Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar 2024.gada februāri plānots ieviest jauna parauga pases un nepieciešms noteikt jaunas valsts nodevas par pasu izsniegšanu.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumos Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu"" mērķis ir noteikt valsts nodevas apmēru par pases izsniegšanu.
Politikas jomas
Iedzīvotāju uzskaite
Teritorija
-
Norises laiks
05.12.2023. - 20.12.2023.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
- Personas, kuras vēlas saņemt Latvijas pasi.
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Kristīne Gulbe (PMLP)
Atbildīgā persona
Dimitrijs Trofimovs (IEM)
Izsludināšanas datums
06.12.2023. 14:32
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Nodeva par pases izsniegšanu ir aprēķināta nekorekti, tajā iekļaujot izdevumus, kas nav attiecināmi uz konkrēto pasu izsniegšanu:
1) Izdevumu EKK pozīcijā 2200 ir iekļauti 410 776€, no kuru detalizācijas izriet, ka šie izdevumi attiecināmi uz pilnīgi visu personu apliecinošo dokumentu (ne tikai pasu) izsniegšanu, piemēram–
* Centralizētā rindas pieraksta sistēma 25 nodaļās - 50 675€/gadā - attiecināma uz visiem pakalpojumiem, ne tikai pasu izsniegšanu;
* Karšu personalizācijas sistēmas uzturēšana (0-garantija) - 84 700€/gadā - attiecināma tikai uz eID kartēm, bet nekādā gadījumā uz pasu izsniegšanu;
* SMS apziņošanas izmaksas 21000€/gadā - attiecināma uz visiem PAD izsniegšanas pakalpojumiem, ne tikai pasu izsniegšanu;
* u.tml.
2) Šajā pašā pozīcijā lietots koeficients 0,0001, it kā pieņemot, ka gadā tiek izsniegtas 10000 pases. Tomēr anotācijas 1.pielikumā aprēķinā norādīts, ka 2024.gadā plānots izsniegt 176000 pases, kas nozīmē, ka būtu jāpielieto koeficients 1/176000.
Tomēr, ņemot vērā, ka šajā pozīcijā esošie izdevumi attiecas arī uz personas apliecību sagatavošanu un izsniegšanu, būtu jāpiemēro koeficients 1/(kopējais personas apliecību un pasu skaits gadā)
1) Izdevumu EKK pozīcijā 2200 ir iekļauti 410 776€, no kuru detalizācijas izriet, ka šie izdevumi attiecināmi uz pilnīgi visu personu apliecinošo dokumentu (ne tikai pasu) izsniegšanu, piemēram–
* Centralizētā rindas pieraksta sistēma 25 nodaļās - 50 675€/gadā - attiecināma uz visiem pakalpojumiem, ne tikai pasu izsniegšanu;
* Karšu personalizācijas sistēmas uzturēšana (0-garantija) - 84 700€/gadā - attiecināma tikai uz eID kartēm, bet nekādā gadījumā uz pasu izsniegšanu;
* SMS apziņošanas izmaksas 21000€/gadā - attiecināma uz visiem PAD izsniegšanas pakalpojumiem, ne tikai pasu izsniegšanu;
* u.tml.
2) Šajā pašā pozīcijā lietots koeficients 0,0001, it kā pieņemot, ka gadā tiek izsniegtas 10000 pases. Tomēr anotācijas 1.pielikumā aprēķinā norādīts, ka 2024.gadā plānots izsniegt 176000 pases, kas nozīmē, ka būtu jāpielieto koeficients 1/176000.
Tomēr, ņemot vērā, ka šajā pozīcijā esošie izdevumi attiecas arī uz personas apliecību sagatavošanu un izsniegšanu, būtu jāpiemēro koeficients 1/(kopējais personas apliecību un pasu skaits gadā)
19.12.2023. 16:55
Ilmārs Poikāns
Anotācijā Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķinā kopsuma precīzi 60,00 ar lielu varbūtību norāda uz to, ka aprēķins tiek piedzīts kaut kādam vēlamam rezultātam, nevis ir balstīts uz reālu aprēķinu. Varbūtība kopsummā iegūt 60,00 nav 0, bet ticamība aprēķinam zūd. Nebūtu nekādu pretenziju, ja neapaļš rezultāts tiktu noapaļots, lai vieglāki norēķini.
Visvairāk jautājumu rodas par sadaļu izdevumu sadaļu 2200, kurā izdevumiem 410 776 tiek piemērots koeficients 0,0001, lai gan pēc pielikumā norādītiem datiem, 2024. gadā plānots izsniegt 176 003 pases. Tas nozīmē, ka koeficientam būtu jābūt vismaz par kārtu mazākam jeb ne lielākam par 0,00001. Ja šajā sadaļā ir iekļautas vēl kādas izmaksas, tad tās nav norādīts un maldina anotācijas lasītāju.
Anotācijā nav paskaidrots, kāpēc tik būtiski (vairāk nekā 2 reizes) ir samazināts plānotais izsniegto pasu skaits 2024. gadā, kas ļoti būtiski ietekmē vienas pases nodevas aprēķinu. Šajā anotācijā figurē skaitlis 176 003, bet vēl 02.07.2023. publicētajā "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2021. līdz 2025. gadam" 2024. gadā tika prognozēts izsniegt 375 835 pases. Skat. https://www.fm.gov.lv/lv/110100-pilsonibas-un-migracijas-lietu-parvalde-2023gads
Visvairāk jautājumu rodas par sadaļu izdevumu sadaļu 2200, kurā izdevumiem 410 776 tiek piemērots koeficients 0,0001, lai gan pēc pielikumā norādītiem datiem, 2024. gadā plānots izsniegt 176 003 pases. Tas nozīmē, ka koeficientam būtu jābūt vismaz par kārtu mazākam jeb ne lielākam par 0,00001. Ja šajā sadaļā ir iekļautas vēl kādas izmaksas, tad tās nav norādīts un maldina anotācijas lasītāju.
Anotācijā nav paskaidrots, kāpēc tik būtiski (vairāk nekā 2 reizes) ir samazināts plānotais izsniegto pasu skaits 2024. gadā, kas ļoti būtiski ietekmē vienas pases nodevas aprēķinu. Šajā anotācijā figurē skaitlis 176 003, bet vēl 02.07.2023. publicētajā "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2021. līdz 2025. gadam" 2024. gadā tika prognozēts izsniegt 375 835 pases. Skat. https://www.fm.gov.lv/lv/110100-pilsonibas-un-migracijas-lietu-parvalde-2023gads
19.12.2023. 17:49
Fiziska persona
Šobrīd izskatās, ka summa piedzīta kādam vēlamajam rezultātam, nevis balstīta uz aprēķiniem, arī iesniegtie apreķini ir nekorekti, piemēram, koeficients, ar kādu dala IT uzturēšanas izmaksas (kas ne visas ir attiecināmas uz pasu izsniegšanu) neatbilst paša PMLP norādītajam paredzamajam izsniedzamo pasu skaitam. Tāpat arī nav pārliecība par norādītā darbinieka laika, kas tiek patērēts uz vienu dokumentu, atbilstību realitātei.
20.12.2023. 13:29
Fiziska persona
Nodeva par pases izsniegšanu ir nesamērojama ar minimālo vecuma pensīju kas liegs lielai daļai pensionāru atļauties saņemt pasi.
20.12.2023. 18:04
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” paredz divkāršu pieaugumu valsts nodevai par pases izsniegšanu. No tiesību akta projekta anotācijas izriet, ka nodevas paaugstināšana ir saistīta ar valsts vēlmi mainīt personu apliecinoša dokumenta dizainu un ieviest jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu. Kā būtisks izmaksu pieauguma faktors ir minēts informācijas tehnoloģiju nodrošinājums un darbinieku atalgojums. Bez tam anotācijā ir doti aprēķini ar nodevas apmēru veidojošiem izdevumiem. Iebilstam pret piedāvātiem grozījumiem sekojošu apsvērumu dēļ:
Saskaņā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma 2. panta otro daļu, personu apliecinošs dokuments, tai skaitā pase, ir Latvijas Republikas īpašums. Katram īpašniekam pašam ir pienākums rūpēties par savu īpašumu un tā uzlabojumiem. Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu turētāju drošība vai aizsardzība nepieaug ar dokumenta dizaina vai tajā pielietoto risinājumu izmaiņām. Latvijas Republikas pases jau pašlaik pilda visas mūsdienu pases funkcijas. Tas ir pašas valsts interesēs, vēl vairāk uzlabot pasu drošību, pielietot jaunākos IT risinājumus utt. Līdz ar to valstij ir jāsedz šīs izmaksas no attiecīgo iestāžu regulārā budžeta, jo tie ir valsts izvēlētie izdevumi valsts īpašuma uzlabošanai, kas nedod nekādu papildus labumu šī īpašuma lietotājiem, bet rada iespējamās grūtības dokumentu viltotājiem, tātad likumpārkāpējiem. Par cīņu ar likumpārkāpējiem valsts iedzīvotāji arī jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem, finansējot policiju un citas tiesībsargājošās iestādes.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Iekšlietu ministrijas tiešās pārvaldības iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošo migrācijas procesu un iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas vadīšanu un īstenošanu. Šī ir iestāde, kas nodrošina valsts funkcijas izpildi, nevis iedzīvotāju izvēlēto pakalpojumu sniegšanu. Ja iedzīvotājs ieradīsies tikai pēc ID kartes vai neapmeklēs PMLP vispār, valsts nelikvidēs šo iestādi, nedrukās pases bez nepieciešamās aizsardzības pakāpes, un nepārstās pildīt šo funkciju, tādēļ PMLP ir atvēlēts patstāvīgs budžets, kas ir iekļauts citos valsts nodokļos. Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Līdz ar to nav pieņemami, ka darbinieku vai iegādāto tehnoloģiju izmaksas tiktu tieši un pilnā apmērā iekļautas valsts nodevas apmērā. Turklāt, no anotācijā sniegtā aprēķina ir redzams, ka nodevas apmērā ir iekļauti sociālais, algas un pievienotās vērtības nodokļi. Tātad nodokļi tiek aplikti ar nodevu un tas nav pieņemami.
Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Nodevas paaugstināšana viennozīmīgi ierobežo personu iespējas saņemt pasi un, tātad, arī tiesības uz brīvu pārvietošanos. Eiropas Savienībā, kurā ir iespējams ceļot ar ID karti, ir tikai 27 no 256 pasaules valstīm. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ceļo uz Lielbritāniju un Skotiju darba vajadzībās, daudzi apmeklē radus tādās pasaules valsīts, kā Ukraina un Gruzija, mūsu sportisti dodas uz starptautiskajām sacensībām, dejotāji un dziedātāji - uz koncertiem, viņu starpā ir arī daudz bērnu. Visām šīm iedzīvotāju kategorijām ceļošanai ir nepieciešama pase un nebūt ne visiem ir pietiekami daudz lieku līdzekļu, lai apmaksātu tādu nodevu.
Ņemot vērā augstāk norādīto, aicinām atteikties no valsts nodevas paaugstināšanas par pasu izgatavošanu.
Saskaņā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma 2. panta otro daļu, personu apliecinošs dokuments, tai skaitā pase, ir Latvijas Republikas īpašums. Katram īpašniekam pašam ir pienākums rūpēties par savu īpašumu un tā uzlabojumiem. Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu turētāju drošība vai aizsardzība nepieaug ar dokumenta dizaina vai tajā pielietoto risinājumu izmaiņām. Latvijas Republikas pases jau pašlaik pilda visas mūsdienu pases funkcijas. Tas ir pašas valsts interesēs, vēl vairāk uzlabot pasu drošību, pielietot jaunākos IT risinājumus utt. Līdz ar to valstij ir jāsedz šīs izmaksas no attiecīgo iestāžu regulārā budžeta, jo tie ir valsts izvēlētie izdevumi valsts īpašuma uzlabošanai, kas nedod nekādu papildus labumu šī īpašuma lietotājiem, bet rada iespējamās grūtības dokumentu viltotājiem, tātad likumpārkāpējiem. Par cīņu ar likumpārkāpējiem valsts iedzīvotāji arī jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem, finansējot policiju un citas tiesībsargājošās iestādes.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Iekšlietu ministrijas tiešās pārvaldības iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošo migrācijas procesu un iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas vadīšanu un īstenošanu. Šī ir iestāde, kas nodrošina valsts funkcijas izpildi, nevis iedzīvotāju izvēlēto pakalpojumu sniegšanu. Ja iedzīvotājs ieradīsies tikai pēc ID kartes vai neapmeklēs PMLP vispār, valsts nelikvidēs šo iestādi, nedrukās pases bez nepieciešamās aizsardzības pakāpes, un nepārstās pildīt šo funkciju, tādēļ PMLP ir atvēlēts patstāvīgs budžets, kas ir iekļauts citos valsts nodokļos. Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Līdz ar to nav pieņemami, ka darbinieku vai iegādāto tehnoloģiju izmaksas tiktu tieši un pilnā apmērā iekļautas valsts nodevas apmērā. Turklāt, no anotācijā sniegtā aprēķina ir redzams, ka nodevas apmērā ir iekļauti sociālais, algas un pievienotās vērtības nodokļi. Tātad nodokļi tiek aplikti ar nodevu un tas nav pieņemami.
Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Nodevas paaugstināšana viennozīmīgi ierobežo personu iespējas saņemt pasi un, tātad, arī tiesības uz brīvu pārvietošanos. Eiropas Savienībā, kurā ir iespējams ceļot ar ID karti, ir tikai 27 no 256 pasaules valstīm. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ceļo uz Lielbritāniju un Skotiju darba vajadzībās, daudzi apmeklē radus tādās pasaules valsīts, kā Ukraina un Gruzija, mūsu sportisti dodas uz starptautiskajām sacensībām, dejotāji un dziedātāji - uz koncertiem, viņu starpā ir arī daudz bērnu. Visām šīm iedzīvotāju kategorijām ceļošanai ir nepieciešama pase un nebūt ne visiem ir pietiekami daudz lieku līdzekļu, lai apmaksātu tādu nodevu.
Ņemot vērā augstāk norādīto, aicinām atteikties no valsts nodevas paaugstināšanas par pasu izgatavošanu.
20.12.2023. 19:26
Toms Dreika - Pilsonis
1. Par projekta aprēķiniem
Citos privātpersonu viedokļos jau ir pareizi norādīts, ka PMLP izmaksu aprēķins ir absolūti neatbilstošs realitātei, izmaksas pamatojot ar pieņēmumu, ka tiks izsniegtas 10 000 pases gadā, kamēr anotācijas pielikumā paredzot 176 000 pasu izsniegšanu 2024. gadā. Tāpat arī citu personu minētais, ka IKT sistēmu uzturēšanu, kuras izmaksas pamato, tiek izmantotas arī citu funkciju veikšanai.
Vienlaikus darbaspēka izmaksu aprēķinā ir iekļautas šī brīža PMLP attiecīgo darbinieku laika izmaksas, nevis tās, kuras būtu jāsasniedz atbilstoši valsts pārvaldes atalgojuma reformā paredzētajam.
Ļoti negribās būt rupjam, bet šajā projektā nav spēts atrisināt pamatskolas līmeņa matemātikas jautājumus. Šādas kvalitātes projekts nevarēja nonākt līdz sabiedriskai apspriešanai, kas ir pēdējais solis pirms izsludināšanas starpinstitūciju saskaņošanai. Tā ir klaja patvaļa (gatavot projektu neievērojot IEM saistošus normatīvos aktus par to, kā projekti ir sagatavojami) vai arī absolūta nekompetence.
2. Par sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu
Projekta anotācija ir sagatavota neatbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" prasībām un, tā kā projekta būtība balstās anotācijas apsvērumos, pats projekts neatbilst kritērijiem, kuri ir jāizpilda normatīvo aktu sagatavošanā.
Anotācijā nekādā veidā nav vērtēta ietekme uz projekta mērķa grupām, kaut arī noteikumi Nr. 617 paredz ne tikai fiksēt personas, kuras projekts ietekmēs, bet arī vērtēt šo ietekmi. Projekta anotācija lakoniski norāda, ka projekts ietekmēs personas, kas vēlēsies saņemt pases un personas ar invaliditāti, saglabājot tām paredzēto atvieglojumu (nenorādot, ka arī šīm personām tiks dubultota maksa par pases saņemšanu).
Noteikumi Nr. 617 imperatīvi prasa ne tikai norādīt personas, bet arī vērtēt ietekmi uz tām. Apsvērums, ka pase šobrīd vairs nav obligāts dokuments, neataisno un nepieļauj to, ka ietekmi var vienkārši nevērtēt. Pase ir un būs nozīmīgākais personu apliecinošs dokuments un valsts interesēs ir, lai tās iedzīvotājiem pases būtu.
Kā projekts ietekmēs pasu izsniegšanu un kādi riski veidosies no tā, ka aizvien lielākai daļai valsts iedzīvotāju pases nebūs? Kā tas ietekmēs studentu iespējas braukt apmaiņas programmās (uz valstīm ārpus ES)? Kādi riski ir saistāmi ar to, ka pieaugs personu skaits, kurām būs jāiet sarežģītais process dokumentu iegūšanai (kad persona pazaudēs ID karti un tai nebūs pases, ko izmantot jaunu dokumentu izgatavošanai)? Ko šādi riski nozīmēs kara gadījumā, kur mātēm, bērniem un veciem cilvēkiem būtu pat vēlams doties bēgļu gaitās, lai izdzīvotu (proti, cik plaši pasaulē tiek pieņemtas mūsu ID kartes un kā PMLP taisās pildīt savas funkcijas, kad jau esoša kara laikā cilvēki nāks pēc pases?).
Un kā ir ar pasi, kā nacionālās indentitātes sastāvdaļu?
Ņemot vērā arī nepamatotos aprēķinus, ir skaidrs, ka tuvā nākotnē būs nepieciešama tālāka nodevas apmēra celšana, kas šos jautājumus aktualizēs atkārtoti un nozīmīgākā mērogā.
Pase nav privilēģija un valstij nav un nevar būt intereses to par tādu padarīt.
Lūdzu sagatavot grozījuma projekta anotāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
3. Par projekta mērķiem
Projekts tiek pamatots ar PMLP izmaksu pieaugumu, kamēr pats projekts nekādā veidā nerisina PMLP izmaksu jautājumu, vai jebkādu citu konkrētu mērķi.
Atbilstoši projektam nodevu (kaut arī nodevas ir mērķa maksājumi, ko izmanto funkcijas izpildei) ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Proti, no nodevas ieņēmumiem netiek veidota PMLP budžeta apropriācija. Tātad, augstāka nodeva nekādā veidā neuzlabos PMLP iespējas pildīt savas funkcijas. PMLP joprojām nespēs noalgot cilvēkus savu funkciju izpildei, rindas joprojām pastāvēs un nekādi uzlabojumi nav sagaidāmi. Lai tas varētu notikt, nodevas maksājumam atbilstoši nodevas būtībai būtu jānonāk jau konkrētā budžeta apakšprogrammā, kas paredzēta atbilstošās funkcijas izpildei.
Līdz ar to šobrīd var secināt, ka projekta vienīgais mērķis ir nenozīmīgā apmērā papildināt valsts vispārējo budžetu, neuzlabojot tās funkciju izpildi vai konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu, kas, likumsakarīgi, izraisīs sabiedrības sašutumu.
Anotācijas aprēķini par darbaspēka izmaksām (kuros norādīts patērētais laiks) gan atklāj apstākli, ka nebūtu nekādu problēmu pases sagatavot vienā dienā un tādējādi būtiski mazināt administratīvo slogu gan pašai PMLP, gan privātpersonai. Tomēr ar projektu (kā pareizi norāda anotācija) nav nekādā veidā paredzēts uzlabot valsts funkciju izpildes pakalpojumu nodrošināšanu, tam nepieciešamo laiku, plūstošāk un ērtāk veidojot pašu procesu. Kāpēc? Es atvainojos, ja pases sagataves izmaksas ir zem 10 EUR, tad par 50 EUR tomēr tā kā varētu jau nodrošināt cilvēkiem ērtu dokumentu izsniegšanas procesu vai vismaz pieejamību bez rindām. Protams, tā kā pats IEM ir pieļāvis un plāno turpināt pieļaut, ka nodevas tiek skaitītas valsts pamatbudžētā, uz to nav jēgas cerēt.
Jebkurā gadījumā, normatīvos aktus neraksta ar slēptiem mērķiem. Ja ar projektu nav paredzēts uzlabot PMLP iespējas veikt savu darbu (kas nevar notikt kamēr nodevus skaita pamatbudžetā), tad tā tas arī ir jānorāda. Ja projekta mērķis ir panākt, ka cilvēki izvēlas dzīvot bez pases un kaut kādā mērā palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus uz personu, kas vēlas ceļot, rēķina, tā arī ir jāraksta. Normatīvo aktu nepamato ar fiktīvām problēmām, kuras tas neparedz risināt. Normatīvos aktus gatavo, lai risinātu problēmas, kuras bez normatīvā akta nevar atrisināt, un tos veido saturā tādus, lai šīs problēmas reāli atrisinātu.
Citos privātpersonu viedokļos jau ir pareizi norādīts, ka PMLP izmaksu aprēķins ir absolūti neatbilstošs realitātei, izmaksas pamatojot ar pieņēmumu, ka tiks izsniegtas 10 000 pases gadā, kamēr anotācijas pielikumā paredzot 176 000 pasu izsniegšanu 2024. gadā. Tāpat arī citu personu minētais, ka IKT sistēmu uzturēšanu, kuras izmaksas pamato, tiek izmantotas arī citu funkciju veikšanai.
Vienlaikus darbaspēka izmaksu aprēķinā ir iekļautas šī brīža PMLP attiecīgo darbinieku laika izmaksas, nevis tās, kuras būtu jāsasniedz atbilstoši valsts pārvaldes atalgojuma reformā paredzētajam.
Ļoti negribās būt rupjam, bet šajā projektā nav spēts atrisināt pamatskolas līmeņa matemātikas jautājumus. Šādas kvalitātes projekts nevarēja nonākt līdz sabiedriskai apspriešanai, kas ir pēdējais solis pirms izsludināšanas starpinstitūciju saskaņošanai. Tā ir klaja patvaļa (gatavot projektu neievērojot IEM saistošus normatīvos aktus par to, kā projekti ir sagatavojami) vai arī absolūta nekompetence.
2. Par sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu
Projekta anotācija ir sagatavota neatbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" prasībām un, tā kā projekta būtība balstās anotācijas apsvērumos, pats projekts neatbilst kritērijiem, kuri ir jāizpilda normatīvo aktu sagatavošanā.
Anotācijā nekādā veidā nav vērtēta ietekme uz projekta mērķa grupām, kaut arī noteikumi Nr. 617 paredz ne tikai fiksēt personas, kuras projekts ietekmēs, bet arī vērtēt šo ietekmi. Projekta anotācija lakoniski norāda, ka projekts ietekmēs personas, kas vēlēsies saņemt pases un personas ar invaliditāti, saglabājot tām paredzēto atvieglojumu (nenorādot, ka arī šīm personām tiks dubultota maksa par pases saņemšanu).
Noteikumi Nr. 617 imperatīvi prasa ne tikai norādīt personas, bet arī vērtēt ietekmi uz tām. Apsvērums, ka pase šobrīd vairs nav obligāts dokuments, neataisno un nepieļauj to, ka ietekmi var vienkārši nevērtēt. Pase ir un būs nozīmīgākais personu apliecinošs dokuments un valsts interesēs ir, lai tās iedzīvotājiem pases būtu.
Kā projekts ietekmēs pasu izsniegšanu un kādi riski veidosies no tā, ka aizvien lielākai daļai valsts iedzīvotāju pases nebūs? Kā tas ietekmēs studentu iespējas braukt apmaiņas programmās (uz valstīm ārpus ES)? Kādi riski ir saistāmi ar to, ka pieaugs personu skaits, kurām būs jāiet sarežģītais process dokumentu iegūšanai (kad persona pazaudēs ID karti un tai nebūs pases, ko izmantot jaunu dokumentu izgatavošanai)? Ko šādi riski nozīmēs kara gadījumā, kur mātēm, bērniem un veciem cilvēkiem būtu pat vēlams doties bēgļu gaitās, lai izdzīvotu (proti, cik plaši pasaulē tiek pieņemtas mūsu ID kartes un kā PMLP taisās pildīt savas funkcijas, kad jau esoša kara laikā cilvēki nāks pēc pases?).
Un kā ir ar pasi, kā nacionālās indentitātes sastāvdaļu?
Ņemot vērā arī nepamatotos aprēķinus, ir skaidrs, ka tuvā nākotnē būs nepieciešama tālāka nodevas apmēra celšana, kas šos jautājumus aktualizēs atkārtoti un nozīmīgākā mērogā.
Pase nav privilēģija un valstij nav un nevar būt intereses to par tādu padarīt.
Lūdzu sagatavot grozījuma projekta anotāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
3. Par projekta mērķiem
Projekts tiek pamatots ar PMLP izmaksu pieaugumu, kamēr pats projekts nekādā veidā nerisina PMLP izmaksu jautājumu, vai jebkādu citu konkrētu mērķi.
Atbilstoši projektam nodevu (kaut arī nodevas ir mērķa maksājumi, ko izmanto funkcijas izpildei) ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Proti, no nodevas ieņēmumiem netiek veidota PMLP budžeta apropriācija. Tātad, augstāka nodeva nekādā veidā neuzlabos PMLP iespējas pildīt savas funkcijas. PMLP joprojām nespēs noalgot cilvēkus savu funkciju izpildei, rindas joprojām pastāvēs un nekādi uzlabojumi nav sagaidāmi. Lai tas varētu notikt, nodevas maksājumam atbilstoši nodevas būtībai būtu jānonāk jau konkrētā budžeta apakšprogrammā, kas paredzēta atbilstošās funkcijas izpildei.
Līdz ar to šobrīd var secināt, ka projekta vienīgais mērķis ir nenozīmīgā apmērā papildināt valsts vispārējo budžetu, neuzlabojot tās funkciju izpildi vai konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu, kas, likumsakarīgi, izraisīs sabiedrības sašutumu.
Anotācijas aprēķini par darbaspēka izmaksām (kuros norādīts patērētais laiks) gan atklāj apstākli, ka nebūtu nekādu problēmu pases sagatavot vienā dienā un tādējādi būtiski mazināt administratīvo slogu gan pašai PMLP, gan privātpersonai. Tomēr ar projektu (kā pareizi norāda anotācija) nav nekādā veidā paredzēts uzlabot valsts funkciju izpildes pakalpojumu nodrošināšanu, tam nepieciešamo laiku, plūstošāk un ērtāk veidojot pašu procesu. Kāpēc? Es atvainojos, ja pases sagataves izmaksas ir zem 10 EUR, tad par 50 EUR tomēr tā kā varētu jau nodrošināt cilvēkiem ērtu dokumentu izsniegšanas procesu vai vismaz pieejamību bez rindām. Protams, tā kā pats IEM ir pieļāvis un plāno turpināt pieļaut, ka nodevas tiek skaitītas valsts pamatbudžētā, uz to nav jēgas cerēt.
Jebkurā gadījumā, normatīvos aktus neraksta ar slēptiem mērķiem. Ja ar projektu nav paredzēts uzlabot PMLP iespējas veikt savu darbu (kas nevar notikt kamēr nodevus skaita pamatbudžetā), tad tā tas arī ir jānorāda. Ja projekta mērķis ir panākt, ka cilvēki izvēlas dzīvot bez pases un kaut kādā mērā palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus uz personu, kas vēlas ceļot, rēķina, tā arī ir jāraksta. Normatīvo aktu nepamato ar fiktīvām problēmām, kuras tas neparedz risināt. Normatīvos aktus gatavo, lai risinātu problēmas, kuras bez normatīvā akta nevar atrisināt, un tos veido saturā tādus, lai šīs problēmas reāli atrisinātu.
20.12.2023. 21:33
Ilmārs Poikāns
20.09.2022. groza MK rīkojumu Nr. 347, paredzot ieņēmumus no valsts nodevas par pasu izsniegšanu 2024. gadā ne mazāk kā 6 088 527 euro, par personas apliecību – ne mazāk kā 5 025 817 euro. Skat. https://likumi.lv/ta/id/335729 (Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra rīkojums Nr. 644 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 347")
02.07.2023. publicētajā "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2021. līdz 2025. gadam" 2024. gadā tika prognozēts izsniegt 375 835 pases. Skat. https://www.fm.gov.lv/lv/110100-pilsonibas-un-migracijas-lietu-parvalde-2023gads
MK tiek iesniegts grozījumu projekts, kas paredz palielināt pases izsniegšanas nodevas 2 reizes. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ad457be7-5f29-41ce-ada1-332fefab126a
Grozījumu anotācijā Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins izdevumu sadaļa 2200 Pakalpojumi, ir kļūdaina un nepilnīga. Minētie uzturēšanas izdevumi 410 776 euro (gadā) tiek nosegti jau ar nieka 10 000 pasēm, ja tiek izmantots koeficients 0,0001. Korekti būtu koeficients – izmaksas dalītas ar izniegto pasu skaitu. Ir minētas arī PADIS uzturēšanas izmaksas, bet nav norādīta konkrēta summa, tikai koeficients. Ja PADIS rada papildus izmaksas minētajiem 410 776 euro, tad pakalpojumu izmaksām par pasi vajadzētu būt vēl lielākām par 41,08. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/f3c4e0e6-8945-4c63-b245-c97fcd2ae6e8
Grozījumu anotācijas pielikumā precizētā pasu skaita prognozes 2024. gadā ir tikai 176 003. Un kāds ir pelnījis ordeni par "uzcītību" – noteiktā nodevas ieņēmumu minimālā summa 6 088 527 eiro pārsniegta par 1 543 886 eiro un ir 7 632 413 eiro (pie tam ar koriģējošp neizpildes riska koeficientu 0,9), lai arī izsniegto pasu skaita prognoze samazināta divas reizes. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/f3c4e0e6-8945-4c63-b245-c97fcd2ae6e8/download/7b89b9d8-8ce0-4f6c-837a-e1a32b7c9288
Ņemot vērā precizētā pasu skaita samazinājumu vairāk nekā 2 reizes, būtu jāgroza MK rīkojumu Nr. 347 un atbilstoši jāsamazina paredzētie obligātie ieņēmumi par pasu izsniegšanu un korekti jāuzraksta tabula Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins iesniegto grozījumu anotācijā.
02.07.2023. publicētajā "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2021. līdz 2025. gadam" 2024. gadā tika prognozēts izsniegt 375 835 pases. Skat. https://www.fm.gov.lv/lv/110100-pilsonibas-un-migracijas-lietu-parvalde-2023gads
MK tiek iesniegts grozījumu projekts, kas paredz palielināt pases izsniegšanas nodevas 2 reizes. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ad457be7-5f29-41ce-ada1-332fefab126a
Grozījumu anotācijā Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins izdevumu sadaļa 2200 Pakalpojumi, ir kļūdaina un nepilnīga. Minētie uzturēšanas izdevumi 410 776 euro (gadā) tiek nosegti jau ar nieka 10 000 pasēm, ja tiek izmantots koeficients 0,0001. Korekti būtu koeficients – izmaksas dalītas ar izniegto pasu skaitu. Ir minētas arī PADIS uzturēšanas izmaksas, bet nav norādīta konkrēta summa, tikai koeficients. Ja PADIS rada papildus izmaksas minētajiem 410 776 euro, tad pakalpojumu izmaksām par pasi vajadzētu būt vēl lielākām par 41,08. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/f3c4e0e6-8945-4c63-b245-c97fcd2ae6e8
Grozījumu anotācijas pielikumā precizētā pasu skaita prognozes 2024. gadā ir tikai 176 003. Un kāds ir pelnījis ordeni par "uzcītību" – noteiktā nodevas ieņēmumu minimālā summa 6 088 527 eiro pārsniegta par 1 543 886 eiro un ir 7 632 413 eiro (pie tam ar koriģējošp neizpildes riska koeficientu 0,9), lai arī izsniegto pasu skaita prognoze samazināta divas reizes. Skat. https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/f3c4e0e6-8945-4c63-b245-c97fcd2ae6e8/download/7b89b9d8-8ce0-4f6c-837a-e1a32b7c9288
Ņemot vērā precizētā pasu skaita samazinājumu vairāk nekā 2 reizes, būtu jāgroza MK rīkojumu Nr. 347 un atbilstoši jāsamazina paredzētie obligātie ieņēmumi par pasu izsniegšanu un korekti jāuzraksta tabula Nodevas par pasu izsniegšanu apmēra aprēķins iesniegto grozījumu anotācijā.
20.12.2023. 21:53
Fiziska persona
Piedāvāju samazināt štata vietas PMLP tādā apmērā, lai ietaupītie līdzekļi nosedz pases cenu pieaugumu.
20.12.2023. 23:13