Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem tiek plānots atrisināt vairākas konstatētās problēmas:
1. Attiecībā uz nodokļu administrācijas pārbaudes procesa īstenošanu
Viens no instrumentiem, kā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām nodokļu administrācijas pārbaudēm, pamatojoties uz nodokļu maksātāja datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā. Tomēr, veicot konkrētu pārbaudi, VID bieži secina, ka papildus ir nepieciešams veikt arī citu pārbaudi. Šāda rīcība – vairāku pārbaužu veikšana – var radīt neizpratni nodokļu maksātājos, kādēļ nepieciešamie dati netiek pārbaudīti vienas (pirmās) pārbaudes ietvaros, bet gan tiek veiktas pēc kārtas šīs vairākās/dažādās pārbaudes. Tādējādi likumsakarīgi, ka nodokļu maksātājus mulsina vienam nodokļu maksātājam veikto pārbaužu skaits. Minētais attiecas it sevišķi uz šobrīd īstenotajām tematiskajām pārbaudēm, kuras saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto ir jāveic, rezultāti jāapkopo un nodokļu maksātāju jāinformē 30 dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas. Tomēr praksē tematisko pārbaudi pabeigt 30 dienās ir ne tikai apgrūtinoši, bet arī neiespējami. Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju nevajadzētu apgrūtināt ar dažādām nodokļu administrācijas pārbaudēm un visas nepieciešamās pārbaudes darbības būtu īstenojamas vienas pārbaudes ietvaros, ar likumprojektu tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole – kurā būs integrēti šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu), jo tā arī turpmāk tiek saglabāta kā atsevišķa patstāvīga nodokļu administrācijas pārbaude. Šāds risinājums nodrošinās nodokļu administrēšanas procesu elastīgāku, pārskatāmāku un vienlaikus efektīvāku.
2. Attiecībā uz Satversmes tiesas sprieduma izpildi
Satversmes tiesa 2021.gada 6.aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr.2020-31-01, ar kuru atzina likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.panta pirmo daļu, ciktāl tā bez individuāla izvērtējuma nosaka soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas par saimnieciskās darbības veikšanu, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam, bet nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājam, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tādējādi ar likumprojektu tiek veikti grozījumi minētā likuma 34.pantā, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam pilnveidotu likumā noteikto atbildību par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu.
3. Attiecībā uz nodokļu revīzijas (audita) tiesisko regulējumu
Ir secināts, ka nepieciešams veikt atsevišķas izmaiņas nodokļu revīzijas (audita) tiesiskajā regulējumā, pirmkārt, saskaņojot likumā lietoto terminoloģiju – “transfertcenu pārbaude” ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā lietoto terminoloģiju, otrkārt, tiesiskās noteiktības nodrošināšanai likumā skaidri noteikt, ka tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju pēc tam, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam ir neiesniegta nodokļu deklarācija, un, treškārt, darba devēja atbildību par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu noteikt vienoti viena likuma - likuma "Par nodokļiem un nodevām"- ietvaros nevis, kā tas ir šobrīd – trīs dažādos normatīvajos aktos.
4. Attiecībā uz vienošanās līguma tiesisko regulējumu
Lai arī VID jau šobrīd saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var noslēgt administratīvo līgumu ar nodokļu maksātāju par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu, tomēr, ņemot vērā, ka VID ar administratīvo līgumu nedrīkst samazināt papildus noteiktos maksājumus, ar likumprojektu tiek paplašināts vienošanās līguma institūts, kā arī veiktas izmaiņas esošajā vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumos. Plānotās izmaiņas veicinās efektīvāku sadarbību ar nodokļu maksātājiem un nodrošinās administratīvo procesu atvērtāku, elastīgāku un efektīvāku, un motivēs nodokļu maksātājus slēgt administratīvo līgumu jau sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā.
5. Attiecībā uz nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošanu fiziskas personas nāves gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu, konstatēja, tā kā normatīvie akti paredz nodokļu parāda dzēšanu tikai gadījumā, ja nodokļa parādus nav iespējams piedzīt no mantiniekiem, bet normatīvajos aktos nav noteikti termiņi, kurā persona iegūst mantinieka statusu, VID nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus vai tos dzēst, ar likumprojektu ir pilnveidots tiesiskais regulējums, lai vienkāršotu nodokļu parādu piedziņas un nodokļu parādu dzēšanas procesu parādnieka – fiziskas personas – nāves gadījumā.
6. Attiecībā uz nodokļu pārmaksas dzēšanu fiziskas personas nāves gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole ar 2017.gada 15.septembra revīzijas ziņojumu Nr.2.4.1-38-2/2016 “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem – valsts budžeta ieņēmumu daļa” sniedza ieteikumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministru izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos noregulēt mirušo fizisko personu nodokļu pārmaksu dzēšanas un atprasīšanas noilguma termiņus, lai nodokļu pārmaksas tiktu dzēstas, ievērojot mirušo personu tiesisko mantinieku tiesības, ir pilnveidots tiesiskais regulējums, skaidri nosakot, ka mantinieki varēs pieprasīt atmaksāt mirušās personas pārmaksātās nodokļu summas (nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu) trīs gadu laikā no mantojuma atstājēja nāves (t.i., mantojuma atklāšanās). Pēc minētā termiņa pārmaksātās nodokļu summas tiks dzēstas.
7. Par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas tiesisko regulējumu
Ņemot vērā, ka šobrīd gan likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta trīspadsmitajā daļā, gan Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā jau ir noteikts, ka piešķirtais samaksas termiņa pagarinājums vai labprātīgās izpildes grafiks ir atceļams, ja maksātājs neveic ne tikai maksājumus atbilstoši konkrētam nodokļu administrācijas lēmumam, bet arī kārtējos nodokļu maksājumus un maksājumus, kas sadalīti termiņos vai atlikti ar citiem lēmumiem, vienādas pieejas īstenošanai ir nepieciešams salāgot minētā likuma 24.panta 1.2 daļu ar minētajās tiesību normās noteikto. Tāpat ir identificēta grozījumu nepieciešamība likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā, lai automatizācijas virzienā attīstītu un pilnveidotu nodokļu samaksas termiņa pagarināšanas procesu. Tā kā automatizācija ietver VID informācijas sistēmā pieņemtu lēmumu, kas būs derīgs bez VID amatpersonas paraksta, tad šāds nosacījums ir īpaši atrunājams likumā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā jābūt iekļautam parakstam (izņemot likumā paredzētus gadījumus).
1. Attiecībā uz nodokļu administrācijas pārbaudes procesa īstenošanu
Viens no instrumentiem, kā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām nodokļu administrācijas pārbaudēm, pamatojoties uz nodokļu maksātāja datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā. Tomēr, veicot konkrētu pārbaudi, VID bieži secina, ka papildus ir nepieciešams veikt arī citu pārbaudi. Šāda rīcība – vairāku pārbaužu veikšana – var radīt neizpratni nodokļu maksātājos, kādēļ nepieciešamie dati netiek pārbaudīti vienas (pirmās) pārbaudes ietvaros, bet gan tiek veiktas pēc kārtas šīs vairākās/dažādās pārbaudes. Tādējādi likumsakarīgi, ka nodokļu maksātājus mulsina vienam nodokļu maksātājam veikto pārbaužu skaits. Minētais attiecas it sevišķi uz šobrīd īstenotajām tematiskajām pārbaudēm, kuras saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto ir jāveic, rezultāti jāapkopo un nodokļu maksātāju jāinformē 30 dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas. Tomēr praksē tematisko pārbaudi pabeigt 30 dienās ir ne tikai apgrūtinoši, bet arī neiespējami. Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju nevajadzētu apgrūtināt ar dažādām nodokļu administrācijas pārbaudēm un visas nepieciešamās pārbaudes darbības būtu īstenojamas vienas pārbaudes ietvaros, ar likumprojektu tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole – kurā būs integrēti šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu), jo tā arī turpmāk tiek saglabāta kā atsevišķa patstāvīga nodokļu administrācijas pārbaude. Šāds risinājums nodrošinās nodokļu administrēšanas procesu elastīgāku, pārskatāmāku un vienlaikus efektīvāku.
2. Attiecībā uz Satversmes tiesas sprieduma izpildi
Satversmes tiesa 2021.gada 6.aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr.2020-31-01, ar kuru atzina likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.panta pirmo daļu, ciktāl tā bez individuāla izvērtējuma nosaka soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas par saimnieciskās darbības veikšanu, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam, bet nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājam, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tādējādi ar likumprojektu tiek veikti grozījumi minētā likuma 34.pantā, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam pilnveidotu likumā noteikto atbildību par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu.
3. Attiecībā uz nodokļu revīzijas (audita) tiesisko regulējumu
Ir secināts, ka nepieciešams veikt atsevišķas izmaiņas nodokļu revīzijas (audita) tiesiskajā regulējumā, pirmkārt, saskaņojot likumā lietoto terminoloģiju – “transfertcenu pārbaude” ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā lietoto terminoloģiju, otrkārt, tiesiskās noteiktības nodrošināšanai likumā skaidri noteikt, ka tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju pēc tam, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam ir neiesniegta nodokļu deklarācija, un, treškārt, darba devēja atbildību par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu noteikt vienoti viena likuma - likuma "Par nodokļiem un nodevām"- ietvaros nevis, kā tas ir šobrīd – trīs dažādos normatīvajos aktos.
4. Attiecībā uz vienošanās līguma tiesisko regulējumu
Lai arī VID jau šobrīd saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var noslēgt administratīvo līgumu ar nodokļu maksātāju par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu, tomēr, ņemot vērā, ka VID ar administratīvo līgumu nedrīkst samazināt papildus noteiktos maksājumus, ar likumprojektu tiek paplašināts vienošanās līguma institūts, kā arī veiktas izmaiņas esošajā vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumos. Plānotās izmaiņas veicinās efektīvāku sadarbību ar nodokļu maksātājiem un nodrošinās administratīvo procesu atvērtāku, elastīgāku un efektīvāku, un motivēs nodokļu maksātājus slēgt administratīvo līgumu jau sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā.
5. Attiecībā uz nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošanu fiziskas personas nāves gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu, konstatēja, tā kā normatīvie akti paredz nodokļu parāda dzēšanu tikai gadījumā, ja nodokļa parādus nav iespējams piedzīt no mantiniekiem, bet normatīvajos aktos nav noteikti termiņi, kurā persona iegūst mantinieka statusu, VID nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus vai tos dzēst, ar likumprojektu ir pilnveidots tiesiskais regulējums, lai vienkāršotu nodokļu parādu piedziņas un nodokļu parādu dzēšanas procesu parādnieka – fiziskas personas – nāves gadījumā.
6. Attiecībā uz nodokļu pārmaksas dzēšanu fiziskas personas nāves gadījumā
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole ar 2017.gada 15.septembra revīzijas ziņojumu Nr.2.4.1-38-2/2016 “Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem – valsts budžeta ieņēmumu daļa” sniedza ieteikumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministru izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos noregulēt mirušo fizisko personu nodokļu pārmaksu dzēšanas un atprasīšanas noilguma termiņus, lai nodokļu pārmaksas tiktu dzēstas, ievērojot mirušo personu tiesisko mantinieku tiesības, ir pilnveidots tiesiskais regulējums, skaidri nosakot, ka mantinieki varēs pieprasīt atmaksāt mirušās personas pārmaksātās nodokļu summas (nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu) trīs gadu laikā no mantojuma atstājēja nāves (t.i., mantojuma atklāšanās). Pēc minētā termiņa pārmaksātās nodokļu summas tiks dzēstas.
7. Par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas tiesisko regulējumu
Ņemot vērā, ka šobrīd gan likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta trīspadsmitajā daļā, gan Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā jau ir noteikts, ka piešķirtais samaksas termiņa pagarinājums vai labprātīgās izpildes grafiks ir atceļams, ja maksātājs neveic ne tikai maksājumus atbilstoši konkrētam nodokļu administrācijas lēmumam, bet arī kārtējos nodokļu maksājumus un maksājumus, kas sadalīti termiņos vai atlikti ar citiem lēmumiem, vienādas pieejas īstenošanai ir nepieciešams salāgot minētā likuma 24.panta 1.2 daļu ar minētajās tiesību normās noteikto. Tāpat ir identificēta grozījumu nepieciešamība likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā, lai automatizācijas virzienā attīstītu un pilnveidotu nodokļu samaksas termiņa pagarināšanas procesu. Tā kā automatizācija ietver VID informācijas sistēmā pieņemtu lēmumu, kas būs derīgs bez VID amatpersonas paraksta, tad šāds nosacījums ir īpaši atrunājams likumā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā jābūt iekļautam parakstam (izņemot likumā paredzētus gadījumus).
Mērķa apraksts
Likumprojektā ietvertās izmaiņas paredz jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi, kurā būs integrēti vairāki šobrīd likumā noteiktie pārbaužu veidi; pilnveidot nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas nosacījumus; pilnveidot vienošanās līguma regulējumu, lai ļautu pusēm vienoties par administratīvi tiesiskajām attiecībām līdz lēmuma pieņemšanai un motivētu tiesiska strīda ātrāku atrisināšanu; pārskatīt atsevišķus nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektus; kā arī pilnveidot nodokļu parāda piedziņas procesu un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumus.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.04.2022. - 25.04.2022.
Informācija
E-pasts: evita.sefere@fm.gov.lv
Tālr.: 67083942
Tālr.: 67083942
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Likumprojektā ietvertie grozījumi skar visus nodokļu maksātājus, tajā skaitā arī fiziskās personas
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Likumprojektā ietvertie grozījumi skar visus nodokļu maksātājus, tajā skaitā arī juridiskās personas
Sagatavoja
Evita Šēfere (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
12.04.2022. 13:07
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts