Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašlaik normatīvajā regulējumā ir pieļaujama inženierbūves gatavā būvizstrādājuma izmantošana, taču šajā aspektā regulējums ir ļoti vispārīgs, tas nenosaka rūpnieciski ražotas inženierbūves tehniskās dokumentācijas saturu. Līdz ar to rūpnieciski ražotas inženierbūves pircējam, iegādājoties inženierbūvi, nav iespējams pārliecināties, vai inženierbūve atbilst būves būtiskajām prasībām – vai ir nodrošināta inženierbūves konstrukciju mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība un lietošanas drošums.
Inženierbūvju būvniecības kārtību nosaka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi, bet mašīnu aprites kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām. Prasības šajos normatīvajos aktos ir atšķirīgas, līdz ar to būvniecības dalībnieki atšķirīgi piemēro regulējumu. Lai novērstu normatīvo aktu kolīziju, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos nepieciešams noteikt, ka minētie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošām mašīnām.
Inženierbūvju būvniecības kārtību nosaka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi, bet mašīnu aprites kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām. Prasības šajos normatīvajos aktos ir atšķirīgas, līdz ar to būvniecības dalībnieki atšķirīgi piemēro regulējumu. Lai novērstu normatīvo aktu kolīziju, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos nepieciešams noteikt, ka minētie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošām mašīnām.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas inženierbūves pircējam, iegādājoties inženierbūvi, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām. Precizēt regulējumu attiecībā uz inženierbūvju sastāvā esošajām mašīnām, kuru apriti regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
14.10.2025. - 28.10.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana paredzēta no 13.10.2025. līdz 27.10.2025.
Fiziskās personas
- būvspeciālisti projektēšanas jomas darbības sfērā būvniecības ierosinātāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi. Būvspeciālists tiks piesaistīts, lai izstrādātu tehnisko pasi vēl pirms inženierbūves piedāvāšanas Latvijas tirgū. Kopumā būvspeciālista darba apjoms un tam nepieciešamais laiks nepalielināsies salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu. Savukārt būvniecības ierosinātājs, iegādājoties rūpnieciski ražotu inženierbūvi, varēs izvērtēt tehnisko pasi un pārliecināties par inženierbūves atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. Ar tehniskās pases ieviešanu rūpnieciski ražoto inženierbūvju kopējās izmaksas, kas jāsedz būvniecības ierosinātājam, nepalielināsies.
Juridiskās personas
- rūpnieciski ražotu inženierbūvju ražotāji būvniecības ierosinātāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi. Tehniskās pases izstrādāšana ražotājam prasīs papildu finansējumu, taču sadārdzinājums būs neliels. Šobrīd nav iespējams objektīvi aprēķināt tehniskās pases izmaksas. Tas saistīts ar to, ka Latvijas tirgū tiek piedāvātas dažāda veida inženierbūves, kuru izmaksas tiek aprēķinātas individuāli. Savukārt būvniecības ierosinātājs, iegādājoties rūpnieciski ražotu inženierbūvi, varēs izvērtēt tehnisko pasi un pārliecināties par inženierbūves atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. Ar tehniskās pases ieviešanu rūpnieciski ražoto inženierbūvju kopējās izmaksas, kas jāsedz būvniecības ierosinātājam, nepalielināsies.
Sagatavoja
Andris Mālnieks (EM)
Atbildīgā persona
Jānis Salmiņš (EM)
Izsludināšanas datums
14.10.2025. 17:24
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
AS "Sadales tīkls"
Iebildums par Grozījumu projekta 1.1., 1.4., 1.5. punktu.
Elektroapgādes nozarē plaši tiek pielietotas rūpnieciski izgatavotas elektrotīkla iekārtas, piemēram, dažāda veida un izmēra elektrotīkla sadalnes (komutācijas, vadības, elektroenerģijas uzskaites u.tml.), konteinertipa sadales transformatoru apakšstacijas, lieljaudas stacionārie avārijas elektroapgādes ģeneratori, elektroenerģijas uzkrātuves konteinertipa izpildījumā u.tml. būves, kas no būvniecības regulējuma viedokļa tiek vai var tikt kvalificētas kā inženierbūves vai vismaz inženierbūves sastāvdaļas. Ar 2021.gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā tika nostiprināts inženierbūves jēdziens, likumprojekta anotācijā skaidrojot - " Tāpat jānorāda, ka kā inženierbūves, piemēram, klasificējamas ārējo inženiertīklu darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu (piemēram, apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtām, transformatoram, sūknim, gāzes sadalei u.c.) rūpnieciski izgatavotie ietvari, kas ir funkcionāli neatņemama ārējā inženiertīkla sastāvdaļa un nav atsevišķi (atrauti no ārējā inženiertīkla) lietojama būve, kā arī nav paredzēti ar inženiertīkla darbības nodrošināšanu nesaistītu funkciju izpildei. Papildus jānorāda, ka saskaņā ar starptautisko būvju klasifikāciju “Classification of types of construction (CC)” klasē 2412 kā inženierbūves ietilpst arī publiskie parki un botāniskie dārzi (izņemot šo dārzu ēkas). ".
Elektroapgādes joma ir ļoti detalizēti standartizēta ar starptautisko (IEC) un Eiropas standartu (EN) palīdzību, kas pārņemti arī Latvijas standartu statusā. Lielākoties visas elektrosistēmā pielietojamās iekārtas tiek izgatavotas atbilstoši attiecīgo iekārtu izgatavošanas standartiem. Piemēram, konteinertipa kompaktās transformatoru apakšstacijas tiek izgatavotas atbilstoši Latvijas standarta statusā pārņemtajam starptautiskajam standartam LVS EN IEC 62271-202:2022 "Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022)". Standarts nosaka izgatavošanas, testēšanas prasības un arī nodrošināmās dokumentācijas apjomu, lai nodrošinātu attiecīgās iekārtas (būves) būtiskās drošuma prasības (stiprība, elektrodrošība, ugunsdrošība, sprādzienbīstamības klase, ārējās piekļuves ierobežošana, lietošanas drošums u.tml) gan ierīkošanas, gan ekspluatācijas procesā. Attiecīgais standarts ietver arī informāciju par to, kāda informācija pusēm būtu jānorāda iepirkuma procedūras laikā. Līdzīgas prasības attiecībā uz zemsprieguma elektrotīkla sadalnēm nosaka standartu sērija LVS EN IEC 61439 "Zemsprieguma komutācijas un vadības aparatūras sadalnes". Piemēram, gaisvadu līniju izbūves starptautiskās prasības nosaka standartu sērijas LVS EN 50341 "Gaisvadu elektrolīnijas maiņspriegumam, kas pārsniedz 1 kV. 1. daļa: Vispārīgās prasības. Kopīgās specifikācijas" standarti, t.sk. valstu nacionālie pielikumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, AS "Sadales tīkls" ieskatā plānotais regulējums nebūtu vispārēji attiecināms pilnīgi uz visām inženierbūvēm. Jomās, kas ir tikpat detalizēti standartizētas kā elektroapgāde, papildu regulācija ar speciālo būvnoteikumu palīdzību AS "Sadales tīkls" ieskatā nebūtu nepieciešama. Elektroapgādes jomā iekārtas (inženierbūves) pasūtītājam un ražotājam ar starptautisko standartu palīdzību ir skaidri definēti galvenie iekārtu drošuma parametri, minimālais dokumentācijas apjoms un testēšanas metodes, kā rezultāta speciālo būvnoteikumu anotācijā minēto problemātiku nekādā veidā nevaram sasaistīt vismaz ar elektroapgādes nozares praksi. Ņemot vērā, ka elektrotīklā pielietotās iekārtas (inženierbūves) tiek piegādātas arī no ārvalstu ražotājiem, ārvalstu ražotājam, kas darbojas pēc starptautiska standarta noteiktajām prasībām, papildus specifisku nacionālo prasību izvirzīšana noteikti varētu kļūt par būtisku apgrūtinājumu, kā rezultātā var samazināties arī iekārtu piegādātāju konkurence. Praksē ierasts, ka parasti par iekārtu atbilstību kopumā atbilst tās ražotājs, tomēr būvnoteikumos piedāvātais risinājums paredz specifisku prasību, ka tieši ražotāja būvspeciālists nodrošina attiecīgas dokumentācijas izstrādi - nav izprotams, kā šo prasību izpildītu ārvalstu ražotājs un kā inžnierbūves pasūtītājs varēs pārliecināties par šīs prasības izpildi (ka dokumentāciju izgatavojis būvspeciālists). Jāņem vērā arī apsvērums, ka plānotais grozījumu spēkā stāšanās termiņš ir ļoti īss. Gadījumos, ja pastāv jau noslēgti ilgtermiņa iekārtu (inženierbūvju) piegādes līgumi (tipveida prakse - 2 gadu līgumi), kuru ietvaros pasūtītājs un ražotājs jau līguma noslēgšanas brīdī ir vienojušies gan par inženierbūves tehniskajiem parametriem, gan par pievienojamās dokumentācijas apjomu, jauno prasību piemērošana radītu būtisku apgrūtinājumu. Novērotā pieredze atticībā uz līdzīga veida prasību ieviešanu ir tāda, ka, piemēram, ar ES Regulām ieviestās jaunās prasības iekārtām visbiežāk tiek attiecinātas uz tiem līgumiem, kas ir noslēgti pēc jauno prasību spēkā stāšanās, lai neietekmētu jau esošos piegādes līgumus. Arī būvnoteikumos prasītos detalziētāki pārejas nosacījumi par piedāvāto prasību ieviešanu.
Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, aicinām paredzētās prasības neattiecināt vismaz uz elektroapgādes tīklu būvniecībā pielietotajām rūpnieciski izgatavotajām inženierbūvēm, jo to tehniskās prasības un dokumentācijas apjoms ir detalizēti noteikts starptautiskajos standartos.
Elektroapgādes nozarē plaši tiek pielietotas rūpnieciski izgatavotas elektrotīkla iekārtas, piemēram, dažāda veida un izmēra elektrotīkla sadalnes (komutācijas, vadības, elektroenerģijas uzskaites u.tml.), konteinertipa sadales transformatoru apakšstacijas, lieljaudas stacionārie avārijas elektroapgādes ģeneratori, elektroenerģijas uzkrātuves konteinertipa izpildījumā u.tml. būves, kas no būvniecības regulējuma viedokļa tiek vai var tikt kvalificētas kā inženierbūves vai vismaz inženierbūves sastāvdaļas. Ar 2021.gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā tika nostiprināts inženierbūves jēdziens, likumprojekta anotācijā skaidrojot - " Tāpat jānorāda, ka kā inženierbūves, piemēram, klasificējamas ārējo inženiertīklu darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu (piemēram, apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtām, transformatoram, sūknim, gāzes sadalei u.c.) rūpnieciski izgatavotie ietvari, kas ir funkcionāli neatņemama ārējā inženiertīkla sastāvdaļa un nav atsevišķi (atrauti no ārējā inženiertīkla) lietojama būve, kā arī nav paredzēti ar inženiertīkla darbības nodrošināšanu nesaistītu funkciju izpildei. Papildus jānorāda, ka saskaņā ar starptautisko būvju klasifikāciju “Classification of types of construction (CC)” klasē 2412 kā inženierbūves ietilpst arī publiskie parki un botāniskie dārzi (izņemot šo dārzu ēkas). ".
Elektroapgādes joma ir ļoti detalizēti standartizēta ar starptautisko (IEC) un Eiropas standartu (EN) palīdzību, kas pārņemti arī Latvijas standartu statusā. Lielākoties visas elektrosistēmā pielietojamās iekārtas tiek izgatavotas atbilstoši attiecīgo iekārtu izgatavošanas standartiem. Piemēram, konteinertipa kompaktās transformatoru apakšstacijas tiek izgatavotas atbilstoši Latvijas standarta statusā pārņemtajam starptautiskajam standartam LVS EN IEC 62271-202:2022 "Augstsprieguma komutācijas un vadības iekārtas. 202.daļa: Rūpnieciski izgatavotas maiņstrāvas apakšstacijas nominālajam spriegumam virs 1 kV un līdz 52 kV ieskaitot (IEC 62271-202:2022)". Standarts nosaka izgatavošanas, testēšanas prasības un arī nodrošināmās dokumentācijas apjomu, lai nodrošinātu attiecīgās iekārtas (būves) būtiskās drošuma prasības (stiprība, elektrodrošība, ugunsdrošība, sprādzienbīstamības klase, ārējās piekļuves ierobežošana, lietošanas drošums u.tml) gan ierīkošanas, gan ekspluatācijas procesā. Attiecīgais standarts ietver arī informāciju par to, kāda informācija pusēm būtu jānorāda iepirkuma procedūras laikā. Līdzīgas prasības attiecībā uz zemsprieguma elektrotīkla sadalnēm nosaka standartu sērija LVS EN IEC 61439 "Zemsprieguma komutācijas un vadības aparatūras sadalnes". Piemēram, gaisvadu līniju izbūves starptautiskās prasības nosaka standartu sērijas LVS EN 50341 "Gaisvadu elektrolīnijas maiņspriegumam, kas pārsniedz 1 kV. 1. daļa: Vispārīgās prasības. Kopīgās specifikācijas" standarti, t.sk. valstu nacionālie pielikumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, AS "Sadales tīkls" ieskatā plānotais regulējums nebūtu vispārēji attiecināms pilnīgi uz visām inženierbūvēm. Jomās, kas ir tikpat detalizēti standartizētas kā elektroapgāde, papildu regulācija ar speciālo būvnoteikumu palīdzību AS "Sadales tīkls" ieskatā nebūtu nepieciešama. Elektroapgādes jomā iekārtas (inženierbūves) pasūtītājam un ražotājam ar starptautisko standartu palīdzību ir skaidri definēti galvenie iekārtu drošuma parametri, minimālais dokumentācijas apjoms un testēšanas metodes, kā rezultāta speciālo būvnoteikumu anotācijā minēto problemātiku nekādā veidā nevaram sasaistīt vismaz ar elektroapgādes nozares praksi. Ņemot vērā, ka elektrotīklā pielietotās iekārtas (inženierbūves) tiek piegādātas arī no ārvalstu ražotājiem, ārvalstu ražotājam, kas darbojas pēc starptautiska standarta noteiktajām prasībām, papildus specifisku nacionālo prasību izvirzīšana noteikti varētu kļūt par būtisku apgrūtinājumu, kā rezultātā var samazināties arī iekārtu piegādātāju konkurence. Praksē ierasts, ka parasti par iekārtu atbilstību kopumā atbilst tās ražotājs, tomēr būvnoteikumos piedāvātais risinājums paredz specifisku prasību, ka tieši ražotāja būvspeciālists nodrošina attiecīgas dokumentācijas izstrādi - nav izprotams, kā šo prasību izpildītu ārvalstu ražotājs un kā inžnierbūves pasūtītājs varēs pārliecināties par šīs prasības izpildi (ka dokumentāciju izgatavojis būvspeciālists). Jāņem vērā arī apsvērums, ka plānotais grozījumu spēkā stāšanās termiņš ir ļoti īss. Gadījumos, ja pastāv jau noslēgti ilgtermiņa iekārtu (inženierbūvju) piegādes līgumi (tipveida prakse - 2 gadu līgumi), kuru ietvaros pasūtītājs un ražotājs jau līguma noslēgšanas brīdī ir vienojušies gan par inženierbūves tehniskajiem parametriem, gan par pievienojamās dokumentācijas apjomu, jauno prasību piemērošana radītu būtisku apgrūtinājumu. Novērotā pieredze atticībā uz līdzīga veida prasību ieviešanu ir tāda, ka, piemēram, ar ES Regulām ieviestās jaunās prasības iekārtām visbiežāk tiek attiecinātas uz tiem līgumiem, kas ir noslēgti pēc jauno prasību spēkā stāšanās, lai neietekmētu jau esošos piegādes līgumus. Arī būvnoteikumos prasītos detalziētāki pārejas nosacījumi par piedāvāto prasību ieviešanu.
Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, aicinām paredzētās prasības neattiecināt vismaz uz elektroapgādes tīklu būvniecībā pielietotajām rūpnieciski izgatavotajām inženierbūvēm, jo to tehniskās prasības un dokumentācijas apjoms ir detalizēti noteikts starptautiskajos standartos.
28.10.2025. 16:57
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25