Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Digitālā kultūras mantojuma platformas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas, pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta piekto daļu. Platforma izveidota divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts līdzfinansētu projektu "Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)", Nr. 2.2.1.2/17/I/001 un "Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)", Nr. 2.2.1.2/19/I/001 īstenošanas rezultātā. Platforma ir valsts platforma un tās mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldības iestāžu funkciju īstenošanu kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai, un digitālā kultūras mantojuma datu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un platformas koplietošanas informācijas sistēmām, kā arī uzkrāt kultūras mantojuma digitālos objektus un datus.
Platformā jau šobrīd uzkrāti vairāk nekā 3,8 miljoni digitālie objekti no 500 valsts un pašvaldības institūciju, privātu tiesību subjektu un privātpersonu kolekcijām. Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi Nr.151 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2.pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi" 31.punkts nosaka pienākumu izstrādāt un apstiprināt tiesisko regulējumu, kas nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.
Projekts nosaka valsts platformas darbības tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektajai daļai un atbilstoši likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijai – īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīstīt nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veidot Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu.
Platformā jau šobrīd uzkrāti vairāk nekā 3,8 miljoni digitālie objekti no 500 valsts un pašvaldības institūciju, privātu tiesību subjektu un privātpersonu kolekcijām. Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi Nr.151 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2.pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi" 31.punkts nosaka pienākumu izstrādāt un apstiprināt tiesisko regulējumu, kas nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.
Projekts nosaka valsts platformas darbības tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektajai daļai un atbilstoši likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktajai Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijai – īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīstīt nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veidot Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt un noteikt jaunas valsts digitālā kultūras mantojuma platformas darbības, datu apstrādes, finansēšanas, izmantošanas un pārvaldības kārtību.
Politikas jomas
Digitālās transformācijas politika; Kultūras politika
Teritorija
-
Norises laiks
25.10.2023. - 09.11.2023.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli, nosūtot to uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktores Karīnas Banderes elektroniskā pasta adresi: karina.bandere@lnb.lv
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuras nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformas koplietošanas informācijas sistēmās un kultūras pamatdarbības informācijas sistēmās.
Skaidrojums un ietekme
Ietekmē fiziskās personas, kuras nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformas koplietošanas informācijas sistēmās un kultūras pamatdarbības informācijas sistēmās. Projekts paredz, ka privātpersona iesniedz platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai.
Juridiskās personas
- Valsts un pašvaldības institūcijas un privāto tiesību subjekti, kuri nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformas koplietošanas informācijas sistēmās un kultūras pamatdarbības informācijas sistēmās.
Skaidrojums un ietekme
Ietekmē valsts un pašvaldības institūcijas un privāto tiesību subjektus, kuri nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu platformas koplietošanas informācijas sistēmās un kultūras pamatdarbības informācijas sistēmās. Tā kā platforma nodrošina valsts un pašvaldības iestāžu funkciju īstenošanu kultūras mantojuma digitālo objektu vienotai pārvaldībai, saglabāšanai un izplatīšanai, un digitālā kultūras mantojuma datu apritei un digitālos objektu un datu uzkrāšanai, tas ir pamats izslēgt funkciju un resursu izmantojuma pārklāšanos.
Projekts paredz, ka valsts un pašvaldības institūcija, privātu tiesību subjekts iesniedz platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai. Datu devējs ir tiesīgs neiesniegt platformā kultūras mantojuma digitālā objekta satura datnes vienīgi tajos gadījumos, kad datu devējs atsevišķi nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu datņu saglabāšanu, un ir ieviests ar platformas pārzini saskaņots risinājums kultūras mantojuma digitālo objektu satura izplatīšanai vienotajā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmā Latvijas Digitālā bibliotēka tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv.
Projekts paredz, ka valsts un pašvaldības institūcija, privātu tiesību subjekts iesniedz platformā kultūras mantojuma digitālos objektus un datus to saglabāšanai, pārvaldībai un izplatīšanai. Datu devējs ir tiesīgs neiesniegt platformā kultūras mantojuma digitālā objekta satura datnes vienīgi tajos gadījumos, kad datu devējs atsevišķi nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu datņu saglabāšanu, un ir ieviests ar platformas pārzini saskaņots risinājums kultūras mantojuma digitālo objektu satura izplatīšanai vienotajā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmā Latvijas Digitālā bibliotēka tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv.
Sagatavoja
Ilze Strazdiņa (LNB)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
25.10.2023. 23:03
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta Derkusova - Latvijas Muzeju padomes vārdā, priekšsēdētāja Iveta Derkusova
Iepazinusies ar publiskā apspriešanā izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektu „Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumi”, Latvijas Muzeju padome atbalsta sagatavotā noteikumu projekta tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus:
Ņemot vērā, ka vienotā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma aptver muzeju, arhīvu, bibliotēku un citu mantojuma institūciju glabāto mantojumu, aicinām noteikumu 12. punktā minēto sistēmas nosaukumu “Latvijas Digitālā bibliotēka” aizvietot ar citu, institucionāli un asociatīvi neitrālu nosaukumu (piemēram, digitalaismantojums.lv), kas komunicētu ne tikai vienas kultūras mantojuma saglabāšanas nozares – bibliotēku – devumu.
Noteikumu projekta 22. punkts paredz, ka Digitālās kultūras mantojuma platformas pārzinis (LNB) izstrādās platformas lietošanas noteikumus, savukārt 23. punkts paredz, ka noteikumi tiek saskaņoti ar platformas koplietošanas informācijas sistēmu pārziņiem un Kultūras ministriju. Aicinām nodrošināt visu platformā pārstāvēto nozaru pārstāvju koleģiālu iesaisti lietošanas noteikumu izstrādes procesā, lai konsultāciju ceļā radītu funkcionējošu platformas darbības un visu institūciju sadarbības modeli, kas cita starpā respektē atsevišķo iestāžu kapacitāti (piemēram, attiecībā uz datu korekcijas veikšanu). Muzeju nozares ieskatā ir nepieciešams pagarināt 26. punktā paredzēto 5 darba dienu termiņu datu devēja informēšanai par lietošanas noteikumu izmaiņām, kā arī papildināt noteikumus ar kārtību, kādā koplietošanas informācijas sistēmu pārzinis par noteikumu izmaiņām informē datu devējus.
Precizēt datu devēja jēdzienu, nepārprotami nošķirot Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) kā Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK IS) uzturētāja kompetenci NMKK IS funkcionalitātes un sadarbspējas ar Digitālā kultūras mantojuma platformu nodrošināšanā un atsevišķo muzeju kā kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidotāju kompetences attiecībā uz datu veidošanu (noteikumu projekta 15. un 16. punkts), datu kvalitātes nodrošināšanu (17. punkts) un identificēto problēmu novēršanu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 18. un 19. punktā minētajai datu pārbaudes un labošanas kārtībai jābūt izstrādātai sadarbībā ar muzeju nozari, paredzot skaidru sadarbības mehānismu ar katru muzeju, kurš ir konkrētā digitālā kultūras mantojuma objekta datu veidotājs.
un šādus iebildumus:
Noteikumu projekts nepietiekami skaidri definē platformas pārziņa tiesības un pienākumus attiecībā uz tā pārvaldībā nodotajiem datiem:
Noteikumu projekta pašreizējā redakcija (4. punkts: “datu devējs ir tiesīgs neiesniegt platformā kultūras mantojuma digitālā objekta satura datnes vienīgi tajos gadījumos, kad datu devējs atsevišķi nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu datņu saglabāšanu, un ir ieviests ar platformas pārzini saskaņots risinājums kultūras mantojuma digitālo objektu satura izplatīšanai šo noteikumu 12. punktā noteiktajā platformas sistēmā”) pēc būtības paredz muzeju veidoto un uzkrāto digitālo datu vispārēju un obligātu nodošanu Digitālā mantojuma platformā. Noteikumu projekts kopumā nepietiekami precīzi definē digitālā kultūras mantojuma jēdziena ietvaru, kas rada šos jautājumus, bet muzeju gadījumā būtu nepieciešams nepārprotami norādīt, ka Digitālā kultūras mantojuma platformā pilnā apmērā tiek nodoti tikai NMKK IS iekļautie dati un šie Noteikumi nav attiecināmi uz cita veida muzeju uzturētiem elektroniskajiem resursiem (piemēram, muzeju autonomi uzturētās iekšējās uzskaites sistēmas, izglītojošas, informējošas vai sabiedrības līdzdalībai izveidotas digitālās platformas, kurās tiek veikta muzeja krājuma papildināšana vai atspoguļošana sabiedrībai u.c.), par kuros uzkrāto vai jaunradīto datu nodošanu publicēšanai Digitālā mantojuma platformā muzejiem ir tiesības divpusēji vienoties ar LNB. Vēršam uzmanību, ka noteikumu esošajā redakcijā ietvertais vispārējais pienākums nodot datus Digitālā mantojuma platformai būtiski ietekmētu gan konkrētā muzeja iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka krājuma uzskaites un pārvaldības kārtību, gan krājuma papildināšanas iespējas, tajā skaitā attiecībā uz digitāli radītiem krājuma objektiem, gan muzeju komunikācijas pamatfunkcijas veidošanu un attīstīšanu, kā arī būtu pretrunā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem, kas regulē muzeju pamatdarbību (Muzeju likums, “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, dažos aspektos arī Arhīvu likums).
Vēršam uzmanību uz Noteikumu projekta 8.1. punktā noteiktā, ka [platforma nodrošina] “vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu pārvaldību un saglabāšanu, tajā skaitā standartizētu un konsolidētu kultūras mantojuma digitālo objektu kataloga uzturēšanu” pretrunīgumu. Proti, “Noteikumu par Nacionālo muzeju krājumu” izpratnē valsts akreditētajiem muzejiem ir pienākums muzeja krājuma priekšmetu digitālās datnes un metadatus ievadīt KISC pārvaldītajā NMKK IS, saskaņā ar 1. pielikumā noteikto metadatu standartu. Savukārt ar „Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumiem” LNB tiek piešķirtas pilnvaras noteikt vienotus metadatu standartus visām mantojuma institūcijām, kas ir pretrunā ar muzeju nozares normatīvajiem aktiem.
Tāpat uzskatām, ka datu konsolidēta nodošana citām datubāzēm būtu obligāti saskaņojama ar datu devējiem, līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta 28. punktu, kurā platformas pārzinim paredzētas tiesības nodot datus “citās datu platformās valsts un pašvaldības institūciju funkciju nodrošināšanai, pētniecības un izglītības vajadzībām, kā arī publicēšanai Latvijas atvērto datu portālā bez datu devēja piekrišanas”.
Lai nodrošinātu korektu informācijas nodošanu sabiedrībai gan par institūcijām, kas nodarbojas ar kultūras mantojuma saglabāšanu, gan arī konkrētiem kultūras mantojuma objektiem, nepieciešams definēt platformas pārziņa pienākumus tam pārvaldībai nodotā mantojuma komunikācijā vienotajā platformā. Vēršam uzmanību, ka datu izmantošanas nosacījumi neaprobežojas tikai ar autortiesību pārvaldības jomu, bet skar arī konkrētus izplatīšanas vai izmantošanas nosacījumus, par kuru ievērošanu (t. sk. attiecībā uz muzeju krājumos esošo kultūras mantojuma objektu atsavinātājiem) muzeji ir uzņēmušies noteiktu atbildību. Līdz ar to iesakām papildināt 8.4. punktu ar atrunu, ka mantojuma objektu komunikācija notiek, atsaucoties uz oriģināla glabātāju un tā noteiktajiem izmantošanas nosacījumiem. Šobrīd “Latvijas Digitālajā bibliotēkā” skaidri norādīti tikai LNB noteikumi krājuma izmantošanai (t.sk. sniegtie maksas pakalpojumi).
Ņemot vērā, ka vienotā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma aptver muzeju, arhīvu, bibliotēku un citu mantojuma institūciju glabāto mantojumu, aicinām noteikumu 12. punktā minēto sistēmas nosaukumu “Latvijas Digitālā bibliotēka” aizvietot ar citu, institucionāli un asociatīvi neitrālu nosaukumu (piemēram, digitalaismantojums.lv), kas komunicētu ne tikai vienas kultūras mantojuma saglabāšanas nozares – bibliotēku – devumu.
Noteikumu projekta 22. punkts paredz, ka Digitālās kultūras mantojuma platformas pārzinis (LNB) izstrādās platformas lietošanas noteikumus, savukārt 23. punkts paredz, ka noteikumi tiek saskaņoti ar platformas koplietošanas informācijas sistēmu pārziņiem un Kultūras ministriju. Aicinām nodrošināt visu platformā pārstāvēto nozaru pārstāvju koleģiālu iesaisti lietošanas noteikumu izstrādes procesā, lai konsultāciju ceļā radītu funkcionējošu platformas darbības un visu institūciju sadarbības modeli, kas cita starpā respektē atsevišķo iestāžu kapacitāti (piemēram, attiecībā uz datu korekcijas veikšanu). Muzeju nozares ieskatā ir nepieciešams pagarināt 26. punktā paredzēto 5 darba dienu termiņu datu devēja informēšanai par lietošanas noteikumu izmaiņām, kā arī papildināt noteikumus ar kārtību, kādā koplietošanas informācijas sistēmu pārzinis par noteikumu izmaiņām informē datu devējus.
Precizēt datu devēja jēdzienu, nepārprotami nošķirot Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) kā Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK IS) uzturētāja kompetenci NMKK IS funkcionalitātes un sadarbspējas ar Digitālā kultūras mantojuma platformu nodrošināšanā un atsevišķo muzeju kā kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidotāju kompetences attiecībā uz datu veidošanu (noteikumu projekta 15. un 16. punkts), datu kvalitātes nodrošināšanu (17. punkts) un identificēto problēmu novēršanu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 18. un 19. punktā minētajai datu pārbaudes un labošanas kārtībai jābūt izstrādātai sadarbībā ar muzeju nozari, paredzot skaidru sadarbības mehānismu ar katru muzeju, kurš ir konkrētā digitālā kultūras mantojuma objekta datu veidotājs.
un šādus iebildumus:
Noteikumu projekts nepietiekami skaidri definē platformas pārziņa tiesības un pienākumus attiecībā uz tā pārvaldībā nodotajiem datiem:
Noteikumu projekta pašreizējā redakcija (4. punkts: “datu devējs ir tiesīgs neiesniegt platformā kultūras mantojuma digitālā objekta satura datnes vienīgi tajos gadījumos, kad datu devējs atsevišķi nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu datņu saglabāšanu, un ir ieviests ar platformas pārzini saskaņots risinājums kultūras mantojuma digitālo objektu satura izplatīšanai šo noteikumu 12. punktā noteiktajā platformas sistēmā”) pēc būtības paredz muzeju veidoto un uzkrāto digitālo datu vispārēju un obligātu nodošanu Digitālā mantojuma platformā. Noteikumu projekts kopumā nepietiekami precīzi definē digitālā kultūras mantojuma jēdziena ietvaru, kas rada šos jautājumus, bet muzeju gadījumā būtu nepieciešams nepārprotami norādīt, ka Digitālā kultūras mantojuma platformā pilnā apmērā tiek nodoti tikai NMKK IS iekļautie dati un šie Noteikumi nav attiecināmi uz cita veida muzeju uzturētiem elektroniskajiem resursiem (piemēram, muzeju autonomi uzturētās iekšējās uzskaites sistēmas, izglītojošas, informējošas vai sabiedrības līdzdalībai izveidotas digitālās platformas, kurās tiek veikta muzeja krājuma papildināšana vai atspoguļošana sabiedrībai u.c.), par kuros uzkrāto vai jaunradīto datu nodošanu publicēšanai Digitālā mantojuma platformā muzejiem ir tiesības divpusēji vienoties ar LNB. Vēršam uzmanību, ka noteikumu esošajā redakcijā ietvertais vispārējais pienākums nodot datus Digitālā mantojuma platformai būtiski ietekmētu gan konkrētā muzeja iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka krājuma uzskaites un pārvaldības kārtību, gan krājuma papildināšanas iespējas, tajā skaitā attiecībā uz digitāli radītiem krājuma objektiem, gan muzeju komunikācijas pamatfunkcijas veidošanu un attīstīšanu, kā arī būtu pretrunā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem, kas regulē muzeju pamatdarbību (Muzeju likums, “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, dažos aspektos arī Arhīvu likums).
Vēršam uzmanību uz Noteikumu projekta 8.1. punktā noteiktā, ka [platforma nodrošina] “vienotu kultūras mantojuma digitālo objektu pārvaldību un saglabāšanu, tajā skaitā standartizētu un konsolidētu kultūras mantojuma digitālo objektu kataloga uzturēšanu” pretrunīgumu. Proti, “Noteikumu par Nacionālo muzeju krājumu” izpratnē valsts akreditētajiem muzejiem ir pienākums muzeja krājuma priekšmetu digitālās datnes un metadatus ievadīt KISC pārvaldītajā NMKK IS, saskaņā ar 1. pielikumā noteikto metadatu standartu. Savukārt ar „Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumiem” LNB tiek piešķirtas pilnvaras noteikt vienotus metadatu standartus visām mantojuma institūcijām, kas ir pretrunā ar muzeju nozares normatīvajiem aktiem.
Tāpat uzskatām, ka datu konsolidēta nodošana citām datubāzēm būtu obligāti saskaņojama ar datu devējiem, līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta 28. punktu, kurā platformas pārzinim paredzētas tiesības nodot datus “citās datu platformās valsts un pašvaldības institūciju funkciju nodrošināšanai, pētniecības un izglītības vajadzībām, kā arī publicēšanai Latvijas atvērto datu portālā bez datu devēja piekrišanas”.
Lai nodrošinātu korektu informācijas nodošanu sabiedrībai gan par institūcijām, kas nodarbojas ar kultūras mantojuma saglabāšanu, gan arī konkrētiem kultūras mantojuma objektiem, nepieciešams definēt platformas pārziņa pienākumus tam pārvaldībai nodotā mantojuma komunikācijā vienotajā platformā. Vēršam uzmanību, ka datu izmantošanas nosacījumi neaprobežojas tikai ar autortiesību pārvaldības jomu, bet skar arī konkrētus izplatīšanas vai izmantošanas nosacījumus, par kuru ievērošanu (t. sk. attiecībā uz muzeju krājumos esošo kultūras mantojuma objektu atsavinātājiem) muzeji ir uzņēmušies noteiktu atbildību. Līdz ar to iesakām papildināt 8.4. punktu ar atrunu, ka mantojuma objektu komunikācija notiek, atsaucoties uz oriģināla glabātāju un tā noteiktajiem izmantošanas nosacījumiem. Šobrīd “Latvijas Digitālajā bibliotēkā” skaidri norādīti tikai LNB noteikumi krājuma izmantošanai (t.sk. sniegtie maksas pakalpojumi).
09.11.2023. 15:48
Laura Kabakova - Latvijas arhīvistu biedrība (Valdes priekšsēdētāja Laura Kabakova)
MK noteikumu projekts “Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumi” (23-TA-485)
Jāizvērtē projekta atbilstība Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 11.daļai, kā arī atbilstoši jāpapildina noteikumu izdošanas pamatojums, lai tas būtu atbilstošs Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 11.daļas 3. – 6. punktam, no izdošanas pamatojuma jāizslēdz 18.panta 5. daļas 3. punkts.
I. Vispārīgie jautājumi
Projekta nosaukumā platforma tiek saukta par “Digitālo kultūras mantojuma platformu”. Savukārt projekta 1. punktā – par “valsts digitālā kultūras mantojuma platformu”. Lūdzam precizēt platformas nosaukumu.
2. Noteikumos lietotie termini:
No projekta 2.1. un 2.5. apakšpunktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām izriet, ka LNA, pildot datu devēja funkciju, nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmās un platformas koplietošanas informācijas sistēmās un, izmantojot pamatdarbības sistēmas programmsaskarni ar platformu, izmanto platformu kultūras mantojuma digitālo objektu apritei, lai izpildītu LNA darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas nacionālā kultūras mantojuma un arhīviski vērtīgo dokumentu veidošanai, saglabāšanai vai piekļuvei.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2. daļas 3. punktu, 6. un 7. pantu, 14. panta 1., 2 un 7. daļu, 17. un 17.1 pantu, 20. panta 2. daļu.
Lūdzam skaidrot datu devēju loku, vai tā ir jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību subjekts un privātpersona, kura nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu, vai konkrēti datu subjekti, piemēram, atbilstoši Bibliotēkas likuma regulējumam.
Lūdzam skaidrot terminu kultūras mantojuma objekts
2) Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību. Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2. daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1. , 2. un 7. daļu, 17., 171. pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu, kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
3) No noteikumu 2.1. un 2.5. punktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām, kā arī no noteikumu 4. un 16. punktā iekļautā procesu apraksta izriet, ka noteikumu izpratnē Latvijas Nacionālais arhīvs ir datu devējs. Šādā statusā LNA izmanto pamatdarbības sistēmas programmas saskarni ar platformu un citus noteikumu 4. un 16. punktā minētos risinājums, lai attiecībā uz dokumentiem bez arhīviskās vērtības, piemēram digitalizētu dokumentu kopijām izpildītu Arhīva darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tostarp lai veidotu (Arhīvu likumā izpratnē - pieņemtu glabāšanā) un saglabātu platformā LNA digitālos objektus un datus un nodrošinātu piekļuvi digitālajiem objektiem un datiem platformā un valsts koplietošanas sistēmās.
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums Latvijas Nacionālajam arhīvam neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Latvijas Nacionālajam arhīvam platformā un valsts koplietošanas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
punktā:
nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums LNA neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras LNA platformā un koplietošanas informācijas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
punktā:
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums LNA neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Arhīvam platformā un koplietošanas informācijas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
4. punktā:.
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 4. punkta 2. teikumu un analoģisku tekstu no noteikumu projekta anotācijas, jo tas nav saprotams. Lūdzam precizēt, vai ar šo punktu datu devējam noteikts pienākums pirms datu un metadatu saglabāšanas ārpus platformas un koplietošanas informācijas sistēmām, saskaņot šo risinājumu vienotajā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmā tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv? Lūdzam arī projekta 4. un 16. punktā norādīt, kādā veidā platforma nodrošina datu devēja digitālā objekta satura datņu saņemšanu platformā (izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, veicot manuālu datu kopu lejupielādi, izmantojot programmsaskarni) un datu devēja piekļuves tiesību apjomu.
7. punktā:
Arhīvam nav normatīvajos aktos nav noteikts pienākums veikt pamatdarbības informācijas sistēmas integrāciju ar platformas koplietošanas informācijas sistēmām. Iesakām 7. punktu svītrot un atbildību par pamatdarbības informācijas sistēmas integrāciju ar platformas koplietošanas informācijas sistēmām iekļaut vienošanās tekstā, kas tiks noslēgta starp platformas pārzini un datu devēju saskaņā ar projekta 21.punktu.
II. Platformas darbības kārtība
punktā:
Lūdzam noteikumu projektā vai anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta to savietojamība.
Ar MK 2023. gada 2. marta rīkojumu Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu” apstiprināts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” (LNB - sadarbības partneris), ar kuru tiks veidots vienots kopkatalogs, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar DOM un ATS). Bibliotēku likuma 20.pants, paredz, ka Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem, kuru veido Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 18. pants paredz, ka muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem.
Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Arhīvu likums
Tā kā attiecībā uz savietojamību ar LNA uzziņu sistēmu projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” pasē norādīts, ka nepieciešams izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni, lūdzam šajā kontekstā noteikumu projektā iekļaut noteikumus par plānotā Digitālo objektu kataloga integrāciju ar LNA pakalpojumu vietni.
13. punktā:
ierosinām precizēt, ka normatīvie akti ir Fizisko personu datu apstrādes likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
III. Platformas izmantošanas kārtība un darbība ar datiem
16. punktā:
Lūdzam 16. punkta 1. teikumu izteikt šādi: “16. Datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmā”.
2. teikumā lūdzam paskaidrot, kādā veidā notiek datu nodošana platformai, piemēram, vai tiks veikta manuāla datu kopu augšupielāde, vai izmantota programmsaskarne vai cits risinājums.
20.punktā:
Ierosinām precizēt 20. punktu un vārdus “normatīvie akti” aizstāt ar tekstu: Fizisko personu datu apstrādes likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
21. punktā:
Anotācijas 8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme” Aprakstā norādīts, ka valsts iestādēm turpmāk “piemēram, jāizvērtē jaunu risinājumu attīstības nepieciešamība digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai vai iestādes īpašumā esošā digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ārpus platformas”
Ņemot vērā minēto, ierosinām Anotācijā iekļaut aprakstu ar skaidrojumu, vai vienošanās starp platformas pārzini un LNA kā datu devēju nebūs eksluzīva vienošanās Informācijas atklātības likuma 18. panta izpratnē.
Projekta 28. punktā:
vēlams precizēt, vai kultūras mantojuma digitālie objekti un dati, ko datu devējs iesniedz platformā saskaņā ar projekta 4. un 16.p. vai ko pārzinis izplata saskaņā ar 28.p., ir atvērtie dati, kas ir augstvērtīgas datu kopas Informācijas atklātības likuma izpratnē, proti: vai tās atbilst termina “augstvērtīgas datu kopas” skaidrojumam Informācijas atklātības likuma 1. panta 8. punktā (augstvērtīgas datu kopas — dokumenti, kuru atkalizmantošana potenciālo lietotāju skaita dēļ ir saistīta ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, jo īpaši gadījumos, kad tie ir piemēroti, lai radītu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, lietojumus un jaunas un pienācīgas augstas kvalitātes darbavietas, un pakalpojumus ar pievienoto vērtību un lietojumus, kas balstās uz minētajām datu kopām).
Vēršam uzmanību, ka 2020. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 33.2 punkts paredz: “Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem nav pienākums to rīcībā esošās augstvērtīgās datu kopas darīt pieejamas bez maksas”, no kā izriet tālākās konsekvences.
LNA ir Latvijas projekta vadītājs un datu apkopotājs Eiropas arhīvu portālā (Archives Portal Europe), kurš savukārt darbojas kā Eiropas digitālās kultūras platformas Europeana datu apkopotājs arhīvu jomā.
Neiebilstam pret LNB kā nacionālo agregatoru, kas nodrošina kultūras mantojuma nozaru datu piegādi Europeana. Tomēr lūdzam precizēt un izteikt projekta 28. punkta 1. teikumu šādā redakcijā:
“28. Platformas pārzinis izplata un kopīgo kultūras mantojuma digitālos objektus Eiropas digitālajā kultūras platformā Europeana un citās datu platformās valsts un pašvaldības institūciju funkciju nodrošināšanai, pētniecības un izglītības vajadzībām, kā arī publicēšanai Latvijas atvērto datu portālā ar datu devēja piekrišanu.
Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas pārzinis LNA ir Latvijas arhīvu datu apkopotājs Eiropas arhīvu portāla fondā, kurš savukārt nodrošina datus Eiropas digitālajai kultūras platformai Europeana”.
Lūdzam svītrot projekta 28. punkta 2. teikumu
IV. Platformas finansēšanas un pārvaldības kārtība
29. punkta 1. un 2. teikumā vārdus “kompetenču centrs” būtu aizstāj ar vārdiem “uzraudzības padome” vai arī punkts jāpapildina ar teikumu, kurā tiek paredzēta uzraudzības padomes/padomju darbība.
29. punktā grozījumi būtu jāizdara šādu iemeslu dēļ:
MK 2016. gada 8. marta noteikumu Nr. 151 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi” 30. punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs (LNB) un sadarbības partneris ir tieši atbildīgs par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, t.i., vismaz līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz ar to 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumu Nr. 151 40. punktu būtu jādarbojas finansējuma saņēmēja (LNB) izveidotai projekta uzraudzības padomei, kura uzrauga ERAF projektu “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” un "Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” projekta rezultātu atbilstību gala lietotāju un sadarbības partneru vajadzībām.Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts IKT pārvaldības organizācijas pārstāvji.
2022. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” 22. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas uzraudzībai izveido projekta uzraudzības padomi. Uzraudzības padomē tiek iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, CFLA, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un IKT organizācijas pārstāvji.
ES fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā ir paredzēts izveidot arī specializētus kompetenču centrus, jo 2022. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 435 31.p. paredz, ka investīciju 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” mērķu sasniegšanai projekta ietvaros var tikt veikta valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātavu infrastruktūras pakalpojumu konsolidācija, izveidojot specializētus kompetenču centrus. Ja paralēli vienlaikus ar projekta uzraudzības padomi tomēr tiks veidots kompetences centrs, projektā jānosaka tā izveidošanas mērķi, juridiskais statuss, darba organizācija u.c. jautājumi vai arī jānorāda, kādā tiesību aktu tas tiks noteikts.
punktā:
Lūdzam precizēt projektu un Anotāciju, ņemot vērā, ka ar MK rīkojumiem šobrīd ir apstiprināti divi platformu attīstoši ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekti un to finansējums:
2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (MK 2023. gada 2. marta rīkojums Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas ne vairāk kā 2 477 960 euro apmērā, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 2 084 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 393 960 euro apmērā (KISC - finansējuma saņēmējs, LNB - projekta īstenošanas partneris).
2) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā " (MK 2023. gada 7. martā rīkojums Nr. 128 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas – 1 617 040 euro, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 1 360 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 257 040 euro apmērā. (LNB - finansējuma saņēmējs, KISC - projekta īstenošanas partneris).
Anotācijā lūdzam norādīt LNA kā datu devēja provizoriskās izmaksas, turpmākos datu devēju, datu saņēmēju, pārziņu, ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņēmēju aktivitātes ar plānoto finansējumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka platformas atbilstības normatīvajiem aktiem dokumentu un arhīvu pārvaldības kontekstā atbilstoši MK 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” 5. pielikumam “Informācijas sistēmas likvidēšanas aktivitātes pieteikums” būtu jānorāda rīcību ar datiem, kas uzkrāti likvidējamā informācijas sistēmā, –vai tos migrēs uz citu informācijas sistēmu, nodos arhīvā un/vai ierobežotu laiku glabās rezerves kopiju veidā).
Tiesību akta projekta "Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) 23-TA-485
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Apraksts
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1daļai, kā arī noteikumu projektā un anotācijas projektā norādītajam, jāizvērtē projekta atbilstība Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas prasībām un attiecīgi jāpapildina projekts un tā izdošanas pamatojums, no izdošanas pamatojuma jāizslēdz 18. panta 5.daļas 3. punktu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ierosinām papildināt anotācijas 1.3. punkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” Pašreizējās situācijas aprakstu ar tekstu:
2020.-2022. gadā Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros īstenots LNB un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes projekts „Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” (Nr. lzp-2019/1- 0365).
Projekta ietvaros izstrādāta
1) Koncepcija Latvijas kultūras mantojuma institūciju atsauču datu modelim (2021);
2) Rekomendācijas politikas veidotājiem ar ieteikumiem semantiskās sadarbspējas veicināšanai starp atmiņas institūcijām (2021).
Saskaņā ar MK 2016. gada 8. marta noteikumu Nr. 151 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi” 29.,30. punktu par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, t.i., vismaz līdz 2027. gada 31. decembrim ir tieši atbildīgs finansējuma saņēmējs (LNB), bet sadarbības partneris atbild tādā apjomā, kā noteikts sadarbības apliecinājumā un sadarbības līgumā.
Savukārt MK noteikumu Nr. 151 31. punkts paredz, ka Kultūras ministrija nodrošina, lai tad, kad ir pabeigta projekta īstenošana, būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu”.
Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna (projekts 22-TA-1399) 4.8. - 1. uzdevuma “Īstenot Latvijas kultūras mantojuma integrētās platformas attīstību, kā arī izveidot vienotu kultūras mantojuma datu ekosistēmu” 4.8. - 1.1.apakšuzdevuma pasākums ir “Nodrošināt Latvijas Kultūras mantojuma integrētās platformas (projektā saukta par valsts digitālā kultūras mantojuma platformu) attīstību un daudzveidīgu digitālā kultūras mantojuma resursu un pakalpojumu piedāvājumu”. Viens no šī pasākuma darbības rezultātiem ir: Izstrādāti MK noteikumi Digitālā kultūras mantojuma platformas uzturēšanai un pārvaldībai.
Ar MK 2023. gada 2. marta rīkojumu Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu” apstiprināts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” (LNB - sadarbības partneris), ar kuru tiks veidots vienots kopkatalogs, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar DOM un ATS). Bibliotēku likuma 20.pants, paredz, ka Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem, kuru veido LNB.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 18. pants paredz, ka muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem. Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Arhīvu likums
Tā kā attiecībā uz savietojamību ar LNA uzziņu sistēmu projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” pasē norādīts, ka nepieciešams izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni, lūdzam šajā kontekstā noteikumu projektā iekļaut noteikumus par plānotā Digitālo objektu kataloga integrāciju ar LNA pakalpojumu vietni.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.3. punktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” datu laukā “Problēmas apraksts” 1. rindkopu lūdzam papildināt un izteikt šādā redakcijā:
Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, institūciju uzkrātie pastāvīgi glabājamie dokumenti ar arhīvisko vērtību, privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, ievērojot Arhīvu likuma 14. panta 2. daļā noteikto un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhīvisko vērtību vai apliecinātas to kopijas.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta2. daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1., 2. un 7.daļu, 17., 171.pantu, 20. panta 2. daļas 3. un 4. punktu , kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Vēršam uzmanību, ka projektā nav noteiktas Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta 5.daļas 3. punktā noteiktās speciālās kvalifikācijas prasības platformas izmantošanai privātpersonām. Kamēr jēdziens nav izskaidrots, nav iespējams vērtēt anotācijas skaidrojumu.
Tāpat nav skaidrs subjektu loks, uz ko noteikumi attieksies – lūdzam skaidrot, kas ietilpt noteikumos lietotajā terminā – datu devēji - valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību subjekts un privātpersona, kura nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu.
Risinājuma apraksts
1.3. punktā Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi datu laukā “Risinājuma apraksts” lūdzam precizēt “Risinājuma aprakstu”:
Atsauces tikai uz likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta 1. daļas 8. punktu rada neskaidrības, uz kurām iestādēm šie noteikumi attieksies. LNA skatījumā platformas gadījumā ir jāvērtē projekta atbilstība likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta piektās daļas regulējumam:
“(5) Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām”, jo noteikumu mērķis ir noteikt valsts digitālā kultūras mantojuma platformas, tostarp koplietošanas valsts informācijas sistēmu darbības, datu apstrādes, finansēšanas, izmantošanas un pārvaldības kārtību.
Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, institūciju uzkrātie pastāvīgi glabājamie dokumenti ar arhīvisko vērtību, privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, ievērojot Arhīvu likuma 14. panta 2daļā noteikto un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhīvisko vērtību vai apliecinātas to kopijas.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1.,2. un 7. daļu, 17., 171. pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
No noteikumu 2.1. un 2.5. punktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām, kā arī no noteikumu 4. un 16. punktā iekļautā procesu apraksta izriet, ka noteikumu izpratnē Latvijas Nacionālais arhīvs ir datu devējs. Šādā statusā LNA izmanto pamatdarbības sistēmas programmas saskarni ar platformu un citus noteikumu 4. un 16. punktā minētos risinājums, lai attiecībā uz dokumentiem bez arhīviskās vērtības, piemēram digitalizētu dokumentu kopijām izpildītu Arhīva darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tostarp lai veidotu (Arhīvu likumā izpratnē - pieņemtu glabāšanā) un saglabātu platformā LNA digitālos objektus un datus un nodrošinātu piekļuvi digitālajiem objektiem un datiem platformā un valsts koplietošanas sistēmās.
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums Latvijas Nacionālajam arhīvam neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Latvijas Nacionālajam arhīvam platformā un valsts koplietošanas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Anotācijas 2.1. punktā “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt” vēršam uzmanību, ka projektā nav noteiktas Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta 5.daļas 3. punktā noteiktās speciālās kvalifikācijas prasības platformas izmantošanai privātpersonām. Kamēr jēdziens nav izskaidrots, nav iespējams vērtēt anotācijas skaidrojumu.
Par 2. teikumu skat. priekšlikumu par noteikuma projekta 4.p..
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Par 2. teikumu skat. priekšlikumu par noteikuma projekta 4.p..
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Cita informācija
Anotācijas 3. punktā jānorāda projekta ietekme uz valsts budžetu, jo:
ar MK rīkojumiem šobrīd ir apstiprināti divi platformu attīstoši ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekti un to finansējums:
1) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (MK 2023. gada 2. marta rīkojums Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas ne vairāk kā 2 477 960 euro apmērā, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 2 084 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 393 960 euro apmērā. KISC - finansējuma saņēmējs, LNB - projekta īstenošanas partneris.
2) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā " (MK 2023. gada 7. martā rīkojums Nr. 128 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas – 1 617 040 euro, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 1 360 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 257 040 euro apmērā. LNB - finansējuma saņēmējs, KISC - projekta īstenošanas partneris .
norādīt LNA kā datu devēja provizoriskās izmaksas, turpmākos datu devēju, datu saņēmēju, pārziņu, ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņēmēju aktivitātes ar plānoto finansējumu.
5. punkta “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām” 5.1. apakšpunktā “Saistības pret Eiropas Savienību”
Ierosinām apsvērt iespēju anotācijas 5.1. apakšpunktu “Saistības pret Eiropas Savienību” datu lauku “Vai ir attiecināms?” papildināt tekstu:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts) (Direktīvas 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību sui generis tiesību pārskatīšanas kontekstā)
(EP balsojumspar regulu - 2023.gada 9. novembrī)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.2. punktā jāiekļauj Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, jo projekts ietekmēs LNA un institūciju Arhīvu likuma 1.panta 16.punkta ietvaros kā datu devēja administratīvās izmaksas, kuras šobrīd nav izvērtētas .
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Anotācijas 7.4.punktā “Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru” 4.punktā institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti jānorāda, ir mainītas institūcijas funkcijas un uzdevumi. Skaidrojumā jānorāda, ka tie tiks paplašināti, jo LNA un institūcijām būs jāpilda datu devēja funkcijas, kuru apjoms šobrīd nav apzināts.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Anotācijas 8.1.1. punktā jānorāda, ka tiesiskajam regulējumam būs ietekme uz LNA pakalpojumu attīstību, t.i. LNA būs jāpilda datu devēja funkcijas, kuru apjoms šobrīd nav apzināts.
8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību” datu laukā “Apraksts” lūdzam svītrot vārdus:
“turpmāk ir jāizvērtē IKT attīstību atbilstoši Projektā noteiktajam regulējumam, piemēram, jāizvērtē jaunu risinājumu attīstības nepieciešamība digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai vai iestādes īpašumā esošā digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ārpus platformas”.
8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību” datu lauku “Apraksts” lūdzam papildināt ar šādu informāciju:
“Vienlaikus ar datu nodošanu uzkrāšanai, apstrādei un izplatīšanai platformā arī turpmāk var attīstīt risinājumus digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai. LNA glabāšanā nodotais digitālais kultūras mantojumu būtu jāsaglabā ārpus platformas, jo platformai nevajadzētu dublēt Arhīva funkcijas šādu apstākļu dēļ:
Saskaņā ar Arhīvu likuma 15.panta 1. daļu nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautie dokumenti ir valsts īpašums, tie nav atsavināmi un dalāmi.
Saskaņā ar Arhīvu likuma 20. panta 2. daļas 3. un 11. punktu LNA funkcija ir pieņemt glabāšanā un saglabāt Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisko vērtību, tostarp dokumentus, kas satur personas datus un klasificētu informāciju, Arhīvu likuma 9. panta kārtībā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstos publiskos dokumentus (iegūtie dokumenti) un digitāli radītos dokumentus ar juridisko spēku, izveidot un uzturēt nepieciešamās informācijas sistēmas un datubāzes šo funkciju veikšanai. Savukārt platformā tiktu iesniegti un uzkrāti digitalizētie objekti (dokumentu kopijas) un metadati, kas nav uzskatāmi par dokumentiem, līdz ar to uz tiem neattiecas Arhīvu likums.”
1) Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1.,2.pirmo , otro un 7.daļu, 17., 171.pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu, kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3 .punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Jāizvērtē projekta atbilstība Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 11.daļai, kā arī atbilstoši jāpapildina noteikumu izdošanas pamatojums, lai tas būtu atbilstošs Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 11.daļas 3. – 6. punktam, no izdošanas pamatojuma jāizslēdz 18.panta 5. daļas 3. punkts.
I. Vispārīgie jautājumi
Projekta nosaukumā platforma tiek saukta par “Digitālo kultūras mantojuma platformu”. Savukārt projekta 1. punktā – par “valsts digitālā kultūras mantojuma platformu”. Lūdzam precizēt platformas nosaukumu.
2. Noteikumos lietotie termini:
No projekta 2.1. un 2.5. apakšpunktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām izriet, ka LNA, pildot datu devēja funkciju, nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmās un platformas koplietošanas informācijas sistēmās un, izmantojot pamatdarbības sistēmas programmsaskarni ar platformu, izmanto platformu kultūras mantojuma digitālo objektu apritei, lai izpildītu LNA darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas nacionālā kultūras mantojuma un arhīviski vērtīgo dokumentu veidošanai, saglabāšanai vai piekļuvei.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2. daļas 3. punktu, 6. un 7. pantu, 14. panta 1., 2 un 7. daļu, 17. un 17.1 pantu, 20. panta 2. daļu.
Lūdzam skaidrot datu devēju loku, vai tā ir jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību subjekts un privātpersona, kura nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu, vai konkrēti datu subjekti, piemēram, atbilstoši Bibliotēkas likuma regulējumam.
Lūdzam skaidrot terminu kultūras mantojuma objekts
2) Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību. Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2. daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1. , 2. un 7. daļu, 17., 171. pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu, kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
3) No noteikumu 2.1. un 2.5. punktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām, kā arī no noteikumu 4. un 16. punktā iekļautā procesu apraksta izriet, ka noteikumu izpratnē Latvijas Nacionālais arhīvs ir datu devējs. Šādā statusā LNA izmanto pamatdarbības sistēmas programmas saskarni ar platformu un citus noteikumu 4. un 16. punktā minētos risinājums, lai attiecībā uz dokumentiem bez arhīviskās vērtības, piemēram digitalizētu dokumentu kopijām izpildītu Arhīva darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tostarp lai veidotu (Arhīvu likumā izpratnē - pieņemtu glabāšanā) un saglabātu platformā LNA digitālos objektus un datus un nodrošinātu piekļuvi digitālajiem objektiem un datiem platformā un valsts koplietošanas sistēmās.
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums Latvijas Nacionālajam arhīvam neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Latvijas Nacionālajam arhīvam platformā un valsts koplietošanas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
punktā:
nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums LNA neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras LNA platformā un koplietošanas informācijas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
punktā:
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums LNA neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Arhīvam platformā un koplietošanas informācijas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
4. punktā:.
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 4. punkta 2. teikumu un analoģisku tekstu no noteikumu projekta anotācijas, jo tas nav saprotams. Lūdzam precizēt, vai ar šo punktu datu devējam noteikts pienākums pirms datu un metadatu saglabāšanas ārpus platformas un koplietošanas informācijas sistēmām, saskaņot šo risinājumu vienotajā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmā tīmekļvietnē www.digitalabiblioteka.lv? Lūdzam arī projekta 4. un 16. punktā norādīt, kādā veidā platforma nodrošina datu devēja digitālā objekta satura datņu saņemšanu platformā (izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, veicot manuālu datu kopu lejupielādi, izmantojot programmsaskarni) un datu devēja piekļuves tiesību apjomu.
7. punktā:
Arhīvam nav normatīvajos aktos nav noteikts pienākums veikt pamatdarbības informācijas sistēmas integrāciju ar platformas koplietošanas informācijas sistēmām. Iesakām 7. punktu svītrot un atbildību par pamatdarbības informācijas sistēmas integrāciju ar platformas koplietošanas informācijas sistēmām iekļaut vienošanās tekstā, kas tiks noslēgta starp platformas pārzini un datu devēju saskaņā ar projekta 21.punktu.
II. Platformas darbības kārtība
punktā:
Lūdzam noteikumu projektā vai anotācijā paskaidrot, kā tiks nodrošināta to savietojamība.
Ar MK 2023. gada 2. marta rīkojumu Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu” apstiprināts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” (LNB - sadarbības partneris), ar kuru tiks veidots vienots kopkatalogs, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar DOM un ATS). Bibliotēku likuma 20.pants, paredz, ka Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem, kuru veido Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 18. pants paredz, ka muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem.
Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Arhīvu likums
Tā kā attiecībā uz savietojamību ar LNA uzziņu sistēmu projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” pasē norādīts, ka nepieciešams izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni, lūdzam šajā kontekstā noteikumu projektā iekļaut noteikumus par plānotā Digitālo objektu kataloga integrāciju ar LNA pakalpojumu vietni.
13. punktā:
ierosinām precizēt, ka normatīvie akti ir Fizisko personu datu apstrādes likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
III. Platformas izmantošanas kārtība un darbība ar datiem
16. punktā:
Lūdzam 16. punkta 1. teikumu izteikt šādi: “16. Datu devējs veic kultūras mantojuma digitālo objektu veidošanu pamatdarbības informācijas sistēmā”.
2. teikumā lūdzam paskaidrot, kādā veidā notiek datu nodošana platformai, piemēram, vai tiks veikta manuāla datu kopu augšupielāde, vai izmantota programmsaskarne vai cits risinājums.
20.punktā:
Ierosinām precizēt 20. punktu un vārdus “normatīvie akti” aizstāt ar tekstu: Fizisko personu datu apstrādes likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
21. punktā:
Anotācijas 8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme” Aprakstā norādīts, ka valsts iestādēm turpmāk “piemēram, jāizvērtē jaunu risinājumu attīstības nepieciešamība digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai vai iestādes īpašumā esošā digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ārpus platformas”
Ņemot vērā minēto, ierosinām Anotācijā iekļaut aprakstu ar skaidrojumu, vai vienošanās starp platformas pārzini un LNA kā datu devēju nebūs eksluzīva vienošanās Informācijas atklātības likuma 18. panta izpratnē.
Projekta 28. punktā:
vēlams precizēt, vai kultūras mantojuma digitālie objekti un dati, ko datu devējs iesniedz platformā saskaņā ar projekta 4. un 16.p. vai ko pārzinis izplata saskaņā ar 28.p., ir atvērtie dati, kas ir augstvērtīgas datu kopas Informācijas atklātības likuma izpratnē, proti: vai tās atbilst termina “augstvērtīgas datu kopas” skaidrojumam Informācijas atklātības likuma 1. panta 8. punktā (augstvērtīgas datu kopas — dokumenti, kuru atkalizmantošana potenciālo lietotāju skaita dēļ ir saistīta ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, jo īpaši gadījumos, kad tie ir piemēroti, lai radītu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, lietojumus un jaunas un pienācīgas augstas kvalitātes darbavietas, un pakalpojumus ar pievienoto vērtību un lietojumus, kas balstās uz minētajām datu kopām).
Vēršam uzmanību, ka 2020. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 33.2 punkts paredz: “Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem nav pienākums to rīcībā esošās augstvērtīgās datu kopas darīt pieejamas bez maksas”, no kā izriet tālākās konsekvences.
LNA ir Latvijas projekta vadītājs un datu apkopotājs Eiropas arhīvu portālā (Archives Portal Europe), kurš savukārt darbojas kā Eiropas digitālās kultūras platformas Europeana datu apkopotājs arhīvu jomā.
Neiebilstam pret LNB kā nacionālo agregatoru, kas nodrošina kultūras mantojuma nozaru datu piegādi Europeana. Tomēr lūdzam precizēt un izteikt projekta 28. punkta 1. teikumu šādā redakcijā:
“28. Platformas pārzinis izplata un kopīgo kultūras mantojuma digitālos objektus Eiropas digitālajā kultūras platformā Europeana un citās datu platformās valsts un pašvaldības institūciju funkciju nodrošināšanai, pētniecības un izglītības vajadzībām, kā arī publicēšanai Latvijas atvērto datu portālā ar datu devēja piekrišanu.
Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas pārzinis LNA ir Latvijas arhīvu datu apkopotājs Eiropas arhīvu portāla fondā, kurš savukārt nodrošina datus Eiropas digitālajai kultūras platformai Europeana”.
Lūdzam svītrot projekta 28. punkta 2. teikumu
IV. Platformas finansēšanas un pārvaldības kārtība
29. punkta 1. un 2. teikumā vārdus “kompetenču centrs” būtu aizstāj ar vārdiem “uzraudzības padome” vai arī punkts jāpapildina ar teikumu, kurā tiek paredzēta uzraudzības padomes/padomju darbība.
29. punktā grozījumi būtu jāizdara šādu iemeslu dēļ:
MK 2016. gada 8. marta noteikumu Nr. 151 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi” 30. punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs (LNB) un sadarbības partneris ir tieši atbildīgs par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, t.i., vismaz līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz ar to 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumu Nr. 151 40. punktu būtu jādarbojas finansējuma saņēmēja (LNB) izveidotai projekta uzraudzības padomei, kura uzrauga ERAF projektu “Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” un "Digitālā kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” projekta rezultātu atbilstību gala lietotāju un sadarbības partneru vajadzībām.Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts IKT pārvaldības organizācijas pārstāvji.
2022. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” 22. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas uzraudzībai izveido projekta uzraudzības padomi. Uzraudzības padomē tiek iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, CFLA, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un IKT organizācijas pārstāvji.
ES fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā ir paredzēts izveidot arī specializētus kompetenču centrus, jo 2022. gada 14. jūlija MK noteikumu Nr. 435 31.p. paredz, ka investīciju 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide” mērķu sasniegšanai projekta ietvaros var tikt veikta valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātavu infrastruktūras pakalpojumu konsolidācija, izveidojot specializētus kompetenču centrus. Ja paralēli vienlaikus ar projekta uzraudzības padomi tomēr tiks veidots kompetences centrs, projektā jānosaka tā izveidošanas mērķi, juridiskais statuss, darba organizācija u.c. jautājumi vai arī jānorāda, kādā tiesību aktu tas tiks noteikts.
punktā:
Lūdzam precizēt projektu un Anotāciju, ņemot vērā, ka ar MK rīkojumiem šobrīd ir apstiprināti divi platformu attīstoši ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekti un to finansējums:
2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (MK 2023. gada 2. marta rīkojums Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas ne vairāk kā 2 477 960 euro apmērā, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 2 084 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 393 960 euro apmērā (KISC - finansējuma saņēmējs, LNB - projekta īstenošanas partneris).
2) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā " (MK 2023. gada 7. martā rīkojums Nr. 128 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas – 1 617 040 euro, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 1 360 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 257 040 euro apmērā. (LNB - finansējuma saņēmējs, KISC - projekta īstenošanas partneris).
Anotācijā lūdzam norādīt LNA kā datu devēja provizoriskās izmaksas, turpmākos datu devēju, datu saņēmēju, pārziņu, ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņēmēju aktivitātes ar plānoto finansējumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka platformas atbilstības normatīvajiem aktiem dokumentu un arhīvu pārvaldības kontekstā atbilstoši MK 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” 5. pielikumam “Informācijas sistēmas likvidēšanas aktivitātes pieteikums” būtu jānorāda rīcību ar datiem, kas uzkrāti likvidējamā informācijas sistēmā, –vai tos migrēs uz citu informācijas sistēmu, nodos arhīvā un/vai ierobežotu laiku glabās rezerves kopiju veidā).
Tiesību akta projekta "Digitālās kultūras mantojuma platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) 23-TA-485
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Apraksts
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1daļai, kā arī noteikumu projektā un anotācijas projektā norādītajam, jāizvērtē projekta atbilstība Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļas prasībām un attiecīgi jāpapildina projekts un tā izdošanas pamatojums, no izdošanas pamatojuma jāizslēdz 18. panta 5.daļas 3. punktu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ierosinām papildināt anotācijas 1.3. punkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” Pašreizējās situācijas aprakstu ar tekstu:
2020.-2022. gadā Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros īstenots LNB un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes projekts „Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” (Nr. lzp-2019/1- 0365).
Projekta ietvaros izstrādāta
1) Koncepcija Latvijas kultūras mantojuma institūciju atsauču datu modelim (2021);
2) Rekomendācijas politikas veidotājiem ar ieteikumiem semantiskās sadarbspējas veicināšanai starp atmiņas institūcijām (2021).
Saskaņā ar MK 2016. gada 8. marta noteikumu Nr. 151 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi” 29.,30. punktu par projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, t.i., vismaz līdz 2027. gada 31. decembrim ir tieši atbildīgs finansējuma saņēmējs (LNB), bet sadarbības partneris atbild tādā apjomā, kā noteikts sadarbības apliecinājumā un sadarbības līgumā.
Savukārt MK noteikumu Nr. 151 31. punkts paredz, ka Kultūras ministrija nodrošina, lai tad, kad ir pabeigta projekta īstenošana, būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu”.
Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna (projekts 22-TA-1399) 4.8. - 1. uzdevuma “Īstenot Latvijas kultūras mantojuma integrētās platformas attīstību, kā arī izveidot vienotu kultūras mantojuma datu ekosistēmu” 4.8. - 1.1.apakšuzdevuma pasākums ir “Nodrošināt Latvijas Kultūras mantojuma integrētās platformas (projektā saukta par valsts digitālā kultūras mantojuma platformu) attīstību un daudzveidīgu digitālā kultūras mantojuma resursu un pakalpojumu piedāvājumu”. Viens no šī pasākuma darbības rezultātiem ir: Izstrādāti MK noteikumi Digitālā kultūras mantojuma platformas uzturēšanai un pārvaldībai.
Ar MK 2023. gada 2. marta rīkojumu Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu” apstiprināts ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” (LNB - sadarbības partneris), ar kuru tiks veidots vienots kopkatalogs, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar DOM un ATS). Bibliotēku likuma 20.pants, paredz, ka Nacionālais kopkatalogs ir ziņu kopums par visu valsts akreditētajās bibliotēkās esošo iespieddarbu un citu dokumentu krājumiem, kuru veido LNB.
Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 18. pants paredz, ka muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem. Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Arhīvu likums
Tā kā attiecībā uz savietojamību ar LNA uzziņu sistēmu projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” pasē norādīts, ka nepieciešams izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni, lūdzam šajā kontekstā noteikumu projektā iekļaut noteikumus par plānotā Digitālo objektu kataloga integrāciju ar LNA pakalpojumu vietni.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.3. punktā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” datu laukā “Problēmas apraksts” 1. rindkopu lūdzam papildināt un izteikt šādā redakcijā:
Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, institūciju uzkrātie pastāvīgi glabājamie dokumenti ar arhīvisko vērtību, privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, ievērojot Arhīvu likuma 14. panta 2. daļā noteikto un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhīvisko vērtību vai apliecinātas to kopijas.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta2. daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1., 2. un 7.daļu, 17., 171.pantu, 20. panta 2. daļas 3. un 4. punktu , kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Vēršam uzmanību, ka projektā nav noteiktas Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta 5.daļas 3. punktā noteiktās speciālās kvalifikācijas prasības platformas izmantošanai privātpersonām. Kamēr jēdziens nav izskaidrots, nav iespējams vērtēt anotācijas skaidrojumu.
Tāpat nav skaidrs subjektu loks, uz ko noteikumi attieksies – lūdzam skaidrot, kas ietilpt noteikumos lietotajā terminā – datu devēji - valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību subjekts un privātpersona, kura nodrošina kultūras mantojuma digitālo objektu un datu veidošanu.
Risinājuma apraksts
1.3. punktā Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi datu laukā “Risinājuma apraksts” lūdzam precizēt “Risinājuma aprakstu”:
Atsauces tikai uz likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta 1. daļas 8. punktu rada neskaidrības, uz kurām iestādēm šie noteikumi attieksies. LNA skatījumā platformas gadījumā ir jāvērtē projekta atbilstība likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.panta piektās daļas regulējumam:
“(5) Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra, skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, izglītības iestādēm un kultūras institūcijām”, jo noteikumu mērķis ir noteikt valsts digitālā kultūras mantojuma platformas, tostarp koplietošanas valsts informācijas sistēmu darbības, datu apstrādes, finansēšanas, izmantošanas un pārvaldības kārtību.
Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, institūciju uzkrātie pastāvīgi glabājamie dokumenti ar arhīvisko vērtību, privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību, ievērojot Arhīvu likuma 14. panta 2daļā noteikto un no ārvalstīm iegūtie dokumenti ar arhīvisko vērtību vai apliecinātas to kopijas.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1.,2. un 7. daļu, 17., 171. pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4.panta 2.daļas 3. punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
No noteikumu 2.1. un 2.5. punktā iekļautajām datu devēja un pamatdarbības informācijas sistēmas definīcijām, kā arī no noteikumu 4. un 16. punktā iekļautā procesu apraksta izriet, ka noteikumu izpratnē Latvijas Nacionālais arhīvs ir datu devējs. Šādā statusā LNA izmanto pamatdarbības sistēmas programmas saskarni ar platformu un citus noteikumu 4. un 16. punktā minētos risinājums, lai attiecībā uz dokumentiem bez arhīviskās vērtības, piemēram digitalizētu dokumentu kopijām izpildītu Arhīva darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tostarp lai veidotu (Arhīvu likumā izpratnē - pieņemtu glabāšanā) un saglabātu platformā LNA digitālos objektus un datus un nodrošinātu piekļuvi digitālajiem objektiem un datiem platformā un valsts koplietošanas sistēmās.
Lai nodalītu Arhīva funkcijas, kuras Arhīvu likums Latvijas Nacionālajam arhīvam neliedz veikt ārpus pamatdarbības sistēmas, no tām, kuras Latvijas Nacionālajam arhīvam platformā un valsts koplietošanas sistēmās veikt liedz Arhīvu likuma normas, lūdzam precizēt noteikumu 2.3. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā:
“2.3. kultūras mantojuma digitālais objekts – kultūras mantojuma objekts, kas nav nacionālais dokumentārais mantojums Arhīvu likuma izpratnē, un sastāv no digitālā satura datnēm, unikāla identifikatora un ziņām par saturu jeb metadatiem.”
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Anotācijas 2.1. punktā “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt” vēršam uzmanību, ka projektā nav noteiktas Valsts informācijas sistēmu likuma 18. panta 5.daļas 3. punktā noteiktās speciālās kvalifikācijas prasības platformas izmantošanai privātpersonām. Kamēr jēdziens nav izskaidrots, nav iespējams vērtēt anotācijas skaidrojumu.
Par 2. teikumu skat. priekšlikumu par noteikuma projekta 4.p..
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Par 2. teikumu skat. priekšlikumu par noteikuma projekta 4.p..
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Cita informācija
Anotācijas 3. punktā jānorāda projekta ietekme uz valsts budžetu, jo:
ar MK rīkojumiem šobrīd ir apstiprināti divi platformu attīstoši ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekti un to finansējums:
1) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" (MK 2023. gada 2. marta rīkojums Nr. 117 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas ne vairāk kā 2 477 960 euro apmērā, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 2 084 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 393 960 euro apmērā. KISC - finansējuma saņēmējs, LNB - projekta īstenošanas partneris.
2) 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā " (MK 2023. gada 7. martā rīkojums Nr. 128 “Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" pases apstiprināšanu”), projekta izmaksas – 1 617 040 euro, tai skaitā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 1 360 000 euro, valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai - 257 040 euro apmērā. LNB - finansējuma saņēmējs, KISC - projekta īstenošanas partneris .
norādīt LNA kā datu devēja provizoriskās izmaksas, turpmākos datu devēju, datu saņēmēju, pārziņu, ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma saņēmēju aktivitātes ar plānoto finansējumu.
5. punkta “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām” 5.1. apakšpunktā “Saistības pret Eiropas Savienību”
Ierosinām apsvērt iespēju anotācijas 5.1. apakšpunktu “Saistības pret Eiropas Savienību” datu lauku “Vai ir attiecināms?” papildināt tekstu:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts) (Direktīvas 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību sui generis tiesību pārskatīšanas kontekstā)
(EP balsojumspar regulu - 2023.gada 9. novembrī)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.2. punktā jāiekļauj Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, jo projekts ietekmēs LNA un institūciju Arhīvu likuma 1.panta 16.punkta ietvaros kā datu devēja administratīvās izmaksas, kuras šobrīd nav izvērtētas .
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Anotācijas 7.4.punktā “Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru” 4.punktā institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti jānorāda, ir mainītas institūcijas funkcijas un uzdevumi. Skaidrojumā jānorāda, ka tie tiks paplašināti, jo LNA un institūcijām būs jāpilda datu devēja funkcijas, kuru apjoms šobrīd nav apzināts.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Anotācijas 8.1.1. punktā jānorāda, ka tiesiskajam regulējumam būs ietekme uz LNA pakalpojumu attīstību, t.i. LNA būs jāpilda datu devēja funkcijas, kuru apjoms šobrīd nav apzināts.
8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību” datu laukā “Apraksts” lūdzam svītrot vārdus:
“turpmāk ir jāizvērtē IKT attīstību atbilstoši Projektā noteiktajam regulējumam, piemēram, jāizvērtē jaunu risinājumu attīstības nepieciešamība digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai vai iestādes īpašumā esošā digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ārpus platformas”.
8.1. punkta “Projekta tiesiskā regulējuma ietekme 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību” datu lauku “Apraksts” lūdzam papildināt ar šādu informāciju:
“Vienlaikus ar datu nodošanu uzkrāšanai, apstrādei un izplatīšanai platformā arī turpmāk var attīstīt risinājumus digitālā kultūras mantojuma izplatīšanai. LNA glabāšanā nodotais digitālais kultūras mantojumu būtu jāsaglabā ārpus platformas, jo platformai nevajadzētu dublēt Arhīva funkcijas šādu apstākļu dēļ:
Saskaņā ar Arhīvu likuma 15.panta 1. daļu nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautie dokumenti ir valsts īpašums, tie nav atsavināmi un dalāmi.
Saskaņā ar Arhīvu likuma 20. panta 2. daļas 3. un 11. punktu LNA funkcija ir pieņemt glabāšanā un saglabāt Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisko vērtību, tostarp dokumentus, kas satur personas datus un klasificētu informāciju, Arhīvu likuma 9. panta kārtībā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstos publiskos dokumentus (iegūtie dokumenti) un digitāli radītos dokumentus ar juridisko spēku, izveidot un uzturēt nepieciešamās informācijas sistēmas un datubāzes šo funkciju veikšanai. Savukārt platformā tiktu iesniegti un uzkrāti digitalizētie objekti (dokumentu kopijas) un metadati, kas nav uzskatāmi par dokumentiem, līdz ar to uz tiem neattiecas Arhīvu likums.”
1) Vēršam uzmanību, ka Arhīvu likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk saukts arī - Arhīvs) uzkrātie dokumenti ar arhīvisko vērtību.
Nacionālā dokumentārā mantojuma nodošana valsts glabāšanā un glabāšana ārpus Latvijas Nacionālajā arhīva citas iestādes vadītā platformā un platformas koplietošanas informācijas sistēmās ir pretrunā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3. punktu, 5. panta 2.daļu, 6., 7. pantu, 15. panta 1.,2.pirmo , otro un 7.daļu, 17., 171.pantu, 20. panta 2.daļas 3. un 4. punktu, kas uzliek Arhīvam pienākumu pamatfunkcijas izpildei pieņemt glabāšanā un saglabāt dokumentus ar arhīvisko vērtību un iestādēm - nodot pastāvīgā valsts glabāšanā dokumentus ar arhīvisko vērtību tieši Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī nodrošināt arhīviski vērtīgo dokumentu glabāšanu saskaņā ar Arhīvu likuma 4. panta 2.daļas 3 .punktu - institūcijas arhīvā vai akreditētā privātā arhīvā, nodrošinot šo dokumentu saglabāšanu un aizsardzību vai depozitāro glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
09.11.2023. 15:54