Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Pedagogu darba samaksas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" ir vairākkārt grozīti, kā rezultātā regulējums ir kļuvis sadrumstalots un atsevišķas tiesību normas praksē tiek piemērotas atšķirīgi. Tas rada nevienveidīgu pieeju pedagogu darba slodzes noteikšanai, darba samaksas aprēķināšanai un atsevišķu atlīdzības elementu piemērošanai dažādās izglītības iestādēs.
Mērķa apraksts
Noteikt pedagogu darba samaksas un darba slodzes regulējumu, tostarp mēnešalgas noteikšanas, darba slodzes sadales, tarifikācijas, piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārtību, kā arī vienotas un caurskatāmas atlīdzības sistēmas pamatprincipus.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
03.07.2026. - 17.07.2026.
Informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek organizēta, lai nodrošinātu ieinteresētajām personām iespēju iepazīties ar Ministru kabineta noteikumu projektu par pedagogu darba samaksas regulējumu un sniegt viedokli vai priekšlikumus par projektā paredzētajiem risinājumiem.
Aicinām ieinteresētās personas iepazīties ar projekta materiāliem un noteiktajā termiņā iesniegt priekšlikumus TAP portālā. Saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti tiesību akta projekta turpmākās virzības ietvaros.
Aicinām ieinteresētās personas iepazīties ar projekta materiāliem un noteiktajā termiņā iesniegt priekšlikumus TAP portālā. Saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti tiesību akta projekta turpmākās virzības ietvaros.
Fiziskās personas
- Pedagogi
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs pedagogus, pilnveidojot darba samaksas un darba slodzes noteikšanas regulējumu un paredzot iespēju diferencēt darba samaksu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu, noteikumu projektā paredzēts publiskot mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales principus, kā arī prēmiju un naudas balvu piešķiršanas kritērijus, kā arī savlaicīgi informēt pedagogus par viņiem noteikto darba slodzi un darba samaksu.
Atsevišķām pedagogu grupām tiek precizēti piemaksu noteikšanas nosacījumi, ņemot vērā to amata pienākumus un izglītības procesa īstenošanas specifiku. Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus, viņu vietniekus un atbalsta personālu, precizējot darba samaksas nosacījumus, kā arī paredzot sociālā pedagoga amata finansēšanu valsts budžeta ietvaros Programmas skolā īstenošanas pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekts pilnveido pedagogu darba samaksas regulējumu, veicina vienveidīgu tā piemērošanu un nodrošina lielāku skaidrību darba slodzes un darba samaksas noteikšanā.
Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu, noteikumu projektā paredzēts publiskot mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales principus, kā arī prēmiju un naudas balvu piešķiršanas kritērijus, kā arī savlaicīgi informēt pedagogus par viņiem noteikto darba slodzi un darba samaksu.
Atsevišķām pedagogu grupām tiek precizēti piemaksu noteikšanas nosacījumi, ņemot vērā to amata pienākumus un izglītības procesa īstenošanas specifiku. Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus, viņu vietniekus un atbalsta personālu, precizējot darba samaksas nosacījumus, kā arī paredzot sociālā pedagoga amata finansēšanu valsts budžeta ietvaros Programmas skolā īstenošanas pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekts pilnveido pedagogu darba samaksas regulējumu, veicina vienveidīgu tā piemērošanu un nodrošina lielāku skaidrību darba slodzes un darba samaksas noteikšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
- Izglītības iestāžu dibinātāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs izglītības iestādes un to dibinātājus, pilnveidojot pedagogu darba samaksas, darba slodzes noteikšanas un atlīdzības regulējumu. Izglītības iestādēm un izglītības iestāžu dibinātājiem būs nepieciešams nodrošināt atbilstību jaunajam regulējumam, tostarp aktualizēt iekšējos normatīvos aktus un publiskot noteikumu projektā paredzēto informāciju.
Noteikumu projektā paredzētās prasības izriet no izglītības iestāžu un to dibinātāju jau esošajām funkcijām. Regulējums veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lielāku caurspīdīgumu un tiesisko skaidrību pedagogu darba samaksas noteikšanā.
Noteikumu projektā paredzētās prasības izriet no izglītības iestāžu un to dibinātāju jau esošajām funkcijām. Regulējums veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lielāku caurspīdīgumu un tiesisko skaidrību pedagogu darba samaksas noteikšanā.
Sagatavoja
Anita Ščerbinska (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
03.07.2026. 16:36
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-926/1
Edijs Stikuts
Attaisnotas prombūtnes (darbnespējas) regulējuma trūkums pedagogiem ar gada darba slodzi (34. un 37. punkts)
Iebildums. Noteikumu projektā nav pārņemts spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 mehānisms, kas paredz, ka pedagoga atbrīvojuma vai prombūtnes gadījumā gada darba slodzi proporcionāli samazina, gada sākumā noteikto mēnešalgu nesamazina un par stundām, kas nostrādātas virs samazinātās slodzes, veic papildu samaksu pēc stundas likmes. Projektā palicis vienīgi 34. punkts — vispārīgs “nostrādāto un apmaksāto stundu pārrēķins” bez algoritma. Šāda redakcija rada divus riskus:
(1) pedagogam pēc darbnespējas var tikt prasīts iekavētās stundas “atstrādāt” gada normas ietvaros bez papildu samaksas, jo izlīdzinātā mēnešalga faktisko pārslodzi padara neredzamu;
(2) abpusēji formulēts pārrēķins var novest pie izmaksātās mēnešalgas atprasīšanas par mēnešiem, kuros pedagogs attaisnoti nav strādājis.
Pamatojums. Darbnespējas laikā pedagoga ienākumus nodrošina darba devēja slimības nauda un valsts slimības pabalsts, tāpēc darbnespējas periods nedrīkst vienlaikus palikt arī kā neizpildīta darba norma, kas jāizpilda bez samaksas: darbs, kas faktiski tiek veikts pēc atgriešanās virs proporcionāli samazinātās normas, ir darbs, par kuru pienākas darba samaksa (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Pretēja pieeja pēc būtības rada nelabvēlīgas sekas darbinieka attaisnotas prombūtnes dēļ un ir pretrunā vienlīdzīgu tiesību principam (Darba likuma 7. pants). Ieturējumus no darba samaksas ierobežo Darba likuma 78. un 80. pants, tāpēc pārrēķins nedrīkst radīt pedagoga parādu par attaisnotu prombūtni. Turklāt, tā kā 1. pielikums pedagoga darba slodzi visiem amatiem definē kā 40 stundas nedēļā un gada apjoms (1760 stundas) ir tikai atvasināts lielums (44 darba nedēļas × 40 stundas), katra attaisnotas prombūtnes darbdiena aritmētiski samazina gada apjomu par attiecīgo tarificēto stundu skaitu — tāpēc samazinājumam jānotiek automātiski, nevis pēc izglītības iestādes vadītāja ieskata.
Priekšlikums. Papildināt noteikumu projektu ar punktu šādā redakcijā (un attiecīgi precizēt 34. punktu):
“Ja pedagogs, kuram tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, attaisnojošu iemeslu dēļ (tai skaitā pārejošas darbnespējas dēļ) neveic darbu, viņa gada darba slodze samazinās automātiski, bez atsevišķa izglītības iestādes vadītāja lēmuma, proporcionāli prombūtnes laikam — par attiecīgajā periodā tarificēto stundu skaitu (par vienu divpadsmito daļu par katru pilnu prombūtnes mēnesi vai proporcionāli kavētajām darbdienām nepilna mēneša gadījumā). Tarifikācijā noteikto mēnešalgu par periodiem, kuros pedagogs veic darbu, šā iemesla dēļ nesamazina. Pedagogam ir tiesības, bet ne pienākums, par to rakstveidā vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, prombūtnes laikā neīstenotās mācību stundas pilnīgi vai daļēji īstenot pēc atgriešanās. Par stundām, kas laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam faktiski nostrādātas virs šādi samazinātās gada darba slodzes, pedagogam papildus mēnešalgai veic samaksu, stundas algas likmi aprēķinot atbilstoši Darba likumam, bet par darbu virs Darba likumā noteiktā normālā darba laika — Darba likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā. Šā punkta piemērošana un šo noteikumu 34. punktā minētais pārrēķins nedrīkst radīt pedagogam pienākumu atmaksāt darba samaksu par attaisnotas prombūtnes periodu vai pienākumu neapmaksāti izpildīt prombūtnes laikā neīstenotās stundas.”
Iebildums. Noteikumu projektā nav pārņemts spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 mehānisms, kas paredz, ka pedagoga atbrīvojuma vai prombūtnes gadījumā gada darba slodzi proporcionāli samazina, gada sākumā noteikto mēnešalgu nesamazina un par stundām, kas nostrādātas virs samazinātās slodzes, veic papildu samaksu pēc stundas likmes. Projektā palicis vienīgi 34. punkts — vispārīgs “nostrādāto un apmaksāto stundu pārrēķins” bez algoritma. Šāda redakcija rada divus riskus:
(1) pedagogam pēc darbnespējas var tikt prasīts iekavētās stundas “atstrādāt” gada normas ietvaros bez papildu samaksas, jo izlīdzinātā mēnešalga faktisko pārslodzi padara neredzamu;
(2) abpusēji formulēts pārrēķins var novest pie izmaksātās mēnešalgas atprasīšanas par mēnešiem, kuros pedagogs attaisnoti nav strādājis.
Pamatojums. Darbnespējas laikā pedagoga ienākumus nodrošina darba devēja slimības nauda un valsts slimības pabalsts, tāpēc darbnespējas periods nedrīkst vienlaikus palikt arī kā neizpildīta darba norma, kas jāizpilda bez samaksas: darbs, kas faktiski tiek veikts pēc atgriešanās virs proporcionāli samazinātās normas, ir darbs, par kuru pienākas darba samaksa (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Pretēja pieeja pēc būtības rada nelabvēlīgas sekas darbinieka attaisnotas prombūtnes dēļ un ir pretrunā vienlīdzīgu tiesību principam (Darba likuma 7. pants). Ieturējumus no darba samaksas ierobežo Darba likuma 78. un 80. pants, tāpēc pārrēķins nedrīkst radīt pedagoga parādu par attaisnotu prombūtni. Turklāt, tā kā 1. pielikums pedagoga darba slodzi visiem amatiem definē kā 40 stundas nedēļā un gada apjoms (1760 stundas) ir tikai atvasināts lielums (44 darba nedēļas × 40 stundas), katra attaisnotas prombūtnes darbdiena aritmētiski samazina gada apjomu par attiecīgo tarificēto stundu skaitu — tāpēc samazinājumam jānotiek automātiski, nevis pēc izglītības iestādes vadītāja ieskata.
Priekšlikums. Papildināt noteikumu projektu ar punktu šādā redakcijā (un attiecīgi precizēt 34. punktu):
“Ja pedagogs, kuram tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, attaisnojošu iemeslu dēļ (tai skaitā pārejošas darbnespējas dēļ) neveic darbu, viņa gada darba slodze samazinās automātiski, bez atsevišķa izglītības iestādes vadītāja lēmuma, proporcionāli prombūtnes laikam — par attiecīgajā periodā tarificēto stundu skaitu (par vienu divpadsmito daļu par katru pilnu prombūtnes mēnesi vai proporcionāli kavētajām darbdienām nepilna mēneša gadījumā). Tarifikācijā noteikto mēnešalgu par periodiem, kuros pedagogs veic darbu, šā iemesla dēļ nesamazina. Pedagogam ir tiesības, bet ne pienākums, par to rakstveidā vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, prombūtnes laikā neīstenotās mācību stundas pilnīgi vai daļēji īstenot pēc atgriešanās. Par stundām, kas laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam faktiski nostrādātas virs šādi samazinātās gada darba slodzes, pedagogam papildus mēnešalgai veic samaksu, stundas algas likmi aprēķinot atbilstoši Darba likumam, bet par darbu virs Darba likumā noteiktā normālā darba laika — Darba likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā. Šā punkta piemērošana un šo noteikumu 34. punktā minētais pārrēķins nedrīkst radīt pedagogam pienākumu atmaksāt darba samaksu par attaisnotas prombūtnes periodu vai pienākumu neapmaksāti izpildīt prombūtnes laikā neīstenotās stundas.”
04.07.2026. 00:11
26-TA-926/2
Edijs Stikuts
Samaksa pedagogam, kurš pēc prombūtnes pats īsteno savas iekavētās stundas (“pats sevi aizvieto”) (32. un 39. punkts)
Iebildums. Praksē, īpaši profesionālajā izglītībā, promesošu pedagogu bieži nav iespējams aizvietot, jo iestādē nav cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā profesionālajā priekšmetā. Šādā gadījumā izglītības iestāde mācību priekšmetu grafiku pārkārto un iekavētās stundas pēc atgriešanās īsteno pats pedagogs ar paaugstinātu intensitāti. Noteikumu projekta 32. punkts šo situāciju neaptver (tas regulē tikai cita pedagoga aizvietošanu), savukārt 39. punkts piemaksu par papildu pedagoģisko darbu tieši izslēdz gan aizvietošanai, gan pienākumiem, kas “ietilpst pedagoga darba slodzē”. Rezultātā vienīgais pedagogs, kurš objektīvi var nodrošināt programmas apguvi, palielināto darba apjomu veic bez jebkāda apmaksas pamata.
Pamatojums. Darba samaksa pienākas par visu padarīto darbu (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Regulējums, kurā par identisku papildu stundu apjomu jebkurš cits pedagogs (aizvietotājs) saņem stundu samaksu, bet pats atgriezies pedagogs par tām pašām stundām — neko, neiztur Satversmes 91. panta vienlīdzības testu: veicamais darbs ir identisks (tās pašas izglītības programmā paredzētās mācību stundas, tas pats saturs, tie paši izglītojamie), abas personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un vienīgā atšķirīgā pazīme ir darba veicēja identitāte — šādai atšķirīgai attieksmei nav saskatāms leģitīms mērķis. Nelabvēlīgās sekas turklāt iestājas tieši un vienīgi tāpēc, ka pedagogs ir izmantojis savas tiesības uz pārejošu darbnespēju, kas ir pretrunā Darba likuma 9. panta pirmajai daļai (aizliegums tieši vai netieši radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības) un vērtējams kā atšķirīga attieksme veselības stāvokļa dēļ (“citi apstākļi” Darba likuma 7. panta otrās daļas un 29. panta devītās daļas izpratnē). Ja identiska loģika tiek attiecināta uz prombūtni, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, regulējums rada arī netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ risku (Darba likuma 29. pants; Direktīva 2006/54/EK).
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja promesoša pedagoga mācību stundas prombūtnes laikā netiek aizvietotas un mācību satura apguvi pēc atgriešanās nodrošina pats pedagogs, stundas, kas nostrādātas virs viņam proporcionāli samazinātās darba slodzes, apmaksā šajā punktā noteiktajā kārtībā kā aizvietošanu.”
Vienlaikus 39. punktā vārdus “izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu” papildināt ar norādi, ka izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad aizvietošana vai iekavēto stundu īstenošana tiek apmaksāta 32. punktā noteiktajā kārtībā.
Iebildums. Praksē, īpaši profesionālajā izglītībā, promesošu pedagogu bieži nav iespējams aizvietot, jo iestādē nav cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā profesionālajā priekšmetā. Šādā gadījumā izglītības iestāde mācību priekšmetu grafiku pārkārto un iekavētās stundas pēc atgriešanās īsteno pats pedagogs ar paaugstinātu intensitāti. Noteikumu projekta 32. punkts šo situāciju neaptver (tas regulē tikai cita pedagoga aizvietošanu), savukārt 39. punkts piemaksu par papildu pedagoģisko darbu tieši izslēdz gan aizvietošanai, gan pienākumiem, kas “ietilpst pedagoga darba slodzē”. Rezultātā vienīgais pedagogs, kurš objektīvi var nodrošināt programmas apguvi, palielināto darba apjomu veic bez jebkāda apmaksas pamata.
Pamatojums. Darba samaksa pienākas par visu padarīto darbu (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Regulējums, kurā par identisku papildu stundu apjomu jebkurš cits pedagogs (aizvietotājs) saņem stundu samaksu, bet pats atgriezies pedagogs par tām pašām stundām — neko, neiztur Satversmes 91. panta vienlīdzības testu: veicamais darbs ir identisks (tās pašas izglītības programmā paredzētās mācību stundas, tas pats saturs, tie paši izglītojamie), abas personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un vienīgā atšķirīgā pazīme ir darba veicēja identitāte — šādai atšķirīgai attieksmei nav saskatāms leģitīms mērķis. Nelabvēlīgās sekas turklāt iestājas tieši un vienīgi tāpēc, ka pedagogs ir izmantojis savas tiesības uz pārejošu darbnespēju, kas ir pretrunā Darba likuma 9. panta pirmajai daļai (aizliegums tieši vai netieši radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības) un vērtējams kā atšķirīga attieksme veselības stāvokļa dēļ (“citi apstākļi” Darba likuma 7. panta otrās daļas un 29. panta devītās daļas izpratnē). Ja identiska loģika tiek attiecināta uz prombūtni, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, regulējums rada arī netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ risku (Darba likuma 29. pants; Direktīva 2006/54/EK).
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja promesoša pedagoga mācību stundas prombūtnes laikā netiek aizvietotas un mācību satura apguvi pēc atgriešanās nodrošina pats pedagogs, stundas, kas nostrādātas virs viņam proporcionāli samazinātās darba slodzes, apmaksā šajā punktā noteiktajā kārtībā kā aizvietošanu.”
Vienlaikus 39. punktā vārdus “izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu” papildināt ar norādi, ka izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad aizvietošana vai iekavēto stundu īstenošana tiek apmaksāta 32. punktā noteiktajā kārtībā.
04.07.2026. 00:14
26-TA-926/3
Edijs Stikuts
Aizvietošana virs 40 stundām nedēļā — virsstundu regulējuma ignorēšana un pārtarifikācijas strupceļš (16. un 32. punkts)
Iebildums. Pedagogam ar pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā) promesoša kolēģa aizvietošana neizbēgami notiek virs normālā darba laika. Darba likumā tas ir virsstundu darbs, kam nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (136. pants), kas nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā (136. panta ierobežojums) un kas apmaksājams ar piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (68. pants). Noteikumu projekta 32. punkts paredz tikai parasto stundu atalgojumu bez piemaksas un bez atsauces uz Darba likuma ierobežojumiem. Papildus rodas iekšēja pretruna: ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, 32. punkts prasa pārtarifikāciju, bet 16. punkts aizliedz tarificēt vairāk par 40 stundām nedēļā — pedagogam ar pilnu slodzi ilgstoša aizvietošana kļūst juridiski nenoformējama, lai gan tieši profesionālajā izglītībā bieži nav neviena cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju.
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumiem šādā redakcijā:
“Ja aizvietošanas vai vakanta amata pienākumu izpildes stundas kopā ar pedagoga darba slodzi pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tās noformē un apmaksā kā virsstundu darbu Darba likuma 68. un 136. pantā noteiktajā kārtībā. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par vienu mēnesi un pedagoga darba slodze pārtarifikācijā sasniedz šo noteikumu 16. punktā noteikto apjomu, turpmāko aizvietošanu noformē kā virsstundu darbu vai atsevišķu vienošanos Darba likumā noteiktajā kārtībā.”
Iebildums. Pedagogam ar pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā) promesoša kolēģa aizvietošana neizbēgami notiek virs normālā darba laika. Darba likumā tas ir virsstundu darbs, kam nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (136. pants), kas nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā (136. panta ierobežojums) un kas apmaksājams ar piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (68. pants). Noteikumu projekta 32. punkts paredz tikai parasto stundu atalgojumu bez piemaksas un bez atsauces uz Darba likuma ierobežojumiem. Papildus rodas iekšēja pretruna: ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, 32. punkts prasa pārtarifikāciju, bet 16. punkts aizliedz tarificēt vairāk par 40 stundām nedēļā — pedagogam ar pilnu slodzi ilgstoša aizvietošana kļūst juridiski nenoformējama, lai gan tieši profesionālajā izglītībā bieži nav neviena cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju.
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumiem šādā redakcijā:
“Ja aizvietošanas vai vakanta amata pienākumu izpildes stundas kopā ar pedagoga darba slodzi pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tās noformē un apmaksā kā virsstundu darbu Darba likuma 68. un 136. pantā noteiktajā kārtībā. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par vienu mēnesi un pedagoga darba slodze pārtarifikācijā sasniedz šo noteikumu 16. punktā noteikto apjomu, turpmāko aizvietošanu noformē kā virsstundu darbu vai atsevišķu vienošanos Darba likumā noteiktajā kārtībā.”
04.07.2026. 00:15
26-TA-926/4
Edijs Stikuts
Stundas atalgojums pedagogiem, kuri nodarbināti tikai daļu perioda (33. punkts)
Iebildums. 33. punkts profesionālās izglītības pedagogam, kurš nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, paredz stundas atalgojumu, tātad liedz izlīdzināto mēnešalgu, ko par identisku darbu saņem visu periodu nodarbinātie kolēģi. Tas nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī uz noteiktu laiku vai gada vidū pieņemtos pedagogus bez objektīva pamatojuma (anotācijā tāds nav sniegts) un neatbilst Darba likuma 44. panta piektajai daļai, vienlīdzīgu tiesību principam (7. pants) un Padomes Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 4. klauzulai (diskriminācijas aizliegums terminēti nodarbinātajiem).
Priekšlikums. Svītrot 33. punktu vai izteikt to šādā redakcijā:
“Profesionālās izglītības iestādes pedagogam, kurš ir nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, mēnešalgu nosaka šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā, gada darba slodzi un tarificēto stundu skaitu nosakot proporcionāli nodarbinātības periodam.”
Iebildums. 33. punkts profesionālās izglītības pedagogam, kurš nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, paredz stundas atalgojumu, tātad liedz izlīdzināto mēnešalgu, ko par identisku darbu saņem visu periodu nodarbinātie kolēģi. Tas nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī uz noteiktu laiku vai gada vidū pieņemtos pedagogus bez objektīva pamatojuma (anotācijā tāds nav sniegts) un neatbilst Darba likuma 44. panta piektajai daļai, vienlīdzīgu tiesību principam (7. pants) un Padomes Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 4. klauzulai (diskriminācijas aizliegums terminēti nodarbinātajiem).
Priekšlikums. Svītrot 33. punktu vai izteikt to šādā redakcijā:
“Profesionālās izglītības iestādes pedagogam, kurš ir nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, mēnešalgu nosaka šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā, gada darba slodzi un tarificēto stundu skaitu nosakot proporcionāli nodarbinātības periodam.”
04.07.2026. 00:17
26-TA-926/5
Edijs Stikuts
Slodzes noteikšanas kritērija “izglītojamo skaits klasē” piemērošanas metodikas trūkums (11. punkts un 13.3. apakšpunkts)
Iebildums. Projekta 13.3. apakšpunkts uzliek pienākumu, nosakot pedagoga darba slodzi, ņemt vērā izglītojamo skaitu klasē, taču ne noteikumu tekstā, ne 1. pielikumā nav noteikts, kā šis kritērijs piemērojams: nav ne diferenciācijas principu, ne minimālo prasību tam, kā lielāks izglītojamo skaits atspoguļojas slodzes sadalījumā (piemēram, stundu skaitā izglītojamo darbu vērtēšanai, individuālajam darbam un mācību stundu sagatavošanai). Deklaratīvs kritērijs bez piemērošanas metodikas katrā iestādē tiks piemērots atšķirīgi vai netiks piemērots vispār — tieši tā ir problēma, kuras novēršanu anotācija norāda kā projekta izstrādes mērķi.
Pamatojums. Tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību norma būtu piemērojama paredzamā un pārbaudāmā veidā. Direktīvas (ES) 2023/970 6. pants prasa darbiniekiem nodrošināt piekļuvi objektīviem un dzimumneitrāliem kritērijiem, pēc kuriem nosaka darba samaksu un tās attīstību. Izglītojamo skaits klasē tieši un izmērāmi ietekmē pedagoga faktisko darba apjomu (vērtēšana, atgriezeniskā saite, individuālais darbs ar izglītojamiem), tāpēc tam jābūt operacionalizētam slodzes sadales faktoram, nevis formālam pieminējumam.
Priekšlikums. Papildināt 11. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Kārtībā iekļauj vismaz principus, kā izglītojamo skaits klasē (grupā), pedagoga mācāmo mācību priekšmetu un klašu (grupu) skaits ietekmē darba slodzes sadalījumu, tostarp stundu skaitu, kas paredzēts mācību stundu sagatavošanai, izglītojamo darbu vērtēšanai un individuālajam darbam ar izglītojamiem, kā arī kārtību, kādā pedagogs var ierosināt sava darba slodzes sadalījuma pārskatīšanu.”
Iebildums. Projekta 13.3. apakšpunkts uzliek pienākumu, nosakot pedagoga darba slodzi, ņemt vērā izglītojamo skaitu klasē, taču ne noteikumu tekstā, ne 1. pielikumā nav noteikts, kā šis kritērijs piemērojams: nav ne diferenciācijas principu, ne minimālo prasību tam, kā lielāks izglītojamo skaits atspoguļojas slodzes sadalījumā (piemēram, stundu skaitā izglītojamo darbu vērtēšanai, individuālajam darbam un mācību stundu sagatavošanai). Deklaratīvs kritērijs bez piemērošanas metodikas katrā iestādē tiks piemērots atšķirīgi vai netiks piemērots vispār — tieši tā ir problēma, kuras novēršanu anotācija norāda kā projekta izstrādes mērķi.
Pamatojums. Tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību norma būtu piemērojama paredzamā un pārbaudāmā veidā. Direktīvas (ES) 2023/970 6. pants prasa darbiniekiem nodrošināt piekļuvi objektīviem un dzimumneitrāliem kritērijiem, pēc kuriem nosaka darba samaksu un tās attīstību. Izglītojamo skaits klasē tieši un izmērāmi ietekmē pedagoga faktisko darba apjomu (vērtēšana, atgriezeniskā saite, individuālais darbs ar izglītojamiem), tāpēc tam jābūt operacionalizētam slodzes sadales faktoram, nevis formālam pieminējumam.
Priekšlikums. Papildināt 11. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Kārtībā iekļauj vismaz principus, kā izglītojamo skaits klasē (grupā), pedagoga mācāmo mācību priekšmetu un klašu (grupu) skaits ietekmē darba slodzes sadalījumu, tostarp stundu skaitu, kas paredzēts mācību stundu sagatavošanai, izglītojamo darbu vērtēšanai un individuālajam darbam ar izglītojamiem, kā arī kārtību, kādā pedagogs var ierosināt sava darba slodzes sadalījuma pārskatīšanu.”
04.07.2026. 00:19
26-TA-926/6
Edijs Stikuts
Ikgadēja mēnešalgas likmes un slodzes noteikšana bez darba tiesisko attiecību procedūras (2., 4., 13. un 20. punkts)
Iebildums. Projekta konstrukcija, kurā izglītības iestādes vadītājs katru gadu vienpusēji “nosaka” pedagoga mēnešalgas likmi un darba slodzi, bet pedagogu tikai “rakstveidā informē” ne vēlāk kā mēnesi pirms 1. septembra, neatbilst Darba likumam: darba alga un darba laiks ir darba līguma noteikumi, kuru grozīšanai nepieciešama darbinieka piekrišana (Darba likuma 97. pants) vai uzteikuma procedūra (98. pants). Turklāt informēšanas brīdis (līdz 31. jūlijam/1. augustam) iekrīt pedagogu ikgadējā atvaļinājumā, kad iespējas reaģēt ir ierobežotas.
Priekšlikums. Papildināt 20. punktu ar otro teikumu:
“Ja plānotā darba slodze vai mēnešalga groza darba līgumā nolīgtos noteikumus, izmaiņas noformē Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktajā kārtībā.”
Iebildums. Projekta konstrukcija, kurā izglītības iestādes vadītājs katru gadu vienpusēji “nosaka” pedagoga mēnešalgas likmi un darba slodzi, bet pedagogu tikai “rakstveidā informē” ne vēlāk kā mēnesi pirms 1. septembra, neatbilst Darba likumam: darba alga un darba laiks ir darba līguma noteikumi, kuru grozīšanai nepieciešama darbinieka piekrišana (Darba likuma 97. pants) vai uzteikuma procedūra (98. pants). Turklāt informēšanas brīdis (līdz 31. jūlijam/1. augustam) iekrīt pedagogu ikgadējā atvaļinājumā, kad iespējas reaģēt ir ierobežotas.
Priekšlikums. Papildināt 20. punktu ar otro teikumu:
“Ja plānotā darba slodze vai mēnešalga groza darba līgumā nolīgtos noteikumus, izmaiņas noformē Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktajā kārtībā.”
04.07.2026. 00:19
26-TA-926/7
Latvijas Koledžu asociācija
Latvijas Koledžu asociācija (turpmāk - LKA) atbalsta nepieciešamību pilnveidot atlīdzības sistēmu, tomēr izsaka kategoriskus iebildumus pret Projektā ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz koledžu vadības un akadēmiskā personāla darba samaksas noteikšanu, jo tas rada nepamatotu un diskriminējošu attieksmi pret koledžām kā augstākās izglītības iestādēm.
Lūdzam Projektu pārskatīt, balstoties uz šādiem argumentiem:
1. Neatbilstība Profesionālās izglītības likumam un koledžu tiesiskajam statusam
Projekta 7.1. apakšpunkts nosaka, ka koledžas vadībai (vadītājam, vadītāja vietniekam) mēnešalgas likme tiek noteikta atbilstoši 1.pielikuma 3. tabulai. Saskaņā ar Projekta 6. punktu šī pati tabula ir paredzēta profesionālās vidējās izglītības iestādēm (tehnikumiem un profesionālajām vidusskolām). Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.7 pantu koledžas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes. Pielīdzinot koledžu vadības atalgojuma bāzi vidējās izglītības iestādēm, tiek klaji ignorēts koledžu statuss un tām deleģētā misija. Koledžas vadības atbildības līmenis, prasības studiju programmu akreditācijai, pētniecībai un starptautiskajai sadarbībai prasa atbilstošu novērtējumu, kas sistēmiski jāsasaista ar augstākās izglītības iestāžu vadības atalgojuma principiem.
2. Vienlīdzības principa pārkāpums un nepamatota koledžu pedagogu nošķiršana
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 20. panta (2)p. prasības koledžas akadēmiskajam personālam, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka Augstskolu likums. Tomēr, koledžu akadēmiskajam personālām Projekta 7.2. apakšpunkts nosaka atsevišķu un zemāku mēnešalgu likmju ietvaru (4. tabula) tiem koledžu pedagogiem, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nodalot tos no augstskolu pedagogiem (Projekta 10. punkts un 5. tabula). Abos gadījumos docētāji īsteno augstākās izglītības programmas. Tāpat Projekta 41. punkts paredz 10% piemaksu tehnikumu pedagogiem, bet koledžu pedagogiem šāda piemaksa netiek paredzēta. Iecerētais regulējums rada nevienlīdzību, pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā nostiprināto vienlīdzības principu un pazemina augstākās izglītības docētāja statusu iepretim profesionālajai vidējai izglītībai.
3. Trūkst pamatojums Projekta anotācijā un problēmas atlikšana protokollēmumā
Anotācijā atbildīgā ministrija norāda, ka regulējuma mērķis ir nodrošināt vienotu atlīdzības sistēmu, netieši atsaucoties uz vienlīdzīgas darba samaksas principiem. Tomēr te nav ietverts neviens objektīvs tiesisks vai finansiāls izvērtējums, kādēļ koledžu atalgojums tiek mākslīgi atrauts no augstskolām un pakārtots zemākām likmēm. Papildus tam MK sēdes protokollēmuma 4. punkts paredz atalgojuma modeļa pilnveidošanu koledžām atlikt līdz pat 2028. gadam. Tas nozīmē, ka tautsaimniecības nozarēm kritiski trūkstošu cilvēkresursu kontekstā, piemēram, medicīnas koledžām, kas gatavo veselības aprūpes nozarei un valsts drošībai vitāli nepieciešamus speciālistus, šāda tiesiskās netaisnības un neiekļaušanas iemūžināšana uz gadiem, radīs būtiskus riskus spējai piesaistīt augsti kvalificētus nozares profesionāļus akadēmiskajam darbam.
Priekšlikumi:
Grozīt Projekta 7. punktu un 1. pielikumu, koledžu vadības un koledžu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes sistēmiski sasaistot un tuvinot augstākās izglītības iestāžu (augstskolu) atalgojuma ietvaram, atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam koledžu statusam.
Noteikumu projekta tekstā novērst nevienlīdzīgo situāciju starp profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības docētājiem.
Anotāciju papildināt ar detalizētu izvērtējumu par noteikto likmju pamatotību iepretim koledžu funkcijām un vienlīdzības principam.
Lūdzam Projektu pārskatīt, balstoties uz šādiem argumentiem:
1. Neatbilstība Profesionālās izglītības likumam un koledžu tiesiskajam statusam
Projekta 7.1. apakšpunkts nosaka, ka koledžas vadībai (vadītājam, vadītāja vietniekam) mēnešalgas likme tiek noteikta atbilstoši 1.pielikuma 3. tabulai. Saskaņā ar Projekta 6. punktu šī pati tabula ir paredzēta profesionālās vidējās izglītības iestādēm (tehnikumiem un profesionālajām vidusskolām). Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.7 pantu koledžas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes. Pielīdzinot koledžu vadības atalgojuma bāzi vidējās izglītības iestādēm, tiek klaji ignorēts koledžu statuss un tām deleģētā misija. Koledžas vadības atbildības līmenis, prasības studiju programmu akreditācijai, pētniecībai un starptautiskajai sadarbībai prasa atbilstošu novērtējumu, kas sistēmiski jāsasaista ar augstākās izglītības iestāžu vadības atalgojuma principiem.
2. Vienlīdzības principa pārkāpums un nepamatota koledžu pedagogu nošķiršana
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 20. panta (2)p. prasības koledžas akadēmiskajam personālam, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka Augstskolu likums. Tomēr, koledžu akadēmiskajam personālām Projekta 7.2. apakšpunkts nosaka atsevišķu un zemāku mēnešalgu likmju ietvaru (4. tabula) tiem koledžu pedagogiem, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nodalot tos no augstskolu pedagogiem (Projekta 10. punkts un 5. tabula). Abos gadījumos docētāji īsteno augstākās izglītības programmas. Tāpat Projekta 41. punkts paredz 10% piemaksu tehnikumu pedagogiem, bet koledžu pedagogiem šāda piemaksa netiek paredzēta. Iecerētais regulējums rada nevienlīdzību, pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā nostiprināto vienlīdzības principu un pazemina augstākās izglītības docētāja statusu iepretim profesionālajai vidējai izglītībai.
3. Trūkst pamatojums Projekta anotācijā un problēmas atlikšana protokollēmumā
Anotācijā atbildīgā ministrija norāda, ka regulējuma mērķis ir nodrošināt vienotu atlīdzības sistēmu, netieši atsaucoties uz vienlīdzīgas darba samaksas principiem. Tomēr te nav ietverts neviens objektīvs tiesisks vai finansiāls izvērtējums, kādēļ koledžu atalgojums tiek mākslīgi atrauts no augstskolām un pakārtots zemākām likmēm. Papildus tam MK sēdes protokollēmuma 4. punkts paredz atalgojuma modeļa pilnveidošanu koledžām atlikt līdz pat 2028. gadam. Tas nozīmē, ka tautsaimniecības nozarēm kritiski trūkstošu cilvēkresursu kontekstā, piemēram, medicīnas koledžām, kas gatavo veselības aprūpes nozarei un valsts drošībai vitāli nepieciešamus speciālistus, šāda tiesiskās netaisnības un neiekļaušanas iemūžināšana uz gadiem, radīs būtiskus riskus spējai piesaistīt augsti kvalificētus nozares profesionāļus akadēmiskajam darbam.
Priekšlikumi:
Grozīt Projekta 7. punktu un 1. pielikumu, koledžu vadības un koledžu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes sistēmiski sasaistot un tuvinot augstākās izglītības iestāžu (augstskolu) atalgojuma ietvaram, atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam koledžu statusam.
Noteikumu projekta tekstā novērst nevienlīdzīgo situāciju starp profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības docētājiem.
Anotāciju papildināt ar detalizētu izvērtējumu par noteikto likmju pamatotību iepretim koledžu funkcijām un vienlīdzības principam.
07.07.2026. 10:25
26-TA-926/8
Aivars Broks - Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola
1. Noteikumu 53.punkts par Noteikumu stāšanos spēkā no 1.09.2026. nav reāls attiecībā uz punktiem 2., 3., 11., 13., 20.
2. Punkts Nr.20 nav reāls attiecībā uz KM mūzikas profesionālajām vidējām izglītības iestādēm gan sakarā ar skolotāju un administrācijas vasaras brīvdienām, gan izglītības specifiku - individuāls darbs ar skolēniem, nemitīga tarifikāciju mainība, sevišķi, augusta un septembra mēnešos. Šajā sakarā te ir nepieciešama atruna.
3. 16.punkts par 40 stundām nedēļā gan Anotācijā, gan Noteikumos nav īsti pamatots. Tieksme visas iespējamās izglītības iestādes un to skolotājus "novienādot" nav loģiska. Šajā sakarā rodas 2 jautājumi: 1)vai tas ir saistīts ar hronisko pedagogu trūkumu valstī un šo vakanto stundu "apgūšanu" (tādējādi kaut kā novēršot/paslēpjot šo problēmu)?; 2)vai mūzikas profesionālās vidējās izglītības skolotājs, iepriekš strādājot vienu slodzi 30 stundas, drīkstēs paturēt savas tikai 30 stundas un atteikties strādāt turpmāk piedāvāto 40 stundu slodzi?
4. Noteikumu 49.punkts par 14. un 15.punkta aizliegumu no 1.09.2028.g. direktoriem veikt pedagoģisko darbu - ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka direktori ir vāji/ļoti vāji/ļoti ļoti vāji pedagogi un nedrīkst veikt šo darbu? Vai otrādi - viņu talants, enerģija un spējas negatīvi ietekmēs pārējo skolotāju motivāciju strādāt? Paturpinot šo loģisko ķēdi - turpmāk tad par direktoru varēs strādāt persona bez pedagoģiskās izglītības?
5. Galvenais iebildums - nav prāta darbs vasaras vidū, kad skolotāji un direktori atrodas atvaļinājumā, virzīt svarīgus likumprojektus. Tas rada aizdomas, ka tā saucamā sabiedriskā iesaistīšana procesā nav vēlama, tā kaitē "ātram birokrātiskam procesam".
2. Punkts Nr.20 nav reāls attiecībā uz KM mūzikas profesionālajām vidējām izglītības iestādēm gan sakarā ar skolotāju un administrācijas vasaras brīvdienām, gan izglītības specifiku - individuāls darbs ar skolēniem, nemitīga tarifikāciju mainība, sevišķi, augusta un septembra mēnešos. Šajā sakarā te ir nepieciešama atruna.
3. 16.punkts par 40 stundām nedēļā gan Anotācijā, gan Noteikumos nav īsti pamatots. Tieksme visas iespējamās izglītības iestādes un to skolotājus "novienādot" nav loģiska. Šajā sakarā rodas 2 jautājumi: 1)vai tas ir saistīts ar hronisko pedagogu trūkumu valstī un šo vakanto stundu "apgūšanu" (tādējādi kaut kā novēršot/paslēpjot šo problēmu)?; 2)vai mūzikas profesionālās vidējās izglītības skolotājs, iepriekš strādājot vienu slodzi 30 stundas, drīkstēs paturēt savas tikai 30 stundas un atteikties strādāt turpmāk piedāvāto 40 stundu slodzi?
4. Noteikumu 49.punkts par 14. un 15.punkta aizliegumu no 1.09.2028.g. direktoriem veikt pedagoģisko darbu - ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka direktori ir vāji/ļoti vāji/ļoti ļoti vāji pedagogi un nedrīkst veikt šo darbu? Vai otrādi - viņu talants, enerģija un spējas negatīvi ietekmēs pārējo skolotāju motivāciju strādāt? Paturpinot šo loģisko ķēdi - turpmāk tad par direktoru varēs strādāt persona bez pedagoģiskās izglītības?
5. Galvenais iebildums - nav prāta darbs vasaras vidū, kad skolotāji un direktori atrodas atvaļinājumā, virzīt svarīgus likumprojektus. Tas rada aizdomas, ka tā saucamā sabiedriskā iesaistīšana procesā nav vēlama, tā kaitē "ātram birokrātiskam procesam".
12.07.2026. 14:07
26-TA-926/11
Ineta Drozdova
Vajadzētu, lai pašvaldības ar ievēro šo likumu , jo pirmsskolas pedagogi tiek apkrāpti. Samazina slodzi, jo neesot naudas ko maksāt.
15.07.2026. 11:22
26-TA-926/12
Fiziska persona
Latvijas Universitātes atzinums par Pedagogu darba samaksas noteikumiem
NESASKAŅOTS
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) izstrādāto noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (26-TA-926). LU neatbalsta noteikumu projekta turpmāku virzību, kamēr tajā nav pienācīgi ņemts vērā jaunais akadēmiskās karjeras ietvars, kas izriet no konceptuālā ziņojuma par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2025. gada 25. novembra sēdē (protokols Nr. 49, 42. §), kā arī no attiecīgajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kurus Saeima pieņēma šā gada 4. jūnijā un Valsts prezidents izsludināja šā gada 12. jūnijā (Likums publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 2026, Nr. 112, publikācijas Nr. 2026/112.1).
LU izsaka šādus iebildumus par noteikumu projektu:
IEBILDUMS: par noteikumu projekta neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
LU aicina IZM noteikumu projekta turpmākajā virzībā pilnā apjomā ņemt vērā jauno akadēmiskās karjeras ietvaru un no tā izrietošos grozījumus Augstskolu likumā, izvērtējot, vai noteikumu projektā paredzētais regulējums ir savietojams ar jaunā regulējuma principiem. LU ieskatā noteikumu projekts pašreizējā redakcijā neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas būtību un vairākos aspektos saglabā iepriekšējai sistēmai raksturīgu pieeju, kas vairs neatbilst jaunajam normatīvajam regulējumam. Jaunais akadēmiskās karjeras regulējums ir balstīts uz principu, ka persona ieņem vienu akadēmisko amatu un šā amata ietvaros veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, tostarp studējošo izglītošanu, zinātnisko darbību, tai skaitā pētniecību, māksliniecisko jaunradi, organizatorisko darbu un citas ar akadēmisko darbu saistītas funkcijas. Līdz ar to vairs nav pamatota pieeja, kurā akadēmiskā personāla darbs tiek konceptuāli nošķirts starp “pedagoga” un “zinātnieka” darbu. Konceptuālajā ziņojumā par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā norādīts, ka institūcija akadēmiskā personāla darba laikā iekļauj visus darba pienākumus, ko akadēmiskais personāls veic, un ka “normatīvajā regulējumā netiek noteiktas akadēmiskā personāla akadēmisko darba jomu proporcijas” (39. lpp.). No minētā izriet, ka noteikumu projektā paredzētie risinājumi attiecībā uz akadēmiskā personāla darba saturu, darba slodzi un atlīdzības noteikšanu ir pārskatāmi pēc būtības, lai tie neatjaunotu iepriekšējo pieeju jautājumos, kuru izšķiršanu akadēmiskās karjeras reforma ir paredzējusi atstāt augstskolu kompetencē. Pretējā gadījumā pastāv risks saglabāt regulējumu, kas nav pilnībā savietojams ar Augstskolu likuma grozījumiem un radīs piemērošanas problēmas augstskolu praksē.
IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 18. punktu.
LU iebilst pret noteikumu projekta 18. punktā ietverto atsauci uz konkrētu augstskolas pārvaldes institūciju, jo darba slodzē ietveramo pienākumu noteikšana pēc būtības ir augstskolas iekšējās organizācijas un pārvaldības jautājums, kura izšķiršana atstājama pašas augstskolas kompetencē atbilstoši tās iekšējam regulējumam un Augstskolu likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam starp augstskolas orgāniem, nevis ārējā normatīvajā aktā piesaistāma tieši senātam. Šāda pieeja ir arī sistēmiski saskanīga ar pašu noteikumu projektu, jo tā 23. punktā jau paredzēts, ka darba samaksas kārtību augstskolas pedagogam nosaka augstskolas iekšējā normatīvajā aktā noteiktā augstskolas pārvaldes institūcija. LU ieskatā arī attiecībā uz darba slodzē ietveramajiem pienākumiem konkrētās kompetentās institūcijas noteikšana ir atstājama pašas izglītības iestādes iekšējai kompetencei.
Piedāvātā redakcija:
“18. Augstskolas pedagoga, koledžas vadītāja, viņa vietnieka, struktūrvienības vadītāja un pedagoga, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskola vai koledža.”
IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulas neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
LU iebilst pret noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulu attiecībā uz profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta amatiem, jo tā neatbilst jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam un saglabā pieeju, kas balstīta iepriekšējā akadēmiskā darba organizācijas modelī. Tabula neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas mērķi - vienotu akadēmisko amatu, kura ietvaros persona veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, nevis tikai atsevišķi izdalītu studiju darbu. LU ieskatā tabulā paredzētais darba slodzes diapazons “600-1000” stundas gadā ir balstīts iepriekšējā pieejā, kur normatīvi tika regulēta tikai atsevišķa akadēmiskā darba daļa. Šāds risinājums vairs neatbilst jaunajai akadēmiskā darba organizācijas loģikai, jo akadēmiskās karjeras reforma paredz, ka akadēmiskā personāla darba laikā tiek iekļautas visas akadēmiskā darba jomas un normatīvajā regulējumā netiek noteiktas šo jomu proporcijas. Vienlaikus tabulā izmantotais akadēmisko amatu uzskaitījums neatspoguļo arī jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus. LU ieskatā šādā redakcijā 5. tabula nav tikai tehniski precizējama, bet ir pārskatāma pēc būtības. IZM nepieciešams izstrādāt tādu risinājumu, kas atspoguļojot jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus, ir savietojams ar vienota akadēmiskā amata principu un neparedz centralizētu akadēmiskā darba apjoma noteikšanu jautājumos, kuru izšķiršana saskaņā ar reformu ir atstāta augstskolu kompetencē. Tādēļ LU aicina IZM 1. pielikuma 5. tabulu pārstrādāt pilnībā, nodrošinot tās atbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
NESASKAŅOTS
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) izstrādāto noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (26-TA-926). LU neatbalsta noteikumu projekta turpmāku virzību, kamēr tajā nav pienācīgi ņemts vērā jaunais akadēmiskās karjeras ietvars, kas izriet no konceptuālā ziņojuma par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2025. gada 25. novembra sēdē (protokols Nr. 49, 42. §), kā arī no attiecīgajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kurus Saeima pieņēma šā gada 4. jūnijā un Valsts prezidents izsludināja šā gada 12. jūnijā (Likums publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 2026, Nr. 112, publikācijas Nr. 2026/112.1).
LU izsaka šādus iebildumus par noteikumu projektu:
IEBILDUMS: par noteikumu projekta neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
LU aicina IZM noteikumu projekta turpmākajā virzībā pilnā apjomā ņemt vērā jauno akadēmiskās karjeras ietvaru un no tā izrietošos grozījumus Augstskolu likumā, izvērtējot, vai noteikumu projektā paredzētais regulējums ir savietojams ar jaunā regulējuma principiem. LU ieskatā noteikumu projekts pašreizējā redakcijā neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas būtību un vairākos aspektos saglabā iepriekšējai sistēmai raksturīgu pieeju, kas vairs neatbilst jaunajam normatīvajam regulējumam. Jaunais akadēmiskās karjeras regulējums ir balstīts uz principu, ka persona ieņem vienu akadēmisko amatu un šā amata ietvaros veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, tostarp studējošo izglītošanu, zinātnisko darbību, tai skaitā pētniecību, māksliniecisko jaunradi, organizatorisko darbu un citas ar akadēmisko darbu saistītas funkcijas. Līdz ar to vairs nav pamatota pieeja, kurā akadēmiskā personāla darbs tiek konceptuāli nošķirts starp “pedagoga” un “zinātnieka” darbu. Konceptuālajā ziņojumā par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā norādīts, ka institūcija akadēmiskā personāla darba laikā iekļauj visus darba pienākumus, ko akadēmiskais personāls veic, un ka “normatīvajā regulējumā netiek noteiktas akadēmiskā personāla akadēmisko darba jomu proporcijas” (39. lpp.). No minētā izriet, ka noteikumu projektā paredzētie risinājumi attiecībā uz akadēmiskā personāla darba saturu, darba slodzi un atlīdzības noteikšanu ir pārskatāmi pēc būtības, lai tie neatjaunotu iepriekšējo pieeju jautājumos, kuru izšķiršanu akadēmiskās karjeras reforma ir paredzējusi atstāt augstskolu kompetencē. Pretējā gadījumā pastāv risks saglabāt regulējumu, kas nav pilnībā savietojams ar Augstskolu likuma grozījumiem un radīs piemērošanas problēmas augstskolu praksē.
IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 18. punktu.
LU iebilst pret noteikumu projekta 18. punktā ietverto atsauci uz konkrētu augstskolas pārvaldes institūciju, jo darba slodzē ietveramo pienākumu noteikšana pēc būtības ir augstskolas iekšējās organizācijas un pārvaldības jautājums, kura izšķiršana atstājama pašas augstskolas kompetencē atbilstoši tās iekšējam regulējumam un Augstskolu likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam starp augstskolas orgāniem, nevis ārējā normatīvajā aktā piesaistāma tieši senātam. Šāda pieeja ir arī sistēmiski saskanīga ar pašu noteikumu projektu, jo tā 23. punktā jau paredzēts, ka darba samaksas kārtību augstskolas pedagogam nosaka augstskolas iekšējā normatīvajā aktā noteiktā augstskolas pārvaldes institūcija. LU ieskatā arī attiecībā uz darba slodzē ietveramajiem pienākumiem konkrētās kompetentās institūcijas noteikšana ir atstājama pašas izglītības iestādes iekšējai kompetencei.
Piedāvātā redakcija:
“18. Augstskolas pedagoga, koledžas vadītāja, viņa vietnieka, struktūrvienības vadītāja un pedagoga, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu, darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka attiecīgi augstskola vai koledža.”
IEBILDUMS: Par Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulas neatbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
LU iebilst pret noteikumu projekta 1. pielikuma 5. tabulu attiecībā uz profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta amatiem, jo tā neatbilst jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam un saglabā pieeju, kas balstīta iepriekšējā akadēmiskā darba organizācijas modelī. Tabula neatspoguļo akadēmiskās karjeras reformas mērķi - vienotu akadēmisko amatu, kura ietvaros persona veic visas attiecīgajam amatam raksturīgās akadēmiskā darba jomas, nevis tikai atsevišķi izdalītu studiju darbu. LU ieskatā tabulā paredzētais darba slodzes diapazons “600-1000” stundas gadā ir balstīts iepriekšējā pieejā, kur normatīvi tika regulēta tikai atsevišķa akadēmiskā darba daļa. Šāds risinājums vairs neatbilst jaunajai akadēmiskā darba organizācijas loģikai, jo akadēmiskās karjeras reforma paredz, ka akadēmiskā personāla darba laikā tiek iekļautas visas akadēmiskā darba jomas un normatīvajā regulējumā netiek noteiktas šo jomu proporcijas. Vienlaikus tabulā izmantotais akadēmisko amatu uzskaitījums neatspoguļo arī jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus. LU ieskatā šādā redakcijā 5. tabula nav tikai tehniski precizējama, bet ir pārskatāma pēc būtības. IZM nepieciešams izstrādāt tādu risinājumu, kas atspoguļojot jauno akadēmiskās karjeras struktūru un tajā paredzētos akadēmisko amatu līmeņus, ir savietojams ar vienota akadēmiskā amata principu un neparedz centralizētu akadēmiskā darba apjoma noteikšanu jautājumos, kuru izšķiršana saskaņā ar reformu ir atstāta augstskolu kompetencē. Tādēļ LU aicina IZM 1. pielikuma 5. tabulu pārstrādāt pilnībā, nodrošinot tās atbilstību jaunajam akadēmiskās karjeras regulējumam.
15.07.2026. 12:36
26-TA-926/13
Fiziska persona
Sākumskolas skolotājs.
Saņēmu tarifikāciju. 15 kontakstundas + 8 citiem pienākumiem = 23 stundas. Ja paveiksies būs vēl pagarinātā grupa, kura netiek apmaksāta kā skolotāja darbs. Sākumskolas skolotājam nav iespējams jau tā savākt slodzi. Pēc jaunās tarifikācijas mums sanāk pusslodze. Es neesmu vainīga, ka starp manām mācību stundām, bērni aiziet pie citiem skolotājiem. Es esmu skolā visu šo laiku. Sanāk no plkst. 8.00 - 14.30 esmu vienalga nepārtrauktā saskarsmē ar skolēniem. Tā ir sākuskola, bērniem notiek visādi atgadījumi, dažādas situācijas, kuras ir nepārtraukti jārisina. Faktiski esmu skolā līdz 16.30, jo ir jāsagatavojas mācību stundām, jāizstrādā atgādnes, jāizliek formatīvie vērtējumi, jāizlabo pārbaudes darbi. Nevaru iedomāties kā sākumskolas skolotājam savākt teorētiski atlikušo pusslodzi, ja faktiski esmu visu dienu skolā. Ja būs šāda tarifikācija, tad par sākuskolas skolotāju NAV izdevīgi strādāt, jo minimālā valsts alga būs lielāka nekā mana pusslodzes alga.
Šo ziņas saturu var apspriest publiski, nenorādot manus personas datus.
Saņēmu tarifikāciju. 15 kontakstundas + 8 citiem pienākumiem = 23 stundas. Ja paveiksies būs vēl pagarinātā grupa, kura netiek apmaksāta kā skolotāja darbs. Sākumskolas skolotājam nav iespējams jau tā savākt slodzi. Pēc jaunās tarifikācijas mums sanāk pusslodze. Es neesmu vainīga, ka starp manām mācību stundām, bērni aiziet pie citiem skolotājiem. Es esmu skolā visu šo laiku. Sanāk no plkst. 8.00 - 14.30 esmu vienalga nepārtrauktā saskarsmē ar skolēniem. Tā ir sākuskola, bērniem notiek visādi atgadījumi, dažādas situācijas, kuras ir nepārtraukti jārisina. Faktiski esmu skolā līdz 16.30, jo ir jāsagatavojas mācību stundām, jāizstrādā atgādnes, jāizliek formatīvie vērtējumi, jāizlabo pārbaudes darbi. Nevaru iedomāties kā sākumskolas skolotājam savākt teorētiski atlikušo pusslodzi, ja faktiski esmu visu dienu skolā. Ja būs šāda tarifikācija, tad par sākuskolas skolotāju NAV izdevīgi strādāt, jo minimālā valsts alga būs lielāka nekā mana pusslodzes alga.
Šo ziņas saturu var apspriest publiski, nenorādot manus personas datus.
15.07.2026. 13:47
26-TA-926/14
Fiziska persona
Vai paràdàs maksimàlais kontaktstundu skaits uz 40 stundu slodzi? Ja tà nav ,tad tas ir risks skolotàjam.Cik kvalitatívs darbs bús,ja skolas vadíba skolotàjam liks 36 kontaktstundas un tad ćetras kaut kam citam?Atkal veidosies apburtais aplis ar skolotàju izdegśanu.Nosakiet kontaktstundu skaitu uz 40 stundàm nedèļá,ja gribat,lai jauni cilvèki paràdàs skolà un nebèg prom pèc pirmà gada.
15.07.2026. 15:30
26-TA-926/15
Iveta Krilova
Labdien! Es kā praktizējošs pedagogs iebilstu pret plānotajām izmaiņām. Lai arī, tām stājoties spēkā, darba apjoms nemainīsies, mainīsies darba samaksa par katru esošo stundu / papildus pienākumu. Ņemot vērā to, ka jau tagad daudzās Latvijas skolās visi pedagogi nav nodarbināti pilnu slodzi, bet pat pusslodzi un mazāk, savukārt skolu vadība ekonomē uz piemaksu rēķina, viņu materiālo stāvokli tas ļoti būtiski pasliktinās. Cietīs arī pedagogi, kas strādā pilnas slodzes darbu - no profesionālās izdegšanas. Jau tagad vērojama spēcīga dažāda vecuma pedagogu aizplūšana no skolām. Šis jaunievedums situāciju tikai pasliktinās, jo pedagogi, cenām augot, nevarēs pilnvērtīgi apgādāt ģimeni. Daudziem pedagogiem, skolā strādājot, ir izteiktas veselības problēmas, kuras viņi ar samazinātu algu nevarēs atrisināt. Dotajā situācijā šāda politika no valdības puses ir pilnīgi nepieļaujama!
15.07.2026. 15:43
26-TA-926/16
Fiziska persona
Gribētu, lai pedagoga darbs tiktu novērtēts finansiāli. Latvijas pedagogi salidzinot ar Lietuvas un Igaunijas saņem vismazāko atalgojumu.
15.07.2026. 17:24
26-TA-926/17
Maija Kīne
Esošā redakcija: 2. punkts: "Pedagoga mēnešalgas likmi katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajiem kritērijiem izglītības iestādes pedagogu mēnešalgas likmes noteikšanai..."
Iebildums. Šāda redakcija rada augstu subjektīvisma un necaurskatāmības risku, jo kritērijus vienpersoniski nosaka un apstiprina iestādes vadītājs. Priekšlikums izteikt šādā redakcijā: "Pedagoga mēnešalgas likmi katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs atbilstoši kritērijiem, kas saskaņoti ar izglītības iestādes pedagoģisko padomi un arodbiedrību (ja tāda ir)..." mainot un nodrošinot demokrātiskāku un caurskatāmāku procesu.
Esošā redakcija: 8. punkts: "...izglītības iestādes vadītājam vai dibinātājam ir tiesības noteikt mēnešalgas likmi, kas nepārsniedz 60 procentus virs šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās zemākās pedagoga... mēnešalgas likmes. Nosakot pedagoga... mēnešalgas likmi, var ņemt vērā pedagoģiskā darba stāžu."
Iebildums. Vārds "var" attiecībā uz pedagoģiskā darba stāžu nesniedz garantijas pieredzējušiem pedagogiem un pieļauj situāciju, kurā stāžs netiek ņemts vērā vispār.
Priekšlikums izteikt teikumu šādā redakcijā: "Nosakot pedagoga, izglītības iestādes vadītāja vietnieka, izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmi, obligāti ņem vērā pedagoģiskā darba stāžu, nosakot minimālo procentuālo gradāciju atkarībā no uzkrātā stāža amplitūdas."
Esosā redakcija: 12. punkts: "...Pedagoga darba slodzē ietver mācību stundu vai nodarbību skaitu, stundu skaitu klases (grupas) audzināšanai un stundu skaitu citiem pienākumiem atbilstoši pedagoga amata aprakstam."
Iebildums. Noteikumos nav definēta obligātā un stingrā proporcija starp kontakstundām un laiku citu pienākumu veikšanai (sagatavošanās, labošana, konsultācijas), kas praksē izraisa "citu pienākumu" nepamanīšanu un pārstrādāšanos.
Priekšlikums papildināt punktu ar teikumu: "Slodzes sadalījumā vispārējā izglītībā jānodrošina, ka mācību stundu/nodarbību skaits nepārsniedz 60-65% no kopējās slodzes, atvēlot ne mazāk kā 35-40% laika pārējo pienākumu izpildei."
Esošā redakcija: 16. punkts: "Pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā."
Iebildums. Realitātē daudzi pedagogi strādā vairāk par vienu slodzi (aizvietošana, personāla trūkums), un absolūts aizliegums tarificēt virs 40 stundām liegs iespēju likumīgi apmaksāt nepieciešamo papildu darbu, veicinot neoficiālu virsstundu darbu.
Priekšlikums papildināt punktu ar atrunu: "...izņemot gadījumus, kad pedagogs un darba devējs vienojas par papildu darbu vai aizvietošanu uz noteiktu laiku saskaņā ar Darba likuma noteikumiem par virsstundu darbu vai blakus darbu, nepārsniedzot kopumā 48 stundas nedēļā."
Esošā redakcija: 20. punkts: "Pedagogu par plānoto darba slodzi un mēnešalgas apmēru rakstveidā informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 1. septembra izglītības iestādes vadītājs..."
Iebildums. Viens mēnesis pirms 1. septembra ir 1. augusts, kad lielākā daļa pedagogu atrodas ikgadējā atvaļinājumā. Šāda termiņa noteikšana apgrūtina reālu komunikāciju un savlaicīgu plānošanu.
Priekšlikums mainīt termiņu: "...rakstveidā informē ne vēlāk kā līdz kārtējā gada mācību gada beigām (31. maijam) par provizorisko slodzi, un galīgo slodzi saskaņo ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. augustam."
Esošā redakcija: 41. punkts: "Valsts ģimnāzijas direktoram, direktora vietniekam un vispārējās vidējās izglītības pedagogam nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēnešalgas..."
Iebildums. Šis punkts rada diskriminējošus apstākļus, jo 10% piemaksu attiecina tikai uz vispārējās vidējās izglītības pedagogiem valsts ģimnāzijās, ignorējot pamatskolas posma (1.-9. klase) pedagogus tajās pašās valsts ģimnāzijās un citu izglītības iestāžu pedagogus, kuri veic tikpat kvalitatīvu darbu.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā: "Valsts ģimnāzijas direktoram, direktora vietniekam un visiem valsts ģimnāzijas pedagogiem nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēnešalgas..." vai paredzēt līdzvērtīgu kvalitātes piemaksu mehānismu pārējo skolu pedagogiem.
Esošā redakcija: 1.pielikums. 1. tabula, 4. punkts (Interešu un profesionālā ievirze): Darba slodzes sadalījuma ailē ir ierakstīts skaitlis "333", zemākā mēnešalgas likme — 1566 EUR.
Iebildums. Šī ir acīmredzama tehniskā/pārrakstīšanās kļūda projektā (skaitlis "333" nedēļas darba slodzes sadalījumā nav loģiski iespējams pie 40 stundu darba nedēļas).
Priekšlikums Precizēt skaitli, nosakot skaidru un saprotamu maksimālo kontaktstundu skaitu nedēļā interešu izglītības skolotājiem un sporta treneriem (piemēram, "ne vairāk kā 24 vai 26 kontaktstundas").
Esošā redakcija: 1.pielikums. 1. tabula (Atbalsta personāls) Nr. 1, 6, 7, 8, 9 Izglītības metodiķis, logopēds, bibliotekārs, pedagoga palīgs u.c.: slodzes sadalījumā norādīts skaitlis "1"
Iebildums. Norāde uz piezīmi "1" nozīmē "Atbilstoši amata aprakstam". Tas nozīmē, ka atbalsta personālam un metodiķiem nav valstiski noteikta rāmja slodzes sadalījumam, atstājot to pilnīgā direktora izpildījumā. Tas var novest pie situācijas, kurā logopēdam vai speciālajam pedagogam tiek uzlikts nesamērīgs tiešā darba stundu skaits.
Priekšlikums Noteikt skaidru maksimālo tiešā darba (konsultāciju/nodarbību) stundu skaitu nedēļā (piemēram, ne vairāk kā 24 stundas), pārējo laiku atvēlot dokumentācijai un izpētei.
Esošā redakcija: 2.pielikums. Veidlapa Nr.1, Nr.3, Nr.4, Nr.5: Ailes Nr. 7, 8, 9, 10 un 11: "mācību stundu skaits", "stundu skaits klases audzināšanai", "stundu skaits citu pienākumu veikšanai", "kopējais apmaksāto stundu skaits". Iebildums. Veidlapās joprojām dominē stundu uzskaite un dalīšana pa "atvilktnēm". Tā kā 1. pielikums un noteikumu projekts paredz pāreju uz jaunu slodžu modeli un "stundu griestiem" (piemēram, ne vairāk kā 65% kontaktstundu), tarifikācijas veidlapā nav redzama automatizēta kontrole vai ailīte, kas parādītu procentuālo attiecību starp kontaktstundām un metodisko darbu. Bez šādas kontroles skolas vadībai būs viegli "paslēpt" pārslodzi.
Priekšlikums Papildināt mēnešalgas aprēķina bloku ar jaunu kontrolaili: "Kontaktstundu īpatsvars (%) no kopējās slodzes", lai sistēma automātiski signalizētu, ja tiek pārkāpti 1. pielikumā noteiktie 65% vai 70% griesti.
2.pielikums. Veidlapa Nr. 5 (Interešu izglītības pedagogu tarifikācija): Ailes numurētas: "1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10..." (izlaists skaitlis 8). Iebildums. Tā ir acīmredzama tehniska numurēšanas kļūda veidlapas paraugā (pēc 7. ailes uzreiz seko 9. aile). Valsts normatīvajā aktā tam tā nevajadzētu būt.
Priekšlikums Veikt tehnisko korekciju Veidlapas Nr. 5 ailīšu numerācijā, nodrošinot secīgu skaitļu rindu (nomainīt "9" uz "8", "10" uz "9" utt.).
3.pielikums. 1. punkts: "Pedagogiem speciālās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs grupās izglītojamiem ar invaliditāti un vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs un speciālās izglītības grupās..."
Iebildums. Šis ir vislielākais pielikuma trūkums. Valsts jau gadiem virza iekļaujošās izglītības politiku, kas nozīmē, ka bērni ar speciālām vajadzībām un attīstības traucējumiem mācās parastajās klasēs kopā ar visiem pārējiem. Skolotājam parastajā klasē, kurā starp 25 bērniem ir, piemēram, trīs skolēni ar garīgās veselības vai autiskā spektra traucējumiem, darba intensitāte un specifika ir milzīga, taču šis punkts piemaksu paredz tikai tad, ja skolotājs strādā speciāli izveidotā klasē vai skolā. Tas pilnībā diskriminē iekļaujošās izglītības pedagogus.
Priekšlikums Papildināt 1. punktu ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka vispārizglītojošo klašu pedagogiem, kuru klasē ir integrēti bērni ar speciālām vajadzībām (atbilstoši pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumam), tiek maksāta proporcionāla piemaksa (piemēram, 5-10% apmērā) atkarībā no šādu bērnu skaita klasē.
3.pielikums 2. punkts: "Speciālās izglītības iestāžu, kā arī izglītības iestāžu, kurās ir 50% un vairāk izglītojamie ar speciālām vajadzībām, vadītājiem un vadītāju vietniekiem. Piemaksas apmērs: 20% Iebildums.
Noteiktais slieksnis "50% un vairāk" parastajām skolām ir praktiski nesasniedzams, taču vadības komandai (direktoram un vietniekiem) administratīvais un metodiskais slogs dramatiski pieaug jau tad, ja skolā ir 20% vai 30% bērnu ar speciālām vajadzībām (atbalsta komandas vadība, individuālo plānu izstrāde, konfliktu risināšana). Šāds augsts slieksnis liedz saņemt piemaksu lielai daļai skolu vadītāju, kas reāli nodrošina smagu iekļaujošās izglītības darbu.
Priekšlikums Samazināt noteikto procentuālo slieksni vispārizglītojošajām iestādēm, nosakot, ka piemaksu 20% apmērā piešķir vadībai, ja iestādē ir vairāk nekā 20% vai 25% izglītojamo ar speciālām vajadzībām.
Iebildums. Šāda redakcija rada augstu subjektīvisma un necaurskatāmības risku, jo kritērijus vienpersoniski nosaka un apstiprina iestādes vadītājs. Priekšlikums izteikt šādā redakcijā: "Pedagoga mēnešalgas likmi katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs atbilstoši kritērijiem, kas saskaņoti ar izglītības iestādes pedagoģisko padomi un arodbiedrību (ja tāda ir)..." mainot un nodrošinot demokrātiskāku un caurskatāmāku procesu.
Esošā redakcija: 8. punkts: "...izglītības iestādes vadītājam vai dibinātājam ir tiesības noteikt mēnešalgas likmi, kas nepārsniedz 60 procentus virs šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās zemākās pedagoga... mēnešalgas likmes. Nosakot pedagoga... mēnešalgas likmi, var ņemt vērā pedagoģiskā darba stāžu."
Iebildums. Vārds "var" attiecībā uz pedagoģiskā darba stāžu nesniedz garantijas pieredzējušiem pedagogiem un pieļauj situāciju, kurā stāžs netiek ņemts vērā vispār.
Priekšlikums izteikt teikumu šādā redakcijā: "Nosakot pedagoga, izglītības iestādes vadītāja vietnieka, izglītības iestādes vadītāja mēnešalgas likmi, obligāti ņem vērā pedagoģiskā darba stāžu, nosakot minimālo procentuālo gradāciju atkarībā no uzkrātā stāža amplitūdas."
Esosā redakcija: 12. punkts: "...Pedagoga darba slodzē ietver mācību stundu vai nodarbību skaitu, stundu skaitu klases (grupas) audzināšanai un stundu skaitu citiem pienākumiem atbilstoši pedagoga amata aprakstam."
Iebildums. Noteikumos nav definēta obligātā un stingrā proporcija starp kontakstundām un laiku citu pienākumu veikšanai (sagatavošanās, labošana, konsultācijas), kas praksē izraisa "citu pienākumu" nepamanīšanu un pārstrādāšanos.
Priekšlikums papildināt punktu ar teikumu: "Slodzes sadalījumā vispārējā izglītībā jānodrošina, ka mācību stundu/nodarbību skaits nepārsniedz 60-65% no kopējās slodzes, atvēlot ne mazāk kā 35-40% laika pārējo pienākumu izpildei."
Esošā redakcija: 16. punkts: "Pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā."
Iebildums. Realitātē daudzi pedagogi strādā vairāk par vienu slodzi (aizvietošana, personāla trūkums), un absolūts aizliegums tarificēt virs 40 stundām liegs iespēju likumīgi apmaksāt nepieciešamo papildu darbu, veicinot neoficiālu virsstundu darbu.
Priekšlikums papildināt punktu ar atrunu: "...izņemot gadījumus, kad pedagogs un darba devējs vienojas par papildu darbu vai aizvietošanu uz noteiktu laiku saskaņā ar Darba likuma noteikumiem par virsstundu darbu vai blakus darbu, nepārsniedzot kopumā 48 stundas nedēļā."
Esošā redakcija: 20. punkts: "Pedagogu par plānoto darba slodzi un mēnešalgas apmēru rakstveidā informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 1. septembra izglītības iestādes vadītājs..."
Iebildums. Viens mēnesis pirms 1. septembra ir 1. augusts, kad lielākā daļa pedagogu atrodas ikgadējā atvaļinājumā. Šāda termiņa noteikšana apgrūtina reālu komunikāciju un savlaicīgu plānošanu.
Priekšlikums mainīt termiņu: "...rakstveidā informē ne vēlāk kā līdz kārtējā gada mācību gada beigām (31. maijam) par provizorisko slodzi, un galīgo slodzi saskaņo ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. augustam."
Esošā redakcija: 41. punkts: "Valsts ģimnāzijas direktoram, direktora vietniekam un vispārējās vidējās izglītības pedagogam nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēnešalgas..."
Iebildums. Šis punkts rada diskriminējošus apstākļus, jo 10% piemaksu attiecina tikai uz vispārējās vidējās izglītības pedagogiem valsts ģimnāzijās, ignorējot pamatskolas posma (1.-9. klase) pedagogus tajās pašās valsts ģimnāzijās un citu izglītības iestāžu pedagogus, kuri veic tikpat kvalitatīvu darbu.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā: "Valsts ģimnāzijas direktoram, direktora vietniekam un visiem valsts ģimnāzijas pedagogiem nosaka piemaksu 10 procentu apmērā no mēnešalgas..." vai paredzēt līdzvērtīgu kvalitātes piemaksu mehānismu pārējo skolu pedagogiem.
Esošā redakcija: 1.pielikums. 1. tabula, 4. punkts (Interešu un profesionālā ievirze): Darba slodzes sadalījuma ailē ir ierakstīts skaitlis "333", zemākā mēnešalgas likme — 1566 EUR.
Iebildums. Šī ir acīmredzama tehniskā/pārrakstīšanās kļūda projektā (skaitlis "333" nedēļas darba slodzes sadalījumā nav loģiski iespējams pie 40 stundu darba nedēļas).
Priekšlikums Precizēt skaitli, nosakot skaidru un saprotamu maksimālo kontaktstundu skaitu nedēļā interešu izglītības skolotājiem un sporta treneriem (piemēram, "ne vairāk kā 24 vai 26 kontaktstundas").
Esošā redakcija: 1.pielikums. 1. tabula (Atbalsta personāls) Nr. 1, 6, 7, 8, 9 Izglītības metodiķis, logopēds, bibliotekārs, pedagoga palīgs u.c.: slodzes sadalījumā norādīts skaitlis "1"
Iebildums. Norāde uz piezīmi "1" nozīmē "Atbilstoši amata aprakstam". Tas nozīmē, ka atbalsta personālam un metodiķiem nav valstiski noteikta rāmja slodzes sadalījumam, atstājot to pilnīgā direktora izpildījumā. Tas var novest pie situācijas, kurā logopēdam vai speciālajam pedagogam tiek uzlikts nesamērīgs tiešā darba stundu skaits.
Priekšlikums Noteikt skaidru maksimālo tiešā darba (konsultāciju/nodarbību) stundu skaitu nedēļā (piemēram, ne vairāk kā 24 stundas), pārējo laiku atvēlot dokumentācijai un izpētei.
Esošā redakcija: 2.pielikums. Veidlapa Nr.1, Nr.3, Nr.4, Nr.5: Ailes Nr. 7, 8, 9, 10 un 11: "mācību stundu skaits", "stundu skaits klases audzināšanai", "stundu skaits citu pienākumu veikšanai", "kopējais apmaksāto stundu skaits". Iebildums. Veidlapās joprojām dominē stundu uzskaite un dalīšana pa "atvilktnēm". Tā kā 1. pielikums un noteikumu projekts paredz pāreju uz jaunu slodžu modeli un "stundu griestiem" (piemēram, ne vairāk kā 65% kontaktstundu), tarifikācijas veidlapā nav redzama automatizēta kontrole vai ailīte, kas parādītu procentuālo attiecību starp kontaktstundām un metodisko darbu. Bez šādas kontroles skolas vadībai būs viegli "paslēpt" pārslodzi.
Priekšlikums Papildināt mēnešalgas aprēķina bloku ar jaunu kontrolaili: "Kontaktstundu īpatsvars (%) no kopējās slodzes", lai sistēma automātiski signalizētu, ja tiek pārkāpti 1. pielikumā noteiktie 65% vai 70% griesti.
2.pielikums. Veidlapa Nr. 5 (Interešu izglītības pedagogu tarifikācija): Ailes numurētas: "1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10..." (izlaists skaitlis 8). Iebildums. Tā ir acīmredzama tehniska numurēšanas kļūda veidlapas paraugā (pēc 7. ailes uzreiz seko 9. aile). Valsts normatīvajā aktā tam tā nevajadzētu būt.
Priekšlikums Veikt tehnisko korekciju Veidlapas Nr. 5 ailīšu numerācijā, nodrošinot secīgu skaitļu rindu (nomainīt "9" uz "8", "10" uz "9" utt.).
3.pielikums. 1. punkts: "Pedagogiem speciālās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs grupās izglītojamiem ar invaliditāti un vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs un speciālās izglītības grupās..."
Iebildums. Šis ir vislielākais pielikuma trūkums. Valsts jau gadiem virza iekļaujošās izglītības politiku, kas nozīmē, ka bērni ar speciālām vajadzībām un attīstības traucējumiem mācās parastajās klasēs kopā ar visiem pārējiem. Skolotājam parastajā klasē, kurā starp 25 bērniem ir, piemēram, trīs skolēni ar garīgās veselības vai autiskā spektra traucējumiem, darba intensitāte un specifika ir milzīga, taču šis punkts piemaksu paredz tikai tad, ja skolotājs strādā speciāli izveidotā klasē vai skolā. Tas pilnībā diskriminē iekļaujošās izglītības pedagogus.
Priekšlikums Papildināt 1. punktu ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka vispārizglītojošo klašu pedagogiem, kuru klasē ir integrēti bērni ar speciālām vajadzībām (atbilstoši pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumam), tiek maksāta proporcionāla piemaksa (piemēram, 5-10% apmērā) atkarībā no šādu bērnu skaita klasē.
3.pielikums 2. punkts: "Speciālās izglītības iestāžu, kā arī izglītības iestāžu, kurās ir 50% un vairāk izglītojamie ar speciālām vajadzībām, vadītājiem un vadītāju vietniekiem. Piemaksas apmērs: 20% Iebildums.
Noteiktais slieksnis "50% un vairāk" parastajām skolām ir praktiski nesasniedzams, taču vadības komandai (direktoram un vietniekiem) administratīvais un metodiskais slogs dramatiski pieaug jau tad, ja skolā ir 20% vai 30% bērnu ar speciālām vajadzībām (atbalsta komandas vadība, individuālo plānu izstrāde, konfliktu risināšana). Šāds augsts slieksnis liedz saņemt piemaksu lielai daļai skolu vadītāju, kas reāli nodrošina smagu iekļaujošās izglītības darbu.
Priekšlikums Samazināt noteikto procentuālo slieksni vispārizglītojošajām iestādēm, nosakot, ka piemaksu 20% apmērā piešķir vadībai, ja iestādē ir vairāk nekā 20% vai 25% izglītojamo ar speciālām vajadzībām.
15.07.2026. 18:41
26-TA-926/18
Kristīne Aukmane
Nepiekrītu slodzes palielināšanai. Atstāt 30 h.
15.07.2026. 19:23
26-TA-926/19
Dina Ratniece
Skolotāja.
Pieņemt šos grozījumus, kad skolotāji ir atvaļinājumā un tajā devušies, iepriekš zinot savu slodzi jaunajam māc.g., ir nepieņemami: slodzes likme tiek palielināta, līdz ar to - samazināta alga, kura bija slodzei 36 st. nedēļā.
Tie nav daži eiro, bet pāri 100 eiro. Ar 2027.g. tātad alga netiks paaugstināta, tikai izlīdzinās šo starpību.
Kārtējo reizi skolotājiem liegts algas paaugstinājums, kaut inflācija aug katru gadu.
Acīmredzot, IZM darboņiem nav izpratnes, ko nozīmē katru māc.g. piedzīvot un spēt realizēt visu veidu reformas, ko IZM iniciē.
Skolās skolotāju vidējais vecums ir virs 50 gadiem, un izturībai ir robežas. Jau tagad trūkst skolotāju. Kādas būs sekas šiem grozījumiem, ir skaidrs - nebūs jauno skolotāju, ja alga ir nožēlojama salīdzinot ar to, kādas prasības darbam.
Kārtējo reizi skolotāji tiek krāpti - vairākkārt bijusi vienošanās par algas paaugstināšanu, un tikpat bieži vienošanās nav izpildīta.
Ir nekrietni pasliktinājumu pasniegt kā pilnveidojumu, tāpat kā savulaik krīzes laikā algas samazinājumu par 40% nosauca par optimizāciju un krīzei beidzoties algu iepriekšējā līmenī neatgrieza. Sev ierēdņi u.c. valsts aparātā ļoti ātri atjaunoja.
Nevajag postulēt, ka rūp izglītība, ja tā realitātē ir pēdējā vietā.
Pieņemt šos grozījumus, kad skolotāji ir atvaļinājumā un tajā devušies, iepriekš zinot savu slodzi jaunajam māc.g., ir nepieņemami: slodzes likme tiek palielināta, līdz ar to - samazināta alga, kura bija slodzei 36 st. nedēļā.
Tie nav daži eiro, bet pāri 100 eiro. Ar 2027.g. tātad alga netiks paaugstināta, tikai izlīdzinās šo starpību.
Kārtējo reizi skolotājiem liegts algas paaugstinājums, kaut inflācija aug katru gadu.
Acīmredzot, IZM darboņiem nav izpratnes, ko nozīmē katru māc.g. piedzīvot un spēt realizēt visu veidu reformas, ko IZM iniciē.
Skolās skolotāju vidējais vecums ir virs 50 gadiem, un izturībai ir robežas. Jau tagad trūkst skolotāju. Kādas būs sekas šiem grozījumiem, ir skaidrs - nebūs jauno skolotāju, ja alga ir nožēlojama salīdzinot ar to, kādas prasības darbam.
Kārtējo reizi skolotāji tiek krāpti - vairākkārt bijusi vienošanās par algas paaugstināšanu, un tikpat bieži vienošanās nav izpildīta.
Ir nekrietni pasliktinājumu pasniegt kā pilnveidojumu, tāpat kā savulaik krīzes laikā algas samazinājumu par 40% nosauca par optimizāciju un krīzei beidzoties algu iepriekšējā līmenī neatgrieza. Sev ierēdņi u.c. valsts aparātā ļoti ātri atjaunoja.
Nevajag postulēt, ka rūp izglītība, ja tā realitātē ir pēdējā vietā.
16.07.2026. 10:08
26-TA-926/20
Fiziska persona
Nepiekrītu priekšlikumam palielināt logopēdu un speciālo pedagogu darba slodzi no 30 līdz 40 stundām nedēļā.
Logopēdu un speciālo pedagogu amata aprakstos ir noteikts, ka viņu pamatuzdevums ir veikt koriģējošo pedagoģisko darbu. Atšķirībā no citiem pedagogiem šo speciālistu darba slodzes sadalījums šobrīd ir 70% kontaktstundu un 30% citu darba pienākumu veikšanai( pēc amata apraksta), kamēr citiem pedagogiem tas ir 65% un 35%.
Logopēdu un speciālo pedagogu darbs ir specifisks – tas ietver individuālas un grupu nodarbības ar bērniem, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo attīstības izvērtēšanu, dokumentācijas kārtošanu, sadarbību ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta komandu. Šis darbs prasa augstu profesionālo koncentrēšanos un kvalitatīvu sagatavošanos.
Praksē rodas būtisks jautājums – kā šie speciālisti var pilnvērtīgi nodrošināt 40 stundu darba slodzi izglītības iestādēs? Pirmsskolās koriģējošās nodarbības parasti iespējams organizēt tikai līdz aptuveni plkst. 13.00, savukārt skolās tās lielākoties notiek pēc mācību stundām. Līdz ar to kontaktdarba organizēšanai ir objektīvi laika ierobežojumi, kurus nav iespējams paplašināt, neietekmējot bērnu dienas režīmu vai mācību procesu.
Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par darba slodzes palielināšanu, ir nepieciešams pamatot, kā praksē tiks nodrošināta šo 40 stundu efektīva un lietderīga aizpildīšana, vienlaikus saglabājot sniegtā atbalsta kvalitāti bērniem ar speciālām vajadzībām. Darba slodzes palielināšanai jābūt balstītai ne tikai administratīvos apsvērumos, bet arī speciālistu darba specifikā un reālajās iespējās organizēt koriģējošo darbu izglītības iestādēs.
Logopēdu un speciālo pedagogu amata aprakstos ir noteikts, ka viņu pamatuzdevums ir veikt koriģējošo pedagoģisko darbu. Atšķirībā no citiem pedagogiem šo speciālistu darba slodzes sadalījums šobrīd ir 70% kontaktstundu un 30% citu darba pienākumu veikšanai( pēc amata apraksta), kamēr citiem pedagogiem tas ir 65% un 35%.
Logopēdu un speciālo pedagogu darbs ir specifisks – tas ietver individuālas un grupu nodarbības ar bērniem, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo attīstības izvērtēšanu, dokumentācijas kārtošanu, sadarbību ar vecākiem, pedagogiem un atbalsta komandu. Šis darbs prasa augstu profesionālo koncentrēšanos un kvalitatīvu sagatavošanos.
Praksē rodas būtisks jautājums – kā šie speciālisti var pilnvērtīgi nodrošināt 40 stundu darba slodzi izglītības iestādēs? Pirmsskolās koriģējošās nodarbības parasti iespējams organizēt tikai līdz aptuveni plkst. 13.00, savukārt skolās tās lielākoties notiek pēc mācību stundām. Līdz ar to kontaktdarba organizēšanai ir objektīvi laika ierobežojumi, kurus nav iespējams paplašināt, neietekmējot bērnu dienas režīmu vai mācību procesu.
Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par darba slodzes palielināšanu, ir nepieciešams pamatot, kā praksē tiks nodrošināta šo 40 stundu efektīva un lietderīga aizpildīšana, vienlaikus saglabājot sniegtā atbalsta kvalitāti bērniem ar speciālām vajadzībām. Darba slodzes palielināšanai jābūt balstītai ne tikai administratīvos apsvērumos, bet arī speciālistu darba specifikā un reālajās iespējās organizēt koriģējošo darbu izglītības iestādēs.
16.07.2026. 11:02
26-TA-926/21
Irina Brazauska
Galvenais iebildums - nepiekrītu 40h slodzes noteikšana. Ja vēlas 40 h kā visiem, tad noteikti atbilstoši tiek paaugstināta alga. Lai pedagogi, kuriem bija 36h saņem to pašu algu vai atbilstoši ikgadējiem pielikumiem, lielāku, un, ja ir 40 h, tad arī jūtami lielāka alga.
Izskatās, ka tie, kas pieņem šos lēmumus, neizprot, kas notiek skolā, ka pedagogam dažreiz nav iespējams savākt veselu slodzi.
2) Klases audzināšana ir papildus apmaksājama, kas nāk klāt pie algas. Samaksa ir adekvāta padarītajam, jo klases audzinašana ietver ne tikai 4h mēnesī, bet arī gatavošanos tām, lai audzināšanas stundas ir jēgpilnas un nes pienesumu skolēnu audzināšanā. Pluss tam ir vecāku sapulces, kurām arī gatavojamies jēgpilni, lai veidotu sadarbību ar viņiem; klases vakari un pat nakts skolā, kur audzinātājs pavada papildus laiku ar skolēniem, tos organizējot un vadot, lai skolēni interesanti pavada laiku, saliedējas, veido komunikāciju; klases ekskursijas, gatavošanās tām, autobusu meklēšana (!!!), instruktāžu izveidošana, vecāku informēšana utt.; un citas situācijas, kad audzinātājs velta savu laiku skolēnam individuāli, viņu uzklausot, palīdzot, atbalstot un visadi citādi esot klāt.
3) Ja skolotājs papildus pasniedz interešu izglītības pulciņu, adekvāts novērtējums tam un samaksa par to.
Pedagogs ir prestiža profesija. Lūdzu dariet to tādu, lai to tiešām var just!
Izskatās, ka tie, kas pieņem šos lēmumus, neizprot, kas notiek skolā, ka pedagogam dažreiz nav iespējams savākt veselu slodzi.
2) Klases audzināšana ir papildus apmaksājama, kas nāk klāt pie algas. Samaksa ir adekvāta padarītajam, jo klases audzinašana ietver ne tikai 4h mēnesī, bet arī gatavošanos tām, lai audzināšanas stundas ir jēgpilnas un nes pienesumu skolēnu audzināšanā. Pluss tam ir vecāku sapulces, kurām arī gatavojamies jēgpilni, lai veidotu sadarbību ar viņiem; klases vakari un pat nakts skolā, kur audzinātājs pavada papildus laiku ar skolēniem, tos organizējot un vadot, lai skolēni interesanti pavada laiku, saliedējas, veido komunikāciju; klases ekskursijas, gatavošanās tām, autobusu meklēšana (!!!), instruktāžu izveidošana, vecāku informēšana utt.; un citas situācijas, kad audzinātājs velta savu laiku skolēnam individuāli, viņu uzklausot, palīdzot, atbalstot un visadi citādi esot klāt.
3) Ja skolotājs papildus pasniedz interešu izglītības pulciņu, adekvāts novērtējums tam un samaksa par to.
Pedagogs ir prestiža profesija. Lūdzu dariet to tādu, lai to tiešām var just!
16.07.2026. 14:38
26-TA-926/24
Fiziska persona
Jau sen sapņoju par tādu adekvātu darba slodzi, kad varēšu skolā nopelnīt algu par reālām 40 darba stundām, nevis 40 darba stundām, kas tarificētas, un pēc tam vēl "vakara/nakts maiņu", lai sagatavotos darbam nākamajā diena, kas, protams, netiek apmaksāts.
Veidojot pedagoga darba slodzi, būtu daudz precīzāk jānosaka, cik par katru darba opciju pienākas tarificētās stundas - tā, lai visā valstī būtu vienāda sistēma, nevis tava darba slodze veidotos no kāda viena vai dažu cilvēku SUBJEKTĪVĀ viedokļa skolā un novada IP. Ir stingri jānosaka minimāli apmaksājamo darba stundu skaits par, piemēram, kontakstundām, dokumentu (t.sk., skolvadības sistēmas) aizpildīšanu, gatavošanos stundām, konsultācijas, darbu labošanu. Vēl būtu jānosaka, kāda papildus nauda tiek piešķirta pedagogu algām mērķdotācijā, lai realizētu citus pedagoga pienākumus skolā.
Priecē, ka jaunajos MK noteikumu projektos ir paredzēta kaut kāda diferenciācija atkarībā no skolēnu skaita. Taču, ja ir noteikta šī proporcija starp kontakstundām un citu pienākumu veikšanu skolā (65%/35%), tad reāli tajā jāietver vēl citi pienākumi, kā sapulču apmeklēšana, metodiskais darbs, darbs ar vecākiem, sadarbība ar kolēģiem, pasākumu organizēšana, dalība ārpusskolas pasākumos, iepazīšanās ar jaunāko metodiku/semināri utt., jo darbs skolā sen vairs nav tikai stundu vadīšana. Lai skola dzīvotu, tajai, kā brižam sāk likties, svarīgāk ir nevis mācību darbs, bet dažādas ārpusstundu aktivitātes.
Veidojot pedagoga darba slodzi, būtu daudz precīzāk jānosaka, cik par katru darba opciju pienākas tarificētās stundas - tā, lai visā valstī būtu vienāda sistēma, nevis tava darba slodze veidotos no kāda viena vai dažu cilvēku SUBJEKTĪVĀ viedokļa skolā un novada IP. Ir stingri jānosaka minimāli apmaksājamo darba stundu skaits par, piemēram, kontakstundām, dokumentu (t.sk., skolvadības sistēmas) aizpildīšanu, gatavošanos stundām, konsultācijas, darbu labošanu. Vēl būtu jānosaka, kāda papildus nauda tiek piešķirta pedagogu algām mērķdotācijā, lai realizētu citus pedagoga pienākumus skolā.
Priecē, ka jaunajos MK noteikumu projektos ir paredzēta kaut kāda diferenciācija atkarībā no skolēnu skaita. Taču, ja ir noteikta šī proporcija starp kontakstundām un citu pienākumu veikšanu skolā (65%/35%), tad reāli tajā jāietver vēl citi pienākumi, kā sapulču apmeklēšana, metodiskais darbs, darbs ar vecākiem, sadarbība ar kolēģiem, pasākumu organizēšana, dalība ārpusskolas pasākumos, iepazīšanās ar jaunāko metodiku/semināri utt., jo darbs skolā sen vairs nav tikai stundu vadīšana. Lai skola dzīvotu, tajai, kā brižam sāk likties, svarīgāk ir nevis mācību darbs, bet dažādas ārpusstundu aktivitātes.
17.07.2026. 10:36
26-TA-926/25
Fiziska persona
Izsaku iebildumu pret plānoto pāreju no 30 uz 40 darba stundām nedēļā izglītības iestāžu atbalsta personālam (sociālajiem pedagogiem, psihologiem, logopēdiem, speciālajiem pedagogiem un citiem speciālistiem), jo šādas izmaiņas nav pietiekami pamatotas un var negatīvi ietekmēt gan sniegto pakalpojumu kvalitāti, gan speciālistu pieejamību izglītības sistēmā.
Atbalsta personāla darbs ir emocionāli un psiholoģiski ļoti intensīvs. Ikdienā speciālisti strādā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, uzvedības problēmas, emocionāli pārdzīvojumi, vardarbības pieredze vai citas sarežģītas situācijas. Šāds darbs prasa augstu koncentrēšanās spēju, emocionālo kapacitāti, profesionālu iesaisti un regulāru gatavošanos individuālajam darbam. Darba stundu palielināšana ir liels risks speciālistu profesionālajai "izdegšanai".
Nozīmīga atbalsta personāla darba daļa nav tikai tiešs kontakts ar bērnu. Individuālās konsultācijas ir tikai viena darba sastāvdaļa. Tikpat svarīga ir dokumentācijas sagatavošana, izvērtējumu veikšana, sadarbība ar pedagogiem, vecākiem, pašvaldību un citām institūcijām, preventīvu pasākumu organizēšana un profesionālā pilnveide. Jāpiebilst,ka komunikācija ar bērna likumiskajiem pārstāvjiem visbiežāk ir ar negatīvu nokrāsu un prasa īpašu stresa noturību, emocionālo stabilitāti. Tāpēc darba efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc nostrādāto stundu skaita.
Nav pietiekamu pierādījumu, ka darba laika palielināšana uzlabos atbalsta pieejamību bērniem. Gluži pretēji – pieaugot darba slodzei bez samērīga atalgojuma un darba organizācijas uzlabojumiem, pastāv risks, ka pieredzējuši speciālisti pametīs izglītības nozari, vēl vairāk saasinot jau esošo atbalsta personāla trūkumu. Īpaši jaunie speciālisti - izvēlēsies strādāt privātpraksēs par daudz pievilcīgāku atalgojumu un paši nosakot savas darba stundas.
Bērnu interesēs ir saņemt kvalitatīvu, nevis tikai kvantitatīvi lielāku speciālistu pieejamību. Noguris un emocionāli izsmelts speciālists nevar nodrošināt tikpat augstu palīdzības kvalitāti un empātijā balstītus lēmumus kā speciālists, kuram ir pietiekams laiks sagatavošanās darbam, profesionālai refleksijai un emocionālās atjaunošanās iespējām.
17.07.2026. 10:37
26-TA-926/26
Elīna Vaitaite - "Latvijas Franču valodas pasniedzēju asociācija"
Franču valodas pasniedzēju asociācija neatbalsta projektā ietverto risinājumu par vienotas 40 stundu darba nedēļas noteikšanu visiem pedagogiem tā pašreizējā redakcijā. Asociācija uzskata, ka piedāvātais risinājums nav pietiekami izsvērts attiecībā uz svešvalodu, tostarp franču valodas, pedagogu darba specifiku, un rada risku palielināt, nevis samazināt reālo darba slodzi šai pedagogu grupai.
Iebildumi pret 40 stundu darba nedēļas noteikšanu
1. Formāla vienādošana neatbilst priekšmetu reālajai slodzes struktūrai
Noteikumu projekts paredz vienotu 40 stundu darba nedēļu visām pedagogu grupām, nešķirojot priekšmetu specifiku. Franču valodas un citu svešvalodu mācīšana ietver būtiski lielāku ārpuskontaktstundu darba apjomu nekā vidēji tiek pieņemts aprēķinos:
rakstu darbu, eseju un runāšanas prasmju vērtēšana notiek individuāli katram izglītojamajam un aizņem ievērojami vairāk laika nekā, piemēram, testu labošana eksaktajos priekšmetos;
grupu dalījums svešvalodu apguvē bieži ir mazāks par klases lielumu, kas nozīmē, ka pedagogam ir vairāk grupu un vairāk sagatavošanās ciklu, nevis mazāku slodzi;
nepieciešama pastāvīga metodisko materiālu atjaunošana un valodas prasmju uzturēšana (autentisku materiālu meklēšana, valodas vides nodrošināšana, starptautisko sadarbības projektu un apmaiņu koordinēšana).
Ministrijas norādītā aprēķinu metodoloģija (65%/35% vai līdzīgs kontaktstundu un sagatavošanās stundu sadalījums) šo specifiku neatspoguļo, un formāla pāreja uz 40 stundām faktiski var samazināt sagatavošanās laika daļu, nevis to sabalansēt.
2. Pretruna starp deklarēto mērķi un praktisko iznākumu
Anotācijā un ministrijas paziņojumos tiek uzsvērts, ka vienotā 40 stundu slodze nepalielinās pedagogu darba apjomu, jo paralēli tiekot celta stundas likme. Tomēr, ņemot vērā, ka jau šobrīd teju 45% pedagogu strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, formālā "griestu" noteikšana bez reāla papildu personāla piesaistes praksē nozīmē, ka skolu vadītājiem būs jāizvēlas starp:
pedagogu faktiskā darba apjoma samazināšanu (kas var nozīmēt konsultāciju, papildu nodarbību vai ārpusstundu darba ierobežošanu svešvalodās, kur šis darbs ir īpaši nozīmīgs), vai
formālu maksājumu par "citiem pienākumiem" bez reālas slodzes pārdales.
Abos gadījumos risks skar tieši tos priekšmetus, kuros ārpuskontaktstundu darbs ir apjomīgāks un mazāk redzams formālajā tarifikācijā – tai skaitā franču un citas svešvalodas.
3. Nepietiekami izvērtēta ietekme uz svešvalodas mācīšanu
Franču valoda Latvijas skolās bieži tiek mācīta kā otrā vai trešā svešvaloda nelielās grupās vai vairākās izglītības iestādēs vienlaikus. Pāreja uz vienotu slodzes modeli, kas orientēts uz "pilnas slodzes vienā iestādē" loģiku, rada risku, ka pedagogiem, kas strādā vairākās skolās (bieži vienīgais veids, kā izveidot pilnu slodzi mazapjoma priekšmetā), radīsies papildu administratīvs slogs vai slodzes samazinājums, apdraudot franču valodas kā mācību priekšmeta pieejamību skolās vispār.
4. Pārejas grafika un metodoloģijas nenoteiktība
Kā liecina publiski pieejamā informācija, arī pati ministrija atzinusi, ka pāreja uz 40 stundu nedēļu nav pietiekami sagatavota (tostarp saistībā ar profesionālās ievirzes un augstākās izglītības iestāžu specifiku) un tās ieviešana tiek atlikta. Asociācija uzskata, ka steidzīga vai nepilnīga pāreja bez skaidras, ar nozares pārstāvjiem saskaņotas aprēķinu metodoloģijas rada nevajadzīgu tiesisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu piemērošanu starp skolām.
3. Asociācijas rekomendācijas sistēmas uzlabošanai
Asociācija piedāvā šādus alternatīvus vai papildinošus risinājumus, kas, mūsuprāt, labāk sasniegtu mērķi – konkurētspējīgu un taisnīgu atalgojumu, nevis palielinātu formālo stundu skaitu:
Saglabāt esošo 36 stundu nedēļas ietvaru vispārējās izglītības pedagogiem un koncentrēties uz algas likmes paaugstināšanu, nevis darba laika formas maiņu, lai reāli sasniegtu konkurētspējīgu atalgojumu bez papildu formālas slodzes.
Diferencēt sagatavošanās/kontaktstundu proporciju pēc priekšmeta specifikas, nosakot augstāku minimālo "citu pienākumu" daļu (virs vidējiem 35%) priekšmetiem ar paaugstinātu individuālā vērtēšanas un materiālu sagatavošanas apjomu, tostarp svešvalodām.
Ieviest pārejas periodu ar pilotprojektu vienā vai vairākos reģionos/skolu tipos pirms vispārējas ieviešanas, lai novērtētu reālo ietekmi uz konkrētu priekšmetu pedagogu slodzi, tostarp svešvalodu skolotājiem, kuri strādā vairākās iestādēs.
Nodrošināt papildu finansējumu mazām grupām svešvalodu apguvē, lai grupu dalīšana netiktu ierobežota formālu slodzes aprēķinu dēļ un franču valodas kā izvēles priekšmeta pieejamība skolās nesamazinātos.
Izstrādāt un publiskot detalizētu, ar sociālajiem partneriem (t.sk. priekšmetu pedagogu asociācijām, ne tikai arodbiedrībām un skolu vadītāju asociācijām) saskaņotu metodoloģiju slodzes aprēķināšanai pirms noteikumu virzīšanas apstiprināšanai valdībā.
Paredzēt regulāru monitoringu un izvērtēšanas mehānismu pēc izmaiņu ieviešanas (piemēram, pēc pirmā un otrā mācību gada), ar iespēju koriģēt regulējumu, ja tiek konstatēta faktiskā slodzes palielināšanās kādā pedagogu grupā.
Iebildumi pret 40 stundu darba nedēļas noteikšanu
1. Formāla vienādošana neatbilst priekšmetu reālajai slodzes struktūrai
Noteikumu projekts paredz vienotu 40 stundu darba nedēļu visām pedagogu grupām, nešķirojot priekšmetu specifiku. Franču valodas un citu svešvalodu mācīšana ietver būtiski lielāku ārpuskontaktstundu darba apjomu nekā vidēji tiek pieņemts aprēķinos:
rakstu darbu, eseju un runāšanas prasmju vērtēšana notiek individuāli katram izglītojamajam un aizņem ievērojami vairāk laika nekā, piemēram, testu labošana eksaktajos priekšmetos;
grupu dalījums svešvalodu apguvē bieži ir mazāks par klases lielumu, kas nozīmē, ka pedagogam ir vairāk grupu un vairāk sagatavošanās ciklu, nevis mazāku slodzi;
nepieciešama pastāvīga metodisko materiālu atjaunošana un valodas prasmju uzturēšana (autentisku materiālu meklēšana, valodas vides nodrošināšana, starptautisko sadarbības projektu un apmaiņu koordinēšana).
Ministrijas norādītā aprēķinu metodoloģija (65%/35% vai līdzīgs kontaktstundu un sagatavošanās stundu sadalījums) šo specifiku neatspoguļo, un formāla pāreja uz 40 stundām faktiski var samazināt sagatavošanās laika daļu, nevis to sabalansēt.
2. Pretruna starp deklarēto mērķi un praktisko iznākumu
Anotācijā un ministrijas paziņojumos tiek uzsvērts, ka vienotā 40 stundu slodze nepalielinās pedagogu darba apjomu, jo paralēli tiekot celta stundas likme. Tomēr, ņemot vērā, ka jau šobrīd teju 45% pedagogu strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, formālā "griestu" noteikšana bez reāla papildu personāla piesaistes praksē nozīmē, ka skolu vadītājiem būs jāizvēlas starp:
pedagogu faktiskā darba apjoma samazināšanu (kas var nozīmēt konsultāciju, papildu nodarbību vai ārpusstundu darba ierobežošanu svešvalodās, kur šis darbs ir īpaši nozīmīgs), vai
formālu maksājumu par "citiem pienākumiem" bez reālas slodzes pārdales.
Abos gadījumos risks skar tieši tos priekšmetus, kuros ārpuskontaktstundu darbs ir apjomīgāks un mazāk redzams formālajā tarifikācijā – tai skaitā franču un citas svešvalodas.
3. Nepietiekami izvērtēta ietekme uz svešvalodas mācīšanu
Franču valoda Latvijas skolās bieži tiek mācīta kā otrā vai trešā svešvaloda nelielās grupās vai vairākās izglītības iestādēs vienlaikus. Pāreja uz vienotu slodzes modeli, kas orientēts uz "pilnas slodzes vienā iestādē" loģiku, rada risku, ka pedagogiem, kas strādā vairākās skolās (bieži vienīgais veids, kā izveidot pilnu slodzi mazapjoma priekšmetā), radīsies papildu administratīvs slogs vai slodzes samazinājums, apdraudot franču valodas kā mācību priekšmeta pieejamību skolās vispār.
4. Pārejas grafika un metodoloģijas nenoteiktība
Kā liecina publiski pieejamā informācija, arī pati ministrija atzinusi, ka pāreja uz 40 stundu nedēļu nav pietiekami sagatavota (tostarp saistībā ar profesionālās ievirzes un augstākās izglītības iestāžu specifiku) un tās ieviešana tiek atlikta. Asociācija uzskata, ka steidzīga vai nepilnīga pāreja bez skaidras, ar nozares pārstāvjiem saskaņotas aprēķinu metodoloģijas rada nevajadzīgu tiesisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu piemērošanu starp skolām.
3. Asociācijas rekomendācijas sistēmas uzlabošanai
Asociācija piedāvā šādus alternatīvus vai papildinošus risinājumus, kas, mūsuprāt, labāk sasniegtu mērķi – konkurētspējīgu un taisnīgu atalgojumu, nevis palielinātu formālo stundu skaitu:
Saglabāt esošo 36 stundu nedēļas ietvaru vispārējās izglītības pedagogiem un koncentrēties uz algas likmes paaugstināšanu, nevis darba laika formas maiņu, lai reāli sasniegtu konkurētspējīgu atalgojumu bez papildu formālas slodzes.
Diferencēt sagatavošanās/kontaktstundu proporciju pēc priekšmeta specifikas, nosakot augstāku minimālo "citu pienākumu" daļu (virs vidējiem 35%) priekšmetiem ar paaugstinātu individuālā vērtēšanas un materiālu sagatavošanas apjomu, tostarp svešvalodām.
Ieviest pārejas periodu ar pilotprojektu vienā vai vairākos reģionos/skolu tipos pirms vispārējas ieviešanas, lai novērtētu reālo ietekmi uz konkrētu priekšmetu pedagogu slodzi, tostarp svešvalodu skolotājiem, kuri strādā vairākās iestādēs.
Nodrošināt papildu finansējumu mazām grupām svešvalodu apguvē, lai grupu dalīšana netiktu ierobežota formālu slodzes aprēķinu dēļ un franču valodas kā izvēles priekšmeta pieejamība skolās nesamazinātos.
Izstrādāt un publiskot detalizētu, ar sociālajiem partneriem (t.sk. priekšmetu pedagogu asociācijām, ne tikai arodbiedrībām un skolu vadītāju asociācijām) saskaņotu metodoloģiju slodzes aprēķināšanai pirms noteikumu virzīšanas apstiprināšanai valdībā.
Paredzēt regulāru monitoringu un izvērtēšanas mehānismu pēc izmaiņu ieviešanas (piemēram, pēc pirmā un otrā mācību gada), ar iespēju koriģēt regulējumu, ja tiek konstatēta faktiskā slodzes palielināšanās kādā pedagogu grupā.
17.07.2026. 11:19
26-TA-926/27
Fiziska persona
Ir jāprecizē sadaļa citos pienākumos, jo tajos ir gatavošanās, labošana, komunikācija ar vecākiem, sapulces, kursi, metodiskais darbs, konsultācijas utt. 35% ir gan sporta, gan latviešu valodas skolotājam, bet vienam nav ne labošanas, ne darba labu izstrāde vai regulāras prezentācijas. Ļoti negodīga sistēma. Šajos 35% nevar paspēt labošanu, piemēram, valodu skolotāji. Jebkurā gadījumā ir jāstrādā neapmaksātas virsstundas, tas nozīmē, ka ceļoties kontaktstundu skaitam proporcionāli celsies neapmaksātā darba apjoms. Arī katras skolas individuālā interpretācija par šiem "citiem" pienākumiem nav pieļaujama, citās to izmanto, lai katru nedēļu sēdētu bezjēdzīgās sapulcēs. Tiklīdz kaut ko saki tā tiek norādīts uz citiem pienākumiem.
17.07.2026. 13:31
26-TA-926/29
Inga Bite - Ētikas un audzināšanas pedagogu biedrība
Izglītības un zinātnes ministrijai
E-pasts: pasts@izm.gov.lv
Ētikas un audzināšanas pedagogu biedrības
E-pasts etika.audzinasana@gmail.com
Viedoklis par Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 26-TA-926
Ētikas un audzināšanas pedagogu biedrība ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta notikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” Nr. 26-TA-926 un izsaka šādu viedokli:
1. Principiāli izprotot jaunās pieejas loģiku, aicinām Izglītības un zinātnes ministriju gan par šo, gan citiem pedagogus skarošiem tiesību aktu projektiem organizēt plašākas apspriedes ar pedagogiem un pedagogu organizācijām ārpus oficiālā tiesību aktu saskaņošanas procesa. Ir būtiski jāmaina līdzšinējā prakse, kad pedagogi par jaunu regulējumu uzzina tikai pēc tā izsludināšanas vai pat pieņemšanas. Šādas apspriešanas laikā būtu ne tikai uzklausāmi priekšlikumi, bet apspriežami un uzlabojami risinājumi, modelējams skolotāju darba samaksas apjoms dažādās skolās un situācijās. Diemžēl, līdzšinējās pedagogu darba samaksas izmaiņas, kas bijušas vērstas uz darba samaksas palielināšanu, daudziem skolotājiem ir faktisko atlīdzību par darbu samazinājušas.
2. Tiesību akta projekta anotācijā norādīts, ka tam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Proti, skolotāju darba slodzi tiek plānots palielināt bez papildus finansējuma. Tas nozīmē, ka par līdzšinējo darba apjomu faktiski tiks saņemta mazāka darba samaksa, jo par to pašu atlīdzību būs nepieciešams strādāt vairāk. Lai gan jau šobrīd pedagogi daudzus savus pienākumus pilda bez atlīdzības, tomēr darba apjoma palielināšana ar saistošiem noteikumiem iespējama vienīgi tad, ja vienlaikus tiek palielināta arī darba samaksa, tam piešķirot attiecīgi nepieciešamo budžeta finansējumu.
3. Lūdzam skaidrot, vai pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā saglabāsies aizliegums pedagogam strādāt vairāk par vienu slodzi vienā skolā? Vēršam uzmanību, ka šāda ierobežojuma nav, ja pedagogs strādā vairākās skolās.
4. Lūdzam apsvērt iespēju paredzēt atlīdzību skolotājiem par skolēnu pārbaudes darbu labošanu, nosakot fiksētu atlīdzību (piemēram, 1 EUR) par vienu pārbaudes darbu. Šāds modelis ņemtu vērā arī skolēnu skaitu un būtu atbilstošs reālajam darba apjomam. Turklāt tas jau šobrīd darbojas atsevišķas privātās skolās.
5. Nosakot pedagogu darba samaksu aicinām ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu vispār, bet, arī bērnu skaitu ar īpašām vajadzībām un asistentu pieejamību. Skolās, kurās ir vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām un mazāk asistentu, skolotāja darbs viennozīmīgi ir grūtāks.
6. Aicinām noteikumu projekta 35. punktā precizēt, ka likme par virsstundu darbu (tajā skaitā aizvietojot kolēģus prombūtnes laikā) aprēķināma atbilstoši Darba likuma 68. pantā noteiktajam.
E-pasts: pasts@izm.gov.lv
Ētikas un audzināšanas pedagogu biedrības
E-pasts etika.audzinasana@gmail.com
Viedoklis par Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 26-TA-926
Ētikas un audzināšanas pedagogu biedrība ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta notikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi” Nr. 26-TA-926 un izsaka šādu viedokli:
1. Principiāli izprotot jaunās pieejas loģiku, aicinām Izglītības un zinātnes ministriju gan par šo, gan citiem pedagogus skarošiem tiesību aktu projektiem organizēt plašākas apspriedes ar pedagogiem un pedagogu organizācijām ārpus oficiālā tiesību aktu saskaņošanas procesa. Ir būtiski jāmaina līdzšinējā prakse, kad pedagogi par jaunu regulējumu uzzina tikai pēc tā izsludināšanas vai pat pieņemšanas. Šādas apspriešanas laikā būtu ne tikai uzklausāmi priekšlikumi, bet apspriežami un uzlabojami risinājumi, modelējams skolotāju darba samaksas apjoms dažādās skolās un situācijās. Diemžēl, līdzšinējās pedagogu darba samaksas izmaiņas, kas bijušas vērstas uz darba samaksas palielināšanu, daudziem skolotājiem ir faktisko atlīdzību par darbu samazinājušas.
2. Tiesību akta projekta anotācijā norādīts, ka tam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Proti, skolotāju darba slodzi tiek plānots palielināt bez papildus finansējuma. Tas nozīmē, ka par līdzšinējo darba apjomu faktiski tiks saņemta mazāka darba samaksa, jo par to pašu atlīdzību būs nepieciešams strādāt vairāk. Lai gan jau šobrīd pedagogi daudzus savus pienākumus pilda bez atlīdzības, tomēr darba apjoma palielināšana ar saistošiem noteikumiem iespējama vienīgi tad, ja vienlaikus tiek palielināta arī darba samaksa, tam piešķirot attiecīgi nepieciešamo budžeta finansējumu.
3. Lūdzam skaidrot, vai pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā saglabāsies aizliegums pedagogam strādāt vairāk par vienu slodzi vienā skolā? Vēršam uzmanību, ka šāda ierobežojuma nav, ja pedagogs strādā vairākās skolās.
4. Lūdzam apsvērt iespēju paredzēt atlīdzību skolotājiem par skolēnu pārbaudes darbu labošanu, nosakot fiksētu atlīdzību (piemēram, 1 EUR) par vienu pārbaudes darbu. Šāds modelis ņemtu vērā arī skolēnu skaitu un būtu atbilstošs reālajam darba apjomam. Turklāt tas jau šobrīd darbojas atsevišķas privātās skolās.
5. Nosakot pedagogu darba samaksu aicinām ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu vispār, bet, arī bērnu skaitu ar īpašām vajadzībām un asistentu pieejamību. Skolās, kurās ir vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām un mazāk asistentu, skolotāja darbs viennozīmīgi ir grūtāks.
6. Aicinām noteikumu projekta 35. punktā precizēt, ka likme par virsstundu darbu (tajā skaitā aizvietojot kolēģus prombūtnes laikā) aprēķināma atbilstoši Darba likuma 68. pantā noteiktajam.
17.07.2026. 15:07
26-TA-926/30
Kristīne Ozoliņa
Darba samaksas saglabāšana. Morālā cieņa pret pedagogu darbu iepretī izmaiņām, kas, lai gan emocionālā līmenī, veicina noskaņu, ka likumu lēmēji neizprot pedagogu darba specifiku.
Pedagogi jau tagad faktiski strādā 40+ stundas, ja uzskatītu visas stundas, ko velta darbam. Strādājot ar skolēniem stundās pēc darba nepieciešama atgūšanās, atpūta, līdz ar to gatavošanās stundām, darbu labošana u.c. notiek jau ārpus darba laika. Komiski, bet reāls stāsts par ģeogrāfijas skolotāju, kura darbus labo kora mēģinājuma laikā brīdī, kad citas balsis trenējas savu melodiju.
Kā arī, ja es jau tagad strādāju 40h, kas ir 1,3 slodze kā atbalsta personāls, speciālais pedagogs, tas nozīmē, ka nākotnē mana alga samazinās? Šobrīd mani tā apmierina.
Pedagogi jau tagad faktiski strādā 40+ stundas, ja uzskatītu visas stundas, ko velta darbam. Strādājot ar skolēniem stundās pēc darba nepieciešama atgūšanās, atpūta, līdz ar to gatavošanās stundām, darbu labošana u.c. notiek jau ārpus darba laika. Komiski, bet reāls stāsts par ģeogrāfijas skolotāju, kura darbus labo kora mēģinājuma laikā brīdī, kad citas balsis trenējas savu melodiju.
Kā arī, ja es jau tagad strādāju 40h, kas ir 1,3 slodze kā atbalsta personāls, speciālais pedagogs, tas nozīmē, ka nākotnē mana alga samazinās? Šobrīd mani tā apmierina.
17.07.2026. 15:34
Atlasīti 25 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25