Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Normatīvais regulējums nosaka, ka personām, kuru rezidentūra finansēta no valsts budžeta, pēc rezidentūras beigšanas ir pienākums noteiktu laiku strādāt noteiktās institūcijās.
Mērķa apraksts
Ieviest elastīgu un personai labvēlīgu pēc rezidentūras atstrādes regulējumu, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.06.2026. - 26.06.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek nodrošināšanāta atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.punktam. Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
- Rezidenti un rezidentūras absolventi
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertie nosacījumi rada elastīgu un personai labvēlīgu pēc rezidentūras atstrādes regulējumu, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Dace Roga (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
12.06.2026. 09:36
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-154/1
Ramona Sātika - Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VADDA iebilst pret esošo MK projekta 5.punkta redakciju, ar kuru tiek piedāvāts MK noteikumu esošo 28. punktu izteikt jaunā redakcijā. Atbistoši iepriekš veiktajām diskusijām un VM darba grupas sagatavoto ziņojumu, kas izskatīts un pieņemts zināšanai MK, akceptējot piedāvāto 3. variantu, ar 3 soļiem (etapiem) (MK 10.12.2025 rīkojums nr. 831 "Par Konceptuālo ziņojumu par alternatīviem, kompleksiem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā pienākuma", kurā 1.solī teikts "...atstrādē iekļauj darba slodzi, kas sniegta valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu privātajā sektorā..." . Minētais arī norādīts šī projekta pavadošās anotācijas 1.3. sadaļā pie "Pašreizējā situācija", kā arī šī projekta anotācijā izvirzītajā mērķī "....paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā". VADDA aicina rīkoties atbilstīgi iepriekš minētajam, konsekventi un projekta 5. punktā spēkā esošo noteikumu 28.1. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
"28.1. ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētā ārstniecības iestādē, kura ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu."
Attiecīgi 28.2. aicinām izslēgt, jo, mūsuprāt, tas tiek ietverts VADDA piedāvātajā 28.1. redakcijā.
VADDA ieskatā ilglaicīgi esošā norma, ka rezidenti atstrādi drīkst veikt tikai publiskajās kapitālsabiedrībās un ģimenes ārstu praksēs, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir diskriminējoša, godīgu konkurenci kropļojoša pret pārējām ārstniecības iestādēm, kuras uz valsts noteiktiem identiskiem nosacījumiem sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, iespe'jams, pārkāpjot Konkurences likuma 14.¹ pantu. Attiecībā uz ģimenes ārstu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, vēlamies papildus vērst uzmanību, ka līgumi ar NVD nav tikai ģimenes ārstu praksēm, bet arī kapitālsabiedrībām, kuras šos pakalpojumus nodrošina balstoties uz noslēgtajām darba tiesiskajām attiecībām.
"28.1. ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētā ārstniecības iestādē, kura ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu."
Attiecīgi 28.2. aicinām izslēgt, jo, mūsuprāt, tas tiek ietverts VADDA piedāvātajā 28.1. redakcijā.
VADDA ieskatā ilglaicīgi esošā norma, ka rezidenti atstrādi drīkst veikt tikai publiskajās kapitālsabiedrībās un ģimenes ārstu praksēs, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir diskriminējoša, godīgu konkurenci kropļojoša pret pārējām ārstniecības iestādēm, kuras uz valsts noteiktiem identiskiem nosacījumiem sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, iespe'jams, pārkāpjot Konkurences likuma 14.¹ pantu. Attiecībā uz ģimenes ārstu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, vēlamies papildus vērst uzmanību, ka līgumi ar NVD nav tikai ģimenes ārstu praksēm, bet arī kapitālsabiedrībām, kuras šos pakalpojumus nodrošina balstoties uz noslēgtajām darba tiesiskajām attiecībām.
17.06.2026. 16:15
26-TA-154/2
Pēteris Leiškalns
Par normatīvā akta projektu
“Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
(26-TA-154)
Esmu iepazinies ar Veselības ministrijas (turpmāk tekstā – VM) sagatavoto normatīvā akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (turpmāk Projekts) un iebilstu pret Projekta 5.punktu.
Pamatojums
Ar Projekta 5.punktu VM piedāvā izteikt Noteikumu 28.punktu jaunā redakcijā, kas paredz
Personai, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, ir pienākums piecu gadu laikā pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus (normālā darba laika ietvaros vai summāri nepilnā slodzē, attiecīgi pagarinot izpildes periodu) būt darba tiesiskajās attiecībās un veikt profesionālo darbību iegūtajā specialitātē Latvijas Republikas teritorijā kādā no šādām institūcijām:
publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē;
ģimenes ārsta praksē, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;
Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā;
augstskolā, veicot pedagoģisko vai zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā, vai valsts zinātniskajā institūtā vai turpina studijas doktorantūrā.
Publiskas personas izveidota ārstniecības iestāde, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, darbojas veselības aprūpes pakalpojumu tirgū.
Publiskas personas līdzdalība tirgū pati par sevi nerada būtiskus konkurences ierobežojumus pie nosacījuma, ja precīzi tiek ievēroti Konkurences likuma nosacījumi, tai skaitā uz valsts pārvaldi īpaši attiecināmie noteikumi:
Konkurences likums attiecas uz tirgus dalībniekiem, jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību un tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī uz kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme.
Konkurences likuma trešā panta otrā daļa noteic tiešās pārvaldes iestādēm pienākumu savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.
Konkurences likuma 14.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādēm ir aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.
Gan no esošā tirgus skatpunkta, gan no tirgus izaugsmes skatpunkta, veselības aprūpes jomā ir īpaši svarīgi, lai netiktu pieļauta jebkāda priekšrocību radīšana valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.
Projekta 5.punktā VM piedāvātā redakcija rada tirgus deformāciju, kas nav pieļaujama ne no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, ne Konkurences likuma 3.panta pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, ne Konkurences likuma 14.1 panta pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem.
Papildus jānorāda, ka Projekta 5.punktā minētie valsts budžeta līdzekļi veidojas no nodokļu maksātāju, tostarp, privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līdzekļiem.
Cieņā
Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drožības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns
19.06.2026. 10:27
26-TA-154/3
Deniss Ovčarenko
Lai gan ir saprotams mērķis nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un plānot veselības aprūpes cilvēkresursus atbilstoši valsts vajadzībām, iebilstu pret noteikumu projekta 2. punktā piedāvāto redakciju un aicinu to svītrot.
Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātes, kurās konkrētā brīdī ir pietiekams ārstu skaits, pēc vairākiem gadiem var kļūt par deficīta jomām. Arī ārstniecības personas profesionālā darbība, intereses un karjeras attīstības virziens laika gaitā var mainīties. Atsevišķos gadījumos otras pamatspecialitātes iegūšana var būt būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Jāņem vērā arī tas, ka ārsts, kurš jau ir ieguvis vienu specialitāti un praktizējis profesijā, nav pielīdzināms personai bez iepriekšējas profesionālās pieredzes. Šāds speciālists jau ir uzkrājis klīnisko pieredzi, izpratni par pacientu aprūpi un starpdisciplināru sadarbību. Atsevišķos gadījumos pārkvalificēšanās uz, piemēram, citu pamatspecialitāti var radīt īpaši augstu pievienoto vērtību un veicināt kvalitatīvāku pacientu aprūpi. Piedāvātais regulējums var arī samazināt veselības aprūpes darba tirgus elastību. Situācijās, kad valstī rodas speciālistu trūkums noteiktās nozarēs, iespēja piesaistīt jau praktizējošus ārstus pārkvalifikācijai var būt efektīvāks risinājums nekā pilnīgi jaunu speciālistu sagatavošana. Kategorisks ierobežojums var mazināt veselības aprūpes sistēmas spēju pielāgoties mainīgām cilvēkresursu vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos divu pamatspecialitāšu (piemēram, ģimenes ārsts un arodārsts; psihiatrs un bērnu psihiatrs; neirologs un neirofiziologs) apguve var sniegt būtisku pievienoto vērtību pacientu aprūpē. Veselības aprūpē arvien biežāk nepieciešama starpdisciplināra pieeja, un ārsts ar zināšanām un kompetenci divās specialitātēs var nodrošināt visaptverošāku pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, efektīvāku ārstēšanas plānošanu un labāku aprūpes nepārtrauktību. Līdz ar to nav pamata pieņemt, ka otras pamatspecialitātes iegūšana vienmēr ir uzskatāma par neefektīvu valsts resursu izmantošanu.
Turklāt nav skaidrs, vai ir veikts izvērtējums par to, cik bieži ārstniecības personas atkārtoti apgūst rezidentūras studiju programmas citā pamatspecialitātē, cik daudzi apgūst vairākas papildspecialitātes vai apakšspecialitātes, kādās specialitātēs tas notiek un kāda ir šādas rīcības faktiskā ietekme uz valsts budžetu un cilvēkresursu plānošanu. Bez šāda izvērtējuma šāds ierobežojums var nebūt pietiekami pamatots un samērīgs.
Ievērojot iepriekš minēto, iebilstu pret noteikumu projekta 2. punktu un uzskatu, ka tas no projekta ir svītrojams. Piedāvātais regulējums paredz absolūtu ierobežojumu atkārtotai valsts finansētas rezidentūras apguvei citā pamatspecialitātē vai papildu papildspecialitātēs vai apakšspecialitātēs, neparedzot iespēju izvērtēt individuālus gadījumus un veselības aprūpes sistēmas faktiskās vajadzības. Turklāt nav saskatāms pietiekams pamatojums tam, kādēļ rezidentūras studiju programmām būtu nosakāms būtiski stingrāks ierobežojums nekā citos augstākās izglītības posmos, kuros persona noteiktos gadījumos var atkārtoti studēt par valsts budžeta līdzekļiem.
Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātes, kurās konkrētā brīdī ir pietiekams ārstu skaits, pēc vairākiem gadiem var kļūt par deficīta jomām. Arī ārstniecības personas profesionālā darbība, intereses un karjeras attīstības virziens laika gaitā var mainīties. Atsevišķos gadījumos otras pamatspecialitātes iegūšana var būt būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Jāņem vērā arī tas, ka ārsts, kurš jau ir ieguvis vienu specialitāti un praktizējis profesijā, nav pielīdzināms personai bez iepriekšējas profesionālās pieredzes. Šāds speciālists jau ir uzkrājis klīnisko pieredzi, izpratni par pacientu aprūpi un starpdisciplināru sadarbību. Atsevišķos gadījumos pārkvalificēšanās uz, piemēram, citu pamatspecialitāti var radīt īpaši augstu pievienoto vērtību un veicināt kvalitatīvāku pacientu aprūpi. Piedāvātais regulējums var arī samazināt veselības aprūpes darba tirgus elastību. Situācijās, kad valstī rodas speciālistu trūkums noteiktās nozarēs, iespēja piesaistīt jau praktizējošus ārstus pārkvalifikācijai var būt efektīvāks risinājums nekā pilnīgi jaunu speciālistu sagatavošana. Kategorisks ierobežojums var mazināt veselības aprūpes sistēmas spēju pielāgoties mainīgām cilvēkresursu vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos divu pamatspecialitāšu (piemēram, ģimenes ārsts un arodārsts; psihiatrs un bērnu psihiatrs; neirologs un neirofiziologs) apguve var sniegt būtisku pievienoto vērtību pacientu aprūpē. Veselības aprūpē arvien biežāk nepieciešama starpdisciplināra pieeja, un ārsts ar zināšanām un kompetenci divās specialitātēs var nodrošināt visaptverošāku pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, efektīvāku ārstēšanas plānošanu un labāku aprūpes nepārtrauktību. Līdz ar to nav pamata pieņemt, ka otras pamatspecialitātes iegūšana vienmēr ir uzskatāma par neefektīvu valsts resursu izmantošanu.
Turklāt nav skaidrs, vai ir veikts izvērtējums par to, cik bieži ārstniecības personas atkārtoti apgūst rezidentūras studiju programmas citā pamatspecialitātē, cik daudzi apgūst vairākas papildspecialitātes vai apakšspecialitātes, kādās specialitātēs tas notiek un kāda ir šādas rīcības faktiskā ietekme uz valsts budžetu un cilvēkresursu plānošanu. Bez šāda izvērtējuma šāds ierobežojums var nebūt pietiekami pamatots un samērīgs.
Ievērojot iepriekš minēto, iebilstu pret noteikumu projekta 2. punktu un uzskatu, ka tas no projekta ir svītrojams. Piedāvātais regulējums paredz absolūtu ierobežojumu atkārtotai valsts finansētas rezidentūras apguvei citā pamatspecialitātē vai papildu papildspecialitātēs vai apakšspecialitātēs, neparedzot iespēju izvērtēt individuālus gadījumus un veselības aprūpes sistēmas faktiskās vajadzības. Turklāt nav saskatāms pietiekams pamatojums tam, kādēļ rezidentūras studiju programmām būtu nosakāms būtiski stingrāks ierobežojums nekā citos augstākās izglītības posmos, kuros persona noteiktos gadījumos var atkārtoti studēt par valsts budžeta līdzekļiem.
24.06.2026. 23:03
26-TA-154/4
Fiziska persona
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumu projekts) un pauž sekojošus iebildumus.
[1.] LTRK iebilst pret esošo Noteikumu projekta 5. punkta redakciju, ar kuru tiek piedāvāts esošo 28. punktu izteikt jaunā redakcijā. Atbilstoši Veselības ministrijas darba grupas sagatavotajam ziņojumam un ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 831 "Par Konceptuālo ziņojumu par alternatīviem, kompleksiem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā pienākuma" tika atbalstīts 3. variants, paredzot pāreju trīs posmos. Pirmajā posmā ir noteikts, ka atstrādes pienākuma izpildē tiek ieskaitīta arī darba slodze privātajā sektorā, ja tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Minētais arī norādīts šī Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā, kā arī šī projekta anotācijā izvirzītajā mērķī "[..] paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā".
LTRK aicina rīkoties konsekventi un Noteikuma projekta 5. punktā spēkā esošo noteikumu 28.1. punktu izteikt sekojošā redakcijā: "28.1. ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētā ārstniecības iestādē, kura ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu." Attiecīgi 28.2. aicinām izslēgt, jo, tas tiek ietverts piedāvātajā 28.1. redakcijā.
Norma, ka rezidenti atstrādi drīkst veikt tikai publiskajās kapitālsabiedrībās un ģimenes ārstu praksēs, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir godīgu konkurenci kropļojoša pret pārējām ārstniecības iestādēm, kuras uz valsts noteiktiem identiskiem nosacījumiem sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, kas tostarp ir pretrunā ar Konkurences likuma 14.1 panta pirmo daļu, kas regulē pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Attiecībā uz ģimenes ārstu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, vēlamies papildus vērst uzmanību, ka līgumi ar NVD nav tikai ģimenes ārstu praksēm, bet arī kapitālsabiedrībām, kuras šos pakalpojumus nodrošina balstoties uz noslēgtajām darba tiesiskajām attiecībām.
[1.] LTRK iebilst pret esošo Noteikumu projekta 5. punkta redakciju, ar kuru tiek piedāvāts esošo 28. punktu izteikt jaunā redakcijā. Atbilstoši Veselības ministrijas darba grupas sagatavotajam ziņojumam un ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 831 "Par Konceptuālo ziņojumu par alternatīviem, kompleksiem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā pienākuma" tika atbalstīts 3. variants, paredzot pāreju trīs posmos. Pirmajā posmā ir noteikts, ka atstrādes pienākuma izpildē tiek ieskaitīta arī darba slodze privātajā sektorā, ja tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Minētais arī norādīts šī Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā, kā arī šī projekta anotācijā izvirzītajā mērķī "[..] paplašina nodarbinātības iespējas visā veselības aprūpes sistēmā".
LTRK aicina rīkoties konsekventi un Noteikuma projekta 5. punktā spēkā esošo noteikumu 28.1. punktu izteikt sekojošā redakcijā: "28.1. ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētā ārstniecības iestādē, kura ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu." Attiecīgi 28.2. aicinām izslēgt, jo, tas tiek ietverts piedāvātajā 28.1. redakcijā.
Norma, ka rezidenti atstrādi drīkst veikt tikai publiskajās kapitālsabiedrībās un ģimenes ārstu praksēs, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir godīgu konkurenci kropļojoša pret pārējām ārstniecības iestādēm, kuras uz valsts noteiktiem identiskiem nosacījumiem sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, kas tostarp ir pretrunā ar Konkurences likuma 14.1 panta pirmo daļu, kas regulē pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Attiecībā uz ģimenes ārstu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, vēlamies papildus vērst uzmanību, ka līgumi ar NVD nav tikai ģimenes ārstu praksēm, bet arī kapitālsabiedrībām, kuras šos pakalpojumus nodrošina balstoties uz noslēgtajām darba tiesiskajām attiecībām.
25.06.2026. 11:54
26-TA-154/5
Latvijas Jauno Ārstu asociācija
Latvijas Jauno ārstu asociācija konsekventi uztur viedokli, ka atstrādes norma ir atceļama un aicina noteikumos paredzēt konkrētu atstrādes normas atcelšanas laiku 2028. gadā, kā tas iepriekš arī iezīmēts konceptuālā ziņojuma Par alternatīviem, kompleksiem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā pienākuma projektā.
Iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, Latvijas Jauno ārstu asociācija:
1) aicina atstāt negrozītu noteikumu 4.2 punktu, nenosakot ierobežojumus rezidentūra programmu apguvei;
2) atzinīgi vērtē ierosinājumu papildināt noteikumus ar 28.2 un 28.3 punktiem;
3) atzinīgi vērtē ierosinājumu paredzēt atstrādi nepilnā darba laikā;
4) konsekventi uzstāj uz atstrādes normas pilnīgu atcelšanu.
LJĀA atzinīgi vērtē piedāvātos grozījumus, ieskaitot atstrādes periodā maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalsta periodus, nosakot izņēmumu specialitātēm, kurās netiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, kā arī piedāvājot noteikt nepilna darba laika iespēju atstrādes periodam.
Vienlaikus LJĀA aicina nenoteikt ierobežojumus rezidentūras programmu apguvei. Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātēs, kurās šobrīd ārstu skaits ir pietiekams, pēc gadiem var rasties būtisks speciālistu trūkums. Stingrs aizliegums pārkvalificēties samazina sistēmas elastību pielāgoties šīm izmaiņām. Tā, piemēram, atzīmējams ir precedents, kad iepriekš ir īpaši veicināta citu specialitāšu ārstu pārkvalifikācija par ģimenes ārstiem. Norādāms arī, ka citās augstākās izglītības nozarēs netiek ierobežota iespēja iegūt citu kvalifikāciju konkursa kārtībā tikai tāpēc, ka persona jau reiz ir studējusi par valsts budžeta līdzekļiem.
LJĀA aicina turpināt darbu pie noteikumu pilnveides, atstrādes laikā ieskaitot valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu arī privātajās veselības aprūpes iestādēs.
LJĀA konsekventi uztur viedokli, ka atstrādes norma ir atceļama, kā tas iepriekš arī iezīmēts konceptuālā ziņojuma projektā. Atstrādes norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un brīvu pārvietošanos, kā arī neatbilst labas pārvaldības un ētikas principiem. Personāla trūkums Latvijā pastāv arī citās veselības aprūpes profesijās, tostarp dažās lielāks, nekā ārstu trūkums. Tāpat jānorāda, ka ārsti-rezidenti ir vienīgā veselības aprūpes profesija, kuru studijas ir pilna laika darbs, bet arī vienīgā, kurai Latvijā izvirzītas papildus prasības pēc programmas absolvēšanas.
Iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu projektu, Latvijas Jauno ārstu asociācija:
1) aicina atstāt negrozītu noteikumu 4.2 punktu, nenosakot ierobežojumus rezidentūra programmu apguvei;
2) atzinīgi vērtē ierosinājumu papildināt noteikumus ar 28.2 un 28.3 punktiem;
3) atzinīgi vērtē ierosinājumu paredzēt atstrādi nepilnā darba laikā;
4) konsekventi uzstāj uz atstrādes normas pilnīgu atcelšanu.
LJĀA atzinīgi vērtē piedāvātos grozījumus, ieskaitot atstrādes periodā maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalsta periodus, nosakot izņēmumu specialitātēm, kurās netiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, kā arī piedāvājot noteikt nepilna darba laika iespēju atstrādes periodam.
Vienlaikus LJĀA aicina nenoteikt ierobežojumus rezidentūras programmu apguvei. Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātēs, kurās šobrīd ārstu skaits ir pietiekams, pēc gadiem var rasties būtisks speciālistu trūkums. Stingrs aizliegums pārkvalificēties samazina sistēmas elastību pielāgoties šīm izmaiņām. Tā, piemēram, atzīmējams ir precedents, kad iepriekš ir īpaši veicināta citu specialitāšu ārstu pārkvalifikācija par ģimenes ārstiem. Norādāms arī, ka citās augstākās izglītības nozarēs netiek ierobežota iespēja iegūt citu kvalifikāciju konkursa kārtībā tikai tāpēc, ka persona jau reiz ir studējusi par valsts budžeta līdzekļiem.
LJĀA aicina turpināt darbu pie noteikumu pilnveides, atstrādes laikā ieskaitot valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu arī privātajās veselības aprūpes iestādēs.
LJĀA konsekventi uztur viedokli, ka atstrādes norma ir atceļama, kā tas iepriekš arī iezīmēts konceptuālā ziņojuma projektā. Atstrādes norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un brīvu pārvietošanos, kā arī neatbilst labas pārvaldības un ētikas principiem. Personāla trūkums Latvijā pastāv arī citās veselības aprūpes profesijās, tostarp dažās lielāks, nekā ārstu trūkums. Tāpat jānorāda, ka ārsti-rezidenti ir vienīgā veselības aprūpes profesija, kuru studijas ir pilna laika darbs, bet arī vienīgā, kurai Latvijā izvirzītas papildus prasības pēc programmas absolvēšanas.
26.06.2026. 00:07
26-TA-154/6
Artūrs Bērziņš - "Latvijas Slimnīcu biedrība"
Noteikumu projekts paredz izteikt 3.punktu jaunā redakcijā, atsakoties no līdzšinējā detalizētā informācijas kopu uzskaitījuma. Anotācijā norādīts, ka rezidentūras vietu skaits pa specialitātēm ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos tiks noteikts izmantojot vairākus savstarpēji papildinošu datu avotus "finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos, ņem vērā datus par veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu un prognozēm, veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījumu, demogrāfisko attīstību, augstākās izglītības statistiku, kā arī nacionālo un starptautisko salīdzinošo statistiku.".
Ņemot vērā, ka anotācijā nav izvērsts skaidrojums par datu avotiem un prognozes periodu (piecu vai septiņu gadu), lūdzam papildināt anotāciju vai noteikumus ar:
skaidrojumu kā tiks noteikts veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums;
piemēriem, kādi dati tiks analizēti, lai vērtētu veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu nozarē.
Ņemot vērā, ka anotācijā nav izvērsts skaidrojums par datu avotiem un prognozes periodu (piecu vai septiņu gadu), lūdzam papildināt anotāciju vai noteikumus ar:
skaidrojumu kā tiks noteikts veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums;
piemēriem, kādi dati tiks analizēti, lai vērtētu veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu nozarē.
26.06.2026. 09:03
26-TA-154/7
Anna Stašulāne
Grozījumu projekta 2. punkts paredz Noteikumus papildināt ar 4.2 punktu šādā redakcijā:
"4.2 Rezidentūras studiju programmu, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem rezidentūras pretendents var apgūt vienu reizi kādā no pamatspecialitātēm, un vienu reizi kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm."
Noteikumu 4.2 punktā ierobežojums nav samērīgs un ilgtermiņā var radīt vairāk kaitējuma nekā ieguvumu. Turpmāk ir neizsmeļošs iemeslu saraksts, kāpēc šāds ierobežojums būtu svītrojams no Grozījumu projekta:
1. Medicīna ir dinamiska profesija. Laika gaitā var mainīties ārsta profesionālās intereses, veselības stāvoklis, ģimenes apstākļi vai darba tirgus vajadzības. Ne visiem pirmā izvēle izrādās piemērota visai profesionālajai dzīvei. Iespēju trūkums pārkvalificēties var radīt situāciju, kurā ārsti turpina strādāt specialitātē, kurā nejūtas profesionāli piepildīti. Tas palielina izdegšanas risku un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt pacientiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Šāds regulējums neņem vērā arī veselības stāvokļa izmaiņas. Piemēram, ārsts, kurš veselības dēļ vairs nevar strādāt ķirurģiskā specialitātē, varētu būt vērtīgs speciālists citā jomā, taču šāda iespēja tiktu būtiski ierobežota.
2. Šāds regulējums būtiski ierobežo profesionālo mobilitāti. Citās augstākās izglītības nozarēs valsts neierobežo iespēju iegūt citu kvalifikāciju konkursa kārtībā tikai tāpēc, ka persona jau reiz ir studējusi par valsts līdzekļiem. Medicīna šajā ziņā tiktu nostādīta nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām augstākās izglītības nozarēm. Šādai atšķirīgai attieksmei būtu nepieciešams īpaši pārliecinošs pamatojums. Nav publiski pamatots, vai vispār ir veikts izvērtējums par problēmas apmēru – cik bieži ārsti atkārtoti apgūst rezidentūru, kāda ir šīs parādības ietekme uz valsts budžetu un vai šāda problēma ir pietiekami būtiska, lai ieviestu absolūtu aizliegumu. Bez šādas analīzes ir grūti secināt, ka piedāvātais ierobežojums ir samērīgs.
3. Latvijā jau šobrīd trūkst ārstu. Ja ārsts saprot, ka izvēlētā specialitāte nav piemērota, šāds aizliegums var mudināt pamest Latvijas sistēmu un pārkvalificēties ārvalstīs, nevis turpināt strādāt Latvijas veselības aprūpē. Rezultātā valsts zaudē speciālistu pilnībā, nevis tikai vienā specialitātē.
4. Ierobežojums var radīt pretēju efektu iecerētajam. Zinot, ka kļūdīties nedrīkst, jaunie ārsti var kļūt piesardzīgāki, izvēloties rezidentūras specialitāti, vai izvēlēties "drošākās" specialitātes, nevis tās, kurās valstij ilgtermiņā ir vislielākais speciālistu trūkums. Tas neveicina efektīvu cilvēkresursu plānošanu.
5. Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātēs, kurās šodien ir pietiekams ārstu skaits, pēc vairākiem gadiem var rasties būtisks speciālistu trūkums. Stingrs aizliegums pārkvalificēties samazina sistēmas elastību pielāgoties šīm izmaiņām.
6. Arvien biežāk nepieciešama starpdisciplināra pieeja pacientu aprūpei. Divu specialitāšu kombinācija atsevišķās jomās var uzlabot diagnostiku, ārstēšanas plānošanu un aprūpes nepārtrauktību, tādēļ nevar pieņemt, ka otra rezidentūra vienmēr ir neefektīva valsts līdzekļu izmantošana. Atsevišķos gadījumos otras pamatspecialitātes iegūšana var būt pat ļoti būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai.
7. Visbeidzot, šāds ierobežojums formā, kādā ietverts Grozījumu projektā, rada bažas par tā atbilstību Satversmei. VM nepieciešams izvērtēt, kādā veidā piedāvātais Noteikumu 4.2 ir samērojams un atbilstošs Satversmes 91. pantam (vienlīdzības princips), Satversmes 112. pantam (ikvienam ir tiesības uz izglītību) un tiesiskās paļāvības principam, ņemot vērā to, ka Grozījumu projektā nav noteikti atbilstoši pārejas noteikumi personām, kuras savu profesionālo karjeru plānojušas, balstoties uz līdzšinējo regulējumu. Grozījumu projektā vai tā anotācijā šādu apsvērumu nav.
Aicinu izvērtēt šo Noteikumu 4.2 punktā ierobežojumu negatīvo ietekmi uz jauno ārstu karjeras iespējām un Latvijas veselības aprūpes sistēmu.
"4.2 Rezidentūras studiju programmu, kas tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem rezidentūras pretendents var apgūt vienu reizi kādā no pamatspecialitātēm, un vienu reizi kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm."
Noteikumu 4.2 punktā ierobežojums nav samērīgs un ilgtermiņā var radīt vairāk kaitējuma nekā ieguvumu. Turpmāk ir neizsmeļošs iemeslu saraksts, kāpēc šāds ierobežojums būtu svītrojams no Grozījumu projekta:
1. Medicīna ir dinamiska profesija. Laika gaitā var mainīties ārsta profesionālās intereses, veselības stāvoklis, ģimenes apstākļi vai darba tirgus vajadzības. Ne visiem pirmā izvēle izrādās piemērota visai profesionālajai dzīvei. Iespēju trūkums pārkvalificēties var radīt situāciju, kurā ārsti turpina strādāt specialitātē, kurā nejūtas profesionāli piepildīti. Tas palielina izdegšanas risku un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt pacientiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Šāds regulējums neņem vērā arī veselības stāvokļa izmaiņas. Piemēram, ārsts, kurš veselības dēļ vairs nevar strādāt ķirurģiskā specialitātē, varētu būt vērtīgs speciālists citā jomā, taču šāda iespēja tiktu būtiski ierobežota.
2. Šāds regulējums būtiski ierobežo profesionālo mobilitāti. Citās augstākās izglītības nozarēs valsts neierobežo iespēju iegūt citu kvalifikāciju konkursa kārtībā tikai tāpēc, ka persona jau reiz ir studējusi par valsts līdzekļiem. Medicīna šajā ziņā tiktu nostādīta nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām augstākās izglītības nozarēm. Šādai atšķirīgai attieksmei būtu nepieciešams īpaši pārliecinošs pamatojums. Nav publiski pamatots, vai vispār ir veikts izvērtējums par problēmas apmēru – cik bieži ārsti atkārtoti apgūst rezidentūru, kāda ir šīs parādības ietekme uz valsts budžetu un vai šāda problēma ir pietiekami būtiska, lai ieviestu absolūtu aizliegumu. Bez šādas analīzes ir grūti secināt, ka piedāvātais ierobežojums ir samērīgs.
3. Latvijā jau šobrīd trūkst ārstu. Ja ārsts saprot, ka izvēlētā specialitāte nav piemērota, šāds aizliegums var mudināt pamest Latvijas sistēmu un pārkvalificēties ārvalstīs, nevis turpināt strādāt Latvijas veselības aprūpē. Rezultātā valsts zaudē speciālistu pilnībā, nevis tikai vienā specialitātē.
4. Ierobežojums var radīt pretēju efektu iecerētajam. Zinot, ka kļūdīties nedrīkst, jaunie ārsti var kļūt piesardzīgāki, izvēloties rezidentūras specialitāti, vai izvēlēties "drošākās" specialitātes, nevis tās, kurās valstij ilgtermiņā ir vislielākais speciālistu trūkums. Tas neveicina efektīvu cilvēkresursu plānošanu.
5. Veselības aprūpes sistēmas vajadzības laika gaitā mainās. Specialitātēs, kurās šodien ir pietiekams ārstu skaits, pēc vairākiem gadiem var rasties būtisks speciālistu trūkums. Stingrs aizliegums pārkvalificēties samazina sistēmas elastību pielāgoties šīm izmaiņām.
6. Arvien biežāk nepieciešama starpdisciplināra pieeja pacientu aprūpei. Divu specialitāšu kombinācija atsevišķās jomās var uzlabot diagnostiku, ārstēšanas plānošanu un aprūpes nepārtrauktību, tādēļ nevar pieņemt, ka otra rezidentūra vienmēr ir neefektīva valsts līdzekļu izmantošana. Atsevišķos gadījumos otras pamatspecialitātes iegūšana var būt pat ļoti būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai.
7. Visbeidzot, šāds ierobežojums formā, kādā ietverts Grozījumu projektā, rada bažas par tā atbilstību Satversmei. VM nepieciešams izvērtēt, kādā veidā piedāvātais Noteikumu 4.2 ir samērojams un atbilstošs Satversmes 91. pantam (vienlīdzības princips), Satversmes 112. pantam (ikvienam ir tiesības uz izglītību) un tiesiskās paļāvības principam, ņemot vērā to, ka Grozījumu projektā nav noteikti atbilstoši pārejas noteikumi personām, kuras savu profesionālo karjeru plānojušas, balstoties uz līdzšinējo regulējumu. Grozījumu projektā vai tā anotācijā šādu apsvērumu nav.
Aicinu izvērtēt šo Noteikumu 4.2 punktā ierobežojumu negatīvo ietekmi uz jauno ārstu karjeras iespējām un Latvijas veselības aprūpes sistēmu.
26.06.2026. 13:41
Atlasīti 7 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25