Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka nekādus ierobežojumus vai īpašas prasības attiecībā uz tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu (turpmāk – iekārtas) apriti – iekārtas var brīvi ražot, izplatīt uzglabāt un pārvietot, tādējādi radot ievērojamu risku iekārtas izmantot nelegālai tabakas izstrādājumu ražošanai.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu Latvijā saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot iekārtas, par kurām nav paziņots vai kuras nav reģistrētas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu reģistrā (turpmāk – iekārtu reģistrā), paredzēt atbildību par aizlieguma neievērošanu, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību kādā iekārtu reģistrā reģistrē iekārtas un paziņo par iekārtu pārvietošanu, kā arī noteikt iestādi, kas izveido un uztur reģistru.
Politikas jomas
Sabiedrības veselība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
23.04.2025. - 07.05.2025.
Informācija
Sabiedrībai aicināta izteikties par projektu
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Sintija Kļaviņa (VID)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
23.04.2025. 18:37
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Anrijs Matīss - "Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība"
Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība (turpmāk - Apvienība) atbalsta likumprojektu, kas paredz aizliegumu Latvijā saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot iekārtas, par kurām nav paziņots vai kuras nav reģistrētas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu reģistrā, kā arī nosaka atbildību par aizlieguma neievērošanu.
Apvienība norāda, ka pēdējā laikā ir izdevies apturēt vairāku apjomīgu nelegālo tabakas izstrādājumu ražotņu darbību. Vienlaikus, Nielsen tukšo paciņu pētījuma dati joprojām liecina par strauju viltoto tabakas izstrādājumu īpatsvara pieaugumu gan Latvijas, gan citu Baltijas valstu tirgos. Būtiski, ka lielākā daļa šo viltoto produktu tiek ražoti Latvijā.
Ņemot vērā minēto, ir svarīgi pēc iespējas drīzāk ieviest stingrāku ražošanas iekārtu regulējumu. Apvienība izsaka priekšlikumu Finanšu ministrijai ierosināt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār ražošanas iekārtām, mazinātu nelegālās produkcijas apjoma pieaugumu un veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu stabilitāti un prognozējamību.
Apvienība norāda, ka pēdējā laikā ir izdevies apturēt vairāku apjomīgu nelegālo tabakas izstrādājumu ražotņu darbību. Vienlaikus, Nielsen tukšo paciņu pētījuma dati joprojām liecina par strauju viltoto tabakas izstrādājumu īpatsvara pieaugumu gan Latvijas, gan citu Baltijas valstu tirgos. Būtiski, ka lielākā daļa šo viltoto produktu tiek ražoti Latvijā.
Ņemot vērā minēto, ir svarīgi pēc iespējas drīzāk ieviest stingrāku ražošanas iekārtu regulējumu. Apvienība izsaka priekšlikumu Finanšu ministrijai ierosināt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār ražošanas iekārtām, mazinātu nelegālās produkcijas apjoma pieaugumu un veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu stabilitāti un prognozējamību.
07.05.2025. 15:38
Emīls Ozoliņš - Biedrība "Beztabakas Produktu Asociācija"
Rīgā, 2025. gada 7. maijā.
par likumprojektu Nr. 23-TA-3125 “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”
Biedrība “Beztabakas Produktu Asociācija”, reģistrācijas numurs: 40008305780, (turpmāk – BPA) ir iepazinusies ar likumprojektu Nr. 23-TA-3125 “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (turpmāk – Likumprojekts).
BPA izsaka pateicību par iespēju izteikt viedokli. Sabiedrības līdzdalības procedūra, kurā iespējams vērsties ar priekšlikumiem, viedokļiem un ieteikumiem Likumprojektam, norit no 2025. gada 23. aprīļa līdz 2025. gada 7. maijam (ieskaitot), attiecīgi, ievērojot šo termiņu, BPA ir sagatavojusi šos iebildumus par Likumprojektu.
Pirmkārt, BPA uzskata, ka Likumprojektā ietvertais Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma (turpmāk – Tabakas likums) regulējums un Likumprojekta anotācijā norādītais tā mērķis savstarpēji nesaskan un norādīto problemātiku nav iespējams novērst ar piedāvātajiem mehānismiem.
BPA paskaidro, Likumprojekta anotācijā paskaidrota problemātika, kas pieprasa jaunu Tabakas likuma regulējumu:
“Grozījumi nepieciešami, lai tiktu noteikts tiesiskais regulējums par tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu apriti. Šobrīd normatīvie akti nenosaka nekādus ierobežojumus vai īpašas prasības iekārtu apritē, līdz ar to, šāda neregulēta iekārtu aprite rada ievērojamus riskus iekārtas izmantot nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai.”
Tātad, Likumprojektā noteiktais regulējums nepieciešams, lai novērstu nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanu, proti, lai mazinātu nelegālo tirgu.
Atbilstoši anotācijā norādītajam, šobrīd nav zināms, cik daudz nelegālo iekārtu vispār Latvijas teritorijā varētu būt: “[..] netiek veikta uzskaite, līdz ar to nav zināms, cik Latvijā ir šādu iekārtu, kā arī nav zināms, kādiem mērķiem šādas iekārtas tiek turētas.”
Pirmkārt, Latvijā nav apstākļi, kuros legālajā tirgū tiek izmantotas nereģistrētas iekārtas. Likumprojekta anotācijas 1.3. punktā par pašreizējo situāciju tiek norādīts:
“Šobrīd saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 8. panta ceturto daļu akcīzes preču ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana ir atļauta tikai akcīzes preču noliktavā. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai – tabakas izstrādājumu ražošana, apstrāde, pārstrāde vai fasēšana, komersantam jāsniedz informācija par tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtu tehnisko dokumentāciju (piemēram, pase), kā arī informācija par iekārtas maksimālo ražošanas apjomu.”
Atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli”, vienīgais legālais akcīzes prežu ražošanas, apstrādes, pārstrādes un fasēšanas veids ir to darot akcīzes preču noliktavā, kurai ir jāsaņem atsevišķa speciāla atļauja noliktavas turētāja darbībai un komersantam jāsniedz informācija par tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtu tehnisko dokumentāciju (piemēram, pase), kā arī informācija par iekārtas maksimālo ražošanas apjomu.
Tālāk šajā Likumprojekta anotācijas apakšpunktā šī norāde tiek apliecināta:
“Tātad legālus tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus ir atļauts ražot tikai licencētās vietās, līdz ar to tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu legālajā ražošanā iesaistītās iekārtas ir identificējamas un monitorējamas. Savukārt, par pārējām iekārtām netiek veikta uzskaite, līdz ar to nav zināms, cik Latvijā ir šādu iekārtu, kā arī nav zināms, kādiem mērķiem šādas iekārtas tiek turētas.”
Tātad, arī likumdevējam nav šaubu, ka legālajā tirgū tiek izmantotas reģistrētas un saskaņotas iekārtas. Par šo prasību nepildīšanu un par nelegālu nikotīna produktu ražošanu un izplatīšanu draud kriminālatbildība, atbilstoši Krimināllikuma 221. pantam.
Nepastāv un nav neregulēts nikotīna produktu tirgus Latvijā. Vai nu ražošana un izplatīšana ir legāla, vai arī tā nav legāla. Nav iespējams legāli ražot nikotīna produktus, ja iekārtas nav reģistrētas un nav saņemta valsts atļauja darbībai, jo šāda nav nedz Tabakas likumā, nedz citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība, kas paredz gan reģistrēšanas pienākumu un atļaujas saņemšanu, gan nosaka sodu par šo prasību neievērošanu.
Īsāk sakot, legālais tirgus jau šobrīd reģistrē un saskaņo iekārtas ar likumdevēju. Likumprojekts nekādā apmērā šo realitāti nemainīs, jo vienīgi nosaka papildus prasības legālajam tirgum, kurš jau līdz šim informēja un saskaņoja savas darbības ar valsti.
Tā kā mērķis ir nelegālā tirgus apkarošana un mazināšana, tad nav iespējams secināt, ka Likumprojekts, kā normu adresāti ir legālais tirgus, ir piemērots mehānisms mērķa sasniegšanai. BPA ieskatā tas ir klaji neatbilstošs izvirzītajam mērķim un problemātika, uz kuru norādīts, nemazināsies. BPA iesaka likumdevējam atteikties no pašreiz ar Likumprojektu izvēlētajiem mehānismiem un ieviest tādus, kas attiecas uz un tieši palīdz mazināt nelegālā tirgus apmēru.
Otrkārt, Likumprojekta mērķis:
“[..] ir noteikt aizliegumu Latvijā saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot iekārtas, par kurām nav paziņots vai kuras nav reģistrētas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu reģistrā (turpmāk – iekārtu reģistrā), paredzēt atbildību par aizlieguma neievērošanu, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību kādā iekārtu reģistrā reģistrē iekārtas un paziņo par iekārtu pārvietošanu, kā arī noteikt iestādi, kas izveido un uztur reģistru.”
Lai gan BPA konceptuāli neiebilst un uzskata, ka ir atzinīgi vērtējams, ja likumdevējs iesaistās un sakārto legālo vidi, lai efektivizētu gan savas funkcijas, gan arī legālā tirgus darbību, tomēr nepiekrīt, ka prasība reģistrēt iekārtas būs risinājums cīņai ar nelegālo tirgu. Nelegālā tirgus spēlētāji no legālā tirgus atšķiras ar to, ka tie neinformē, nereģistrē un nesaskaņo to iekārtas.
Tā kā nelegālās ražotnes jau šobrīd nav reģistrējušas iekārtas, kuras izmanto ražošanā, lai gan par to draud sods, nav pamata gaidīt, ka jaunas prasības motivēs šīs personas iekārtas reģistrēt. Jebkurā gadījumā tām piemēros tādus pašus sodus kā pirms tam, kamēr gadījumos, kad atklās nereģistrētas iekārtas, vienkārši papildus var tikt piemērota administratīvā atbildība, kā soda apmērs par nepietuvojas, piemēram, Krimināllikuma 221. pantā noteiktajām sankcijām.
Secīgi, nedz nelegālais tirgus ar Likumprojektu tiek motivēts pāriet legālajā vidē, nedz arī mainās maksimālais piemērojamais sods, nedz tiek pazemināta latiņa šāda soda saņemšanai. Ar Likumprojektu vienīgi tiek noteiktas jaunas prasības legālajam tirgum, kas jau šobrīd nav daļa no nelegālā tirgus jeb Latvijas problemātikas.
Likumprojekts šo nelegālā tirgus problemātiku nemainīs, jo vienīgi nosaka papildus prasības legālajām iekārtām un tad nosaka administratīvo atbildību par šo prasību neievērošanu. Nelegālajam tirgum nav nekāda motivācija reģistrēt ierīces tikai tāpēc, ka tiek noteiktas papildus prasības šim procesam. Tieši pretēji, nelegālajam tirgum šobrīd ir vēl mazāka motivācija legalizēt savas darbības, jo prasības, kuru izpilde prasa finanšu resursu, tiek palielinātas.
Likumprojekts vienīgi apgrūtina valsts darbu un pieprasa papildus resursus no tās, lai regulētu un ieviestu jaunas, papildus prasības tiem tirgus dalībniekiem, kuri nav radījuši Likumprojekta anotācijā aprakstīto problemātiku, un jau šobrīd saskaņo savas darbības ar valsti.
Turklāt Likumprojekts tiek virzīts laikā, kad premjere Evika Siliņa birokrātijas mazināšanu ir pasludinājusi par vienu no četrām šī gada prioritātēm un šī gada 10. martā izdevusi rīkojumu par īpašas darba grupas izveidi. Šīs darba grupas mērķis ir identificēt problēmas, kas kavē uzņēmumu un sabiedrības spēju sasniegt rezultātus saprātīgā laikā un ar efektīvu resursu izmantošanu, kā arī izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai samazinātu valsts un pašvaldību funkcijas par 25%.
BPA iesaka un lūdz likumdevēju vērtēt iespēju atteikties no Likumprojektā ietvertās Tabakas likuma nākotnes redakcijas kopumā un izstrādāt pilnīgi jaunu regulējumu, kas atbilst un ir piemērots mērķa mazināt nelegālo tirgu sasniegšanai.
Otrkārt, problemātika jeb nelegālā tirgus darbības apraksts norādīts Likumprojekta anotācijas 1.3. punktā:
“Pēdējo 5 gadu laikā Latvijā ir atklātas vairāk kā desmit nelegālas tabakas izstrādājumu ražotnes no kurām ir izņemtas tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas, tostarp iekārtas tabakas smalcināšanai, žāvēšanai, pakošanai. Attiecīgi, ja tiek konstatēts noziedzīgs nodarījums, tabakas izstrādājumu ražošanas iekārta tiek izņemta un tālākā iespējamā rīcība ar iekārtu ir tās realizācija vai iznīcināšana (utilizācija).
Bet praksē konstatēti arī gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, veicot amata pienākumus, konstatē tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas, kas atrodas, piemēram, noliktavās – teritorijās, kur notiek saimnieciskā darbība vai pārvadājumos Latvijas teritorijā. Gadījumos, kad tiek uzrādīti atbilstoši noformēti pavaddokumenti, pārvadātās tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas netiek aizturētas. Tāpat ir konstatētas vietas, kur notiek iekārtu restaurācija/remonts. Uz šādām vietām tiek vestas vidēji 1-2 iekārtas mēnesī. Ņemot vērā minēto, ir skaidrs, ka Latvijā vietās, kur nav izsniegta speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai, atrodas tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas. Tā kā tāpat vien šādas iekārtas parasti neuzglabā, pastāv liela varbūtība, ka šīs iekārtas var tikt izmantotas nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanai, tādējādi radot kaitējumu valsts budžetam, nesamaksāto nodokļu veidā.
Par to, ka Latvijā pastāv nelegālu tabakas izstrādājumu aprite, tostarp Latvijā nelegāli saražotu tabakas izstrādājumu aprite, liecina tas, ka pēdējo 5 gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes (Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ieņēmumu dienests) kopumā ir izņēmušas 421,24 milj. cigarešu, kur valstij nodarītais kaitējums mērāms 71,73 milj. euro apmērā, 334,1 tūkst. kg tabakas, kur valstij nodarītais kaitējums mērāms 25,46 milj. euro apmērā, kā arī citus tabakas izstrādājumus mazākos apmēros.”
Pirmkārt, no pirmās rindkopas redzams, ka problēma ir fakts, ka eksistē nelegālais tirgus. Ņemot vērā datus, tiek atklātas vidēji divas nelegālās tabakas izstrādājumu ražotnes gadā. Kā tas aprakstīts, šis ir noziedzīgs nodarījums jeb darbība, kas jau šobrīd ir aizliegta un sodāma. BPA pieņem, ka visos gadījumos, kad tiek atklātas šādas nelegālas ražotnes, tās tiek likvidētas, saražotā prece tiek utilizēta, bet vainīgās personas sauktas pie atbildības.
Ar Likumprojektu šī, reālā pārkāpumu atklāšanas un novēršanas kārtība, nemainīsies. Arī turpmāk nelegālas ražotnes izmantos nereģistrētas un neidentificējamas iekārtas, tā kā nelegālā vide neseko Tabakas likuma regulējumam.
BPA ieskatā likumdevējs jau ir noregulējis un noteicis, ka nedrīkst ražot tabakas un augu smēķēšanas produktus, ja šī darbība nav saskaņota. Likumdevējs tāpat jau ir noteicis kārtību kādā darbības saskaņot. Lai sasniegtu šo mērķi, likumdevējam vai nu nepieciešams efektivizēt tiesībsargājošo iestāžu darbu, vai arī jāsniedz tiem papildus līdzekļi un instrumenti pārkāpumu prevencijā un novēršanā, bet nav nekādas jēgas noteikt vēl papildus prasības, kuras likumsakarīgi ievēros tikai tās personas, kas to dara jau šobrīd.
BPA konceptuāli piekrīt, ka nelegālais tirgus ir būtiska un liela problēma, kuru ir nepieciešams risināt, tomēr to ir iespējams mazināt ar faktisku rīcību – palielinot resursus tām iestādēm, kuras nodarbojas ar pārkāpumu prevenciju un novēršanu, un tirgus uzraudzību.
Atbilstoši Likumprojektam ir plānots izveidot vēl iestādi vai nodot jaunās sistēmas ieviešanu, uzraudzību un piemērošanu kā papildus pienākumu kādai valsts iestādei. Proti, tiks radīti papildus izdevumi valstij, lai kontrolētu legālo tirgu, ko likumdevējs kontrolē jau šobrīd. Iestāžu funkciju palielināšana attiecībā uz legālā tirgus uzraudzību nekādā mērā nemainīs nelegālā tirgus tendences, kā arī nesniegs reālus un nepieciešamus resursus tām iestādēm, kuras jau šobrīd nodarbojas ar pārkāpumu prevenciju un novēršanu.
BPA ieskatā, Likumprojekts lieki izšķiež valsts līdzekļus un nekalpo nedz izvirzītā mērķa sasniegšanai, nedz palīdz legālajam tirgum konkurēt ar nelegālo tirgus segmentu, nedz novērš sabiedrības tendences un paradumus noteiktus produktus iegādāties un lietot nelegāli.
BPA uzskata, ka konstatētā problēma ir jārisina, bet to ir jādara atbilstoši loģikas likumiem un samērīguma testam, kas pieprasa pārbaudīt vai izvēlētais līdzeklis vispār ir piemērots noteiktā mērķa sasniegšanai. Likumprojekta esošajā formā un gadījumā izvirzīto mērķi sasniegt nav iespējams.
Otrkārt, arī otrā rindkopa no augstākā citāta neatspoguļo vajadzību pēc Likumprojekta regulējuma:
“Gadījumos, kad tiek uzrādīti atbilstoši noformēti pavaddokumenti, pārvadātās tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas netiek aizturētas. Tāpat ir konstatētas vietas, kur notiek iekārtu restaurācija/remonts. Uz šādām vietām tiek vestas vidēji 1-2 iekārtas mēnesī. Ņemot vērā minēto, ir skaidrs, ka Latvijā vietās, kur nav izsniegta speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai, atrodas tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas. Tā kā tāpat vien šādas iekārtas parasti neuzglabā, pastāv liela varbūtība, ka šīs iekārtas var tikt izmantotas nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanai, tādējādi radot kaitējumu valsts budžetam, nesamaksāto nodokļu veidā.”
Pirmkārt, ir skaidri norādīts, ka gadījumos, ja iekārtām nav atbilstoša dokumentācija, tās tiek aizturētas. Secīgi, nav skaidrs, kāds tieši ir Likumprojekta pienesums nelegālā tirgus mazināšanai, ja esošā faktiskā un tiesiskā realitāte jau šobrīd ļauj iestādēm iekārtas aizturēt un pārbaudīt to izcelsmi un lietošanas mērķus. Arī pēc Likumprojekta nelegālajā tirgū būs tādi paši apstākļi kā šobrīd - būs ierīces, kas nav reģistrētas un, kuras būs iespējams aizturēt.
Otrkārt, tas vien, ka ir iespēja apgalvot, ka noteikta realitāte ir “liela varbūtība” nenozīmē, ka tās ir faktiskā realitāte. Proti, ja tiek konstatēti gadījumi, kuros atklāta nereģistrēta iekārta, valstij ir pienākums pārbaudīt, ka tās aizdomas ir pamatotas. Ir iespējami gadījumi, kad persona tik tiešām restaurē vecu iekārtu un neizmanto to produktu ražošanai, bet tā kalpo, piemēram, kā vēsturiskais mantojums, dekorācija vai mācību līdzeklis.
Neatkarīgi no regulējuma, valstij tās izteiktās aizdomas ir jāspēj pamatot un, ja tik tiešām nav tipiski, ka šādas iekārtas netiek izmantotas produktu ražošanā, tad ir arī skaidrs, ka visos konkrētajos gadījumos, kad šīs iekārtas tiek konstatētas, valsts iestādēm ir gan pienākums, gan tiesības pārbaudīt šī priekšmeta reālo lietošanas mērķi un, nepieciešamības gadījumā ierosināt procesu pret to īpašniekiem, ierīces izņemot.
Treškārt, pēdējā rindkopā, kas augstāk citēta par Latvijas problemātiku, norādīts uz kopējie nelegālā tabakas tirgus radītajiem zaudējumiem Latvijas valstij. Šie dati sevī ietver gan nelegālu ražošanu, gan nelegālu izplatīšanu, gan nelegālu ievešanu un izplatīšanu jeb arī tādus gadījumus, kas nav saistīti ar nereģistrētām ierīcēm un to izmantošanu ražošanā valsts teritorijā. Tas tāpat ietver no citām valstīm ievestas preces, par kurām Latvijā vienkārši nav samaksāts akcīzes nodoklis.
BPA ieskatā Likumdevēja raksturojums problemātikai Latvijā ir pareizs, tomēr tas nekādā veidā neatspoguļo vajadzību pēc papildus regulējuma legālajai tirgus daļai. Tieši pretēji, tas skaidri parāda, ka Latvijā ir ieviesta virkne normu, kas regulē legālo tirgu un soda nelegālas darbības un nelegālā tirgus dalībniekus, kad to veiktie pārkāpumi tiek konstatēti.
BPA izsaka priekšlikumu atteikties no esošās Likumprojekta redakcijas, jo ir pieejami labāki, atbilstošāki un vērtīgāki mehānismi, kas palīdz problemātikas mazināšanai, piemēram, un primāri piešķirot vairāk resursu tām valsts iestādēm, kuru funkcijās ietilpst pārkāpumu prevencija, atklāšana un novēršana, un tirgus uzraudzība.
Tāpat likumdevējam būtu vairāk jāpievērš uzmanība tirgū esošajiem nelegālajiem produktiem konkrēti. Proti, valsts iestādēm būtu jāpievērš uzmanība tam, vai nelegālie produkti ir ievesti Latvijā jau gatavā formā, vai arī tie tiek nelegāli ražoti Latvijā. Šādā veidā, meklējot produkta izcelsmi balstoties uz tā īpašībām, ir iespējams labāk nošķirt, kādu proporciju no tabakas nelegālā tirgus rada ievestas preces no, piemēram, kaimiņvalstīm, un kāda daļa šo preču tiek ražotas un izplatītas lokāli jeb valsts līmenī. Viens gadījums pieprasa lielāku resursu ieguldīšanu muitas kontrolei un robežsardzei, otrs gadījums pieprasa lielāku cilvēku un finanšu resursu piešķiršanu valsts un pašvaldību policijām.
Pēdīgi, nav lieki minēt, ka norādītais piemērs par restaurēšanu un remontu ir lielisks paraugs tam, kā konkrēto problēmu novērst ar tiešiem līdzekļiem. BPA pieņem, ka šādu remontu veic tikai konkrētas personas, kam piemīt nepieciešamās prasmes. Valstij par šīm personām būtu jābūt informētai.
Šīs personas ir saistītas savā darbībā ar nikotīna produktu tirgu – tās nodrošina iekārtu apkopi un remontu. Tā kā nikotīna produkti ir speciāli regulēta nozare, nav izslēgta iespēja prasīt arī apkopi un tehnisko kārtību nodrošinošo personu reģistrēšanu – proti, noteikt prasību saņemt atļauju šādu remontdarbnīcu izveidošanai vai remontu veikšanai.
Ja visi šādi servisa centri ir uzskaitē un no valsts puses tiek uzraudzīti, valsts iestādēm ir lielāka pieeja informācijai par tajās veiktajiem pakalpojumiem. Vēl vairāk, valsts var lūgt šādu ierīču remontu reģistrēt un ziņot par ierīces sērijas numuru, gadu un citiem parametriem par iekārtu. Šos reģistrus ir iespējams sinhronizēt un tādējādi pārbaudīt, vai remontētā ierīce ir legāla vai nelegāla. Šiem datiem nav jābūt pieejamiem pat pašiem remonta veicējiem, tā var būt pieejama vienīgi valsts iestādēm, kas, pamatotu šaubu gadījumā varēs reaģēt uz iekārtu atklāšanas gadījumiem tiklīdz sistēma ziņos par nesakritībām. Noteiktos gadījumos iekārtas būs iespējams atklāt un izņemt vēl pirms tās ir nonākušas atpakaļ to īpašnieku rokās.
Likumdevējs tāpat var noteikt prasību ziņot par ierīcēm, ja pastāv aizdomas, ka tās aktīvi tiek izmantotas nelegālā ražošanas procesā. Proti, ja ir redzams, ka ierīce, pirms vajadzības pēc remonta, ir iepriekš funkcionējusi un tikusi izmantota patiesajam tās mērķim ražot produktus, bet nav reģistrēta un saskaņota, personai, kas veic šīs ierīces remontu, ir pienākums par to ziņot.
BPA uzsver, šis nav izsmeļošs saraksts, šie ir piedāvājumi, kuri vismaz attiecas uz nelegālo tirgus problemātiku, nevis uzliek papildus pienākumus tiem, kuri jau šobrīd prasības izpilda.
Pēdīgi, BPA vēlas uzsvērt, cik nozīmīgi ir jebkuru grozījumu laikā saglabāt un negraut regulējuma kopējo mērķi un jēgu, kā arī nodrošināt efektīvu līdzekļu izlietošanu un regulējuma ietekmi skatīt plašāk par iecerētajiem adresātiem.
Pirmkārt, Tabakas likums ir speciālais regulējums attiecībā uz nikotīna nozari. Tas regulē un nosaka kā Latvijā ir iespējams legāli nodarboties ar nikotīna produktu ražošanu un izplatīšanu. Tabakas likums nav paredzēts nelegālā tirgus noregulēšanai. Tā mērķis ir noteikt prasības legālajam tirgum un regulējums, kas izvirza jaunas prasības, vienmēr attieksies tikai uz legālo tirgus daļu.
Nelegālais tirgus pēc definīcijas ir tā tirgus daļa, kas funkcionē ārpus Tabakas likuma tvēruma un uz kuru neattiecas nedz prasības par iekārtām, nedz nodokļiem, nedz sastāvu, nedz ražošanu un izplatīšanu.
Tieši šo iemeslu dēļ izvēlēties jau šobrīd prettiesiskas darbības, kā mērķi un iemeslu ierobežot legālo tirgu, neiztur kritiku. Tabakas likums ir paredzēts legālā tirgus noregulēšanai un vienīgā piesaiste nelegālā tirgus mazināšanai tam ir gadījumos, kad likumdevējs veicina legālo tirgu un padara to konkurētspējīgu iepretim nelegālajam tirgum.
Nelegālo tirgu iespējams ierobežot efektivizējot un ieguldot resursus atbildīgajās valsts iestādēs, kā arī nosakot un uzliekot personām tādus sodus par pārkāpumu izdarīšanu, kas patiesi attur no to veikšanas. Tāpat iespējami arī citi mehānismi, kas nodrošina lielāku kontroli pār citiem aspektiem – piemēram, monitorējot un reģistrējot servisa centrus vai ierīcēm, kuras tajos tiek koptas, uzturētas un labotas.
BPA uzsver, kamēr Likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā, to ir iespējams pārstrādāt un izvēlēties labākus mehānismus izvirzītā mērķa sasniegšanai. Savlaicīga rīcība novērsīs gan potenciālu pamattiesību aizskārumu, gan nodrošinās, ka likumdevējs savlaicīgi pievēršas reālajiem problēmas risinājumiem.
Otrkārt, Likumprojekta regulējums šobrīd rada papildus izmaksas legālajam tirgum, kā arī pašai valstij un tās iestādēm.
Jebkura jauna prasības ieviešana, kas pieprasa vairāk par pasīvu rīcību, nozarei maksā finanšu līdzekļus. Katra reize, kad valsts uzliek privātpersonām pienākumu maksāt par valsts izstrādāto noteikumu ievērošanu, pieprasa no valsts pamatot vajadzību no privātpersonas šādu ieguldījumu pieprasīt.
Likumprojekta gadījumā šāds pamatojums trūkst, jo vienīgās atsauces, kas tiek izdarītas, ir uz nelegālo tirgus segmentu un par legālo tirgu tiek atkārtota norāde par prasību izpildi un ierīču saskaņošanu.
Likumprojekts vienīgi palielina pienākuma nastu legālajai tirgus daļai, jo tieši tāpat, kā tas notiek arī šobrīd, nelegālais tirgus tajā izmantotās iekārtas nesaskaņo un tās nav nedz identificējamas, nedz par tām ir informētas valsts iestādes.
Secīgi, ja Likumprojekts kļūs par spēkā esošu un piemērojamu Tabakas likuma regulējumu, tas vienkārši radīs papildus saskaņošanas procesu un prasības attiecībā uz tām iekārtām par kurām valsts jau šobrīd un arī nākotnē tiktu informēta.
Legālais tirgus, sevišķi privātpersonu formā, nevar novērst un mazināt nelegālo tirgu, ar ko tam nav saistības. Legālais tirgus var dabiski konkurēt ar nelegālo tirgu, ja tam tiek dota reāla un efektīva iespēja to darīt, tomēr legālā tirgus dalībnieki nevar novērst citu personu īstenotos pārkāpumus papildus reģistrējot jau šobrīd reģistrējamas ierīces. Līdzīgi tas attiecināms arī uz aromatizētāju aizliegumu, kas Tabakas likumā tika ietverts ar 2024. gada 11. janvāra grozījumiem. Mērķis šim regulējumam ir nelegālā tirgus mazināšana, bet prasība reāli attiecas tikai legālo tirgus daļu un nelegālo tirgu neskar.
Arī aromatizētāju aizliegums ir attiecināms tikai uz legālo tirgus daļu, un arī aromatizētāju aizlieguma rezultātā zaudējumus no tā cieš tieši legālais tirgus un valsts. Nelegālajā tirgū joprojām ir iespējams iegādāties produktus ar jebkādiem aromatizētājiem, un tie joprojām ir pieejami bērniem un jauniešiem. BPA biedre SIA “Pro Vape” par šo regulējumu ir vērsusies Satversmes tiesā, tā kā legālā uzņēmējdarbības vide ir samazināta līdz absolūtajam minimumam. Aizliegums būtiski ietekmēja tikai legālo tirgus daļu, tā kā ne vien nelegālais tirgus joprojām turpina prettiesisku produktu tirdzniecību, bet tā apjoms vienīgi pieauga, tā kā patērētāji ar aromatizētāju aizliegumu tiek apzināti virzīti iegādāties tos nelegālajā tirgū.
Aromatizētāju aizliegums kā regulējums mākslīgi sašaurina tirgus piedāvājumu, kas neatbilst patērētāju reālajām izvēlēm un paradumiem. Pētījumi liecina, ka produkti ar tabakas garšu un smaržu nav plaši izplatīti patērētāju vidū. Tieši šo dabisko patērētāju tendenču ignorēšana rada augstu nelegālā tirgus apjomu, jo lietotāji meklē alternatīvas. Zaudētāji no šī regulējuma ir gan legālais tirgus, gan patērētāji jeb sabiedrība, gan valsts, kura neiegūst akcīzes nodokļa maksājumus, kas sastāda daļu no valsts budžeta.
Visi šie finanšu līdzekļi ir tādi, kurus bija iespējams novirzīt preventīvajām un pārkāpumu novēršanas darbībām, kuras neapšaubāmi tikai pieaugs līdz ar Likumprojekta regulējumu.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Likumprojekta anotācijai, Likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu izplatību, BPA iebilst gan pret regulējumu, par kuru tās biedre ir vērsusies Satversmes tiesā, gan pret Likumprojekta regulējumu, kas fundamentāli pieļauj to pašu kļūdu - nelegālo tirgu cenšas samazināt ierobežojot legālo tirgus daļu. Tas rada izmaksas un zaudējumus visiem, izņemot nelegālajam tirgum.
Principā, līdz ar Likumprojektu, Tabakas likums atkal būtiski samazinās tieši legālā tirgus darbības, kā arī veicinās nelegālo tirgu, kā apjomi šī gada laika ir drastiski pieauguši. Arī Satversmes tiesa par aromatizētāju normām ir ierosinājusi lietu, un arī šobrīd pieejamie dati par 2025. gadu neliecina, ka likumdevēja pieņēmums par tā regulējuma vērtīgumu nelegālā tirgus samazināšanai ir izpildījies. Jau šo iebildumu sniegšanas brīdī ir skaidrs, ka aromatizētāju normas nesamazina nelegālo tirgu, bet tikai to palielina.
Šo faktisko realitāti un tiesisko stāvokli ir nepieciešams mainīt pēc iespējas ātrāk. Normas, kas nosaka aromatizētāju aizliegumu, piemēram, Tabakas likuma Pielikums, tika pieņemts tikai vienā lasījumā, proti, bija sagatavots un iesniegts vienīgi uz trešo lasījumu. Secīgi, ir pieļaujams papildināt arī Likumprojektu un vienlaicīgi ar plānoto regulējumu, ieviest arī citas normas. Tā kā Likumprojekta mērķis ir nelegālā tirgus samazināšana, normu, kas nosaka aromatizētāju aizliegumu, atcelšana šo mērķi ne vien palīdz sasniegt, bet arī atvieglo valsts iestāžu turpmāko darbu un sniedz valsts budžetā nepieciešamos ienākumus pārkāpumu prevencijai un novēršanai. Līdz ar to, BPA uzskata, ka Likumprojekta ietvaros ir jāatceļ ar 2025.gada 1.janvāri spēkā stājušās normas par aromatizētāju aizliegumu.
BPA uzskata, ka Tabakas likuma normām ir jāveido vienots regulējums, kas gan kopā, gan atsevišķi izstrādāts priekš legālā tirgus un risina legālā tirgus jautājumus, kas valstij un sabiedrībai ir nozīmīgi. Nelegālais tirgus nav legālais tirgus un pēdējais nenes atbildību un nevar ietekmēt citu personu prettiesisko rīcību. Likumprojekts ne tikai nesasniedz tā mērķi, tas tāpat rada zaudējumus legālajam tirgum, kamēr problēma paliks nemainīga un neatrisināta. Bez tam, ir skaidrs, ka arī valstij šādas, jaunas sistēmas ieviešana prasīs līdzekļus no valsts budžeta, kurus jau šobrīd iespējams mērķtiecīgi novirzīt valsts iestāžu darbības uzlabošanai, proti, piešķirt konkrētajām valsts iestādēm, kuru funkcija ir Likumprojekta mērķa izpilde – pārkāpumus prevencija, atklāšana, novēršana un tirgus uzraudzība. Tieši šie, jau eksistējošie mehānismi un sistēmas ir tās, kurām nepieciešami papildus resursi.
Labam likumdevējam ir jāspēj izvēlēties vispiemērotākais risinājums problēmai, kā arī jāspēj tālredzīgi pieņemt lēmumus par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. BPA respektē un piekrīt, ka nelegālais tirgus ir problēma, kuru nepieciešams risināt, tomēr lūdz likumdevēju izvēlēties tam atbilstošus rīkus.
Treškārt, un pēdīgi, no Likumprojekta teksta redzams, ka likumdevējs nav apsvēris, vai tā regulējums nesamērīgi neuzliek pienākumu arī patērētājiem. Proti, no Likumprojektā ietvertās definīcijas redzams, ka likumdevējs atzīst noteiktas ierīces par tādām, ko personas izmanto pašpatēriņam, piemēram, cigarešu manuālai sarullēšanai, izmantojot tinamo papīru, filtru un tinamo tabaku jeb legālus produktus.
BPA piekrīt, ka ir būtiski nošķirt pašpatēriņu no uzņēmējdarbības, tomēr neuzskata, ka likumdevējs Likumprojektā ir visus šos gadījumus aptvēris.
Likumprojektā piedāvātā definīcija būtiski sašaurina to ierīču veidus, kas uzskatāmas par atbilstošām pašpatēriņam. BPA ieskatā ir svarīgi nevis censties nodalīt, kura ierīce ir piemērota pašpatēriņam, bet kura nav, tā vietā pievēršoties tam, kādam mērķim konkrēto ierīci ir plānots izmantot. Īsāk sakot, būtiski ir nošķirt nevis konkrēto ierīci vienu no otras, bet gan to lietošanas mērķi – ražot priekš izplatīšanas vai personīgās lietošanas.
Šobrīd ir radīti apstākļi, kuros visas iekārtas, kas it kā nav uzskatāmas par Likumprojektā ietvertajai pašpatēriņa definīcijai atbilstošām, vairs nebūs pieejamas patērētājiem, pat ja patērētāji funkcionāli tās izmanto tikai priekš pašpatēriņa. Likumprojekta regulējums šīm personām vairs neļautu ierīces legāli pat iegādāties, jo to reģistrēšana nozīmē arī visu pārējo prasību par ražošanu attiecināšanu uz patērētājiem.
Šāda kārtība nav pareiza un tā ir lieka iejaukšanās personu brīvībās un pamattiesības. Bez tam, šāds regulējums joprojām nespēj sasniegt reālo tā mērķi. Likumprojekta kontekstā personai var būt viena ierīce pašpatēriņam, ko pēc tās īpašībām ir pienākums reģistrēt; kamēr citai personai var būt desmitiem ierīču, kas ir piemērotas pašpatēriņam, bet tiek izmantotas ražošanai un izplatīšanai, un nebūs reģistrējama. Nelegālais tirgus jebkurā gadījumā nereģistrēs to iekārtas, bet Likumprojekta kontekstā turpmāk varēs atsaukties uz produkta klasifikāciju, lai argumentētu pašpatēriņu.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad ierīci nepieciešams reģistrēt vienīgi tāpēc, ka to var izmantot arī ražošanai ar mērķi izplatīt, BPA iesaka un likumdevējs var noteikt, kas uzskatāms par tādu ierīču apjomu (skaitu), kas kvalificējas kā pašpatēriņš. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no iekārtas, kamēr ir acīmredzama tā izmantošana un spēja ražot produktu tikai pašpatēriņam, personas netiek sodītas un reģistrēšanas pienākums nav attiecināms uz tām. Alternatīvi, ja personai pieder un tas izmanto tik lielu ierīču apjomu, ka saražotais apjoms pārsniedz saprātīgi nepieciešamo pašpatēriņam, ierīces ir reģistrējamas neatkarīgi no to klasifikācijas.
BPA ir pārliecināta, valsts iestādes var retrospektīvi novērtēt, cik iekārtas atradās tajās nelegālajās ražotnēs, kas tikušas atklātas pēdējo piecu gadu laikā, un izstrādāt regulējumu atbilstoši novērotajām tendencēm nelegālajā tirgū. Valsts uzdevums ir atrast šādu balansu un izsvērt, vai tās radītais regulējums negatīvi neietekmē arī citas personas, kam ar Likumprojekta mērķi nav nekādas saistības.
BPA uzskata, ka no Likumprojekta esošās redakcijas ir nepieciešams atteikties kopumā, jo Latvijā jau ir sistēma, kādā tiek reģistrēta un saskaņota tabakas un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtas. Tāpat Tabakas likums pēc būtības nosaka prasības tikai legālajam tirgum, tādēļ mērķi novērst nelegālo tirgu nav reāli izpildāms ar piedāvāto regulējumu.
BPA izskata pateicību par iespēju sniegt šos iebildumus un cer uz turpmāku sadarbību ar likumdevēju Tabakas likuma regulējuma izstrādē.
Ar cieņu
Biedrības "Beztabakas Produktu Asociācija"
vārdā un uzdevumā Emīls Ozoliņš
07.05.2025. 18:46
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25