Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi likumā "Par policiju"

Publiskā apspriešana

Likuma "Par policiju" 1. pants, noteic, ka policijas [..] pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minētā likuma 3. pants noteic, ka policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Savukārt 9. pantā noteikts, ka policijas darbinieka vispārīgie pienākumi ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.
Tādējādi likumā "Par policiju" jau pašlaik ir noteikts, ka policijas darbiniekam, ja pie viņa vēršas persona ar lūgumu glābt vai aizsargāt personu – bērnu vai pilngadīgu neaizsargātu personu, kura var kļūt par upuri, ir jāsniedz visa iespējamā palīdzība, lai to novērstu.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. punktā noteikts, ka pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma Sistēmā ievada ziņojumus par šādu personu kategorijām:
a) pazudušas personas, kas jāaizsargā viņu pašu aizsardzībai vai, lai novērstu sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apdraudējumu
b) pazudušas personas, kas nav jāaizsargā;
c) viena no vecākiem, ģimenes locekļa vai aizbildņa veiktas nolaupīšanas riskam pakļauti bērni, kuriem jāliedz ceļot;
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu visām procedūrām attiecībā uz bērniem būtu jākalpo bērna interesēm. Tādējādi kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc lēmuma pieņemšanas par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā par bērnu, jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu tiesību aizsardzības iestādēm.
Regulas 2018/1862 Preambulas 32. un 34. apsvērumā, 32. panta 3. un 4. punktā, tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj Šengenas informācijas sistēmā  pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Tādējādi ziņojumu sistēmā jāiekļauj arī par regulas 2018/1862 32. panta 1. d) apakšpunktā norādīto bērnu kategorijām, proti, par bērnu, kuram jāliedz ceļot un attiecībā uz kuru pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tas var tikt aizvests no dalībvalsts teritorijas vai viņš var to atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem, var tikt iesaistīts teroristu nodarījumos, iesaistīts bruņotās grupās vai, kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā.
Nacionālās drošības likumā pašlaik ir noteikts aizliegums izceļot no Latvijas Republikas personām, kuras pašas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību.
Savukārt 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā norādītā bērnu kategorija – bērns, kuru var iesaistīt teroristu nodarījumos, iesaistīt bruņotās grupās vai kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā, atšķiras no Nacionālās drošības likumā ietverto personu kategorijas ar to, ka šo bērnu var iesaistīt piespiedu kārtā, nevis tas labprātīgi tam piekrīt.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. e) apakšpunktā noteiktā personu kategorija – pilngadīga neaizsargāta persona, kurai jāliedz ceļot viņas pašas aizsardzības dēļ un attiecībā uz kuru pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka to var aizvest no dalībvalsts teritorijas, tās to var atstāt un kļūt par cietušo cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā, ir jauna personu kategorija, par kuru līdz šim Sistēmā netika iekļauti ziņojumi.
Regulas 2018/1862, 32. panta 1. c) apakšpunkts paredz dalībvalstīm iekļaut Sistēmā (preventīvus) ziņojumus gadījumos, kad ir paaugstināts risks, ka viens no vecākiem, ģimenes loceklis vai aizbildnis var nolaupīt bērnu un izvest no dalībvalsts. Minētais bieži notiek ļoti plānotos apstākļos ar mērķi ātri atstāt dalībvalsti, kurā panākta vienošanās par bērna aizgādību. Minētajā kategorijā ietilpst arī bez vēsts pazuduši (aizbēguši) bērni, un ar migrāciju saistītos apstākļos nepavadīti bērni. Grozījumi Civilprocesa likuma, kas  stājās spēkā 2021. gada 1. decembrī, papildinot likumu ar 644.18A pantu, kura pirmā daļa paredz, ka  tiesa pēc puses lūguma vai savas iniciatīvas pieņem pagaidu lēmumu, ar kuru līdz lēmuma taisīšanai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Tiesa lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.
Regulas 2018/1862 Preambulas 33. un 35. apsvērumā, tostarp, norādīts, ka ar regulu tiek ieviesta jauna dažu neaizsargātu personu kategorija, kam jāliedz ceļot, proti, personas, kurām vecuma, invaliditātes vai ģimenes apstākļu dēļ ir vajadzīga aizsardzība, un kuras būtu jāuzskata par neaizsargātām personām. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Tādējādi, lai nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā, 4. punktā  noteikto prasību īstenošanu, gadījumos, kad pastarpināti personas apdraudējumam netiek saskatīts arī valsts drošības apdraudējums, kā arī regulas 2018/1862 32. panta 1. c) apakšpunkta un 3. punkta īstenošanai ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju''".
 

Likumprojekts paredz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktu, 3. un 4. punktu, kā arī 53. panta 4. punktu.

Iekšlietu politika

-

30.03.2022. - 14.04.2022.

Likumprojekts saskaņots ar Iekšlietu ministrijas Juridisko departamentu, Finanšu vadības departamentu, Nozares politikas departamentu, Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas informācijas centru.
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).

Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, kā arī bērniem, par kuriem tiesa varētu pieņemt lēmumu par liegumu tos izvest no valsts, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.

Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.
Administratīvais slogs tiesu iestādēm pašlaik nav nosakāms.

Iveta Brūvere (VP)

Kristaps Sproģis (IEM)

28.03.2022. 11:18