Sabiedrības līdzdalība

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs

Iebilduma / priekšlikuma būtība

Iesniegts

Elizabete Krivcova - cilvēktiesību aizstāvība

Ierosinu atcelt samaksu par valsts valodas pārbaudes rezultāta lēmuma kopijas papīra formā nosūtīšanu pa pastu cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensjas vecumu, kam ir redzes traucējumi vai kuriem nav pieejas latvija.lv (piemēram gadījumā līdz ar uzturēšanās atļaujas spēka zaudēšanu, persona zaudē arī piekļuvi latvija.lv). Maksa par dokumenta papīra kopiju ir samērīgā gadījumā, ja tas ir papildpakalpojums, bet nav samērīga, kad tas ir vienīgais veids, ka personai uzzināt par viņas sakarā pieņemto lēmumu.
Elektroniskie pakalpojumi ir ierobežoti pieejami vecāka gadu gājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar redzes problēmām, attiecībā uz viņiem ir jāparedz iespēja saņemt valsts iestādes lēmumu viņiem pieejamajā veidā, tas ir papīra formā bez papildus samaksas iekasēšanas. Tāpat arī ārzemniekiem, kam nav pieejas latvija.lv, ir jābūt tiesībām saņemt valsts iestāde lēmumu par sevi bez papildus samaksas iekasēšanas. Šādos gadījumos izdevumiem par lēmuma nosūtīšanu jābūt iekļautiem valsts nodevā, ko šīs personas ir samaksājušas pirms pārbaudes.

29.01.2025. 10:42

Olga Petkeviča

Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.

Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.

Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:

“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.

Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:

Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

2) II un III grupas redzes invaliditāti.

3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

04.02.2025. 09:42

Natālija Brūniņa

1.Šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr.157) 29.punktā noteikts, ka programmu, kurā norādītas klausīšanās prasmei, lasītprasmei, rakstītprasmei un runātprasmei noteiktās prasības, uzdevumu veidi, katras pārbaudes daļas norises ilgumi, maksimālo punktu skaits katrā uzdevumā un vērtēšanas kārtība, apstiprina iestādes vadītājs, un to publicē iestādes tīmekļvietnē un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir pieejama tikai autentificējoties, kas klientiem (pārbaudes kārtotājiem, latviešu valodas skolotājiem u.c.) apgrūtinātu piekļuvi svarīgiem materiāliem, ar kuriem nepieciešams iepazīties, gatavojoties pārbaudes kārtošanai.
2.Lēmums par pārbaudes rezultātu atbilstoši Noteikumi Nr.157 51. punktam personai ir pieejams informācijas sistēmā, sākot ar septīto darbdienu pēc pārbaudes kārtošanas dienas. Noteikumos Nr.157 nepieciešams precizēt veidu kādā persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu.
3.Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem (turpmāk - KF pilsoņi), kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Imigrācijas likuma likumu pārejas noteikumu 67. punkts paredz to, ka KF pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi un attiecīgi jākārto pārbaude līdz 2025. gada 16. jūnijam un nepieciešamības gadījumā atkārtota pārbaude līdz 2025. gada 30. septembrim. Noteikumos Nr.157 nepieciešams regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekts.
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt 2494 personas. Šī KF pilsoņu grupa līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama īpaša kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte.
Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.).
KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaužu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai; 2) vērtētāju atlīdzībai; 3) papildu pārbaudes materiālu izstrādei; 4) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiek tiešsaistē; 5) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā u.c. Papildus pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
4.Šobrīd Noteikumos Nr.157 minēts Valsts izglītības satura centra nosaukums, kā arī minēta e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adrese www.latvija.lv, Noteikumu Nr.157 61.3 punkts ir zaudējis savu aktualitāti. Noteikumos Nr.157 nepieciešams aizstāt centra nosaukumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) nosaukumu, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktā un 2.punktā noteiktajam par centra likvidāciju un centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, kā arī aizstāt e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adresi www.latvija.lv ar adresi www.latvija.gov.lv, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 61.3 punktu.

04.02.2025. 11:35

Natālija Brūniņa

1.Šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr.157) 29.punktā noteikts, ka programmu, kurā norādītas klausīšanās prasmei, lasītprasmei, rakstītprasmei un runātprasmei noteiktās prasības, uzdevumu veidi, katras pārbaudes daļas norises ilgumi, maksimālo punktu skaits katrā uzdevumā un vērtēšanas kārtība, apstiprina iestādes vadītājs, un to publicē iestādes tīmekļvietnē un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir pieejama tikai autentificējoties, kas klientiem (pārbaudes kārtotājiem, latviešu valodas skolotājiem u.c.) apgrūtinātu piekļuvi svarīgiem materiāliem, ar kuriem nepieciešams iepazīties, gatavojoties pārbaudes kārtošanai.
2.Lēmums par pārbaudes rezultātu atbilstoši Noteikumi Nr.157 51. punktam personai ir pieejams informācijas sistēmā, sākot ar septīto darbdienu pēc pārbaudes kārtošanas dienas. Noteikumos Nr.157 nepieciešams precizēt veidu kādā persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu.
3.Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem (turpmāk - KF pilsoņi), kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Imigrācijas likuma likumu pārejas noteikumu 67. punkts paredz to, ka KF pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi un attiecīgi jākārto pārbaude līdz 2025. gada 16. jūnijam un nepieciešamības gadījumā atkārtota pārbaude līdz 2025. gada 30. septembrim. Noteikumos Nr.157 nepieciešams regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekts.
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt 2494 personas. Šī KF pilsoņu grupa līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama īpaša kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte.
Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.).
KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaužu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai; 2) vērtētāju atlīdzībai; 3) papildu pārbaudes materiālu izstrādei; 4) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiek tiešsaistē; 5) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā u.c. Papildus pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
4.Šobrīd Noteikumos Nr.157 minēts Valsts izglītības satura centra nosaukums, kā arī minēta e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adrese www.latvija.lv, Noteikumu Nr.157 61.3 punkts ir zaudējis savu aktualitāti. Noteikumos Nr.157 nepieciešams aizstāt centra nosaukumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) nosaukumu, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktā un 2.punktā noteiktajam par centra likvidāciju un centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, kā arī aizstāt e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adresi www.latvija.lv ar adresi www.latvija.gov.lv, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 61.3 punktu.

04.02.2025. 11:40

Aleksandra Zaika

Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.

Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.

Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:

“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.

Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:

Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

2) II un III grupas redzes invaliditāti.

3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

04.02.2025. 11:41

Jekaterīna Andruškeviča

Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.

Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.

Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:

“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.

Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:

Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

2) II un III grupas redzes invaliditāti.

3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

04.02.2025. 11:46

Sergejs Skurjats

Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.

Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.

Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:

“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.

Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:

Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

2) II un III grupas redzes invaliditāti.

3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

04.02.2025. 11:50

Irina Kazakevica

Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.

Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:

“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;

2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.

Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:

“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.

Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:

Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.

Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:

1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

2) II un III grupas redzes invaliditāti.

3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:

1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;

2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

04.02.2025. 12:08

Fiziska persona