Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar 2024. gada 16. jūlijā veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” no 2025. gada 1. janvāra mainīti zāļu cenu veidošanas principi, visām recepšu zālēm piemērojot jaunu uzcenojuma veidošanas modeli, tāpat tiek noteikts, ka recepšu zāļu ražotāja cena Latvijā nedrīkst būt augstāka, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kā arī tiek ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu, iegādājoties aptiekā recepšu zāles.
Mērķa apraksts
Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija protokola Nr.29 81.§ uzdevumu “6. Veselības ministrijai līdz 2026. gada 1. februārim veikt analīzi par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti, sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veiktās analīzes rezultātiem un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai, tai skaitā piedāvājot metodi indeksācijas piemērošanai”.
Informatīvais ziņojums tiek nodots publiskai apspriešanai ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti un priekšlikumus turpmākai modeļa attīstībai.
Informatīvais ziņojums tiek nodots publiskai apspriešanai ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitāti un priekšlikumus turpmākai modeļa attīstībai.
Politikas jomas
Farmācija
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
12.02.2026. - 26.02.2026.
Informācija
Informatīvais ziņojums publiskai apspriešanai pieejams 2 nedēļas, kuru laikā aicinām Latvijas iedzīvotājus, uzņēmējus, ārstu un pacientu asociācijas sniegt viedokli par sagatavoto jaunā zāļu uzcenojuma modeļa vērtējumu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Zāles patērē visas Latvijas iedzīvotāju grupas. Līdz ar to ir svarīgi noskaidrot, vai jaunais zāļu uzcenojuma modelis ir Latvijas iedzīvotājiem izmaksu efektīvs un ir jūtams samazinājums ienākumu daļā, kas tiek patērēta zāļu iegādei.
Juridiskās personas
- Zāļu ražotāji un izplatītāji
Skaidrojums un ietekme
Publiskās apspriešanas laikā plānojam noskaidrot zāļu ražotāju un izplatītāju viedokli par jauno zāļu uzcenojuma modeli, vai tas veicina uzņēmējdarbību, Latvijas ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, kā arī jaunu zāļu ienākšanu un jau esošo neaizplūšanu no Latvijas tirgus.
Sagatavoja
Dana Muravska (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
12.02.2026. 21:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Raimonds Lejnieks-Puķe - "Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība"
Farmaceita pakalpojuma maksa 0,75 € apmērā, kopš tās ieviešanas faktiski ir radījusi lieku finansiālu slogu pacientiem un 2025. gadā tika apstrīdēta Satversmes tiesā kā nesamērīga un pretrunā Satversmes 111. pantam (valsts pienākums nodrošināt minimālu medicīnisko aprūpi). Šī maksa vēl vairāk apgrūtināja sociāli mazaizsargātākās personu grupas.
Ziņojumā minētie plašie cenu samazinājumi neatbilst aptieku situācijai. Farmācijas nozares pārstāvji ziņoja, ka daudzi agrāk lētākie recepšu medikamenti faktiski kļuvuši dārgāki. Arī apgalvojums, ka jaunā modeļa rezultātā zāles būtu kļuvušas būtiski lētākas, nav piepildījies – vismaz populārākajā zāļu kategorijā (līdz 5 €) cenas pieauga. Tādejādi pacienti nav guvuši solītos ietaupījumus. Ieteicams veikt jaunu analīzi, izmantojot reālus tirgus datus un iedzīvotāju izdevumu statistiku, lai izvērtētu reformas efektivitāti un precizētu ziņojuma secinājumus.
Priekšlikums: ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība rosina atcelt vai būtiski pārskatīt 0,75 € farmaceita pakalpojuma maksu un pārskatīt ziņojumā izmantoto datu interpretāciju par cenu izmaiņām. Nepieciešama plašāka analīze ar konkrētiem piemēriem, lai nodrošinātu, ka reformu rezultātā iegūst pacienti.
Ziņojumā minētie plašie cenu samazinājumi neatbilst aptieku situācijai. Farmācijas nozares pārstāvji ziņoja, ka daudzi agrāk lētākie recepšu medikamenti faktiski kļuvuši dārgāki. Arī apgalvojums, ka jaunā modeļa rezultātā zāles būtu kļuvušas būtiski lētākas, nav piepildījies – vismaz populārākajā zāļu kategorijā (līdz 5 €) cenas pieauga. Tādejādi pacienti nav guvuši solītos ietaupījumus. Ieteicams veikt jaunu analīzi, izmantojot reālus tirgus datus un iedzīvotāju izdevumu statistiku, lai izvērtētu reformas efektivitāti un precizētu ziņojuma secinājumus.
Priekšlikums: ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība rosina atcelt vai būtiski pārskatīt 0,75 € farmaceita pakalpojuma maksu un pārskatīt ziņojumā izmantoto datu interpretāciju par cenu izmaiņām. Nepieciešama plašāka analīze ar konkrētiem piemēriem, lai nodrošinātu, ka reformu rezultātā iegūst pacienti.
23.02.2026. 21:18
Biedrība Latvijas Zāļu ražotāju asociācija
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas komentārs par:
Informatīvais ziņojums par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai
Ziņojums sniedz plašu kvantitatīvu izvērtējumu par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ietekmi. Tomēr vairākos būtiskos aspektos analīze nav pietiekami padziļināta, lai pilnībā izprastu cenu veidošanās mehānismus un tirgus dinamiku. Tādēļ secinājumi par reformas efektivitāti vērtējami piesardzīgi.
Nav sistēmiski analizēta ģenērisko medikamentu ietekme uz cenu līmeni, lai gan pēdējā gadā tirgū aktīvi ienākuši jauni ģenēriskie preparāti. Tirgus dati rāda, ka tieši ģenērisko zāļu ienākšana un paralēlais imports rada konkurences spiedienu un veicina būtisku cenu samazināšanos, taču šī ietekme ziņojumā nav sistemātiski izvērtēta.
Būtisku ieguldījumu devuši arī nacionālie zāļu ražotāji: piemēram Edoksabāna orģinālpreparāta cena samazinājās no 55 EUR līdz 9.58 EUR, Tikagrelora – no 50 EUR līdz 13-14 EUR, bet Atorvastatīna/Ezetimiba kombinācijai – no 10-14 EUR līdz 5 EUR. Šie un daudzi citi piemēri apliecina, ka patentbrīvo medikamentu savlaicīga ienākšana būtiski samazina cenas konkurences dēļ. Rezultātā arī oriģinālzāļu ražotāji ir spiesti samazināt cenas. Tādējādi cenu līmeņa izmaiņas nevar vērtēt atrauti no tirgus konkurences faktoriem.
Ziņojumā nav detalizēti analizēta ražotāju cenu izmaiņu ietekme uz gala cenu līmeni. Lai gan ražotāja cena ir būtiskākā cenu komponente, tās dinamika un ietekme uz cenu segmentu struktūru nav padziļināti aplūkota. Jāņem vērā, ka Latvijas zāļu tirgus ir aptuveni 95% atkarīgs no importa, un cenu dinamiku būtiski ietekmē lielo starptautisko ražotāju cenu politika. Tas nozīmē, ka gala cenu līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ārvalstu ražotāju lēmumi un globālās piegādes ķēžu nosacījumi, nevis tikai vietējais uzcenojuma modelis. Tādēļ cenu izmaiņas nevar analizēt izolēti no starptautiskās tirgus vides un ražotāju stratēģiskās cenu politikas.
Turklāt tirgus dati liecina, ka daļa medikamentu pārvietojas starp cenu intervāliem – piemēram, no ~5 EUR uz ~15 EUR kategoriju. Tas būtiski maina tirgus struktūru. Šādas kustības agregētajos datos netiek atspoguļotas. Tādēļ cenu līmeņa analīze, kas balstīta tikai uz intervālu vidējām vērtībām, var nepilnīgi atspoguļot reālo tirgus situāciju un atsevišķos gadījumos arī maldināt par reformas reālajiem ieguvumiem.
Par sadaļu “Priekšlikumi jaunā zāļu cenu modeļa uzlabošanai”:
Priekšlikumi galvenokārt paredz tehniskas korekcijas uzcenojuma un maksas mehānismos, taču tie nav balstīti pietiekami padziļinātā ekonomiskā un strukturālā analīzē. Nav sniegti kvantitatīvi aprēķini par ietekmi uz tirgus dalībnieku ieņēmumiem, izmaksu struktūru un apgādes ilgtspēju. Nav izvērtēta ietekme uz pakalpojuma kvalitāti un pieejamību pacientiem.
Inflācijas pārskatīšanas mehānisms paredz periodisku analīzi, taču nav definēta konkrēta metodoloģija vai skaidrs korekcijas modelis. Tādēļ priekšlikumi ir konceptuāli, bet nepietiekami pamatoti ar detalizētu finanšu un tirgus modelējumu, kas ļautu objektīvi novērtēt to ietekmi uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz farmaceita pakalpojuma maksu – priekšlikums skar tikai maksas piemērošanas biežumu un apmēru, bet nerisina farmaceitiskās aprūpes sistēmisku attīstību un pieejamību. Bez skaidri definēta pakalpojuma satura un mērķa mehāniska maksas pārdale pati par sevi sistēmu neuzlabo.
Savukārt lieltirgotavu uzcenojuma modelim nav sniegti aprēķini par ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem un apgādes ilgtspēju. Nav skaidrs, vai piedāvātā uzcenojuma pārdale kopējos ieņēmumus palielinās, samazinās vai atstās nemainīgus. Bez kvantitatīva modelējuma priekšlikumu nav iespējams pamatoti izvērtēt.
Priekšlikumu daļā trūkst skaidras ilgtermiņa stratēģijas kompensējamo zāļu sistēmas (KZS) attīstībai. Nepieciešama definēta attīstības koncepcija ar konkrētu ieviešanas plānu vismaz piecu gadu periodam – ietveros prioritātes, mērķus un izmērāmus rezultātus. Stratēģijas īstenošanai jānodrošina stabils un prognozējams finansējums – vismaz 75 miljoni eiro gadā. Tas garantētu pieejamības uzlabošanu, terapiju paplašināšanu un sistēmas ilgtspēju.
Par sadaļu “8. Ietekme uz lieltirgotavu darbību”
Atzinīgi vērtējams, ka ziņojumā ir identificēts risks, kas saistīts ar aukstuma ķēdes zāļu loģistikas izmaksu nesegšanu noteiktā uzcenojuma ietvaros. Šī problēmas atzīšana ir būtiska – tā tieši ietekmē zāļu apgādes nepārtrauktību un nozares investīciju spēju ilgtermiņā. Savlaicīga ekonomisko risku identificēšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgas apgādes sistēmas nodrošināšanai.
Tomēr ietekmes novērtējums galvenokārt balstās uz apgrozījuma un ieņēmumu datu salīdzinājumu, nesniedzot padziļinātu izmaksu struktūras analīzi. Ieņēmumu kritums no uzcenojumiem (~10,13 milj. EUR) ir konstatēts, taču trūkst aprēķinu par ekonomiski pamatotu uzcenojuma līmeni un tā ietekmi uz apgādes ilgtspēju. Bez pilnvērtīga finanšu modelējuma secinājumi par sistēmas stabilitāti paliek nepilnīgi.
Par sadaļu “9. Ietekme uz aptieku un aptieku filiāļu skaitu”
Nemainīgs aptieku skaits pats par sevi neapliecina sistēmas ilgtspēju. Tas, ka lielāks farmaceita pakalpojuma maksas atbalsts nav veicinājis jaunu aptieku atvēršanu mazāk apdzīvotās vietās, liecina – esošais finansēšanas mehānisms nenodrošina ekonomisko dzīvotspēju reģionos. Nepieciešama padziļināta ekonomiskā analīze par reģionālo aptieku izmaksu struktūru un ilgtspējas robežu.
Par sadaļu “ 10. Ietekmes uz aptieku darbību vērtējums”
Ja kompensējamo zāļu apgrozījuma samazinājums (–7%) tiek saistīts ar e-receptes ieviešanu, jāizvērtē, vai tas nav ietekmējis terapijas pieejamību un palielinājis pacientu skaitu stacionārā ārstēšanā, pacientiem savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo medikamentozo terapiju ambulatorajā līmenī. Jānoskaidro, cik pacientu receptes netika izpildītas pilnībā un vai nav pieaudzis terapijas pārtraukumu vai neuzsāktas ārstēšanas gadījumu skaits. Bez šādas analīzes apgrozījuma kritumu nevar interpretēt kā sistēmiski neitrālu.
Recepšu skaita pieaugums par 67% lielā mērā tiek skaidrots ar e-recepšu obligātumu, kas uzlabo uzskaites pilnīgumu. Tomēr nav analizēts, vai redzams tikai uzskaites efekts vai arī faktisks recepšu zāļu lietošanas pieaugums. Nepieciešama datu attīrīšana no metodoloģiskā efekta un atsevišķa analīze par reālo terapiju uzsākšanas un lietošanas dinamiku.
Iepakojumu skaita izmaiņas tiek skaidrotas ar lielāku iepakojumu izrakstīšanu. Tomēr nav analizēts, vai vienlaikus nav pieaudzis oriģinālzāļu izrakstīšanas apjoms iepakojumu izteiksmē. Nepieciešama detalizēta statistika par ģenērisko un oriģinālzāļu īpatsvara dinamiku, lai korekti interpretētu iepakojumu struktūras izmaiņas.
Farmaceita pakalpojuma maksas papildu ienākumi (~4,15 milj. EUR) ir uzrādīti kopējā apjomā (pacients + NVD), bez sadalījuma starp kompensējamām un nekompensējamām receptēm. Savukārt 35. attēlā pacientu līdzmaksājuma dati attiecas tikai uz kompensējamo zāļu plūsmu. Bez farmaceita maksas sadalījuma pa recepšu kategorijām nav iespējams veikt metodoloģiski korektu salīdzinājumu un pilnvērtīgi novērtēt kopējo ietekmi 35. un 36. attēla kontekstā.
Cenu salīdzinājumos nav konsekventi ievērots princips salīdzināt salīdzināmus rādītājus. Daļā analīžu aptiekas cenas tiek vērtētas bez farmaceita pakalpojuma maksas, bet citur (piemēram, pacientu groza un līdzmaksājuma analīzē) tā tiek iekļauta. Šāda metodoloģiska nekonsekvence var ietekmēt secinājumus par kopējo cenu līmeņa dinamiku.
Turklāt farmaceita pakalpojuma maksas daļa tiek finansēta gan no pacientu tiešajiem maksājumiem, gan no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc kopējās izmaksas jāvērtē sabiedrības kopējā fiskālā sloga kontekstā, nevis tikai individuālā līdzmaksājuma griezumā.
Informatīvais ziņojums par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai
Ziņojums sniedz plašu kvantitatīvu izvērtējumu par jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ietekmi. Tomēr vairākos būtiskos aspektos analīze nav pietiekami padziļināta, lai pilnībā izprastu cenu veidošanās mehānismus un tirgus dinamiku. Tādēļ secinājumi par reformas efektivitāti vērtējami piesardzīgi.
Nav sistēmiski analizēta ģenērisko medikamentu ietekme uz cenu līmeni, lai gan pēdējā gadā tirgū aktīvi ienākuši jauni ģenēriskie preparāti. Tirgus dati rāda, ka tieši ģenērisko zāļu ienākšana un paralēlais imports rada konkurences spiedienu un veicina būtisku cenu samazināšanos, taču šī ietekme ziņojumā nav sistemātiski izvērtēta.
Būtisku ieguldījumu devuši arī nacionālie zāļu ražotāji: piemēram Edoksabāna orģinālpreparāta cena samazinājās no 55 EUR līdz 9.58 EUR, Tikagrelora – no 50 EUR līdz 13-14 EUR, bet Atorvastatīna/Ezetimiba kombinācijai – no 10-14 EUR līdz 5 EUR. Šie un daudzi citi piemēri apliecina, ka patentbrīvo medikamentu savlaicīga ienākšana būtiski samazina cenas konkurences dēļ. Rezultātā arī oriģinālzāļu ražotāji ir spiesti samazināt cenas. Tādējādi cenu līmeņa izmaiņas nevar vērtēt atrauti no tirgus konkurences faktoriem.
Ziņojumā nav detalizēti analizēta ražotāju cenu izmaiņu ietekme uz gala cenu līmeni. Lai gan ražotāja cena ir būtiskākā cenu komponente, tās dinamika un ietekme uz cenu segmentu struktūru nav padziļināti aplūkota. Jāņem vērā, ka Latvijas zāļu tirgus ir aptuveni 95% atkarīgs no importa, un cenu dinamiku būtiski ietekmē lielo starptautisko ražotāju cenu politika. Tas nozīmē, ka gala cenu līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ārvalstu ražotāju lēmumi un globālās piegādes ķēžu nosacījumi, nevis tikai vietējais uzcenojuma modelis. Tādēļ cenu izmaiņas nevar analizēt izolēti no starptautiskās tirgus vides un ražotāju stratēģiskās cenu politikas.
Turklāt tirgus dati liecina, ka daļa medikamentu pārvietojas starp cenu intervāliem – piemēram, no ~5 EUR uz ~15 EUR kategoriju. Tas būtiski maina tirgus struktūru. Šādas kustības agregētajos datos netiek atspoguļotas. Tādēļ cenu līmeņa analīze, kas balstīta tikai uz intervālu vidējām vērtībām, var nepilnīgi atspoguļot reālo tirgus situāciju un atsevišķos gadījumos arī maldināt par reformas reālajiem ieguvumiem.
Par sadaļu “Priekšlikumi jaunā zāļu cenu modeļa uzlabošanai”:
Priekšlikumi galvenokārt paredz tehniskas korekcijas uzcenojuma un maksas mehānismos, taču tie nav balstīti pietiekami padziļinātā ekonomiskā un strukturālā analīzē. Nav sniegti kvantitatīvi aprēķini par ietekmi uz tirgus dalībnieku ieņēmumiem, izmaksu struktūru un apgādes ilgtspēju. Nav izvērtēta ietekme uz pakalpojuma kvalitāti un pieejamību pacientiem.
Inflācijas pārskatīšanas mehānisms paredz periodisku analīzi, taču nav definēta konkrēta metodoloģija vai skaidrs korekcijas modelis. Tādēļ priekšlikumi ir konceptuāli, bet nepietiekami pamatoti ar detalizētu finanšu un tirgus modelējumu, kas ļautu objektīvi novērtēt to ietekmi uz sistēmas stabilitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz farmaceita pakalpojuma maksu – priekšlikums skar tikai maksas piemērošanas biežumu un apmēru, bet nerisina farmaceitiskās aprūpes sistēmisku attīstību un pieejamību. Bez skaidri definēta pakalpojuma satura un mērķa mehāniska maksas pārdale pati par sevi sistēmu neuzlabo.
Savukārt lieltirgotavu uzcenojuma modelim nav sniegti aprēķini par ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem un apgādes ilgtspēju. Nav skaidrs, vai piedāvātā uzcenojuma pārdale kopējos ieņēmumus palielinās, samazinās vai atstās nemainīgus. Bez kvantitatīva modelējuma priekšlikumu nav iespējams pamatoti izvērtēt.
Priekšlikumu daļā trūkst skaidras ilgtermiņa stratēģijas kompensējamo zāļu sistēmas (KZS) attīstībai. Nepieciešama definēta attīstības koncepcija ar konkrētu ieviešanas plānu vismaz piecu gadu periodam – ietveros prioritātes, mērķus un izmērāmus rezultātus. Stratēģijas īstenošanai jānodrošina stabils un prognozējams finansējums – vismaz 75 miljoni eiro gadā. Tas garantētu pieejamības uzlabošanu, terapiju paplašināšanu un sistēmas ilgtspēju.
Par sadaļu “8. Ietekme uz lieltirgotavu darbību”
Atzinīgi vērtējams, ka ziņojumā ir identificēts risks, kas saistīts ar aukstuma ķēdes zāļu loģistikas izmaksu nesegšanu noteiktā uzcenojuma ietvaros. Šī problēmas atzīšana ir būtiska – tā tieši ietekmē zāļu apgādes nepārtrauktību un nozares investīciju spēju ilgtermiņā. Savlaicīga ekonomisko risku identificēšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgas apgādes sistēmas nodrošināšanai.
Tomēr ietekmes novērtējums galvenokārt balstās uz apgrozījuma un ieņēmumu datu salīdzinājumu, nesniedzot padziļinātu izmaksu struktūras analīzi. Ieņēmumu kritums no uzcenojumiem (~10,13 milj. EUR) ir konstatēts, taču trūkst aprēķinu par ekonomiski pamatotu uzcenojuma līmeni un tā ietekmi uz apgādes ilgtspēju. Bez pilnvērtīga finanšu modelējuma secinājumi par sistēmas stabilitāti paliek nepilnīgi.
Par sadaļu “9. Ietekme uz aptieku un aptieku filiāļu skaitu”
Nemainīgs aptieku skaits pats par sevi neapliecina sistēmas ilgtspēju. Tas, ka lielāks farmaceita pakalpojuma maksas atbalsts nav veicinājis jaunu aptieku atvēršanu mazāk apdzīvotās vietās, liecina – esošais finansēšanas mehānisms nenodrošina ekonomisko dzīvotspēju reģionos. Nepieciešama padziļināta ekonomiskā analīze par reģionālo aptieku izmaksu struktūru un ilgtspējas robežu.
Par sadaļu “ 10. Ietekmes uz aptieku darbību vērtējums”
Ja kompensējamo zāļu apgrozījuma samazinājums (–7%) tiek saistīts ar e-receptes ieviešanu, jāizvērtē, vai tas nav ietekmējis terapijas pieejamību un palielinājis pacientu skaitu stacionārā ārstēšanā, pacientiem savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo medikamentozo terapiju ambulatorajā līmenī. Jānoskaidro, cik pacientu receptes netika izpildītas pilnībā un vai nav pieaudzis terapijas pārtraukumu vai neuzsāktas ārstēšanas gadījumu skaits. Bez šādas analīzes apgrozījuma kritumu nevar interpretēt kā sistēmiski neitrālu.
Recepšu skaita pieaugums par 67% lielā mērā tiek skaidrots ar e-recepšu obligātumu, kas uzlabo uzskaites pilnīgumu. Tomēr nav analizēts, vai redzams tikai uzskaites efekts vai arī faktisks recepšu zāļu lietošanas pieaugums. Nepieciešama datu attīrīšana no metodoloģiskā efekta un atsevišķa analīze par reālo terapiju uzsākšanas un lietošanas dinamiku.
Iepakojumu skaita izmaiņas tiek skaidrotas ar lielāku iepakojumu izrakstīšanu. Tomēr nav analizēts, vai vienlaikus nav pieaudzis oriģinālzāļu izrakstīšanas apjoms iepakojumu izteiksmē. Nepieciešama detalizēta statistika par ģenērisko un oriģinālzāļu īpatsvara dinamiku, lai korekti interpretētu iepakojumu struktūras izmaiņas.
Farmaceita pakalpojuma maksas papildu ienākumi (~4,15 milj. EUR) ir uzrādīti kopējā apjomā (pacients + NVD), bez sadalījuma starp kompensējamām un nekompensējamām receptēm. Savukārt 35. attēlā pacientu līdzmaksājuma dati attiecas tikai uz kompensējamo zāļu plūsmu. Bez farmaceita maksas sadalījuma pa recepšu kategorijām nav iespējams veikt metodoloģiski korektu salīdzinājumu un pilnvērtīgi novērtēt kopējo ietekmi 35. un 36. attēla kontekstā.
Cenu salīdzinājumos nav konsekventi ievērots princips salīdzināt salīdzināmus rādītājus. Daļā analīžu aptiekas cenas tiek vērtētas bez farmaceita pakalpojuma maksas, bet citur (piemēram, pacientu groza un līdzmaksājuma analīzē) tā tiek iekļauta. Šāda metodoloģiska nekonsekvence var ietekmēt secinājumus par kopējo cenu līmeņa dinamiku.
Turklāt farmaceita pakalpojuma maksas daļa tiek finansēta gan no pacientu tiešajiem maksājumiem, gan no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc kopējās izmaksas jāvērtē sabiedrības kopējā fiskālā sloga kontekstā, nevis tikai individuālā līdzmaksājuma griezumā.
26.02.2026. 14:06
Zane Melberga - Latvijas Farmaceitu biedrība
Iebildumi un priekšlikumi par izteiktajiem priekšlikumiem jaunā zāļu cenu modeļa uzlabošanai:
1) līdz 2027. gada 1. jūlijam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt farmaceita pakalpojuma maksas piemērošanu, paredzot to katrā recepšu zāļu izsniegšanas reizē un vienlaikus samazinot farmaceita pakalpojuma maksas apmēru;
-Farmaceita pakalpoja maksa nedrīkst tikt samazināta.
Jebkuru izmaiņu apspriešanā ir jāizmanto esošās situācijas rūpīga analīze un precīzas prognozes nākotnei.
2)līdz 2026. gada 30. novembrim recepšu zāļu apgādes nepārtrauktības un pieejamības ilgtermiņā nodrošināšanai pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli, samazinot uzcenojumu lētākajām zālēm (cenu kategorijā līdz 5 euro) un palielinot uzcenojumu dārgākām zālēm (cenu kategorijā virs 100 euro);
-Arī šajā gadījumā ir jāveic precīzi aprēķini un ietekmes prognozes. Tās ir jāapspriež ar nozares ekspertiem savlaicīgi.
1) līdz 2027. gada 1. jūlijam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt farmaceita pakalpojuma maksas piemērošanu, paredzot to katrā recepšu zāļu izsniegšanas reizē un vienlaikus samazinot farmaceita pakalpojuma maksas apmēru;
-Farmaceita pakalpoja maksa nedrīkst tikt samazināta.
Jebkuru izmaiņu apspriešanā ir jāizmanto esošās situācijas rūpīga analīze un precīzas prognozes nākotnei.
2)līdz 2026. gada 30. novembrim recepšu zāļu apgādes nepārtrauktības un pieejamības ilgtermiņā nodrošināšanai pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli, samazinot uzcenojumu lētākajām zālēm (cenu kategorijā līdz 5 euro) un palielinot uzcenojumu dārgākām zālēm (cenu kategorijā virs 100 euro);
-Arī šajā gadījumā ir jāveic precīzi aprēķini un ietekmes prognozes. Tās ir jāapspriež ar nozares ekspertiem savlaicīgi.
3) ik pēc 3 gadiem vai, ja patēriņa cenu indekss iepriekšējā gadā ir virs 10%, nākamajā kalendārajā gadā veikt analīzi par inflācijas ietekmi uz uzcenojumu reālo vērtību un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu priekšlikumu izskatīšanai par uzcenojumu pārskatīšanu.
-Nepieciešams noteikt precīzu termiņu 3-5 gadi, pēc kura notiek uzcenojumu pārskatīšana. Šim procesam jānotiek regulāri noteiktā termiņā.
-Nepieciešams noteikt precīzu termiņu 3-5 gadi, pēc kura notiek uzcenojumu pārskatīšana. Šim procesam jānotiek regulāri noteiktā termiņā.
26.02.2026. 18:24
Latvijas farmacietiskās aprūpes asociācija
LFAA ir iepazinusies ar Informatīvo ziņojumu par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai un vērtē to neviennozīmīgi. LFAA atbalsta ideju par pacientu izdevumu samazināšanu un zāļu pieejamības uzlabošanu un secina, ka reforma ir notikusi taču augšminētie mērķi neprecīzas plānošanas un steigas dēļ nav sasniegti.
LFAA jau iepriekš norādījusi, ka medikamentu cena, kas veidojas saskaņā ar šo reformu, nav labvēlīga pacientiem, kuriem izrakstīti un kas iegādājas lētākus medikamentus, jo tie sadārdzinājušies. Ekonomikas ministrija jau norādījusi, ka kopējie pacientu izdevumi par kompensējamām ir pieauguši par 2,08 miljoniem EUR jeb 7%, kas ir pretrunā ar šajā ziņojumā sniegto informāciju, kas liek noprast, ka reforma ir izdevusies un mērķi sasniegti, taču faktiski tas tā nav noticis. Jau iepriekš norādīts, ka zāles, kas maksā līdz 5 EUR reformas dēļ sadārdzinājušās, tādējādi tie pacienti, kas pērk lētākos medikamentus, faktiski subsidē tos, kas pērk dārgas zāles.
LFAA kā viena no nozares NVO ir satraukta arī par zāļu pieejamības apdraudējumu, ko ilgtermiņā var izraisīt neadekvātās uzcenojumu izmaiņas zāļu apgādes uzņēmumiem, kam pēc veiktās reformas par EUR 0.50 fiksētā uzcenojuma jānogādā aptiekās jebkuras zāles – gan lētākās, gan daudzus tūkstošus vērtās, kā arī tās, kuru uzglabāšana un piegāde pieprasa specifiskus apstākļus un dārgas apatūras. Atgādinām, ka jebkāda uzņēmējdarbība, kuras ietvaros patiesie izdevumi neatbilst pašizmaksai un veido zaudējumus, ir neperspektīva un riskanta, kas ir īpaši bažas izraisoši tādā dzīvības glābjošā nozarē, kā farmācijas nozare. Vienlaikus Zāļu valsts aģentūras mājas lapā uzrādīts arvien vairāk nepieejamo medikamentu t.i. fiziskā zāļu pieejamība samazinās.
Lai gan farmaceita loma, ieviešot simbolisku maksu par farmaceitisko aprūpi, reformā ir tikusi uzsvērta, tomēr trīs mēnešu receptei farmaceita darbs otrajā un trešā reizē ir neapmaksāts. Informatīvajā ziņojumā kā viens no reformas jaunajiem risinājumiem norādīta LFAA ierosinātā receptes apkalpošanas maksas samaksa par katru recepti, taču vienlaikus minēta arī maksas potenciāla samazināšana, kas nav pieļaujams. Arī paredzot iespēju receptes izrakstīšanu pagarināt līdz sešiem mēnešiem, nepieciešams laikus izvērtēt finansiālo ietekmi uz aptiekām.
Visi minētie aspekti, kas sistēmiski vājina zāļu nonākšanas ciklu līdz tā gala lietotājam, nepalīdz stiprināt zāļu pieejamību iedzīvotājiem laikā, kad Latvijai kā valstij ir svarīga katra veselības aprūpes sistēmas posma īpaša noturība, pastāvība un ilgtspēja.
LFAA jau iepriekš norādījusi, ka medikamentu cena, kas veidojas saskaņā ar šo reformu, nav labvēlīga pacientiem, kuriem izrakstīti un kas iegādājas lētākus medikamentus, jo tie sadārdzinājušies. Ekonomikas ministrija jau norādījusi, ka kopējie pacientu izdevumi par kompensējamām ir pieauguši par 2,08 miljoniem EUR jeb 7%, kas ir pretrunā ar šajā ziņojumā sniegto informāciju, kas liek noprast, ka reforma ir izdevusies un mērķi sasniegti, taču faktiski tas tā nav noticis. Jau iepriekš norādīts, ka zāles, kas maksā līdz 5 EUR reformas dēļ sadārdzinājušās, tādējādi tie pacienti, kas pērk lētākos medikamentus, faktiski subsidē tos, kas pērk dārgas zāles.
LFAA kā viena no nozares NVO ir satraukta arī par zāļu pieejamības apdraudējumu, ko ilgtermiņā var izraisīt neadekvātās uzcenojumu izmaiņas zāļu apgādes uzņēmumiem, kam pēc veiktās reformas par EUR 0.50 fiksētā uzcenojuma jānogādā aptiekās jebkuras zāles – gan lētākās, gan daudzus tūkstošus vērtās, kā arī tās, kuru uzglabāšana un piegāde pieprasa specifiskus apstākļus un dārgas apatūras. Atgādinām, ka jebkāda uzņēmējdarbība, kuras ietvaros patiesie izdevumi neatbilst pašizmaksai un veido zaudējumus, ir neperspektīva un riskanta, kas ir īpaši bažas izraisoši tādā dzīvības glābjošā nozarē, kā farmācijas nozare. Vienlaikus Zāļu valsts aģentūras mājas lapā uzrādīts arvien vairāk nepieejamo medikamentu t.i. fiziskā zāļu pieejamība samazinās.
Lai gan farmaceita loma, ieviešot simbolisku maksu par farmaceitisko aprūpi, reformā ir tikusi uzsvērta, tomēr trīs mēnešu receptei farmaceita darbs otrajā un trešā reizē ir neapmaksāts. Informatīvajā ziņojumā kā viens no reformas jaunajiem risinājumiem norādīta LFAA ierosinātā receptes apkalpošanas maksas samaksa par katru recepti, taču vienlaikus minēta arī maksas potenciāla samazināšana, kas nav pieļaujams. Arī paredzot iespēju receptes izrakstīšanu pagarināt līdz sešiem mēnešiem, nepieciešams laikus izvērtēt finansiālo ietekmi uz aptiekām.
Visi minētie aspekti, kas sistēmiski vājina zāļu nonākšanas ciklu līdz tā gala lietotājam, nepalīdz stiprināt zāļu pieejamību iedzīvotājiem laikā, kad Latvijai kā valstij ir svarīga katra veselības aprūpes sistēmas posma īpaša noturība, pastāvība un ilgtspēja.
26.02.2026. 19:46
Jānis Lībķens - LNZAA
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) pozīcija
LNZAA norāda, ka fiksētais 0,50 EUR lieltirgotavu uzcenojums ir ekonomiski nepamatots un nav ilgtspējīgs. Ziņojumā atzīts, ka pēc reformas lieltirgotavu ieņēmumi no uzcenojumiem samazinājušies par 10,13 milj. EUR gadā, kā arī ka atsevišķos gadījumos (piemēram, aukstuma ķēdes zālēm) noteiktais uzcenojums nesedz piegādes izmaksas.
Uzcenojums netiek diferencēts atbilstoši zāļu vērtībai un loģistikas sarežģītībai. Tajā netiek ņemtas vērā temperatūras režīma uzturēšanas izmaksas (apkure, dzesēšana, nepārtraukts monitorings), noliktavu infrastruktūras uzturēšana, apdrošināšana, finansēšanas izmaksas un kapitāla piesaiste krājumu nodrošināšanai. Tāpat uzcenojums netiek pielāgots inflācijai un straujām izmaksu svārstībām (piemēram, energokrīzes laikā), kā arī neietver pieaugošās administratīvās izmaksas, tostarp Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu pieaugumu.
Esošais modelis nemotivē veidot zāļu krājumus. Zāļu uzglabāšana prasa būtiskus resursus - kontrolētu temperatūras režīmu, energoresursus, kvalitātes uzraudzības sistēmas un kapitāla iesaldēšanu krājumos. Ja uzcenojums šīs izmaksas nesedz, komersantiem nav ekonomiska pamata uzturēt papildu krājumus, jo tas rada tiešus finansiālus zaudējumus.
Priekšlikums pārskatīt uzcenojumus reizi trīs gados ir nepietiekams. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka izmaksas var pieaugt strauji un neprognozējami, tāpat kā pakures rēķini šī gada janvārī, tādēļ korekcijas mehānismam jābūt elastīgam un savlaicīgam.
Ja uzcenojums nesedz faktiskās izmaksas, komersanti būs spiesti optimizēt sortimentu, atsakoties no nerentablām pozīcijām, samazināt krājumu apjomu vai ierobežot investīcijas infrastruktūrā. Tas nav ilgtspējīgs attīstības modelis un rada risku zāļu fiziskajai pieejamībai, īpaši specifiskos vai mazāka apgrozījuma segmentos.
LNZAA priekšlikumi:
- Steidzami pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli.
- Ieviest diferencētu vai kombinētu uzcenojumu, kas atspoguļo faktiskās loģistikas, uzglabāšanas un kapitāla izmaksas.
- Noteikt automātisku indeksācijas mehānismu, kas reaģē uz inflāciju un būtiskām izmaksu izmaiņām, nevis paredz izvērtēšanu tikai reizi trīs gados.
Zāļu apgāde ir kritiskās infrastruktūras elements, un tās regulējumam jānodrošina ekonomiska ilgtspēja un motivācija uzturēt drošus krājumus visā piegādes ķēdē.
LNZAA norāda, ka fiksētais 0,50 EUR lieltirgotavu uzcenojums ir ekonomiski nepamatots un nav ilgtspējīgs. Ziņojumā atzīts, ka pēc reformas lieltirgotavu ieņēmumi no uzcenojumiem samazinājušies par 10,13 milj. EUR gadā, kā arī ka atsevišķos gadījumos (piemēram, aukstuma ķēdes zālēm) noteiktais uzcenojums nesedz piegādes izmaksas.
Uzcenojums netiek diferencēts atbilstoši zāļu vērtībai un loģistikas sarežģītībai. Tajā netiek ņemtas vērā temperatūras režīma uzturēšanas izmaksas (apkure, dzesēšana, nepārtraukts monitorings), noliktavu infrastruktūras uzturēšana, apdrošināšana, finansēšanas izmaksas un kapitāla piesaiste krājumu nodrošināšanai. Tāpat uzcenojums netiek pielāgots inflācijai un straujām izmaksu svārstībām (piemēram, energokrīzes laikā), kā arī neietver pieaugošās administratīvās izmaksas, tostarp Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu pieaugumu.
Esošais modelis nemotivē veidot zāļu krājumus. Zāļu uzglabāšana prasa būtiskus resursus - kontrolētu temperatūras režīmu, energoresursus, kvalitātes uzraudzības sistēmas un kapitāla iesaldēšanu krājumos. Ja uzcenojums šīs izmaksas nesedz, komersantiem nav ekonomiska pamata uzturēt papildu krājumus, jo tas rada tiešus finansiālus zaudējumus.
Priekšlikums pārskatīt uzcenojumus reizi trīs gados ir nepietiekams. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka izmaksas var pieaugt strauji un neprognozējami, tāpat kā pakures rēķini šī gada janvārī, tādēļ korekcijas mehānismam jābūt elastīgam un savlaicīgam.
Ja uzcenojums nesedz faktiskās izmaksas, komersanti būs spiesti optimizēt sortimentu, atsakoties no nerentablām pozīcijām, samazināt krājumu apjomu vai ierobežot investīcijas infrastruktūrā. Tas nav ilgtspējīgs attīstības modelis un rada risku zāļu fiziskajai pieejamībai, īpaši specifiskos vai mazāka apgrozījuma segmentos.
LNZAA priekšlikumi:
- Steidzami pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli.
- Ieviest diferencētu vai kombinētu uzcenojumu, kas atspoguļo faktiskās loģistikas, uzglabāšanas un kapitāla izmaksas.
- Noteikt automātisku indeksācijas mehānismu, kas reaģē uz inflāciju un būtiskām izmaksu izmaiņām, nevis paredz izvērtēšanu tikai reizi trīs gados.
Zāļu apgāde ir kritiskās infrastruktūras elements, un tās regulējumam jānodrošina ekonomiska ilgtspēja un motivācija uzturēt drošus krājumus visā piegādes ķēdē.
26.02.2026. 20:49
Agnese Ritene - Aptieku biedrība
Aptieku biedrība aicina Veselības ministriju rūpēties par aptieku jomas dzīvotspēju un ilgtspējīgu attīstību:
1. Aptiekas un farmaceita lomas stiprināšana veselības aprūpē. Viens no reformas virzieniem bija arī farmaceita pilnvērtīga iekļaušana primārās veselības aprūpes komandā, tomēr tas nav izdevies. Vēl arvien nav apstiprināts neviens jauns aptieku pakalpojums, kas būtu nozīmīgs ieguvums iedzīvotāju slimību profilakses veicināšanai un veselības aprūpes sistēmai. SKDS 2024.gada pētījums, kurā respondentu skaits ir 1003 iedzīvotāju, Veselības indekss 2024. konstatēts, ka 87% iedzīvotāju uzticas farmaceita padomam, 67% raugās uz farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu.
2. Aptiekas pieejamībai būtiska ir aptiekas spēja darboties ar pozitīvu rentabilitāti. Zāļu pieejamības nodrošināšanai ir svarīga gan finansiālā pieejamība, gan fiziskā pieejamība, kas sevī ietver aptiekas pieejamību un zāļu pieejamību aptiekā. Lai aptieka spētu darboties ir nepieciešami:
a)kvalificēti speciālisti (izdevumi par speciālistu atalgojumu kopā ar nodokļiem sastāda aptuveni 70%),
b)pietiekams recepšu zāļu krājums (tā ir obligāta normatīvo aktu prasība valsts kompensējamām zālēm),
c)atbilstošas aptiekas telpas,
d)aptiekas aprīkojums, zāļu izgatavošanas telpas aprīkojums;
e)digitālās sistēmas un datortehnika,
f) darbībai jābūt licencētai uz jāizpilda visas valsts un pašvaldību iestāžu prasības, tajā skaitā, Eiropas savienības regulas.
Tie ir nopietni izdevumi un ieguldījumi un ir nepieciešami pietiekami aptiekas ieņēmumi, lai darbību spētu nodrošināt. No visa aptiekā realizēto preču apjoma, recepšu zāles sastāda aptuveni 65%.
3. Iedzīvotāja ieguvumi – jāvērtē ne tikai šodienas finansiālie ieguvumi, bet arī jānovērtē aptieku uzņēmuma spēja darboties nākotnē. Cilvēku ieguvums ir iespēja zāles iegādāties un konsultācijas pieejamība par pareizu zāļu lietošanu, zāļu lietošanas pareiza kombinēšana, pareiza bezrecepšu zāļu izvēle, mijiedarbības izvērtēšana u.c. Farmaceitam vienlaikus ir būtiska loma pacientu motivēšana iegādāties un lietot ārsta izrakstītās zāles, kur bieži vien prevalē pacienta aizspriedumi, bailes no blakus parādībām, ierobežota informācija.
4. Informatīvajā ziņojumā minēts, ka nav būtiski ietekmēts aptieku skaits , tomēr mūsu biedru sniegtā informācija liecina, ka tika pārvērtēta katras aptiekas un aptiekas filiāles darba efektivitāte, kā rezultātā tika veiktas darbības, piemēram, aptiekas filiāles slēgšana, aptiekas darba laika samazināšana, speciālistu darba slodžu samazināšana. Mūsuprāt īstermiņa - gada griezumā iespējams ietekme vēl arvien tiek vērtēta, bet svarīgākā ir ilgtermiņa ietekme un aptiekas uzņēmuma spēja nodrošināt savu darbību nākotnē.
5. Uzcenojuma pārskatīšana un inflācijas ietekme. Pozitīvi vērtējam, ka Veselības ministrija novērtē inflācijas ietekmi uz uzņēmuma dzīvotspēju un uzskata par lietderīgu uz uzcenojuma modeli pārskatīt atbilstoši izmaksu pieaugumam, tomēr uzskatām, ka ir lietderīgi inflācijas ietekmi pārskatīt biežāk nekā ik pēc 3 gadiem. Arī līdz 10 % inflācija veido lielu izmaksu pieaugumu, kura ietekmi uzņēmums jūt uzreiz kā lielu daļu pakalpojumu izmaksu pieaugumu, tajā skaitā, valsts un pašvaldību uzņēmumu sniegto pakalpojumu pieaugumu, piemēram, siltumapgāde, ūdens un kanalizācija.
6. Veselības ministrijas plāni. Informatīvajā ziņojumā nav minēti citi Veselības ministrijas plāni, kas būtiski var ietekmēt ienākumus par farmaceita pakalpojumu. 17.02.2026.Socialo un darba lietu komisijas sēdē tika minēts par grozījumiem «Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumos», kuros plānots noteikt garāku receptes derīguma termiņu no 3 uz 6 mēnešiem un dot iespēju dalīt valsts kompensējamās zāles. Aptieku biedrībai nav informācijas no Veselības ministrijas par šo plānu, mutiski tika minēts, ka šādi pacienti ietaupīs farmaceita pakalpojuma maksu. Līdz ar to mūsu pieņēmums, ka Veselības ministrijas plāns ir samazināt iedzīvotāju un arī budžeta izmaksas uz aptieku dzīvotspējas rēķina. Aicināt steidzami šo jautājumu izdiskutēt, jo farmaceita pakalpojuma maksa ir būtisks aptieku dzīvotspējas ienākums.
7. Aprēķinu precizitāte. Veselības ministrijai vajadzētu precizēt un izskaidrot zāļu grozu aprēķini 17., 18., piemēros. 19. attēlā.” Kardioloģiskā pacienta medikamentu groza izmaksas pacientam ar mediāno recepšu skaitu”, euro pēc mūsu aprēķiniem ir kļūda. 20.piemēram varam piekrist.
8. Individuālas aptiekas dzīvotspēja. Aptieku biedrība pārstāv individuālas, farmaceitiem piederošas aptiekas, kuras atrodas Latvijas reģionos. Pēc mūsu biedru sniegtās informācijas secinām, ka aptiekas, kuras atrodas vienas pašas savā apdzīvotā vietā, jūtas novērtētas un savu situāciju vērtē kā stabilu. Toties aptieka , kura savā reģionā nav vienīgā, vērtē, ka ienākums par recepšu zālēm ir samazinājies. Ir pieaudzis dārgo un reto zāļu pieprasījums, kas audzē apgrozījumu, bet atdeve aptiekai no tā ir nesamērīgi zema. Aptieku biedrības biedri akcentē, ka aptiekas ienākumu veido pārējā aptiekas produktu daļa – bezrecepšu zāles, uztura bagātinātāji, medicīnas preces, kosmētika, kas savā veidā kompensē recepšu zāļu ienākuma kritumu.
9. Lai zāles cilvēkiem patiešām būtu lētākas, tās jākompensē valstij. Visvairāk iedzīvotāju maksājumus par zālēm samazinātu recepšu zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd Latvijas valsts kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju ir ne tikai viens no zemākajiem ES valstīs, bet arī starp Baltijas valstīm esam pēdējie (Latvijai ir par aptuveni -30% mazāks valsts kompensējamos zāļu budžets rēķinot uz 1 iedzīvotāju). Aicinām Veselības ministriju rast iespēju palielināt valsts kompensējamo zāļu sarakstu un budžetu.
1. Aptiekas un farmaceita lomas stiprināšana veselības aprūpē. Viens no reformas virzieniem bija arī farmaceita pilnvērtīga iekļaušana primārās veselības aprūpes komandā, tomēr tas nav izdevies. Vēl arvien nav apstiprināts neviens jauns aptieku pakalpojums, kas būtu nozīmīgs ieguvums iedzīvotāju slimību profilakses veicināšanai un veselības aprūpes sistēmai. SKDS 2024.gada pētījums, kurā respondentu skaits ir 1003 iedzīvotāju, Veselības indekss 2024. konstatēts, ka 87% iedzīvotāju uzticas farmaceita padomam, 67% raugās uz farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu.
2. Aptiekas pieejamībai būtiska ir aptiekas spēja darboties ar pozitīvu rentabilitāti. Zāļu pieejamības nodrošināšanai ir svarīga gan finansiālā pieejamība, gan fiziskā pieejamība, kas sevī ietver aptiekas pieejamību un zāļu pieejamību aptiekā. Lai aptieka spētu darboties ir nepieciešami:
a)kvalificēti speciālisti (izdevumi par speciālistu atalgojumu kopā ar nodokļiem sastāda aptuveni 70%),
b)pietiekams recepšu zāļu krājums (tā ir obligāta normatīvo aktu prasība valsts kompensējamām zālēm),
c)atbilstošas aptiekas telpas,
d)aptiekas aprīkojums, zāļu izgatavošanas telpas aprīkojums;
e)digitālās sistēmas un datortehnika,
f) darbībai jābūt licencētai uz jāizpilda visas valsts un pašvaldību iestāžu prasības, tajā skaitā, Eiropas savienības regulas.
Tie ir nopietni izdevumi un ieguldījumi un ir nepieciešami pietiekami aptiekas ieņēmumi, lai darbību spētu nodrošināt. No visa aptiekā realizēto preču apjoma, recepšu zāles sastāda aptuveni 65%.
3. Iedzīvotāja ieguvumi – jāvērtē ne tikai šodienas finansiālie ieguvumi, bet arī jānovērtē aptieku uzņēmuma spēja darboties nākotnē. Cilvēku ieguvums ir iespēja zāles iegādāties un konsultācijas pieejamība par pareizu zāļu lietošanu, zāļu lietošanas pareiza kombinēšana, pareiza bezrecepšu zāļu izvēle, mijiedarbības izvērtēšana u.c. Farmaceitam vienlaikus ir būtiska loma pacientu motivēšana iegādāties un lietot ārsta izrakstītās zāles, kur bieži vien prevalē pacienta aizspriedumi, bailes no blakus parādībām, ierobežota informācija.
4. Informatīvajā ziņojumā minēts, ka nav būtiski ietekmēts aptieku skaits , tomēr mūsu biedru sniegtā informācija liecina, ka tika pārvērtēta katras aptiekas un aptiekas filiāles darba efektivitāte, kā rezultātā tika veiktas darbības, piemēram, aptiekas filiāles slēgšana, aptiekas darba laika samazināšana, speciālistu darba slodžu samazināšana. Mūsuprāt īstermiņa - gada griezumā iespējams ietekme vēl arvien tiek vērtēta, bet svarīgākā ir ilgtermiņa ietekme un aptiekas uzņēmuma spēja nodrošināt savu darbību nākotnē.
5. Uzcenojuma pārskatīšana un inflācijas ietekme. Pozitīvi vērtējam, ka Veselības ministrija novērtē inflācijas ietekmi uz uzņēmuma dzīvotspēju un uzskata par lietderīgu uz uzcenojuma modeli pārskatīt atbilstoši izmaksu pieaugumam, tomēr uzskatām, ka ir lietderīgi inflācijas ietekmi pārskatīt biežāk nekā ik pēc 3 gadiem. Arī līdz 10 % inflācija veido lielu izmaksu pieaugumu, kura ietekmi uzņēmums jūt uzreiz kā lielu daļu pakalpojumu izmaksu pieaugumu, tajā skaitā, valsts un pašvaldību uzņēmumu sniegto pakalpojumu pieaugumu, piemēram, siltumapgāde, ūdens un kanalizācija.
6. Veselības ministrijas plāni. Informatīvajā ziņojumā nav minēti citi Veselības ministrijas plāni, kas būtiski var ietekmēt ienākumus par farmaceita pakalpojumu. 17.02.2026.Socialo un darba lietu komisijas sēdē tika minēts par grozījumiem «Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumos», kuros plānots noteikt garāku receptes derīguma termiņu no 3 uz 6 mēnešiem un dot iespēju dalīt valsts kompensējamās zāles. Aptieku biedrībai nav informācijas no Veselības ministrijas par šo plānu, mutiski tika minēts, ka šādi pacienti ietaupīs farmaceita pakalpojuma maksu. Līdz ar to mūsu pieņēmums, ka Veselības ministrijas plāns ir samazināt iedzīvotāju un arī budžeta izmaksas uz aptieku dzīvotspējas rēķina. Aicināt steidzami šo jautājumu izdiskutēt, jo farmaceita pakalpojuma maksa ir būtisks aptieku dzīvotspējas ienākums.
7. Aprēķinu precizitāte. Veselības ministrijai vajadzētu precizēt un izskaidrot zāļu grozu aprēķini 17., 18., piemēros. 19. attēlā.” Kardioloģiskā pacienta medikamentu groza izmaksas pacientam ar mediāno recepšu skaitu”, euro pēc mūsu aprēķiniem ir kļūda. 20.piemēram varam piekrist.
8. Individuālas aptiekas dzīvotspēja. Aptieku biedrība pārstāv individuālas, farmaceitiem piederošas aptiekas, kuras atrodas Latvijas reģionos. Pēc mūsu biedru sniegtās informācijas secinām, ka aptiekas, kuras atrodas vienas pašas savā apdzīvotā vietā, jūtas novērtētas un savu situāciju vērtē kā stabilu. Toties aptieka , kura savā reģionā nav vienīgā, vērtē, ka ienākums par recepšu zālēm ir samazinājies. Ir pieaudzis dārgo un reto zāļu pieprasījums, kas audzē apgrozījumu, bet atdeve aptiekai no tā ir nesamērīgi zema. Aptieku biedrības biedri akcentē, ka aptiekas ienākumu veido pārējā aptiekas produktu daļa – bezrecepšu zāles, uztura bagātinātāji, medicīnas preces, kosmētika, kas savā veidā kompensē recepšu zāļu ienākuma kritumu.
9. Lai zāles cilvēkiem patiešām būtu lētākas, tās jākompensē valstij. Visvairāk iedzīvotāju maksājumus par zālēm samazinātu recepšu zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd Latvijas valsts kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju ir ne tikai viens no zemākajiem ES valstīs, bet arī starp Baltijas valstīm esam pēdējie (Latvijai ir par aptuveni -30% mazāks valsts kompensējamos zāļu budžets rēķinot uz 1 iedzīvotāju). Aicinām Veselības ministriju rast iespēju palielināt valsts kompensējamo zāļu sarakstu un budžetu.
26.02.2026. 22:34
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25