Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1.Šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr.157) 29.punktā noteikts, ka programmu, kurā norādītas klausīšanās prasmei, lasītprasmei, rakstītprasmei un runātprasmei noteiktās prasības, uzdevumu veidi, katras pārbaudes daļas norises ilgumi, maksimālo punktu skaits katrā uzdevumā un vērtēšanas kārtība, apstiprina iestādes vadītājs, un to publicē iestādes tīmekļvietnē un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir pieejama tikai autentificējoties, kas klientiem (pārbaudes kārtotājiem, latviešu valodas skolotājiem u.c.) apgrūtinātu piekļuvi svarīgiem materiāliem, ar kuriem nepieciešams iepazīties, gatavojoties pārbaudes kārtošanai.
2.Lēmums par pārbaudes rezultātu atbilstoši Noteikumi Nr.157 51. punktam personai ir pieejams informācijas sistēmā, sākot ar septīto darbdienu pēc pārbaudes kārtošanas dienas. Noteikumos Nr.157 nepieciešams precizēt veidu kādā persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu.
3.Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem (turpmāk - KF pilsoņi), kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Imigrācijas likuma likumu pārejas noteikumu 67. punkts paredz to, ka KF pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi un attiecīgi jākārto pārbaude līdz 2025. gada 16. jūnijam un nepieciešamības gadījumā atkārtota pārbaude līdz 2025. gada 30. septembrim. Noteikumos Nr.157 nepieciešams regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekts.
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt 2494 personas. Šī KF pilsoņu grupa līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama īpaša kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte.
Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.).
KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaužu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai; 2) vērtētāju atlīdzībai; 3) papildu pārbaudes materiālu izstrādei; 4) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiek tiešsaistē; 5) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā u.c. Papildus pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
4.Šobrīd Noteikumos Nr.157 minēts Valsts izglītības satura centra nosaukums, kā arī minēta e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adrese www.latvija.lv, Noteikumu Nr.157 61.3 punkts ir zaudējis savu aktualitāti. Noteikumos Nr.157 nepieciešams aizstāt centra nosaukumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) nosaukumu, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktā un 2.punktā noteiktajam par centra likvidāciju un centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, kā arī aizstāt e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adresi www.latvija.lv ar adresi www.latvija.gov.lv, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 61.3 punktu.
2.Lēmums par pārbaudes rezultātu atbilstoši Noteikumi Nr.157 51. punktam personai ir pieejams informācijas sistēmā, sākot ar septīto darbdienu pēc pārbaudes kārtošanas dienas. Noteikumos Nr.157 nepieciešams precizēt veidu kādā persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu.
3.Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem (turpmāk - KF pilsoņi), kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Imigrācijas likuma likumu pārejas noteikumu 67. punkts paredz to, ka KF pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi un attiecīgi jākārto pārbaude līdz 2025. gada 16. jūnijam un nepieciešamības gadījumā atkārtota pārbaude līdz 2025. gada 30. septembrim. Noteikumos Nr.157 nepieciešams regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekts.
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt 2494 personas. Šī KF pilsoņu grupa līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama īpaša kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte.
Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.).
KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaužu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai; 2) vērtētāju atlīdzībai; 3) papildu pārbaudes materiālu izstrādei; 4) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiek tiešsaistē; 5) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā u.c. Papildus pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
4.Šobrīd Noteikumos Nr.157 minēts Valsts izglītības satura centra nosaukums, kā arī minēta e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adrese www.latvija.lv, Noteikumu Nr.157 61.3 punkts ir zaudējis savu aktualitāti. Noteikumos Nr.157 nepieciešams aizstāt centra nosaukumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) nosaukumu, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktā un 2.punktā noteiktajam par centra likvidāciju un centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, kā arī aizstāt e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adresi www.latvija.lv ar adresi www.latvija.gov.lv, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 61.3 punktu.
Mērķa apraksts
-
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.01.2025. - 11.02.2025.
Informācija
Sabiedrība var līdzdarboties sniedzot priekšlikumus par projektu TAP portālā
Fiziskās personas
- Personas, kas kārto pārbaudi, to skaitā KF pilsoņi, kuri saskaņā ar Imigrācijas likumu pārejas noteikumu 67. punktu kārto pārbaudi.
Skaidrojums un ietekme
Programma tiks publicēta tikai aģentūras tīmekļvietnē un lēmums par pārbaudes rezultātu personai būs pieejams attiecīgajā e-pakalpojumā portālā www.latvija.lv. Ja KF pilsonis nenokārto pārbaudi atbilstošajā līmenī un pakāpē, tad nevar pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanu termiņos, kas noteikti Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 67. punktā.
Juridiskās personas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, aģentūra
Skaidrojums un ietekme
Aģentūra nodrošinās pārbaudi, pārvalde varēs saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamo apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Sagatavoja
Ivars Zemļanskis (VIAA)
Atbildīgā persona
Inita Juhņēviča (IZM)
Izsludināšanas datums
28.01.2025. 11:31
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jevgēnijs Brencis
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
06.02.2025. 13:01
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
06.02.2025. 13:23
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
06.02.2025. 13:36
Cilvēki
No latviešu valodas prasmes pārbaudes būtu jāatbrīvo:
1) personu ar jebkuras grupas invaliditāti.
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas.
3)personu, kas sasniegusi 65 gadu vecumu.
06.02.2025. 14:46
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
06.02.2025. 16:53
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
06.02.2025. 21:03
Marina Arefjeva
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
07.02.2025. 10:35
Mihails Komarovs - Sabiedriskais aktīvists
Es ierosinu pilnībā atcelt prasību kārtot latviešu valodas eksāmenu visiem pensionāriem, t.i., visiem iedzīvotājiem, kuriem ir pensionāra statuss, neatkarīgi no viņu ienākumiem. Vai vismaz atcelt valodas eksāmenu atbilstoši 65 gadu vecuma ierobežojumam, t.i., prasība pārbaudīt valsts valodas zināšanas netiktu attiecināta uz personām, kas vecākas par 65 gadiem.
Pārējām iedzīvotāju kategorijām nepieciešams atcelt maksu par eksāmena rezultātu saņemšanu papīra formā pa pastu. Visi pakalpojumi būtu jāiekļauj pašreizējā valsts nodevas maksā.
Pārējām iedzīvotāju kategorijām nepieciešams atcelt maksu par eksāmena rezultātu saņemšanu papīra formā pa pastu. Visi pakalpojumi būtu jāiekļauj pašreizējā valsts nodevas maksā.
07.02.2025. 13:59
Nataļja Čerņigova - Pilsonis
No latviešu valodas prasmes pārbaudes būtu jāatbrīvo:
1) Personu ar jebkuras grupas invaliditāti.
2) Personu, kas sasnieguši 65 gadu vecuma.
1) Personu ar jebkuras grupas invaliditāti.
2) Personu, kas sasnieguši 65 gadu vecuma.
08.02.2025. 12:13
Svetlana Fjodorova
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
08.02.2025. 15:37
Jeļena Savčišena
Es ierosinu pilnībā atcelt prasību kārtot latviešu valodas eksāmenu visiem pensionāriem, t.i., visiem iedzīvotājiem, kuriem ir pensionāra statuss, neatkarīgi no viņu ienākumiem. Vai vismaz atcelt valodas eksāmenu atbilstoši 65 gadu vecuma ierobežojumam, t.i., prasība pārbaudīt valsts valodas zināšanas netiktu attiecināta uz personām, kas vecākas par 65 gadiem.
Pārējām iedzīvotāju kategorijām nepieciešams atcelt maksu par eksāmena rezultātu saņemšanu papīra formā pa pastu. Visi pakalpojumi būtu jāiekļauj pašreizējā valsts nodevas maksā
08.02.2025. 22:42
Valentīna Pavlova
1.Šobrīd Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr.157) 29.punktā noteikts, ka programmu, kurā norādītas klausīšanās prasmei, lasītprasmei, rakstītprasmei un runātprasmei noteiktās prasības, uzdevumu veidi, katras pārbaudes daļas norises ilgumi, maksimālo punktu skaits katrā uzdevumā un vērtēšanas kārtība, apstiprina iestādes vadītājs, un to publicē iestādes tīmekļvietnē un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Informācijas sistēma ir pieejama tikai autentificējoties, kas klientiem (pārbaudes kārtotājiem, latviešu valodas skolotājiem u.c.) apgrūtinātu piekļuvi svarīgiem materiāliem, ar kuriem nepieciešams iepazīties, gatavojoties pārbaudes kārtošanai.
2.Lēmums par pārbaudes rezultātu atbilstoši Noteikumi Nr.157 51. punktam personai ir pieejams informācijas sistēmā, sākot ar septīto darbdienu pēc pārbaudes kārtošanas dienas. Noteikumos Nr.157 nepieciešams precizēt veidu kādā persona var saņemt lēmumu par pārbaudes rezultātu.
3.Noteikumos Nr.157 nav noteikts regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem (turpmāk - KF pilsoņi), kas saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Imigrācijas likuma likumu pārejas noteikumu 67. punkts paredz to, ka KF pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.1 pantu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi un attiecīgi jākārto pārbaude līdz 2025. gada 16. jūnijam un nepieciešamības gadījumā atkārtota pārbaude līdz 2025. gada 30. septembrim. Noteikumos Nr.157 nepieciešams regulējums attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Šādas kārtības noteikšanai ir īslaicīgs raksturs un ir attiecināma tikai un vienīgi uz konkrētu personu grupu, līdz ar to sagatavots projekts.
Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju pārbaudes kārtotāju (KF pilsoņi) skaits varētu būt 2494 personas. Šī KF pilsoņu grupa līdz šim nav bijusi paredzēta iepriekš plānotajā sistēmiskajā ietvarā. Pārbaudes nodrošināšana KF pilsoņiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus, tāpēc konkrētajai pārbaudei nepieciešama īpaša kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, jānodrošina pārbaužu drošums un validitāte.
Lai nodrošinātu organizētu šī procesa norisi un mazinātu dažādu sabiedrības grupu neapmierinātības izpausmes, KF pilsoņiem ir nepieciešams noteikt atsevišķu un stingru kārtību valodas pārbaužu kārtošanai. Plānotie speciālie pasākumi pārbaudes kārtošanā KF pilsoņiem ir nepieciešami arī tādēļ, lai to skaits nekavētu pārbaudes nodrošināšanu citām personu grupām (bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ieslodzītajiem u.c.).
KF pilsoņu reģistrācijai pārbaudēm un pārbaužu nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums šādās galvenās pozīcijās: 1) pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai; 2) vērtētāju atlīdzībai; 3) papildu pārbaudes materiālu izstrādei; 4) ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka pārbaudes klausīšanās, lasīšanas un runāšanas daļas notiek tiešsaistē; 5) komandējumu izdevumu nodrošināšanai, jo ārpus Rīgas pārbaudes plānots nodrošināt Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā u.c. Papildus pretendentu pieaugumam jāņem vērā ekonomiskā situācija, piemēram, pieaug izmaksas autotransporta pakalpojumiem, telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem, kas tieši ietekmē procesa nodrošināšanu.
4.Šobrīd Noteikumos Nr.157 minēts Valsts izglītības satura centra nosaukums, kā arī minēta e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adrese www.latvija.lv, Noteikumu Nr.157 61.3 punkts ir zaudējis savu aktualitāti. Noteikumos Nr.157 nepieciešams aizstāt centra nosaukumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) nosaukumu, atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju” 1.1. apakšpunktā un 2.punktā noteiktajam par centra likvidāciju un centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņemšanu, kā arī aizstāt e-pakalpojumu portāla tīmekļvietnes adresi www.latvija.lv ar adresi www.latvija.gov.lv, nepieciešams svītrot Noteikumu Nr.157 61.3 punktu.
09.02.2025. 14:47
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
09.02.2025. 17:59
Fiziska persona
Aicinu izteikt MK noteikumu Nr. 157 7.6. punktu šādā redakcijā:
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu". Jo 65 gadi ir pensijas vecums mūsu valstī, un pensijā vairs nav vajadzības pareizi likt garumzīmes un aprakstīt bildes.
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu". Jo 65 gadi ir pensijas vecums mūsu valstī, un pensijā vairs nav vajadzības pareizi likt garumzīmes un aprakstīt bildes.
09.02.2025. 21:44
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
10.02.2025. 09:35
Karina Krilova
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
10.02.2025. 13:52
Jānis Sokols
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
10.02.2025. 16:08
Irina Krausa
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
10.02.2025. 19:49
Irina Krausa
Aicinu līdz 65 gadiem samazināt vecumu, ar kuru cilvēkus atbrīvo no valsts valodas pārbaudes kārtosanas nepieciešamības. Tas ir Latvijas pensijas vecums, kuru sasniedzot cilvēks vairakumā gadījumu jau nepiedalās darba tirgū, nekur nestrādā un sazinās pārsvara ar saviem radiem, draugiem un pārdevējām veikalā.
Tātad, izteikt MK noteikumu Nr. 157 7.6. punktu šādā redakcijā:
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu".
Tātad, izteikt MK noteikumu Nr. 157 7.6. punktu šādā redakcijā:
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu".
10.02.2025. 19:51
Vija Kratovska
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
10.02.2025. 20:01
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktiem, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Aicinu līdz 65 gadiem samazināt vecumu, ar kuru cilvēkus atbrīvo no valsts valodas pārbaudes kārtošanas nepieciešamības. Tas ir Latvijas pensijas vecums, kuru sasniedzot cilvēks vairakumā gadījumu jau nepiedalās darba tirgū, nekur nestrādā un sazinās pārsvarā ar saviem radiem, draugiem un pārdevējām veikalā.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktiem, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Aicinu līdz 65 gadiem samazināt vecumu, ar kuru cilvēkus atbrīvo no valsts valodas pārbaudes kārtošanas nepieciešamības. Tas ir Latvijas pensijas vecums, kuru sasniedzot cilvēks vairakumā gadījumu jau nepiedalās darba tirgū, nekur nestrādā un sazinās pārsvarā ar saviem radiem, draugiem un pārdevējām veikalā.
10.02.2025. 23:34
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka latviešu valodas pārbaudi kārto arī, lai dabūtu Latvijas pilsonību, bet noteikumi par atbrīvojumiem no noteiktām pārbaudes daļām vai visas pārbaudes ir atšķirīgas, kas liecina par normatīvo aktu nekonsekventumu un pēc būtības vienādu procedūru nepamatotu atšķirīgumu attiecībā pret dažādām iedzīvotāju grupām, aicinu papildināt MK noteikumus Nr. 157 ar vairākiem punktiem, kas ir jau iekļauti Pilsonības likumā un MK noteikumos Nr. 973. Šādi tiktu sekmēta iedzīvotāju vienlīdzība un tiktu izskaustas situācijas, kad, piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram nav rokas, iet pie rehabilitologa (atbrīvojuma no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saņemšana ir maksas pakalpojums visās Latvijas medicīnas iestādēs), lai dabūtu atbrīvojumu no valsts valodas pārbaudes kārtošanas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 157, jo pašlaik šie noteikumi neparedz iespēju nerakstīt eseju pat ja cilvēkam nav rokas, kamēr to neapliecina rehabilitologs.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas”.
Tāpat identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
Ārī piedāvāju identiski MK noteikumu №973 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi” IV sadaļā noteiktajam, noteikt, ka:
Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.
Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:
1) II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);
2) II un III grupas redzes invaliditāti.
3) Runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.
4) Klausīšanās un runāšanas prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.
5) Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:
1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;
2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.
11.02.2025. 15:36
Fiziska persona
Ierosinu atcelt samaksu par valsts valodas pārbaudes rezultāta lēmuma kopijas papīra formā nosūtīšanu pa pastu cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensjas vecumu, kam ir redzes traucējumi vai kuriem nav pieejas latvija.lv (piemēram gadījumā līdz ar uzturēšanās atļaujas spēka zaudēšanu, persona zaudē arī piekļuvi latvija.lv). Maksa par dokumenta papīra kopiju ir samērīgā gadījumā, ja tas ir papildpakalpojums, bet nav samērīga, kad tas ir vienīgais veids, ka personai uzzināt par viņas sakarā pieņemto lēmumu.
Elektroniskie pakalpojumi ir ierobežoti pieejami vecāka gadu gājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar redzes problēmām, attiecībā uz viņiem ir jāparedz iespēja saņemt valsts iestādes lēmumu viņiem pieejamajā veidā, tas ir papīra formā bez papildus samaksas iekasēšanas. Tāpat arī ārzemniekiem, kam nav pieejas latvija.lv, ir jābūt tiesībām saņemt valsts iestāde lēmumu par sevi bez papildus samaksas iekasēšanas. Šādos gadījumos izdevumiem par lēmuma nosūtīšanu jābūt iekļautiem valsts nodevā, ko šīs personas ir samaksājušas pirms pārbaudes.
Elektroniskie pakalpojumi ir ierobežoti pieejami vecāka gadu gājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar redzes problēmām, attiecībā uz viņiem ir jāparedz iespēja saņemt valsts iestādes lēmumu viņiem pieejamajā veidā, tas ir papīra formā bez papildus samaksas iekasēšanas. Tāpat arī ārzemniekiem, kam nav pieejas latvija.lv, ir jābūt tiesībām saņemt valsts iestāde lēmumu par sevi bez papildus samaksas iekasēšanas. Šādos gadījumos izdevumiem par lēmuma nosūtīšanu jābūt iekļautiem valsts nodevā, ko šīs personas ir samaksājušas pirms pārbaudes.
11.02.2025. 15:36
Fiziska persona
Aicinu līdz 65 gadiem samazināt vecumu, ar kuru cilvēkus atbrīvo no valsts valodas pārbaudes kārtosanas nepieciešamības. Tas ir Latvijas pensijas vecums, kuru sasniedzot cilvēks vairakumā gadījumu jau nepiedalās darba tirgū, nekur nestrādā un sazinās pārsvara ar saviem radiem, draugiem un pārdevējām veikalā.
Tātad, izteikt MK noteikumu Nr. 157 7.6. punktu šādā redakcijā:
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu".
Tātad, izteikt MK noteikumu Nr. 157 7.6. punktu šādā redakcijā:
"kura ir sasniegusi 65 gadu vecumu".
11.02.2025. 15:37
Vladimirs Vindačs
Piedāvāju MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" papildināt ar punktirm, kuri identiski Pilsonības likuma 21. panta 1. daļā noteiktajam, proti:
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
Identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
“No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:
1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;
Identiski Pilsonības likuma 21. panta 3. daļā noteiktajam, papildināt MK noteikumus Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" ar punktu, kas nosaka, ka:
“Persona, kas sasniegusi 65 gadu vecumu, nekārto valsts valodas pārbaudes rakstisko daļu”.
11.02.2025. 15:58
Atlasīti 134 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25