Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pieteikumu pieņemšanu pirmajā atlases kārtā norisinājās no 2022. gada 4. novembra līdz 2023. gada 4. janvārim. Nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 594, pēc kuru izskatīšanas Ministru kabinetā un to stāšanās spēkā, tiktu izsludināta pieteikumu pieņemšana otrajā atlases kārtā.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis sniegt atbalstu komersantiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Tādā veidā tiktu sekmēta Latvijā izvirzīto klimata mērķu sasniegšana - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, enerģijas ietaupījuma nodrošināšana, kā arī tiktu veicināta Latvijas tautsaimniecības attīstība, nodrošinot darba vietas un vietējo būvmateriālu pieprasījums.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
Latvija
Norises laiks
10.02.2023. - 24.02.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Atbalsta saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants
Sagatavoja
Iveta Muceniece (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
13.02.2023. 08:56
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ļubova Paršikova - Pašnodarbinātā persona
Priekšlikumi noteikumu projektam Nr. 23-TA-85:
1. Papildināt noteikumu projektu ar 6. punktu, nobīdot numerāciju secīgi visiem nākamiem punktiem, iekļaujot sekojošus Noteikumu 26. punkta grozījumus:
6.1. izteikt 26.2.1. punktu sekojošā redakcijā:
“komersanta pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība, mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, transports un uzglabāšana, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas (turpmāk – NACE 2. red.) C sadaļa, G sadaļas 46. un 47. nodaļas, H sadaļas 52. un 53. nodaļas, I sadaļa, M sadaļas 71., 72. un 74. nodaļas)”.
6.2. Izteikt 26.2.2. punktu sekojošā redakcijā, izslēdzot esošos apakšpunktus (vai izslēgt 26.2.2. punktu ar apakšpunktiem, iekļaujot piedāvāto redakciju citā atbilstošā noteikumu punktā):
“komersantu projektiem tiek noteikti specifiskie kritēriji atbilstoši tā pamatdarbības nozarei”, precizējot atbilstoši noteikumu 1. pielikumu.
Pamatojums:
Pirmkārt, jānorāda uz to, ka vēl 2022. gadā Noteikumu Nr. 594 izstrādes procesā no darba devēju organizāciju puses tika izteikts aizrādījums, ka šāda veida atbalstam būtu jāaptver visas tautsaimniecības nozares. Diemžēl tā laika Valdība un noteikumu izstrādātāji to nav ņēmuši vērā. Jāvērš uzmanība uz to, ka panākt Zaļā kursa, Fit 55 u.c. ES mērķu sasniegšanu nebūs iespējams, koncentrējoties tikai uz vien dažām nelielām tautsaimniecības nozaru darbības jomām – lai tos sasniegtu, ir jātransformē visa tautsaimniecība un katram tās dalībniekam ir jādod savs sniegums. Papildus, būtisks atbalsts ļautu arī pārvarēt esošos ekonomiskos apstākļus, ne tikai nodrošinot esošo darba vietu un uzņēmumu saglabāšanu, bet arī radot jaunas darba vietas un attīstot rūpniecību un saistītās jomas kopumā. Līdz ar ko šīs programmas tvērums ir būtiski jāpaplašina.
Otrkārt, lai saglabātu prioritāti, var izmantot kritērijus, piešķirot, piemēram, eksportētājiem augstākus vērtējuma punktus, bet pakalpojumu sniedzējiem zemākus. Taču ir būtiski iekļaut visu produktu piegādes ķēdi (supply chain): izpēte utt. - rūpniecība (lauksaimniecībai – atsevišķas programmas) – ražošana un pārstrāde – piegāde un uzglabāšana – tirdzniecība, jo katrā no tiem ir enerģijas patēriņa iekārtas un nevar nelīdzsvaroti attīstīt tikai vienu posmu, atrauti no visiem pārējiem – tādā veidā tirgū pat viena produkta ceļā radīsies t.sk. arī tehnoloģiju disbalance – jācenšas panākt pēc iespējas līdzsvarotu attīstību un transformāciju un neatkarīgi no apgrozījuma apjomiem, jo īpaši atbalstot mazus un vidējus uzņēmumus, kas sastāda lielāko daļu no Latvijas uzņēmumu skaita un ir savā ziņā arī virzītājspēks.
Treškārt, šāda paplašinātu nozaru iekļaušana nav pretrunā arī ar Līguma 107. pantu.
2. Noteikumu projekta 2. pielikumā paredzētas energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanas pasākumu 2. un 3. kārtām vismaz dubultot paredzamo finansējumu, kā arī paredzēt uz šādiem pasākumiem būtiski lielāku finansējumu arī citu programmu ietvaros, kas būs izstrādātas tieši komersantiem. Tas ir nepieciešams, lai ne tikai Latvija tiešām sasniegtu ES uzstādītos mērķus, bet arī, lai tie tiktu sasniegti noteiktā termiņā.
3. Aizvietot 73.2. punktā “80%” ar “60%”.
Pamatojums: Jānodrošina arī centralizēto sistēmu attīstību, t.sk. ļaujot komersantiem dalīties ar citiem tirgus dalībniekiem ar saražotās enerģijas pārpalikumiem, tādā veidā samazinot arī enerģijas cenas. Daudziem tehnoloģiskiem procesiem ir mainīgas slodzes, kas var būt mainīgas diennakts laikā vai arī var mainīties sezonāli. Ne visur un ne vienmēr pastāv iespēja arī tehniski ierīkot enerģijas akumulācijas iekārtas (gan elektroenerģijai, gan arī siltumenerģijai), kas var būt arī ekonomiski nelietderīgi vai pārlieku sadārdzināt visu projektu. Līdz ar to, t.sk. arī energodrošības nolūkos, nebūtu jāierobežo tirgus no enerģijas ražošanas, bet gan jāmotivē tas attīstīt arī saistīto objektu (tīklu un sistēmu) tehnoloģijas, lai enerģijas pārpalikumus varētu plašāk izmantot arī citi patērētāji, gan lokāli, gan centralizēti. Vēršu uzmanību uz to, ka arī uz šo noteikumu nepilnību no darba devēju organizāciju puses bija norādīti aizrādījumi vēl to izstrādes procesā 2022. gadā.
Papildus pamatojums priekšlikumiem:
Piemēram, EK 2022. gada priekšlikums COM(2022) 150 final paredz ES Regulas Nr. 517/2014 grozījumus ar būtisku HFC aukstumaģentu samazinājumu jau līdz 2030. gadam. Taču Latvijas tirgū joprojām ir ārkārtīgi liels īpatsvars aukstumiekārtu un to sistēmu, kas izmanto HFC. Pāreja uz dabiskiem aukstumaģentiem ļauj būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā, piemēram, tirdzniecības aukstumiekārtām apkaimes kategorijas pārtikas veikalā potenciālās tiešās emisijas ir iespējams samazināt līdz pat 99%, vienlaicīgi samazinot arī netiešās CO2ekv. emisijas vidēji līdz 27%. Jāvērš uzmanību, ka Latvijā ir augsts arī novecojušu un vaļēju tirdzniecības aukstumiekārtu īpatsvars, kas ne tikai ir ar zemu energoefektivitātes līmeni (EEI), bet patērē vairāk enerģijas arī nolietojuma dēļ. Modernizējot ap 600 apkaimes kategorijas pārtikas veikalu un mazu lielveikalu (līdz 600 m2 tirdzn. platības) tirdzniecības aukstumvitrīnas pastāv iespēja ietaupīt līdz pat 92 GWh elektroenerģijas gadā. Tādai modernizācijai provizoriski būtu nepieciešams novirzīt līdzfinansējumu ap 25 – 33 milj. EUR, jo ir skaidrs, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu modernizācijas projektu īstenošana, jo īpaši šodien, nebūs finansiāli iespējama bez valsts/ES fondu atbalsta. (“Aukstumapgādes attīstība Latvijā: tehniskie risinājumi pārtikas tirdzniecībā”, 2022.g.)
Taču jāņem vērā, ka tā ir tikai neliela daļa no visām tehnoloģiskām iekārtām tirgū un tikai vienā produktu piegādes ķēdes daļā – līdz ar ko ir ārkārtīgi būtiski paplašināt tautsaimniecības jomu tvērumu un pieejamo fondu līdzekļu apjomus vispārējai modernizācijai, atjaunošanai un attīstībai gan šo noteikumu ietvaros, gan izstrādājot un ieviešot pēc iespējas īsākos termiņos arī citas papildus līdzfinansējuma programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
1. Papildināt noteikumu projektu ar 6. punktu, nobīdot numerāciju secīgi visiem nākamiem punktiem, iekļaujot sekojošus Noteikumu 26. punkta grozījumus:
6.1. izteikt 26.2.1. punktu sekojošā redakcijā:
“komersanta pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība, mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, transports un uzglabāšana, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas (turpmāk – NACE 2. red.) C sadaļa, G sadaļas 46. un 47. nodaļas, H sadaļas 52. un 53. nodaļas, I sadaļa, M sadaļas 71., 72. un 74. nodaļas)”.
6.2. Izteikt 26.2.2. punktu sekojošā redakcijā, izslēdzot esošos apakšpunktus (vai izslēgt 26.2.2. punktu ar apakšpunktiem, iekļaujot piedāvāto redakciju citā atbilstošā noteikumu punktā):
“komersantu projektiem tiek noteikti specifiskie kritēriji atbilstoši tā pamatdarbības nozarei”, precizējot atbilstoši noteikumu 1. pielikumu.
Pamatojums:
Pirmkārt, jānorāda uz to, ka vēl 2022. gadā Noteikumu Nr. 594 izstrādes procesā no darba devēju organizāciju puses tika izteikts aizrādījums, ka šāda veida atbalstam būtu jāaptver visas tautsaimniecības nozares. Diemžēl tā laika Valdība un noteikumu izstrādātāji to nav ņēmuši vērā. Jāvērš uzmanība uz to, ka panākt Zaļā kursa, Fit 55 u.c. ES mērķu sasniegšanu nebūs iespējams, koncentrējoties tikai uz vien dažām nelielām tautsaimniecības nozaru darbības jomām – lai tos sasniegtu, ir jātransformē visa tautsaimniecība un katram tās dalībniekam ir jādod savs sniegums. Papildus, būtisks atbalsts ļautu arī pārvarēt esošos ekonomiskos apstākļus, ne tikai nodrošinot esošo darba vietu un uzņēmumu saglabāšanu, bet arī radot jaunas darba vietas un attīstot rūpniecību un saistītās jomas kopumā. Līdz ar ko šīs programmas tvērums ir būtiski jāpaplašina.
Otrkārt, lai saglabātu prioritāti, var izmantot kritērijus, piešķirot, piemēram, eksportētājiem augstākus vērtējuma punktus, bet pakalpojumu sniedzējiem zemākus. Taču ir būtiski iekļaut visu produktu piegādes ķēdi (supply chain): izpēte utt. - rūpniecība (lauksaimniecībai – atsevišķas programmas) – ražošana un pārstrāde – piegāde un uzglabāšana – tirdzniecība, jo katrā no tiem ir enerģijas patēriņa iekārtas un nevar nelīdzsvaroti attīstīt tikai vienu posmu, atrauti no visiem pārējiem – tādā veidā tirgū pat viena produkta ceļā radīsies t.sk. arī tehnoloģiju disbalance – jācenšas panākt pēc iespējas līdzsvarotu attīstību un transformāciju un neatkarīgi no apgrozījuma apjomiem, jo īpaši atbalstot mazus un vidējus uzņēmumus, kas sastāda lielāko daļu no Latvijas uzņēmumu skaita un ir savā ziņā arī virzītājspēks.
Treškārt, šāda paplašinātu nozaru iekļaušana nav pretrunā arī ar Līguma 107. pantu.
2. Noteikumu projekta 2. pielikumā paredzētas energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanas pasākumu 2. un 3. kārtām vismaz dubultot paredzamo finansējumu, kā arī paredzēt uz šādiem pasākumiem būtiski lielāku finansējumu arī citu programmu ietvaros, kas būs izstrādātas tieši komersantiem. Tas ir nepieciešams, lai ne tikai Latvija tiešām sasniegtu ES uzstādītos mērķus, bet arī, lai tie tiktu sasniegti noteiktā termiņā.
3. Aizvietot 73.2. punktā “80%” ar “60%”.
Pamatojums: Jānodrošina arī centralizēto sistēmu attīstību, t.sk. ļaujot komersantiem dalīties ar citiem tirgus dalībniekiem ar saražotās enerģijas pārpalikumiem, tādā veidā samazinot arī enerģijas cenas. Daudziem tehnoloģiskiem procesiem ir mainīgas slodzes, kas var būt mainīgas diennakts laikā vai arī var mainīties sezonāli. Ne visur un ne vienmēr pastāv iespēja arī tehniski ierīkot enerģijas akumulācijas iekārtas (gan elektroenerģijai, gan arī siltumenerģijai), kas var būt arī ekonomiski nelietderīgi vai pārlieku sadārdzināt visu projektu. Līdz ar to, t.sk. arī energodrošības nolūkos, nebūtu jāierobežo tirgus no enerģijas ražošanas, bet gan jāmotivē tas attīstīt arī saistīto objektu (tīklu un sistēmu) tehnoloģijas, lai enerģijas pārpalikumus varētu plašāk izmantot arī citi patērētāji, gan lokāli, gan centralizēti. Vēršu uzmanību uz to, ka arī uz šo noteikumu nepilnību no darba devēju organizāciju puses bija norādīti aizrādījumi vēl to izstrādes procesā 2022. gadā.
Papildus pamatojums priekšlikumiem:
Piemēram, EK 2022. gada priekšlikums COM(2022) 150 final paredz ES Regulas Nr. 517/2014 grozījumus ar būtisku HFC aukstumaģentu samazinājumu jau līdz 2030. gadam. Taču Latvijas tirgū joprojām ir ārkārtīgi liels īpatsvars aukstumiekārtu un to sistēmu, kas izmanto HFC. Pāreja uz dabiskiem aukstumaģentiem ļauj būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā, piemēram, tirdzniecības aukstumiekārtām apkaimes kategorijas pārtikas veikalā potenciālās tiešās emisijas ir iespējams samazināt līdz pat 99%, vienlaicīgi samazinot arī netiešās CO2ekv. emisijas vidēji līdz 27%. Jāvērš uzmanību, ka Latvijā ir augsts arī novecojušu un vaļēju tirdzniecības aukstumiekārtu īpatsvars, kas ne tikai ir ar zemu energoefektivitātes līmeni (EEI), bet patērē vairāk enerģijas arī nolietojuma dēļ. Modernizējot ap 600 apkaimes kategorijas pārtikas veikalu un mazu lielveikalu (līdz 600 m2 tirdzn. platības) tirdzniecības aukstumvitrīnas pastāv iespēja ietaupīt līdz pat 92 GWh elektroenerģijas gadā. Tādai modernizācijai provizoriski būtu nepieciešams novirzīt līdzfinansējumu ap 25 – 33 milj. EUR, jo ir skaidrs, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu modernizācijas projektu īstenošana, jo īpaši šodien, nebūs finansiāli iespējama bez valsts/ES fondu atbalsta. (“Aukstumapgādes attīstība Latvijā: tehniskie risinājumi pārtikas tirdzniecībā”, 2022.g.)
Taču jāņem vērā, ka tā ir tikai neliela daļa no visām tehnoloģiskām iekārtām tirgū un tikai vienā produktu piegādes ķēdes daļā – līdz ar ko ir ārkārtīgi būtiski paplašināt tautsaimniecības jomu tvērumu un pieejamo fondu līdzekļu apjomus vispārējai modernizācijai, atjaunošanai un attīstībai gan šo noteikumu ietvaros, gan izstrādājot un ieviešot pēc iespējas īsākos termiņos arī citas papildus līdzfinansējuma programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
24.02.2023. 11:59