Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Latvijas plānošanas reģionu sociālekonomiskās attīstības rādītājos vērojama tendence, ka Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģioni atpaliek no Rīgas plānošanas reģiona (t.sk. Pierīgas) – starp tiem pastāv plaisa, kas mazinās visai lēni. Latgales plānošanas reģionam ir viszemākais iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju (2020. gadā – 8 111 euro), kas veido vien 36% no Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju (22 799 euro). 2022. gadā Latgales reģiona vidējā bruto darba alga bija 961 euro, kas ir 70% no vidējās bruto darba algas Latvijā. Latgales reģionā 2021. gadā bijuši arī zemākie mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli starp visiem reģioniem – 504 euro, kas ir 74% no vidējā rādītāja Latvijā. Tāpat Latgales reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 9,1%, salīdzinot ar vidējo 7,6% bezdarba līmeni Latvijā (CSP dati).
Mērķa apraksts
Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo attīstības atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latvijas Austrumu pierobežā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības pastiprināšanai, veicinot straujāku sociālekonomisko attīstību.
Politikas jomas
Reģionālā attīstība
Teritorija
Austrumu pierobežas pašvaldības
Norises laiks
27.11.2023. - 08.12.2023.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Plāna projektu un saistīto Ministru kabineta rīkojuma projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
- Austrumu pieroebežas pašvaldību iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Tiks uzlabota Austrumu pierobežas pašvaldību iedzīvotāju sociālekonomiskā situācija.
Juridiskās personas
- Pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
Tiks uzlabota Austrumu pierobežas pašvaldību sociālekonomiskā situācija.
Sagatavoja
Ilze Jureviča (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
24.11.2023. 12:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kristīne Zonberga - Latvijas Pilsoniskā alianse
Spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības sakarā. Biedrības un nodibinājumi ir ne tikai ir darba devēji, kuras nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Saskaņā ar biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” veikto pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (2023) secināts, ka Latgalē ir tikai 7% no visām NVO, kuras darbojas Latvijā un sektors ir vājš, trūkst finansiālās kapacitātes un tikai 8,2% no visām NVO, kuras reģistrētas 9 Latgales pašvaldībās, ir darbinieki.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
05.12.2023. 16:20
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības sakarā. Biedrības un nodibinājumi ir ne tikai ir darba devēji, kas nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Saskaņā ar biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” veikto pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (2023) secināts, ka Latgalē ir tikai 7% no visām NVO, kuras darbojas Latvijā un sektors ir vājš, trūkst finansiālās kapacitātes un tikai 8,2% no visām NVO, kuras reģistrētas 9 Latgales pašvaldībās, ir darbinieki.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
05.12.2023. 16:34
Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskā izaugsme būs iespējama tikai tad, ja būs pietiekama pakalpojumu pieejamība - skolu, bērnudārzu tīkls, medicīnas pakalpojumi, sociālo pakalpojumu pieejamība, aktīvās atpūtas iespējas, hipotekāro kredītu iespēja mājas būvniecībai, aktīva kopiena, kurā iesaistīties. Jaunie speciālisti neizvēlēsies savai dzīvei Latvijas Austrumu pierobežu un neveidos tur savus uzņēmumus, ja šie priekšnoteikumi netiks stratēģiski veidoti, vai vismaz netiks pasliktināta esošā situācija.
Tāpat arī, spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības noturībai. Biedrības un nodibinājumi, sociālie uzņēmumi ir ne tikai ir darba devēji, kuras nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Būtiska ir pierobežas iedzīvotāju kapacitāte, tāpat arī mediju telpas stiprināšana.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.- 2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā, tāpat arī starpdisciplināriem pasākumiem, kas plānoti pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas Austrumu pierobežā.
Tāpat arī, spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības noturībai. Biedrības un nodibinājumi, sociālie uzņēmumi ir ne tikai ir darba devēji, kuras nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Būtiska ir pierobežas iedzīvotāju kapacitāte, tāpat arī mediju telpas stiprināšana.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.- 2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā, tāpat arī starpdisciplināriem pasākumiem, kas plānoti pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas Austrumu pierobežā.
06.12.2023. 22:20
Zane Ločmele - Zane Ločmele - Biedrība "Krāslavas rajona partnerība"
Pievienojamies Latvijas Pilsoniskās Alianses un Sabiedriskās politikas centrs Providus priekšlikumam aicināt atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp Latvijas valsts institūcijām, pašvaldībām un biedrībām. Rīcības plānā iekļaut pasākumus, kas nākotnē attīstīs un atbalstīs sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, kā arī veicinās aktīvu sabiedrības līdzdalību. Šo pasakumu iekļaušana Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam veicinās mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā:
“Spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības sakarā. Biedrības un nodibinājumi ir ne tikai ir darba devēji, kuras nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Saskaņā ar biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” veikto pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (2023) secināts, ka Latgalē ir tikai 7% no visām NVO, kuras darbojas Latvijā un sektors ir vājš, trūkst finansiālās kapacitātes un tikai 8,2% no visām NVO, kuras reģistrētas 9 Latgales pašvaldībās, ir darbinieki.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.”
“Spēcīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks faktors novada, pagasta vai pilsētas ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī svarīgs aspekts nacionālās drošības sakarā. Biedrības un nodibinājumi ir ne tikai ir darba devēji, kuras nereti nodarbina personas, kurām grūti iekļauties darba tirgū, bet ir būtisks spēlētājs dažādās krīzes situācijas, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem vai kādām īpašām personu grupām. Saskaņā ar biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” veikto pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (2023) secināts, ka Latgalē ir tikai 7% no visām NVO, kuras darbojas Latvijā un sektors ir vājš, trūkst finansiālās kapacitātes un tikai 8,2% no visām NVO, kuras reģistrētas 9 Latgales pašvaldībās, ir darbinieki.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Vēršam uzmanību, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka “Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas, prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas novados).”
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.”
07.12.2023. 12:23
Gunta Ahromkina - Austrumu pierobežas iedzīvotāja, biedrības "Krāslavas māmiņu klubs" līdzdibinātāja
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam ir apsveicams pēc savas būtības, tomēr vēlos vērst uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kuri, manuprāt, nav ņemti vērā, analizējot situāciju un izstrādājot rīcības plānu, proti, nav analizēts Austrumu pierobežas cilvēku (steikholderu) viedoklis, viņu veidotā sociālā kapitāla būtiskums.
Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība ietver arī ekonomisko attīstību pēc savas būtības, ekonomisko un visas valsts attīstību virza tieši cilvēki, kas ir galvenā jebkuras teritorijas vērtība. Ikkatra cilvēka vērtība attīstības kontekstā uzsvērta dažādu līmeņu attīstības plānošanas sistēmas dokumentos, piemēram, Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā 2030 (LIAS 2030), kurā skaidrots, ka “cilvēkkapitāls ir Latvijas svarīgākais resurss". Arī viens no aktuālajiem ES plānošanas dokuments “Ilgtermiņa vīzija lauku apvidiem 2040”. Tās īstenošanai paredzēta Eiropas Komisijas iniciatīva Lauku Pakts, kurā atzīts, ka lauku kopienas saskaras ar unikāliem izaicinājumiem un vietējie iedzīvotāji vislabāk var noteikt savas vajadzības un prioritātes. Attīstības pieeja no apakšas uz augšu bieži tiek skatīta kontekstā ar kopienas virzītu vietējo attīstību(community led local development, community driven developement, asset-based community development)
Pamatojoties uz augstākminēto, priekšlikumi:
1)Analizēt ātrgaitas šosejas izbūves alternatīvas, izskatot Rail Baltica atzara izbūvi (efektivitāte, laika ietaupījums, drošība, komforts, sasniedzamība);
2) Iekļaut plānā digitālās savienojamības aktivitātes (interneta, televīzijas, sakaru tīklu pieejamība un kvalitāte)
3) Veicināt vietējo iedzīvotāju noturību, novēršot plānā iestrādāto diskrimināciju un sniedzot atbalstu vietējo iedzīvotāju un remigrantu bērniem, piemēram, ļaujot pēc būtības veikt ieguldījumus Austrumu pierobežas pirmsskolas izglītības iestādēs (plānā ir atsauce uz 4.2.1.7.pasākumu “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”, kas pēc būtības ir domāts Pierīgai un nekad nebūs pieejams Austrumu pierobežai).
4)Iekļaut plānā teritoriālo kopienu veidošanās un rīcībspējas sekmēšanas aktivitātes, veidojot spēcīgu pilsonisko sabiedrību uzticības sekmēšanai arī valsts pārvaldei, demokrātiskajām vērtībām un mūsu valsts uzplaukumam.
5) Iekļaut plānā/pielāgot teritoriālajām vajadzībām lauksaimniecības attīstību kā vienu no svarīgākajām uzņēmējdarbības formām Austrumu pierobežas pašvaldību teritorijās (arī visas Latvijas drošumspēja vietējās pārtikas ražošanas kontekstā).
Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība ietver arī ekonomisko attīstību pēc savas būtības, ekonomisko un visas valsts attīstību virza tieši cilvēki, kas ir galvenā jebkuras teritorijas vērtība. Ikkatra cilvēka vērtība attīstības kontekstā uzsvērta dažādu līmeņu attīstības plānošanas sistēmas dokumentos, piemēram, Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā 2030 (LIAS 2030), kurā skaidrots, ka “cilvēkkapitāls ir Latvijas svarīgākais resurss". Arī viens no aktuālajiem ES plānošanas dokuments “Ilgtermiņa vīzija lauku apvidiem 2040”. Tās īstenošanai paredzēta Eiropas Komisijas iniciatīva Lauku Pakts, kurā atzīts, ka lauku kopienas saskaras ar unikāliem izaicinājumiem un vietējie iedzīvotāji vislabāk var noteikt savas vajadzības un prioritātes. Attīstības pieeja no apakšas uz augšu bieži tiek skatīta kontekstā ar kopienas virzītu vietējo attīstību(community led local development, community driven developement, asset-based community development)
Pamatojoties uz augstākminēto, priekšlikumi:
1)Analizēt ātrgaitas šosejas izbūves alternatīvas, izskatot Rail Baltica atzara izbūvi (efektivitāte, laika ietaupījums, drošība, komforts, sasniedzamība);
2) Iekļaut plānā digitālās savienojamības aktivitātes (interneta, televīzijas, sakaru tīklu pieejamība un kvalitāte)
3) Veicināt vietējo iedzīvotāju noturību, novēršot plānā iestrādāto diskrimināciju un sniedzot atbalstu vietējo iedzīvotāju un remigrantu bērniem, piemēram, ļaujot pēc būtības veikt ieguldījumus Austrumu pierobežas pirmsskolas izglītības iestādēs (plānā ir atsauce uz 4.2.1.7.pasākumu “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība”, kas pēc būtības ir domāts Pierīgai un nekad nebūs pieejams Austrumu pierobežai).
4)Iekļaut plānā teritoriālo kopienu veidošanās un rīcībspējas sekmēšanas aktivitātes, veidojot spēcīgu pilsonisko sabiedrību uzticības sekmēšanai arī valsts pārvaldei, demokrātiskajām vērtībām un mūsu valsts uzplaukumam.
5) Iekļaut plānā/pielāgot teritoriālajām vajadzībām lauksaimniecības attīstību kā vienu no svarīgākajām uzņēmējdarbības formām Austrumu pierobežas pašvaldību teritorijās (arī visas Latvijas drošumspēja vietējās pārtikas ražošanas kontekstā).
07.12.2023. 17:34
Dzīvoju Latgalē.
Tā vietā, lai sapņotu par 200 miljonu vērtu ātrgaitas šoseju kaut kad tālā nākotnē, vajag tūlīt atjaunot autobusu satiksmi no Daugavpils, Krāslavas uz Rīgu. Otrta lielākā Latvijas pilsēta un saistīta ar Rīgu ar dažiem vilcieniem, kuri ir neizdevīgos laikos! Jūs taču zināt, ka Daugavpils ir VIENĪGĀ Latvijas pilsēta, kurai nav autobusu satiksmes ar Rīgu!
Daugavpils un Krāslavas apkārtnes lauku iedzīvotājiem satiksme ar pārējo Latviju šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi apgrūtināta. Pirmie autobusi reģionālos maršrutos vairākos virzienos nepaspēj atvest uz rīta vilcienu pasažierus, nokavējot par 10-30 minūtēm. Līdz ar to vienas dienas laikā aizbraukt uz Rīgu un atbraukt atpakaļ ar sabiedrisko transportu vairs nav iespējams. Aizbraukt no Kurzemes caur Rīgu uz Daugavpils apkārtnes pagastiem ar sabiedrisko transportu vairs vienas dienas laikā nav iespējams.
Ja mērķis ir bijis atgriezt Latgali no pārējās Latvijas, tad - izdevās!
Un ātrgaitas šoseju Latgales lauku cilvēkiem nevajag, ja nav sabiedriskā transporta, kas pa to viņus var nogādāt uz/no galvaspilsētas...
Daugavpils un Krāslavas apkārtnes lauku iedzīvotājiem satiksme ar pārējo Latviju šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi apgrūtināta. Pirmie autobusi reģionālos maršrutos vairākos virzienos nepaspēj atvest uz rīta vilcienu pasažierus, nokavējot par 10-30 minūtēm. Līdz ar to vienas dienas laikā aizbraukt uz Rīgu un atbraukt atpakaļ ar sabiedrisko transportu vairs nav iespējams. Aizbraukt no Kurzemes caur Rīgu uz Daugavpils apkārtnes pagastiem ar sabiedrisko transportu vairs vienas dienas laikā nav iespējams.
Ja mērķis ir bijis atgriezt Latgali no pārējās Latvijas, tad - izdevās!
Un ātrgaitas šoseju Latgales lauku cilvēkiem nevajag, ja nav sabiedriskā transporta, kas pa to viņus var nogādāt uz/no galvaspilsētas...
08.12.2023. 01:21
Ilga Šuplinska - LATGALIEŠU KULTŪRAS BIEDRĪBA
Latgaliešu kultūras biedrība sadarbībā ar Latgales kongresa lēmumu izpildes komiteju (LKLIP) ir sniegusi virkni priekšlikumu, kas svarīgi nevienlīdzības mazināšanai un Latgales reģiona izaugsmei: ekonomiskās izaugsmes, pakalpojumu pieejamības, sabiedrības noturības, informatīvās telpas stiprināšanai un izmaiņām, t.sk., pastiprināti lietojot latgaliešu valodu.
Kopumā atbalstām VARAM iniciatīvu, tai pašā laikā lūdzam respektēt Latvijas Pilsoniskās alianses un citu pilsonisko organizāciju priekšlikumus.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Tai pašā laikā ir būtiski paredzēt finansējumu tieši informatīvās telpas stiprināšanai un sabiedrības izglītošanai:
1.Latvijas TV pirmajā kanālā nodrošināt vismaz 10% raidlaika latgaliešu valodā katru dienu, kā arī izveidot regulārus raidījumus Latvijas TV programmās latgaliski, izmantojot Latgales multimediju studijas un neatkarīgo producentu iestrādnes.
2. Dublēt latgaliski bērniem paredzēto saturu, kas ir pieejams lsm.lv.
3. Veidot ziņas latgaliešu valodā vismaz 5 min. katru dienu Latvijas sabiedriskajā medijā.
4. Atbalstīt vietējo kopienu aktivitātes, radot pārliecību, cik nozīmīgas ir vietējo kopienu iniciatīvas valsts pastāvēšanai un drošībai.
Kopumā atbalstām VARAM iniciatīvu, tai pašā laikā lūdzam respektēt Latvijas Pilsoniskās alianses un citu pilsonisko organizāciju priekšlikumus.
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādejādi gan veicot nodokļus iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visas sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Tai pašā laikā ir būtiski paredzēt finansējumu tieši informatīvās telpas stiprināšanai un sabiedrības izglītošanai:
1.Latvijas TV pirmajā kanālā nodrošināt vismaz 10% raidlaika latgaliešu valodā katru dienu, kā arī izveidot regulārus raidījumus Latvijas TV programmās latgaliski, izmantojot Latgales multimediju studijas un neatkarīgo producentu iestrādnes.
2. Dublēt latgaliski bērniem paredzēto saturu, kas ir pieejams lsm.lv.
3. Veidot ziņas latgaliešu valodā vismaz 5 min. katru dienu Latvijas sabiedriskajā medijā.
4. Atbalstīt vietējo kopienu aktivitātes, radot pārliecību, cik nozīmīgas ir vietējo kopienu iniciatīvas valsts pastāvēšanai un drošībai.
08.12.2023. 06:32
Raimonds Nipers - Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes loceklis
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam tāpat kā visi iepriekšējie valdības izstrādātie plāni, paredzams tiks neizpildīts par 90%.
Pamatā attīstības plāni tiek veidoti procesa pēc, lai apgūtu un saņemtu piešķirto finansējumu.
Lai realizētu kādu projektu ir jādefinē esošā situācija. Bet valstī daudzos ekonomiskajos rādītājos vispār nepastāv statistika – piemēram darba ņēmēju sadalījums pa reģioniem. Kā rezultātā nepastāv arī reālā statistika par iedzīvotāju skaitu valstī un novados.
Par piemēru var minēt bijušo Dagdas novadu:
Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020. Dagdas novadā bija deklarēti 7 311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem novadā bija 6 549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā novadā tika saskaitīti vien 4800 iedzīvotāju. Neatbilstība faktiskajam iedzīvotāju skaitam ar valstī aprēķināto ir gandrīz 40%!
Pašreizējais valdības ekonomiskais virziens, nodokļu politika, paredz mazināt iedzīvotāju skaitu gan Latgalē gan valstī.
Latvijā ir viena no sarežģītākajām un neefektīvākajām nodokļu sistēmām ES, kas ir viens no galvenajiem ekonomiskajiem faktoriem, valsts ekonomiskai atpalicībai.
Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, var pieņemt ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību. Valdība vēl no 2014.gada nav noteikusi iedzīvotāju minimālo sociālo ienākuma līmeni, nav aprēķināts kopējais nodokļu un nodevu slogs, kas ir svarīgs ekonomikas elements visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanai ilgtermiņā.
Latvijā darbaspēka nodokļi ir lielākie ne tikai Baltijā bet arī Eiropas savienībā. Latvijā neto darba algai 1000 eiro apmērā piemērojas IIN likme 20%, sociālās iemaksas sastāda 34,09% un piemērojas mazs, 173 eiro diferencētais neapliekamais minimumus, efektīvā nodokļu likme sastāda 40.6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai summai sastāda vien 7.78%.
Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie reģionu vidējas algas.
Ir ekonomiski pierādīts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās preču un pakalpojumu cenas, mazo algu saņēmējiem patēriņa grozs kļūst mazāks. Tiek slēgti mazie uzņēmumi, rezultātā pieaug bezdarbs, iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu pārdalē, palielinās nabadzība, pieaug iedzīvotāju emigrācija no reģioniem.
No 2018. gada, kad valdība sāka būtiski palielināt minimālo algu, Latgales reģionu pameta pāri 70 tūkstošu iedzīvotāju.
Mazo skolu slēgšana ir tieši proporcionāla ar minimālās algas celšanu. Var izveidot ekonomisko algoritmu pie kādas minimālās algas summas tiks slēgta pēdējā skola Latgalē.
Valdības ekonomiskajam diletantisma ir arī būtiskas sekas - straujās minimālās algas celšanas rezultātā valstī ir izveidojies darbaspēka deficīts, tiešo nodokļu maksātāju skaits valstī ir mazāks par pensiju saņēmēju skaitu, pensiju sistēma ir uz likvidācijas robežas.
NVA ar savām apmācību programmām degradē darbaspējīgos iedzīvotājus, māca tos kļūt par profesionāliem bezdarbniekiem.
Eiropas fondu finansējums tiek neefektīvi ieguldīts tautsaimniecības pasīvā, kas ilgtermiņā rada finanšu slogu pašvaldībām un mazina ekonomisko aktivitāti reģionos.
Paredzams ka pie pašreizējās valdības nodokļu politikas, iedzīvotāju skaits Latgalē uz 2030. gadu būs zem 100 tūkstošiem.
Jāparedz to darbinieku personīgā atbildība par šādu plānu izstrādi un realizēšanu.
Pamatā attīstības plāni tiek veidoti procesa pēc, lai apgūtu un saņemtu piešķirto finansējumu.
Lai realizētu kādu projektu ir jādefinē esošā situācija. Bet valstī daudzos ekonomiskajos rādītājos vispār nepastāv statistika – piemēram darba ņēmēju sadalījums pa reģioniem. Kā rezultātā nepastāv arī reālā statistika par iedzīvotāju skaitu valstī un novados.
Par piemēru var minēt bijušo Dagdas novadu:
Pēc PMLP datiem uz 01.07.2020. Dagdas novadā bija deklarēti 7 311 iedzīvotāji, pēc CSP datiem novadā bija 6 549 iedzīvotāji, bet faktiski novadā, aprēķinot pa iedzīvotāju sociālajām grupām (bērni un skolēni, vecuma pensionāri, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, nodarbinātie publiskajā sektorā un strādājošie privātajā sektorā), kopā novadā tika saskaitīti vien 4800 iedzīvotāju. Neatbilstība faktiskajam iedzīvotāju skaitam ar valstī aprēķināto ir gandrīz 40%!
Pašreizējais valdības ekonomiskais virziens, nodokļu politika, paredz mazināt iedzīvotāju skaitu gan Latgalē gan valstī.
Latvijā ir viena no sarežģītākajām un neefektīvākajām nodokļu sistēmām ES, kas ir viens no galvenajiem ekonomiskajiem faktoriem, valsts ekonomiskai atpalicībai.
Finanšu ministrija neorientējas nodokļu veidošanas metodoloģijā, var pieņemt ka Finanšu ministrijas darbiniekiem nav izpratnes par ekonomikas procesiem un to mijiedarbību. Valdība vēl no 2014.gada nav noteikusi iedzīvotāju minimālo sociālo ienākuma līmeni, nav aprēķināts kopējais nodokļu un nodevu slogs, kas ir svarīgs ekonomikas elements visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanai ilgtermiņā.
Latvijā darbaspēka nodokļi ir lielākie ne tikai Baltijā bet arī Eiropas savienībā. Latvijā neto darba algai 1000 eiro apmērā piemērojas IIN likme 20%, sociālās iemaksas sastāda 34,09% un piemērojas mazs, 173 eiro diferencētais neapliekamais minimumus, efektīvā nodokļu likme sastāda 40.6%, salīdzinot ar Lielbritāniju, kur nodokļu slogs šādai summai sastāda vien 7.78%.
Minimālajai algai jābūt ekonomiski pamatotai, ar koeficientu piesaistītai pie reģionu vidējas algas.
Ir ekonomiski pierādīts, ka strauja minimālās algas celšana noved pie ekonomikās neefektivitātes, palielinās preču un pakalpojumu cenas, mazo algu saņēmējiem patēriņa grozs kļūst mazāks. Tiek slēgti mazie uzņēmumi, rezultātā pieaug bezdarbs, iedzīvotāju nevienlīdzība ienākumu pārdalē, palielinās nabadzība, pieaug iedzīvotāju emigrācija no reģioniem.
No 2018. gada, kad valdība sāka būtiski palielināt minimālo algu, Latgales reģionu pameta pāri 70 tūkstošu iedzīvotāju.
Mazo skolu slēgšana ir tieši proporcionāla ar minimālās algas celšanu. Var izveidot ekonomisko algoritmu pie kādas minimālās algas summas tiks slēgta pēdējā skola Latgalē.
Valdības ekonomiskajam diletantisma ir arī būtiskas sekas - straujās minimālās algas celšanas rezultātā valstī ir izveidojies darbaspēka deficīts, tiešo nodokļu maksātāju skaits valstī ir mazāks par pensiju saņēmēju skaitu, pensiju sistēma ir uz likvidācijas robežas.
NVA ar savām apmācību programmām degradē darbaspējīgos iedzīvotājus, māca tos kļūt par profesionāliem bezdarbniekiem.
Eiropas fondu finansējums tiek neefektīvi ieguldīts tautsaimniecības pasīvā, kas ilgtermiņā rada finanšu slogu pašvaldībām un mazina ekonomisko aktivitāti reģionos.
Paredzams ka pie pašreizējās valdības nodokļu politikas, iedzīvotāju skaits Latgalē uz 2030. gadu būs zem 100 tūkstošiem.
Jāparedz to darbinieku personīgā atbildība par šādu plānu izstrādi un realizēšanu.
08.12.2023. 10:09
Sandra Palma - Ludzas rajona partnerība
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp biedrībām, pašvaldībām, uzņēmējiem un valsts iestādēm, iesaistot pierobežas VRG ( vietējās rīcības grupas) kā pieredzējušus, teritoriju pārzinošus lokālos sadarbības partnerus.
Vietējās rīcības grupas (VRG) ir lauku iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmēju un pašvaldību apvienības, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī. Biedrības "Ludzas rajona partnerība" darbības teritorija ir Ludzas novads.
Aicinām atvēlēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp biedrībām, pašvaldībām, uzņēmējiem un valsts iestādēm, iesaistot pierobežas VRG ( vietējās rīcības grupas) kā pieredzējušus, teritoriju pārzinošus lokālos sadarbības partnerus.
Vietējās rīcības grupas (VRG) ir lauku iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmēju un pašvaldību apvienības, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī. Biedrības "Ludzas rajona partnerība" darbības teritorija ir Ludzas novads.
08.12.2023. 13:08
Aldis Bukšs - "Ziemeļlatgales latviešu biedrība"
Ziemeļlatgales latviešu biedrības ieskatā viens no būtiskākajiem austrumu pierobežas attīstības priekšnoteikumiem ir uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbības attīstības priekšnoteikumi attālos reģionos ir cilvēkresursi (kvalitāte un pieejamība) un infrastruktūras kvalitāte (ar to saprotot mobilitāti/sasniedzamību un mājokļu pieejamību).
Biedrības ieskatā, rīcības plāns šobrīd nesatur pilnvērtīgus risinājumus iepriekš minēto priekšnoteikumu nodrošināšanai un tie ir sekojoši: 1) bruņotie spēki un drošība; 2) ceļi; 3) izglītība; 4) latgaliešu rakstu valodas saglabāšana un 5) mājokļu pieejamība.
1) BRUŅOTIE SPĒKI UN DROŠĪBA:
Balvu novads atrodas nepilnu 100 km attālumā no t.s. Pleskavas divīzijas. Militāra konflikta gadījumā novads būtu viens no pirmajiem, kurš saņemtu triecienu. Neskatoties uz to, novadā faktiski nav bruņoto spēku klātbūtnes. Pat patstāvīgi izvietotas Zemessardzes struktūrvienības. Jau kopš 2021.gada rudens Balvu novada pašvaldība nesekmīgi cenšas pārliecināt Ārlietu ministriju par nepieciešamību Balvu novadā izvietot patstāvīgas Nacionālo bruņoto spēku vienības, t.sk. piedāvājot vairākas iespējamās atrašanās vietas, kā, piemēram, slēgtajās skolās – Tilžas internātpamatskolā, Kupravas pamatskolā vai Baltinavas Kristīgajā Speciālajā internātskolā (gadījumā, ja vispārējo aizsardzības dienestu iziet Valsts robežsardzē).
Tik mazā un tranzītceļiem nošķirtā novadā šādas vienības (piemēram VAD vienības) izvietošana vairotu ne tikai fizisko drošību, bet arī atstātu iespaidu arī uz sabiedrības noskaņojumu un varētu būt jūtams ekonomiskās aktivitātes stimuls.
Diemžēl līdz šim Aizsardzības ministrija nav izteikusi gatavību nopietni pievērsties novadam, tā vietā pēdējā atbildē informējot, ka Latgales gadījumā turpināsies darbs pie bāzes Lūznavā, poligona Meža Mackevičos, kā arī zemessardzes bāzes Preiļos attīstīšanas. Šie visi punkti atrodas Dienvidlatgalē. Tas nozīmē, ka apzināti vai neapzināti, Ziemeļlatgale šajā vienību izvietojumā faktiski tiek atstāta kā tāds melnais caurums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām papildināt Rīcības plānu ar atsevišķu rīcības virzienu - Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes klātbūtnes un kapacitātes stiprināšana Ziemeļlatgalē (Balvu novadā).
2) CEĻI:
Ceļu, t.sk. vietējās nozīmes ceļu un pašvaldības ceļu, kvalitātei ir kritiska nozīme uzņēmējdarbības attīstībā, iedzīvotāju noturēšanā un atgriešanā. Šobrīd lielākā daļa vietējās nozīmes un pašvaldības ceļu ir sliktā stāvoklī, lielākā daļa, it sevišķi Balvu novada dienvidu daļā, nav pat asfaltēti. Pašvaldībām iztrūkts līdzekļu un nav atbalsta programmu šādu ceļu kvalitātes uzlabošanai. Diemžēl šobrīd rīcības plāns šo kritiski svarīgo jautājumu vispār nerisina.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar jaunu rīcības virzienu - Vietējās nozīmes un pašvaldības ceļu kvalitātes celšana, kas saturētu uzdevumus Finanšu ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai meklēt risinājumus atsevišķu un uz austrumu pierobežas pašvaldībām tendētu atbalsta programmu izstrādei un ieviešanai ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai.
3) IZGLĪTĪBA:
Nenoliedzami, ka Latvijas skolu tīkls un izglītības sistēmai nepieciešamas jūtamas pārmaiņas, taču ir svarīgi, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Proti, vai darbi atbilst vārdiem un reforma tiek īstenota atbilsoši tiem kritērijiem un argumentiem, ko pati valdība ir izvirzījusi.
Saskaņā ar sākotnējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu, austrumu pierobežā paredzēts likvidēt vismaz 6 vidusskolas (vidusskolu posmus). Pēc šī plāna, piemēram Balvu novadā, paliktu tikai divas vidusskolas, turklāt abas novada ziemeļu daļā. Faktiski tas nozīmē, ka pierobežas joslā tiek slēgtas vairākas vidusskolas un, piemēram, Baltinavas gadījumā skolniekiem uz tuvāko vidusskolu būtu jāmēro vairāk km nekā IZM pati ir noteikusi kā pieļaujamo attālumu. Turklāt, vidusskolu likvidācija atstātu jūtamu negatīvu iespaidu uz pierobežas attīstību, t.sk. ģimeņu motivāciju tur palikt vai atgriezties, darba devēju iespējām piesaistīt darbaspēku.
Šī gada rudenī MK atbalstīja IZM priekšlikumu izstrādāt atsevišķu finansējuma programmu austrumu pierobežas vidusskolām, taču pagaidām tās saturs un iespējamais pienesums nav zināms.
Kvalitatīvas izglītības pieejamībai ir kritiski svarīga nozīme pierobežas attīstībai, taču skolu slēgšana vienlaikus veicinās iedzīvotāju aizplūšanu no reģiona un apdraudēs robežas un reģiona drošību. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar jaunu virzienu - Atbalsts austrumu pierobežas vidusskolu turpmākai attīstībai un specializācijai, kas saturētu uzdevumus IZM, FM un citām ministrijām sniegt intelektuālo un materiālo atbalstu konkrētām skolām to unikālā attīstības ceļa meklējumos (piemēram, specializēšanās kādā no jomām, kas veicinātu skolēnu piesaisti no citiem novadiem, reģioniem).
4) LATVIEŠU VALODAS PAVEIDA - LATGALIEŠU RAKSTU VALODAS - SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA
Vēl viens būtisks aspekts ir latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – popularizēšana un saglabāšana. Pirms desmit gadiem veiktajā tautas skaitīšanā tika secināts, ka pašreizējā Balvu novada teritorijā latgaliski runā vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Gribu atgādināt, ka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016. gada aptaujā tieši latgaliski runājošajās ģimenēs bija visaugstākais atbalsts gatavībai militāra apdraudējuma gadījumā aizsargāt Latviju ar ieročiem rokās – 78%!
Diemžēl, latgaliešu valoda izzūd, bērni vairs nerunā, jo ar viņiem nerunā vecāki. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt to, ka vismaz skolā par valodu tiek stāstīts, jaunieši tiek ar to iepazīstināti. Diemžēl rīcības plāns par to vispār nerunā.
Šī gada augustā 20 latgaliešu nevalstiskās organizācijas vērsās pie izglītības ministres ar aicinājumu atjaunot pastāvīgu finansējumu latgaliešu rakstu valodas apguvei Latgales skolās (pielikumā vēstule), uzsverot, ka apguve ir kritiski svarīga gan Satversmē noteikto pienākumu ievērošanai, gan Latvijas drošības situācijas stiprināšanai pierobežā. Gatavību šādas stundas īstenot, ja būs pieejams finansējums, ir apliecinājušas aptuveni 40 skolas.
Pateicoties IZM atbalstam, ir rasts risinājums finansējuma nodrošināšanai šim mācību gadam, taču tas joprojām nav atsevišķs un pastāvīgs (vairākus gadus uz priekšu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar atseviķu pasākumu - Pastāvīga un atsevišķa finansējuma nodrošināšana latgaliešu rakstu valodas stundām Latgales skolās.
5) MĀJOKĻU PIEEJAMĪBA
Mājokļu, piemēram, daudzdzīvokļu ēku, stāvoklis austrumu pierobežā ir kritiski slikts. Diemžēl pašvaldības, iedzīvotāji ir kūtri izmantojuši iespējas piesaistīt finansējumu to renovācijai, siltināšanai. Šī gada rudenī notikušajā Latgales starpkongresa diskusijā "“Latgolys reiceibys plāns i storptautyska programa ES rūbeža styprynuošonai”, kurā piedalījās arī VARAM pārstāve, šī problēma tika uzsvērta vairākkārtīgi. To minēja gan Balvu novada pašvaldības vadība, gan Aizsardzības un Iekšlietu ministriju augstākie valsts ierēdņi. Proti, gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, tostarp Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, jo tiem vienkārši nav kur dzīvot. Diemžēl rīcības plānā par to nekā nav.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām pārskatīt rīcības plānu, meklējot uz austrumu pierobežas pašvaldībām fokusētus risinājumus mājokļu pieejamības veicināšanai, t.sk. jaunu īres namu būvniecībai, tostarp ieviesto un plānoto atbalsta programmu pārskatīšanu ar mērķi padarīt tās pievilcīgākas mazākattīstītiem novadiem, atsevišķu kampaņu īstenošanu un uzdevumu noteikšanu atbildīgajām iestādēm.
Biedrības ieskatā, rīcības plāns šobrīd nesatur pilnvērtīgus risinājumus iepriekš minēto priekšnoteikumu nodrošināšanai un tie ir sekojoši: 1) bruņotie spēki un drošība; 2) ceļi; 3) izglītība; 4) latgaliešu rakstu valodas saglabāšana un 5) mājokļu pieejamība.
1) BRUŅOTIE SPĒKI UN DROŠĪBA:
Balvu novads atrodas nepilnu 100 km attālumā no t.s. Pleskavas divīzijas. Militāra konflikta gadījumā novads būtu viens no pirmajiem, kurš saņemtu triecienu. Neskatoties uz to, novadā faktiski nav bruņoto spēku klātbūtnes. Pat patstāvīgi izvietotas Zemessardzes struktūrvienības. Jau kopš 2021.gada rudens Balvu novada pašvaldība nesekmīgi cenšas pārliecināt Ārlietu ministriju par nepieciešamību Balvu novadā izvietot patstāvīgas Nacionālo bruņoto spēku vienības, t.sk. piedāvājot vairākas iespējamās atrašanās vietas, kā, piemēram, slēgtajās skolās – Tilžas internātpamatskolā, Kupravas pamatskolā vai Baltinavas Kristīgajā Speciālajā internātskolā (gadījumā, ja vispārējo aizsardzības dienestu iziet Valsts robežsardzē).
Tik mazā un tranzītceļiem nošķirtā novadā šādas vienības (piemēram VAD vienības) izvietošana vairotu ne tikai fizisko drošību, bet arī atstātu iespaidu arī uz sabiedrības noskaņojumu un varētu būt jūtams ekonomiskās aktivitātes stimuls.
Diemžēl līdz šim Aizsardzības ministrija nav izteikusi gatavību nopietni pievērsties novadam, tā vietā pēdējā atbildē informējot, ka Latgales gadījumā turpināsies darbs pie bāzes Lūznavā, poligona Meža Mackevičos, kā arī zemessardzes bāzes Preiļos attīstīšanas. Šie visi punkti atrodas Dienvidlatgalē. Tas nozīmē, ka apzināti vai neapzināti, Ziemeļlatgale šajā vienību izvietojumā faktiski tiek atstāta kā tāds melnais caurums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām papildināt Rīcības plānu ar atsevišķu rīcības virzienu - Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes klātbūtnes un kapacitātes stiprināšana Ziemeļlatgalē (Balvu novadā).
2) CEĻI:
Ceļu, t.sk. vietējās nozīmes ceļu un pašvaldības ceļu, kvalitātei ir kritiska nozīme uzņēmējdarbības attīstībā, iedzīvotāju noturēšanā un atgriešanā. Šobrīd lielākā daļa vietējās nozīmes un pašvaldības ceļu ir sliktā stāvoklī, lielākā daļa, it sevišķi Balvu novada dienvidu daļā, nav pat asfaltēti. Pašvaldībām iztrūkts līdzekļu un nav atbalsta programmu šādu ceļu kvalitātes uzlabošanai. Diemžēl šobrīd rīcības plāns šo kritiski svarīgo jautājumu vispār nerisina.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar jaunu rīcības virzienu - Vietējās nozīmes un pašvaldības ceļu kvalitātes celšana, kas saturētu uzdevumus Finanšu ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai meklēt risinājumus atsevišķu un uz austrumu pierobežas pašvaldībām tendētu atbalsta programmu izstrādei un ieviešanai ceļu un tiltu stāvokļa uzlabošanai.
3) IZGLĪTĪBA:
Nenoliedzami, ka Latvijas skolu tīkls un izglītības sistēmai nepieciešamas jūtamas pārmaiņas, taču ir svarīgi, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Proti, vai darbi atbilst vārdiem un reforma tiek īstenota atbilsoši tiem kritērijiem un argumentiem, ko pati valdība ir izvirzījusi.
Saskaņā ar sākotnējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu, austrumu pierobežā paredzēts likvidēt vismaz 6 vidusskolas (vidusskolu posmus). Pēc šī plāna, piemēram Balvu novadā, paliktu tikai divas vidusskolas, turklāt abas novada ziemeļu daļā. Faktiski tas nozīmē, ka pierobežas joslā tiek slēgtas vairākas vidusskolas un, piemēram, Baltinavas gadījumā skolniekiem uz tuvāko vidusskolu būtu jāmēro vairāk km nekā IZM pati ir noteikusi kā pieļaujamo attālumu. Turklāt, vidusskolu likvidācija atstātu jūtamu negatīvu iespaidu uz pierobežas attīstību, t.sk. ģimeņu motivāciju tur palikt vai atgriezties, darba devēju iespējām piesaistīt darbaspēku.
Šī gada rudenī MK atbalstīja IZM priekšlikumu izstrādāt atsevišķu finansējuma programmu austrumu pierobežas vidusskolām, taču pagaidām tās saturs un iespējamais pienesums nav zināms.
Kvalitatīvas izglītības pieejamībai ir kritiski svarīga nozīme pierobežas attīstībai, taču skolu slēgšana vienlaikus veicinās iedzīvotāju aizplūšanu no reģiona un apdraudēs robežas un reģiona drošību. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar jaunu virzienu - Atbalsts austrumu pierobežas vidusskolu turpmākai attīstībai un specializācijai, kas saturētu uzdevumus IZM, FM un citām ministrijām sniegt intelektuālo un materiālo atbalstu konkrētām skolām to unikālā attīstības ceļa meklējumos (piemēram, specializēšanās kādā no jomām, kas veicinātu skolēnu piesaisti no citiem novadiem, reģioniem).
4) LATVIEŠU VALODAS PAVEIDA - LATGALIEŠU RAKSTU VALODAS - SAGLABĀŠANA UN ATTĪSTĪBA
Vēl viens būtisks aspekts ir latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – popularizēšana un saglabāšana. Pirms desmit gadiem veiktajā tautas skaitīšanā tika secināts, ka pašreizējā Balvu novada teritorijā latgaliski runā vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Gribu atgādināt, ka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2016. gada aptaujā tieši latgaliski runājošajās ģimenēs bija visaugstākais atbalsts gatavībai militāra apdraudējuma gadījumā aizsargāt Latviju ar ieročiem rokās – 78%!
Diemžēl, latgaliešu valoda izzūd, bērni vairs nerunā, jo ar viņiem nerunā vecāki. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt to, ka vismaz skolā par valodu tiek stāstīts, jaunieši tiek ar to iepazīstināti. Diemžēl rīcības plāns par to vispār nerunā.
Šī gada augustā 20 latgaliešu nevalstiskās organizācijas vērsās pie izglītības ministres ar aicinājumu atjaunot pastāvīgu finansējumu latgaliešu rakstu valodas apguvei Latgales skolās (pielikumā vēstule), uzsverot, ka apguve ir kritiski svarīga gan Satversmē noteikto pienākumu ievērošanai, gan Latvijas drošības situācijas stiprināšanai pierobežā. Gatavību šādas stundas īstenot, ja būs pieejams finansējums, ir apliecinājušas aptuveni 40 skolas.
Pateicoties IZM atbalstam, ir rasts risinājums finansējuma nodrošināšanai šim mācību gadam, taču tas joprojām nav atsevišķs un pastāvīgs (vairākus gadus uz priekšu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām rīcības plānu papildināt ar atseviķu pasākumu - Pastāvīga un atsevišķa finansējuma nodrošināšana latgaliešu rakstu valodas stundām Latgales skolās.
5) MĀJOKĻU PIEEJAMĪBA
Mājokļu, piemēram, daudzdzīvokļu ēku, stāvoklis austrumu pierobežā ir kritiski slikts. Diemžēl pašvaldības, iedzīvotāji ir kūtri izmantojuši iespējas piesaistīt finansējumu to renovācijai, siltināšanai. Šī gada rudenī notikušajā Latgales starpkongresa diskusijā "“Latgolys reiceibys plāns i storptautyska programa ES rūbeža styprynuošonai”, kurā piedalījās arī VARAM pārstāve, šī problēma tika uzsvērta vairākkārtīgi. To minēja gan Balvu novada pašvaldības vadība, gan Aizsardzības un Iekšlietu ministriju augstākie valsts ierēdņi. Proti, gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, tostarp Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, jo tiem vienkārši nav kur dzīvot. Diemžēl rīcības plānā par to nekā nav.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām pārskatīt rīcības plānu, meklējot uz austrumu pierobežas pašvaldībām fokusētus risinājumus mājokļu pieejamības veicināšanai, t.sk. jaunu īres namu būvniecībai, tostarp ieviesto un plānoto atbalsta programmu pārskatīšanu ar mērķi padarīt tās pievilcīgākas mazākattīstītiem novadiem, atsevišķu kampaņu īstenošanu un uzdevumu noteikšanu atbildīgajām iestādēm.
08.12.2023. 13:21
Biedrība "Latvijas Lauku forums"
Latvijas Austrumu pierobežas izaugsmei ir būtiska pilsoniskās sabiedrības un aktīvo kopienu stiprināšana, lai veidotu stabilu pamatu ilgtspējīgai sociālekonomiskai attīstībai un drošībai pierobežas teritorijā. Jaunākais pētījums par Latgales nevalstiskajām organizācijām* liecina, ka šim sektoram nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai tas būtu spēcīgs un varētu pilnvērtīgi darboties un veicināt sociālo izaugsmi, ekonomisko attīstību, kā arī stiprināt drošību un sabiedrības noturību Austrumu pierobežas teritorijā.
Latvijas Lauku forums pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra Providus aicinājumam papildināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam ar pasākumiem, kas tieši vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādējādi gan veicot nodokļu iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visās sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām paredzēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
*L.Stafecka, A. Grīdenberga, L.Bērziņa. 2023. Pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”
Latvijas Lauku forums pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra Providus aicinājumam papildināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam ar pasākumiem, kas tieši vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.
Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu (darba ņēmēji, komersanti, patērētāji, biedrības un nodibinājumi, finanšu iestādes, politikas veidotāji) savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors.
Par ekonomisko izaugsmi
Aicinām radīt ekonomikas attīstības plānu, kur iekļauta pieeja no “apakšas uz augšu” un drošumspējas pieeja - ņemot vērā iniciatīvas par reālām vajadzībām no sabiedrības, un tās pašas spēju iesaistīties problēmu identificēšanā un risināšanā, kas uzlabotu sociālo situāciju un tautsaimniecības attīstību, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai.
Latvijas tautsaimniecības daļa ir arī nevalstiskais sektors – biedrības un nodibinājumi - , kas ir nozīmīgs iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks, kas vienlaikus palielina sociālo kapitālu un rada ievērojamu saimniecisku vērtību, spēlē nozīmīgu lomu sociālās, ekonomiskās un politiskās jomās. Nevalstiskais sektors rada darba vietas, it īpaši, nodarbinot mazaizsargāto personu grupas (piemēram, cilvēkus ar invaliditāti, seniorus, un citas no darba tirgus izkritušas personu grupas), tādējādi gan veicot nodokļu iemaksas budžetā un mazina slogu uz sociālo pabalstu budžetu, gan arī vairo cilvēkkapitālu visās sociālajās grupās.
Tādēļ būtiski, veidojot plānu Latvijas Austrumu pierobežas attīstībai, pasākumos paredzēt sabiedrības un biedrība un nodibinājumu virzītas iniciatīvas.
Par drošumspēju
Aicinām plānā iekļaut pasākumus, kas vērsti uz stabilu, demokrātiskās vērtībās balstītu un organizēties spējīgu pilsoniskās sabiedrības veidošanu. Tā veidojama caur kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, kura, savukārt, veicina labāku lēmumu pieņemšanu, sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanos un ir nacionālās drošības jautājums, kas ir īpaši būtiski esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc plānā nepieciešams iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā, un atvēlēt finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un stiprināšanai.
Par teritoriālo pieeju
Augstu vērtējam Rīcības plānā paredzēto teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā, taču aicinām paredzēt atbalstu sadarbībai starp pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā ļoti svarīgiem teritoriāliem partneriem. Rīcības plāns atsaucas uz teritoriālās pieejas (place-based approach) pielietošanu reģionālās attīstības veicināšanā, kas paredz katra reģiona iekšējās izaugsmes potenciāla stimulēšanu un reģionu specifisko priekšrocību izmantošanu. Vēlamies uzsvērt, ka tieši biedrībām un nodibinājumiem ir ļoti svarīga loma reģionālās izaugsmes potenciāla stimulēšanā. Tieši biedrības un nodibinājumi ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un citām valdības institūcijām ir iespēja izmantot biedrību un nodibinājumu kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas. Arī OECD padome savās reģionālās attīstības politikas plānošanas teritoriālās pieejas pielietošanas kontekstā rekomendē politikas veidošanas ciklā aktīvu sadarbošanos ar visām lokālajām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai kopīgi definētu reģionu attīstības vajadzības.
Ņemot vērā biedrību un nodibinājumu lomu kā lokāliem sadarbības partneriem, aicinām paredzēt finansējumu pilsoniskā dialoga un sadarbības stiprināšanai starp vietējām pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem.
*L.Stafecka, A. Grīdenberga, L.Bērziņa. 2023. Pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”
08.12.2023. 13:57
Aldis Bukšs - "Ziemeļlatgales latviešu biedrība"
Kļūdas labojums iepriekš sniegtajam priekšlikumam - vārda "Ārlietu" vietā domāts "Aizsardzības".
08.12.2023. 14:15
Inga Krekele - Inga Krekele - biedrība "Partnerība "Kaimiņi""
Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.- 2026.gadam papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā, tāpat arī starpdisciplināriem pasākumiem, kas plānoti pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas Austrumu pierobežā.
Rīcības plānā rosinam iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā.
Rīcības plānā rosinam iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un atbalstīt sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības attīstības rīcībpolitiku Latvijas Austrumu pierobežā.
08.12.2023. 14:43
Aina Dzalbe - Biedrība "Krāslavas rajona partnerība"
Rīcības plānā pierobežas ekonomiskajai izaugsmei līdz 2026. gadam apkopoti jau esoši pasākumi izglītības, kultūras, socālajai jomai, pašvaldību publiskās infrastruktūras uzlabošanai, kā arī Latgales SEZ un NVA programmas pasākumi, kuri jau darbojas vai ieplānoti kā specifisko atbalsta mērķu pasākumi, taču liela daļa no 4.sadaļā nosauktajiem pasākumiem nav pat saistīta ar ekonomisko izaugsmi.
Rīcības plānā nav pasākumu, kuri ir paredzēti uzņēmējiem (izņemot Latgales SEZ piedāvājumu), jo tieši viņi rada darbavietas, iegulda investīcijas, ievieš inovācijas un ietekmē IKP kopumā, kas ir visbūtiskākie faktori ekonomiskajai izaugsmei. Ļoti gribētos rīcības plānā redzēt pasākumus ne tikai vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, bet arī jaunajiem uzņēmumiem, kuri cenšas uzsākt savu darbību Latgalē.
Ja iedziļinās un izpēta rīcības plānā iekļauto pasākumu nosacījumus, tad var secināt, ka tie neparedz atvieglojumus, ja pretendents īsteno aktivitātes Latvijas Austrumu pierobežā. Piemēram, rīcības plāna 4.1. pasākumā minēts SAM 5.1.1.1. pasākums "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam", kurā projekta iesniedzēji ir pašvaldības, kritēriji un sasniedzamo rādītāju nosacījumi visā Latvijā, visiem projektu iesniedzējiem ir vienādi. Nav paredzēti atvieglojumi iesniedzējiem valsts Austrumu pierobežas teritorijā. Līdzīgi ir arī ar citiem SAM nosacījumiem šajā rīcības plāna pasākumā, tajos nav papildus nosacījumu vai atvieglojumu pierobežas teritorijām, kas veidotu labvēlīgu vidi, lai piesaistītu uzņēmējus ekonomiskajai izaugsmei Latgalē.
Arī nevalstisko organizāciju sektoram rīcības plāns neparedz pasākumus un finansējumu, neskatoties uz to, ka, piemēram, Latgales vietējās rīcības grupas, īstenojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas savās teritorijās, ir investējušas gana lielas summas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un sniegušas atbalstu pašvaldību publiskās infrastruktūras uzlabošanai un jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem to darbības attīstībai.
Nevalstiskās organizācijas aktīvi iesaistās arī pilsoniskās līdzdalības veicināšanā un šīs aktivitātes lielākoties notiek brīvprātīgi, bet šajā dokumentā tam netiek veltīta pietiekama uzmanība.
Ieteikumus ir iestrādāt rīcības plānā aktivitātes, kuras ir tieši vērstas uz Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi līdz 2026. gadam un paredz pasākumos nosacījumus, atvieglojumus labvēlīgus Latgales stiprināšanai.
Rīcības plānā nav pasākumu, kuri ir paredzēti uzņēmējiem (izņemot Latgales SEZ piedāvājumu), jo tieši viņi rada darbavietas, iegulda investīcijas, ievieš inovācijas un ietekmē IKP kopumā, kas ir visbūtiskākie faktori ekonomiskajai izaugsmei. Ļoti gribētos rīcības plānā redzēt pasākumus ne tikai vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, bet arī jaunajiem uzņēmumiem, kuri cenšas uzsākt savu darbību Latgalē.
Ja iedziļinās un izpēta rīcības plānā iekļauto pasākumu nosacījumus, tad var secināt, ka tie neparedz atvieglojumus, ja pretendents īsteno aktivitātes Latvijas Austrumu pierobežā. Piemēram, rīcības plāna 4.1. pasākumā minēts SAM 5.1.1.1. pasākums "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam", kurā projekta iesniedzēji ir pašvaldības, kritēriji un sasniedzamo rādītāju nosacījumi visā Latvijā, visiem projektu iesniedzējiem ir vienādi. Nav paredzēti atvieglojumi iesniedzējiem valsts Austrumu pierobežas teritorijā. Līdzīgi ir arī ar citiem SAM nosacījumiem šajā rīcības plāna pasākumā, tajos nav papildus nosacījumu vai atvieglojumu pierobežas teritorijām, kas veidotu labvēlīgu vidi, lai piesaistītu uzņēmējus ekonomiskajai izaugsmei Latgalē.
Arī nevalstisko organizāciju sektoram rīcības plāns neparedz pasākumus un finansējumu, neskatoties uz to, ka, piemēram, Latgales vietējās rīcības grupas, īstenojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas savās teritorijās, ir investējušas gana lielas summas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un sniegušas atbalstu pašvaldību publiskās infrastruktūras uzlabošanai un jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem to darbības attīstībai.
Nevalstiskās organizācijas aktīvi iesaistās arī pilsoniskās līdzdalības veicināšanā un šīs aktivitātes lielākoties notiek brīvprātīgi, bet šajā dokumentā tam netiek veltīta pietiekama uzmanība.
Ieteikumus ir iestrādāt rīcības plānā aktivitātes, kuras ir tieši vērstas uz Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi līdz 2026. gadam un paredz pasākumos nosacījumus, atvieglojumus labvēlīgus Latgales stiprināšanai.
08.12.2023. 18:42
Ieva Leišavniece - Biedrība Ziemeļlatgales partnerība
Pievienojamies LLF viedoklim un priekšlikumiem.
08.12.2023. 18:42
Agris Bitāns - Nodibinājums „Vladislava Loča fonds”
Rīgā, 2023.gada 8.dcembrī
Saistībā ar Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam projektu (Rīcības plāns) nodibinājums „Vladislava Loča fonds” vēlas sniegt savus komentārus un priekšlikumus.
Diemžēl Rīcības plāns satur vairāk aprakstu par procesu un nevis par konkrētiem sasniedzamiem un izmērāmiem mērķiem.
Jomas, kuras nav pieminētas Rīcības plānā.
Pirmkārt, nav iekļautas darbības un konkrētie mērķi Latvijas Austrumu pierobežas informatīvās telpas, it sevišķi Latgales, informatīvās noturības stiprināšanai.
Šajā jomā būt jāparedz gan ieguldījumi apraides tehniskais uzlabošanai attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, it sevišķi Latvijas televīzijas programmām, lai nodrošinātu to labāku uztveri, gan arī saturiski būt jāparedz valsts finansējums raidījumu, programmu un rakstu sagatavošanai, t.sk., arī komercmedijos, par Latgalei un latgaliešu valodā.
Otrkārt, domājot par remigrāciju un augstu kvalificētu cilvēkresursu piesaisti un noturēšanu Latgalē nav iespējama bez būtiska dzīvojamā fonda un ar to saistītās infrastruktūras būtiska palielinājuma. Rīcības plāns neparedz atbalstu esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā un jauna dzīvojamā fonda radīšanai, un tā pieejamības nodrošināšanai jauniem speciālistiem.
Treškārt, Rīcības plāns nesatur informāciju par rīcību Latvijas skolu tīkla uzlabojuma atbalstu. un izglītības sistēmai nepieciešamas jūtamas pārmaiņas, taču ir svarīgi, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Plānotā vidusskolu likvidācija atstās jūtamu negatīvu iespaidu uz pierobežas attīstību, t.sk. jaunu ģimeņu motivāciju pārvākties uz dzīvi un darbu Latgalē vai palikt Latgalē. Rīcības plānā nav norādes uz MK atbalstīto IZM priekšlikumu par atsevišķu finansējuma programmu austrumu pierobežas vidusskolām. Bez stipras izglītība sistēmas nebūs iespējams realizēt arī uzstādījumu par augsti kvalificēta darbaspēka radīšanu Latgalē.
Ceturtkārt, Rīcības plāns nesatur valsts finansētas patstāvīgas programmas latgaliešu valodas apmācībai vismaz Latgales skolās vismaz vienu mācību stundu nedēļā.
Piektkārt, Rīcības plānā domājot par darba vietu radīšanu nav apskatīta iespēja izmantot latgaliešu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, sniedzot atbalstu gan uzņēmumu dibināšanai šajā jomā, gan dažāda veida muzeju un citu kultūras iestāžu izveidei un darbības attīstībai.
Jomas, kuras ir nepieciešams būtiski papildināt Rīcības plānā.
Pirmkārt, lai nodrošinātu teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā Latgales administratīvajā teritorijā, ir nepieciešams nodrošināt Varakļānu novada iekļaušanu kopējā Latgales administratīvajā pārvaldē.
Otrkārt, attiecībā uz ES līmenī veicamiem pasākumiem Austrumu pierobežas atbalsta nodrošināšanā nav izskatīta iespēja kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2 un 3 izveidi attiecībā uz Latgali, lai tādējādi varētu veicināt Eiropas savienības finansējuma tiešu piesaisti Latgalei.
Nodibinājuma „Vladislava Loča fonds”
Padomes priekšsēdētājs A.Bitāns
Saistībā ar Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam projektu (Rīcības plāns) nodibinājums „Vladislava Loča fonds” vēlas sniegt savus komentārus un priekšlikumus.
Diemžēl Rīcības plāns satur vairāk aprakstu par procesu un nevis par konkrētiem sasniedzamiem un izmērāmiem mērķiem.
Jomas, kuras nav pieminētas Rīcības plānā.
Pirmkārt, nav iekļautas darbības un konkrētie mērķi Latvijas Austrumu pierobežas informatīvās telpas, it sevišķi Latgales, informatīvās noturības stiprināšanai.
Šajā jomā būt jāparedz gan ieguldījumi apraides tehniskais uzlabošanai attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, it sevišķi Latvijas televīzijas programmām, lai nodrošinātu to labāku uztveri, gan arī saturiski būt jāparedz valsts finansējums raidījumu, programmu un rakstu sagatavošanai, t.sk., arī komercmedijos, par Latgalei un latgaliešu valodā.
Otrkārt, domājot par remigrāciju un augstu kvalificētu cilvēkresursu piesaisti un noturēšanu Latgalē nav iespējama bez būtiska dzīvojamā fonda un ar to saistītās infrastruktūras būtiska palielinājuma. Rīcības plāns neparedz atbalstu esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā un jauna dzīvojamā fonda radīšanai, un tā pieejamības nodrošināšanai jauniem speciālistiem.
Treškārt, Rīcības plāns nesatur informāciju par rīcību Latvijas skolu tīkla uzlabojuma atbalstu. un izglītības sistēmai nepieciešamas jūtamas pārmaiņas, taču ir svarīgi, kā šīs pārmaiņas tiek īstenotas. Plānotā vidusskolu likvidācija atstās jūtamu negatīvu iespaidu uz pierobežas attīstību, t.sk. jaunu ģimeņu motivāciju pārvākties uz dzīvi un darbu Latgalē vai palikt Latgalē. Rīcības plānā nav norādes uz MK atbalstīto IZM priekšlikumu par atsevišķu finansējuma programmu austrumu pierobežas vidusskolām. Bez stipras izglītība sistēmas nebūs iespējams realizēt arī uzstādījumu par augsti kvalificēta darbaspēka radīšanu Latgalē.
Ceturtkārt, Rīcības plāns nesatur valsts finansētas patstāvīgas programmas latgaliešu valodas apmācībai vismaz Latgales skolās vismaz vienu mācību stundu nedēļā.
Piektkārt, Rīcības plānā domājot par darba vietu radīšanu nav apskatīta iespēja izmantot latgaliešu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, sniedzot atbalstu gan uzņēmumu dibināšanai šajā jomā, gan dažāda veida muzeju un citu kultūras iestāžu izveidei un darbības attīstībai.
Jomas, kuras ir nepieciešams būtiski papildināt Rīcības plānā.
Pirmkārt, lai nodrošinātu teritoriālās pieejas pielietošanu atbalsta sniegšanā Latgales administratīvajā teritorijā, ir nepieciešams nodrošināt Varakļānu novada iekļaušanu kopējā Latgales administratīvajā pārvaldē.
Otrkārt, attiecībā uz ES līmenī veicamiem pasākumiem Austrumu pierobežas atbalsta nodrošināšanā nav izskatīta iespēja kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2 un 3 izveidi attiecībā uz Latgali, lai tādējādi varētu veicināt Eiropas savienības finansējuma tiešu piesaisti Latgalei.
Nodibinājuma „Vladislava Loča fonds”
Padomes priekšsēdētājs A.Bitāns
08.12.2023. 21:34
Imants Slišāns- Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija
2023.gadā Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis", kas 21.11.2023. izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ziņojumā iekļauti priekšlikumi par minimālā izglītojamo skaita kritērijiem dažādos izglītības posmos un skolu tīkla optimizācijas principi. Minētajā ziņojumā arī noteikts, ka līdz 2024.gada 31.martam nepieciešams izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu skolu saglabāšanu un izglītības kvalitātes nodrošināšanu pie ES ārējās robežas esošajās pašvaldībās, ja skolas neizpilda valstī noteiktos minimālā izglītojamo skaita kritērijus. Nav skaidrs, kādā apjomā šī īpašā finanšu programma atbalstīs ES pierobežas pašvaldību skolas, kāds būs finansējuma avots, finansējuma piešķiršanas noteikumi. Nav atbildes uz jautājumu, kad un kā šī finanšu programma darbosies.
Vidusskolu saglabāšana (arī laukos un mazpilsētās) Austrumu pierobežā ir ne tikai izglītības, bet arī reģionālās attīstības, valsts drošības jautājums. Skolām pierobežā ir īpaša loma kā valstiskuma, pilsoniskās apziņas, valstiskās piederības, patriotisma balstiem konkrētajās kopienās. Jo īpaši aktuāli tas ir šodienas ģeopolitiskajā situācijā. Ja nav iespējams pilnībā apturēt depopulācijas tendences Austrumu pierobežā, tad vismaz, īstenojot skolu tīkla reformu, šīs tendences nedrīkst veicināt. Skolu slēgšana vai skolu izglītības pakāpju samazināšana Austrumu pierobežā ir drauds reģiona apdzīvotībai, kas radīs katastrofālas sekas ilgtermiņā.
Tāpēc aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei papildināt ar virzienu "Atbalsts Austrumu pierobežas vidusskolu saglabāšanai, attīstībai un izglītības kvalitātes nodrošināšanai".
Vidusskolu saglabāšana (arī laukos un mazpilsētās) Austrumu pierobežā ir ne tikai izglītības, bet arī reģionālās attīstības, valsts drošības jautājums. Skolām pierobežā ir īpaša loma kā valstiskuma, pilsoniskās apziņas, valstiskās piederības, patriotisma balstiem konkrētajās kopienās. Jo īpaši aktuāli tas ir šodienas ģeopolitiskajā situācijā. Ja nav iespējams pilnībā apturēt depopulācijas tendences Austrumu pierobežā, tad vismaz, īstenojot skolu tīkla reformu, šīs tendences nedrīkst veicināt. Skolu slēgšana vai skolu izglītības pakāpju samazināšana Austrumu pierobežā ir drauds reģiona apdzīvotībai, kas radīs katastrofālas sekas ilgtermiņā.
Tāpēc aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei papildināt ar virzienu "Atbalsts Austrumu pierobežas vidusskolu saglabāšanai, attīstībai un izglītības kvalitātes nodrošināšanai".
08.12.2023. 22:45
Edeite Laime - LgSC
Drošība – robežas stiprināšana un aizsardzība, informatīvās telpas stiprināšana – mediju (reģionālo un sabiedrisko mediju pārstāvniecība) pieejamība un sabiedrisko mediju TV/radio signāla nodrošinājums, latviešu valodas (jo īpaši latgaliešu valodas) pozīciju stiprināšana reģionā. Šobrīd pastāvošajā hibrīdkarā drošības nosacījumi ir vieni no galvenajiem, lai te gribētu
Sasniedzamība – attīstīta sabiedriskā transporta sistēma (regulāra vilcienu un autobusu satiksme, adekvātos laikos pieejams sabiedriskais transports (uz/no reģiona lielajām pilsētam atbilstoši darba laikam, iespēja no Rēzeknes un Daugavpils Rīgu sasniegt mazāk nekā 2,5 h), kvalitatīvs ceļu tīkls.
Pakalpojumu pieejamība – ja reģiona iedzīvotājiem būs pieejami pamata pakalpojumi – izglītība (visos līmeņos: pirmsskola, pamatskola, vidusskola, reģionā stipra augstskola, pamatizglītību nodrošinot ne tālāk par 30 km no dzīvesvietas), medicīnas pakalpojumu pārklājums – ģimenes ārsti, novadu un reģionālo slimnīcu kvalitatīvi pakalpojumi, saziņas pakalpojumi – bankas, pasts, mobilie sakari, iespēja pašattīstībai – kultūras un sporta infrastruktūra. Ja pakāpeniski tiek slēgta iepriekš nosaukto pakalpojumu pieejamība, iedzīvotājiem mazinās motivācija palikt dzīvot reģionā, jo ir skaidrs, ka nākotnē nebūs pieejami arvien vairāk ikdienā nepieciešamie pakalpojumi.
Uzņēmēju un darbaspēka atbalsta mehānismi – uzņēmējdarbības attīstība atkarīga no iedzīvotāju skaita reģionā. Ja būs drošība, sasniedzamība, pakalpojumu pieejamība, iedzīvotāji gribēs te dzīvot un strādāt. Taču, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, Latgales reģiona uzņēmējiem jāiegulda daudz lielāki resursi nekā Rīgas reģionā – resursu sasniedzamība, pieejamo klientu skaits, līdz ar to nepieciešami papildu pasākumi uzņēmēju atbalstam. Potenciāls virziens mazo uzņēmēju attīstībai – tūrisma uzņēmēju atbalsts, uzņēmējattīstības atbalsta sistēmas stiprināšana. Izmantot nodokļu sistēmu atbalsta sniegšanai – samazināti uzņēmējdarbības nodokļi, arī darbaspēka nodokļi (piemēram, IIN) nodarbinātajiem reģionā.
Kopienu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana – svarīgs reģiona pastāvēšanas pamats ir aktīvas vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumi un citas organizācijas, kas iesaista vietējos iedzīvotājus aktīvi veidot sev labvēlīgu dzīvesvidi pašiem. Kā norāda līdzšinējie pētījumi, Latgalē ir vājš NVO sektors ar nepietiekamu kapacitāti.
Valsts pārvaldes izkliedēšana – šobrīd Latvijā ir ļoti centrtiecē orientēta pārvaldība, taču daļas valsts pārvaldes funkciju pārcelšana uz reģioniem stiprinātu profesionāļu palikšanu reģionā (vai remigrāciju). Arī paredzētā transporta sistēma ir orientēta, kā sasniegt Rīgu nevis kā sasniegt reģionu.
Diemžēl šobrīd izstrādātās plāns ar soļiem skar tikai nelielu daļu no kompleksi nepieciešamiem pasākumiem – tikai augstākā izglītība, tuvākajā periodā paredzēto aptuveni 160 km šosejas izbūvei (jau tā vismazāk attīstītajam reģionam no plānotajiem 1000 km atvēlēti nedaudz vairāk kā 16 %!!!), remigrācijas konsultanti un tml. plāna punkti – nesniedz vispārēju reģiona spēju attīstīties. Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.–2026. gadam papildināt ar papildu pasākumiem, kas kompleksi spētu uzlabot situāciju reģionā – liktu justies drošiem par nākotni jebkurā no sfērām.
Sasniedzamība – attīstīta sabiedriskā transporta sistēma (regulāra vilcienu un autobusu satiksme, adekvātos laikos pieejams sabiedriskais transports (uz/no reģiona lielajām pilsētam atbilstoši darba laikam, iespēja no Rēzeknes un Daugavpils Rīgu sasniegt mazāk nekā 2,5 h), kvalitatīvs ceļu tīkls.
Pakalpojumu pieejamība – ja reģiona iedzīvotājiem būs pieejami pamata pakalpojumi – izglītība (visos līmeņos: pirmsskola, pamatskola, vidusskola, reģionā stipra augstskola, pamatizglītību nodrošinot ne tālāk par 30 km no dzīvesvietas), medicīnas pakalpojumu pārklājums – ģimenes ārsti, novadu un reģionālo slimnīcu kvalitatīvi pakalpojumi, saziņas pakalpojumi – bankas, pasts, mobilie sakari, iespēja pašattīstībai – kultūras un sporta infrastruktūra. Ja pakāpeniski tiek slēgta iepriekš nosaukto pakalpojumu pieejamība, iedzīvotājiem mazinās motivācija palikt dzīvot reģionā, jo ir skaidrs, ka nākotnē nebūs pieejami arvien vairāk ikdienā nepieciešamie pakalpojumi.
Uzņēmēju un darbaspēka atbalsta mehānismi – uzņēmējdarbības attīstība atkarīga no iedzīvotāju skaita reģionā. Ja būs drošība, sasniedzamība, pakalpojumu pieejamība, iedzīvotāji gribēs te dzīvot un strādāt. Taču, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, Latgales reģiona uzņēmējiem jāiegulda daudz lielāki resursi nekā Rīgas reģionā – resursu sasniedzamība, pieejamo klientu skaits, līdz ar to nepieciešami papildu pasākumi uzņēmēju atbalstam. Potenciāls virziens mazo uzņēmēju attīstībai – tūrisma uzņēmēju atbalsts, uzņēmējattīstības atbalsta sistēmas stiprināšana. Izmantot nodokļu sistēmu atbalsta sniegšanai – samazināti uzņēmējdarbības nodokļi, arī darbaspēka nodokļi (piemēram, IIN) nodarbinātajiem reģionā.
Kopienu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana – svarīgs reģiona pastāvēšanas pamats ir aktīvas vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumi un citas organizācijas, kas iesaista vietējos iedzīvotājus aktīvi veidot sev labvēlīgu dzīvesvidi pašiem. Kā norāda līdzšinējie pētījumi, Latgalē ir vājš NVO sektors ar nepietiekamu kapacitāti.
Valsts pārvaldes izkliedēšana – šobrīd Latvijā ir ļoti centrtiecē orientēta pārvaldība, taču daļas valsts pārvaldes funkciju pārcelšana uz reģioniem stiprinātu profesionāļu palikšanu reģionā (vai remigrāciju). Arī paredzētā transporta sistēma ir orientēta, kā sasniegt Rīgu nevis kā sasniegt reģionu.
Diemžēl šobrīd izstrādātās plāns ar soļiem skar tikai nelielu daļu no kompleksi nepieciešamiem pasākumiem – tikai augstākā izglītība, tuvākajā periodā paredzēto aptuveni 160 km šosejas izbūvei (jau tā vismazāk attīstītajam reģionam no plānotajiem 1000 km atvēlēti nedaudz vairāk kā 16 %!!!), remigrācijas konsultanti un tml. plāna punkti – nesniedz vispārēju reģiona spēju attīstīties. Aicinām Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.–2026. gadam papildināt ar papildu pasākumiem, kas kompleksi spētu uzlabot situāciju reģionā – liktu justies drošiem par nākotni jebkurā no sfērām.
08.12.2023. 23:46