Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniegšanas kārtība
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī, paplašinot Ministru kabineta kompetenci izglītībā, 14.pants tika papildināts ar 11.1 punktu, nosakot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai.
Mērķa apraksts
Noteikt vienotu kārtību, kādā pašvaldība izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai, lai veicinātu neformālās izglītības, tostarp digitālo prasmju apguvei, pieejamību un kvalitāti Latvijā.
Politikas jomas
Mūžizglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Visa Latvijas Republikas teritorija
Norises laiks
28.04.2023. - 12.05.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par MK noteikumu projeku tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Pieaugušie, jaunieši, bērni, viņu vecāki, kā arī fiziskas personas, kas plāno vai īsteno neformālās izglītības programmas
Skaidrojums un ietekme
Tiks nodrošināts kvalitatīvāks neformālās izglītības programmas īstenošanas pakalpojuma piedāvājums tā saņēmējiem.
Vienota atļaujas izsniegšanas kārtība mazinās administratīvo slogu un veicinās vienotu izpratni par šo procesu potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem.
Vienota atļaujas izsniegšanas kārtība mazinās administratīvo slogu un veicinās vienotu izpratni par šo procesu potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, citas juridiskas personas, kas plāno vai īsteno neformālās izglītības programmas, pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm un citām juridiskām personām būs jānodrošina kvalitatīvs neformālās izglītības pakalpojums, saņemot pašvaldības atļauju programmas īstenošanai. Vienota atļaujas izsniegšanas kārtība mazinās administratīvo slogu un veicinās vienotu izpratni par šo procesu pašvaldībām un potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem.
Sagatavoja
Rita Burceva (IZM)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
02.05.2023. 12:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Katrīna Leitāne - Latvijas Jaunatnes padome
Bažas rada noteikumu 4.4. punktā paredzētā prasība iesniegumā atļaujas saņemšanai norādīt programmas plānotās īstenošanas vietas adresi (klātienē) un apliecinājumu par telpu piemērotību un drošumu klātienes nodarbībām. Proti, organizācija X praksē bracu un vada neformālās izglītības programmas nodarbības, piemēram, vienā konkrētā pašvaldībā, vairākās vietās, respektīvi, skolās. Attiecīgi - norādīt vienu konkrētu vietu konkrētajā pašvaldībā, kur notiks programmas īstenošana, nav iespējams, jo tas ir atkarīgs no konkrētās pašvaldības skolu pieprasījuma.
Iespējamais risinājums būtu paredzēt atsevišķu pieeju, kā nodrošināt neformālās izglītības programmu saskaņošanu gadījumos, kad pēc viena principa tās tiek īstenotas pie mērķauditorijas dažādās vietās (piemēram, skolas, jauniešu centri, nometņu vietas, utjp.).
Anotācijā minēts, ka "tā kā neformālās izglītības programma var tikt īstenota ne tikai vienā konkrētā adresē, bet arī ārpus telpām un, iespējams, katrreiz citā vietā, tad tiesību akta projektā tiek paredzēta iespēja norādīt norises vietas nosaukumu vai nosaukumus bez konkrētas adreses norādes". Tomēr no MK noteikumu projekta šobrīd šī atkāpe skaidri nav nolasāma, tāpēc lūdzam rast risinājumu iesnieguma veidlapā.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, kurā pašvaldībā personai, kas vēlas īstenot neformālo izglītības programmu, iesniedzams iesniegums atļaujas saņemšanai. Proti, paredzēts, ka atļauju izsniedz vai anulē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā plānots īstenot vai tiek īstenota programma vai tās daļa, vai pašvaldība, kurā reģistrēts programmas īstenotājs, ja programmu pilnībā plānots īstenot vai tā tiek īstenota attālināti vai tālmācībā. Ja neformālās izglītības programmu plāno īstenot divos veidos – tikai klātienē vai tikai attālināti, tad atļauja jāsaņem katrai no šīm programmām, jo programmas īstenošanai nepieciešamie materiālie un intelektuālie resursi abos gadījumos būs atšķirīgi.
Jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem ieskatā būtu svarīgi nodrošināt arī iespēju programmu īstenot (iegūstot vienu atļauju uz konkrto programmu), ja programmu paredzēts īstenot gan attālināti, gan klātienē.
Iespējamais risinājums būtu paredzēt atsevišķu pieeju, kā nodrošināt neformālās izglītības programmu saskaņošanu gadījumos, kad pēc viena principa tās tiek īstenotas pie mērķauditorijas dažādās vietās (piemēram, skolas, jauniešu centri, nometņu vietas, utjp.).
Anotācijā minēts, ka "tā kā neformālās izglītības programma var tikt īstenota ne tikai vienā konkrētā adresē, bet arī ārpus telpām un, iespējams, katrreiz citā vietā, tad tiesību akta projektā tiek paredzēta iespēja norādīt norises vietas nosaukumu vai nosaukumus bez konkrētas adreses norādes". Tomēr no MK noteikumu projekta šobrīd šī atkāpe skaidri nav nolasāma, tāpēc lūdzam rast risinājumu iesnieguma veidlapā.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, kurā pašvaldībā personai, kas vēlas īstenot neformālo izglītības programmu, iesniedzams iesniegums atļaujas saņemšanai. Proti, paredzēts, ka atļauju izsniedz vai anulē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā plānots īstenot vai tiek īstenota programma vai tās daļa, vai pašvaldība, kurā reģistrēts programmas īstenotājs, ja programmu pilnībā plānots īstenot vai tā tiek īstenota attālināti vai tālmācībā. Ja neformālās izglītības programmu plāno īstenot divos veidos – tikai klātienē vai tikai attālināti, tad atļauja jāsaņem katrai no šīm programmām, jo programmas īstenošanai nepieciešamie materiālie un intelektuālie resursi abos gadījumos būs atšķirīgi.
Jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem ieskatā būtu svarīgi nodrošināt arī iespēju programmu īstenot (iegūstot vienu atļauju uz konkrto programmu), ja programmu paredzēts īstenot gan attālināti, gan klātienē.
12.05.2023. 14:37
Latvijas Jaunatnes padome
Papildus minētajam, lūdzam apsvērt, ka prasītās adreses nomaiņu varētu uzskaitīt kā nebūtisku grozījumu, par kuriem runā 12. punktā.
Programmas apaksta (attiecībā uz pielikumu) prasības šķiet ļoti plašas, konkrētas un ierobežojošas neformālajai izglītībai(NFI), to nevis veicinot, bet ierobežojot. Piemēram, pielikuma 6. punkts par Programmas satura apguves plānojumu: atbalstāms, ka tāds ir nepieciešams, bet ieteikums būtu nenorādīt tik sīki šo (apakštemati un paredzēto stundu skaits), jo NFI pazīmes ir, ka katrs var tēmu apgūt/darīt savā tempā un pēc savām interesēm, ka tiek ņemtas vērā grupas dalībnieku vajadzības un intereses, kas varētu paredzēt kādas izmaiņas kopējā plānā, tāpēc šāda tabula varētu ierobežot, tā ir pārāk formāla. Pietiekama prasība varētu būt par sasniedzamo rezultātu, iepspējams vēl tematu. Papildus minētajam, NFI nereti uzsvars ir vairāk uz prasmēm, piemēram, sociālo prasmju attīstīšanu, kuras tiek apgūtas kā konkrēts temats (piemēram, nevardarbīga komunikācija, tās principi un metode), bet vairāk un regulāri mācās procesā, ikdienas darbībā, caur citām aktivitātēm, nevis konkrētu tematu. Tāpat arī paredzamo stundu skaitu ilgtermiņa programmās būtu ļoti grūti noteikt, ņemot vērā dažādās aktivitātes: iknedēļas nodarbības, āra aktivitātes, nometnes u.c.
Aicinājums ir vienkāršot pielikumā minēto prasību attiecībā uz programmas aprakstu 6. punktu, atstājot sasniedzamo rezultātu un tematu, iespējams apvienot 5. un 6. punktu, jo arī prasība izdalīt stundu skaitu teorētiskās un praktiskās aktivitātēs neformālajā izglītībā liekas pārāk sadrumstaloti un būtu lieka tehniska darbība, jo viens no pamatelementiem, uz ko balstās NFI, ir "mācīties darot", kas paredz, ka teorija ir ļoti īsa, bet vairāk praktiskas darbības.
Attiecībā uz 5.2. punktu par apliecībām, pēc minētajiem apakšpunktiem var noprast, ka šīs pilnībā atstātas NFI īstenotāja pārziņā. IZM NFI darba grupā bija diskusijas, ka šis apliecinājums varētu būt līdzīgs kā Eiropā pazīstamais Youthpass, kur ir vienota veidlapa, kuru aizpilda programmas īstenotājs un pats dalībnieks reflektē par iegūtajām kompetencēm, kuras ir definētas. Esošajā redakcijā apliecinājums izskatās ļoti formāls, kā arī sekojošajos punktos 6. un 7. konkrētas prasības ir tikai divām (valodu un digitālajai) kompetencēm no astoņām Eiropā noteiktajām pamatkompetencēm.
Aicinājums ir sniegt vienotu veidlapu/paraugu apliecinājumam par NFI programmas apgūšanu, kas ietvertu informāciju/dalībnieka refleksiju par apgūtajām kompetencēm, kas būtu vai nu Eiropas noteiktās 8 pamatkompetences vai Skola2030 noteiktās sešas caurviju kompetences.
MK noteikumu 2. punktā minēts, ka atļauju izsniedz attiecīgā administratīvā teritorija, kurā tiek īstenota programma vai reģistrēts programmas īstenotājs. Lūdzam skaidrot, kā šis attiecas uz nacionāla mēroga organizācijām, kas savas programmas īsteno vairākās administratīvajās teritorijās? Piemēram, organizācija X ir reģistrēta Rīgā, bet darbība notiek Rīgā (vairākās vietās, vienībās), Liepājā, Jūrmalā, Ogres, Valmieras, Jēkabpils, Tukuma u.c. novados, kur katrā ir citas programmas īstenošanā iesaistītās personas? Ja nē, tad ierosinājums būtu papildināt šo punktu vai izveidot atsevišķu punktu, kas paredzētu, ka nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām atļauju izsniedz IZM, ko tālāk saskaņo attiecīgajās pašvaldībās, minot konkrētās vietas akcentus (vadītājus, kuras no programmām attiecīgajā pašvaldībā tiek īstenotas). Vai kā citādi, kas atvieglotu birokrātisko slogu šādām organizācijām, neprasot iesniegt 25 atsevišķus pieteikumus.
Lūdzam skaidrot, kas būs kontrolējošais mehānisms šīm programmām, lai saprastu, vai ir kvalitatīvas un ir saskaņā ar iesniegto aprakstu, kā arī, cik ilgi būs derīga atļauja, ka var veikt programmu.
Programmas apaksta (attiecībā uz pielikumu) prasības šķiet ļoti plašas, konkrētas un ierobežojošas neformālajai izglītībai(NFI), to nevis veicinot, bet ierobežojot. Piemēram, pielikuma 6. punkts par Programmas satura apguves plānojumu: atbalstāms, ka tāds ir nepieciešams, bet ieteikums būtu nenorādīt tik sīki šo (apakštemati un paredzēto stundu skaits), jo NFI pazīmes ir, ka katrs var tēmu apgūt/darīt savā tempā un pēc savām interesēm, ka tiek ņemtas vērā grupas dalībnieku vajadzības un intereses, kas varētu paredzēt kādas izmaiņas kopējā plānā, tāpēc šāda tabula varētu ierobežot, tā ir pārāk formāla. Pietiekama prasība varētu būt par sasniedzamo rezultātu, iepspējams vēl tematu. Papildus minētajam, NFI nereti uzsvars ir vairāk uz prasmēm, piemēram, sociālo prasmju attīstīšanu, kuras tiek apgūtas kā konkrēts temats (piemēram, nevardarbīga komunikācija, tās principi un metode), bet vairāk un regulāri mācās procesā, ikdienas darbībā, caur citām aktivitātēm, nevis konkrētu tematu. Tāpat arī paredzamo stundu skaitu ilgtermiņa programmās būtu ļoti grūti noteikt, ņemot vērā dažādās aktivitātes: iknedēļas nodarbības, āra aktivitātes, nometnes u.c.
Aicinājums ir vienkāršot pielikumā minēto prasību attiecībā uz programmas aprakstu 6. punktu, atstājot sasniedzamo rezultātu un tematu, iespējams apvienot 5. un 6. punktu, jo arī prasība izdalīt stundu skaitu teorētiskās un praktiskās aktivitātēs neformālajā izglītībā liekas pārāk sadrumstaloti un būtu lieka tehniska darbība, jo viens no pamatelementiem, uz ko balstās NFI, ir "mācīties darot", kas paredz, ka teorija ir ļoti īsa, bet vairāk praktiskas darbības.
Attiecībā uz 5.2. punktu par apliecībām, pēc minētajiem apakšpunktiem var noprast, ka šīs pilnībā atstātas NFI īstenotāja pārziņā. IZM NFI darba grupā bija diskusijas, ka šis apliecinājums varētu būt līdzīgs kā Eiropā pazīstamais Youthpass, kur ir vienota veidlapa, kuru aizpilda programmas īstenotājs un pats dalībnieks reflektē par iegūtajām kompetencēm, kuras ir definētas. Esošajā redakcijā apliecinājums izskatās ļoti formāls, kā arī sekojošajos punktos 6. un 7. konkrētas prasības ir tikai divām (valodu un digitālajai) kompetencēm no astoņām Eiropā noteiktajām pamatkompetencēm.
Aicinājums ir sniegt vienotu veidlapu/paraugu apliecinājumam par NFI programmas apgūšanu, kas ietvertu informāciju/dalībnieka refleksiju par apgūtajām kompetencēm, kas būtu vai nu Eiropas noteiktās 8 pamatkompetences vai Skola2030 noteiktās sešas caurviju kompetences.
MK noteikumu 2. punktā minēts, ka atļauju izsniedz attiecīgā administratīvā teritorija, kurā tiek īstenota programma vai reģistrēts programmas īstenotājs. Lūdzam skaidrot, kā šis attiecas uz nacionāla mēroga organizācijām, kas savas programmas īsteno vairākās administratīvajās teritorijās? Piemēram, organizācija X ir reģistrēta Rīgā, bet darbība notiek Rīgā (vairākās vietās, vienībās), Liepājā, Jūrmalā, Ogres, Valmieras, Jēkabpils, Tukuma u.c. novados, kur katrā ir citas programmas īstenošanā iesaistītās personas? Ja nē, tad ierosinājums būtu papildināt šo punktu vai izveidot atsevišķu punktu, kas paredzētu, ka nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām atļauju izsniedz IZM, ko tālāk saskaņo attiecīgajās pašvaldībās, minot konkrētās vietas akcentus (vadītājus, kuras no programmām attiecīgajā pašvaldībā tiek īstenotas). Vai kā citādi, kas atvieglotu birokrātisko slogu šādām organizācijām, neprasot iesniegt 25 atsevišķus pieteikumus.
Lūdzam skaidrot, kas būs kontrolējošais mehānisms šīm programmām, lai saprastu, vai ir kvalitatīvas un ir saskaņā ar iesniegto aprakstu, kā arī, cik ilgi būs derīga atļauja, ka var veikt programmu.
12.05.2023. 19:11