Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, risku toleranci un atlīdzības noteikšanu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Projekts paredz:
1) nosacījumus un kārtību intelektuālā īpašuma (tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni) (IĪ) komercializācijai, kas attiecināms tikai uz publiskas personas (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas) finansēta ar saimniecisku darbību nesaistīta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu;
2)kritērijus IĪ komercializācijas potenciāla izvērtēšanai;
3) gadījumus un kritērijus, pie kuriem valsts zinātniskā institūcija (VZI) atsakās no radītā II komercializācijas;
4) atlīdzības noteikšanas veidus par IĪ komercializāciju, ievērojot, ka atlīdzība ir līdzvērtīga tirgus cenai, kā arī II nodošanas bezatlīdzības lietošanā veidus;
5) kā VZI darbinieks informē VZI par jaunu radīto IĪ un kāda informācija sniedzama par radīto IĪ;
6) atlīdzības noteikšanas principus VZI darbiniekam, kas radijis jaunu IĪ, nosacījumus atlīdzības noteikšanai, atlīdzības izmaksas kārtību;
7) VZI ieguldījumu novērtēšanu un pieļaujamā riska līmeņa (riska tolerance) noteikšanu - maksimālais pieļaujamo riska līmenii, ieguldījumu novērtēšanas kritērijus un uzraudzības pasākumus, VZI sniedzamā informācija par komercializējamajiem IĪ.
1) nosacījumus un kārtību intelektuālā īpašuma (tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni) (IĪ) komercializācijai, kas attiecināms tikai uz publiskas personas (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas) finansēta ar saimniecisku darbību nesaistīta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu;
2)kritērijus IĪ komercializācijas potenciāla izvērtēšanai;
3) gadījumus un kritērijus, pie kuriem valsts zinātniskā institūcija (VZI) atsakās no radītā II komercializācijas;
4) atlīdzības noteikšanas veidus par IĪ komercializāciju, ievērojot, ka atlīdzība ir līdzvērtīga tirgus cenai, kā arī II nodošanas bezatlīdzības lietošanā veidus;
5) kā VZI darbinieks informē VZI par jaunu radīto IĪ un kāda informācija sniedzama par radīto IĪ;
6) atlīdzības noteikšanas principus VZI darbiniekam, kas radijis jaunu IĪ, nosacījumus atlīdzības noteikšanai, atlīdzības izmaksas kārtību;
7) VZI ieguldījumu novērtēšanu un pieļaujamā riska līmeņa (riska tolerance) noteikšanu - maksimālais pieļaujamo riska līmenii, ieguldījumu novērtēšanas kritērijus un uzraudzības pasākumus, VZI sniedzamā informācija par komercializējamajiem IĪ.
Mērķa apraksts
Noteikt skaidru un efektīvu procesu par valsts zinātnisko institūciju (VZI) intelektuālā īpašuma (tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni) (IĪ) komercializāciju, kas ietver arī IĪ komercializācijas potenciāla novērtēšanu, tostarp arī novērtēt pieļaujamo riska līmeni VZI ieguldījumiem IĪ komercializācijā, lai VZI efektīvi pārvaldītu ar to saistītos riskus un nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu VZI ieguldījumu stratēģiju. Nepieciešams noteikt procedūru par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu zinātniskajiem darbiniekiem, kas ir radījuši intelektuālo īpašumu.
Politikas jomas
Augstākā izglītība un zinātnes attīstība; Inovāciju attīstība; Komercdarbības attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
11.04.2025. - 25.04.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.punktam sabiedrības pārstāvji pauž viedokli, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Anita Depkovska (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
11.04.2025. 12:04
Apkopojums sniegts anotācijā
Publicēts
11.06.2026.
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-879/1
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Saskaņā ar zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai izmantotajiem datiem, pēdējo 3 gadu laikā VZI pētniecībai tika piesaistīti 286 miljoni euro publisko līdzekļu. Pētniecībā ieguldīto publisko līdzekļu konvertācija produktos un pakalpojumos var sniegt būtisku ieguldījumu valsts IKP izaugsmē[1]. Attiecīgi, lai nodrošinātu VZI pētniecības rezultātu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, ir kritiski izveidot komercializācijas procesu atbalstošu un veicinošu regulējumu. Saskaņā ar EK[2], WB[3] un WIPO[4], lai komercializācijas regulējumam būtu inovācijas stimulējošs efekts, tam jābūt elastīgam un vienlaikus ar minimālu administratīvo slogu, tādējādi MKN projekta izstrādes ietvaros ir būtiski izvairīties no šīs jomas pārregulācijas. Vēršam uzmanību, ka MKN projektā ir virkne nosacījumu, kas ievērojami apgrūtinātu komercializācijas procesu kā arī palielinātu birokrātisko slogu VZI (skat. detalizētu tabulu ar komentāriem zemāk), kas neatbilst ne tikai starptautiskākajām labajām praksēm komercializācijas jomā, bet arī MK uzstādījumiem[5] par administratīvā sloga mazināšanu. Papildus, jāņem vērā, ka Latvijā tehnoloģiju pārnese un komercializācija ir salīdzinoši jauna disciplīna un, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību starptautiski atzītajām labajām praksēm komercializācijas jomā un Latvijas pētniecības potenciāla pilnīgu izmantošanu, aicinām ņemt vērā VZI, kā arī citu ieinteresēto pušu, tai skaitā, Patentu valdes lūgumu MKN projekta izstrādei darba grupā veltīt vairāk laika, lai būtu iespējams konstruktīvi un strukturēti izdiskutēt un vienoties par MKN projekta saturu. Turklāt svarīgi būtu rast iespēju izmantot starptautisko organizāciju (piemēram, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija un/vai ASTP asociācija) ekspertu pieredzi komercializācijas jautājumos, ko var īstenot, piemēram, izmantojot jau eksistējošos Patentu valdes sadarbības iespējas ar šīm organizācijām.
[1] https://autmfoundation.com/about/technology-transfer-impact/
[2]https://ec.europa.eu/futurium/en/system/files/ged/39-how_can_eu_legislation_enable_and-or_disable_innovation.pdf
[3]https://documents1.worldbank.org/curated/en/099232503052331899/pdf/P1672830e4ee5908d09a360285d26dd4040.pdf
[4]https://www.wipo.int/edocs/pubdocs/en/wipo-pub-2002-en-incentives-in-technology-transfer.pdf
[5] https://www.mk.gov.lv/lv/birokratijas-mazinasana
[1] https://autmfoundation.com/about/technology-transfer-impact/
[2]https://ec.europa.eu/futurium/en/system/files/ged/39-how_can_eu_legislation_enable_and-or_disable_innovation.pdf
[3]https://documents1.worldbank.org/curated/en/099232503052331899/pdf/P1672830e4ee5908d09a360285d26dd4040.pdf
[4]https://www.wipo.int/edocs/pubdocs/en/wipo-pub-2002-en-incentives-in-technology-transfer.pdf
[5] https://www.mk.gov.lv/lv/birokratijas-mazinasana
25.04.2025. 15:02
25-TA-879/2
Latvijas Universitāšu asociācija
Iebildums nr.1.
2.1. ar saimniecisko darbību nesaistīts zinātnisks pētījums – zinātnisks pētījums, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.1. pētījumu īsteno Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai;
2.1.2. zinātniskajā pētījumā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura;
2.2. 2.3. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:
2.2.1. publiska izglītība, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes un kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;
2.2.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;
2.2.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
2.2.4. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
2.2.4.1. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācija, pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija kopīgi ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
2.2.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībā;
2.3. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4. pētniecības organizācija – valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.5. tehniski ekonomiskā priekšizpēte – priekšizpēte, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai;
2.6. zināšanu (tehnoloģiju) pārnese - jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci, gan saimnieciskās darbībās, gan darbībās, kas nav saimnieciska darbība, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām te ietilpst arī citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tās iemiesotas, un zināšanas par reālās darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodes, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu apzināšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;
Rosinām dzēst 2.1.-2.6. terminus, jo tiem nav saistības ar tālāku MK noteikumu tekstu (nekur neparādās minētie termini).
2.1. ar saimniecisko darbību nesaistīts zinātnisks pētījums – zinātnisks pētījums, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.1. pētījumu īsteno Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai;
2.1.2. zinātniskajā pētījumā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura;
2.2. 2.3. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:
2.2.1. publiska izglītība, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes un kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;
2.2.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;
2.2.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
2.2.4. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
2.2.4.1. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācija, pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija kopīgi ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
2.2.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībā;
2.3. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4. pētniecības organizācija – valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.5. tehniski ekonomiskā priekšizpēte – priekšizpēte, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai;
2.6. zināšanu (tehnoloģiju) pārnese - jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci, gan saimnieciskās darbībās, gan darbībās, kas nav saimnieciska darbība, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām te ietilpst arī citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tās iemiesotas, un zināšanas par reālās darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodes, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu apzināšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;
Rosinām dzēst 2.1.-2.6. terminus, jo tiem nav saistības ar tālāku MK noteikumu tekstu (nekur neparādās minētie termini).
25.04.2025. 15:05
25-TA-879/3
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.2.
2.7. licencēšana – licenciārs ar licences līgumu piešķir licenciātam intelektuālā īpašuma izmantošanas atļauja vienkāršas vai izņēmuma licences veidā;
Piedāvātā redakcija
2.7. licencēšana – process, kura ietvaros licenciārs ar licences līgumu licenciātam piešķir intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības;
Pamatojums
Rosinām precizēt terminu. Papildus - ja tiek uzskaitīti licences veidi, tad jāiekļauj “sole” licences veids.
2.7. licencēšana – licenciārs ar licences līgumu piešķir licenciātam intelektuālā īpašuma izmantošanas atļauja vienkāršas vai izņēmuma licences veidā;
Piedāvātā redakcija
2.7. licencēšana – process, kura ietvaros licenciārs ar licences līgumu licenciātam piešķir intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības;
Pamatojums
Rosinām precizēt terminu. Papildus - ja tiek uzskaitīti licences veidi, tad jāiekļauj “sole” licences veids.
25.04.2025. 15:13
25-TA-879/4
Latvijas Universitāšu asociācija
Iebildums nr.3.
2.9. ieguldīšana pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma atsavināšana zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam;
Priekšlikums
2.9. ieguldīšana pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma atsavināšana atbilstoši Komerclikumā noteiktajām mantiskā ieguldījuma veikšanas normām;
Pamatojums
Rosinām redakcionālus labojumus ar atsauci uz Komerclikumu, kur ir definēti mantisko ieguldījumu veikšanas priekšnoteikumi.
Papildus tam jāizceļ, ka nav iemesla limitēt potenciālo sadarbības partneru loku (piem. ieguldīšana uzņēmumos, kuri izrāda interesi samaksāt tirgus cenu, lai pārņemtu intelektuālo īpašumu, bet neatbilst zinātniski ietilpīga jaunuzņēmuma definīcijai).
2.9. ieguldīšana pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma atsavināšana zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam;
Priekšlikums
2.9. ieguldīšana pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma atsavināšana atbilstoši Komerclikumā noteiktajām mantiskā ieguldījuma veikšanas normām;
Pamatojums
Rosinām redakcionālus labojumus ar atsauci uz Komerclikumu, kur ir definēti mantisko ieguldījumu veikšanas priekšnoteikumi.
Papildus tam jāizceļ, ka nav iemesla limitēt potenciālo sadarbības partneru loku (piem. ieguldīšana uzņēmumos, kuri izrāda interesi samaksāt tirgus cenu, lai pārņemtu intelektuālo īpašumu, bet neatbilst zinātniski ietilpīga jaunuzņēmuma definīcijai).
25.04.2025. 15:18
25-TA-879/5
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.4.
2.10. ieguldījums - šo noteikumu ietvaros ar šo saprot valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citu publisku personu finanšu līdzekļus (turpmāk – publiski finanšu līdzekļu ieguldījumi) un cita veida ieguldījumus, kas šo noteikumu ietvaros ir jebkādi ieguldījumi, kurus valsts zinātniskā institūcija ieguvusi, izmantojot publiskos finanšu līdzekļu ieguldījumus (piemēram, telpu izmantošana, iekārtu izmantošana). Cita veida ieguldījumus valsts zinātniskā institūcija nosaka stratēģijā par finanšu un citu ieguldījumu veikšanu jaunos vai esošos uzņēmumos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesi (turpmāk – ieguldījumu stratēģija)
Pamatojums
1) Lūdzam skaidrot terminus – no esošās redakcijas sanāk, ka "ieguldījums" ir t.sk. "cita veida ieguldījums" (piem. telpu izmantošana). Bet tālāk seko informācija, ka šos "cita veida ieguldījumus" jānosaka stratēģijā, kas nerada nepārprotamu izpratni par šo punktu.
2) Tāpat konceptuāli nav skaidrs, kādi elementi tieši ir jānosaka ieguldījumu stratēģijā. Lūgums to skaidrot (vismaz anotācijā), ņemot vērā, ka tas būtiski ietekmē VZI pamatdarbību un potenciāli rada papildus administratīvu resursu nepieciešamību.
3) Lūdzam skaidrot vai ar šiem noteikumiem paredzēts noteikt arī kārtību, kādā VZI iegulda “finanšu līdzekļus”?
2.10. ieguldījums - šo noteikumu ietvaros ar šo saprot valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citu publisku personu finanšu līdzekļus (turpmāk – publiski finanšu līdzekļu ieguldījumi) un cita veida ieguldījumus, kas šo noteikumu ietvaros ir jebkādi ieguldījumi, kurus valsts zinātniskā institūcija ieguvusi, izmantojot publiskos finanšu līdzekļu ieguldījumus (piemēram, telpu izmantošana, iekārtu izmantošana). Cita veida ieguldījumus valsts zinātniskā institūcija nosaka stratēģijā par finanšu un citu ieguldījumu veikšanu jaunos vai esošos uzņēmumos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesi (turpmāk – ieguldījumu stratēģija)
Pamatojums
1) Lūdzam skaidrot terminus – no esošās redakcijas sanāk, ka "ieguldījums" ir t.sk. "cita veida ieguldījums" (piem. telpu izmantošana). Bet tālāk seko informācija, ka šos "cita veida ieguldījumus" jānosaka stratēģijā, kas nerada nepārprotamu izpratni par šo punktu.
2) Tāpat konceptuāli nav skaidrs, kādi elementi tieši ir jānosaka ieguldījumu stratēģijā. Lūgums to skaidrot (vismaz anotācijā), ņemot vērā, ka tas būtiski ietekmē VZI pamatdarbību un potenciāli rada papildus administratīvu resursu nepieciešamību.
3) Lūdzam skaidrot vai ar šiem noteikumiem paredzēts noteikt arī kārtību, kādā VZI iegulda “finanšu līdzekļus”?
25.04.2025. 15:20
25-TA-879/6
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.5.
2.13. zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam un attīsta produktu vai tehnoloģiju, kuru izstrādājusi valsts zinātniskā institūcija, kā arī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
2.13.1. komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības valsts zinātniskā institūcijas produkta vai tehnoloģijas izmantošanai;
2.13.2. komersanta kapitāldaļu turētājs tehnoloģijas izstrādāšanas brīdī ir bijis valsts zinātniskās institūcijas vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents vai zinātnieks, kuram pieder mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu;
Priekšlikums
Rosinājums dzēst punktu.
Pamatojums
Rosinām pilnībā vai daļēji dzēst 2.13. punktu, ņemot vērā sekojošo:
1) 2.13. punktā (ja punkts paliek noteikumos), nepieciešami sekojoši labojumi: "2.13. zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam un attīsta produktu vai tehnoloģiju, kurā tiek izmantots valsts zinātniskās institūcijas izstrādātais intelektuālais īpašums, kā arī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem. . . "
2) 2.13.1. punktā (ja punkts paliek noteikumos) nepieciešami sekojoši labojumi: "2.13.1. komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības valsts zinātniskā institūcijas produkta vai tehnoloģijas intelektuālā īpašuma izmantošanai"
3) 2.13.2. punktā ir minēta situācija, kas neattiecas uz VZI darbību (pēc būtības nevar rasties situācija, ka VZI ietvaros izstrādāta intelektuālā īpašuma mantiskās tiesības pieder tā darbiniekam (ja vien viņš nav radījis intelektuālo īpašumu ārpus pamatdarba iekš VZI).
2.13. zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam un attīsta produktu vai tehnoloģiju, kuru izstrādājusi valsts zinātniskā institūcija, kā arī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
2.13.1. komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības valsts zinātniskā institūcijas produkta vai tehnoloģijas izmantošanai;
2.13.2. komersanta kapitāldaļu turētājs tehnoloģijas izstrādāšanas brīdī ir bijis valsts zinātniskās institūcijas vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents vai zinātnieks, kuram pieder mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu;
Priekšlikums
Rosinājums dzēst punktu.
Pamatojums
Rosinām pilnībā vai daļēji dzēst 2.13. punktu, ņemot vērā sekojošo:
1) 2.13. punktā (ja punkts paliek noteikumos), nepieciešami sekojoši labojumi: "2.13. zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam un attīsta produktu vai tehnoloģiju, kurā tiek izmantots valsts zinātniskās institūcijas izstrādātais intelektuālais īpašums, kā arī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem. . . "
2) 2.13.1. punktā (ja punkts paliek noteikumos) nepieciešami sekojoši labojumi: "2.13.1. komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības valsts zinātniskā institūcijas produkta vai tehnoloģijas intelektuālā īpašuma izmantošanai"
3) 2.13.2. punktā ir minēta situācija, kas neattiecas uz VZI darbību (pēc būtības nevar rasties situācija, ka VZI ietvaros izstrādāta intelektuālā īpašuma mantiskās tiesības pieder tā darbiniekam (ja vien viņš nav radījis intelektuālo īpašumu ārpus pamatdarba iekš VZI).
25.04.2025. 15:25
25-TA-879/7
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.6
3. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un aktualizē Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma komercializācijas un ieguldījumu pārvaldības vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), lai nodrošinātu šo noteikumu vienveidīgu piemērošanu. Izglītības un zinātnes ministrija vadlīnijas saskaņo ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir valsts zinātniskās institūcijas, un ievieto savā oficiālajā tīmekļvietnē, informējot par to valsts zinātniskās institūcijas. Nozaru ministrijas un to padotībā esošās zinātniskās institūcijas sniedz argumentētus priekšlikumus vadlīniju aktualizēšanai.
Rosinām pilnībā dzēst punktu, ņemot vērā sekojošu argumentāciju:
1) Uz doto brīdi nav skaidrs kādēļ šādas vadlīnijas vispār ir nepieciešamas un ko viņas noteiks (vai kaut ko vairāk par šiem MK noteikumiem).
2) VZI nevar piekrist piedāvātajam risinājumam, ka ar šiem MK noteikumiem un konkrēto punktu par saistošām kļūst vadlīnijas, par kuru saturu nav detalizēta skaidrība. Šis ir jo īpaši riskanti, ņemot vērā, ka gan šie MK noteikumi, gan potenciālās vadlīnijas nosaka gana tehniskus procesus, kas var nebūt pielietojami praksē sniedz detalizētu atgriezenisko saiti par MK noteikumiem, jo īpaši reaģējot uz apstākļiem, kas nav iespējami praksē).
3. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un aktualizē Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma komercializācijas un ieguldījumu pārvaldības vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), lai nodrošinātu šo noteikumu vienveidīgu piemērošanu. Izglītības un zinātnes ministrija vadlīnijas saskaņo ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir valsts zinātniskās institūcijas, un ievieto savā oficiālajā tīmekļvietnē, informējot par to valsts zinātniskās institūcijas. Nozaru ministrijas un to padotībā esošās zinātniskās institūcijas sniedz argumentētus priekšlikumus vadlīniju aktualizēšanai.
Rosinām pilnībā dzēst punktu, ņemot vērā sekojošu argumentāciju:
1) Uz doto brīdi nav skaidrs kādēļ šādas vadlīnijas vispār ir nepieciešamas un ko viņas noteiks (vai kaut ko vairāk par šiem MK noteikumiem).
2) VZI nevar piekrist piedāvātajam risinājumam, ka ar šiem MK noteikumiem un konkrēto punktu par saistošām kļūst vadlīnijas, par kuru saturu nav detalizēta skaidrība. Šis ir jo īpaši riskanti, ņemot vērā, ka gan šie MK noteikumi, gan potenciālās vadlīnijas nosaka gana tehniskus procesus, kas var nebūt pielietojami praksē sniedz detalizētu atgriezenisko saiti par MK noteikumiem, jo īpaši reaģējot uz apstākļiem, kas nav iespējami praksē).
25.04.2025. 15:27
25-TA-879/8
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.7.
4. Valsts zinātniskā institūcija komercializē publiskas personas finansēta ar saimniecisku darbību nesaistīta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, patents, preču zīme, dizainparaugs vai augu šķirne, vienā no šādiem komercializācijas veidiem:
Piedāvātā redakcija
4. Valsts zinātniskā institūcija komercializē publiskas personas finansēta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, patenta pieteikums, preču zīme, dizainparaugs u.c. tehnoloģiju tiesības, vienā no šādiem komercializācijas veidiem:
Pamatojums
Zinātniskās darbības likums skar zinātniskos pētījumus kopumā, ar Ministru kabineta noteikumiem rosinām nesašaurināt likuma tvērumu.
Tāpat rosinām neierobežot intelektuālā īpašuma definīciju un ietvert Zinātniskās darbības likumā izmantoto terminu “tehnoloģiju tiesības”.
4. Valsts zinātniskā institūcija komercializē publiskas personas finansēta ar saimniecisku darbību nesaistīta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, patents, preču zīme, dizainparaugs vai augu šķirne, vienā no šādiem komercializācijas veidiem:
Piedāvātā redakcija
4. Valsts zinātniskā institūcija komercializē publiskas personas finansēta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, patenta pieteikums, preču zīme, dizainparaugs u.c. tehnoloģiju tiesības, vienā no šādiem komercializācijas veidiem:
Pamatojums
Zinātniskās darbības likums skar zinātniskos pētījumus kopumā, ar Ministru kabineta noteikumiem rosinām nesašaurināt likuma tvērumu.
Tāpat rosinām neierobežot intelektuālā īpašuma definīciju un ietvert Zinātniskās darbības likumā izmantoto terminu “tehnoloģiju tiesības”.
25.04.2025. 15:32
25-TA-879/9
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.8.
6. Valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, var slēgt licences līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam. Licence reģistrējama Patentu valdē.
Piedāvātā redakcija
6. Valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, var slēgt licences līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam.
Pamatojums
Aicinām argumentēt nepieciešamību reģistrēt licenci Patentu valdē. RTU ieskatos šāda prasība nav pamatota, jo visas saistības starp licenciātu un licenciāru ir atrunātas licences līgumā. Tāpat jāņem vērā, ka šo nosacījumu būtu iespējams izpildīt tikai daļēji, jo Patentu valdē iespējams reģistrēt tikai patentu, preču zīmju un dizainparaugu licences, nav iespējams reģistrēt, piemēram, zinātību licences. Kā arī prasība reģistrēt licences rada papildu administratīvo slogu un izmaksas.
6. Valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, var slēgt licences līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam. Licence reģistrējama Patentu valdē.
Piedāvātā redakcija
6. Valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, var slēgt licences līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam.
Pamatojums
Aicinām argumentēt nepieciešamību reģistrēt licenci Patentu valdē. RTU ieskatos šāda prasība nav pamatota, jo visas saistības starp licenciātu un licenciāru ir atrunātas licences līgumā. Tāpat jāņem vērā, ka šo nosacījumu būtu iespējams izpildīt tikai daļēji, jo Patentu valdē iespējams reģistrēt tikai patentu, preču zīmju un dizainparaugu licences, nav iespējams reģistrēt, piemēram, zinātību licences. Kā arī prasība reģistrēt licences rada papildu administratīvo slogu un izmaksas.
25.04.2025. 15:33
25-TA-879/10
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.9.
6.2. licences veidu - vienkāršota vai ekskluzīva, un tās darbības termiņu, kā arī tās izbeigšanu un izbeigšanas sekas;
Piedāvātā redakcija
6.2. licences veidu - vienkārša, “sole” vai izņēmuma, un licences līguma darbības termiņu, kā arī licences līguma izbeigšanas nosacījumus un sekas;
Pamatojums
Rosinām izmantot Zinātniskās darbības likumā izmantotos terminus, kā arī precizēt punkta daļu, kas attiecas uz licences līguma izbeigšanu.
6.2. licences veidu - vienkāršota vai ekskluzīva, un tās darbības termiņu, kā arī tās izbeigšanu un izbeigšanas sekas;
Piedāvātā redakcija
6.2. licences veidu - vienkārša, “sole” vai izņēmuma, un licences līguma darbības termiņu, kā arī licences līguma izbeigšanas nosacījumus un sekas;
Pamatojums
Rosinām izmantot Zinātniskās darbības likumā izmantotos terminus, kā arī precizēt punkta daļu, kas attiecas uz licences līguma izbeigšanu.
25.04.2025. 15:35
25-TA-879/11
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.10.
6.4. detalizēti maksājumu noteikumi, kas var ietvert, piemēram, noteikumus par vienreizējiem maksājumiem, honorāriem, maksājumu biežumu un laiku, pārskatiem, uzskaites uzturēšanu, revīzijas tiesībām, nodokļu jautājumiem, ja paredzēta atlīdzība par tiesību uz intelektuālā īpašuma izmantošanu;
Piedāvātā redakcija
6.4. detalizēti maksājumu noteikumi, kas var ietvert, piemēram, noteikumus par vienreizējiem maksājumiem, honorāriem, maksājumu biežumu un laiku, pārskatiem, uzskaites uzturēšanu, revīzijas tiesībām:
Pamatojums
Rosinām dzēst prasību līgumā iekļaut maksājumu noteikumus attiecībā uz nodokļu jautājumiem, jo licences līguma ietvaros vienīgā puse, kas saņem atlīdzību, ir VZI, kas tālāk ar to rīkojas atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, t.sk. veic nodokļu nomaksu.
Gadījumā ja ar terminu "honorārs" ir domāts samaksa zinātniekam - arī to aicinām dzēst, ņemot vērā, ka tas tiktu noteikts juridiskā dokumentā starp autoru un VZI (nevis licences līgumā starp VZI un sadarbības partneri).
6.4. detalizēti maksājumu noteikumi, kas var ietvert, piemēram, noteikumus par vienreizējiem maksājumiem, honorāriem, maksājumu biežumu un laiku, pārskatiem, uzskaites uzturēšanu, revīzijas tiesībām, nodokļu jautājumiem, ja paredzēta atlīdzība par tiesību uz intelektuālā īpašuma izmantošanu;
Piedāvātā redakcija
6.4. detalizēti maksājumu noteikumi, kas var ietvert, piemēram, noteikumus par vienreizējiem maksājumiem, honorāriem, maksājumu biežumu un laiku, pārskatiem, uzskaites uzturēšanu, revīzijas tiesībām:
Pamatojums
Rosinām dzēst prasību līgumā iekļaut maksājumu noteikumus attiecībā uz nodokļu jautājumiem, jo licences līguma ietvaros vienīgā puse, kas saņem atlīdzību, ir VZI, kas tālāk ar to rīkojas atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, t.sk. veic nodokļu nomaksu.
Gadījumā ja ar terminu "honorārs" ir domāts samaksa zinātniekam - arī to aicinām dzēst, ņemot vērā, ka tas tiktu noteikts juridiskā dokumentā starp autoru un VZI (nevis licences līgumā starp VZI un sadarbības partneri).
25.04.2025. 15:37
25-TA-879/12
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.11.
6.6. garantijas
Pamatojums
Lūdzam dzēst vai skaidrot, kas MK noteikumu 6.6. punktā ir domāts ar "garantijas" - kādas garantijas jāatrunā līgumā starp sadarbības partneri un VZI?
6.6. garantijas
Pamatojums
Lūdzam dzēst vai skaidrot, kas MK noteikumu 6.6. punktā ir domāts ar "garantijas" - kādas garantijas jāatrunā līgumā starp sadarbības partneri un VZI?
25.04.2025. 15:38
25-TA-879/13
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.12.
6.8. licences līguma reģistrācijas un par to maksājama maksas nosacījumus, kā arī licences līguma grozījumu un licences līguma izbeigšanas iespējas.
Piedāvātā redakcija
6.8. intelektuālā īpašuma aizsardzības, uzturēšanas un ar to saistīto izmaksu apmaksas nosacījumus, kā arī licences līguma grozījumu iespējas.
Pamatojums
Rosinām dzēst nepieciešamību līgumā atrunāt licences līguma reģistrācijas un par to maksājamās maksas nosacījumus, ņemot vērā Atzinuma 8. punktā minēto ieteikumu. Tā vietā aicinām iekļaut prasību līgumā atrunāt licencētā intelektuālā īpašuma aizsardzības nosacījumus.
Nosacījums licences līgumā iekļaut informāciju par licences līguma izbeigšanu jau ir paredzēts MK noteikumu projekta 6.2. punktā.
6.8. licences līguma reģistrācijas un par to maksājama maksas nosacījumus, kā arī licences līguma grozījumu un licences līguma izbeigšanas iespējas.
Piedāvātā redakcija
6.8. intelektuālā īpašuma aizsardzības, uzturēšanas un ar to saistīto izmaksu apmaksas nosacījumus, kā arī licences līguma grozījumu iespējas.
Pamatojums
Rosinām dzēst nepieciešamību līgumā atrunāt licences līguma reģistrācijas un par to maksājamās maksas nosacījumus, ņemot vērā Atzinuma 8. punktā minēto ieteikumu. Tā vietā aicinām iekļaut prasību līgumā atrunāt licencētā intelektuālā īpašuma aizsardzības nosacījumus.
Nosacījums licences līgumā iekļaut informāciju par licences līguma izbeigšanu jau ir paredzēts MK noteikumu projekta 6.2. punktā.
25.04.2025. 15:41
25-TA-879/14
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.13.
7. Valsts zinātniskā institūcija, ieguldot intelektuālo īpašumu uzņēmuma pamatkapitālā, ievēro ieguldījumu stratēģijā konkrēti definētu atdeves mehānismu (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksām).
Pamatojums
Lūgums konceptuāli skaidrot konkrētā punkta ietekmi uz VZI darbību un kādi elementi jānosaka stratēģijā (vismaz anotācijā kopsavilkums ja tas nav iespējams MK noteikumos).
7. Valsts zinātniskā institūcija, ieguldot intelektuālo īpašumu uzņēmuma pamatkapitālā, ievēro ieguldījumu stratēģijā konkrēti definētu atdeves mehānismu (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksām).
Pamatojums
Lūgums konceptuāli skaidrot konkrētā punkta ietekmi uz VZI darbību un kādi elementi jānosaka stratēģijā (vismaz anotācijā kopsavilkums ja tas nav iespējams MK noteikumos).
25.04.2025. 15:44
25-TA-879/15
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.14.
8. Valsts zinātniskā institūcija nodrošina, ka uz tās ieguldījumiem neattiecas neatļautas valsts atbalsta definīcija un nerada konkurences kropļojumus tirgū. Valsts zinātniskajai institūcijai, veicot ieguldījumus, veic regulāru ieguldījumu uzraudzību atbilstoši ieguldījumu stratēģijai. Ja uzņēmums, kuras pamatkapitālā ieguldīts valsts zinātniskās institūcijas ieguldījums, nepilda noteiktos valsts zinātniskās institūcijas mērķus, valsts zinātniskāajai institūcijai ir tiesības izstāties no ieguldījuma veikšanas uzņēmuma pamatkapitālā.
Lūgums skaidrot:
1) Vai tiešām līdz ar ieguldījuma faktu uzņēmumam ir pienākums pildīt noteiktos valsts zinātniskās institūcijas mērķus. Un kā tas praksē varētu izpausties?
2) Ko praksē nozīmē izstāšanās no ieguldījuma veikšanas uzņēmuma pamatkapitālā ja ieguldījums jau ir veikts (atsaucoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu), īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
Vai šajā gad. ir domāts, uzņēmumā kurā tiktu ieguldīts IĪ - tam tiktu piešķirtas tiesības lietot intelektuālo īpašumu pret pamatkapitāla daļām ar nosacījumu, ka tiesības lietot intelektuālo īpašumu var tikt atsauktas? Šajā gad. būtu jāuzklausa uzņēmējdarbības sektora viedoklis vai tas ir atbalstošs risinājums (pirmšķietami šo normu nevarētu pielietot praksē, ņemot vērā, ka šie apstākļi nav loģiski no uzņēmuma puses).
8. Valsts zinātniskā institūcija nodrošina, ka uz tās ieguldījumiem neattiecas neatļautas valsts atbalsta definīcija un nerada konkurences kropļojumus tirgū. Valsts zinātniskajai institūcijai, veicot ieguldījumus, veic regulāru ieguldījumu uzraudzību atbilstoši ieguldījumu stratēģijai. Ja uzņēmums, kuras pamatkapitālā ieguldīts valsts zinātniskās institūcijas ieguldījums, nepilda noteiktos valsts zinātniskās institūcijas mērķus, valsts zinātniskāajai institūcijai ir tiesības izstāties no ieguldījuma veikšanas uzņēmuma pamatkapitālā.
Lūgums skaidrot:
1) Vai tiešām līdz ar ieguldījuma faktu uzņēmumam ir pienākums pildīt noteiktos valsts zinātniskās institūcijas mērķus. Un kā tas praksē varētu izpausties?
2) Ko praksē nozīmē izstāšanās no ieguldījuma veikšanas uzņēmuma pamatkapitālā ja ieguldījums jau ir veikts (atsaucoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu), īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
Vai šajā gad. ir domāts, uzņēmumā kurā tiktu ieguldīts IĪ - tam tiktu piešķirtas tiesības lietot intelektuālo īpašumu pret pamatkapitāla daļām ar nosacījumu, ka tiesības lietot intelektuālo īpašumu var tikt atsauktas? Šajā gad. būtu jāuzklausa uzņēmējdarbības sektora viedoklis vai tas ir atbalstošs risinājums (pirmšķietami šo normu nevarētu pielietot praksē, ņemot vērā, ka šie apstākļi nav loģiski no uzņēmuma puses).
25.04.2025. 15:45
25-TA-879/16
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.15.
9. Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši ieguldījumu stratēģijai lemj par komercializācijai atvēlēto ikgadējo budžetu, vadoties no tās finansiālajām iespējām un Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības atbalsta pieejamības.
Lūgums skaidrot kas ir domāts ar terminu "komercializācijai atvēlētais ikgadējais budžets". Tāpat termins netiek lietots nekur turpmāk MK noteikumos.
9. Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši ieguldījumu stratēģijai lemj par komercializācijai atvēlēto ikgadējo budžetu, vadoties no tās finansiālajām iespējām un Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības atbalsta pieejamības.
Lūgums skaidrot kas ir domāts ar terminu "komercializācijai atvēlētais ikgadējais budžets". Tāpat termins netiek lietots nekur turpmāk MK noteikumos.
25.04.2025. 15:47
25-TA-879/17
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.16.
10. Valsts zinātniskā institūcija lemjot par intelektuālā īpašuma komercializēšanu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, ievēro noteikto pieļaujamo risku līmeni.
Lūdzam skaidrot vai IZM ieskatā VZI ieguldījumu stratēģijā ir jānosaka ar komercializāciju saistīti apstākļi? Un vai šie apstākļi attiektos arī uz komercializāciju, kas notiktu ne-ieguldīšanas (piem. izsoles) rezultātā?
10. Valsts zinātniskā institūcija lemjot par intelektuālā īpašuma komercializēšanu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, ievēro noteikto pieļaujamo risku līmeni.
Lūdzam skaidrot vai IZM ieskatā VZI ieguldījumu stratēģijā ir jānosaka ar komercializāciju saistīti apstākļi? Un vai šie apstākļi attiektos arī uz komercializāciju, kas notiktu ne-ieguldīšanas (piem. izsoles) rezultātā?
25.04.2025. 15:48
25-TA-879/18
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.17.
11. Valsts zinātniskā institūcija, tās tehnoloģiju pārneses vienība vai neatkarīgs eksperts, kuram ir pieredze intelektuālā īpašuma novērtējumu sagatavošanas jomā, intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, piemērojot arī šādus kritērijus:
Piedāvātā redakcija
11. Valsts zinātniskā institūcija, tās tehnoloģiju pārneses vienība vai neatkarīgs eksperts, kuram ir pieredze intelektuālā īpašuma novērtējumu sagatavošanas jomā, sagatavo intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, piemērojot arī šādus kritērijus:
Pamatojums
1) Aicinām skaidrot, kurā brīdī un pie kādiem apstākļiem nepieciešams sagatavot sākotnējo novērtējumu. Vai ir domāts, ka tas ir jāsagatavo uzreiz pēc izgudrotāju paziņojuma par intelektuālā īpašuma radīšanu? Vai šāds novērtējums būtu jāgatavo tikai, veicot intelektuālā īpašumu ieguldījumus pamatkapitālā?
2) Jāņem vērā, ka pēc paziņošanas būtisks aspekts ir laiks, kad tiek iesniegts reģistrācijas pieteikums. Šāds sākotnējais komercializācijas potenciāla izvērtējums pēc paziņojuma nedrīkstētu būt laikietilpīgs, lai nekavētu tiesību nostiprināšanu.
3) Redakcionāls papildinājums.
11. Valsts zinātniskā institūcija, tās tehnoloģiju pārneses vienība vai neatkarīgs eksperts, kuram ir pieredze intelektuālā īpašuma novērtējumu sagatavošanas jomā, intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, piemērojot arī šādus kritērijus:
Piedāvātā redakcija
11. Valsts zinātniskā institūcija, tās tehnoloģiju pārneses vienība vai neatkarīgs eksperts, kuram ir pieredze intelektuālā īpašuma novērtējumu sagatavošanas jomā, sagatavo intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, piemērojot arī šādus kritērijus:
Pamatojums
1) Aicinām skaidrot, kurā brīdī un pie kādiem apstākļiem nepieciešams sagatavot sākotnējo novērtējumu. Vai ir domāts, ka tas ir jāsagatavo uzreiz pēc izgudrotāju paziņojuma par intelektuālā īpašuma radīšanu? Vai šāds novērtējums būtu jāgatavo tikai, veicot intelektuālā īpašumu ieguldījumus pamatkapitālā?
2) Jāņem vērā, ka pēc paziņošanas būtisks aspekts ir laiks, kad tiek iesniegts reģistrācijas pieteikums. Šāds sākotnējais komercializācijas potenciāla izvērtējums pēc paziņojuma nedrīkstētu būt laikietilpīgs, lai nekavētu tiesību nostiprināšanu.
3) Redakcionāls papildinājums.
25.04.2025. 15:51
25-TA-879/19
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.18.
11.1. ekonomiskā ietekme – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamos ieņēmumus un peļņu no komercializācijas, tostarp arī riskus;
11.2. tehnoloģiska inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu, kā arī novērtē, kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
11.3. ilgtspējība – novērtē radītā intelektuālā īpašuma ilgtspējīgumu;
11.4. sabiedrības labklājība – novērtē kā radītais intelektuālais īpašums uzlabos sabiebrības labklājību.
Piedāvātā redakcija
11.1. ekonomiskā ietekme – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamos ieņēmumus un peļņu no komercializācijas, tostarp arī riskus;
11.2. tehnoloģiska inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu, kā arī novērtē, kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
11.3. dzēst
11.4. dzēst
Pamatojums
1) Rosinām dzēst 11.3. un 11.4. punktus, ņemot vērā, ka šie faktori, pieņemot lēmumu par intelektuālā īpašuma komercializāciju nav noteicošie lēmuma pieņemšanā par intelektuālā īpašuma komercializāciju. Piemēram, aizsardzības sektora tehnoloģiju komercializācija patlaban ir īpaši nozīmīga, tomēr to ietekme uz sabiedrības labklājību ir diskutabla. Tāpat nepieciešams ņemt vērā, ka tehnoloģiju pārneses vienībām un ekspertiem šādu subjektīvu kritēriju izvērtēšanai varētu būt nepieciešami papildu resursi.
2) Tāpat lūgums skaidrot, kas 11.2. punktā ir domāts ar terminu "tehnoloģiskā attīstība". Šis ir svarīgi, ņemot vērā, ka punkts nosaka, ka šis kritērijs būs jāanalizē katrā intelektuālā īpašuma komercpotenciāla novērtēšanas gadījumā.
3) Lūgums skaidrot, kā mēra “cik inovatīvs”, salīdzinot ar citu esošu intelektuālo īpašumu.
3) Visbeidzot lūgums skaidrot kādas ir konsekvences izvērtējumam (piem. modelējot situāciju, ka ekonomiskā ietekme ir 90%, bet tehnoloģiskās inovācijas kritērijs novērtēts uz 10%) - kā tas ietekmē turpmāko VZI lēmumu pieņemšanu u.tml.
11.1. ekonomiskā ietekme – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamos ieņēmumus un peļņu no komercializācijas, tostarp arī riskus;
11.2. tehnoloģiska inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu, kā arī novērtē, kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
11.3. ilgtspējība – novērtē radītā intelektuālā īpašuma ilgtspējīgumu;
11.4. sabiedrības labklājība – novērtē kā radītais intelektuālais īpašums uzlabos sabiebrības labklājību.
Piedāvātā redakcija
11.1. ekonomiskā ietekme – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamos ieņēmumus un peļņu no komercializācijas, tostarp arī riskus;
11.2. tehnoloģiska inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu, kā arī novērtē, kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
11.3. dzēst
11.4. dzēst
Pamatojums
1) Rosinām dzēst 11.3. un 11.4. punktus, ņemot vērā, ka šie faktori, pieņemot lēmumu par intelektuālā īpašuma komercializāciju nav noteicošie lēmuma pieņemšanā par intelektuālā īpašuma komercializāciju. Piemēram, aizsardzības sektora tehnoloģiju komercializācija patlaban ir īpaši nozīmīga, tomēr to ietekme uz sabiedrības labklājību ir diskutabla. Tāpat nepieciešams ņemt vērā, ka tehnoloģiju pārneses vienībām un ekspertiem šādu subjektīvu kritēriju izvērtēšanai varētu būt nepieciešami papildu resursi.
2) Tāpat lūgums skaidrot, kas 11.2. punktā ir domāts ar terminu "tehnoloģiskā attīstība". Šis ir svarīgi, ņemot vērā, ka punkts nosaka, ka šis kritērijs būs jāanalizē katrā intelektuālā īpašuma komercpotenciāla novērtēšanas gadījumā.
3) Lūgums skaidrot, kā mēra “cik inovatīvs”, salīdzinot ar citu esošu intelektuālo īpašumu.
3) Visbeidzot lūgums skaidrot kādas ir konsekvences izvērtējumam (piem. modelējot situāciju, ka ekonomiskā ietekme ir 90%, bet tehnoloģiskās inovācijas kritērijs novērtēts uz 10%) - kā tas ietekmē turpmāko VZI lēmumu pieņemšanu u.tml.
25.04.2025. 15:54
25-TA-879/20
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.19.
12. Veicot intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu, ņem vērā šādus apsvērumus minētā novērtējuma caurskatāmības un efektivitātes nodrošināšanai, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgu intelektuāla īpašuma jomu:
12.1. ieguldījumus veic atbilstoši ieguldījumu stratēģijai;
12.2. ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka ir pierādīts skaidrs ekonomiskais un zinātniskais pamatojums, kas pierāda ieguldījuma lietderību. Ieguldījumi jāveic tikai tādos uzņēmumos vai fondos, kas veicina inovācijas un zinātnisko rezultātu komercializāciju;
12.3. ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt ieguldījumu stratēģijā noteikto komercializācijas procentuālo apmēru no valsts zinātniskās institūcijas kopējā budžeta vai finanšu resursiem;
12.4. piemēro interešu konflikta novēršanas principu – ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm.
Lūdzam skaidrot:
1) 12.2. apakšpunktā pie ieguldījumu veikšanas minēts, ka ir jāsniedz ekonomisko un zinātnisko pamatojumu. Lūgums skaidrot kas praksē ir domāts ar zinātnisko pamatojumu pie ieguldījumu argumentācijas.
2) 12.4. noteikts, ka ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm. Pēc būtības VZI piekrīt, bet lūgums skaidrot vai tas neradītu situāciju, ka jebkādi ieguldījumi nevarētu tikt veikti 2.13.2. punktā minētajos gadījumos, jo īpaši ņemot vērā, ka visdrīzāk jaunuzņēmumā, kurā ieguldījumus veiks VZI, daļas piederēs arī zinātniekam/iem, kas ir izgudrojuma autori, attiecīgi tiešā veidā skars VZI darbinieku intereses?
Papildus, MKN projekta 12. punkta apakšpunkti attiecas tikai uz ieguldījumiem jaunuzņēmumu pamatkapitālā, attiecīgi būtu sašaurināms 12. Punkta tvērums.
12. Veicot intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu, ņem vērā šādus apsvērumus minētā novērtējuma caurskatāmības un efektivitātes nodrošināšanai, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgu intelektuāla īpašuma jomu:
12.1. ieguldījumus veic atbilstoši ieguldījumu stratēģijai;
12.2. ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka ir pierādīts skaidrs ekonomiskais un zinātniskais pamatojums, kas pierāda ieguldījuma lietderību. Ieguldījumi jāveic tikai tādos uzņēmumos vai fondos, kas veicina inovācijas un zinātnisko rezultātu komercializāciju;
12.3. ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt ieguldījumu stratēģijā noteikto komercializācijas procentuālo apmēru no valsts zinātniskās institūcijas kopējā budžeta vai finanšu resursiem;
12.4. piemēro interešu konflikta novēršanas principu – ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm.
Lūdzam skaidrot:
1) 12.2. apakšpunktā pie ieguldījumu veikšanas minēts, ka ir jāsniedz ekonomisko un zinātnisko pamatojumu. Lūgums skaidrot kas praksē ir domāts ar zinātnisko pamatojumu pie ieguldījumu argumentācijas.
2) 12.4. noteikts, ka ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm. Pēc būtības VZI piekrīt, bet lūgums skaidrot vai tas neradītu situāciju, ka jebkādi ieguldījumi nevarētu tikt veikti 2.13.2. punktā minētajos gadījumos, jo īpaši ņemot vērā, ka visdrīzāk jaunuzņēmumā, kurā ieguldījumus veiks VZI, daļas piederēs arī zinātniekam/iem, kas ir izgudrojuma autori, attiecīgi tiešā veidā skars VZI darbinieku intereses?
Papildus, MKN projekta 12. punkta apakšpunkti attiecas tikai uz ieguldījumiem jaunuzņēmumu pamatkapitālā, attiecīgi būtu sašaurināms 12. Punkta tvērums.
25.04.2025. 15:55
25-TA-879/21
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.20.
IV.Gadījumi un kritēriji, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuāla īpašuma komercializācijas
Lūgums skaidrot MK noteikumu daļas "IV.Gadījumi un kritēriji, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuāla īpašuma komercializācijas" konceptuālo loģiku. Uz doto nav skaidrības kāda ir strukturālā loģika 13.,14.,15. un 16. punktiem – pirmšķietami tur ir normu procesu dublēšanās ar MK noteikumu projekta III sadaļu, kā arī piedāvātais process rada būtisku birokrātisko slogu VZI.
IV.Gadījumi un kritēriji, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuāla īpašuma komercializācijas
Lūgums skaidrot MK noteikumu daļas "IV.Gadījumi un kritēriji, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuāla īpašuma komercializācijas" konceptuālo loģiku. Uz doto nav skaidrības kāda ir strukturālā loģika 13.,14.,15. un 16. punktiem – pirmšķietami tur ir normu procesu dublēšanās ar MK noteikumu projekta III sadaļu, kā arī piedāvātais process rada būtisku birokrātisko slogu VZI.
25.04.2025. 15:57
25-TA-879/22
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.21.
13. Valsts zinātniskajai institūcijai pēc lēmuma par mantisko tiesību uz intelektuālo īpašumu komercializāciju pieņemšanas ir tiesības turpmāk no šī lēmuma atteikties, ja tā, izvērtējot intelektuāla īpašuma objekta komercializācijas potenciālu, konstatē šādus gadījumus:
13.1. konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācija neatbilst zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un pieejamiem resursiem komercializācijai;
13.2. komercializācija nav ekonomiski izdevīga (nepietiekams komercializācijas potenciāls) un augsti riska faktori;
13.3. nav tehnoloģiskās attīstības iespējas;
13.4. negatīva ietekme uz sabiedrību;
Rosinām dzēst vai pārstrādāt punktu, ņemot vērā, ka nav skaidrs ko konceptuāli nosaka punkts, t.i. - līdz šim nav bijis tāds termins "mantiskās tiesības uz intelektuālā komercializāciju".
Zinātniskās darbības likumā ar 39.1 pantu ir noteikts kas ir mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu (nevis uz tā komercializāciju). Ar piedāvāto normu tiek radīts jauns neizprotams pārvaldības elements.
Papildus tam ne šajā punktā, (ne arī citur, piem. 11.3., 11.4., 14.4., 15.4) nav skaidrs kādēļ pie intelektuālā īpašuma izvērtēšanas ir fiksēti tik specifiski izvērtējuma apstākļi kā piem. "ilgtspēja", "ietekme uz sabiedrību", "ietekme uz sabiedrības labklājību" un atkārtoti uzsveram – nav skaidras konsekvences izvērtējumam ja tas ir daļēji negatīvs.
13. Valsts zinātniskajai institūcijai pēc lēmuma par mantisko tiesību uz intelektuālo īpašumu komercializāciju pieņemšanas ir tiesības turpmāk no šī lēmuma atteikties, ja tā, izvērtējot intelektuāla īpašuma objekta komercializācijas potenciālu, konstatē šādus gadījumus:
13.1. konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācija neatbilst zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un pieejamiem resursiem komercializācijai;
13.2. komercializācija nav ekonomiski izdevīga (nepietiekams komercializācijas potenciāls) un augsti riska faktori;
13.3. nav tehnoloģiskās attīstības iespējas;
13.4. negatīva ietekme uz sabiedrību;
Rosinām dzēst vai pārstrādāt punktu, ņemot vērā, ka nav skaidrs ko konceptuāli nosaka punkts, t.i. - līdz šim nav bijis tāds termins "mantiskās tiesības uz intelektuālā komercializāciju".
Zinātniskās darbības likumā ar 39.1 pantu ir noteikts kas ir mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu (nevis uz tā komercializāciju). Ar piedāvāto normu tiek radīts jauns neizprotams pārvaldības elements.
Papildus tam ne šajā punktā, (ne arī citur, piem. 11.3., 11.4., 14.4., 15.4) nav skaidrs kādēļ pie intelektuālā īpašuma izvērtēšanas ir fiksēti tik specifiski izvērtējuma apstākļi kā piem. "ilgtspēja", "ietekme uz sabiedrību", "ietekme uz sabiedrības labklājību" un atkārtoti uzsveram – nav skaidras konsekvences izvērtējumam ja tas ir daļēji negatīvs.
25.04.2025. 16:05
25-TA-879/23
Latvijas Universitāšu asociācija
Iebildums nr.22.
18. Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši iekšējiem tiesību aktiem paziņo lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas darbiniekam, kas radījis intelektuālā īpašuma objektu, par tā tiesībām izmantot intelektuālo īpašumu. Institūcija var vienoties ar darbinieku par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot, ka netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam, ja tas nav paredzēts.
Lūgums skaidrot:
1) Vai IZM ieskatā par katru intelektuālo īpašumu ir jāpieņem lēmums - tas tiek komercializēts vai netiek? VZI līdz ar to būtu jāpārstrukturizē procesi/kapacitāte, ņemot vērā, ka uz doto brīdi tiek pieņemts lēmums par IĪ komercializāciju (un netiek pieņemts lēmums par IĪ nekomercializāciju, kas uzreiz nerada situāciju, ka no tā būtu jāatsakās);
2) Lūgums skaidrot ko praksē nozīmē "darbinieka tiesības izmantot intelektuālo īpašumu" ja mantiskās tiesības pēc noklusējuma nepārietu darbiniekam.
3) Noteikumu projekts paredz, ka darbiniekam pārejot mantiskām tiesībām, VZI nodrošina, ka netiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātniekam. Lūdzu skaidrot situāciju - ja gadījumā zinātnieks pēc mantisko tiesību pārejas turpina darbu pie izgudrojuma izstrādes (piesaistot neatkarīgus līdzekļus) vai šāda darbība tiks traktēta kā komercdarbības atbalsts? Kāda atbildība šādos gadījumos radīsies VZI? Vai šis punkts paredz VZI tiesības nodot mantiskās tiesības zinātniekam bez maksas?
18. Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši iekšējiem tiesību aktiem paziņo lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas darbiniekam, kas radījis intelektuālā īpašuma objektu, par tā tiesībām izmantot intelektuālo īpašumu. Institūcija var vienoties ar darbinieku par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot, ka netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam, ja tas nav paredzēts.
Lūgums skaidrot:
1) Vai IZM ieskatā par katru intelektuālo īpašumu ir jāpieņem lēmums - tas tiek komercializēts vai netiek? VZI līdz ar to būtu jāpārstrukturizē procesi/kapacitāte, ņemot vērā, ka uz doto brīdi tiek pieņemts lēmums par IĪ komercializāciju (un netiek pieņemts lēmums par IĪ nekomercializāciju, kas uzreiz nerada situāciju, ka no tā būtu jāatsakās);
2) Lūgums skaidrot ko praksē nozīmē "darbinieka tiesības izmantot intelektuālo īpašumu" ja mantiskās tiesības pēc noklusējuma nepārietu darbiniekam.
3) Noteikumu projekts paredz, ka darbiniekam pārejot mantiskām tiesībām, VZI nodrošina, ka netiek piešķirts komercdarbības atbalsts zinātniekam. Lūdzu skaidrot situāciju - ja gadījumā zinātnieks pēc mantisko tiesību pārejas turpina darbu pie izgudrojuma izstrādes (piesaistot neatkarīgus līdzekļus) vai šāda darbība tiks traktēta kā komercdarbības atbalsts? Kāda atbildība šādos gadījumos radīsies VZI? Vai šis punkts paredz VZI tiesības nodot mantiskās tiesības zinātniekam bez maksas?
25.04.2025. 16:06
25-TA-879/24
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.23.
19. Valsts zinātniskā institūcija vai tās piesaistīts attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts nosaka intelektuālā īpašuma vērtību, ievērojot šādus kritērijus:
19.1. ienākumu prognoze – prognozē potenciālos ienākumus no intelektuālā īpašuma ieviešanas, ņemot vērā tirgus tendences un tehnoloģiskos jaunumus;
19.2. tirgus segments – izmanto tirgus datus par līdzīgiem darījumiem, informāciju par tipisko procentmaksājumu apmēru attiecīgajās nozarēs. Ja intelektuālais īpašums ir jauns, tiek ņemta vērā iespējamā augstā novitātes pakāpe un risks, ka līdzīgi darījumi tirgū vēl nav veikti;
19.3. izmaksu aprēķins (ja nepieciešams) – aprēķina izmaksas, kas radušās intelektuālā īpašuma izstrādē, vai nosaka ieguldījumus, kas būtu nepieciešami līdzīga intelektuālā īpašuma izstrādei nākotnē;
19.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Priekšlikums
Rosinām sekojošus redakcionālus labojumus:
1. Rosinām izmantot nozares ietvaros izmantotos terminus, t.i. - šajā gad. 19.1.,19.2.,19.3. punktos minētais nav kritēriji, bet gan metodes. Kā piemēru rosinām izmantot LIAA izstrādātās "Vadlīnijas (ieteikumi) tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību veikšanai"( https://www.liaa.gov.lv/lv/media/5418/download , skatīt 5.lpp).
2. Pamatojoties uz esošo redakciju – pirmšķietami visas metodes ir jāizmanto visos komercializācijas gadījumos (praksē tiek izvēlēta viena no metodēm un/vai to kombinācija). Rosinām veikt atbilstošus labojumus.
3. Rosinām svītrot 19.4. punktu, ņemot vērā, ka tas figurē 20.4. punktā, kur tam arī būtu redakcionāli korekta atrašanās vieta.
4. Visbeidzot, rosinām, ka 19.2. punktā ir papildināts ar iespēju izmantot tirgus datus par līdzīgiem darījumiem (t.sk. pašas VZI) sekojošā redakcijā: "19.2. tirgus segments – izmanto tirgus datus par līdzīgiem darījumiem un/vai informāciju par tipisko procentmaksājumu apmēru attiecīgajās nozarēs (t.sk. VZI komercializācijas gadījumiem). Ja intelektuālais īpašums ir jauns, tiek ņemta vērā iespējamā augstā novitātes pakāpe un risks, ka līdzīgi darījumi tirgū vēl nav veikti".
Papildinājums ir būtisks, ņemot vērā, ka tiek noteikts, ka visos gadījumos VZI jāizmanto publiski pieejamās datubāzes, kas ir lielākoties ir maksas un VZI rada papildu izmaksas. Izmaksu līmeņi ir dažādi, piemēram, 600 USD gadā (Royalty Rates | IP Data | RoyaltyStatistics) vai 800 EUR par vienu meklējumu (One Search - RoyaltyRange). Ir pieejamas arī bezmaksas datubāzes, tomēr tur visbiežāk nepieciešamie dati pieejami daļēji, vai arī tie nav strukturēti un nepieciešami ievērojami laika resursi informācijas izgūšanai (https://www.sec.gov/edgar/search/#).
19. Valsts zinātniskā institūcija vai tās piesaistīts attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts nosaka intelektuālā īpašuma vērtību, ievērojot šādus kritērijus:
19.1. ienākumu prognoze – prognozē potenciālos ienākumus no intelektuālā īpašuma ieviešanas, ņemot vērā tirgus tendences un tehnoloģiskos jaunumus;
19.2. tirgus segments – izmanto tirgus datus par līdzīgiem darījumiem, informāciju par tipisko procentmaksājumu apmēru attiecīgajās nozarēs. Ja intelektuālais īpašums ir jauns, tiek ņemta vērā iespējamā augstā novitātes pakāpe un risks, ka līdzīgi darījumi tirgū vēl nav veikti;
19.3. izmaksu aprēķins (ja nepieciešams) – aprēķina izmaksas, kas radušās intelektuālā īpašuma izstrādē, vai nosaka ieguldījumus, kas būtu nepieciešami līdzīga intelektuālā īpašuma izstrādei nākotnē;
19.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Priekšlikums
Rosinām sekojošus redakcionālus labojumus:
1. Rosinām izmantot nozares ietvaros izmantotos terminus, t.i. - šajā gad. 19.1.,19.2.,19.3. punktos minētais nav kritēriji, bet gan metodes. Kā piemēru rosinām izmantot LIAA izstrādātās "Vadlīnijas (ieteikumi) tehnoloģiju tiesību komercializācijas darbību veikšanai"( https://www.liaa.gov.lv/lv/media/5418/download , skatīt 5.lpp).
2. Pamatojoties uz esošo redakciju – pirmšķietami visas metodes ir jāizmanto visos komercializācijas gadījumos (praksē tiek izvēlēta viena no metodēm un/vai to kombinācija). Rosinām veikt atbilstošus labojumus.
3. Rosinām svītrot 19.4. punktu, ņemot vērā, ka tas figurē 20.4. punktā, kur tam arī būtu redakcionāli korekta atrašanās vieta.
4. Visbeidzot, rosinām, ka 19.2. punktā ir papildināts ar iespēju izmantot tirgus datus par līdzīgiem darījumiem (t.sk. pašas VZI) sekojošā redakcijā: "19.2. tirgus segments – izmanto tirgus datus par līdzīgiem darījumiem un/vai informāciju par tipisko procentmaksājumu apmēru attiecīgajās nozarēs (t.sk. VZI komercializācijas gadījumiem). Ja intelektuālais īpašums ir jauns, tiek ņemta vērā iespējamā augstā novitātes pakāpe un risks, ka līdzīgi darījumi tirgū vēl nav veikti".
Papildinājums ir būtisks, ņemot vērā, ka tiek noteikts, ka visos gadījumos VZI jāizmanto publiski pieejamās datubāzes, kas ir lielākoties ir maksas un VZI rada papildu izmaksas. Izmaksu līmeņi ir dažādi, piemēram, 600 USD gadā (Royalty Rates | IP Data | RoyaltyStatistics) vai 800 EUR par vienu meklējumu (One Search - RoyaltyRange). Ir pieejamas arī bezmaksas datubāzes, tomēr tur visbiežāk nepieciešamie dati pieejami daļēji, vai arī tie nav strukturēti un nepieciešami ievērojami laika resursi informācijas izgūšanai (https://www.sec.gov/edgar/search/#).
25.04.2025. 16:13
25-TA-879/25
Latvijas Universitāšu asociācija (LUA)
Iebildums nr.24.
20. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot intelektuālo īpašumu, saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja to dokumentāri pierāda vienā no šādiem veidiem:
20.1. atlīdzība ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru, piemēram, izsoli, kas garantē objektivitāti;
20.2. attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts ir veikusicis vērtējumu, apstiprinot, ka atlīdzība ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
20.3. valsts zinātniskā institūcija kā pārdevēja pierāda, ka tā ir vienojies par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Maksimāla saimnieciska labuma gūšanu var pamatot, veicot efektīvas pārrunas, piesaistot neatkarīgu ekspertu tirgus cenas noteikšanai vai ar aprēķiniem pamatojot izvēli atsavināt intelektuālo īpašumu;
20.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Priekšlikums/pamatojums
Rosinām būtiski pārstrādāt punktu, pieturoties pie terminoloģijas un struktūras, kas noteikta Eiropas Komisijas paziņojumā Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes 2022/C 414/01 30.punktā, t.i.:
"20. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot intelektuālo īpašumu, saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja to dokumentāri pierāda vienā no šādiem veidiem:
20.1. kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai
20.2. neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai
20.3.valsts zinātniskā institūcija var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai
20.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības valsts zinātniskā institūcija — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
20. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot intelektuālo īpašumu, saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja to dokumentāri pierāda vienā no šādiem veidiem:
20.1. atlīdzība ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru, piemēram, izsoli, kas garantē objektivitāti;
20.2. attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts ir veikusicis vērtējumu, apstiprinot, ka atlīdzība ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
20.3. valsts zinātniskā institūcija kā pārdevēja pierāda, ka tā ir vienojies par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Maksimāla saimnieciska labuma gūšanu var pamatot, veicot efektīvas pārrunas, piesaistot neatkarīgu ekspertu tirgus cenas noteikšanai vai ar aprēķiniem pamatojot izvēli atsavināt intelektuālo īpašumu;
20.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Priekšlikums/pamatojums
Rosinām būtiski pārstrādāt punktu, pieturoties pie terminoloģijas un struktūras, kas noteikta Eiropas Komisijas paziņojumā Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes 2022/C 414/01 30.punktā, t.i.:
"20. Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot intelektuālo īpašumu, saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja to dokumentāri pierāda vienā no šādiem veidiem:
20.1. kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai
20.2. neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai
20.3.valsts zinātniskā institūcija var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai
20.4. gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības valsts zinātniskā institūcija — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
25.04.2025. 16:15
Atlasīti 45 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25