, bet šajā likumprojektā nav paredzēts pārvērstā dokumenta vai citu elektronisko dokumentu, kas anonimizēti, juridiskais spēks. Trūkst informācijas par e-lietas portāla funkcionalitāti gan iestādēm, gan personām. Lai anonimizētos dokumentus persona varētu izmantot tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai un amatpersonai, kas veiks anonimizāciju, ir vienots rīcības plāns, nepieciešams atrunāt pārvērstā dokumenta un citu elektronisko dokumentu anonimizēšanas rīkus, to kārtību un juridisko spēku, piemēram, ka anonimizētajiem dokumentiem juridisks spēks ir tikai tad, ja tas ir attiecīgā dokumenta oriģinālam, kā arī nepieciešams likumprojekta 114.2 panta pirmās daļas 5. punktu papildināt ar nosacījumu, ka tas neattiecas uz anonimizētajiem dokumentiem.
3) 114.2 panta otrā daļa - Anotācijā norādīts, ka šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku, bet vienlaikus likumprojekta 114.4 panta trešajā daļā norādīts, ka elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Visi lietas materiāli ir pieejami un glabājami Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā pie attiecīgā procesa numura, savukārt, glabājot atsevišķu tā daļu (atsevišķus, saturiski nesaistītus dokumentus papīra formā) bez visiem lietas materiāliem apgrūtina identificēt konkrētā dokumenta piederību attiecīgajam procesam. Persona jebkurā gadījumā var izmantot savas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta juridisko spēku, līdz ar to, nepieciešams papīra formas dokumentam noteikt minimālo termiņu iznīcināšanai pēc tā pārveidošanas elektroniski. Papildus jānosaka arī elektroniski pārveidotā dokumenta iznīcināšanas termiņš, kas pēc pārveidošanas un ievietošanas Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmā paliek ierīcē.
4) 114.4 panta otrā daļa - Šī prasība uzliek par pienākumu iestādēm rīkoties un, saņemot personas piekrišanu vai nepiekrišanu, izmantot e-lietas portālu. Persona var piekrist tikai gadījumos, ja ir izteikts piedāvājums. Administratīvās atbildības likuma 81. panta otrā daļa nosaka, ka dokumentus paziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dokumentu sagatavošanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts cits termiņš, proti, trīs darbdienu laikā amatpersonai jāpiedāvā izmantot e-portālu un personai jāsniedz sava piekrišana vai nepiekrišana e-lietas portāla izmantošanai, līdz ar to, lai sasniegtu e-lietas portāla galvenos uzdevumus un mērķus, nepieciešams personai uzlikt par pienākumu (nosakot termiņu) informēt amatpersonu, ja viņa kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas izmantot e-portālu, un lūgt izmantot citu, Paziņošanas likumā paredzētu, saziņas veidu, primāri nosakot, ka visa lieta pieejama e-lietas portālā.
5) 114.4 panta ceturtā daļa - Anotācijā norādīts, ka, ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu (te arī būtu jānosaka “gaidīšanas” termiņš) par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro Administratīvās atbildības likuma 81. panta vai 228. panta regulējumu. Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa nosaka, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu (konkrētajā gadījumā – paziņojums par dokumenta pieejamību e-lietas portālā), ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā un tas uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, bet likumprojekta 114.4 panta ceturtajā daļā norādīts, ka diena, kad tiesas nolēmums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas nolēmuma paziņošanas dienu. Lai izslēgtu šo pretrunu, nepieciešams veikt izmaiņas, kuras tika minētas augstāk komentāros pie likumprojekta 114.4 panta otrās daļas. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc tikai tiesas nolēmums, kas pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāms par tiesas nolēmuma paziņošanas dienu, bet iestādes lēmums - nē. Papildus, Paziņošanas likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu vai paziņots, izmantojot speciālo tiešsaistes formu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts, kas nav atrunāts un savstarpējā kopsakarībā neattiecas uz likumprojekta 114.4 panta ceturto daļu. Lai veidotu vienotu praksi un lai persona varētu savlaicīgi īstenot savas tiesības uz pārsūdzību, nepieciešams svītrot vārdus “tiesas” un papildināt ar vārdu “lēmums”, kā arī nepieciešams veikt grozījumus Administratīvās atbildības likuma 81. panta pirmajā daļā, papildinot to ar izņēmumu, kas minēts likumprojekta 114.4 panta ceturtajā daļā un likumprojekta 114.4 pantu papildināt ar piekto daļu, nosakot, ka prezumpciju, ka dokuments, kad tas pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāms par tā paziņošanas dienu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka dokuments konkrētajā datumā ir bijis pievienots e-lietas portālā.
6) Likumprojekts neparedz grozījumus - Administratīvās atbildības likuma 52. panta pirmā daļa, nosaka, ka, ja amatpersona vai augstāka amatpersona prot attiecīgu svešvalodu, tā pati var veikt tulkošanu, savukārt, šī panta trešā daļa nosaka, ka tulkam izskaidro viņa pienākumu tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi un brīdina, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības. Amatpersonai, kura prot attiecīgo svešvalodu nav pienākums tulkot administratīvā pārkāpuma procesa norisi, kā arī viņa nevar pati sev izskaidrot un brīdināt, ka par apzināti nepareizu tulkošanu viņu pašu var saukt pie kriminālatbildības, proti, brīdināt var kāds kādu, līdz ar to nepieciešams precizēt šī panta trešo daļu attiecībā uz amatpersonu tulkošanu nosakot, ka amatpersonai veicot apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.
05.10.2021. 16:36