Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" ir sagatavots, lai atbilstu Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt noteikuma projektu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma veiktajiem grozījumiem.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa valsts teritorija.
Norises laiks
17.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Tiek noteikts, ka lai iepirktu lūžņus Latvijas republikā komersantam ir jāsaņem atļauja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai atkritumu apsaimniekošanas atļauja.
Nozare
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
Nozaru ietekmes apraksts
Atbilstoši pašreiz spēkā esošajam regulējumam, komersantiem, kuriem ir nepieciešamas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, ir jāsaņem atļauja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Izvērtējot esošo situāciju, tiek paredzēts mazināt administratīvo slogu atceļot normatīvajos aktos noteikto prasību, ka metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai ir nepieciešama licence līdz ar to nebūs arī jāmaksā nodeva par šo licenci.
Sagatavoja
Agnita Atinga Švaža (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
17.04.2025. 10:45
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-775/1
Inga Antāne - "Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija"
Biedrība “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” (BMPA) ir iepazinusies ar Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumos Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību" (Grozījumi) un izsaka šādu viedokli, un priekšlikumus:
I. Grozījumu 7. punkts paredz svītrot II nodaļu.
Asociācijas ieskatā nedrīkst svītrot II. nodaļas 13. punktu, kas nosaka, ka: “Reklamēt komercdarbību ar lūžņiem ir atļauts tikai pēc licences saņemšanas. Komersants reklāmā norāda saņemtās licences numuru un izsniegšanas datumu.”.
Norma ir saglabājama, lai nepieļautu, ka komercdarbību ar lūžņiem reklamē personas, kuras nav saņēmušas atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Lai arī sadarbībā ar Valsts vides dienestu, BMPA ir veikusi vairākas aktivitātes, lai apkarotu (mazinātu) nelikumīgas darbības ar lūžņiem un to reklamēšanu sociālos tīklos, www.ss.lv un citviet, nozare joprojām saskaras ar situācijām, ka tiek reklamēta lūžņu iepirkšana, savākšana bez attiecīgās atļaujas.
Priekšlikums izteikt 13.punktu šādā redakcijā:
“Reklamēt komercdarbību ar lūžņiem ir atļauts tikai pēc atļaujas saņemšanas. Komersants reklāmā norāda saņemtās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu.”.
II. BMPA izsaka priekšlikumu svītrot 24., 25. un 26.punktu. BMPA ieskatā minētā normas ir novecojušas, nav aktuālas.
24. punkts nosaka aizliegumu iepirkt noteiktas īpašības kabeļu un vadu metāllūžņus (piemēram, no vara vai alumīnija, ar stieples diametru virs 1 mm un šķērsgriezuma laukumu virs 85 mm²), ja uzņēmumam nav licences elektroenerģijas pārvadei vai sadalei. Šis aizliegums ierobežo biezo kabeļu apriti metāllūžņu tirgū uzņēmumiem, kas nav saistīti ar energotīklu infrastruktūru.
Sākotnēji šāds ierobežojums tika ieviests, lai cīnītos ar kabeļu zādzībām no elektrolīnijām. Taču mūsdienās šādi kabeļi tiek plaši izmantoti citās nozarēs, kas nav saistītas ar elektroenerģijas sadali vai pārvadi, piemēram, automobiļu rūpniecībā (īpaši elektromobiļos), kā arī rūpniecībā, robotikā, sakaru iekārtās u.c. Līdz ar to šāds ierobežojums vairs neatbilst reālajai situācijai, kavē likumīgu metāllūžņu apriti, bremzē pārstrādes nozares attīstību un ir pretrunā aprites ekonomikas principiem.
Biezie kabeļi no vara vai alumīnija (šķērsgriezums ~10+ mm²) tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs, kas nav saistītas ar sadales tīkliem. Galvenās nozares, kurās šādi kabeļi tiek pielietoti:
Autotransports un elektromobiļi. Mūsdienu transportlīdzekļos ir daudz elektroinstalāciju, bet elektromobiļiem un hibrīdauto nepieciešami īpaši lielas jaudas savienojumi starp akumulatoriem, invertoriem un elektromotoriem. Šajos gadījumos izmanto vara kabeļus ar šķērsgriezumu 50–120 mm². Vidēji elektromobilī ir ~83 kg vara, salīdzinot ar 23 kg iekšdedzes auto. Šādu kabeļu pārstrāde ir būtiska daļa no resursu aprites, taču šobrīd šādu kabeļu lūžņus nav atļauts iepirkt bez energouzņēmuma licences.
Uzlādes stacijas. Ātrās uzlādes stacijās elektromobiļiem izmanto biezus kabeļus, kuri spēj izturēt 300–500 A. Šādu kabeļu šķērsgriezums var būt 70–95 mm². Uzlādes staciju operatori parasti nav energouzņēmumi, taču viņiem ir vajadzība likumīgi nodot vecos kabeļus pārstrādei, ko ierobežo 24. punkts.
Rūpniecība un robotika. Ražošanā, iekārtu elektroapgādē, elektromotoru vai industriālo robotu barošanā tiek plaši izmantoti biezie kabeļi. Piemēram, 100 kW dzinējs var prasīt 50–120 mm² kabeli. Šie kabeļi nav saistīti ar elektroapgādes tīkliem, bet tie ir pārstrādājami un ekonomiski vērtīgi.
Sakaru sistēmas un datu centri. Bāzes stacijām, serveru telpām, datu pārraides mezgliem nepieciešami biezas sekcijas barošanas kabeļi. Tie tiek modernizēti vai utilizēti, bet arī šeit pārdošana uz pārstrādi ir ierobežota.
Būvniecība un sadzīves tehnika. Daudzstāvu ēkās, sūkņos, liftiem, elektriskajās plītīs tiek izmantoti 10–70 mm² kabeļi, kuri nonāk metāllūžņos pēc ekspluatācijas beigām.
Secinājums: Biezie kabeļi vairs nav tikai energouzņēmumu īpašums – tie ir būtiska daļa transporta nozarē, rūpniecībā, mājsaimniecībās un telekomunikāciju tehnoloģijās. Līdz ar ko šādi ierobežojumi nav pamatoti un būtiski ierobežo to likumīgu pārstrādes un aprites procesu.
Biezo kabeļu pielietojuma pieaugums: elektromobiļi un rūpniecība
Pasaules tendences skaidri parāda ievērojamu vara kabeļu (īpaši biezo) izmantošanas pieaugumu transporta un rūpniecības sektoros. Īpaši šo pieaugumu veicina elektromobilitātes un uzlādes infrastruktūras attīstība:
Elektromobiļu (EV) skaits pasaulē strauji palielinās. Ja 2017. gadā pasaulē bija ~3 miljoni elektromobiļu, tad 2027. gadā tiek prognozēti ~27 miljoni vienību. Tas nozīmē aptuveni desmitkārtīgu pieaugumu desmit gadu laikā. Elektromobiļu pieaugums tieši ietekmē pieprasījumu pēc vara: aprēķināts, ka vara patēriņš EV un elektrisko autobusu ražošanā pieaugs no 185 tūkst. tonnām 2017. gadā līdz 1,74 miljoniem tonnu 2027. gadā.
Tas nozīmē, ka viena desmitgade nes gandrīz 1,6 miljonu tonnu pieaugumu gadā.
Uzlādes staciju attīstība. Katrs jauns uzlādes punkts – īpaši ātrās uzlādes – pievieno vairākus kilogramus vara infrastruktūrai. Lēnas stacijas vidēji satur ~0,7 kg vara, bet ātrās – līdz pat 8 kg. Tā kā šīs stacijas pieder privātiem uzņēmumiem, kuri nav energouzņēmumi, pašreizējais regulējums liedz tām legāli nodot kabeļus metāllūžņos, ja tie pārsniedz noteiktās tehniskās robežas.
Rūpnieciskā automatizācija un elektroiekārtas. Aug jaudu patērējošo iekārtu īpatsvars – roboti, CNC iekārtas, enerģijas akumulatori, lifti utt. Šīm sistēmām nepieciešami biezie strāvas kabeļi (nereti 50–120 mm²). Pēc ekspluatācijas beigām tie kļūst par vērtīgu sekundāro izejvielu, bet esošais aizliegums traucē to legālai pārstrādei.
Atjaunojamā enerģija un datu centri. Saules un vēja enerģijas sistēmās, datu centros un 5G tīklos tiek izmantoti augstas jaudas barošanas kabeļi, kuri pēc aprīkojuma nomaiņas arī kļūst par metāllūžņiem.
Secinājums: Tuvāko 5–10 gadu laikā Latvijā un Eiropā ekspluatācijā nonāks tūkstošiem EV, katrs ar desmitiem kilogramu vara kabeļos. Bez iespējas šos materiālus legāli nodot pārstrādei, veidosies ekonomiski un ekoloģiski zaudējumi, kā arī tiks kavēta aprites ekonomikas attīstība.
Citu valstu prakse kabeļu metāllūžņu aprites regulēšanā
Citu valstu pieredze rāda, ka problēma ar kabeļu zādzībām tiek risināta nevis ar vispārēju aizliegumu, bet gan ar efektīviem kontroles mehānismiem, kas ļauj legāli pārstrādāt metāllūžņus un vienlaikus apkarot noziedzību.
Piemēram, tādās valstīs kā Lielbritānija, Francijā, Beļģija, Spānija, Vācija nav aizlieguma iegādāties noteikta šķērsgriezuma kabeļus tikai ar energoapgādes licenci. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā dominē prakse balstīties uz pārredzamību un identifikāciju, nevis uz aizliegumu.
Latvijā ir obligāta atļauja darbībām ar metāllūžņiem, kā arī stingras prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un maksājumu uzskaiti.
24.punkts ir noteikts kā izņēmums, kas papildus nosaka tehnisku kritēriju (diametrs, šķērsgriezums), kas neattiecas uz kabeļa izcelsmi, bet ierobežo pēc formas, ne pēc faktiskā īpašnieka vai izcelsmes avota.
Pēc BMPA rīcībā esošās informācijas Lietuvā un Igaunijā šāds aizliegums nepastāv – kabeļus var nodot, ja darījums ir caurskatāms.
III. Grozījumi paredz izteikt 30. punktu šādā redakcijā:
"Ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, komersants iepirkšanas (pārdošanas) dienā ieraksta no juridiskajām (fiziskajām) personām Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtībai, par sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs atkritumu apsaimniekotājs.".
Kārtību, kādā atkritumi un to pārvadājumi jāieraksta Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (tā saucamajā APUS) nosaka 2021.gada 18.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”.
Priekšlikums 30.punktu svītrot vai arī to izteikt šādā redakcijā:
"Ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, komersants ieraksta Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši 2021.gada 18.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”. Par sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs atkritumu apsaimniekotājs.".
IV. Par mērvienībām
Lūžņu daudzumu var noteikt kilogramos vai tonnās. Šobrīd pastāv nekonsekvence starp lietotajām mērvienībām lūžņu uzskaitvedībā. Tā piemēram, Noteikumu Nr. 960 pielikumos tiek norādīti kilogrami vai arī atstāta izvēles iespēja mērvienību izvēlēties. Savukārt APUS un statistikā lūžņu daudzumi tiek noteikti tonnās. Arī ikdienā komersanti pamatā uzskaitvedību veic tonnās.
Priekšlikums: lai salāgotu lūžņu daudzumu uzskaiti un konsekvenci regulējumā, BMPA ieskatā lūžņu daudzums būtu jānosaka tonnās vai arī jāatstāj attiecīgās mērvienības izvēles iespējas komersantam.
I. Grozījumu 7. punkts paredz svītrot II nodaļu.
Asociācijas ieskatā nedrīkst svītrot II. nodaļas 13. punktu, kas nosaka, ka: “Reklamēt komercdarbību ar lūžņiem ir atļauts tikai pēc licences saņemšanas. Komersants reklāmā norāda saņemtās licences numuru un izsniegšanas datumu.”.
Norma ir saglabājama, lai nepieļautu, ka komercdarbību ar lūžņiem reklamē personas, kuras nav saņēmušas atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Lai arī sadarbībā ar Valsts vides dienestu, BMPA ir veikusi vairākas aktivitātes, lai apkarotu (mazinātu) nelikumīgas darbības ar lūžņiem un to reklamēšanu sociālos tīklos, www.ss.lv un citviet, nozare joprojām saskaras ar situācijām, ka tiek reklamēta lūžņu iepirkšana, savākšana bez attiecīgās atļaujas.
Priekšlikums izteikt 13.punktu šādā redakcijā:
“Reklamēt komercdarbību ar lūžņiem ir atļauts tikai pēc atļaujas saņemšanas. Komersants reklāmā norāda saņemtās atļaujas numuru un izsniegšanas datumu.”.
II. BMPA izsaka priekšlikumu svītrot 24., 25. un 26.punktu. BMPA ieskatā minētā normas ir novecojušas, nav aktuālas.
24. punkts nosaka aizliegumu iepirkt noteiktas īpašības kabeļu un vadu metāllūžņus (piemēram, no vara vai alumīnija, ar stieples diametru virs 1 mm un šķērsgriezuma laukumu virs 85 mm²), ja uzņēmumam nav licences elektroenerģijas pārvadei vai sadalei. Šis aizliegums ierobežo biezo kabeļu apriti metāllūžņu tirgū uzņēmumiem, kas nav saistīti ar energotīklu infrastruktūru.
Sākotnēji šāds ierobežojums tika ieviests, lai cīnītos ar kabeļu zādzībām no elektrolīnijām. Taču mūsdienās šādi kabeļi tiek plaši izmantoti citās nozarēs, kas nav saistītas ar elektroenerģijas sadali vai pārvadi, piemēram, automobiļu rūpniecībā (īpaši elektromobiļos), kā arī rūpniecībā, robotikā, sakaru iekārtās u.c. Līdz ar to šāds ierobežojums vairs neatbilst reālajai situācijai, kavē likumīgu metāllūžņu apriti, bremzē pārstrādes nozares attīstību un ir pretrunā aprites ekonomikas principiem.
Biezie kabeļi no vara vai alumīnija (šķērsgriezums ~10+ mm²) tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs, kas nav saistītas ar sadales tīkliem. Galvenās nozares, kurās šādi kabeļi tiek pielietoti:
Autotransports un elektromobiļi. Mūsdienu transportlīdzekļos ir daudz elektroinstalāciju, bet elektromobiļiem un hibrīdauto nepieciešami īpaši lielas jaudas savienojumi starp akumulatoriem, invertoriem un elektromotoriem. Šajos gadījumos izmanto vara kabeļus ar šķērsgriezumu 50–120 mm². Vidēji elektromobilī ir ~83 kg vara, salīdzinot ar 23 kg iekšdedzes auto. Šādu kabeļu pārstrāde ir būtiska daļa no resursu aprites, taču šobrīd šādu kabeļu lūžņus nav atļauts iepirkt bez energouzņēmuma licences.
Uzlādes stacijas. Ātrās uzlādes stacijās elektromobiļiem izmanto biezus kabeļus, kuri spēj izturēt 300–500 A. Šādu kabeļu šķērsgriezums var būt 70–95 mm². Uzlādes staciju operatori parasti nav energouzņēmumi, taču viņiem ir vajadzība likumīgi nodot vecos kabeļus pārstrādei, ko ierobežo 24. punkts.
Rūpniecība un robotika. Ražošanā, iekārtu elektroapgādē, elektromotoru vai industriālo robotu barošanā tiek plaši izmantoti biezie kabeļi. Piemēram, 100 kW dzinējs var prasīt 50–120 mm² kabeli. Šie kabeļi nav saistīti ar elektroapgādes tīkliem, bet tie ir pārstrādājami un ekonomiski vērtīgi.
Sakaru sistēmas un datu centri. Bāzes stacijām, serveru telpām, datu pārraides mezgliem nepieciešami biezas sekcijas barošanas kabeļi. Tie tiek modernizēti vai utilizēti, bet arī šeit pārdošana uz pārstrādi ir ierobežota.
Būvniecība un sadzīves tehnika. Daudzstāvu ēkās, sūkņos, liftiem, elektriskajās plītīs tiek izmantoti 10–70 mm² kabeļi, kuri nonāk metāllūžņos pēc ekspluatācijas beigām.
Secinājums: Biezie kabeļi vairs nav tikai energouzņēmumu īpašums – tie ir būtiska daļa transporta nozarē, rūpniecībā, mājsaimniecībās un telekomunikāciju tehnoloģijās. Līdz ar ko šādi ierobežojumi nav pamatoti un būtiski ierobežo to likumīgu pārstrādes un aprites procesu.
Biezo kabeļu pielietojuma pieaugums: elektromobiļi un rūpniecība
Pasaules tendences skaidri parāda ievērojamu vara kabeļu (īpaši biezo) izmantošanas pieaugumu transporta un rūpniecības sektoros. Īpaši šo pieaugumu veicina elektromobilitātes un uzlādes infrastruktūras attīstība:
Elektromobiļu (EV) skaits pasaulē strauji palielinās. Ja 2017. gadā pasaulē bija ~3 miljoni elektromobiļu, tad 2027. gadā tiek prognozēti ~27 miljoni vienību. Tas nozīmē aptuveni desmitkārtīgu pieaugumu desmit gadu laikā. Elektromobiļu pieaugums tieši ietekmē pieprasījumu pēc vara: aprēķināts, ka vara patēriņš EV un elektrisko autobusu ražošanā pieaugs no 185 tūkst. tonnām 2017. gadā līdz 1,74 miljoniem tonnu 2027. gadā.
Tas nozīmē, ka viena desmitgade nes gandrīz 1,6 miljonu tonnu pieaugumu gadā.
Uzlādes staciju attīstība. Katrs jauns uzlādes punkts – īpaši ātrās uzlādes – pievieno vairākus kilogramus vara infrastruktūrai. Lēnas stacijas vidēji satur ~0,7 kg vara, bet ātrās – līdz pat 8 kg. Tā kā šīs stacijas pieder privātiem uzņēmumiem, kuri nav energouzņēmumi, pašreizējais regulējums liedz tām legāli nodot kabeļus metāllūžņos, ja tie pārsniedz noteiktās tehniskās robežas.
Rūpnieciskā automatizācija un elektroiekārtas. Aug jaudu patērējošo iekārtu īpatsvars – roboti, CNC iekārtas, enerģijas akumulatori, lifti utt. Šīm sistēmām nepieciešami biezie strāvas kabeļi (nereti 50–120 mm²). Pēc ekspluatācijas beigām tie kļūst par vērtīgu sekundāro izejvielu, bet esošais aizliegums traucē to legālai pārstrādei.
Atjaunojamā enerģija un datu centri. Saules un vēja enerģijas sistēmās, datu centros un 5G tīklos tiek izmantoti augstas jaudas barošanas kabeļi, kuri pēc aprīkojuma nomaiņas arī kļūst par metāllūžņiem.
Secinājums: Tuvāko 5–10 gadu laikā Latvijā un Eiropā ekspluatācijā nonāks tūkstošiem EV, katrs ar desmitiem kilogramu vara kabeļos. Bez iespējas šos materiālus legāli nodot pārstrādei, veidosies ekonomiski un ekoloģiski zaudējumi, kā arī tiks kavēta aprites ekonomikas attīstība.
Citu valstu prakse kabeļu metāllūžņu aprites regulēšanā
Citu valstu pieredze rāda, ka problēma ar kabeļu zādzībām tiek risināta nevis ar vispārēju aizliegumu, bet gan ar efektīviem kontroles mehānismiem, kas ļauj legāli pārstrādāt metāllūžņus un vienlaikus apkarot noziedzību.
Piemēram, tādās valstīs kā Lielbritānija, Francijā, Beļģija, Spānija, Vācija nav aizlieguma iegādāties noteikta šķērsgriezuma kabeļus tikai ar energoapgādes licenci. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā dominē prakse balstīties uz pārredzamību un identifikāciju, nevis uz aizliegumu.
Latvijā ir obligāta atļauja darbībām ar metāllūžņiem, kā arī stingras prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un maksājumu uzskaiti.
24.punkts ir noteikts kā izņēmums, kas papildus nosaka tehnisku kritēriju (diametrs, šķērsgriezums), kas neattiecas uz kabeļa izcelsmi, bet ierobežo pēc formas, ne pēc faktiskā īpašnieka vai izcelsmes avota.
Pēc BMPA rīcībā esošās informācijas Lietuvā un Igaunijā šāds aizliegums nepastāv – kabeļus var nodot, ja darījums ir caurskatāms.
III. Grozījumi paredz izteikt 30. punktu šādā redakcijā:
"Ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, komersants iepirkšanas (pārdošanas) dienā ieraksta no juridiskajām (fiziskajām) personām Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtībai, par sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs atkritumu apsaimniekotājs.".
Kārtību, kādā atkritumi un to pārvadājumi jāieraksta Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (tā saucamajā APUS) nosaka 2021.gada 18.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”.
Priekšlikums 30.punktu svītrot vai arī to izteikt šādā redakcijā:
"Ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, komersants ieraksta Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši 2021.gada 18.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”. Par sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs atkritumu apsaimniekotājs.".
IV. Par mērvienībām
Lūžņu daudzumu var noteikt kilogramos vai tonnās. Šobrīd pastāv nekonsekvence starp lietotajām mērvienībām lūžņu uzskaitvedībā. Tā piemēram, Noteikumu Nr. 960 pielikumos tiek norādīti kilogrami vai arī atstāta izvēles iespēja mērvienību izvēlēties. Savukārt APUS un statistikā lūžņu daudzumi tiek noteikti tonnās. Arī ikdienā komersanti pamatā uzskaitvedību veic tonnās.
Priekšlikums: lai salāgotu lūžņu daudzumu uzskaiti un konsekvenci regulējumā, BMPA ieskatā lūžņu daudzums būtu jānosaka tonnās vai arī jāatstāj attiecīgās mērvienības izvēles iespējas komersantam.
30.04.2025. 16:22
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25