Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Stājoties spēkā Grāmatvedības likumā noteiktajam strukturētu e-rēķinu lietošanas obligātumam, Latvijā nav noteikti skaidri nosacījumi e-rēķinu apritei starp Grāmatvedības likuma subjektiem (uzņēmumiem), un ir jānodrošina vienota pieeja e-rēķinu datu nodošanā Valsts ieņēmumumu dienestam.
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā organizē un īsteno strukturēta e-rēķina apriti un kādā iesniedz strukturētu e-rēķinu datus Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī noteikti datu apmaiņas kanāli e-rēķinu datu nodošanai VID.
Politikas jomas
Grāmatvedība; Budžeta un finanšu politika
Teritorija
LR
Norises laiks
09.06.2025. - 23.06.2025.
Informācija
Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Oksana Hvaleja (VID)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
09.06.2025. 17:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ginta Aizpuriete - Mikrosabiedrība
Lai nepamatoti nenoslogotu un nepadarītu mazo un vidējo uzņēmēju grāmatvedību par reāli nepaveicamu, iesaku saimnieciskās darbības veicējiem un sabiedrību kategorijām pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta, kas iedalās kā mikrosabiedrības un mazas sabiedrības, elektroniskos rēķinus savstarpējos norēķinos un darījumos ieviest pēc brīvprātības principa vai pēc savstarpējās vienošanās. Reāli vairākumam iepriekš nosauktajām uzņēmumu kategorijām, arī šīs jaunas Ministru kabineta noteikumu projekta normas nav un nebūs izpildāmas.
P.s. To varu apgalvot kā praktizējoša grāmatvede vairākos mikrouzņēmumos. Ieviešot šīs normatīvo aktu normas, tas būs viens no faktoriem, kas veicinās mikrosabiedrības beigt savu darbību. Esmu jau vairākkārt dažādām iestādēm uzņēmēju vārdā lūgusi - Lūdzu ļaujiet strādāt un atvieglojiet jau tā tik milzīgo birokrātiju, uzliekot vienādu slogu visām sabiedrībām. Labprāt varu savu priekšlikumu pamatot ar faktiem no reālās dzīves.
Ar cieņu, G.Aizpuriete
Alūksnes novads
P.s. To varu apgalvot kā praktizējoša grāmatvede vairākos mikrouzņēmumos. Ieviešot šīs normatīvo aktu normas, tas būs viens no faktoriem, kas veicinās mikrosabiedrības beigt savu darbību. Esmu jau vairākkārt dažādām iestādēm uzņēmēju vārdā lūgusi - Lūdzu ļaujiet strādāt un atvieglojiet jau tā tik milzīgo birokrātiju, uzliekot vienādu slogu visām sabiedrībām. Labprāt varu savu priekšlikumu pamatot ar faktiem no reālās dzīves.
Ar cieņu, G.Aizpuriete
Alūksnes novads
12.06.2025. 21:09
Renāte Soms - Saimnieciskās darbības veicējs,mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs
Esmu PRET e-reķinu ieviešanas arī saimnieciskās darbības veicējiem. Un esmu par e-reķinu PĒC BRVPRATĪBAS PRINCIPA vai pēc savstarpējas vienošanās ar klientu. Jo man kā pakalpojumu sniedzejam ir klienti, kuriem NAV e-adreses un viņi to neaktivizes tikai e-reķinu deļ. Un ir klienti, sadarbibas uzņēmumi, kuriem es nevarēšu nosūtīt e-reķinu un līdz, ar to man darījums nebūs un attiecīgi par šo pasūtījumu nebūs peļņas. Tas ir apgrūtinoši un nav izpildāms jau tagad. Ja klientiem nav latvija .lv aktivizeta e-adrese nosūtīt e-rēķinu NAV iespējams lidz ar to citu e-rēķina nosutīšanas veidu man nav lidz ar to nebūs manas saimnieciskai farbibai bus beigas, jo klientiem, kuriem bus vajadzigs rekins busu spuesta atteikt pakalpojumu. Ieviešot e-rēķinu būšu spiesta slēgt savu darbību vai darboties, tikai ar darījumiem skaidrā naudā vai zaudējot jau esošos sadarbības partnerus. Tāpēc esmu PRET e-rēķinu un lūdzu ļaujiet strādāt bez šī sarežģījuma e-rekins, kas novedīs manu saimniecisko darbību līdz tās izbeigšanai, jo jau tā milzīgā birokrātija apgrūtina jau apgrūtina manu darbību.
Esmu PRET šo formu e-rēķins.
Esmu PRET šo formu e-rēķins.
16.06.2025. 08:56
Rīgas Tehniskā universitāte
Priekšlikums: MK noteikumos skaidrāk norādīt, ka informācija VID ir jāsniedz tikai par izrakstītajiem nevis saņemtajiem rēķiniem vai visiem rēķiniem.
Priekšlikums: ir pretruna starp anotācijā un MK noteikumos minēto “rēķinu statusa atzīmēšanu”, kas ir savukārt pieminēts Anotācijā. Attiecīgi nav skaidrs, vai nav plānots ieviest šādu funkcionalitāti 6.p. minētajā risinājumā. Nav skaidra statusu atzīmēšanas liederība un bez skaidra mērķa tā ir tikai nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, izstrādājot šādu funkcionalitāti un attiecīgi arī uzņēmumu pusē pēc tam veicot šādas atzīmes. Aicinājums precizēt anotāciju atbilstoši MK noteikumu projekta saturam un izvērtēt rēķinu statusa atzīmēšanas lietderību.
Priekšlikums: precizēt 11.2. p., kas nosaka ierobežojumu par labu VID nevis uzņēmējām. Svarīgi, lai uzņēmēji var spēt izsekot līdz un nodrošināt savlaicīgi, ka šīs sistēmas darbojas un e-rēķinu nodošana darbojas.
Priekšlikums: nav skaidrs 14. p. jeb nolasāms, ka uzņēmējam būs papildu administratīvais slogs – kaut kādā veidā pārliecināties, ka nejauši nav līdz VID nokļuvis 2 reizes viens un tas pats e-rēķins. MK noteikumu projektā būtu jāparedz, ka 6.p. noteiktais risinājums nodrošina, ka nav iespējams augšupielādēt 2 reizes vienu un to pašu e-rēķinu.
Priekšlikums: aicinājums precizēt 15. punkta mērķi, lai skaidrāk norādītu, kāpēc tieši 5 darbdienu laikā jāveic šis uzdevums, jo šis ir papildu administratīvais slogs uzņēmējam, t.sk. kontekstā ar šim punktam sekojošajiem punktiem, ka jāraksta VID skaidrojumi un paskaidrojumi.
Priekšlikums: ja VID ir svarīgi saņemt e-rēķinus, tad aicinājums būtu noteikt, ka visi caur e-adresi nosūtāmie e-rēķini ir uzreiz nododami/saņemami šai VID datu bāzei un līdzīgi arī pārējos gadījumos, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina e-rēķinu apriti, grāmatvedības sistēmu darbību, nodrošina e-rēķina augšupielādi VID, t.sk. šie pakalpojumu sniedzēji, tad arī informē VID, ja par kādu kādos brīžos to nav īstenojuši.
Priekšlikums: ir pretruna starp anotācijā un MK noteikumos minēto “rēķinu statusa atzīmēšanu”, kas ir savukārt pieminēts Anotācijā. Attiecīgi nav skaidrs, vai nav plānots ieviest šādu funkcionalitāti 6.p. minētajā risinājumā. Nav skaidra statusu atzīmēšanas liederība un bez skaidra mērķa tā ir tikai nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, izstrādājot šādu funkcionalitāti un attiecīgi arī uzņēmumu pusē pēc tam veicot šādas atzīmes. Aicinājums precizēt anotāciju atbilstoši MK noteikumu projekta saturam un izvērtēt rēķinu statusa atzīmēšanas lietderību.
Priekšlikums: precizēt 11.2. p., kas nosaka ierobežojumu par labu VID nevis uzņēmējām. Svarīgi, lai uzņēmēji var spēt izsekot līdz un nodrošināt savlaicīgi, ka šīs sistēmas darbojas un e-rēķinu nodošana darbojas.
Priekšlikums: nav skaidrs 14. p. jeb nolasāms, ka uzņēmējam būs papildu administratīvais slogs – kaut kādā veidā pārliecināties, ka nejauši nav līdz VID nokļuvis 2 reizes viens un tas pats e-rēķins. MK noteikumu projektā būtu jāparedz, ka 6.p. noteiktais risinājums nodrošina, ka nav iespējams augšupielādēt 2 reizes vienu un to pašu e-rēķinu.
Priekšlikums: aicinājums precizēt 15. punkta mērķi, lai skaidrāk norādītu, kāpēc tieši 5 darbdienu laikā jāveic šis uzdevums, jo šis ir papildu administratīvais slogs uzņēmējam, t.sk. kontekstā ar šim punktam sekojošajiem punktiem, ka jāraksta VID skaidrojumi un paskaidrojumi.
Priekšlikums: ja VID ir svarīgi saņemt e-rēķinus, tad aicinājums būtu noteikt, ka visi caur e-adresi nosūtāmie e-rēķini ir uzreiz nododami/saņemami šai VID datu bāzei un līdzīgi arī pārējos gadījumos, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina e-rēķinu apriti, grāmatvedības sistēmu darbību, nodrošina e-rēķina augšupielādi VID, t.sk. šie pakalpojumu sniedzēji, tad arī informē VID, ja par kādu kādos brīžos to nav īstenojuši.
19.06.2025. 16:07
Jevgenija Zaiceva - Latvijas grāmatvežu un ekonomistu korporācija
Labdien, visos materiālos par e-rēķinu ir apskatama tikai vienu e-rēķinu lietotāju puse - rēķina izrakstītājs vai operātors pēc MK noteikumiem. Bet neviens ne skatas un neskaidro tas problēmas un riskus, kuras izveidosies otrai e-rēķinu lielotāju pusei - rēķinu saņēmējam / pakalpojumu saņēmējam. Šeit jau uzreiz ir pārskatami gan krapšanas shēmas, gam administrātīvu slogu un izdevumu pieaugums!, kā arī ēnas ekonomikas shēmas iestrāde!
Saņēmot jeb kutu rēķinu pakalpojumu saņēmejs, pamata vadītājs vai atbildīga persona - parliecinas / novērte / par to, ka rēķins ir izrakstīts PAREIZ = par pakalpojumu, kuru uzņēmums saņem vai kura viņam ir vajadzīga. Un tas notiek manuāli - vienkaršī ieskatajos rēķinā papirā vai uz datora ekrana - uz cilvēkām saprotāmu rēķinu informāciju.
E-rēķins pēc būtības ir informācija / hml-formāta - tas ir informācija, kura saprotama tikai dator sistēmai! Kuru normālu uztver tikai dators un šī e-rēķinu informāciju pie pakalpojumu saņēmēja ir pareszēts uzreiz ieslēgt uzskaites dator programmā, bez manuāla, cilvēka novērtēšana. Talāk datorprogramma uzliks to naudas plūsmā un e-rēķins būs apmaksāts! - Lūk klasiska shēma krapšanai - krapnusku e-rēķinu izrakstīšanai, jo dators pakalpojumu būtību ne vērte. Tas sen zināma krapnieciska shēma.
Un tādēļ, lai izvairīties no iespējam krapniekiem ir jāveido papildu saņemto e-rēķina kontrolpunktu - cilvēku iespēju izlasit e-rēķinu cilvēku sapratama formātā - papīrā vai uz datora ekranā. Lai to nodrošināt, būs vajadzīgi speciāli dešifratoru programmas! Tas ir nauda, papildu laiks un papaildu, otro reizi e-rēķinu datu šifrēšana - sākuma e-rēķinu izrakstītais un to nosutēšanas brīdi, e-rēķinu datus šire HML formātā, e-rēķinu saņēmaijs, to atšifre pdf.vai cita lasama formātā un pēc e-rēķina novērtēšana to atkal šifre HNL formātā, lai ieslēgt uszkaites programmā.
Atteicība par Noteikumiem - pilnīgi nepārdomats ir e-rēķinu iesniegšanas VID termiņš. Vajag notiekt dažadi terimiņi - lieliem, ar speciālam programmam - on-line režīmā, ka tagad noteik ar medīcīnas darījumu kvītiem, talāk no izrakstītu e-rēķinu skaitā - virs 1000 mēnesī - 15.25 un 5.datuma, no 501 līdz 1000 - 15 un 5 datuma, no 101 līdz 500 - 5.datuma / 1 reizi mēnesī, līdz 100 rēķiniem mēnesī - 1 reizi ceturksņī. Tas nopietni mazinas pieaugušu ar e-rēķinu izrakstīšanas administratīvu slogu.
Un vēl viena problēma - rēķini, kurus par pakalpojumiem operātors izraksta fiziskam personām, kā tie ro lasis? Visvairāk problēmas un neizpratni ir ar rēķiniem par namu pārvalde - tur taču ir tris daļas - (1) apsaimniekošanas maksa / einākums, (2) uzkrājums remontiem, (3) maksa par komunalpakalpojumis / inkasācija!
Saņēmot jeb kutu rēķinu pakalpojumu saņēmejs, pamata vadītājs vai atbildīga persona - parliecinas / novērte / par to, ka rēķins ir izrakstīts PAREIZ = par pakalpojumu, kuru uzņēmums saņem vai kura viņam ir vajadzīga. Un tas notiek manuāli - vienkaršī ieskatajos rēķinā papirā vai uz datora ekrana - uz cilvēkām saprotāmu rēķinu informāciju.
E-rēķins pēc būtības ir informācija / hml-formāta - tas ir informācija, kura saprotama tikai dator sistēmai! Kuru normālu uztver tikai dators un šī e-rēķinu informāciju pie pakalpojumu saņēmēja ir pareszēts uzreiz ieslēgt uzskaites dator programmā, bez manuāla, cilvēka novērtēšana. Talāk datorprogramma uzliks to naudas plūsmā un e-rēķins būs apmaksāts! - Lūk klasiska shēma krapšanai - krapnusku e-rēķinu izrakstīšanai, jo dators pakalpojumu būtību ne vērte. Tas sen zināma krapnieciska shēma.
Un tādēļ, lai izvairīties no iespējam krapniekiem ir jāveido papildu saņemto e-rēķina kontrolpunktu - cilvēku iespēju izlasit e-rēķinu cilvēku sapratama formātā - papīrā vai uz datora ekranā. Lai to nodrošināt, būs vajadzīgi speciāli dešifratoru programmas! Tas ir nauda, papildu laiks un papaildu, otro reizi e-rēķinu datu šifrēšana - sākuma e-rēķinu izrakstītais un to nosutēšanas brīdi, e-rēķinu datus šire HML formātā, e-rēķinu saņēmaijs, to atšifre pdf.vai cita lasama formātā un pēc e-rēķina novērtēšana to atkal šifre HNL formātā, lai ieslēgt uszkaites programmā.
Atteicība par Noteikumiem - pilnīgi nepārdomats ir e-rēķinu iesniegšanas VID termiņš. Vajag notiekt dažadi terimiņi - lieliem, ar speciālam programmam - on-line režīmā, ka tagad noteik ar medīcīnas darījumu kvītiem, talāk no izrakstītu e-rēķinu skaitā - virs 1000 mēnesī - 15.25 un 5.datuma, no 501 līdz 1000 - 15 un 5 datuma, no 101 līdz 500 - 5.datuma / 1 reizi mēnesī, līdz 100 rēķiniem mēnesī - 1 reizi ceturksņī. Tas nopietni mazinas pieaugušu ar e-rēķinu izrakstīšanas administratīvu slogu.
Un vēl viena problēma - rēķini, kurus par pakalpojumiem operātors izraksta fiziskam personām, kā tie ro lasis? Visvairāk problēmas un neizpratni ir ar rēķiniem par namu pārvalde - tur taču ir tris daļas - (1) apsaimniekošanas maksa / einākums, (2) uzkrājums remontiem, (3) maksa par komunalpakalpojumis / inkasācija!
19.06.2025. 18:35
Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"
Ministru kabineta noteikumu projekts pašreizējā redakcijā neatbilst tiem mērķiem, kas ir definēti attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tas galvenokārt ir saistīts ar šādiem trūkumiem:
1) Esošajā regulējumā ir paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kuriem uzņēmumiem jāsniedz informācija VID PVN deklarāciju pielikumos. Savukārt jaunais projekts pietiekami neaptver prasību iesniegt VID informāciju arī par darījumiem ar fiziskām personām, kas nozīmē, ka daļa darījumu var netikt uzskaitīti.
2) Pašreizējā PVN deklarāciju sistēmā informācija par darījumiem tiek nodota VID no abām iesaistītajām pusēm, ja abas puses ir PVN maksātājas un attiecīgi iesniedz PVN deklarācijas. Turpretī šī prasība jaunajā projektā nav skaidri ietverta, radot risku, ka VID rīcībā nonāks nepilnīga informācija.
Otrs iebildums attiecas uz informācijas detalizācijas pakāpi, kas paredzēta e-rēķinu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pašreizējā noteikumu projekta redakcijā tiek paredzēts nodot VID e-rēķinu pamatinformāciju, kas satur pilnu informāciju par veiktajiem darījumiem. Tā ietver arī datus, kas klasificējami kā komercinformācija un kurus darījumu partneri var glabāt kā konfidenciālus.
Ņemot vērā, ka jau šobrīd PVN deklarācijas pielikumi paredz uzņēmumiem pienākumu sniegt VID informāciju par darījumiem nepieciešamajā detalizācijas pakāpē, priekšlikums ir saglabāt esošo kārtību. Tas nodrošinātu līdzsvaru starp nepieciešamību VID iegūt informāciju nodokļu administrēšanai un komercinformācijas konfidencialitātes aizsardzību starp darījumu partneriem.
Tāpēc priekšlikums ir nevirzīt (vai būtiski pārskaitīt saskaņojot izmaiņas arī PVN deklarāciju aizpildes kontekstā) normu par e-rēķinu automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, saglabājot spēkā esošo regulējumu:
1. Jo tiek radīts papildu administratīvs slogs uzņēmējiem izpildot normu par e-rēķinu obligātu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam neskatoties uz to, ka paralēli normatīvie akti jau nosaka šo datu nodošanu VID izmantojot PVN deklarāciju pielikumus.
2. Esošā kārtība PVN deklarācijas sagatavošanā nosaka atšķirīgus nosacījumus informācijas nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam PVN deklarācijas pielikumā (fiziskās personas, darījumu limits sākot ar kuru informācija tiek nodota VID, abas darījumā iesaistītās puses iekļauj informāciju PVN deklarācijā).
3. Ņemot vērā esošo kārtību PVN deklarāciju sagatavošanā, paralēli šai jaunai kārtībai, tiek saglabāta kārtība darījumu ziņošanai iekļaujot informāciju PVN deklarācijas pielikumos.
Vienlaicīgi šie iebildumi nekādā gadījumā neietekmē viedokli, ka e-rēķinu aprite ir jāvirza.
1.Piegādes kanālu koncepts un operatoru definīcija
Ieteikums: Precizēt un pārskatīt Ministru kabineta noteikumu projektā iekļautos punktus, kas attiecas uz piegādes kanāliem (4. punkts, 5. punkts) un pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīciju (2.2. punkts).
Pamatojums:
- Pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīcija: Pašreizējā definīcija nav pietiekami skaidra un var radīt pārpratumus. Grāmatvedības sistēma, kas ģenerē e-rēķina XML failu, nav uzskatāma par operatoru. Operators ir uzņēmums, kas nodrošina drošu piegādes kanālu un konversiju (ja nepieciešams). Nepieciešams skaidri nodalīt e-rēķinu sagatavošanas rīkus no e-rēķinu operatoru pakalpojumiem, lai nodrošinātu skaidrību tirgus dalībniekiem.
- Piegādes kanālu koncepts un uzņēmumu savstarpējās vienošanās: 5. punkts, kas paredz uzņēmumu savstarpēju vienošanos par piegādes kanālu, ir pretrunā ar e-rēķinu ieviešanas mērķi – efektivitātes paaugstināšanu un administratīvā sloga samazināšanu. Šāda prasība radīs ievērojamus administratīvos šķēršļus, īpaši uzņēmumiem ar lielu sadarbības partneru skaitu. Latvijai ir jāpaliek pie decentralizēta operatoru modeļa, taču tam nepieciešama efektīva infrastruktūra.
Nepieciešamie uzlabojumi: Balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, nepieciešams nodrošināt:
- Operatoru savstarpējo savienojamību (roaming): Lai uzņēmumi varētu sūtīt e-rēķinus jebkuram partnerim neatkarīgi no izmantotā operatora.
- Kopīga adrešu grāmata vai reģistrs: Valstiska adrešu grāmata, kurā uzņēmumi reģistrētu savu e-rēķinu saņemšanas adresi, ievērojami vienkāršotu procesu un novērstu individuālas vienošanās nepieciešamību.
2. E-rēķinu ziņojumu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam un API versiju vadība
Ieteikums: Precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 11.2. punktu, kas attiecas uz automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un sniegt detalizētu informāciju par ar to saistītajiem procesiem.
Pamatojums:
Formulējums "aktuāla programmatūras versija integrācijai ar Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu" ir pārāk vispārīgs un rada neskaidrības. Nav saprotams, vai tas attiecas uz:
- pašu e-adreses sistēmas programmatūras versiju;
- integrācijas risinājumu (piemēram, API - Application Programming Interface versiju);
- vai citu saistīto komponentu versijām.
API versiju vadība: Ja runa ir par API versijām (kas ir visvarbūtīgākais scenārijs), rodas būtiski jautājumi par versiju vadību:
- Vai tiks izmantota versionēšana (piemēram, v1, v2, v3)?
- Vai tiks veidoti jauni API endpointi?
- Kāds būs pārejas periods, ja vecie endpointi vai versijas tiks atceltas? Uzņēmumiem ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotu savas sistēmas jaunajām versijām.
Informēšanas un pārejas periodu nodrošināšana: Lai nodrošinātu veiksmīgu integrāciju un izvairītos no darbības pārtraukumiem, ir obligāti jāsniedz skaidra informācija par:
- Izmaiņu paziņošanas kārtību: Kā un cik laicīgi uzņēmumi tiks informēti par gaidāmajām API izmaiņām vai jaunām versijām?
- Pārejas periodiem: Cik ilgs pārejas periods tiks nodrošināts starp veco un jauno versiju, lai uzņēmumi varētu veikt nepieciešamās adaptācijas un testēšanu? Šim periodam jābūt pietiekami garam, lai neradītu papildu slogu un riskus.
3. Atbildība par e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Ieteikums: Skaidri definēt atbildību par e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) visos Ministru kabineta noteikumu projektā minētajos piegādes kanālu scenārijos.
Pamatojums:
- Nenoteikta atbildība: Pašreizējais noteikumu projekts rada neskaidrību par to, kurš ir atbildīgs par e-rēķina nodošanu VID. Iespējamie varianti – sūtītājs, saņēmējs, e-adrese vai operators – nav skaidri nodalīti, kas var novest pie situācijām, kad e-rēķins netiek iesniegts vai tiek iesniegts vairākkārt (piemēram, ja sūtītājs un operators cenšas nodot to pašu rēķinu VID neatkarīgi).
- Vienreizējas iesniegšanas kontrole (14. punkts): Punkts "E-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi" ir svarīgs, taču nemainot un papildus neskaidrojot atbildību par e-rēķina iesniegšanu kontrole būs iespējama tikai VID pusē.
Risinājumi:
- Skaidri definēt atbildīgo pusi: Noteikt, vai par e-rēķina nodošanu VID vienmēr ir atbildīgs sūtītājs vai saņēmējs. Ideāli, ja sistēma paredzētu viena un tā paša e-rēķina ziņojuma nodošanu tikai no vienas puses, visticamāk, sūtītāja.
- 11.1 punkts paredz, ka "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam". E-adrese ir sūtītājs tikai gadījumā ar latvija.lv formu un par šiem rēķiniem VID varētu ziņot e-adrese. Ja e-adresē e-rēķins tiek iesūtīts caur API, tad e-adrese ir saņēmējs un par šiem rēķiniem VID ziņo sūtītājs.
- Ja paliek esošais risinājums, kad e-adrese nodod e-rēķinu VID gan sūtītāja, gan saņēmēja lomā, tad VID ir jānodrošina dublikātu kontrole.
4. E-rēķinu nodošana VID pārejas periodā (2026. gada janvāris-marts)
Ieteikums: Precizēt Ministru kabineta noteikumu projektā ietverto pārejas periodu attiecībā uz e-rēķinu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam, nodrošinot skaidru rīcības kārtību.
Pamatojums:
Neskaidrības pārejas periodā: Noteikumu projekta 19. un 22. punkta formulējums rada neskaidrību par to, kā tiks organizēta e-rēķinu nodošana VID laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. martam.
19.punkts norāda, ka III nodaļa (par e-rēķinu apriti starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem, t.sk. obligātumu) stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Savukārt 22. punkts nosaka, ka automātiska e-rēķinu ziņojumu saņemšana VID, izmantojot oficiālo elektronisko adresi (4.1. apakšpunkts), sākas tikai ar 2026. gada 30. martu.
Risinājumi:
- Skaidri definēt VID nodošanas kārtību pārejas periodā: Noteikt, kādā veidā e-rēķinu ziņojumi jānodod VID no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam, ja tiek izmantots oficiālās elektroniskās adreses piegādes kanāls.
- Apsvērt sinhronizāciju: Iespējams, pārskatīt termiņus, lai e-rēķinu nodošana VID no e-adreses būtu pieejama vienlaicīgi ar obligātuma stāšanos spēkā. Ja nē, tad skaidri aprakstīt alternatīvo nodošanas mehānismu šim periodam.
- Informēšana: Nodrošināt savlaicīgu un skaidru komunikāciju ar uzņēmumiem par jebkādām pārejas kārtībām, lai tie varētu laicīgi sagatavoties.
5. E-rēķinu noraidīšanas, atcelšanas un koriģēšanas kārtība
Ieteikums: Ministru kabineta noteikumu projektā skaidri definēt un aprakstīt e-rēķinu noraidīšanas, atcelšanas un koriģēšanas iespējas, kā arī norādīt vēlamo praksi kļūdu labošanai.
Pamatojums:
- Trūkstoša skaidrība: Pašreizējā noteikumu projektā nav aprakstītas procedūras e-rēķinu noraidīšanai, atcelšanai vai koriģēšanai. Tas rada neskaidrību par to, kā rīkoties kļūdu gadījumos, kas ir neizbēgama darījumu sastāvdaļa.
- Atšķirības no "papīra" prakses: "Papīra" vai PDF rēķinu apritē bieži tiek izmantota vienkāršota kļūdu labošanas prakse, piemēram, vienojoties par kļūdainā rēķina ignorēšanu un jauna, labota rēķina nosūtīšanu. E-rēķinu gadījumā, īpaši ņemot vērā automatizēto apstrādi un datu iesniegšanu VID, šāda praksi var nebūt pieļaujama vai tā radīs sistēmiskas problēmas.
- Kredītrēķinu loma: Ir nepieciešams skaidrojums, vai e-rēķinu kļūdu labošanai obligāti vienmēr būs jāizmanto kredītrēķini, vai arī tiks paredzētas citas, vienkāršākas iespējas (piemēram, e-rēķina anulēšana vai aizvietošana ar labotu versiju pirms tā faktiskās apstrādes, ja kļūda tiek konstatēta ļoti ātri). Kredītrēķinu izmantošana katrai sīkai kļūdai var palielināt administratīvo slogu un sarežģīt grāmatvedības uzskaiti.
Risinājumi:
- Definēt e-rēķinu noraidīšanas mehānismu: Skaidri aprakstīt, kā saņēmējs var noraidīt e-rēķinu, ja tajā ir kļūdas vai tas nav pieņemams, un kāda informācija par to tiek nosūtīta sūtītājam.
- Aprakstīt e-rēķinu atcelšanas/anulēšanas iespējas: Ja e-rēķins tiek atcelts pirms tā apstrādes vai iesniegšanas VID, ir jābūt skaidrai procedūrai tā anulēšanai.
- Noteikt koriģēšanas kārtību: Precizēt, vai primārais kļūdu labošanas veids būs kredītrēķinu izrakstīšana, vai arī tiks pieļautas citas korekcijas metodes, piemēram, jaunas e-rēķina versijas iesniegšana ar norādi par iepriekšējā rēķina labojumu. Ja pieļaujamas vairākas metodes, tad noteikumos jānorāda to piemērošanas nosacījumi.
6. Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 2.2. punktā sniegto pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīciju - aprakstīt plašāk tiem pakalpojumu sniegšanas ietvaros piešķirtās tiesības. Uzņēmumam, kas izmanto pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu jābūt iespējai pilnībā paļauties uz to, ka pakalpojumu sniedzējs iegūs e-rēķina saņēmēja pareizo e-rēķina piegādes adresi (e-adrese vai cits pakalpojuma sniedzējs). Lūdzam paredzēt operatoru tiesības sūtīt e-rēķinus citam operatoram, ja ir zināms, ka saņēmējs ir tā operatora klients (t..s. e-rēķinu operatoru roamings).
7. Atbilstoši Noteikumu projekta 4. punktam uzņēmumi var izmantot vienu vai vairākus piegādes kanālus e-rēķinu apritei. Savukārt Noteikumu projekta 5.punkts noteic, ka Uzņēmumi vienojas par savstarpēji izmantojamo piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei. Vienošanās visos gadījumos ar sadarbības partneri rada papildu administratīvo slogu, tādēļ lūdzam no Noteikumu projekta 5.punkta svītrot vienošanās nepieciešamību par e-rēķinu piegādes kanālu, un izvērtēt un Noteikumos iekļaut citas alternatīvas, kas neradītu papildu administratīvo slogu. Piemēram, nosakot, ka uzņēmuma e-rēķina piegādes adresei jābūt publiski pieejamai, un par tās aktualizēšanu atbildīgs pats uzņēmums. Jāparedz arī e-rēķina sūtītāja tiesības un iespējas piegādāt e-rēķinu, ja e-rēķina saņēmējs tomēr nav norādījis e-rēķinu saņemšanas kanālu.
8. Noteikumu projekta 9.punkts detalizēti apraksta kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes režīmā sniedz Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu Fizisko personu reģistram atbilstošu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētām fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību. Lūdzam Noteikumu projektu papildināt ar kārtību arī attiecībā uz uzņēmumiem.
9. Noteikumu projekta 11.-13. punkts reglamentē e-rēķinu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam atkarībā no e-rēķinu apritei izvēlētā piegādes kanāla. Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, paredzot, ka uzņēmums pats izvēlas veidu, kādā piegādāt e-rēķinu kopijas Valsts ieņēmumu dienestam (izņemot, ja e-rēķinu apritei izmanto oficiālo elektronisko adresi).
10. Noteikumu projekta 14.punkts nosaka, ka e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi. Saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktu ir iespējami vairāki piegādes kanāli e-rēķinu apritei, turklāt iespējams, ka viena saimnieciskā darījuma dalībnieki viena e-rēķina apritei izmanto vairākus piegādes kanālus vienlaikus. Ņemot vērā minēto, nav izslēgta iespēja, ka viens e-rēķins Valsts ieņēmumu dienestā var tikt iesniegts vairāk kā vienu reizi, tādēļ lūdzam svītrot Noteikumu projekta 14.punktu, un Noteikumu projektu papildināt ar noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienests ievieš un nodrošina risinājumu, kas izvērtē uzņēmumu iesniegtos e-rēķinus un izslēdz dublikātus.
11. Saskaņā ar Noteikumu projekta 15.punktu - e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, lūdzam pagarināt 15.punktā noteikto e-rēķinu iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam termiņu. Piemēram, nosakot, ka e-rēķinus iesniedz par norēķinu mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam, bet ne vēlāk par PVN deklarācijas iesniegšanas termiņu.
12. Lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, kas rastos, ja uzņēmumiem būtu pašiem jāmonitorē, kad tiktu novērsti Valsts ieņēmumu dienesta e-rēķinu iesniegšanas risinājuma darbības traucējumi, lūgums precizēt Noteikumu projekta 17.punktu paredzot, ka e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ne tikai pēc risinājuma darbības traucējumu novēršanas, bet arī pēc paziņojuma no Valsts ieņēmuma dienesta saņemšanas par risinājuma darbības traucējumu novēršanu. Priekšlikums 17.punkta redakcijai:
“17. Ja e-rēķina iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam tiek izmantots šo noteikumu 10.2. vai 10.3. apakšpunktā minētais piegādes kanāls un šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu dēļ e-rēķinu nevar iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šo noteikumu 15. punktā minētajā termiņā, e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu novēršanas un attiecīga Valsts ieņēmuma dienesta paziņojuma par šo noteikumu 6.punktā minētā risinājuma darbības traucējumu novēršanu saņemšanas. Valsts ieņēmumu dienests paziņo par šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumiem un to novēršanu.”
13. Atbilstoši Noteikumu projekta 18.2.punktam - ja šo noteikumu 15. punktā minētais nav izpildīts cita iemesla dēļ, uzņēmums vai pakalpojumu sniedzējs jeb operators ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā iesniedz e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienestam. Priekšlikums precizēt Noteikumu projekta 18.2.punktu, paredzot, kurš notikums nosaka minētā termiņa sākumu. Turklāt, lūgums papildināt punktu ar nosacījumu, ka e-rēķinu iesniedz ne vēlāk kā uzņēmumam jāiesniedz PVN deklarācija.
14. Priekšlikums izvērtēt Noteikumu projekta IV nodaļā ietverto atsevišķu termiņu lietderību un precizēt Noteikumu projekta 22.punktu attiecībā uz periodu no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 30.martam. Proti, vai no 2026.gada 30.marta Valsts ieņēmumu dienests saņems arī datus par 2026.gada janvāri un februāri, vai arī ir nepieciešams veikt kādas papildu darbības.
1) Esošajā regulējumā ir paredzēti konkrēti kritēriji, pēc kuriem uzņēmumiem jāsniedz informācija VID PVN deklarāciju pielikumos. Savukārt jaunais projekts pietiekami neaptver prasību iesniegt VID informāciju arī par darījumiem ar fiziskām personām, kas nozīmē, ka daļa darījumu var netikt uzskaitīti.
2) Pašreizējā PVN deklarāciju sistēmā informācija par darījumiem tiek nodota VID no abām iesaistītajām pusēm, ja abas puses ir PVN maksātājas un attiecīgi iesniedz PVN deklarācijas. Turpretī šī prasība jaunajā projektā nav skaidri ietverta, radot risku, ka VID rīcībā nonāks nepilnīga informācija.
Otrs iebildums attiecas uz informācijas detalizācijas pakāpi, kas paredzēta e-rēķinu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pašreizējā noteikumu projekta redakcijā tiek paredzēts nodot VID e-rēķinu pamatinformāciju, kas satur pilnu informāciju par veiktajiem darījumiem. Tā ietver arī datus, kas klasificējami kā komercinformācija un kurus darījumu partneri var glabāt kā konfidenciālus.
Ņemot vērā, ka jau šobrīd PVN deklarācijas pielikumi paredz uzņēmumiem pienākumu sniegt VID informāciju par darījumiem nepieciešamajā detalizācijas pakāpē, priekšlikums ir saglabāt esošo kārtību. Tas nodrošinātu līdzsvaru starp nepieciešamību VID iegūt informāciju nodokļu administrēšanai un komercinformācijas konfidencialitātes aizsardzību starp darījumu partneriem.
Tāpēc priekšlikums ir nevirzīt (vai būtiski pārskaitīt saskaņojot izmaiņas arī PVN deklarāciju aizpildes kontekstā) normu par e-rēķinu automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, saglabājot spēkā esošo regulējumu:
1. Jo tiek radīts papildu administratīvs slogs uzņēmējiem izpildot normu par e-rēķinu obligātu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam neskatoties uz to, ka paralēli normatīvie akti jau nosaka šo datu nodošanu VID izmantojot PVN deklarāciju pielikumus.
2. Esošā kārtība PVN deklarācijas sagatavošanā nosaka atšķirīgus nosacījumus informācijas nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam PVN deklarācijas pielikumā (fiziskās personas, darījumu limits sākot ar kuru informācija tiek nodota VID, abas darījumā iesaistītās puses iekļauj informāciju PVN deklarācijā).
3. Ņemot vērā esošo kārtību PVN deklarāciju sagatavošanā, paralēli šai jaunai kārtībai, tiek saglabāta kārtība darījumu ziņošanai iekļaujot informāciju PVN deklarācijas pielikumos.
Vienlaicīgi šie iebildumi nekādā gadījumā neietekmē viedokli, ka e-rēķinu aprite ir jāvirza.
1.Piegādes kanālu koncepts un operatoru definīcija
Ieteikums: Precizēt un pārskatīt Ministru kabineta noteikumu projektā iekļautos punktus, kas attiecas uz piegādes kanāliem (4. punkts, 5. punkts) un pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīciju (2.2. punkts).
Pamatojums:
- Pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīcija: Pašreizējā definīcija nav pietiekami skaidra un var radīt pārpratumus. Grāmatvedības sistēma, kas ģenerē e-rēķina XML failu, nav uzskatāma par operatoru. Operators ir uzņēmums, kas nodrošina drošu piegādes kanālu un konversiju (ja nepieciešams). Nepieciešams skaidri nodalīt e-rēķinu sagatavošanas rīkus no e-rēķinu operatoru pakalpojumiem, lai nodrošinātu skaidrību tirgus dalībniekiem.
- Piegādes kanālu koncepts un uzņēmumu savstarpējās vienošanās: 5. punkts, kas paredz uzņēmumu savstarpēju vienošanos par piegādes kanālu, ir pretrunā ar e-rēķinu ieviešanas mērķi – efektivitātes paaugstināšanu un administratīvā sloga samazināšanu. Šāda prasība radīs ievērojamus administratīvos šķēršļus, īpaši uzņēmumiem ar lielu sadarbības partneru skaitu. Latvijai ir jāpaliek pie decentralizēta operatoru modeļa, taču tam nepieciešama efektīva infrastruktūra.
Nepieciešamie uzlabojumi: Balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, nepieciešams nodrošināt:
- Operatoru savstarpējo savienojamību (roaming): Lai uzņēmumi varētu sūtīt e-rēķinus jebkuram partnerim neatkarīgi no izmantotā operatora.
- Kopīga adrešu grāmata vai reģistrs: Valstiska adrešu grāmata, kurā uzņēmumi reģistrētu savu e-rēķinu saņemšanas adresi, ievērojami vienkāršotu procesu un novērstu individuālas vienošanās nepieciešamību.
2. E-rēķinu ziņojumu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam un API versiju vadība
Ieteikums: Precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 11.2. punktu, kas attiecas uz automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un sniegt detalizētu informāciju par ar to saistītajiem procesiem.
Pamatojums:
Formulējums "aktuāla programmatūras versija integrācijai ar Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu" ir pārāk vispārīgs un rada neskaidrības. Nav saprotams, vai tas attiecas uz:
- pašu e-adreses sistēmas programmatūras versiju;
- integrācijas risinājumu (piemēram, API - Application Programming Interface versiju);
- vai citu saistīto komponentu versijām.
API versiju vadība: Ja runa ir par API versijām (kas ir visvarbūtīgākais scenārijs), rodas būtiski jautājumi par versiju vadību:
- Vai tiks izmantota versionēšana (piemēram, v1, v2, v3)?
- Vai tiks veidoti jauni API endpointi?
- Kāds būs pārejas periods, ja vecie endpointi vai versijas tiks atceltas? Uzņēmumiem ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotu savas sistēmas jaunajām versijām.
Informēšanas un pārejas periodu nodrošināšana: Lai nodrošinātu veiksmīgu integrāciju un izvairītos no darbības pārtraukumiem, ir obligāti jāsniedz skaidra informācija par:
- Izmaiņu paziņošanas kārtību: Kā un cik laicīgi uzņēmumi tiks informēti par gaidāmajām API izmaiņām vai jaunām versijām?
- Pārejas periodiem: Cik ilgs pārejas periods tiks nodrošināts starp veco un jauno versiju, lai uzņēmumi varētu veikt nepieciešamās adaptācijas un testēšanu? Šim periodam jābūt pietiekami garam, lai neradītu papildu slogu un riskus.
3. Atbildība par e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Ieteikums: Skaidri definēt atbildību par e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) visos Ministru kabineta noteikumu projektā minētajos piegādes kanālu scenārijos.
Pamatojums:
- Nenoteikta atbildība: Pašreizējais noteikumu projekts rada neskaidrību par to, kurš ir atbildīgs par e-rēķina nodošanu VID. Iespējamie varianti – sūtītājs, saņēmējs, e-adrese vai operators – nav skaidri nodalīti, kas var novest pie situācijām, kad e-rēķins netiek iesniegts vai tiek iesniegts vairākkārt (piemēram, ja sūtītājs un operators cenšas nodot to pašu rēķinu VID neatkarīgi).
- Vienreizējas iesniegšanas kontrole (14. punkts): Punkts "E-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi" ir svarīgs, taču nemainot un papildus neskaidrojot atbildību par e-rēķina iesniegšanu kontrole būs iespējama tikai VID pusē.
Risinājumi:
- Skaidri definēt atbildīgo pusi: Noteikt, vai par e-rēķina nodošanu VID vienmēr ir atbildīgs sūtītājs vai saņēmējs. Ideāli, ja sistēma paredzētu viena un tā paša e-rēķina ziņojuma nodošanu tikai no vienas puses, visticamāk, sūtītāja.
- 11.1 punkts paredz, ka "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam". E-adrese ir sūtītājs tikai gadījumā ar latvija.lv formu un par šiem rēķiniem VID varētu ziņot e-adrese. Ja e-adresē e-rēķins tiek iesūtīts caur API, tad e-adrese ir saņēmējs un par šiem rēķiniem VID ziņo sūtītājs.
- Ja paliek esošais risinājums, kad e-adrese nodod e-rēķinu VID gan sūtītāja, gan saņēmēja lomā, tad VID ir jānodrošina dublikātu kontrole.
4. E-rēķinu nodošana VID pārejas periodā (2026. gada janvāris-marts)
Ieteikums: Precizēt Ministru kabineta noteikumu projektā ietverto pārejas periodu attiecībā uz e-rēķinu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam, nodrošinot skaidru rīcības kārtību.
Pamatojums:
Neskaidrības pārejas periodā: Noteikumu projekta 19. un 22. punkta formulējums rada neskaidrību par to, kā tiks organizēta e-rēķinu nodošana VID laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. martam.
19.punkts norāda, ka III nodaļa (par e-rēķinu apriti starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem, t.sk. obligātumu) stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Savukārt 22. punkts nosaka, ka automātiska e-rēķinu ziņojumu saņemšana VID, izmantojot oficiālo elektronisko adresi (4.1. apakšpunkts), sākas tikai ar 2026. gada 30. martu.
Risinājumi:
- Skaidri definēt VID nodošanas kārtību pārejas periodā: Noteikt, kādā veidā e-rēķinu ziņojumi jānodod VID no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam, ja tiek izmantots oficiālās elektroniskās adreses piegādes kanāls.
- Apsvērt sinhronizāciju: Iespējams, pārskatīt termiņus, lai e-rēķinu nodošana VID no e-adreses būtu pieejama vienlaicīgi ar obligātuma stāšanos spēkā. Ja nē, tad skaidri aprakstīt alternatīvo nodošanas mehānismu šim periodam.
- Informēšana: Nodrošināt savlaicīgu un skaidru komunikāciju ar uzņēmumiem par jebkādām pārejas kārtībām, lai tie varētu laicīgi sagatavoties.
5. E-rēķinu noraidīšanas, atcelšanas un koriģēšanas kārtība
Ieteikums: Ministru kabineta noteikumu projektā skaidri definēt un aprakstīt e-rēķinu noraidīšanas, atcelšanas un koriģēšanas iespējas, kā arī norādīt vēlamo praksi kļūdu labošanai.
Pamatojums:
- Trūkstoša skaidrība: Pašreizējā noteikumu projektā nav aprakstītas procedūras e-rēķinu noraidīšanai, atcelšanai vai koriģēšanai. Tas rada neskaidrību par to, kā rīkoties kļūdu gadījumos, kas ir neizbēgama darījumu sastāvdaļa.
- Atšķirības no "papīra" prakses: "Papīra" vai PDF rēķinu apritē bieži tiek izmantota vienkāršota kļūdu labošanas prakse, piemēram, vienojoties par kļūdainā rēķina ignorēšanu un jauna, labota rēķina nosūtīšanu. E-rēķinu gadījumā, īpaši ņemot vērā automatizēto apstrādi un datu iesniegšanu VID, šāda praksi var nebūt pieļaujama vai tā radīs sistēmiskas problēmas.
- Kredītrēķinu loma: Ir nepieciešams skaidrojums, vai e-rēķinu kļūdu labošanai obligāti vienmēr būs jāizmanto kredītrēķini, vai arī tiks paredzētas citas, vienkāršākas iespējas (piemēram, e-rēķina anulēšana vai aizvietošana ar labotu versiju pirms tā faktiskās apstrādes, ja kļūda tiek konstatēta ļoti ātri). Kredītrēķinu izmantošana katrai sīkai kļūdai var palielināt administratīvo slogu un sarežģīt grāmatvedības uzskaiti.
Risinājumi:
- Definēt e-rēķinu noraidīšanas mehānismu: Skaidri aprakstīt, kā saņēmējs var noraidīt e-rēķinu, ja tajā ir kļūdas vai tas nav pieņemams, un kāda informācija par to tiek nosūtīta sūtītājam.
- Aprakstīt e-rēķinu atcelšanas/anulēšanas iespējas: Ja e-rēķins tiek atcelts pirms tā apstrādes vai iesniegšanas VID, ir jābūt skaidrai procedūrai tā anulēšanai.
- Noteikt koriģēšanas kārtību: Precizēt, vai primārais kļūdu labošanas veids būs kredītrēķinu izrakstīšana, vai arī tiks pieļautas citas korekcijas metodes, piemēram, jaunas e-rēķina versijas iesniegšana ar norādi par iepriekšējā rēķina labojumu. Ja pieļaujamas vairākas metodes, tad noteikumos jānorāda to piemērošanas nosacījumi.
6. Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 2.2. punktā sniegto pakalpojumu sniedzēja jeb operatora definīciju - aprakstīt plašāk tiem pakalpojumu sniegšanas ietvaros piešķirtās tiesības. Uzņēmumam, kas izmanto pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu jābūt iespējai pilnībā paļauties uz to, ka pakalpojumu sniedzējs iegūs e-rēķina saņēmēja pareizo e-rēķina piegādes adresi (e-adrese vai cits pakalpojuma sniedzējs). Lūdzam paredzēt operatoru tiesības sūtīt e-rēķinus citam operatoram, ja ir zināms, ka saņēmējs ir tā operatora klients (t..s. e-rēķinu operatoru roamings).
7. Atbilstoši Noteikumu projekta 4. punktam uzņēmumi var izmantot vienu vai vairākus piegādes kanālus e-rēķinu apritei. Savukārt Noteikumu projekta 5.punkts noteic, ka Uzņēmumi vienojas par savstarpēji izmantojamo piegādes kanālu vai kanāliem e-rēķinu apritei. Vienošanās visos gadījumos ar sadarbības partneri rada papildu administratīvo slogu, tādēļ lūdzam no Noteikumu projekta 5.punkta svītrot vienošanās nepieciešamību par e-rēķinu piegādes kanālu, un izvērtēt un Noteikumos iekļaut citas alternatīvas, kas neradītu papildu administratīvo slogu. Piemēram, nosakot, ka uzņēmuma e-rēķina piegādes adresei jābūt publiski pieejamai, un par tās aktualizēšanu atbildīgs pats uzņēmums. Jāparedz arī e-rēķina sūtītāja tiesības un iespējas piegādāt e-rēķinu, ja e-rēķina saņēmējs tomēr nav norādījis e-rēķinu saņemšanas kanālu.
8. Noteikumu projekta 9.punkts detalizēti apraksta kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes režīmā sniedz Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu Fizisko personu reģistram atbilstošu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētām fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību. Lūdzam Noteikumu projektu papildināt ar kārtību arī attiecībā uz uzņēmumiem.
9. Noteikumu projekta 11.-13. punkts reglamentē e-rēķinu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam atkarībā no e-rēķinu apritei izvēlētā piegādes kanāla. Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, paredzot, ka uzņēmums pats izvēlas veidu, kādā piegādāt e-rēķinu kopijas Valsts ieņēmumu dienestam (izņemot, ja e-rēķinu apritei izmanto oficiālo elektronisko adresi).
10. Noteikumu projekta 14.punkts nosaka, ka e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi. Saskaņā ar Noteikumu projekta 4.punktu ir iespējami vairāki piegādes kanāli e-rēķinu apritei, turklāt iespējams, ka viena saimnieciskā darījuma dalībnieki viena e-rēķina apritei izmanto vairākus piegādes kanālus vienlaikus. Ņemot vērā minēto, nav izslēgta iespēja, ka viens e-rēķins Valsts ieņēmumu dienestā var tikt iesniegts vairāk kā vienu reizi, tādēļ lūdzam svītrot Noteikumu projekta 14.punktu, un Noteikumu projektu papildināt ar noteikumu, ka Valsts ieņēmumu dienests ievieš un nodrošina risinājumu, kas izvērtē uzņēmumu iesniegtos e-rēķinus un izslēdz dublikātus.
11. Saskaņā ar Noteikumu projekta 15.punktu - e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, lūdzam pagarināt 15.punktā noteikto e-rēķinu iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam termiņu. Piemēram, nosakot, ka e-rēķinus iesniedz par norēķinu mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam, bet ne vēlāk par PVN deklarācijas iesniegšanas termiņu.
12. Lai izvairītos no papildu administratīvā sloga, kas rastos, ja uzņēmumiem būtu pašiem jāmonitorē, kad tiktu novērsti Valsts ieņēmumu dienesta e-rēķinu iesniegšanas risinājuma darbības traucējumi, lūgums precizēt Noteikumu projekta 17.punktu paredzot, ka e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ne tikai pēc risinājuma darbības traucējumu novēršanas, bet arī pēc paziņojuma no Valsts ieņēmuma dienesta saņemšanas par risinājuma darbības traucējumu novēršanu. Priekšlikums 17.punkta redakcijai:
“17. Ja e-rēķina iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam tiek izmantots šo noteikumu 10.2. vai 10.3. apakšpunktā minētais piegādes kanāls un šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu dēļ e-rēķinu nevar iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šo noteikumu 15. punktā minētajā termiņā, e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu novēršanas un attiecīga Valsts ieņēmuma dienesta paziņojuma par šo noteikumu 6.punktā minētā risinājuma darbības traucējumu novēršanu saņemšanas. Valsts ieņēmumu dienests paziņo par šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumiem un to novēršanu.”
13. Atbilstoši Noteikumu projekta 18.2.punktam - ja šo noteikumu 15. punktā minētais nav izpildīts cita iemesla dēļ, uzņēmums vai pakalpojumu sniedzējs jeb operators ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā iesniedz e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienestam. Priekšlikums precizēt Noteikumu projekta 18.2.punktu, paredzot, kurš notikums nosaka minētā termiņa sākumu. Turklāt, lūgums papildināt punktu ar nosacījumu, ka e-rēķinu iesniedz ne vēlāk kā uzņēmumam jāiesniedz PVN deklarācija.
14. Priekšlikums izvērtēt Noteikumu projekta IV nodaļā ietverto atsevišķu termiņu lietderību un precizēt Noteikumu projekta 22.punktu attiecībā uz periodu no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 30.martam. Proti, vai no 2026.gada 30.marta Valsts ieņēmumu dienests saņems arī datus par 2026.gada janvāri un februāri, vai arī ir nepieciešams veikt kādas papildu darbības.
20.06.2025. 16:40
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijā (LRĀGA) izskatīts un apspriests normatīvā akta projekts Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
Priekšlikumi:
1. MK noteikumu projekta 3.punktā svītrot vārdus “3.pantā” un noteikumu 3.punktu izteikt šādā redakcijā:
“3. Noteikumus piemēro Grāmatvedības likumā noteiktie subjekti (turpmāk – uzņēmumi).”
Paskaidrojums: Grāmatvedības likuma 3.pantā noteikti Grāmatvedības likuma subjekti, savukārt likuma 11.pantā noteikti izņēmumi (atkāpes) saistībā ar elektronisko rēķinu apriti, līdz ar to nav korekti šajā MK noteikumu punktā atsaukties tikai uz likuma 3.pantu.
2. MK noteikumu 4.1.apakšpunktā svītrot vārdus “ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts” un noteikumu 4.1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“4.1. oficiālo elektronisko adresi;”
Paskaidrojums: Oficiālās elektroniskās adreses likums (5.pants. Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana) nosaka, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Tādējādi nav korekti citā normatīvajā aktā proponēt, ka likuma norma var tikt neievērota. Savukārt arī izejot no loģikas viedokļa – nevar izmantot to, kā nav.
3. MK noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā un 10.2.apakšpunktā minēts subjekts “pakalpojumu sniedzējs jeb operators”.
Normatīvā akta projekta tekstā netiek skaidrots, kāds statuss Grāmatvedības likuma izpratnē ir šim subjektam, netiek noteikti šī subjekta pienākumi un atbildība.
Grāmatvedības uzskaites kārtošanu un visas darbības, kas ar to saistītas (pienākumus un atbildību), regulē Grāmatvedības likums un tam pakārtotie MK noteikumi. Šajos normatīvajos aktos noteikti pienākumi un atbildība uzņēmuma vadītājam un grāmatvedim. Vēl jo vairāk – noteiktas obligātās prasības uzņēmuma grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedim. Savukārt Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (7. Grāmatvedības datorprogrammu lietošanas prasības) ir reglamentēta kārtība un atbildība, ja grāmatvedības uzskaites kārtošanā izmanto grāmatvedības datorprogrammas.
Nevienā no minētajiem normatīvajiem aktiem nav noteikti ne pienākumi, ne arī atbildība subjektam “pakalpojumu sniedzējs jeb operators”.
Priekšlikums: MK noteikumu projektu papildināt ar noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā un 10.2.apakšpunktā minētā subjekta “pakalpojumu sniedzējs jeb operators” statusa skaidrojumu, kā arī ar atbildības sadalījumu starp uzņēmumu un šo subjektu.
4. MK noteikumu projekta 11.1.apakšpunktā tiek paredzēts: “11.1. Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam;”.
Neizpratni izraisa vārds “ziņojuma”. Citos normatīvā akta projekta punktos tiek noteikta elektroniskā rēķina iesniegšana. Nav saprotams, kāds ziņojums ir domāts, kāds būs ziņojuma saturs, kā arī – vai rēķins šajā gadījumā tiks/netiks iesniegts?
Priekšlikums: precizēt noteikumu projekta 11.1.apakšpunkta redakciju.
5. Ir nekorekts MK noteikumu projekta 11.2.apakšpunkta teksts “automātiskai e-rēķina ziņojuma iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir jāizmanto aktuāla programmatūras versija integrācijai ar Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu.”
Nav saprotams, kam šī prasība tiek adresēta. Noteikumu projekta 11.punktā noteikts “Ja e-rēķinu apritei izmanto oficiālo elektronisko adresi”... Savukārt projekta 11.1.apakšpunktā definēta oficiālās elektronisko adrešu sistēmas funkcija tagadnes (apgalvojuma) formā, taču 11.2.apakšpunktā tiek uzlikts pienākums vajadzības izteiksmē – kam?
Priekšlikums: precizēt noteikumu projekta 11.2.apakšpunkta redakciju.
6. MK noteikumu projekta tekstā vairākkārt tiek lietoti divi atšķirīgi termini – “e-rēķins” un “e-rēķinu ziņojums”. Nav saprotams, ar ko šie dokumenti atšķiras un – vai tas ir viens un tas pats dokuments?
Piemēram, MK noteikumu projekta 12.punktā noteikts “... Valsts ieņēmumu dienests saņem e-rēķinu ziņojumu ...”
Priekšlikums: visos attiecīgajos MK noteikumu projekta punktos precizēt un koriģēt normatīvajā aktā lietotos terminus, izslēdzot iespēju dažādi interpretēt dokumentu nosaukumus un to saturu.
7. Kāzuss tiek pieļauts MK noteikumu projekta 13.punktā: “13. Ja uzņēmums e-rēķinu apritei izmanto šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minēto piegādes kanālu, uzņēmums e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto piegādes kanālu.”
Proti, ja izmanto vienu kanālu, tad izmanto citu kanālu. !?!
Priekšlikums: Precizēt MK noteikumu projekta 13.punkta redakciju, izsakot to korekti un nepārprotami.
8. Mūsu ieskatā nav korekti normatīvajā aktā (vairākos noteikumu projekta punktos) paredzēt to, ka MK noteikumu projektā minētie kanāli nedarbosies. Līdzīgos normatīvajos aktos, kuros reglamentēta nodokļu maksātāju sadarbība ar nodokļu administrāciju, šādas situācijas netiek paredzētas.
Piemēram, pārskatu iesniegšana gadījumos, kad VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma tehnisku iemeslu dēļ īslaicīgi nedarbojas. Šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātājus informē darba kārtībā, taču sistēmas nedarbošanās netiek paredzēta un nav iekļauta nevienā attiecīgajā normatīvajā aktā.
Priekšlikums: Precizēt visu attiecīgo MK noteikumu projekta punktu redakcijas.
9. MK noteikumu projektā paredzēts: “10.3. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarni vai augšupielādes funkcionalitāti.”
Priekšlikums:
Papildināt MK noteikumu projektu ar 23.punktu šādā redakcijā:
“23. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2025.gada 1.oktobrim izstrādā un savā tīmekļa vietnē publicē Vadlīnijas un detalizētu instrukciju, kādā veidā elektroniskos rēķinus uzņēmumi iesniedz šo noteikumu 10.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarni vai augšupielādes funkcionalitāti.”
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija uzskata, ka normatīvā akta projekts tā pašreizējā redakcijā ir sagatavots pavirši un neprofesionāli.
Iesakām normatīvā akta projektu izslēgt no MK darba kārtības un nosūtīt to atpakaļ dokumenta sagatavotājam Valsts ieņēmumu dienestam, uzdodot par pienākumu sagatavot to atbilstošā kvalitātē un iesniegšanai Ministru kabinetā atkārtoti.
Patiesā cieņā
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
Priekšlikumi:
1. MK noteikumu projekta 3.punktā svītrot vārdus “3.pantā” un noteikumu 3.punktu izteikt šādā redakcijā:
“3. Noteikumus piemēro Grāmatvedības likumā noteiktie subjekti (turpmāk – uzņēmumi).”
Paskaidrojums: Grāmatvedības likuma 3.pantā noteikti Grāmatvedības likuma subjekti, savukārt likuma 11.pantā noteikti izņēmumi (atkāpes) saistībā ar elektronisko rēķinu apriti, līdz ar to nav korekti šajā MK noteikumu punktā atsaukties tikai uz likuma 3.pantu.
2. MK noteikumu 4.1.apakšpunktā svītrot vārdus “ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts” un noteikumu 4.1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“4.1. oficiālo elektronisko adresi;”
Paskaidrojums: Oficiālās elektroniskās adreses likums (5.pants. Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana) nosaka, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Tādējādi nav korekti citā normatīvajā aktā proponēt, ka likuma norma var tikt neievērota. Savukārt arī izejot no loģikas viedokļa – nevar izmantot to, kā nav.
3. MK noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā un 10.2.apakšpunktā minēts subjekts “pakalpojumu sniedzējs jeb operators”.
Normatīvā akta projekta tekstā netiek skaidrots, kāds statuss Grāmatvedības likuma izpratnē ir šim subjektam, netiek noteikti šī subjekta pienākumi un atbildība.
Grāmatvedības uzskaites kārtošanu un visas darbības, kas ar to saistītas (pienākumus un atbildību), regulē Grāmatvedības likums un tam pakārtotie MK noteikumi. Šajos normatīvajos aktos noteikti pienākumi un atbildība uzņēmuma vadītājam un grāmatvedim. Vēl jo vairāk – noteiktas obligātās prasības uzņēmuma grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedim. Savukārt Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (7. Grāmatvedības datorprogrammu lietošanas prasības) ir reglamentēta kārtība un atbildība, ja grāmatvedības uzskaites kārtošanā izmanto grāmatvedības datorprogrammas.
Nevienā no minētajiem normatīvajiem aktiem nav noteikti ne pienākumi, ne arī atbildība subjektam “pakalpojumu sniedzējs jeb operators”.
Priekšlikums: MK noteikumu projektu papildināt ar noteikumu projekta 4.2.apakšpunktā un 10.2.apakšpunktā minētā subjekta “pakalpojumu sniedzējs jeb operators” statusa skaidrojumu, kā arī ar atbildības sadalījumu starp uzņēmumu un šo subjektu.
4. MK noteikumu projekta 11.1.apakšpunktā tiek paredzēts: “11.1. Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam;”.
Neizpratni izraisa vārds “ziņojuma”. Citos normatīvā akta projekta punktos tiek noteikta elektroniskā rēķina iesniegšana. Nav saprotams, kāds ziņojums ir domāts, kāds būs ziņojuma saturs, kā arī – vai rēķins šajā gadījumā tiks/netiks iesniegts?
Priekšlikums: precizēt noteikumu projekta 11.1.apakšpunkta redakciju.
5. Ir nekorekts MK noteikumu projekta 11.2.apakšpunkta teksts “automātiskai e-rēķina ziņojuma iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir jāizmanto aktuāla programmatūras versija integrācijai ar Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu.”
Nav saprotams, kam šī prasība tiek adresēta. Noteikumu projekta 11.punktā noteikts “Ja e-rēķinu apritei izmanto oficiālo elektronisko adresi”... Savukārt projekta 11.1.apakšpunktā definēta oficiālās elektronisko adrešu sistēmas funkcija tagadnes (apgalvojuma) formā, taču 11.2.apakšpunktā tiek uzlikts pienākums vajadzības izteiksmē – kam?
Priekšlikums: precizēt noteikumu projekta 11.2.apakšpunkta redakciju.
6. MK noteikumu projekta tekstā vairākkārt tiek lietoti divi atšķirīgi termini – “e-rēķins” un “e-rēķinu ziņojums”. Nav saprotams, ar ko šie dokumenti atšķiras un – vai tas ir viens un tas pats dokuments?
Piemēram, MK noteikumu projekta 12.punktā noteikts “... Valsts ieņēmumu dienests saņem e-rēķinu ziņojumu ...”
Priekšlikums: visos attiecīgajos MK noteikumu projekta punktos precizēt un koriģēt normatīvajā aktā lietotos terminus, izslēdzot iespēju dažādi interpretēt dokumentu nosaukumus un to saturu.
7. Kāzuss tiek pieļauts MK noteikumu projekta 13.punktā: “13. Ja uzņēmums e-rēķinu apritei izmanto šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minēto piegādes kanālu, uzņēmums e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto piegādes kanālu.”
Proti, ja izmanto vienu kanālu, tad izmanto citu kanālu. !?!
Priekšlikums: Precizēt MK noteikumu projekta 13.punkta redakciju, izsakot to korekti un nepārprotami.
8. Mūsu ieskatā nav korekti normatīvajā aktā (vairākos noteikumu projekta punktos) paredzēt to, ka MK noteikumu projektā minētie kanāli nedarbosies. Līdzīgos normatīvajos aktos, kuros reglamentēta nodokļu maksātāju sadarbība ar nodokļu administrāciju, šādas situācijas netiek paredzētas.
Piemēram, pārskatu iesniegšana gadījumos, kad VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma tehnisku iemeslu dēļ īslaicīgi nedarbojas. Šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātājus informē darba kārtībā, taču sistēmas nedarbošanās netiek paredzēta un nav iekļauta nevienā attiecīgajā normatīvajā aktā.
Priekšlikums: Precizēt visu attiecīgo MK noteikumu projekta punktu redakcijas.
9. MK noteikumu projektā paredzēts: “10.3. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarni vai augšupielādes funkcionalitāti.”
Priekšlikums:
Papildināt MK noteikumu projektu ar 23.punktu šādā redakcijā:
“23. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2025.gada 1.oktobrim izstrādā un savā tīmekļa vietnē publicē Vadlīnijas un detalizētu instrukciju, kādā veidā elektroniskos rēķinus uzņēmumi iesniedz šo noteikumu 10.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarni vai augšupielādes funkcionalitāti.”
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija uzskata, ka normatīvā akta projekts tā pašreizējā redakcijā ir sagatavots pavirši un neprofesionāli.
Iesakām normatīvā akta projektu izslēgt no MK darba kārtības un nosūtīt to atpakaļ dokumenta sagatavotājam Valsts ieņēmumu dienestam, uzdodot par pienākumu sagatavot to atbilstošā kvalitātē un iesniegšanai Ministru kabinetā atkārtoti.
Patiesā cieņā
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs A.Droiskis
23.06.2025. 15:11
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija
Vispārīgie jautājumi – neskaidrība par to, kuru rēķini dati iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un operatora definīcija.
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) norāda, ka Noteikumu projektā nav pietiekami skaidri definēts, kādi rēķini un kādā brīdī ir obligāti iesniedzami VID. Šī nepilnība rada praktiskas neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz avansa (priekšapmaksas) rēķiniem.
1. Normatīvais regulējums un LRGA viedoklis
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” grozījumu projektā (TAP ID 25-TA-682) 34.¹ punkta redakcijā teikts:
“Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz citam uzņēmumam par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti.”
Šāds avansa rēķins līdz apmaksas brīdim ir tikai informatīvs maksājuma pieprasījums, t. i., tam nav attaisnojuma dokumenta statusa. Šī pieeja pilnībā sakrīt ar LRGA viedokli.
No minētā izriet, ka avansa rēķins neatbilst Grāmatvedības likuma 11. panta 14. daļai, tāpēc nav obligāti sagatavojams kā strukturēts elektronisks rēķins, lai gan uzņēmums drīkst to veidot kā e-rēķinu brīvprātīgi. Neatkarīgi no izvēlētā formāta, avansa rēķina dati tā izsniegšanas brīdī nav jānodod VID, jo dokumentam vēl nav attaisnojuma dokumenta statusa.
Turklāt grozījumu projektā (tas pats 34.¹ punkts) noteikts:
“Ja šādu dokumentu samaksāšanai sagatavo kā strukturētu elektronisku rēķinu un maksājums ir veikts pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu).”
Tādējādi var rasties situācija, kad par darījumu vispār nav e-rēķina, ko iesniegt VID.
2. Avansa rēķina datu nodošana VID pēc tā apmaksas – praktiskās neizpildāmības iemesli
Avansa rēķins kļūst saistošs darījuma pusēm tikai pēc tā apmaksas. Ja Noteikumos tiktu noteikts, ka šāda rēķina dati jānodod VID tieši pēc apmaksas, prasība būtu praktiski neīstenojama šādu iemeslu dēļ:
E-adrese – oficiālās e-adreses sistēmā nav (un nevajadzētu paredzēt) funkcionālās iespējas, kas ļautu lietotājam manuāli ievadīt maksājuma faktu, lai pēc tam avansa rēķina dati tiktu nodoti VID.
Rēķinu operatori (4.2. punkts). Lai avansa rēķina apmaksas datus nodotu VID ar operatora starpniecību, uzņēmumiem būtu jānodrošina reāllaika banku maksājumu datu apstrāde; tas nozīmētu papildu izstrādes darbus un būtiski palielinātu izmaksas gan operatoriem, gan pašiem uzņēmumiem.
Manuāla EDS augšupielāde. Prasība katru apmaksātu avansa rēķinu manuāli augšupielādēt EDS radītu nesamērīgu administratīvo slogu un padarītu 15. punktā noteikto piecu darbdienu termiņu faktiski neizpildāmu.
Lai izpildītu 15. punkta piecu darbdienu termiņu, avansa rēķina apmaksas dati būtu jāapstrādā gandrīz reāllaikā, kas neatbilst lielākās daļas uzņēmumu grāmatvedības un darbības ciklam. Turklāt Noteikumi paredz, ka, izvēloties e-adresi vai rēķinu operatoru kā e-rēķinu piegādes kanālu, datu nodošanu VID nodrošina attiecīgais kanāls, savukārt uzņēmumam regulāri papildu ziņojumi VID nav jānosūta.
3. Citu rēķinu veidu sagatavošana un datu nodošana VID
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” grozījumu projekta (TAP ID 25-TA-682) anotācijā norādīts, ka korektīvais rēķins paredzēts kļūdu labošanai, un to drīkst izmantot visi Grāmatvedības likuma subjekti nejaušu kļūdu (piemēram, matemātisku vai pārrakstīšanās kļūdu) novēršanai.
Tomēr šo Noteikumu kontekstā joprojām nav skaidri noteikts, kuros gadījumos un kādā apjomā korektīvie rēķini jāizraksta, ja konstatētās kļūdas neietekmē kopsummu, nemaina uzņēmuma saistības vai mantas stāvokli un nerada papildu maksāšanas saistības (attaisnojuma dokumentu samaksāšanai). Tipiski piemēri ir nepareiza mērvienība, kļūdains pakalpojuma periods vai citi nelieli labojumi.
Tāpat nav precīzi definēts, vai šādās situācijās vienmēr jāizveido strukturēts e-rēķins un vai šāds labotais dokuments obligāti jānodod VID, kā arī kādā termiņā tas jādara. Šīs neskaidrības var radīt atšķirīgu praksi uzņēmumu starpā un būtiski palielināt administratīvo slogu, jo uzņēmēji nav pārliecināti, vai katra formāla korekcija prasa jauna dokumenta nosūtīšanu nodokļu administrācijai.
4. Operatora definīcija.
LRGA norāda, ka pašreizējā Noteikumu 2.2. punktā noteiktā operatora definīcija nav pietiekami skaidra un var radīt pārpratumus.
Noteikumu projekta 2.2. punktā jēdziens “pakalpojumu sniedzējs jeb operators” definēts kā “uzņēmums, kas nodrošina e‑rēķinu apriti, izveidi un citus ar e‑rēķinu darbībām saistītus pakalpojumus un nodrošina e‑rēķinu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam”. Šāds plašs formulējums nepamatoti ietver arī programmatūras rīkus, kas tikai ģenerē e‑rēķina XML datnes (piemēram, grāmatvedības sistēmas) un tieši neiesaistās pašu rēķinu nodošanā.
LRGA uzskata ka “operators” būtu jādefinē šaurāk – kā uzņēmums, kas nodrošina drošu strukturētu e‑rēķinu piegādes kanālu. Nepieciešams skaidri nodalīt e‑rēķinu sagatavošanas rīkus (piemēram, grāmatvedības programmas) no e‑rēķinu operatoru pakalpojumiem, lai nodrošinātu skaidrību tirgus dalībniekiem un atbilstību faktiskajiem e‑rēķinu apmaiņas procesiem.
II.Kārtība, kādā organizē un īsteno e-rēķinu apriti
Noteikumu 5.punkts paredz, ka uzņēmumi vienojas par savstarpēji izmantojamo e-rēķinu piegādes kanālu. Uzņēmumiem un e-rēķinu operatoriem šobrīd nav pieejams vienots, publiski pieejams reģistrs, kurā var pārbaudīt darījuma partnera izvēlēto e-rēķinu saņemšanas kanālu. Šāda pieeja apgrūtina e-rēķinu apriti, palēnina automatizētus procesus un piespiež uzņēmumus un operatorus veikt manuālu konfigurāciju, radot papildu administratīvo slogu un kļūdu risku.
LRGA priekšlikums ir izveidot centralizētu e-rēķinu adresācijas reģistru, kurā katrs uzņēmums norāda (un uztur aktuālu) savu noklusēto e-rēķinu saņemšanas kanālu – oficiālo e-adresi, operatora identifikatoru vai citu atbalstītu piegādes risinājumu. Reģistram jābūt pieejamam caur API, lai grāmatvedības sistēmas un operatori varētu programmatiski izgūt adresāta kanālu un pilnībā automatizēt e-rēķinu maršrutēšanu bez papildu saskaņošanas vai manuālas iejaukšanās.
Noteikumu 6. punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveido, uztur un attīsta e-rēķinu iesniegšanas risinājumu, lai nodrošinātu iespēju decentralizēti un strukturēti saņemt e-rēķinus. Tomēr nav pietiekami skaidrs, kāds tieši būs šis risinājums un kā tas darbosies.
Termins “decentralizēti” šeit ir būtisks – LRGA pozitīvi vērtē to, ka netiek ieviesta viena centralizēta platforma visiem e-rēķiniem, bet gan VID risinājums pieņems datus no dažādiem kanāliem. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, ieteicams precizēt risinājuma lomu: vai tas kalpos tikai datu saņemšanai un glabāšanai nodokļu administrēšanas vajadzībām, neiejaucoties paša rēķinu nosūtīšanas procesā starp uzņēmumiem. Skaidrībai būtu lietderīgi anotācijā vai pašos noteikumos norādīt, ka VID risinājums nebūs obligāts starpnieks uzņēmumu savstarpējā rēķinu apritē, bet gan darbojas paralēli kā datu saņēmējs.
Tāpat LRGA ieskatā jānodrošina, ka šis risinājums tehniski būs atvērts integrācijai ar dažādām grāmatvedības programmām un pakalpojumu sniedzējiem. Anotācijā minēts, ka tiks nodrošināts EDS API risinājums un augšupielādes iespēja bez maksas, kas ir pozitīvi. Ieteicams noteikumos vai skaidrojošā materiālā uzsvērt, ka VID savlaicīgi, norādot termiņus, publicēs tehniskās specifikācijas un testēšanas iespējas šim risinājumam, lai uzņēmumu IT izstrādātāji un operatori varētu tam pieslēgties. Pašreiz formulējums ir ļoti vispārīgs – precīzāks apraksts mazinātu bažas par to, kā praktiski notiks datu iesniegšana un kādas būs uzņēmumu iespējas integrēties (piemēram, vai risinājums atbalstīs tikai REST API, vai arī citus protokolus, kā notiks autentifikācija, utt.). Papildu skaidrība par risinājuma darbību palīdzētu uzņēmumiem savlaicīgi sagatavoties pārejai uz e-rēķinu datu nodošanu VID.
Noteikumu 7.punkts
Problēma 1 – neatbilstība starp likuma pilnvarojumu un noteikumu redakciju.
Grāmatvedības likuma 11. panta 15. daļā uzsvars likts uz e-rēķinu datu nodošanu VID, savukārt noteikumos paredzēts nodot visu XML datni. Jāprecizē, vai VID interesē tikai strukturētie dati (semantiskais EN 16931 datu kopums) vai pilna failu glabāšana. Pretējā gadījumā pastāv neskaidrība, ko sistēmu izstrādātājiem tehniski jānosūta un kādus datu apjomus VID plāno uzglabāt.
Priekšlikums:
Noteikumos skaidri definēt, ka VID saņem strukturētu e-rēķina datu kopu atbilstoši EN 16931 (UBL 2.1 / PEPPOL BIS 3.0 CIUS) neatkarīgi no tā, vai šī kopa tiek iesniegta kā atsevišķs XML fails vai transformēta citā formātā. Ja VID izvēlas glabāt pilnus XML, jānorāda juridiskais pamats un datu uzglabāšanas termiņš.
Problēma 2 – pielikumu izslēgšana.
Standarts ļauj XML datnē iegult (embedded) vai piestiprināt (attached) papildu dokumentus – piemēram, PDF. Noteikumu 7. punkts nosaka, ka VID saņem un glabā XML bez pielikumiem, bet nav skaidrs, kam tehniski jānodala šie pielikumi: rēķina izrakstītājam, operatoram vai pašam VID. Nerisināts jautājums, kā sistēma reaģēs, ja lietotājs EDS augšupielādē XML ar Attachment elementu.
Priekšlikums:
Noteikumos ierakstīt, ka gadījumā, ja XML ietver pielikumu VID risinājums veic e-rēķina XML datnes apstrādi automātiski atmetot/nepieņemot bināro daļu, bet semantiskie dati tiek pieņemti.
Nodrošināt skaidrus error-code un warning aprakstus integrācijas specifikācijā, lai sistēmas var prognozējami apstrādāt XML ar pielikumiem.
Noteikumu 9. punkts – datu nodošanas operativitāte starp VID un Oficiālās e-adreses sistēmu
Noteikumu 9. punktā ir noteikts: “Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes režīmā sniedz Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu Fizisko personu reģistram atbilstošu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētām fiziskām personām.”
LRGA norāda, ka formulējums “tiešsaistes režīmā” nenodrošina pietiekamu skaidrību par datu apmaiņas reālo biežumu un latentumu. Nav definēts:
Operativitātes līmenis. Vai informācijas nodošana notiek reāllaikā vai ar periodisku sinhronizāciju (piemēram, reizi stundā, reizi dienā)?
Praktiskā pieejamība jaunreģistrētām personām. Ja fiziskā persona (FP) šodien reģistrē saimniecisko darbību VID nodokļu maksātāju reģistrā, nav skaidrs, vai viņa tajā pašā dienā var:
- aktivizēt oficiālo e-adresi;
- izrakstīt strukturētu e-rēķinu;
- un nekavējoties nodot rēķina datus VID caur e-adresi.
- Ja tiešsaistes sinhronizācija faktiski notiek ar dienas vai ilgāku nobīdi, jaunajam uzņēmējam nebūs iespējams izpildīt Noteikumos noteikto kārtību, lai gan juridiski tas būtu jādara.
LRGA priekšlikumi
Precizēt “tiešsaistes režīma” definīciju. Noteikumā jānorāda maksimāli pieļaujamais kavējuma laiks starp fiziskās personas reģistrāciju VID reģistros un tās datu pieejamību e-adreses sistēmā (piemēram, ne ilgāk kā divas stundas).
Publicēt tehnisko SLA. VID un VDAA būtu jāpublisko servisa līguma parametri (SLA) par datu sinhronizācijas biežumu, atbildes laikiem un kļūdu apstrādes kārtību, lai uzņēmumi un sistēmu izstrādātāji varētu projektēt savus risinājumus atbilstoši noteiktajām prasībām.
Paredzēt rezervi traucējumu gadījumā. Noteikumā jāiekļauj skaidrs mehānisms, ka sistēmas traucējumu gadījumā datu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts par neatkarīgi konstatētā dīkstāves laika apjomu, ne mazāk kā par trim darbdienām.
III.Kārtība, kādā e-rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
10.punktā uzskaitīti piegādes kanāli e-rēķinu iesniegšanai VID, tai skaitā “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarne”. LRGA vērš uzmanību uz to, ka termins “lietotājprogrammatūras saskarne” nav plaši izplatīts informācijas tehnoloģiju terminoloģijā. Iespējams, domāts par lietojumprogrammu saskarni jeb API (Application Programming Interface). Lai lietotājiem un IT speciālistiem būtu skaidrs, ka runa ir par tehnisku integrācijas iespēju, ieteicams lietot precīzāku apzīmējumu. Piemēram, varētu rakstīt: “...pakalpojumu sniedzēja kanālu, kas ir integrēts ar VID sistēmas lietojumprogrammu saskarni (API)” un attiecīgi 10.3. apakšpunktā: “EDS lietojumprogrammu saskarni (API) vai datnes augšupielādes funkcionalitāti.” Šāda terminoloģija būtu saprotamāka IT nozares profesionāļiem. Pašreizējā redakcija ar vārdu “lietotājprogrammatūra” var tikt jaukta ar lietotāju programmatūru (piemēram, grāmatvedības programmu), lai gan domāta ir VID piedāvāta sistēmu integrācijas saskarne. Precizējot terminus, tiktu uzlabota normu viennozīmīga izpratne un mazinātos nepareizas interpretācijas riski tehnisko prasību jomā.
11. punkts – “e-rēķina ziņojuma” jēdziens un programmatūras versijas prasība
Vai e-rēķina ziņojums ir tas pats, kas strukturētais e-rēķins?
Ja e-rēķina ziņojums ir tas pats, kas e-rēķins un jānodod ir XML datne, nevis atsevišķi dati, tad terminoloģijai Noteikumos jābūt vienotai, lai nerastos pārpratumi.
11. punktā regulēta situācija, kad e-rēķinu apritē izmanto oficiālo elektronisko adresi (e-adresi).
11.1. apakšpunkts nosaka, ka Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu VID, savukārt 11.2. apakšpunkts paredz, ka šai automātiskajai iesniegšanai jāizmanto aktuāla integrācijas programmatūras versija. LRGA ieskatā šie nosacījumi prasa precizējumu.
Termina “e-rēķina ziņojums” skaidrojums. Tekstā ieviests jauns termins – e-rēķina ziņojums, taču tas nav definēts 2. punktā (lietoto terminu skaidrojumos). Kontekstā rodas iespaids, ka runa ir par to pašu strukturēto e-rēķina XML datni (vai tās kopiju), kura jāiesniedz VID. Lai novērstu neskaidrības, LRGA iesaka 2. punktā vai atsevišķā definīcijā skaidri noteikt, ka “e-rēķina ziņojums” = strukturētais e-rēķins (XML formātā) ar EN 16931 datu kopu, kas tiek nodots VID. Ja termins tomēr apzīmē kaut ko citu (piemēram, tikai datu izvilkumu no XML), tas arī jādefinē un konsekventi jālieto visā Noteikumu tekstā (arī 12. un 13. punktā), lai IT izstrādātāji un uzņēmumi saprastu, ko tieši jānosūta.
Programmatūras versijas prasība. 11.2. apakšpunkts paredz, ka automātiskajai iesniegšanai jāizmanto “aktuāla programmatūras versija”.
Formulējums ir pārāk vispārīgs:
- “Aktuāla” versija var mainīties; nav skaidrs, vai runa ir par e-adreses integrācijas bibliotēku, uzņēmuma grāmatvedības sistēmu vai kādu citu komponenti.
- Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, LRGA iesaka konkretizēt: “… jāsagatavo un jāizmanto e-adreses sistēmas integrācijas risinājuma jaunākā versija, kas atbalsta e-rēķinu automātisko pārsūtīšanu.”
- Pragmatisku apsvērumu dēļ šī prasība drīzāk būtu jāiekļauj skaidrojošajos materiālos vai tehniskajā specifikācijā, norādot testēšanas termiņus un obligāto ieviešanas datumu (piem., līdz 2026. gada 30. martam, kad jāstājas spēkā automātiskajai iesniegšanai).
Skaidra terminoloģija un precīza tehniskā prasība palīdzēs izvairīties no situācijām, kad uzņēmumi vai to IT partneri, neinformētības dēļ, nespēj nodrošināt automātisku e-rēķinu nodošanu VID.
12. punkts – operators kā vienīgais datu iesniedzējs VID
12. punkts paredz, ka, ja uzņēmums savstarpējai e-rēķinu apritei izmanto pakalpojumu sniedzēja jeb operatora kanālu (4.2. apakšpunkts), tad VID saņem e-rēķina ziņojumu, izmantojot to pašu operatora kanālu (10.2. apakšpunkts). Šis risinājums ir loģisks tikai tad, ja attiecīgais operators ir tehniski integrējies ar VID sistēmu. LRGA vēlas uzsvērt vairākas problemātiskas situācijas, kurām Noteikumu projekts šobrīd nedod risinājumu.
- Operators nav integrējies ar VID. Uzņēmums var sadarbībai izvēlēties ārvalstu e-rēķinu operatoru vai pakalpojumu sniedzēju, kurš Latvijā vēl nav izveidojis tehnisko saskarni ar VID. Tādos gadījumos uzņēmums formāli izpilda 4.2. apakšpunkta prasību (e-rēķinu nosūta caur operatoru), bet 10.2. apakšpunktā noteiktais datu iesniegšanas kanāls nav pieejams, jo operators nespēj nodot rēķinu VID.
- Eiropas Savienības e-rēķinu aprites perspektīva. Jau tuvākajā laikā e-rēķinu obligāta lietošana tiks paplašināta arī ES mērogā. LRGA pieņem, ka ne visi globālie operatori izveidos tiešu savienojumu ar Latvijas VID. Situācijā, kad uzņēmums izmanto šādu starptautisko operatoru, tas pilnībā izpildīs prasību apmainīties ar strukturētiem rēķiniem B2B segmentā, taču nebūs tehniskas iespējas izpildīt Noteikumu prasību, ka rēķina datus VID iesniedz tieši operators.
- Nepieciešama alternatīva datu iesniegšanai. Pašreizējā 12. punkta redakcija (“izmantojot 10.2. apakšpunktā minēto kanālu”) faktiski neparedz alternatīvu. LRGA ieskatā šī ir nepilnība, kas jānovērš. Ja operatoram nav izveidotas integrācijas ar VID, uzņēmumam jābūt tiesībām iesniegt e-rēķinu datus VID citā veidā (piemēram, izmantojot 10.3. apakšpunktā noteikto EDS API vai augšupielādes kanālu). Pretējā gadījumā uzņēmums nonāk objektīvi neizpildāmā situācijā, par kuru tam var tikt piemērota atbildība, lai gan kavējumu izraisījis operators.
LRGA priekšlikums. 12. punktu papildināt ar normu, kas skaidri nosaka:
“Ja operators nav tehniski nodrošinājis e-rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmums ir tiesīgs iesniegt e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot 10.3. apakšpunktā minēto kanālu.”
Šāda fleksibilitāte pasargās uzņēmumus no atbildības situācijās, kurās tie nav vainojami (operatora nepietiekama gatavība). Ilgtermiņā, protams, jāparedz, ka visi e-rēķinu pakalpojumu sniedzēji sertificējas un nodrošina pilnu integrāciju ar VID risinājumu, taču pārejas periodā šī drošības norma ir būtiska, lai neradītu šķēršļus starptautiskai e-rēķinu apritei un neatstātu uzņēmumus bez iespējas izpildīt normatīvo aktu prasības.
13. punkts nosaka, ka, ja uzņēmums e-rēķinu apritei izmanto citu individuāli izvēlētu piegādes kanālu (4.3. apakšpunkts, piemēram, tiešu starpsistēmu savienojumu vai e-pastu), tad e-rēķins VID jāiesniedz, izmantojot tikai 10.3. apakšpunktā minēto kanālu (t.i., caur EDS API vai augšupielādi). Šāda norma, pēc LRGA domām, nevajadzīgi ierobežo uzņēmumu izvēles iespējas un palielina administratīvo slogu.
Praksē var veidoties situācijas, kur uzņēmums savstarpējai rēķinu apmaiņai ar partneri izmanto vienkāršāku risinājumu (piemēram, sūta XML datni pa e-pastu vai veic tiešu integrāciju starp divām sistēmām), bet datu nodošanai VID tas vēlētos izmantot cita veida kanālu. Piemēram, uzņēmumam varētu būt līgums ar e-rēķinu operatoru tikai datu nodošanai nodokļu administrācijai, lai pašam nevajadzētu integrēties ar EDS. 13. punkts šādu kombināciju nepieļauj, jo uzliek par pienākumu EDS izmantošanu, tiklīdz primārajā apritē netiek lietots ne e-adrese, ne operators.
LRGA aicina izvērtēt iespēju dot uzņēmumiem lielāku elastību kanālu izvēlē. Būtu pieļaujams, ka uzņēmums, kas rēķinu partnerim nosūta, piemēram, tieši no grāmatvedības programmas uz partnera sistēmu, drīkst VID iesniegšanai pilnvarot arī operatoru (vai izmantot citu starpnieku). Galvenais, lai rezultātā VID saņemtu e-rēķinu datus savlaicīgi un pilnībā – tam būtu jābūt svarīgākajam, nevis tas, vai uzņēmums konsekventi visam izmanto vienu kanālu. Pašreizējā regulējuma redakcijā uzņēmumam, kas nevēlas vai nevar lietot e-adresi vai operatoru primārajā apritē, tiek uzlikts pienākums manuāli vai ar papildu integrāciju ievadīt rēķinus EDS, kas faktiski nozīmē dubultu darbu. Viena rēķina dati būs jānosūta divreiz divās dažādās sistēmās – partnerim vienā veidā un VID citā. Šāda pieeja var radīt kļūdas (ja, piemēram, manuāli augšupielādējot datni, tiek ievietota nepareiza versija) un noteikti palielinās darba apjomu grāmatvežiem.
LRGA iesaka ļaut uzņēmumiem kombinēt kanālus, ja tas atvieglo procesu, vienlaikus nodrošinot, ka katrs e-rēķins VID tiek saņemts tieši vienu reizi. Piemēram, ja uzņēmumam ir noslēgts līgums ar operatoru tikai datu nodošanai VID (bez partneru tīkla izmantošanas), būtu lietderīgi, ka normatīvi to pieļauj. Šāda elastība veicinātu arī jaunu pakalpojumu rašanos – iespējams, tirgū parādīsies specializēti rīki, kas tikai automātiski iesniedz e-rēķinus VID (bez iesaistes rēķinu sūtīšanā pircējam).
Normatīvi nevajadzētu liegt uzņēmumiem izmantot šādus rīkus, ja vien tiek izpildītas visas datu drošības un kvalitātes prasības. Apkopojot, 13. punkta striktā piesaiste “viens pret vienu” starp aprites kanālu un iesniegšanas kanālu ir pārāk ierobežojoša. LRGA aicina to pārskatīt, aizstājot ar elastīgāku normu – galvenais, lai e-rēķinu dati nonāk VID 15. punktā noteiktajā termiņā, bet konkrēto tehnisko ceļu uzņēmums var izvēlēties pēc efektivitātes un resursu apsvērumiem.
Šo noteikumu kontekstā būtu jānodala datu nodošana B2B, no datu nodošanas VID.
14. punkts – „E-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi”
1. Massveida iesniegšana un administratīvā sloga mazināšana
Noteikumu projekts nepasaka, kādā veidā rēķini jānodod VID – atsevišķi pa vienam vai partiju (batch) veidā. Ja tiktu pieļauts tikai rēķina iesniegšanas režīms pa vienam, tas būtiski palielinātu datu pārraides apjomu un administratīvo slogu, sevišķi uzņēmumiem ar lielu rēķinu skaitu. LRGA uzskata, ka normā jāparedz skaidra iespēja masveidā iesniegt strukturētos rēķinus vienā ziņojumā, nodrošinot sistēmisku kontroli, lai katrs rēķins VID nonāktu tieši vienu reizi.
Priekšlikums. Noteikumā iestrādāt principu: “Rēķinu datu iesniegšana VID var notikt gan pa vienam, gan partiju veidā (vairāki rēķini vienā pārraides paketē), ja tiek garantēta unikāla rēķina identifikācija un dublikātu kontrole.”
2. Vienreizējas iesniegšanas atbildība
Noteikumu projekts nenosaka, kura puse – sūtītājs, saņēmējs, oficiālā e-adrese vai operators – ir juridiski atbildīga par e-rēķina datu nodošanu VID, lai tas tiktu iesniegts tieši vienu reizi. LRGA ieskatā šo atbildību nepieciešams precīzi definēt, pretējā gadījumā var rasties situācijas, kad:
- e-rēķins netiek iesniegts vispār (neviena puse neuzskata to par savu pienākumu);
- e-rēķins tiek iesniegts vairākkārt (piemēram, gan sūtītājs, gan operators mēģina nodot to pašu dokumentu).
Vai integrācijā izmantotā e-adrese ir tas pats, kas portāla Latvija.gov.lv e-adrese, un vai uz abām attiecas identiski noteikumi?
Ja par e-rēķina piegādes kanālu tiek izvēlēta e-adrese, iespējami divi diametrāli atšķirīgi scenāriji:
Rēķins izveidots portālā Latvija.gov.lv, izmantojot e-adresei paredzēto veidlapu. Šajā gadījumā rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas funkciju faktiski pilda pati e-adrese. Loģiski, ka e-adrese jāuzskata par sūtītāju un par atbildīgo par datu nodošanu VID.
Rēķins izveidots citā grāmatvedības vai ERP sistēmā un caur integrāciju nodots e-adresei.
Šeit e-adrese darbojas kā saņēmējs; strukturēto e-rēķina datni ģenerē un nosūta uzņēmuma sistēma. Neviennozīmīgi kļūst – vai sūtītājs ir uzņēmums, tā izmantotā sistēma vai tomēr e-adrese, kas fiziski transportē ziņojumu.
3. VID dublikātu kontrole
Pat ar skaidri noteiktu atbildīgo pusi sistēmā joprojām var rasties atkārtoti iesniegumi (piem., programmatūras kļūdu dēļ). VID jānodrošina mehānisms, kas pēc rēķina unikālā ID atpazīst dublikātu un atsūta informatīvu atbildi, nevis reģistrē kopiju.
Priekšlikums. Pie 14. punkta pievienot norādi: “VID nodrošina dublikātu identificēšanas un noraidīšanas funkciju, balstoties uz rēķina unikālo identifikatoru”.
15. punkts nosaka, ka e-rēķins VID jāiesniedz ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Lai arī piecu darba dienu (aptuveni viena kalendārā nedēļa) termiņš šķiet tolerants īstermiņa kavējumu gadījumā, LRGA tomēr rosina izvērtēt, vai šis termiņš ir samērīgs visiem uzņēmumiem un situācijām.
Galvenā baža ir par mazajiem uzņēmumiem un manuāliem procesiem. Ja uzņēmums nav integrējis savu grāmatvedības sistēmu ar VID API un neizmanto operatoru, tad katra rēķina iesniegšanai VID būs jāveic manuāla augšupielāde EDS portālā. Piecu darbdienu termiņš piespiedīs pārskatīt rēķinu izrakstīšanas kārtību un, iespējams, kavēt grāmatvedības darbu plūsmu – grāmatvedim būs gandrīz uzreiz pēc rēķina sagatavošanas jārūpējas par tā nodošanu VID. Tas var radīt spriedzi, īpaši periodos ar lielu dokumentu apjomu (piemēram, mēneša beigās). LRGA iesaka apsvērt termiņa pagarināšanu līdz 10 darbdienām vai vismaz kalendārajam mēnesim. Piemēram, citās valstīs, kur ieviesta e-rēķinu obligāta aprite ar ziņošanu nodokļu iestādei, nereti izmanto mēneša griezumu. Piecu dienu termiņš nodrošina tuvu reāllaika datu apriti, taču jāvaicā – vai nodokļu administrēšanas vajadzībām tiešām nepieciešami dati tik ātri, jeb mēneša ietvaros būtu pietiekami. Ja mērķis ir palīdzēt aizpildīt PVN deklarācijas, tad datiem galvenokārt jābūt pieejamiem līdz nākamā mēneša 20. datumam. Šajā kontekstā 5 dienu prasība šķiet stingra un varētu tikt pagarināta, lai mazinātu administratīvo slogu.
16. punktā regulēta situācija, kad uzņēmums vai operators darbības traucējumu dēļ nevar iesniegt e-rēķinu VID 15. punktā noteiktajā termiņā. Šādā gadījumā noteikts pienākums ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa nokavējuma paziņot VID EDS sistēmā par neiesniegšanu un norādīt iemeslu, kā arī pēc traucējumu novēršanas nākamajā darbdienā iesniegt e-rēķinu. LRGA kopumā atbalsta, ka ir definēta skaidra rīcība neparedzētu traucējumu gadījumos, tomēr uzskatām šo regulējumu par daļēji nesamērīgu.
Problēma ir prasībā paziņot jau nākamajā darbdienā. Ja uzņēmums saskaras ar nopietnu informācijas sistēmu problēmu (piemēram, serveru avāriju, kiberuzbrukumu vai plašu elektrības padeves traucējumu), tad pirmajā diennaktī tā galvenā rūpe būs atjaunot sistēmu darbību. Šādā stresainā situācijā vēl papildu pienākums nekavējoties ziņot VID var tikt aizmirsts vai nevar tikt izpildīts tehnisku iemeslu dēļ.
LRGA iesaka mazināt sankciju risku, nedaudz pagarinot paziņošanas termiņu – piemēram, “pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā” paziņot EDS par traucējumiem. Tas dotu uzņēmumam saprātīgu laiku novērst problēmas un paralēli informēt VID, neuzliekot nesamērīgu steidzamību krīzes brīdī. Turklāt EDS paziņojums pats par sevi nedod VID uzreiz rēķinu datus, tas vairāk informē par kavējumu – tātad dienas vai divu kavējumam šajā ziņā nevajadzētu radīt būtisku kaitējumu nodokļu kontrolei, salīdzinot ar risku, ka smagu traucējumu gadījumā uzņēmums vispār nepaspēj paziņot savlaicīgi. Tāpat ierosinām noteikt vienkāršotu paziņojuma saturu – piemēram, ka nav jāsniedz detalizēta tehniska atskaite, bet pietiek norādīt vispārīgi iemeslu (piemēram, “sistēmas kļūme”, “interneta traucējumi” u.tml.). Anotācijā vai metodikā vēlams dot skaidrojumu, kā tieši praktiski EDS būs jāsniedz šī informācija, lai uzņēmumi var sagatavoties (iespējams, tiks izveidota speciāla veidlapa EDS ziņojumam). Mūsuprāt, mazliet elastīgāks un precīzāk aprakstīts regulējums attiecībā uz paziņošanu traucējumu gadījumā nodrošinās, ka uzņēmumi reāli to izpilda un VID saņem informāciju, nevis formāli pārkāpj noteikumus neizdarības vai objektīvu iemeslu dēļ.
17. punkts – rīcība sistēmas traucējumu gadījumā un termiņu samērīgums
Noteikumu 17. punktā paredzēts, ka, ja 10.2. vai 10.3. kanāls nespēj nodot e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 15. punktā noteiktajā termiņā “šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu dēļ”, uzņēmumam rēķins jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc traucējumu novēršanas. VID savukārt paziņo par traucējumu sākumu un beigu brīdi. LRGA ieskatā šī norma jāpapildina un jāprecizē, lai tā būtu praktiski izpildāma un samērīga.
1. Kas tieši ir “darbības traucējumi”?
Termins aptver EDS nedarbošanos, VID API kļūmes, datu validācijas servisu atteici u. tml., taču to vajadzētu konkretizēt (piem., publicējot traucējumu klasifikāciju: kritiska/ne-kritiska, daļēja/pilna dīkstāve). Pretējā gadījumā uzņēmumam nav skaidrs, vai kļūda, kas atgriež “x” kodu vai noraida failu validācijas posmā, kvalificējas kā oficiāli “traucējumi”.
2. Paziņošanas mehānisms un laika rāmis
Normā jānorāda, kā VID ziņo par traucējumiem un atjaunošanu:
- vai tas notiek VID tīmekļa vietnē, EDS ziņojumā, automātiskā e-pastā, SMS vai visos kanālos;
- cik ātri pēc traucējuma konstatēšanas paziņojums tiks publicēts (piem., “ne vēlāk kā 60 minūtes pēc konstatēšanas”).
Bez šādas procedūras uzņēmumi var neuzzināt, ka traucējumi bijuši, un turpinās neveiksmīgi mēģināt sūtīt rēķinus.
3. Kurai pusei VID jāpaziņo un kā sūtītājs uzzina par iesniegšanu?
Ja rēķinu iesniedz operators vai e-adrese, informācija par neizdevušos nodošanu jāsaņem gan operatoram, gan rēķina izrakstītājam. Šobrīd nav definēta standarta ziņojums (receipt), kas informētu, kuri rēķini VID ir pieņemti, kuri – noraidīti.
LRGA iesaka ieviest obligātu elektronisko ziņojumu ar unikālo rēķina identifikatoru, lai sūtītājs vienmēr var pārbaudīt, vai dati nonākuši VID, un lai neveidotos dubultiesniegumi.
4. Termiņš “nākamā darbdiena” ir nesamērīgi īss
Dažādās situācijās rēķinu nodošana nākamajā darbdienā var nebūt izpildāma:
- grāmatvedības slodze (PVN deklarācijas, algu aprēķins);
- nepieciešams pielāgoties jaunai VID API versijai, kas ieviesta kopā ar atjauninājumu, kura dēļ ir sistēmas traucējumi.
Priekšlikums. Aizstāt “nākamajā darbdienā” ar “piecu darbdienu laikā”. Tas nodrošina reālistisku buferi un novērš sankciju risku, ja jāveic papildizstrāde vai jāplāno resurss. Turklāt termiņu sāk skaitīt nevis no paša traucējuma novēršanas brīža, bet gan no brīža, kad VID paziņo par traucējuma novēršanu.
5. Dubultiesniegumu novēršana
Ja noteikums paliek nemainīgs, VID jāuzņemas dublikātu kontrole: sistēma nedrīkst reģistrēt to pašu rēķinu otrreiz, ja sūtītājs drošības nolūkā nosūta paketi atkārtoti.
LRGA rosina formulēt prasību, ka VID validācijas slānī tiek pārbaudīts rēķina unikālais identifikators, un dublētais ieraksts tiek noraidīts ar informatīvu paziņojumu.
18. punkts – paziņojums par kavējumu un 30 dienu termiņš
LRGA konstatē vairākas neskaidrības, kas var radīt praktiskas grūtības, izpildot 18. punkta prasības.
Paziņojuma iesniegšanas laiks.
Noteikumos nav noteikts, cik ātri pēc kavējuma konstatēšanas šāds paziņojums ir jānosūta. Vai paziņojums jāiesniedz nekavējoties? piecu darbdienu laikā? mēneša laikā?
30 kalendāra dienu perioda sākums. Nav skaidrs, no kura brīža tiek skaitītas 30 dienas, kurās jāiesniedz kavētie e-rēķini:
- no brīža, kad iestājās kavējums;
- no paziņojuma iesniegšanas EDS;
- vai no brīža, kad novērsts iemesls, kas kavējumu radīja?
Atbildīgā puse paziņojuma iesniegšanai.
Ja uzņēmums izmanto 4.1. vai 4.2. punktā noteiktos piegādes kanālus:
- vai paziņojumu par kavējumu iesniedz pats uzņēmums, e-adrese vai operators?
- kā šī atbildība tiek noteikta, lai nebūtu situācijas, kur paziņojums netiek iesniegts vispār?
21. un 22. punkts – par datu nodošanas uzsākšanas laikiem un e-adreses kanāla piemērošanu.
LRGA norāda uz būtisku pretrunu un neskaidrību normatīvajā regulējumā attiecībā uz e-rēķinu datu brīvprātīgas nodošanas termiņu un e-adreses izmantošanu.
Par 21. punktu – brīvprātīgas datu nodošanas uzsākšana:
Noteikumu 21. punkts paredz, ka uzņēmumi, kas nav budžeta iestādes, var brīvprātīgi sākt iesniegt e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar 2026. gada 1. janvāri. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā “Par e-rēķinu ieviešanas gaitu”, kas pieņemts Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē, kā arī Grāmatvedības likuma grozījumu anotācijā ir norādīts cits datums – 2026. gada 30. marts kā sākuma termiņš brīvprātīgai e-rēķinu datu iesniegšanai uzņēmumiem.
Šāda datumu nesakritība rada neskaidrību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz normatīvo prasību faktisko spēkā stāšanās laiku.
Nav skaidrs, vai 2026. gada 1. janvāris ir oficiāls sākuma punkts brīvprātīgai datu nodošanai, vai tas ir tikai teorētiski iespējams, bet praktiski vēl neattiecas uz uzņēmumiem.
Par 22. punktu – e-adreses kanāla piemērošana no 30. marta:
22. punkts nosaka, ka, ja uzņēmums izvēlas e-rēķinu apritei izmantot e-adresi (4.1. apakšpunkts), tad VID sāks saņemt e-rēķinu ziņojumus tikai no 2026. gada 30. marta, atbilstoši 11. punktā noteiktajam.
LRGA saprot, ka šis pārejas periods paredzēts tehniskai e-adreses un VID sistēmu savienošanai. Taču šāds risinājums rada vairākas praktiskas neskaidrības:
- Ko darīt laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam? Ja uzņēmums jau izmanto e-adresi kā e-rēķinu sūtīšanas kanālu, vai tas šajā laikā ir pienākums datus VID nodot ar citu piegādes kanālu (piemēram, 10.3. – manuāla augšupielāde vai EDS API)?
- Vai šajā periodā e-adreses izmantošana attiecas tikai uz e-rēķinu piegādi partnerim, bet nenodrošina VID informēšanu?
- Vai uzņēmumam ir pienākums tehniski mainīt piegādes kanālu uz laiku un pēc tam atgriezties pie e-adreses?
Turklāt jāņem vērā, ka, pēc 22. punkta loģikas, uzņēmums, kas izvēlas e-adresi, vairs faktiski nevar izmantot to tikai rēķinu piegādei darījuma partneriem bez datu nodošanas VID, jo no 2026. gada 30. marta šī funkcija būs automātiska. Tādējādi, lai gan formāli e-rēķinu lietošana uzņēmumiem joprojām ir brīvprātīga, reāli, izvēloties e-adresi kā kanālu, tiek uzlikts pienākums nodot rēķinus VID, un tas vairs nav brīvprātīgi.
Šāda pieeja var negatīvi ietekmēt uzņēmumu vēlmi sākt izmantot e-rēķinus jau pirms to obligātās ieviešanas, jo izvēle par labu vienkāršam un ērtam kanālam (e-adresei) automātiski nozīmē papildu pienākumus un risku, ka datu nodošana notiks neatkarīgi no uzņēmuma gribas.
E-rēķinu noraidīšana, atcelšana un koriģēšana
LRGA norāda, ka pašreizējā Noteikumu projektā nav paredzēts regulējums attiecībā uz strukturēto e-rēķinu noraidīšanu, atcelšanu vai koriģēšanu. Šāds regulējuma trūkums rada būtisku neskaidrību, kā rīkoties gadījumos, kad rēķinā pēc nosūtīšanas tiek konstatētas kļūdas vai neatbilstības.
Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur rēķinu apmaiņa notiek elektroniskā (nestrukturētā veidā, PDF) vai papīra formātā, kļūdu labošana bieži tiek risināta vienkāršoti – piemēram, vienojoties par kļūdainā rēķina neizmantošanu un labota rēķina izrakstīšanu. Savukārt strukturēto e-rēķinu apritē, īpaši ņemot vērā datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, šāda pieeja vairs nav iespējama vai var radīt būtiskus riskus un neskaidrības, tostarp par to, kurš rēķins ir uzskatāms par spēkā esošu.
Šobrīd nav noteikts, vai visos kļūdu gadījumos jāizraksta kredītrēķins, koriģējošais rēķins, papildrēķins, vai arī tiks pieļautas citas, vienkāršotas korekcijas – piemēram, e-rēķina anulēšana, tā pilnīga aizstāšana vai labotās versijas nosūtīšana pirms sākotnējā rēķina apstrādes. Tāpat nav skaidrs, vai noraidījuma iespēja būs tehniski realizēta, un kā šāds statuss tiks paziņots sūtītājam un fiksēts VID e-rēķinu sistēmā.
LRGA uzsver, ka normatīvajā regulējumā nepieciešams:
- paredzēt rīcību kļūdainu e-rēķinu gadījumos,
- noteikt iespējamos labošanas mehānismus (kredītrēķins, labota versija, anulēšana),
- skaidri definēt atbildību un darbības secību gadījumos, kad saņēmējs noraida rēķinu,
- nodrošināt, lai šīs darbības būtu tehniski realizējamas arī VID iesniegto datu apstrādes sistēmā.
Ja kļūdas neietekmē kopsummu, nemaina uzņēmuma saistības vai mantas stāvokli un nerada papildu maksāšanas saistības (attaisnojuma dokumentu samaksāšanai), vai arī šādos gadījumos ir jāsagatavo strukturēts e-rēķins kļūdu labošanai?
Bez skaidras procedūras par e-rēķinu koriģēšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, pastāv risks, ka kļūdas tiks apstrādātas nevienveidīgi, radīsies datu neatbilstības starp darījuma pusēm un VID, kā arī pieaugs uzņēmumu administratīvais slogs.
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) norāda, ka Noteikumu projektā nav pietiekami skaidri definēts, kādi rēķini un kādā brīdī ir obligāti iesniedzami VID. Šī nepilnība rada praktiskas neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz avansa (priekšapmaksas) rēķiniem.
1. Normatīvais regulējums un LRGA viedoklis
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” grozījumu projektā (TAP ID 25-TA-682) 34.¹ punkta redakcijā teikts:
“Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz citam uzņēmumam par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti.”
Šāds avansa rēķins līdz apmaksas brīdim ir tikai informatīvs maksājuma pieprasījums, t. i., tam nav attaisnojuma dokumenta statusa. Šī pieeja pilnībā sakrīt ar LRGA viedokli.
No minētā izriet, ka avansa rēķins neatbilst Grāmatvedības likuma 11. panta 14. daļai, tāpēc nav obligāti sagatavojams kā strukturēts elektronisks rēķins, lai gan uzņēmums drīkst to veidot kā e-rēķinu brīvprātīgi. Neatkarīgi no izvēlētā formāta, avansa rēķina dati tā izsniegšanas brīdī nav jānodod VID, jo dokumentam vēl nav attaisnojuma dokumenta statusa.
Turklāt grozījumu projektā (tas pats 34.¹ punkts) noteikts:
“Ja šādu dokumentu samaksāšanai sagatavo kā strukturētu elektronisku rēķinu un maksājums ir veikts pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu).”
Tādējādi var rasties situācija, kad par darījumu vispār nav e-rēķina, ko iesniegt VID.
2. Avansa rēķina datu nodošana VID pēc tā apmaksas – praktiskās neizpildāmības iemesli
Avansa rēķins kļūst saistošs darījuma pusēm tikai pēc tā apmaksas. Ja Noteikumos tiktu noteikts, ka šāda rēķina dati jānodod VID tieši pēc apmaksas, prasība būtu praktiski neīstenojama šādu iemeslu dēļ:
E-adrese – oficiālās e-adreses sistēmā nav (un nevajadzētu paredzēt) funkcionālās iespējas, kas ļautu lietotājam manuāli ievadīt maksājuma faktu, lai pēc tam avansa rēķina dati tiktu nodoti VID.
Rēķinu operatori (4.2. punkts). Lai avansa rēķina apmaksas datus nodotu VID ar operatora starpniecību, uzņēmumiem būtu jānodrošina reāllaika banku maksājumu datu apstrāde; tas nozīmētu papildu izstrādes darbus un būtiski palielinātu izmaksas gan operatoriem, gan pašiem uzņēmumiem.
Manuāla EDS augšupielāde. Prasība katru apmaksātu avansa rēķinu manuāli augšupielādēt EDS radītu nesamērīgu administratīvo slogu un padarītu 15. punktā noteikto piecu darbdienu termiņu faktiski neizpildāmu.
Lai izpildītu 15. punkta piecu darbdienu termiņu, avansa rēķina apmaksas dati būtu jāapstrādā gandrīz reāllaikā, kas neatbilst lielākās daļas uzņēmumu grāmatvedības un darbības ciklam. Turklāt Noteikumi paredz, ka, izvēloties e-adresi vai rēķinu operatoru kā e-rēķinu piegādes kanālu, datu nodošanu VID nodrošina attiecīgais kanāls, savukārt uzņēmumam regulāri papildu ziņojumi VID nav jānosūta.
3. Citu rēķinu veidu sagatavošana un datu nodošana VID
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” grozījumu projekta (TAP ID 25-TA-682) anotācijā norādīts, ka korektīvais rēķins paredzēts kļūdu labošanai, un to drīkst izmantot visi Grāmatvedības likuma subjekti nejaušu kļūdu (piemēram, matemātisku vai pārrakstīšanās kļūdu) novēršanai.
Tomēr šo Noteikumu kontekstā joprojām nav skaidri noteikts, kuros gadījumos un kādā apjomā korektīvie rēķini jāizraksta, ja konstatētās kļūdas neietekmē kopsummu, nemaina uzņēmuma saistības vai mantas stāvokli un nerada papildu maksāšanas saistības (attaisnojuma dokumentu samaksāšanai). Tipiski piemēri ir nepareiza mērvienība, kļūdains pakalpojuma periods vai citi nelieli labojumi.
Tāpat nav precīzi definēts, vai šādās situācijās vienmēr jāizveido strukturēts e-rēķins un vai šāds labotais dokuments obligāti jānodod VID, kā arī kādā termiņā tas jādara. Šīs neskaidrības var radīt atšķirīgu praksi uzņēmumu starpā un būtiski palielināt administratīvo slogu, jo uzņēmēji nav pārliecināti, vai katra formāla korekcija prasa jauna dokumenta nosūtīšanu nodokļu administrācijai.
4. Operatora definīcija.
LRGA norāda, ka pašreizējā Noteikumu 2.2. punktā noteiktā operatora definīcija nav pietiekami skaidra un var radīt pārpratumus.
Noteikumu projekta 2.2. punktā jēdziens “pakalpojumu sniedzējs jeb operators” definēts kā “uzņēmums, kas nodrošina e‑rēķinu apriti, izveidi un citus ar e‑rēķinu darbībām saistītus pakalpojumus un nodrošina e‑rēķinu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam”. Šāds plašs formulējums nepamatoti ietver arī programmatūras rīkus, kas tikai ģenerē e‑rēķina XML datnes (piemēram, grāmatvedības sistēmas) un tieši neiesaistās pašu rēķinu nodošanā.
LRGA uzskata ka “operators” būtu jādefinē šaurāk – kā uzņēmums, kas nodrošina drošu strukturētu e‑rēķinu piegādes kanālu. Nepieciešams skaidri nodalīt e‑rēķinu sagatavošanas rīkus (piemēram, grāmatvedības programmas) no e‑rēķinu operatoru pakalpojumiem, lai nodrošinātu skaidrību tirgus dalībniekiem un atbilstību faktiskajiem e‑rēķinu apmaiņas procesiem.
II.Kārtība, kādā organizē un īsteno e-rēķinu apriti
Noteikumu 5.punkts paredz, ka uzņēmumi vienojas par savstarpēji izmantojamo e-rēķinu piegādes kanālu. Uzņēmumiem un e-rēķinu operatoriem šobrīd nav pieejams vienots, publiski pieejams reģistrs, kurā var pārbaudīt darījuma partnera izvēlēto e-rēķinu saņemšanas kanālu. Šāda pieeja apgrūtina e-rēķinu apriti, palēnina automatizētus procesus un piespiež uzņēmumus un operatorus veikt manuālu konfigurāciju, radot papildu administratīvo slogu un kļūdu risku.
LRGA priekšlikums ir izveidot centralizētu e-rēķinu adresācijas reģistru, kurā katrs uzņēmums norāda (un uztur aktuālu) savu noklusēto e-rēķinu saņemšanas kanālu – oficiālo e-adresi, operatora identifikatoru vai citu atbalstītu piegādes risinājumu. Reģistram jābūt pieejamam caur API, lai grāmatvedības sistēmas un operatori varētu programmatiski izgūt adresāta kanālu un pilnībā automatizēt e-rēķinu maršrutēšanu bez papildu saskaņošanas vai manuālas iejaukšanās.
Noteikumu 6. punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveido, uztur un attīsta e-rēķinu iesniegšanas risinājumu, lai nodrošinātu iespēju decentralizēti un strukturēti saņemt e-rēķinus. Tomēr nav pietiekami skaidrs, kāds tieši būs šis risinājums un kā tas darbosies.
Termins “decentralizēti” šeit ir būtisks – LRGA pozitīvi vērtē to, ka netiek ieviesta viena centralizēta platforma visiem e-rēķiniem, bet gan VID risinājums pieņems datus no dažādiem kanāliem. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, ieteicams precizēt risinājuma lomu: vai tas kalpos tikai datu saņemšanai un glabāšanai nodokļu administrēšanas vajadzībām, neiejaucoties paša rēķinu nosūtīšanas procesā starp uzņēmumiem. Skaidrībai būtu lietderīgi anotācijā vai pašos noteikumos norādīt, ka VID risinājums nebūs obligāts starpnieks uzņēmumu savstarpējā rēķinu apritē, bet gan darbojas paralēli kā datu saņēmējs.
Tāpat LRGA ieskatā jānodrošina, ka šis risinājums tehniski būs atvērts integrācijai ar dažādām grāmatvedības programmām un pakalpojumu sniedzējiem. Anotācijā minēts, ka tiks nodrošināts EDS API risinājums un augšupielādes iespēja bez maksas, kas ir pozitīvi. Ieteicams noteikumos vai skaidrojošā materiālā uzsvērt, ka VID savlaicīgi, norādot termiņus, publicēs tehniskās specifikācijas un testēšanas iespējas šim risinājumam, lai uzņēmumu IT izstrādātāji un operatori varētu tam pieslēgties. Pašreiz formulējums ir ļoti vispārīgs – precīzāks apraksts mazinātu bažas par to, kā praktiski notiks datu iesniegšana un kādas būs uzņēmumu iespējas integrēties (piemēram, vai risinājums atbalstīs tikai REST API, vai arī citus protokolus, kā notiks autentifikācija, utt.). Papildu skaidrība par risinājuma darbību palīdzētu uzņēmumiem savlaicīgi sagatavoties pārejai uz e-rēķinu datu nodošanu VID.
Noteikumu 7.punkts
Problēma 1 – neatbilstība starp likuma pilnvarojumu un noteikumu redakciju.
Grāmatvedības likuma 11. panta 15. daļā uzsvars likts uz e-rēķinu datu nodošanu VID, savukārt noteikumos paredzēts nodot visu XML datni. Jāprecizē, vai VID interesē tikai strukturētie dati (semantiskais EN 16931 datu kopums) vai pilna failu glabāšana. Pretējā gadījumā pastāv neskaidrība, ko sistēmu izstrādātājiem tehniski jānosūta un kādus datu apjomus VID plāno uzglabāt.
Priekšlikums:
Noteikumos skaidri definēt, ka VID saņem strukturētu e-rēķina datu kopu atbilstoši EN 16931 (UBL 2.1 / PEPPOL BIS 3.0 CIUS) neatkarīgi no tā, vai šī kopa tiek iesniegta kā atsevišķs XML fails vai transformēta citā formātā. Ja VID izvēlas glabāt pilnus XML, jānorāda juridiskais pamats un datu uzglabāšanas termiņš.
Problēma 2 – pielikumu izslēgšana.
Standarts ļauj XML datnē iegult (embedded) vai piestiprināt (attached) papildu dokumentus – piemēram, PDF. Noteikumu 7. punkts nosaka, ka VID saņem un glabā XML bez pielikumiem, bet nav skaidrs, kam tehniski jānodala šie pielikumi: rēķina izrakstītājam, operatoram vai pašam VID. Nerisināts jautājums, kā sistēma reaģēs, ja lietotājs EDS augšupielādē XML ar Attachment elementu.
Priekšlikums:
Noteikumos ierakstīt, ka gadījumā, ja XML ietver pielikumu VID risinājums veic e-rēķina XML datnes apstrādi automātiski atmetot/nepieņemot bināro daļu, bet semantiskie dati tiek pieņemti.
Nodrošināt skaidrus error-code un warning aprakstus integrācijas specifikācijā, lai sistēmas var prognozējami apstrādāt XML ar pielikumiem.
Noteikumu 9. punkts – datu nodošanas operativitāte starp VID un Oficiālās e-adreses sistēmu
Noteikumu 9. punktā ir noteikts: “Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes režīmā sniedz Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinim strukturētu un aktuālu Fizisko personu reģistram atbilstošu informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētām fiziskām personām.”
LRGA norāda, ka formulējums “tiešsaistes režīmā” nenodrošina pietiekamu skaidrību par datu apmaiņas reālo biežumu un latentumu. Nav definēts:
Operativitātes līmenis. Vai informācijas nodošana notiek reāllaikā vai ar periodisku sinhronizāciju (piemēram, reizi stundā, reizi dienā)?
Praktiskā pieejamība jaunreģistrētām personām. Ja fiziskā persona (FP) šodien reģistrē saimniecisko darbību VID nodokļu maksātāju reģistrā, nav skaidrs, vai viņa tajā pašā dienā var:
- aktivizēt oficiālo e-adresi;
- izrakstīt strukturētu e-rēķinu;
- un nekavējoties nodot rēķina datus VID caur e-adresi.
- Ja tiešsaistes sinhronizācija faktiski notiek ar dienas vai ilgāku nobīdi, jaunajam uzņēmējam nebūs iespējams izpildīt Noteikumos noteikto kārtību, lai gan juridiski tas būtu jādara.
LRGA priekšlikumi
Precizēt “tiešsaistes režīma” definīciju. Noteikumā jānorāda maksimāli pieļaujamais kavējuma laiks starp fiziskās personas reģistrāciju VID reģistros un tās datu pieejamību e-adreses sistēmā (piemēram, ne ilgāk kā divas stundas).
Publicēt tehnisko SLA. VID un VDAA būtu jāpublisko servisa līguma parametri (SLA) par datu sinhronizācijas biežumu, atbildes laikiem un kļūdu apstrādes kārtību, lai uzņēmumi un sistēmu izstrādātāji varētu projektēt savus risinājumus atbilstoši noteiktajām prasībām.
Paredzēt rezervi traucējumu gadījumā. Noteikumā jāiekļauj skaidrs mehānisms, ka sistēmas traucējumu gadījumā datu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts par neatkarīgi konstatētā dīkstāves laika apjomu, ne mazāk kā par trim darbdienām.
III.Kārtība, kādā e-rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
10.punktā uzskaitīti piegādes kanāli e-rēķinu iesniegšanai VID, tai skaitā “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājprogrammatūras saskarne”. LRGA vērš uzmanību uz to, ka termins “lietotājprogrammatūras saskarne” nav plaši izplatīts informācijas tehnoloģiju terminoloģijā. Iespējams, domāts par lietojumprogrammu saskarni jeb API (Application Programming Interface). Lai lietotājiem un IT speciālistiem būtu skaidrs, ka runa ir par tehnisku integrācijas iespēju, ieteicams lietot precīzāku apzīmējumu. Piemēram, varētu rakstīt: “...pakalpojumu sniedzēja kanālu, kas ir integrēts ar VID sistēmas lietojumprogrammu saskarni (API)” un attiecīgi 10.3. apakšpunktā: “EDS lietojumprogrammu saskarni (API) vai datnes augšupielādes funkcionalitāti.” Šāda terminoloģija būtu saprotamāka IT nozares profesionāļiem. Pašreizējā redakcija ar vārdu “lietotājprogrammatūra” var tikt jaukta ar lietotāju programmatūru (piemēram, grāmatvedības programmu), lai gan domāta ir VID piedāvāta sistēmu integrācijas saskarne. Precizējot terminus, tiktu uzlabota normu viennozīmīga izpratne un mazinātos nepareizas interpretācijas riski tehnisko prasību jomā.
11. punkts – “e-rēķina ziņojuma” jēdziens un programmatūras versijas prasība
Vai e-rēķina ziņojums ir tas pats, kas strukturētais e-rēķins?
Ja e-rēķina ziņojums ir tas pats, kas e-rēķins un jānodod ir XML datne, nevis atsevišķi dati, tad terminoloģijai Noteikumos jābūt vienotai, lai nerastos pārpratumi.
11. punktā regulēta situācija, kad e-rēķinu apritē izmanto oficiālo elektronisko adresi (e-adresi).
11.1. apakšpunkts nosaka, ka Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēma nodrošina automātisku e-rēķina ziņojuma iesniegšanu VID, savukārt 11.2. apakšpunkts paredz, ka šai automātiskajai iesniegšanai jāizmanto aktuāla integrācijas programmatūras versija. LRGA ieskatā šie nosacījumi prasa precizējumu.
Termina “e-rēķina ziņojums” skaidrojums. Tekstā ieviests jauns termins – e-rēķina ziņojums, taču tas nav definēts 2. punktā (lietoto terminu skaidrojumos). Kontekstā rodas iespaids, ka runa ir par to pašu strukturēto e-rēķina XML datni (vai tās kopiju), kura jāiesniedz VID. Lai novērstu neskaidrības, LRGA iesaka 2. punktā vai atsevišķā definīcijā skaidri noteikt, ka “e-rēķina ziņojums” = strukturētais e-rēķins (XML formātā) ar EN 16931 datu kopu, kas tiek nodots VID. Ja termins tomēr apzīmē kaut ko citu (piemēram, tikai datu izvilkumu no XML), tas arī jādefinē un konsekventi jālieto visā Noteikumu tekstā (arī 12. un 13. punktā), lai IT izstrādātāji un uzņēmumi saprastu, ko tieši jānosūta.
Programmatūras versijas prasība. 11.2. apakšpunkts paredz, ka automātiskajai iesniegšanai jāizmanto “aktuāla programmatūras versija”.
Formulējums ir pārāk vispārīgs:
- “Aktuāla” versija var mainīties; nav skaidrs, vai runa ir par e-adreses integrācijas bibliotēku, uzņēmuma grāmatvedības sistēmu vai kādu citu komponenti.
- Lai izvairītos no interpretācijas problēmām, LRGA iesaka konkretizēt: “… jāsagatavo un jāizmanto e-adreses sistēmas integrācijas risinājuma jaunākā versija, kas atbalsta e-rēķinu automātisko pārsūtīšanu.”
- Pragmatisku apsvērumu dēļ šī prasība drīzāk būtu jāiekļauj skaidrojošajos materiālos vai tehniskajā specifikācijā, norādot testēšanas termiņus un obligāto ieviešanas datumu (piem., līdz 2026. gada 30. martam, kad jāstājas spēkā automātiskajai iesniegšanai).
Skaidra terminoloģija un precīza tehniskā prasība palīdzēs izvairīties no situācijām, kad uzņēmumi vai to IT partneri, neinformētības dēļ, nespēj nodrošināt automātisku e-rēķinu nodošanu VID.
12. punkts – operators kā vienīgais datu iesniedzējs VID
12. punkts paredz, ka, ja uzņēmums savstarpējai e-rēķinu apritei izmanto pakalpojumu sniedzēja jeb operatora kanālu (4.2. apakšpunkts), tad VID saņem e-rēķina ziņojumu, izmantojot to pašu operatora kanālu (10.2. apakšpunkts). Šis risinājums ir loģisks tikai tad, ja attiecīgais operators ir tehniski integrējies ar VID sistēmu. LRGA vēlas uzsvērt vairākas problemātiskas situācijas, kurām Noteikumu projekts šobrīd nedod risinājumu.
- Operators nav integrējies ar VID. Uzņēmums var sadarbībai izvēlēties ārvalstu e-rēķinu operatoru vai pakalpojumu sniedzēju, kurš Latvijā vēl nav izveidojis tehnisko saskarni ar VID. Tādos gadījumos uzņēmums formāli izpilda 4.2. apakšpunkta prasību (e-rēķinu nosūta caur operatoru), bet 10.2. apakšpunktā noteiktais datu iesniegšanas kanāls nav pieejams, jo operators nespēj nodot rēķinu VID.
- Eiropas Savienības e-rēķinu aprites perspektīva. Jau tuvākajā laikā e-rēķinu obligāta lietošana tiks paplašināta arī ES mērogā. LRGA pieņem, ka ne visi globālie operatori izveidos tiešu savienojumu ar Latvijas VID. Situācijā, kad uzņēmums izmanto šādu starptautisko operatoru, tas pilnībā izpildīs prasību apmainīties ar strukturētiem rēķiniem B2B segmentā, taču nebūs tehniskas iespējas izpildīt Noteikumu prasību, ka rēķina datus VID iesniedz tieši operators.
- Nepieciešama alternatīva datu iesniegšanai. Pašreizējā 12. punkta redakcija (“izmantojot 10.2. apakšpunktā minēto kanālu”) faktiski neparedz alternatīvu. LRGA ieskatā šī ir nepilnība, kas jānovērš. Ja operatoram nav izveidotas integrācijas ar VID, uzņēmumam jābūt tiesībām iesniegt e-rēķinu datus VID citā veidā (piemēram, izmantojot 10.3. apakšpunktā noteikto EDS API vai augšupielādes kanālu). Pretējā gadījumā uzņēmums nonāk objektīvi neizpildāmā situācijā, par kuru tam var tikt piemērota atbildība, lai gan kavējumu izraisījis operators.
LRGA priekšlikums. 12. punktu papildināt ar normu, kas skaidri nosaka:
“Ja operators nav tehniski nodrošinājis e-rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmums ir tiesīgs iesniegt e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot 10.3. apakšpunktā minēto kanālu.”
Šāda fleksibilitāte pasargās uzņēmumus no atbildības situācijās, kurās tie nav vainojami (operatora nepietiekama gatavība). Ilgtermiņā, protams, jāparedz, ka visi e-rēķinu pakalpojumu sniedzēji sertificējas un nodrošina pilnu integrāciju ar VID risinājumu, taču pārejas periodā šī drošības norma ir būtiska, lai neradītu šķēršļus starptautiskai e-rēķinu apritei un neatstātu uzņēmumus bez iespējas izpildīt normatīvo aktu prasības.
13. punkts nosaka, ka, ja uzņēmums e-rēķinu apritei izmanto citu individuāli izvēlētu piegādes kanālu (4.3. apakšpunkts, piemēram, tiešu starpsistēmu savienojumu vai e-pastu), tad e-rēķins VID jāiesniedz, izmantojot tikai 10.3. apakšpunktā minēto kanālu (t.i., caur EDS API vai augšupielādi). Šāda norma, pēc LRGA domām, nevajadzīgi ierobežo uzņēmumu izvēles iespējas un palielina administratīvo slogu.
Praksē var veidoties situācijas, kur uzņēmums savstarpējai rēķinu apmaiņai ar partneri izmanto vienkāršāku risinājumu (piemēram, sūta XML datni pa e-pastu vai veic tiešu integrāciju starp divām sistēmām), bet datu nodošanai VID tas vēlētos izmantot cita veida kanālu. Piemēram, uzņēmumam varētu būt līgums ar e-rēķinu operatoru tikai datu nodošanai nodokļu administrācijai, lai pašam nevajadzētu integrēties ar EDS. 13. punkts šādu kombināciju nepieļauj, jo uzliek par pienākumu EDS izmantošanu, tiklīdz primārajā apritē netiek lietots ne e-adrese, ne operators.
LRGA aicina izvērtēt iespēju dot uzņēmumiem lielāku elastību kanālu izvēlē. Būtu pieļaujams, ka uzņēmums, kas rēķinu partnerim nosūta, piemēram, tieši no grāmatvedības programmas uz partnera sistēmu, drīkst VID iesniegšanai pilnvarot arī operatoru (vai izmantot citu starpnieku). Galvenais, lai rezultātā VID saņemtu e-rēķinu datus savlaicīgi un pilnībā – tam būtu jābūt svarīgākajam, nevis tas, vai uzņēmums konsekventi visam izmanto vienu kanālu. Pašreizējā regulējuma redakcijā uzņēmumam, kas nevēlas vai nevar lietot e-adresi vai operatoru primārajā apritē, tiek uzlikts pienākums manuāli vai ar papildu integrāciju ievadīt rēķinus EDS, kas faktiski nozīmē dubultu darbu. Viena rēķina dati būs jānosūta divreiz divās dažādās sistēmās – partnerim vienā veidā un VID citā. Šāda pieeja var radīt kļūdas (ja, piemēram, manuāli augšupielādējot datni, tiek ievietota nepareiza versija) un noteikti palielinās darba apjomu grāmatvežiem.
LRGA iesaka ļaut uzņēmumiem kombinēt kanālus, ja tas atvieglo procesu, vienlaikus nodrošinot, ka katrs e-rēķins VID tiek saņemts tieši vienu reizi. Piemēram, ja uzņēmumam ir noslēgts līgums ar operatoru tikai datu nodošanai VID (bez partneru tīkla izmantošanas), būtu lietderīgi, ka normatīvi to pieļauj. Šāda elastība veicinātu arī jaunu pakalpojumu rašanos – iespējams, tirgū parādīsies specializēti rīki, kas tikai automātiski iesniedz e-rēķinus VID (bez iesaistes rēķinu sūtīšanā pircējam).
Normatīvi nevajadzētu liegt uzņēmumiem izmantot šādus rīkus, ja vien tiek izpildītas visas datu drošības un kvalitātes prasības. Apkopojot, 13. punkta striktā piesaiste “viens pret vienu” starp aprites kanālu un iesniegšanas kanālu ir pārāk ierobežojoša. LRGA aicina to pārskatīt, aizstājot ar elastīgāku normu – galvenais, lai e-rēķinu dati nonāk VID 15. punktā noteiktajā termiņā, bet konkrēto tehnisko ceļu uzņēmums var izvēlēties pēc efektivitātes un resursu apsvērumiem.
Šo noteikumu kontekstā būtu jānodala datu nodošana B2B, no datu nodošanas VID.
14. punkts – „E-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienu reizi”
1. Massveida iesniegšana un administratīvā sloga mazināšana
Noteikumu projekts nepasaka, kādā veidā rēķini jānodod VID – atsevišķi pa vienam vai partiju (batch) veidā. Ja tiktu pieļauts tikai rēķina iesniegšanas režīms pa vienam, tas būtiski palielinātu datu pārraides apjomu un administratīvo slogu, sevišķi uzņēmumiem ar lielu rēķinu skaitu. LRGA uzskata, ka normā jāparedz skaidra iespēja masveidā iesniegt strukturētos rēķinus vienā ziņojumā, nodrošinot sistēmisku kontroli, lai katrs rēķins VID nonāktu tieši vienu reizi.
Priekšlikums. Noteikumā iestrādāt principu: “Rēķinu datu iesniegšana VID var notikt gan pa vienam, gan partiju veidā (vairāki rēķini vienā pārraides paketē), ja tiek garantēta unikāla rēķina identifikācija un dublikātu kontrole.”
2. Vienreizējas iesniegšanas atbildība
Noteikumu projekts nenosaka, kura puse – sūtītājs, saņēmējs, oficiālā e-adrese vai operators – ir juridiski atbildīga par e-rēķina datu nodošanu VID, lai tas tiktu iesniegts tieši vienu reizi. LRGA ieskatā šo atbildību nepieciešams precīzi definēt, pretējā gadījumā var rasties situācijas, kad:
- e-rēķins netiek iesniegts vispār (neviena puse neuzskata to par savu pienākumu);
- e-rēķins tiek iesniegts vairākkārt (piemēram, gan sūtītājs, gan operators mēģina nodot to pašu dokumentu).
Vai integrācijā izmantotā e-adrese ir tas pats, kas portāla Latvija.gov.lv e-adrese, un vai uz abām attiecas identiski noteikumi?
Ja par e-rēķina piegādes kanālu tiek izvēlēta e-adrese, iespējami divi diametrāli atšķirīgi scenāriji:
Rēķins izveidots portālā Latvija.gov.lv, izmantojot e-adresei paredzēto veidlapu. Šajā gadījumā rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas funkciju faktiski pilda pati e-adrese. Loģiski, ka e-adrese jāuzskata par sūtītāju un par atbildīgo par datu nodošanu VID.
Rēķins izveidots citā grāmatvedības vai ERP sistēmā un caur integrāciju nodots e-adresei.
Šeit e-adrese darbojas kā saņēmējs; strukturēto e-rēķina datni ģenerē un nosūta uzņēmuma sistēma. Neviennozīmīgi kļūst – vai sūtītājs ir uzņēmums, tā izmantotā sistēma vai tomēr e-adrese, kas fiziski transportē ziņojumu.
3. VID dublikātu kontrole
Pat ar skaidri noteiktu atbildīgo pusi sistēmā joprojām var rasties atkārtoti iesniegumi (piem., programmatūras kļūdu dēļ). VID jānodrošina mehānisms, kas pēc rēķina unikālā ID atpazīst dublikātu un atsūta informatīvu atbildi, nevis reģistrē kopiju.
Priekšlikums. Pie 14. punkta pievienot norādi: “VID nodrošina dublikātu identificēšanas un noraidīšanas funkciju, balstoties uz rēķina unikālo identifikatoru”.
15. punkts nosaka, ka e-rēķins VID jāiesniedz ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Lai arī piecu darba dienu (aptuveni viena kalendārā nedēļa) termiņš šķiet tolerants īstermiņa kavējumu gadījumā, LRGA tomēr rosina izvērtēt, vai šis termiņš ir samērīgs visiem uzņēmumiem un situācijām.
Galvenā baža ir par mazajiem uzņēmumiem un manuāliem procesiem. Ja uzņēmums nav integrējis savu grāmatvedības sistēmu ar VID API un neizmanto operatoru, tad katra rēķina iesniegšanai VID būs jāveic manuāla augšupielāde EDS portālā. Piecu darbdienu termiņš piespiedīs pārskatīt rēķinu izrakstīšanas kārtību un, iespējams, kavēt grāmatvedības darbu plūsmu – grāmatvedim būs gandrīz uzreiz pēc rēķina sagatavošanas jārūpējas par tā nodošanu VID. Tas var radīt spriedzi, īpaši periodos ar lielu dokumentu apjomu (piemēram, mēneša beigās). LRGA iesaka apsvērt termiņa pagarināšanu līdz 10 darbdienām vai vismaz kalendārajam mēnesim. Piemēram, citās valstīs, kur ieviesta e-rēķinu obligāta aprite ar ziņošanu nodokļu iestādei, nereti izmanto mēneša griezumu. Piecu dienu termiņš nodrošina tuvu reāllaika datu apriti, taču jāvaicā – vai nodokļu administrēšanas vajadzībām tiešām nepieciešami dati tik ātri, jeb mēneša ietvaros būtu pietiekami. Ja mērķis ir palīdzēt aizpildīt PVN deklarācijas, tad datiem galvenokārt jābūt pieejamiem līdz nākamā mēneša 20. datumam. Šajā kontekstā 5 dienu prasība šķiet stingra un varētu tikt pagarināta, lai mazinātu administratīvo slogu.
16. punktā regulēta situācija, kad uzņēmums vai operators darbības traucējumu dēļ nevar iesniegt e-rēķinu VID 15. punktā noteiktajā termiņā. Šādā gadījumā noteikts pienākums ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa nokavējuma paziņot VID EDS sistēmā par neiesniegšanu un norādīt iemeslu, kā arī pēc traucējumu novēršanas nākamajā darbdienā iesniegt e-rēķinu. LRGA kopumā atbalsta, ka ir definēta skaidra rīcība neparedzētu traucējumu gadījumos, tomēr uzskatām šo regulējumu par daļēji nesamērīgu.
Problēma ir prasībā paziņot jau nākamajā darbdienā. Ja uzņēmums saskaras ar nopietnu informācijas sistēmu problēmu (piemēram, serveru avāriju, kiberuzbrukumu vai plašu elektrības padeves traucējumu), tad pirmajā diennaktī tā galvenā rūpe būs atjaunot sistēmu darbību. Šādā stresainā situācijā vēl papildu pienākums nekavējoties ziņot VID var tikt aizmirsts vai nevar tikt izpildīts tehnisku iemeslu dēļ.
LRGA iesaka mazināt sankciju risku, nedaudz pagarinot paziņošanas termiņu – piemēram, “pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā” paziņot EDS par traucējumiem. Tas dotu uzņēmumam saprātīgu laiku novērst problēmas un paralēli informēt VID, neuzliekot nesamērīgu steidzamību krīzes brīdī. Turklāt EDS paziņojums pats par sevi nedod VID uzreiz rēķinu datus, tas vairāk informē par kavējumu – tātad dienas vai divu kavējumam šajā ziņā nevajadzētu radīt būtisku kaitējumu nodokļu kontrolei, salīdzinot ar risku, ka smagu traucējumu gadījumā uzņēmums vispār nepaspēj paziņot savlaicīgi. Tāpat ierosinām noteikt vienkāršotu paziņojuma saturu – piemēram, ka nav jāsniedz detalizēta tehniska atskaite, bet pietiek norādīt vispārīgi iemeslu (piemēram, “sistēmas kļūme”, “interneta traucējumi” u.tml.). Anotācijā vai metodikā vēlams dot skaidrojumu, kā tieši praktiski EDS būs jāsniedz šī informācija, lai uzņēmumi var sagatavoties (iespējams, tiks izveidota speciāla veidlapa EDS ziņojumam). Mūsuprāt, mazliet elastīgāks un precīzāk aprakstīts regulējums attiecībā uz paziņošanu traucējumu gadījumā nodrošinās, ka uzņēmumi reāli to izpilda un VID saņem informāciju, nevis formāli pārkāpj noteikumus neizdarības vai objektīvu iemeslu dēļ.
17. punkts – rīcība sistēmas traucējumu gadījumā un termiņu samērīgums
Noteikumu 17. punktā paredzēts, ka, ja 10.2. vai 10.3. kanāls nespēj nodot e-rēķinu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 15. punktā noteiktajā termiņā “šo noteikumu 6. punktā minētā risinājuma darbības traucējumu dēļ”, uzņēmumam rēķins jāiesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc traucējumu novēršanas. VID savukārt paziņo par traucējumu sākumu un beigu brīdi. LRGA ieskatā šī norma jāpapildina un jāprecizē, lai tā būtu praktiski izpildāma un samērīga.
1. Kas tieši ir “darbības traucējumi”?
Termins aptver EDS nedarbošanos, VID API kļūmes, datu validācijas servisu atteici u. tml., taču to vajadzētu konkretizēt (piem., publicējot traucējumu klasifikāciju: kritiska/ne-kritiska, daļēja/pilna dīkstāve). Pretējā gadījumā uzņēmumam nav skaidrs, vai kļūda, kas atgriež “x” kodu vai noraida failu validācijas posmā, kvalificējas kā oficiāli “traucējumi”.
2. Paziņošanas mehānisms un laika rāmis
Normā jānorāda, kā VID ziņo par traucējumiem un atjaunošanu:
- vai tas notiek VID tīmekļa vietnē, EDS ziņojumā, automātiskā e-pastā, SMS vai visos kanālos;
- cik ātri pēc traucējuma konstatēšanas paziņojums tiks publicēts (piem., “ne vēlāk kā 60 minūtes pēc konstatēšanas”).
Bez šādas procedūras uzņēmumi var neuzzināt, ka traucējumi bijuši, un turpinās neveiksmīgi mēģināt sūtīt rēķinus.
3. Kurai pusei VID jāpaziņo un kā sūtītājs uzzina par iesniegšanu?
Ja rēķinu iesniedz operators vai e-adrese, informācija par neizdevušos nodošanu jāsaņem gan operatoram, gan rēķina izrakstītājam. Šobrīd nav definēta standarta ziņojums (receipt), kas informētu, kuri rēķini VID ir pieņemti, kuri – noraidīti.
LRGA iesaka ieviest obligātu elektronisko ziņojumu ar unikālo rēķina identifikatoru, lai sūtītājs vienmēr var pārbaudīt, vai dati nonākuši VID, un lai neveidotos dubultiesniegumi.
4. Termiņš “nākamā darbdiena” ir nesamērīgi īss
Dažādās situācijās rēķinu nodošana nākamajā darbdienā var nebūt izpildāma:
- grāmatvedības slodze (PVN deklarācijas, algu aprēķins);
- nepieciešams pielāgoties jaunai VID API versijai, kas ieviesta kopā ar atjauninājumu, kura dēļ ir sistēmas traucējumi.
Priekšlikums. Aizstāt “nākamajā darbdienā” ar “piecu darbdienu laikā”. Tas nodrošina reālistisku buferi un novērš sankciju risku, ja jāveic papildizstrāde vai jāplāno resurss. Turklāt termiņu sāk skaitīt nevis no paša traucējuma novēršanas brīža, bet gan no brīža, kad VID paziņo par traucējuma novēršanu.
5. Dubultiesniegumu novēršana
Ja noteikums paliek nemainīgs, VID jāuzņemas dublikātu kontrole: sistēma nedrīkst reģistrēt to pašu rēķinu otrreiz, ja sūtītājs drošības nolūkā nosūta paketi atkārtoti.
LRGA rosina formulēt prasību, ka VID validācijas slānī tiek pārbaudīts rēķina unikālais identifikators, un dublētais ieraksts tiek noraidīts ar informatīvu paziņojumu.
18. punkts – paziņojums par kavējumu un 30 dienu termiņš
LRGA konstatē vairākas neskaidrības, kas var radīt praktiskas grūtības, izpildot 18. punkta prasības.
Paziņojuma iesniegšanas laiks.
Noteikumos nav noteikts, cik ātri pēc kavējuma konstatēšanas šāds paziņojums ir jānosūta. Vai paziņojums jāiesniedz nekavējoties? piecu darbdienu laikā? mēneša laikā?
30 kalendāra dienu perioda sākums. Nav skaidrs, no kura brīža tiek skaitītas 30 dienas, kurās jāiesniedz kavētie e-rēķini:
- no brīža, kad iestājās kavējums;
- no paziņojuma iesniegšanas EDS;
- vai no brīža, kad novērsts iemesls, kas kavējumu radīja?
Atbildīgā puse paziņojuma iesniegšanai.
Ja uzņēmums izmanto 4.1. vai 4.2. punktā noteiktos piegādes kanālus:
- vai paziņojumu par kavējumu iesniedz pats uzņēmums, e-adrese vai operators?
- kā šī atbildība tiek noteikta, lai nebūtu situācijas, kur paziņojums netiek iesniegts vispār?
21. un 22. punkts – par datu nodošanas uzsākšanas laikiem un e-adreses kanāla piemērošanu.
LRGA norāda uz būtisku pretrunu un neskaidrību normatīvajā regulējumā attiecībā uz e-rēķinu datu brīvprātīgas nodošanas termiņu un e-adreses izmantošanu.
Par 21. punktu – brīvprātīgas datu nodošanas uzsākšana:
Noteikumu 21. punkts paredz, ka uzņēmumi, kas nav budžeta iestādes, var brīvprātīgi sākt iesniegt e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar 2026. gada 1. janvāri. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā “Par e-rēķinu ieviešanas gaitu”, kas pieņemts Ministru kabineta 2025. gada 27. maija sēdē, kā arī Grāmatvedības likuma grozījumu anotācijā ir norādīts cits datums – 2026. gada 30. marts kā sākuma termiņš brīvprātīgai e-rēķinu datu iesniegšanai uzņēmumiem.
Šāda datumu nesakritība rada neskaidrību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz normatīvo prasību faktisko spēkā stāšanās laiku.
Nav skaidrs, vai 2026. gada 1. janvāris ir oficiāls sākuma punkts brīvprātīgai datu nodošanai, vai tas ir tikai teorētiski iespējams, bet praktiski vēl neattiecas uz uzņēmumiem.
Par 22. punktu – e-adreses kanāla piemērošana no 30. marta:
22. punkts nosaka, ka, ja uzņēmums izvēlas e-rēķinu apritei izmantot e-adresi (4.1. apakšpunkts), tad VID sāks saņemt e-rēķinu ziņojumus tikai no 2026. gada 30. marta, atbilstoši 11. punktā noteiktajam.
LRGA saprot, ka šis pārejas periods paredzēts tehniskai e-adreses un VID sistēmu savienošanai. Taču šāds risinājums rada vairākas praktiskas neskaidrības:
- Ko darīt laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. martam? Ja uzņēmums jau izmanto e-adresi kā e-rēķinu sūtīšanas kanālu, vai tas šajā laikā ir pienākums datus VID nodot ar citu piegādes kanālu (piemēram, 10.3. – manuāla augšupielāde vai EDS API)?
- Vai šajā periodā e-adreses izmantošana attiecas tikai uz e-rēķinu piegādi partnerim, bet nenodrošina VID informēšanu?
- Vai uzņēmumam ir pienākums tehniski mainīt piegādes kanālu uz laiku un pēc tam atgriezties pie e-adreses?
Turklāt jāņem vērā, ka, pēc 22. punkta loģikas, uzņēmums, kas izvēlas e-adresi, vairs faktiski nevar izmantot to tikai rēķinu piegādei darījuma partneriem bez datu nodošanas VID, jo no 2026. gada 30. marta šī funkcija būs automātiska. Tādējādi, lai gan formāli e-rēķinu lietošana uzņēmumiem joprojām ir brīvprātīga, reāli, izvēloties e-adresi kā kanālu, tiek uzlikts pienākums nodot rēķinus VID, un tas vairs nav brīvprātīgi.
Šāda pieeja var negatīvi ietekmēt uzņēmumu vēlmi sākt izmantot e-rēķinus jau pirms to obligātās ieviešanas, jo izvēle par labu vienkāršam un ērtam kanālam (e-adresei) automātiski nozīmē papildu pienākumus un risku, ka datu nodošana notiks neatkarīgi no uzņēmuma gribas.
E-rēķinu noraidīšana, atcelšana un koriģēšana
LRGA norāda, ka pašreizējā Noteikumu projektā nav paredzēts regulējums attiecībā uz strukturēto e-rēķinu noraidīšanu, atcelšanu vai koriģēšanu. Šāds regulējuma trūkums rada būtisku neskaidrību, kā rīkoties gadījumos, kad rēķinā pēc nosūtīšanas tiek konstatētas kļūdas vai neatbilstības.
Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur rēķinu apmaiņa notiek elektroniskā (nestrukturētā veidā, PDF) vai papīra formātā, kļūdu labošana bieži tiek risināta vienkāršoti – piemēram, vienojoties par kļūdainā rēķina neizmantošanu un labota rēķina izrakstīšanu. Savukārt strukturēto e-rēķinu apritē, īpaši ņemot vērā datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, šāda pieeja vairs nav iespējama vai var radīt būtiskus riskus un neskaidrības, tostarp par to, kurš rēķins ir uzskatāms par spēkā esošu.
Šobrīd nav noteikts, vai visos kļūdu gadījumos jāizraksta kredītrēķins, koriģējošais rēķins, papildrēķins, vai arī tiks pieļautas citas, vienkāršotas korekcijas – piemēram, e-rēķina anulēšana, tā pilnīga aizstāšana vai labotās versijas nosūtīšana pirms sākotnējā rēķina apstrādes. Tāpat nav skaidrs, vai noraidījuma iespēja būs tehniski realizēta, un kā šāds statuss tiks paziņots sūtītājam un fiksēts VID e-rēķinu sistēmā.
LRGA uzsver, ka normatīvajā regulējumā nepieciešams:
- paredzēt rīcību kļūdainu e-rēķinu gadījumos,
- noteikt iespējamos labošanas mehānismus (kredītrēķins, labota versija, anulēšana),
- skaidri definēt atbildību un darbības secību gadījumos, kad saņēmējs noraida rēķinu,
- nodrošināt, lai šīs darbības būtu tehniski realizējamas arī VID iesniegto datu apstrādes sistēmā.
Ja kļūdas neietekmē kopsummu, nemaina uzņēmuma saistības vai mantas stāvokli un nerada papildu maksāšanas saistības (attaisnojuma dokumentu samaksāšanai), vai arī šādos gadījumos ir jāsagatavo strukturēts e-rēķins kļūdu labošanai?
Bez skaidras procedūras par e-rēķinu koriģēšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, pastāv risks, ka kļūdas tiks apstrādātas nevienveidīgi, radīsies datu neatbilstības starp darījuma pusēm un VID, kā arī pieaugs uzņēmumu administratīvais slogs.
23.06.2025. 18:15
Atlasīti 7 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25