Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Sociālās ekonomikas plānu 2026.–2029. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Sociālās ekonomikas plāns 2026.–2029. gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas definē sociālās ekonomikas sektoru un paredz veidot vienotu izpratni par šī sektora nozīmīgumu publiskā sektora organizācijās un sabiedrībā.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir atbalstīt un attīstīt sociālo ekonomiku, veicinot tās ieguldījumu valsts sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Tas paredz veicināt sabiedrības izpratni par sociālās ekonomikas nozīmi, uzlabot atbalsta mehānismus, kas palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām darboties un attīstīties. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz vienotas definīcijas par sociālo ekonomiku un tās nozīmi iedzīvināšanu, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, kā arī finansējuma pieejamības veicināšanu. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas attīstības vajadzības, gan Eiropas Savienības ieteikumus.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
05.09.2025. - 05.10.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Nora Isadžanjana-Ponomarjova (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
05.09.2025. 15:57
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
r.a. "Siltumnīca"
Tiek izteikts priekšlikums par “Sociālās ekonomikas plānu 2026.–2029. gadam”
Šis priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumu (2023/C 421/01), kas uzsver nepieciešamību nodrošināt sociālās ekonomikas subjektiem piekļuvi tirgiem un publiskajam iepirkumam.
Pašreizējā plāna 6. sadaļā publiskie iepirkumi jau ir iekļauti kā sistēmisks rīcības virziens. Plānā ir paredzēts attīstīt sociāli atbildīgu iepirkumu praksi, izstrādāt stratēģisko iepirkumu ceļa karti līdz 2028. gadam un veicināt, lai valsts un pašvaldību pasūtītāji konsekventāk savās iepirkumu procedūrās iekļautu sociālās prasības. Tomēr tiek norādīts, ka dokumentā nav definēts monitoringa mehānisms, kas mērītu sociāli atbildīgu iepirkumu īpatsvaru, un nav paredzētas sankcijas, ja prasības netiktu ievērotas. Tāpat publisko iepirkumu sadaļa galvenokārt balstās uz vadlīnijām un informatīviem pasākumiem, bet tajā trūkst konkrētu juridisku prasību vai kvotu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts papildināt plāna 6. sadaļas 2. apakšsadaļu “Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana” ar jaunu pasākumu: “Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu kā nodarbinātības instrumenta attīstība”. Šī pasākuma ietvaros ir paredzēti šādi rezultāti un rādītāji:
Sistemātiskas sociālās prasības iepirkumos: Nodrošināt, ka publiskajos iepirkumos sistemātiski tiek iekļautas prasības par mērķa grupu nodarbinātību un taisnīgiem darba apstākļiem. Paredzēts, ka līdz 2029. gadam vismaz 30 % publisko iepirkumu ietvers sociālās klauzulas, bet pašvaldībām šis rādītājs līdz 2027. gadam jāsasniedz 15 % apmērā. Atbildīgā institūcija ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), bet līdzatbildīgās ir Labklājības ministrija (LM), Finanšu ministrija (FM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) un pašvaldības. Šis pasākums tiktu īstenots laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam.
Obligātas sociālās klauzulas noteiktās nozarēs: Paredzēts, ka noteiktās nozarēs, piemēram, sociālajos pakalpojumos, izglītībā, ēdināšanā, būvniecībā un apsardzes pakalpojumos, sociālās klauzulas tiks iekļautas obligāti. Mērķis ir panākt, ka 2029. gadā vismaz 50 % apsardzes pakalpojumu iepirkumu paredzēs mērķa grupu nodarbinātību, bet pārējās obligātajās nozarēs sociālās klauzulas tiks iekļautas 100 % iepirkumu. Par šo atbildīgs ir IUB sadarbībā ar LM, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, un pasākuma termiņš ir 2026–2029. gads.
Monitoringa mehānisma izveide: Izveidot monitoringa mehānismu sociāli atbildīgiem iepirkumiem. Rezultātā IUB katru gadu, sākot no 2026. gada, publicētu ziņojumu par sociāli atbildīgu iepirkumu īpatsvaru un labās prakses piemēriem. Atbildīgā institūcija ir IUB, sadarbojoties ar FM, LM un SIF.
Stimulējoši instrumenti pretendentiem: Laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam ieviest stimulus pretendentiem, piemēram, bonusa punktus vai zemākus nodrošinājuma nosacījumus. Rezultātu mērīs pēc to pretendentu skaita, kuri saņēmuši bonusa punktus, un pēc sociālo uzņēmumu uzvaru skaita iepirkumos. Atbildīgā institūcija ir IUB, bet līdzatbildīgās – LSUA, pašvaldības un nozaru asociācijas.
Apmācības un līgumu paraugi: Izstrādāt līgumu paraugus un nodrošināt apmācības iepirkumu speciālistiem. Plānots, ka līdz 2029. gadam tiks apmācīti vismaz 300 speciālisti. Par šo atbildīgs ir IUB sadarbībā ar LSUA, SIF un LM, un pasākums jāīsteno no 2026. līdz 2029. gadam.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: Izvērtēt un sagatavot grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Līdz 2027. gadam ir jāsagatavo un jāiesniedz tiesību akta grozījumu projekts par sociālo klauzulu piemērošanu. Atbildīgā institūcija ir FM, bet līdzatbildīgās – IUB, LM, SIF un Tieslietu ministrija (TM).
Šis priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumu (2023/C 421/01), kas uzsver nepieciešamību nodrošināt sociālās ekonomikas subjektiem piekļuvi tirgiem un publiskajam iepirkumam.
Pašreizējā plāna 6. sadaļā publiskie iepirkumi jau ir iekļauti kā sistēmisks rīcības virziens. Plānā ir paredzēts attīstīt sociāli atbildīgu iepirkumu praksi, izstrādāt stratēģisko iepirkumu ceļa karti līdz 2028. gadam un veicināt, lai valsts un pašvaldību pasūtītāji konsekventāk savās iepirkumu procedūrās iekļautu sociālās prasības. Tomēr tiek norādīts, ka dokumentā nav definēts monitoringa mehānisms, kas mērītu sociāli atbildīgu iepirkumu īpatsvaru, un nav paredzētas sankcijas, ja prasības netiktu ievērotas. Tāpat publisko iepirkumu sadaļa galvenokārt balstās uz vadlīnijām un informatīviem pasākumiem, bet tajā trūkst konkrētu juridisku prasību vai kvotu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts papildināt plāna 6. sadaļas 2. apakšsadaļu “Piekļuve darba tirgum un sociālā iekļaušana” ar jaunu pasākumu: “Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu kā nodarbinātības instrumenta attīstība”. Šī pasākuma ietvaros ir paredzēti šādi rezultāti un rādītāji:
Sistemātiskas sociālās prasības iepirkumos: Nodrošināt, ka publiskajos iepirkumos sistemātiski tiek iekļautas prasības par mērķa grupu nodarbinātību un taisnīgiem darba apstākļiem. Paredzēts, ka līdz 2029. gadam vismaz 30 % publisko iepirkumu ietvers sociālās klauzulas, bet pašvaldībām šis rādītājs līdz 2027. gadam jāsasniedz 15 % apmērā. Atbildīgā institūcija ir Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), bet līdzatbildīgās ir Labklājības ministrija (LM), Finanšu ministrija (FM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) un pašvaldības. Šis pasākums tiktu īstenots laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam.
Obligātas sociālās klauzulas noteiktās nozarēs: Paredzēts, ka noteiktās nozarēs, piemēram, sociālajos pakalpojumos, izglītībā, ēdināšanā, būvniecībā un apsardzes pakalpojumos, sociālās klauzulas tiks iekļautas obligāti. Mērķis ir panākt, ka 2029. gadā vismaz 50 % apsardzes pakalpojumu iepirkumu paredzēs mērķa grupu nodarbinātību, bet pārējās obligātajās nozarēs sociālās klauzulas tiks iekļautas 100 % iepirkumu. Par šo atbildīgs ir IUB sadarbībā ar LM, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, un pasākuma termiņš ir 2026–2029. gads.
Monitoringa mehānisma izveide: Izveidot monitoringa mehānismu sociāli atbildīgiem iepirkumiem. Rezultātā IUB katru gadu, sākot no 2026. gada, publicētu ziņojumu par sociāli atbildīgu iepirkumu īpatsvaru un labās prakses piemēriem. Atbildīgā institūcija ir IUB, sadarbojoties ar FM, LM un SIF.
Stimulējoši instrumenti pretendentiem: Laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam ieviest stimulus pretendentiem, piemēram, bonusa punktus vai zemākus nodrošinājuma nosacījumus. Rezultātu mērīs pēc to pretendentu skaita, kuri saņēmuši bonusa punktus, un pēc sociālo uzņēmumu uzvaru skaita iepirkumos. Atbildīgā institūcija ir IUB, bet līdzatbildīgās – LSUA, pašvaldības un nozaru asociācijas.
Apmācības un līgumu paraugi: Izstrādāt līgumu paraugus un nodrošināt apmācības iepirkumu speciālistiem. Plānots, ka līdz 2029. gadam tiks apmācīti vismaz 300 speciālisti. Par šo atbildīgs ir IUB sadarbībā ar LSUA, SIF un LM, un pasākums jāīsteno no 2026. līdz 2029. gadam.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: Izvērtēt un sagatavot grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Līdz 2027. gadam ir jāsagatavo un jāiesniedz tiesību akta grozījumu projekts par sociālo klauzulu piemērošanu. Atbildīgā institūcija ir FM, bet līdzatbildīgās – IUB, LM, SIF un Tieslietu ministrija (TM).
30.09.2025. 09:30
"EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN INVESTĪCIJAS LATVIJAI"
Priekšlikums par diasporas iesaisti Latvijas sociālajā ekonomikā atbilstoši Diasporas likumam
Latvijas diaspora ir liels, daudzveidīgs un arvien aktīvāks resurss valsts sociālekonomiskajā attīstībā. Pētījumi apliecina, ka Latvijas diasporai ir būtiska filantropijas un ieguldījumu loma un vēl neapgūts potenciāls sociālās ekonomikas jomā.
2018.gadā pieņemtais Diasporas likums paredz uzdevumju šo resursu mērķtiecīgi izmantot Latvijas attīstībai. Likuma 13. pants nosaka, ka iestādes īsteno pasākumus, lai iesaistītu diasporu investīciju veicināšanā un citās saimnieciskās sadarbības formās, bet 6. panta otrās daļas 5) punkta b) un c) apakšpunkti skaidri definē Labklājības ministrijas uzdevumus – veicināt diasporas integrāciju darba tirgū, kā arī koordinēt sadarbību ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tas nozīmē, ka diasporas dimensijas iekļaušana Sociālās ekonomikas plānā ir ne vien iespēja, bet arī normatīva prasība.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktais apjomīgais pētījums par diasporas ieguldījumu Latvijā (LU DMPC, 2018) rāda, ka ievērojama daļa diasporas pārstāvju jau azbalsta vai ir gatavi atbalstīt valsts attīstību ne tikai ar ziedojumiem kultūras un izglītības projektiem, bet arī ar strukturētākiem ieguldījumiem sociāli nozīmīgos mērķos, ja pastāv uzticama pārvaldība un caurskatāmi ietekmes rezultāti. Tas apliecina, ka diasporas plašā ziedošanas prakse un filantropija var pāraugt par sociālās investīcijas instrumentu, ja tiek izveidota atbilstoša ekosistēma.
Vienlaikus vairāki nesenie pētījumi un diskusijas, t.sk. ekonomikas forumi un Latvijas Universitātes analīze par diasporas investīciju interesi (2025), apstiprina, ka vēlme un interese investēt Latvijā ir liela, taču reālo darījumu skaits joprojām ir neliels. Galvenie šķēršļi ir nepietiekama informācija, uzticamu starpniekstruktūru trūkums, sarežģīta administratīvā vide un vājas saskares vietas starp diasporas investoriem un Latvijas projektiem. Šīs barjeras ir pārvaramas ar mērķtiecīgu koordināciju, regulāru “dealflow” procesu un mentoringa un prasmju nodošanas mehānismiem, kas diasporai dod skaidru un uzticamu kanālu līdzdalībai.
Sociālās ekonomikas plāna papildināšana ar diasporas dimensiju nodrošinās, ka diaspora kļūst par sistēmisku partneri Latvijas sociālajā ekonomikā. Institucionālais bloks (Diasporas darba grupa LM platformā, kompetenču un kontaktu karte, normatīvie uzlabojumi) nodrošinās koordinētu pārvaldību un ilgtspējīgas sadarbības pamatu. Savukārt mērķa grupu bloks (mentoringa programmas, “reverse mentoring”, prasmju “fast-track” integrācija un hakatoni ar diasporu) palīdzēs pārvērst diasporas zināšanas un vēlmi atbalstīt Latviju konkrētos nodarbinātības, inovāciju un sociālās uzņēmējdarbības rezultātos.
Šāda pieeja ļaus:
- mobilizēt diasporas sociālo kapitālu (mentorus, ekspertus, profesionālos tīklus un organizācijas kā, piemēram, esiLV);
- piesaistīt diasporas investīcijas un filantropiju sociālajiem uzņēmumiem un sociālajām inovācijām;
- veicināt diasporas praktisku iesaisti darba tirgū un uzņēmējdarbības ekosistēmā, turklāt tā sekmējot remigrāciju;
- stiprināt Latvijas sociālās ekonomikas noturību un spēju izmantot globālas iespējas.
Tādējādi diaspora no emocionāli motivēta, bet fragmentēti iesaistīta resursa kļūs par strukturētu Latvijas sociālās ekonomikas balstu, veicinot inovācijas, investīcijas un sabiedrības saliedētību.
Priekšlikumi
Institucionālais rīcības virziens
Rīcības virziens
Uzdevums
Rīcības
Atbildīgās iestādes
Termiņš
Finansējums
Rādītāji
5.2.1. Institucionālās kapacitātes stiprināšana un pārvaldība
Diasporas partnerības un pārvaldība sociālajā ekonomikā
1) Izveidot Sociālās ekonomikas un diasporas grupu LM vadībā vai pie Diasporas konsultatīvās padomes;
2) Izstrādāt un uzturēt diasporas kompetenču un kontaktu karti sociālajai ekonomikai;
3) Veikt normatīvos un politikas uzlabojumus, iekļaujot “diasporas dimensiju” sociālās ekonomikas politikā
LM (vadošā), ĀM, EM, SIF/SIKC, LIAA, ALTUM, pašvaldības, LASUA, esiLV.org
2026–2029
Valsts budžets, ESF+, citi ES fondi, diasporas organizāciju līdzfinansējums
Grupa darbojas (≥4 sēdes gadā, ≥30 diasporas pārstāvju iesaiste);
Datubāze ar ≥300 profiliem līdz 2027. gadam, ikgadējs atjauninājums;
≥3 politikas/normatīvie uzlabojumi līdz 2029. gadam
Mērķa grupas rīcības virziens
Rīcības virziens
Uzdevums
Rīcības
Atbildīgās iestādes
Termiņš
Finansējums
Rādītāji
5.2.2. Atbalsts mērķa grupām darba tirgū un sociālajā uzņēmējdarbībā
Diasporas prasmju, mentoru un līdzdalības ceļi sociālajā uzņēmējdarbībā
1) Ieviest diasporas mentoringa un “reverse mentoring” programmas;
2) Nodrošināt “fast-track” prasmju integrācijas programmas (apmaksātas prakses, pārkvalifikācija);
3) Organizēt tematiskās darbnīcas un hakatonus ar diasporas iesaisti
LM, NVA, SIF/SIKC, plānošanas reģioni, pašvaldības, sociālie uzņēmumi, LASUA, esiLV.org
2026–2029
Valsts budžets, ESF+, ERAF (kur attiecināms), privātie partneri, diasporas līdzfinansējums
≥60 mentorēšanas pāri;
≥150 cilvēku iesaistīti prasmju programmās (≥60% ar nodarbinātību pēc 6 mēn.);
≥12 darbnīcas/hakatoni; ≥400 dalībnieku; ≥40 jaunas partnerības
Latvijas diaspora ir liels, daudzveidīgs un arvien aktīvāks resurss valsts sociālekonomiskajā attīstībā. Pētījumi apliecina, ka Latvijas diasporai ir būtiska filantropijas un ieguldījumu loma un vēl neapgūts potenciāls sociālās ekonomikas jomā.
2018.gadā pieņemtais Diasporas likums paredz uzdevumju šo resursu mērķtiecīgi izmantot Latvijas attīstībai. Likuma 13. pants nosaka, ka iestādes īsteno pasākumus, lai iesaistītu diasporu investīciju veicināšanā un citās saimnieciskās sadarbības formās, bet 6. panta otrās daļas 5) punkta b) un c) apakšpunkti skaidri definē Labklājības ministrijas uzdevumus – veicināt diasporas integrāciju darba tirgū, kā arī koordinēt sadarbību ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā. Tas nozīmē, ka diasporas dimensijas iekļaušana Sociālās ekonomikas plānā ir ne vien iespēja, bet arī normatīva prasība.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktais apjomīgais pētījums par diasporas ieguldījumu Latvijā (LU DMPC, 2018) rāda, ka ievērojama daļa diasporas pārstāvju jau azbalsta vai ir gatavi atbalstīt valsts attīstību ne tikai ar ziedojumiem kultūras un izglītības projektiem, bet arī ar strukturētākiem ieguldījumiem sociāli nozīmīgos mērķos, ja pastāv uzticama pārvaldība un caurskatāmi ietekmes rezultāti. Tas apliecina, ka diasporas plašā ziedošanas prakse un filantropija var pāraugt par sociālās investīcijas instrumentu, ja tiek izveidota atbilstoša ekosistēma.
Vienlaikus vairāki nesenie pētījumi un diskusijas, t.sk. ekonomikas forumi un Latvijas Universitātes analīze par diasporas investīciju interesi (2025), apstiprina, ka vēlme un interese investēt Latvijā ir liela, taču reālo darījumu skaits joprojām ir neliels. Galvenie šķēršļi ir nepietiekama informācija, uzticamu starpniekstruktūru trūkums, sarežģīta administratīvā vide un vājas saskares vietas starp diasporas investoriem un Latvijas projektiem. Šīs barjeras ir pārvaramas ar mērķtiecīgu koordināciju, regulāru “dealflow” procesu un mentoringa un prasmju nodošanas mehānismiem, kas diasporai dod skaidru un uzticamu kanālu līdzdalībai.
Sociālās ekonomikas plāna papildināšana ar diasporas dimensiju nodrošinās, ka diaspora kļūst par sistēmisku partneri Latvijas sociālajā ekonomikā. Institucionālais bloks (Diasporas darba grupa LM platformā, kompetenču un kontaktu karte, normatīvie uzlabojumi) nodrošinās koordinētu pārvaldību un ilgtspējīgas sadarbības pamatu. Savukārt mērķa grupu bloks (mentoringa programmas, “reverse mentoring”, prasmju “fast-track” integrācija un hakatoni ar diasporu) palīdzēs pārvērst diasporas zināšanas un vēlmi atbalstīt Latviju konkrētos nodarbinātības, inovāciju un sociālās uzņēmējdarbības rezultātos.
Šāda pieeja ļaus:
- mobilizēt diasporas sociālo kapitālu (mentorus, ekspertus, profesionālos tīklus un organizācijas kā, piemēram, esiLV);
- piesaistīt diasporas investīcijas un filantropiju sociālajiem uzņēmumiem un sociālajām inovācijām;
- veicināt diasporas praktisku iesaisti darba tirgū un uzņēmējdarbības ekosistēmā, turklāt tā sekmējot remigrāciju;
- stiprināt Latvijas sociālās ekonomikas noturību un spēju izmantot globālas iespējas.
Tādējādi diaspora no emocionāli motivēta, bet fragmentēti iesaistīta resursa kļūs par strukturētu Latvijas sociālās ekonomikas balstu, veicinot inovācijas, investīcijas un sabiedrības saliedētību.
Priekšlikumi
Institucionālais rīcības virziens
Rīcības virziens
Uzdevums
Rīcības
Atbildīgās iestādes
Termiņš
Finansējums
Rādītāji
5.2.1. Institucionālās kapacitātes stiprināšana un pārvaldība
Diasporas partnerības un pārvaldība sociālajā ekonomikā
1) Izveidot Sociālās ekonomikas un diasporas grupu LM vadībā vai pie Diasporas konsultatīvās padomes;
2) Izstrādāt un uzturēt diasporas kompetenču un kontaktu karti sociālajai ekonomikai;
3) Veikt normatīvos un politikas uzlabojumus, iekļaujot “diasporas dimensiju” sociālās ekonomikas politikā
LM (vadošā), ĀM, EM, SIF/SIKC, LIAA, ALTUM, pašvaldības, LASUA, esiLV.org
2026–2029
Valsts budžets, ESF+, citi ES fondi, diasporas organizāciju līdzfinansējums
Grupa darbojas (≥4 sēdes gadā, ≥30 diasporas pārstāvju iesaiste);
Datubāze ar ≥300 profiliem līdz 2027. gadam, ikgadējs atjauninājums;
≥3 politikas/normatīvie uzlabojumi līdz 2029. gadam
Mērķa grupas rīcības virziens
Rīcības virziens
Uzdevums
Rīcības
Atbildīgās iestādes
Termiņš
Finansējums
Rādītāji
5.2.2. Atbalsts mērķa grupām darba tirgū un sociālajā uzņēmējdarbībā
Diasporas prasmju, mentoru un līdzdalības ceļi sociālajā uzņēmējdarbībā
1) Ieviest diasporas mentoringa un “reverse mentoring” programmas;
2) Nodrošināt “fast-track” prasmju integrācijas programmas (apmaksātas prakses, pārkvalifikācija);
3) Organizēt tematiskās darbnīcas un hakatonus ar diasporas iesaisti
LM, NVA, SIF/SIKC, plānošanas reģioni, pašvaldības, sociālie uzņēmumi, LASUA, esiLV.org
2026–2029
Valsts budžets, ESF+, ERAF (kur attiecināms), privātie partneri, diasporas līdzfinansējums
≥60 mentorēšanas pāri;
≥150 cilvēku iesaistīti prasmju programmās (≥60% ar nodarbinātību pēc 6 mēn.);
≥12 darbnīcas/hakatoni; ≥400 dalībnieku; ≥40 jaunas partnerības
04.10.2025. 10:12
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25