Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd Latvijā energosertifikācija ir īstenota tikai 2% no visa ēku fonda, kas ir nepietiekams apjoms, lai varētu veikt ticamu un pamatotu aplēsi par ēku fonda energoefektivitātes stāvokli. Kā arī energosertifikāta neesamība noved pie ēkas īpašnieku neinformētības par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, kas savukārt nestimulē ēku īpašniekus īstenot ēkas energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus.
Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir veicināt ēku fonda energoefektivitātes novērtēšanu, lai noteiktu ēku fonda stāvokli Latvijā.
Politikas jomas
Enerģētika; Mājokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
11.02.2025. - 25.02.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem tiek nodrošināta papildus iespēja iegūt vienkāršotu ēkas energosertifikātus.
Juridiskās personas
- Neatkarīgie eksperti ēku energoefektivitātes jomā
Skaidrojums un ietekme
Neatkarīgiem ekspertiem būs iespēja izsniegt vēl vienu ēku energosertifikāta veidu.
Sagatavoja
Karina Zvirbule (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
11.02.2025. 17:32
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ļubova Paršikova
Noteikumu grozījumu projektā Nr. 25-TA-268 ir iekļauta atsauce uz Direktīvu (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - Direktīva) un nepieciešamajiem grozījumiem, t.sk. energosertifikātu saņemšanai, taču izstrādātie grozījumi ir ļoti minimāli un neaptver pat pusi no nepieciešamajiem integrēšanai Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumos.
Tā, nav ietverti jautājumi par:
- energosertifikāta satura izmaiņām, t.sk. emisiju un dzīves cikla iekļaušanu energoefektivitātes novērtēšanas procedūrās, u.c.;
- anotācijā nav norādīts, vai tika veikta arī energoefektivitātes klašu pārskatīšana - neskatoties uz to, ka ar Direktīvu pieļaujams pārejas periods, ņemot vērā Latvijā esošo situāciju, tas būtu jāizdara pēc iespējas ātrāk un jāintegrē visas nepieciešamās klašu izmaiņas;
- nav iekļautas jaunās prasības energosertifikātu derīguma termiņam;
utt. utt. utt. ļoti daudzi noteiktie Direktīvā (kas jau stājusies spēkā) saistītie jautājumi nav iekļauti;
Līdz ar to, priekšlikums šo noteikumu grozījumu projektu šobrīd nevirzīt tālāk, bet skatīt sistēmiskā veidā, kopsakarā ar citu nepieciešamo normatīvo aktu grozījumiem, t.sk. arī likumu līmenī nosakot primāri, kādas Latvijā ēkas ir nosakāmas par "worst-performing buildings" (vājākā snieguma ēkas) - kamēr nav skaidri definēts un lokalizēts tas, kas ir visu energoefketivitātes klašu noteikšanas pamatā, nevajadzētu ķerties pie zemāk stāvošo prasību grozīšanas.
Tā, nav ietverti jautājumi par:
- energosertifikāta satura izmaiņām, t.sk. emisiju un dzīves cikla iekļaušanu energoefektivitātes novērtēšanas procedūrās, u.c.;
- anotācijā nav norādīts, vai tika veikta arī energoefektivitātes klašu pārskatīšana - neskatoties uz to, ka ar Direktīvu pieļaujams pārejas periods, ņemot vērā Latvijā esošo situāciju, tas būtu jāizdara pēc iespējas ātrāk un jāintegrē visas nepieciešamās klašu izmaiņas;
- nav iekļautas jaunās prasības energosertifikātu derīguma termiņam;
utt. utt. utt. ļoti daudzi noteiktie Direktīvā (kas jau stājusies spēkā) saistītie jautājumi nav iekļauti;
Līdz ar to, priekšlikums šo noteikumu grozījumu projektu šobrīd nevirzīt tālāk, bet skatīt sistēmiskā veidā, kopsakarā ar citu nepieciešamo normatīvo aktu grozījumiem, t.sk. arī likumu līmenī nosakot primāri, kādas Latvijā ēkas ir nosakāmas par "worst-performing buildings" (vājākā snieguma ēkas) - kamēr nav skaidri definēts un lokalizēts tas, kas ir visu energoefketivitātes klašu noteikšanas pamatā, nevajadzētu ķerties pie zemāk stāvošo prasību grozīšanas.
24.02.2025. 10:05
Gatis Žogla - Latvijas Energoauditoru asociācija
MK noteikumu grozījumu projektā ir paredzēts papildināt MK noteikumus ar 6.2 punktu, kur dzīvojamām ēkām, kuras atbilst vismaz D energoefektivitātes klasei, piemēro "pieņemtās sistēmas" principu un šīm dzīvojamām ēkām mehāniskās ventilācijas vērtību nosaka 6,47 kWh/m2 gadā. Apraksts, kas skaidro, kas ir "pieņemtā sistēma" ir sniegts Standarta 52000-1:2017 9.2.punktā. Atbilstoši šī standarta prasībām "pieņemtā sistēma" (jeb kā reizēm tās mēdz saukt - fiktīvs pakalpojums) nozīmē, to, ka ir jādefinē noklusējuma inženiersistēma, kura spēj sniegt, kādu no ēkai nepieciešamajiem inženiertehniskajiem pakalpojumiem. Attiecīgi ventilācijas gadījumā būtu jādefinē noklusējuma mehāniskā ventilācijas sistēma, kāda jāizmanto ēkas energoefektivitātes aprēķinos gadījumos, ja ēkā faktiski nav uzstādīta mehāniskā ventilācijas sistēma. Kad noklusējuma sistēma ir definēta, tad ir jāveic aprēķins, lai noteiktu, kāds būtu enerģijas patēriņš šajā noklusētajā sistēmā, ja tā apkalpotu konkrēto ēku. Jāņem vērā, ka izmantojot "pieņemtās sistēmas" principu katrai ēkai faktiski tiek noteikts atšķirīgs ventilācijas elektroenerģijas patēriņš. Attiecīgi, standarts nosaka, ka ir jādefinē pieņemtās sistēmas (fiktīvā pakalpojuma) veids nevis jānosaka "fiktīva vērtība" enerģijas patērētājam. Līdz ar to MK noteikumu grozījumi neatbilst standartā noteiktajai aprēķinu pieejai attiecībā uz "pieņemtajām sistēmām".
Nepieciešams arī pārskatīt jau līdz šim MK 222 noteikumos esošo ēku dzesēšanas sistēmu "pieņemtās sistēmas" principu, jo arī tas neatbilst tam, kā standartā 52000-1:2017 tiek definēta "pieņemtā sistēma".
Papildus nav arī skaidrības, kā ir noteikta piedāvātā mehāniskās ventilācijas sistēmas elektroenerģijas noklusējuma vērtība - 6,47 kWh//m2 gadā. Definēt vienotu ēku ventilācijas elektroenerģijas patēriņu ir ļoti nekorekti pat, ja šādas pieejas izmantošana nebūtu pretrunā ar standartā 52000-1:2017 noteikto. Definējot vienotu noklusējuma elektroenerģijas patēriņu ēkām, tiek panākts, ka ēku energosertifikāti zaudē objektivitāti un šajos energosertifikātos tiktu norādīta maldinoša un kļūdaina informācija par ēkas enerģijas patēriņu.
Ja jau ēkām tiek noteiktas enerģijas patēriņa noklusējuma vērtības, tad mēs hipotētiski varētu noteikt noklusējuma vērtību arī apkures un karstā ūdens enerģijas patēriņam, un visu Latvijas dzīvojamo ēku energosertifikāti būs ar vienādām vērtībām - līdz ar to varēsim strauji kāpināt energosertifikātu izsniegšanas apjomus.
Nepieciešams arī pārskatīt jau līdz šim MK 222 noteikumos esošo ēku dzesēšanas sistēmu "pieņemtās sistēmas" principu, jo arī tas neatbilst tam, kā standartā 52000-1:2017 tiek definēta "pieņemtā sistēma".
Papildus nav arī skaidrības, kā ir noteikta piedāvātā mehāniskās ventilācijas sistēmas elektroenerģijas noklusējuma vērtība - 6,47 kWh//m2 gadā. Definēt vienotu ēku ventilācijas elektroenerģijas patēriņu ir ļoti nekorekti pat, ja šādas pieejas izmantošana nebūtu pretrunā ar standartā 52000-1:2017 noteikto. Definējot vienotu noklusējuma elektroenerģijas patēriņu ēkām, tiek panākts, ka ēku energosertifikāti zaudē objektivitāti un šajos energosertifikātos tiktu norādīta maldinoša un kļūdaina informācija par ēkas enerģijas patēriņu.
Ja jau ēkām tiek noteiktas enerģijas patēriņa noklusējuma vērtības, tad mēs hipotētiski varētu noteikt noklusējuma vērtību arī apkures un karstā ūdens enerģijas patēriņam, un visu Latvijas dzīvojamo ēku energosertifikāti būs ar vienādām vērtībām - līdz ar to varēsim strauji kāpināt energosertifikātu izsniegšanas apjomus.
24.02.2025. 20:23
Gatis Žogla - Latvijas Energoauditoru asociācija
MK noteikumu grozījumos paredzēts papildināt MK noteikumus ar 7.1 punktu, kurā noteikts, ka ēkām, kurām nav pieejami enerģijas patēriņa dati, energoefektivitātes rādītāji jāpieņem atbilstoši standarta LVS EN ISO 52000-1:2017 nacionālajam pielikumam.
Pirmkārt, pieminētais nacionālais pielikums Latvijā jau ir izstrādāts. Standartu nacionālo pielikumu forma ir noteikta pašā standartā A pielikumā (un šī forma ir vienāda ar standarta B pielikumu, kurā tiek noteiktas standarta sastādītāju piedāvātās noklusējuma vērtības). Standartu nacionālos pielikumus nav iespējams brīvi papildināt ar informāciju vai papildus tabulām, kas nepieciešamas, lai varētu pieņemt energoefektivitātes rādītājus atbilstoši MK noteikumu grozījumu projektā teiktajam. Ar esošajām šī standarta nacionāla pielikuma tabulām nav pietiekami, lai varētu veikt pieminēto energoefektivitātes rādītāju noteikšanu. MK grozījumu projektā arī nav konkrēti norādīts, kādas tieši izmaiņas paredzēts veikt standarta nacionālajā pielikumā.
Otrkārt, piedāvātā 7.1 punkta redakcija pieļauj, ka šādā veidā tiktu veikta arī faktiski neizmantotu ēku energosertifikācija. Faktiski neizmantotas ēkas var būt neapkurinātas un reāli šādās ēkās neveidojas enerģijas patēriņš. Piedāvātā 7.1 punkta redakcija pieļauj šādām ēkām veikt energosertifikāciju izmantojot noklusējuma vērtības, kas norādītas standarta 52000-1:2017 nacionālajā pielikumā. Līdz ar to var rasties situācija, ka faktiski neapkurinātām ēkām tiek izdoti energosertifikāti, uz kuru pamata šīs ēkas var startēt līdzfinansējuma programmas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. MK noteikumu grozījumos nepieciešams veikt korekcijas, lai nepieļautu situāciju, ka faktiski neapkurinātas ēkas, kuras nepatērē enerģiju, var saņemt energosertifikātus, uz kuru pamata šīs ēkas var startēt energoefektivitātes paaugstināšanas programmās līdzfinansējuma saņemšanai, lai netiktu mākslīgi radīts enerģijas patēriņa ietaupījums.
Pirmkārt, pieminētais nacionālais pielikums Latvijā jau ir izstrādāts. Standartu nacionālo pielikumu forma ir noteikta pašā standartā A pielikumā (un šī forma ir vienāda ar standarta B pielikumu, kurā tiek noteiktas standarta sastādītāju piedāvātās noklusējuma vērtības). Standartu nacionālos pielikumus nav iespējams brīvi papildināt ar informāciju vai papildus tabulām, kas nepieciešamas, lai varētu pieņemt energoefektivitātes rādītājus atbilstoši MK noteikumu grozījumu projektā teiktajam. Ar esošajām šī standarta nacionāla pielikuma tabulām nav pietiekami, lai varētu veikt pieminēto energoefektivitātes rādītāju noteikšanu. MK grozījumu projektā arī nav konkrēti norādīts, kādas tieši izmaiņas paredzēts veikt standarta nacionālajā pielikumā.
Otrkārt, piedāvātā 7.1 punkta redakcija pieļauj, ka šādā veidā tiktu veikta arī faktiski neizmantotu ēku energosertifikācija. Faktiski neizmantotas ēkas var būt neapkurinātas un reāli šādās ēkās neveidojas enerģijas patēriņš. Piedāvātā 7.1 punkta redakcija pieļauj šādām ēkām veikt energosertifikāciju izmantojot noklusējuma vērtības, kas norādītas standarta 52000-1:2017 nacionālajā pielikumā. Līdz ar to var rasties situācija, ka faktiski neapkurinātām ēkām tiek izdoti energosertifikāti, uz kuru pamata šīs ēkas var startēt līdzfinansējuma programmas ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. MK noteikumu grozījumos nepieciešams veikt korekcijas, lai nepieļautu situāciju, ka faktiski neapkurinātas ēkas, kuras nepatērē enerģiju, var saņemt energosertifikātus, uz kuru pamata šīs ēkas var startēt energoefektivitātes paaugstināšanas programmās līdzfinansējuma saņemšanai, lai netiktu mākslīgi radīts enerģijas patēriņa ietaupījums.
24.02.2025. 20:36
Gatis Žogla - Latvijas Energoauditoru asociācija
MK noteikumu grozījumos iekļautais jaunais MK 8.pielikums, kurā norādīta izmērītās enerģijas patēriņā balstītās ēkas energosertifikāta forma, praktiski sakrīt ar jau spēkā esošo šo MK noteikumu 2.pielikumu. Vienīgās atšķirības ir tajā, ka jaunajā 8.pielikumā netiek prasīts norādīts ēkas energosertifikāta pielietojuma veids, energoefektivitātes novērtējuma veids un ēkas energosertificēšanas nolūks. Šķiet, ka šādā veidā tiek veikts mēģīnājums izveidot energosertifikātu, kuram nav iespējams noteikt, kā un kāpēc tas ir sagatavots. Nav saprotama šādas jaunas izmērītās energoefektivitātes energosertifikāta veidlapas izvedes nepieciešamība, ja jau mums faktiski eksistē 2.pielikumā noteiktā veidlapas forma.
24.02.2025. 20:42
Gatis Žogla - Latvijas Energoauditoru asociācija
MK noteikumu grozījumu anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir veicināt ēku fonda energoefektivitātes novērtēšanu, lai noteiktu ēku fonda stāvokli Latvijā. Ar šiem MK noteikumu grozījumiem mērķis netiks sasniegts. Nosakot iedomātu un konstantu mehāniskās ventilācijas elektroenerģijas patēriņu, un nosakot aprēķinos izmantojamās energoefektivitātes rādītāju vērtības ēkām, kurās nav pieejami izmērītie enerģijas patēriņi, nav iespējams veicināt ēku fonda energoefektivitātes novērtēšanu, lai noteiktu ēku fonda stāvokli Latvijā. Šādā veidā netiks noteikts ēku stāvoklis Latvijā, bet gan visas ēkas tiks mākslīgi padarīts vienādas. Lai sasniegtu MK noteikumu grozījumu mērķi (noteikt ēku fonda stāvokli Latvijā), ir nepieciešams rīkot pētījumus, kuros tiek noteikts faktiskais ēku fonda stāvoklis. Ēku energosertifikācija nevar risināt šo problēmu.
Manā vērtējumā ēku energosertifikācijas mērķis ir sniegt objektīvu un godīgu ēkas energoefektivitātes rādītāju novērtējumu. Piedāvātie MK noteikumu grozījumi šo objektivitātes un godīguma mērķa sasniegšanu nevis veicina, bet gan ievērojami kavē.
Manā vērtējumā ēku energosertifikācijas mērķis ir sniegt objektīvu un godīgu ēkas energoefektivitātes rādītāju novērtējumu. Piedāvātie MK noteikumu grozījumi šo objektivitātes un godīguma mērķa sasniegšanu nevis veicina, bet gan ievērojami kavē.
24.02.2025. 20:49
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25