Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Tā pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kas noteiks, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, proti, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai noteiktu:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk - Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk - Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Politikas jomas
Pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika
Teritorija
-
Norises laiks
30.11.2023. - 14.12.2023.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
- interešu pārstāvji
- publiskās varas pārstāvji
- fiziskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts attiecas uz interešu pārstāvjiem un publiskās varas pārstāvjiem. Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).
Interešu pārstāvjiem turpmāk būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā pēc trešās interešu pārstāvības reizes, savukārt publiskās varas pārstāvjiem – publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti, Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).
Interešu pārstāvjiem turpmāk būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā pēc trešās interešu pārstāvības reizes, savukārt publiskās varas pārstāvjiem – publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti, Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības
- juridiskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
Skaidrojums un ietekme
Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Līdz ar to interešu pārstāvis var būt ne tikai fiziska persona, bet arī nevalstiskās organizācijas un privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības. Arī šiem subjektiem būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Sagatavoja
Anna Franciska Labinska (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
30.11.2023. 13:58
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Līga Stafecka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Domnīca Providus ir iepazinusies ar izstrādāto Ministru kabineta noteikuma projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (23-TA-1472) un ir sagatavojusi šādus priekšlikumus:
1. Atbalstām norādīto interešu pārstāvības jomu sadalījumu, taču vēlamies norādīt, ka daudzām aktīvām nevalstiskām organizācijām nāksies atzīmēt virkni no darbības jomām un tādos gadījumos, kad organizācija ir norādījusi ļoti daudz interešu pārstāvības jomas, šī sadaļa zināmā mērā kļūst mazāk informatīva, nedod skaidrāku priekšstatu par interešu pārstāvjiem. Šī iemesla dēļ, aicinām apsvērt iespēju šajos noteikumos reģistru / deklarēšanās sistēmu papildināt ar citām informācijas kategorijām, kas neuzliek papildu slogu interešu pārstāvjiem (jo norādāmas tikai vienreiz, reģistrējoties), bet vienlaikus dod plašāku ieskatu, kas ir personas, kas ietekmē publiskās varas pārstāvju. Minētie ierosinājumi aizgūti no Eiropas Caurskatāmības reģistra. Piemēram, starp šādām reģistrā norādāmām ziņām, būtu vērts norādīt sekojošas kategorijas:
- iespēju norādīt, vai interešu pārstāvis ir komercuzņēmums, biedrība un nodibinājums, reliģiska organizācija, akadēmiska organizācija utt. proti, reģistrā tiktu piedāvāta izvēlne ar gatavu sarakstu, kurā interešu pārstāvis norāda kategoriju, kurai atbilst;
- iespēju kategorizēt interešu pārstāvjus, kas interešu pārstāvību veic komercinteresēs, sabiedrības interesēs (sabiedriskais labums), biedru interesēs.
Aicinām veidot šos reģistrus pēc iespējas lietotājiem draudzīgus, lai reģistros uzkrātā informācija būtu viegli izgūstama un analizējama dažādās kategorijās un tādējādi sasniegtu reģistrēšanās mērķi – atklātību par to, kas ietekmē publiskās varas lēmumus.
2. Aicinām detalizēt informāciju, kāda deklarēšanās sistēmā būs publiski pieejama par publiskās varas pārstāvi, jo šobrīd šie noteikumi un arī Interešu pārstāvības likums šo jautājumu skaidri nerisina. Minimālais norādāmais apjoms būtu visu publiskās varas pārstāvju vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats, tai skaitā loma interešu pārstāvības aktivitātē – piemēram, sanāksmes gadījumā norādot, ka persona pārstāv institūciju, kura rīko sanāksmi), kontaktinformācija utt.
1. Atbalstām norādīto interešu pārstāvības jomu sadalījumu, taču vēlamies norādīt, ka daudzām aktīvām nevalstiskām organizācijām nāksies atzīmēt virkni no darbības jomām un tādos gadījumos, kad organizācija ir norādījusi ļoti daudz interešu pārstāvības jomas, šī sadaļa zināmā mērā kļūst mazāk informatīva, nedod skaidrāku priekšstatu par interešu pārstāvjiem. Šī iemesla dēļ, aicinām apsvērt iespēju šajos noteikumos reģistru / deklarēšanās sistēmu papildināt ar citām informācijas kategorijām, kas neuzliek papildu slogu interešu pārstāvjiem (jo norādāmas tikai vienreiz, reģistrējoties), bet vienlaikus dod plašāku ieskatu, kas ir personas, kas ietekmē publiskās varas pārstāvju. Minētie ierosinājumi aizgūti no Eiropas Caurskatāmības reģistra. Piemēram, starp šādām reģistrā norādāmām ziņām, būtu vērts norādīt sekojošas kategorijas:
- iespēju norādīt, vai interešu pārstāvis ir komercuzņēmums, biedrība un nodibinājums, reliģiska organizācija, akadēmiska organizācija utt. proti, reģistrā tiktu piedāvāta izvēlne ar gatavu sarakstu, kurā interešu pārstāvis norāda kategoriju, kurai atbilst;
- iespēju kategorizēt interešu pārstāvjus, kas interešu pārstāvību veic komercinteresēs, sabiedrības interesēs (sabiedriskais labums), biedru interesēs.
Aicinām veidot šos reģistrus pēc iespējas lietotājiem draudzīgus, lai reģistros uzkrātā informācija būtu viegli izgūstama un analizējama dažādās kategorijās un tādējādi sasniegtu reģistrēšanās mērķi – atklātību par to, kas ietekmē publiskās varas lēmumus.
2. Aicinām detalizēt informāciju, kāda deklarēšanās sistēmā būs publiski pieejama par publiskās varas pārstāvi, jo šobrīd šie noteikumi un arī Interešu pārstāvības likums šo jautājumu skaidri nerisina. Minimālais norādāmais apjoms būtu visu publiskās varas pārstāvju vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats, tai skaitā loma interešu pārstāvības aktivitātē – piemēram, sanāksmes gadījumā norādot, ka persona pārstāv institūciju, kura rīko sanāksmi), kontaktinformācija utt.
11.12.2023. 17:24
Līna Austra Putāne - Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumiem (turpmāk - noteikumiem) un sniedz atzinumu. Lūdzam sniegt atbildi uz vairākiem konceptuāliem jautājumiem saistībā ar noteikumu pielietojumu un efektivitāti praksē:
1) Piekrītam, ka ir nepieciešams veicināt interešu pārstāvības atklātību, tādējādi veicinot arī sabiedrība uzticēšanos lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesam, ko ir plānots sasniegt ar Interešu pārstāvības reģistrēšanu, tāpat atbalstām ziņu publiskošanu par interešu pārstāvības aktivitātēm, tomēr iepazīstoties ar izstrādāto interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu, radās bažas par tās lietderību šādā formātā. Proti, kāda ir pievienotā vērtība interešu pārstāvības aktivitāšu jomu deklarēšanai, ja šobrīd eksistē virkne citu klasifikatoru, piemēram, Biedrību un nodibinājumu klasifikators, un, mūsu ieskatā, no reģistrētās darbības jomas var attiecīgi secināt arī interešu pārstāvības aktivitātes tvērumu.
2) Kā rīkoties situācijā, ja interešu pārstāvja norādītās jomas un grupas, kuru intereses pārstāv interešu pārstāvis, nesakrīt ar informāciju par interešu pārstāvības aktivitātēm interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā? Būtiski ņemt vērā, ka interešu pārstāvim nav iespējams noteikt, kādās interešu pārstāvības aktivitāšu jomās iesaistīties, turklāt arvien biežāk nav nosakāma viena konkrēta joma. Papildus var būt situācijas, kad interešu pārstāvis sniedz viedokli par konkrētas nozares regulējumu, taču savas darbības jomas ietvaros (piemēram, pilsoniskās sabiedrības attīstība, cilvēktiesības utml).
3) Kā rīkoties, ja interešu pārstāvis vēlas aizstāvēt intereses tēmā, ko iepriekš nav norādījis interešu pārstāvības reģistrā?
4) Kā rīkoties, ja interešu pārstāvis tiek aicināts iesaistīties interešu pārstāvības aktivitātē, kas nav deklarēto interešu pārstāvības grupu un jomu sarakstā?
5) Kā izvairīties no tā, ka tiek atzīmētas ļoti daudzas interešu pārstāvības jomas, kas nedod priekšstatu par interešu pārstāvības aktivitātes galveno jomu? LPA vērš uzmanību, ka it īpaši lielākās organizācijas un jumta organizācijas ikdienā darbojas interešu pārstāvībā dažādās jomās, piemēram, iestājoties par to biedru organizāciju interesēm.
Redakcionālais priekšlikums
Aicinām 7.punktu “Deklarēšanas sistēmā ziņas par katru interešu pārstāvības gadījumu tiek publicētas 10 gadus no to publicēšanas dienas.” labskanībai izteikt šādā redakcijā: “Deklarēšanas sistēmā ziņas par katru interešu pārstāvības gadījumu ir publiski pieejamas 10 gadus no to publicēšanas dienas”.
1) Piekrītam, ka ir nepieciešams veicināt interešu pārstāvības atklātību, tādējādi veicinot arī sabiedrība uzticēšanos lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesam, ko ir plānots sasniegt ar Interešu pārstāvības reģistrēšanu, tāpat atbalstām ziņu publiskošanu par interešu pārstāvības aktivitātēm, tomēr iepazīstoties ar izstrādāto interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu, radās bažas par tās lietderību šādā formātā. Proti, kāda ir pievienotā vērtība interešu pārstāvības aktivitāšu jomu deklarēšanai, ja šobrīd eksistē virkne citu klasifikatoru, piemēram, Biedrību un nodibinājumu klasifikators, un, mūsu ieskatā, no reģistrētās darbības jomas var attiecīgi secināt arī interešu pārstāvības aktivitātes tvērumu.
2) Kā rīkoties situācijā, ja interešu pārstāvja norādītās jomas un grupas, kuru intereses pārstāv interešu pārstāvis, nesakrīt ar informāciju par interešu pārstāvības aktivitātēm interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā? Būtiski ņemt vērā, ka interešu pārstāvim nav iespējams noteikt, kādās interešu pārstāvības aktivitāšu jomās iesaistīties, turklāt arvien biežāk nav nosakāma viena konkrēta joma. Papildus var būt situācijas, kad interešu pārstāvis sniedz viedokli par konkrētas nozares regulējumu, taču savas darbības jomas ietvaros (piemēram, pilsoniskās sabiedrības attīstība, cilvēktiesības utml).
3) Kā rīkoties, ja interešu pārstāvis vēlas aizstāvēt intereses tēmā, ko iepriekš nav norādījis interešu pārstāvības reģistrā?
4) Kā rīkoties, ja interešu pārstāvis tiek aicināts iesaistīties interešu pārstāvības aktivitātē, kas nav deklarēto interešu pārstāvības grupu un jomu sarakstā?
5) Kā izvairīties no tā, ka tiek atzīmētas ļoti daudzas interešu pārstāvības jomas, kas nedod priekšstatu par interešu pārstāvības aktivitātes galveno jomu? LPA vērš uzmanību, ka it īpaši lielākās organizācijas un jumta organizācijas ikdienā darbojas interešu pārstāvībā dažādās jomās, piemēram, iestājoties par to biedru organizāciju interesēm.
Redakcionālais priekšlikums
Aicinām 7.punktu “Deklarēšanas sistēmā ziņas par katru interešu pārstāvības gadījumu tiek publicētas 10 gadus no to publicēšanas dienas.” labskanībai izteikt šādā redakcijā: “Deklarēšanas sistēmā ziņas par katru interešu pārstāvības gadījumu ir publiski pieejamas 10 gadus no to publicēšanas dienas”.
13.12.2023. 17:04
Paula Šimkuse - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (ID 23-TA-1472) (turpmāk – Projekts). LTRK pauž pārliecību, ka interešu pārstāvības regulējuma izstrādes process pievērsīs uzmanību konceptuālām problēmām instrešu pārstāvības jomā. Vienlaikus uzsveram, ka LTRK ieskatā jebkādas jaunas sistēmas izveide nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz līdz šim brīdim veiksmīgo nevalstiskā sektora saziņu ar valsts pārvaldi, kā arī mazināt sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos. Tādējādi regulējuma izstrādei par pamatu jākalpo precīzi apzinātiem problēmjautājumiem. Zemāk LTRK pauž būtiskus apsvērumus un priekšlikumus Projekta sakarā.
1. Aicinām Projektā skaidri paskaidrot principu, ka pamatā interešu pārstāvības reģistrā tiek reģistrētas juridiskas personas (organizācijas, uzņēmumi), kuras konkrētās sanāksmēs pārstāv to pārstāvji, bet šiem pārstāvjiem nav pienākums atsevišķi reģistrēties reģistrā kā fiziskām personām (izņemot gadījumus, kad fiziska persona sistemātiski pārstāv savas vai klientu intereses). Vēršam uzmanību, ka LTRK ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, kuras biedri, darbinieki, padomes un valdes locekļi regulāri tiek deleģēti pārstāvēt LTRK intereses dažādos formātos, kuri lielākā daļa to dara vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Uzsveram, ka deleģētie pārstāvji darbojas LTRK vārdā un interesēs, nevis pārstāvot atsevišķu biedru un/vai dalīborganizāciju intereses. Lai novērstu potenciāli milzīgu administratīvo slogu, uzskatām, ka samērīgi būtu reģistrēt organizāciju vai uzņēmumu, nevis katru personu atsevišķi, ja tiek pārstāvētas vienīgi organizācijas vai uzņēmuma intereses. Savukārt deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvis norāda organizāciju vai uzņēmumu un tā identifikācijas numuru, papildus norādot, kurš konkrētais pārstāvis piedalījās sanāksmē (bez atsevišķa identifikācijas numura).
2. Aicinām radīt tādu sistēmu, kas nebūtu pārlieku birokrātiska un nebūtu iemesls publiskās pārvaldes pārstāvjiem nevēlēties tikties ar uzņēmumiem un organizācijām. Publiskas diskusijas ar plašu dalībnieku loku (īpaši, ja tās tiek ierakstītas vai tiek protokolētas) nebūtu jānorāda vispār vai jānorāda ļoti vienkāršotā veidā, noteikti neuzskaitot visas fiziskās personas, kuras piedalījās.
3. Aicinām apdomāt un skaidrot, kā publiskās varas pārstāvis publicēs apspriesto jautājumu, ja nav zināms, par kādu publisku lēmumu ir runa? Vēršam uzmanību, ka vienu un to pašu ceļu var sasniegt ar dažādiem juridiskiem instrumentiem (dažādiem publiskiem lēmumiem). Konceptuālās diskusijās par politiskām jomām publisko lēmumu tvērums ir ļoti plašs, piemēram, diskusijas par ēnu ekonomikas mazināšanu potenciāli ietver vairākus publiskus lēmumus.
4. Aicinām apdomāt kontroles mehānismu, lai fiziskai personai nebūtu iespējams pašai reģistrēties kā kādas organizācijas vai uzņēmuma pārstāvim. Šādā gadījumā tiktu novērsts risks, ka fiziska persona, nesaskaņojot ar organizāciju vai uzņēmumu, reģistrējas kā organizācijas vai uzņēmuma interešu pārstāvis, lai gan nav bijis šāds deleģējums.
5. Aicinām Projekta pielikumā interešu pārstāvības jomu sarakstā iekļaut arī izmitināšanas un ēdināšanas nozari.
6. LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešams pārdomāt, vai fizisku personu personas kodi/pases dati būtu publiskojami, ņemot vērā, ka tie pēc savas būtības ir aizsargājami dati.
LTRK atkārtoti uzsver, ka ir būtiski neradīt papildu administratīvu slogu, kas tāpat nav nepieciešams likuma mērķa sasniegšanai – nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību. Proti, ir pilnīgi pietiekami reģistrēt tikai uzņēmumu vai organizāciju, kam tiktu piešķirts identifikācijas numurs, savukārt organizācijas vai uzņēmuma pārstāvjus norādīt vienīgi deklarēšanas sistēmā. Jau tagad publiskās varas pārstāvji fiksē sanāksmju dalībnieku vārdus, uzvārdus un pārstāvēto organizāciju, līdz ar ko šīs informācijas publicēšana arī deklarēšanās sistēmā nerada lielu papildu slogu.
LTRK, tāpat kā citas organizācijas ar lielu biedru skaitu, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Finanšu nozares asociācija u.c. deleģē savus biedrus un darbiniekus uz vairākām interešu pārstāvības aktivitātēm, LTRK gadījumā deleģētie pārstāvji piedalās vairāk nekā 100 dažādos formātos (darba grupās, normatīvo aktu izstrādes sanāksmēs, u.c.). Ne tikai nepieciešamība reģistrēt katru no šiem pārstāvjiem reģistrā prasītu lielus laika resursus, tas arī faktiski nozīmētu, ka tiek mainīts deleģētā pārstāvja pilnvarojuma tvērums. Ja līdz šim veiksmīgā prakse ir bijusi, ka organizācija deleģē pārstāvi darbam konkrētā darba grupā saistībā ar specifisku jautājumu tvērumu un noteiktā laika ietvarā, par to informējot atbildīgo publiskās varas pārstāvi, tad atbilstoši Projektam, reģistrējot pārstāvi reģistrā kā interešu pārstāvja (LTRK) pilnvaroto pārstāvi, rastos situācija, ka visiem LTRK deleģētajiem pārstāvjiem pilnvarojuma apmērs nav limitēts ne tvērumā, ne laikā.
Turklāt, ja interešu pārstāvim, kas ir fiziska persona, būtu pienākums reģistrā norādīt visas organizācijas, kuras intereses varētu tikt pārstāvētas, vai tas nozīmētu, ka attiecībā uz katru organizāciju būtu atsevišķs identifikācijas numurs atbilstoši Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 2. punktam, kas būtu liels slogs visām iesaistītajām pusēm, vai arī fiziskajai personai tiktu piešķirts viens identifikācijas numurs, kas tiktu izmantots visās interešu pārstāvības aktivitātēs, kas savukārt radītu grūtības izkontrolēt, kuras no visu organizāciju interesēm tiek pārstāvētas konkrētajā sanāksmē? Šādā gadījumā publiskās varas pārstāvim deklarēšanās sistēmā tāpat būtu jānorāda, kuru konkrēto organizāciju attiecīgajā sanāksmē pārstāv fiziskā persona, līdz ar ko atkārtoti atgriežamies pie argumenta, ka tas ir lieks administratīvs slogs, kas nepalīdz likuma mērķa sasniegšanai. Interešu pārstāvības procesa atklātība tiek nodrošināta arī tad, ja deleģētais pārstāvis vienkārši tiek norādīts deklarēšanās sistēmā, nevis tiek atsevišķi reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā.
Aplūkojot Projektu sakarībā ar Interešu pārstāvības atklātības likumu, LTRK aicina tiesību normu interpretācijas skaidrot Projekta anotācijā vai arī aicinām Tieslietu ministriju rosināt likuma grozījumus, lai novērstu augstākminētos riskus un lieki nesarežģītu interešu pārstāvības procesu.
1. Aicinām Projektā skaidri paskaidrot principu, ka pamatā interešu pārstāvības reģistrā tiek reģistrētas juridiskas personas (organizācijas, uzņēmumi), kuras konkrētās sanāksmēs pārstāv to pārstāvji, bet šiem pārstāvjiem nav pienākums atsevišķi reģistrēties reģistrā kā fiziskām personām (izņemot gadījumus, kad fiziska persona sistemātiski pārstāv savas vai klientu intereses). Vēršam uzmanību, ka LTRK ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, kuras biedri, darbinieki, padomes un valdes locekļi regulāri tiek deleģēti pārstāvēt LTRK intereses dažādos formātos, kuri lielākā daļa to dara vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Uzsveram, ka deleģētie pārstāvji darbojas LTRK vārdā un interesēs, nevis pārstāvot atsevišķu biedru un/vai dalīborganizāciju intereses. Lai novērstu potenciāli milzīgu administratīvo slogu, uzskatām, ka samērīgi būtu reģistrēt organizāciju vai uzņēmumu, nevis katru personu atsevišķi, ja tiek pārstāvētas vienīgi organizācijas vai uzņēmuma intereses. Savukārt deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvis norāda organizāciju vai uzņēmumu un tā identifikācijas numuru, papildus norādot, kurš konkrētais pārstāvis piedalījās sanāksmē (bez atsevišķa identifikācijas numura).
2. Aicinām radīt tādu sistēmu, kas nebūtu pārlieku birokrātiska un nebūtu iemesls publiskās pārvaldes pārstāvjiem nevēlēties tikties ar uzņēmumiem un organizācijām. Publiskas diskusijas ar plašu dalībnieku loku (īpaši, ja tās tiek ierakstītas vai tiek protokolētas) nebūtu jānorāda vispār vai jānorāda ļoti vienkāršotā veidā, noteikti neuzskaitot visas fiziskās personas, kuras piedalījās.
3. Aicinām apdomāt un skaidrot, kā publiskās varas pārstāvis publicēs apspriesto jautājumu, ja nav zināms, par kādu publisku lēmumu ir runa? Vēršam uzmanību, ka vienu un to pašu ceļu var sasniegt ar dažādiem juridiskiem instrumentiem (dažādiem publiskiem lēmumiem). Konceptuālās diskusijās par politiskām jomām publisko lēmumu tvērums ir ļoti plašs, piemēram, diskusijas par ēnu ekonomikas mazināšanu potenciāli ietver vairākus publiskus lēmumus.
4. Aicinām apdomāt kontroles mehānismu, lai fiziskai personai nebūtu iespējams pašai reģistrēties kā kādas organizācijas vai uzņēmuma pārstāvim. Šādā gadījumā tiktu novērsts risks, ka fiziska persona, nesaskaņojot ar organizāciju vai uzņēmumu, reģistrējas kā organizācijas vai uzņēmuma interešu pārstāvis, lai gan nav bijis šāds deleģējums.
5. Aicinām Projekta pielikumā interešu pārstāvības jomu sarakstā iekļaut arī izmitināšanas un ēdināšanas nozari.
6. LTRK atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka ir nepieciešams pārdomāt, vai fizisku personu personas kodi/pases dati būtu publiskojami, ņemot vērā, ka tie pēc savas būtības ir aizsargājami dati.
LTRK atkārtoti uzsver, ka ir būtiski neradīt papildu administratīvu slogu, kas tāpat nav nepieciešams likuma mērķa sasniegšanai – nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību. Proti, ir pilnīgi pietiekami reģistrēt tikai uzņēmumu vai organizāciju, kam tiktu piešķirts identifikācijas numurs, savukārt organizācijas vai uzņēmuma pārstāvjus norādīt vienīgi deklarēšanas sistēmā. Jau tagad publiskās varas pārstāvji fiksē sanāksmju dalībnieku vārdus, uzvārdus un pārstāvēto organizāciju, līdz ar ko šīs informācijas publicēšana arī deklarēšanās sistēmā nerada lielu papildu slogu.
LTRK, tāpat kā citas organizācijas ar lielu biedru skaitu, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Finanšu nozares asociācija u.c. deleģē savus biedrus un darbiniekus uz vairākām interešu pārstāvības aktivitātēm, LTRK gadījumā deleģētie pārstāvji piedalās vairāk nekā 100 dažādos formātos (darba grupās, normatīvo aktu izstrādes sanāksmēs, u.c.). Ne tikai nepieciešamība reģistrēt katru no šiem pārstāvjiem reģistrā prasītu lielus laika resursus, tas arī faktiski nozīmētu, ka tiek mainīts deleģētā pārstāvja pilnvarojuma tvērums. Ja līdz šim veiksmīgā prakse ir bijusi, ka organizācija deleģē pārstāvi darbam konkrētā darba grupā saistībā ar specifisku jautājumu tvērumu un noteiktā laika ietvarā, par to informējot atbildīgo publiskās varas pārstāvi, tad atbilstoši Projektam, reģistrējot pārstāvi reģistrā kā interešu pārstāvja (LTRK) pilnvaroto pārstāvi, rastos situācija, ka visiem LTRK deleģētajiem pārstāvjiem pilnvarojuma apmērs nav limitēts ne tvērumā, ne laikā.
Turklāt, ja interešu pārstāvim, kas ir fiziska persona, būtu pienākums reģistrā norādīt visas organizācijas, kuras intereses varētu tikt pārstāvētas, vai tas nozīmētu, ka attiecībā uz katru organizāciju būtu atsevišķs identifikācijas numurs atbilstoši Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 2. punktam, kas būtu liels slogs visām iesaistītajām pusēm, vai arī fiziskajai personai tiktu piešķirts viens identifikācijas numurs, kas tiktu izmantots visās interešu pārstāvības aktivitātēs, kas savukārt radītu grūtības izkontrolēt, kuras no visu organizāciju interesēm tiek pārstāvētas konkrētajā sanāksmē? Šādā gadījumā publiskās varas pārstāvim deklarēšanās sistēmā tāpat būtu jānorāda, kuru konkrēto organizāciju attiecīgajā sanāksmē pārstāv fiziskā persona, līdz ar ko atkārtoti atgriežamies pie argumenta, ka tas ir lieks administratīvs slogs, kas nepalīdz likuma mērķa sasniegšanai. Interešu pārstāvības procesa atklātība tiek nodrošināta arī tad, ja deleģētais pārstāvis vienkārši tiek norādīts deklarēšanās sistēmā, nevis tiek atsevišķi reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā.
Aplūkojot Projektu sakarībā ar Interešu pārstāvības atklātības likumu, LTRK aicina tiesību normu interpretācijas skaidrot Projekta anotācijā vai arī aicinām Tieslietu ministriju rosināt likuma grozījumus, lai novērstu augstākminētos riskus un lieki nesarežģītu interešu pārstāvības procesu.
14.12.2023. 12:06
Olafs Grigus - Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ir iepazinusies ar sagatavoto noteikumu projektu.
Delna atbalsta domnīcas Providus priekšlikumu attiecībā uz interešu pārstāvja informācijas kategoriju paplašināšanu (komercuzņēmums, biedrība un nodibinājums, reliģiska organizācija, akadēmiska organizācija utt.), kas ļautu kategorizēt interešu pārstāvjus, kuri interešu pārstāvību veic komercinteresēs, sabiedrības interesēs (sabiedriskais labums) vai biedru interesēs.
Pievienojamies arī priekšlikumam detalizēti skaidrot, kas ir minimālais norādāmais informācijas apjoms, kas norādāms par pašiem publiskās varas pārstāvjiem, piemēram, vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats un kontaktinformācija.
Aicinām apsvērt precizēt to, kādos gadījumos interešu pārstāvis var tikt izslēgts no reģistra.
Aicinām apsvērt, vai noteikumu projekts nebūtu papildināms, nosakot, ka interešu pārstāvības reģistra informācijas sistēma ir sasaistīta ar aktivitāšu deklarēšanās sistēmu, ļaujot no vienas ērtā veidā iepazīties arī ar informāciju otrā.
Delna atbalsta domnīcas Providus priekšlikumu attiecībā uz interešu pārstāvja informācijas kategoriju paplašināšanu (komercuzņēmums, biedrība un nodibinājums, reliģiska organizācija, akadēmiska organizācija utt.), kas ļautu kategorizēt interešu pārstāvjus, kuri interešu pārstāvību veic komercinteresēs, sabiedrības interesēs (sabiedriskais labums) vai biedru interesēs.
Pievienojamies arī priekšlikumam detalizēti skaidrot, kas ir minimālais norādāmais informācijas apjoms, kas norādāms par pašiem publiskās varas pārstāvjiem, piemēram, vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats un kontaktinformācija.
Aicinām apsvērt precizēt to, kādos gadījumos interešu pārstāvis var tikt izslēgts no reģistra.
Aicinām apsvērt, vai noteikumu projekts nebūtu papildināms, nosakot, ka interešu pārstāvības reģistra informācijas sistēma ir sasaistīta ar aktivitāšu deklarēšanās sistēmu, ļaujot no vienas ērtā veidā iepazīties arī ar informāciju otrā.
14.12.2023. 13:20
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir iepazinusies ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (turpmāk – “Noteikumu projekts”) un rosina izvērtēt nepieciešamību pārskatīt Noteikumu projekta 2.punktu, kas paredz “ Papildus Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā uzskaitītajām ziņām Pārstāvības reģistrā ieraksta šo noteikumu pielikumā minēto jomu vai jomas gadījumā, ja jautājums skar vairākas no tām.” Vēršam uzmanību, ka apdrošināšana skar ļoti daudz jomu, jo tajās ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ir noteikts obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību (CTA) (šobrīd šādi obligātās CTA apdrošināšanas veidi ir apmēram 35). Tai skaitā jāņem vērā, ka obligātās CTA apdrošināšanas subjektu loks tiek papildināts. Līdz ar to, lai izvairītos no administratīvā sloga (savlaicīgi atzīmēt jomas, kurās tiek ieviesta apdrošināšana + sekot līdzi aktuālajai situācijai) un no tā, ka informācija ir grūti uztverama, LAA ieskatā būtu vienkārši jānorāda, ka LAA pārstāv apdrošinātāju intereses, kas, protams, notiek dažādās jomās, tomēr šīs jomas netiek uzskaitītas.
Papildus minētajam no Noteikumu projekta īsti nav saprotams, vai šobrīd paredzētais regulējums neradīs datu dublēšanos vairākās sistēmās. Piemēram, ar TAP sistēmu vai Lursoft. LAA ieskatā tas nebūtu lietderīgi.
Papildus minētajam no Noteikumu projekta īsti nav saprotams, vai šobrīd paredzētais regulējums neradīs datu dublēšanos vairākās sistēmās. Piemēram, ar TAP sistēmu vai Lursoft. LAA ieskatā tas nebūtu lietderīgi.
14.12.2023. 15:44