Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Publisko iepirkumu likuma regulējums neparedz pasūtītāja aktīvu lomu interešu konflikta identificēšanā, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu pasūtītāji interešu konflikta identificēšanai paļaujas tikai uz apliecinājumiem par neieinteresētību.
2.Pasūtītāji sistemātiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītajā daļā minēto piemēru attiecībā uz koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, nevērtējot šī koplīguma saistību ar līguma priekšmetu.
3.Publisko iepirkumu likuma 85. panta otrās daļas mērķis ir noteikt atbilstošu administratīvā soda mēru un veidu pasūtītāja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem gadījumā, kad konstatēts, ka minētā persona ir pārstāvējusi kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nav ievērojusi aizliegumu būt saistītam ar kandidātu vai pretendentu, tādējādi atbilstoši sodot un atturot minētās personas no vēlmes rīkoties pretēji normatīvajos aktos noteiktajam. Taču ir konstatēts, ka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā iespējamās sekas, piemēram, finanšu korekciju apmēru gadījumos, kad līgumu izpilde tiek finansēta no Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, ir secināms, ka Publisko iepirkumu likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais soda mērs un veids ir pārāk zems.
4. Publisko iepirkumu likuma 43. panta pirmajā daļā un Publisko iepirkumu likuma 43. panta sestajā daļā noteiktie termiņi nav savstarpēji saskaņoti, tādējādi radot normu savstarpēju nesaderību.
5. Publisko iepirkumu likums paredz iespēju informācijas apmaiņu starp pasūtītāju un piegādātāju, kā arī iespēju piegādātājiem iesniegt iesniegumu par normatīvo aktu pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā un Iepirkumu uzraudzības birojam informēt pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu izmantojot vairākus informācijas apmaiņas kanālus, tostarp arī faksu. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību un to, ka fakss informācijas apmaiņai tiek izmantots aizvien retāk samazinās faska aparātu pieejamība un lietderība, līdz ar to faksa aparātu iegāde un uzturēšana kļūst nelietderīga.
2.Pasūtītāji sistemātiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītajā daļā minēto piemēru attiecībā uz koplīguma noslēgšanu ar arodbiedrību, nevērtējot šī koplīguma saistību ar līguma priekšmetu.
3.Publisko iepirkumu likuma 85. panta otrās daļas mērķis ir noteikt atbilstošu administratīvā soda mēru un veidu pasūtītāja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem gadījumā, kad konstatēts, ka minētā persona ir pārstāvējusi kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī nav ievērojusi aizliegumu būt saistītam ar kandidātu vai pretendentu, tādējādi atbilstoši sodot un atturot minētās personas no vēlmes rīkoties pretēji normatīvajos aktos noteiktajam. Taču ir konstatēts, ka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā iespējamās sekas, piemēram, finanšu korekciju apmēru gadījumos, kad līgumu izpilde tiek finansēta no Eiropas Savienības fondu projektu līdzekļiem, ir secināms, ka Publisko iepirkumu likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais soda mērs un veids ir pārāk zems.
4. Publisko iepirkumu likuma 43. panta pirmajā daļā un Publisko iepirkumu likuma 43. panta sestajā daļā noteiktie termiņi nav savstarpēji saskaņoti, tādējādi radot normu savstarpēju nesaderību.
5. Publisko iepirkumu likums paredz iespēju informācijas apmaiņu starp pasūtītāju un piegādātāju, kā arī iespēju piegādātājiem iesniegt iesniegumu par normatīvo aktu pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā un Iepirkumu uzraudzības birojam informēt pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu izmantojot vairākus informācijas apmaiņas kanālus, tostarp arī faksu. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju straujo attīstību un to, ka fakss informācijas apmaiņai tiek izmantots aizvien retāk samazinās faska aparātu pieejamība un lietderība, līdz ar to faksa aparātu iegāde un uzturēšana kļūst nelietderīga.
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumu Publisko iepirkumu likumā” mērķis ir stiprināt Publisko iepirkumu likuma regulējumu attiecībā uz interešu konflikta identificēšanu, labošanu un novēršanu un izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija precizēšana.
Politikas jomas
Budžeta un finanšu politika; Publiskās pārvaldes politika; Valststiesību politika; Uzņēmējdarbības politika
Teritorija
-
Norises laiks
12.01.2023. - 26.01.2023.
Informācija
Publiskajai apspriešanai noteiktais termiņš ir 15 dienas.
Fiziskās personas
- Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāji, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretāri un eksperti Publisko iepirkumu likuma izpratnē
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektam ir ietekme uz iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājiem, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāriem un iepirkuma komisijas piesaistītajiem ekspertiem, ņemot vērā, ka plānots papildināt regulējumu ar papildsodu gadījumos, kad netiek ievēroti interešu konflikta novēršanas noteikumi.
Juridiskās personas
- Pretendenti un kandidāti Publisko iepirkumu likuma izpratnē
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektam ir netieša ietekme uz komersantiem, kuri piedalās vai vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās, ņemot vērā, ka veicinot interešu konflikta situāciju identificēšanu, labošanu un novēršanu tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme un veicināta godīga konkurence.
Sagatavoja
Oskars Virsis (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
12.01.2023. 16:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” sniedz priekšlikumu par plānotajiem grozījumiem.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums, līdztekus tādiem iepirkuma veidiem kā inovatīvais vai zaļais iepirkums, ir vēl viens instruments, kā Latvijai īstenot savu politiku un sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un uzņemtās starptautiskās saistības. Tā ir iespēja gudri un efektīvi izmantot jau esošos publiskos resursus, lai risinātu sabiedrības un valsts kopējos sociālos izaicinājumus.
Kā norāda Eiropas Komisija, publiskās pārvaldes iestādes var izmantot publisko iepirkumu iespēju stratēģiskāk, lai par katru iztērēto valsts līdzekļu euro saņemtu iespējami labāku rezultātu un tādējādi palīdzētu padarīt mūsu ekonomiku inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku. Stratēģiskajam publiskajam iepirkumam jābūt lielākai nozīmei valdību un pašvaldību centienos rast atbildi uz izvirzītajiem mērķiem sabiedrības, vides un ekonomikas jomā, piemēram, aprites ekonomikas jomā. Aicinām turpmāk vēl vairāk izcelt šo iespēju un mudināt publiskās iestādes veikt iepirkumus stratēģiskāk.
Ņemot vērā, ka kopīgi ar Iepirkumu uzraudzības biroju 2020. gadā tika izstrādātas “Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, (plašāks pamatojums vajadzībai šiem grozījumiem meklējams vadlīniju 22 lpp - 39lpp), lūdzam ietvert plānoto grozījumu projektā vadlīnijās izteiktos ieteikumus, sekojoši:
1) Ņemot vērā Direktīvas 2014/24/ES dotās iespējas, būtu ieteicams paplašināt 16. panta pirmās daļas tvērumu, paredzot, ka pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkumā plašākam personu lokam, arī, piemēram, uzņēmumam, kura galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija un tas nodarbina noteikto minimālo nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu jeb mazaizsargāto personu skaitu.
Vajadzības pamatojums:
No spēkā esošā normas formulējuma konstatējams, ka PIL 16. panta pirmā daļa:
1) paredz ierobežojumus pasūtītājam un pretendentiem, proti, tā varētu tikt piemērota tikai attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kas īsteno pasākumus noteiktām personu grupām atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam, tādejādi būtiski ierobežojot potenciālo pretendentu skaitu;
2) izslēdz jebkurus citus uzņēmumus (arī sociālos uzņēmumus, kuru mērķis ir radīt darba vietas mērķgrupu pārstāvjiem), kas nav iesaistījušies pasākumu īstenošanā noteiktām personu grupām atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam.
2) Paplašināt PIL 16. panta pirmajā daļā ietverto nodarbināto personu loku, piemēram, nosakot tās grupas, kas paredzētas Ministru kabineta noteikumos Nr.173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”
Vajadzības pamatojums:
PIL 16. panta pirmajā daļā iekļauta norāde, ka nodarbinātās personas ir “personas ar invaliditāti”, taču Direktīvas 2014/24/ES 20. panta pirmajā daļā tiek lietots formulējums “[..] personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas”. Jāsecina, ka likumdevējs ir noteicis šaurāku personu loku, paredzot, ka uzņēmumam, kas pretendē uz privileģēto līgumu noslēgšanu, ir tiesības nodarbināt tikai personas ar invaliditāti. Jānorāda, ka Latvijā ir identificējamas arī citas riska grupas, kuru nodarbinātību būtu jāveicina un jāatbalsta.
3) Precizēt PIL 16. panta pirmajā daļā ietverto nodarbinātības procentu, vienādojot to ar Direktīvā 2014/24/ES lietoto formulējumu, paredzot iespēju to piemērot jau no 30% sliekšņa sasniegšanas
Vajadzības pamatojums:
PIL 16. panta pirmajā daļā iekļauta norāde “vairāk nekā 30 procenti no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti”. Saistībā ar to konstatējams, ka:
1) PIL paredzēts, ka darbinieku skaitam jābūt “vairāk nekā 30 procenti”, savukārt direktīvā iekļauts formulējums “vismaz 30% no[..]”.
2) PIL nav iekļauts skaidrojums, kādā veidā minētais aprēķins veicams, t.i., normā nav konkrēti norādīts, attiecībā uz kuru brīdi šī pārbaude veicama, kā arī aprēķina veikšanas veids, piemēram, vai aprēķinā ņemams vērā darbinieku skaits mēnesī, dienā u.tml.
Regita Zeiļa
Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums, līdztekus tādiem iepirkuma veidiem kā inovatīvais vai zaļais iepirkums, ir vēl viens instruments, kā Latvijai īstenot savu politiku un sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un uzņemtās starptautiskās saistības. Tā ir iespēja gudri un efektīvi izmantot jau esošos publiskos resursus, lai risinātu sabiedrības un valsts kopējos sociālos izaicinājumus.
Kā norāda Eiropas Komisija, publiskās pārvaldes iestādes var izmantot publisko iepirkumu iespēju stratēģiskāk, lai par katru iztērēto valsts līdzekļu euro saņemtu iespējami labāku rezultātu un tādējādi palīdzētu padarīt mūsu ekonomiku inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku. Stratēģiskajam publiskajam iepirkumam jābūt lielākai nozīmei valdību un pašvaldību centienos rast atbildi uz izvirzītajiem mērķiem sabiedrības, vides un ekonomikas jomā, piemēram, aprites ekonomikas jomā. Aicinām turpmāk vēl vairāk izcelt šo iespēju un mudināt publiskās iestādes veikt iepirkumus stratēģiskāk.
Ņemot vērā, ka kopīgi ar Iepirkumu uzraudzības biroju 2020. gadā tika izstrādātas “Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, (plašāks pamatojums vajadzībai šiem grozījumiem meklējams vadlīniju 22 lpp - 39lpp), lūdzam ietvert plānoto grozījumu projektā vadlīnijās izteiktos ieteikumus, sekojoši:
1) Ņemot vērā Direktīvas 2014/24/ES dotās iespējas, būtu ieteicams paplašināt 16. panta pirmās daļas tvērumu, paredzot, ka pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkumā plašākam personu lokam, arī, piemēram, uzņēmumam, kura galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija un tas nodarbina noteikto minimālo nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu jeb mazaizsargāto personu skaitu.
Vajadzības pamatojums:
No spēkā esošā normas formulējuma konstatējams, ka PIL 16. panta pirmā daļa:
1) paredz ierobežojumus pasūtītājam un pretendentiem, proti, tā varētu tikt piemērota tikai attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kas īsteno pasākumus noteiktām personu grupām atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam, tādejādi būtiski ierobežojot potenciālo pretendentu skaitu;
2) izslēdz jebkurus citus uzņēmumus (arī sociālos uzņēmumus, kuru mērķis ir radīt darba vietas mērķgrupu pārstāvjiem), kas nav iesaistījušies pasākumu īstenošanā noteiktām personu grupām atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam.
2) Paplašināt PIL 16. panta pirmajā daļā ietverto nodarbināto personu loku, piemēram, nosakot tās grupas, kas paredzētas Ministru kabineta noteikumos Nr.173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”
Vajadzības pamatojums:
PIL 16. panta pirmajā daļā iekļauta norāde, ka nodarbinātās personas ir “personas ar invaliditāti”, taču Direktīvas 2014/24/ES 20. panta pirmajā daļā tiek lietots formulējums “[..] personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas”. Jāsecina, ka likumdevējs ir noteicis šaurāku personu loku, paredzot, ka uzņēmumam, kas pretendē uz privileģēto līgumu noslēgšanu, ir tiesības nodarbināt tikai personas ar invaliditāti. Jānorāda, ka Latvijā ir identificējamas arī citas riska grupas, kuru nodarbinātību būtu jāveicina un jāatbalsta.
3) Precizēt PIL 16. panta pirmajā daļā ietverto nodarbinātības procentu, vienādojot to ar Direktīvā 2014/24/ES lietoto formulējumu, paredzot iespēju to piemērot jau no 30% sliekšņa sasniegšanas
Vajadzības pamatojums:
PIL 16. panta pirmajā daļā iekļauta norāde “vairāk nekā 30 procenti no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti”. Saistībā ar to konstatējams, ka:
1) PIL paredzēts, ka darbinieku skaitam jābūt “vairāk nekā 30 procenti”, savukārt direktīvā iekļauts formulējums “vismaz 30% no[..]”.
2) PIL nav iekļauts skaidrojums, kādā veidā minētais aprēķins veicams, t.i., normā nav konkrēti norādīts, attiecībā uz kuru brīdi šī pārbaude veicama, kā arī aprēķina veikšanas veids, piemēram, vai aprēķinā ņemams vērā darbinieku skaits mēnesī, dienā u.tml.
Regita Zeiļa
Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
17.01.2023. 16:30
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25