Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Pedagogu darba samaksas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" ir vairākkārt grozīti, kā rezultātā regulējums ir kļuvis sadrumstalots un atsevišķas tiesību normas praksē tiek piemērotas atšķirīgi. Tas rada nevienveidīgu pieeju pedagogu darba slodzes noteikšanai, darba samaksas aprēķināšanai un atsevišķu atlīdzības elementu piemērošanai dažādās izglītības iestādēs.
Mērķa apraksts
Noteikt pedagogu darba samaksas un darba slodzes regulējumu, tostarp mēnešalgas noteikšanas, darba slodzes sadales, tarifikācijas, piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārtību, kā arī vienotas un caurskatāmas atlīdzības sistēmas pamatprincipus.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
03.07.2026. - 17.07.2026.
Informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek organizēta, lai nodrošinātu ieinteresētajām personām iespēju iepazīties ar Ministru kabineta noteikumu projektu par pedagogu darba samaksas regulējumu un sniegt viedokli vai priekšlikumus par projektā paredzētajiem risinājumiem.
Aicinām ieinteresētās personas iepazīties ar projekta materiāliem un noteiktajā termiņā iesniegt priekšlikumus TAP portālā. Saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti tiesību akta projekta turpmākās virzības ietvaros.
Aicinām ieinteresētās personas iepazīties ar projekta materiāliem un noteiktajā termiņā iesniegt priekšlikumus TAP portālā. Saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti tiesību akta projekta turpmākās virzības ietvaros.
Fiziskās personas
- Pedagogi
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs pedagogus, pilnveidojot darba samaksas un darba slodzes noteikšanas regulējumu un paredzot iespēju diferencēt darba samaksu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu, noteikumu projektā paredzēts publiskot mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales principus, kā arī prēmiju un naudas balvu piešķiršanas kritērijus, kā arī savlaicīgi informēt pedagogus par viņiem noteikto darba slodzi un darba samaksu.
Atsevišķām pedagogu grupām tiek precizēti piemaksu noteikšanas nosacījumi, ņemot vērā to amata pienākumus un izglītības procesa īstenošanas specifiku. Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus, viņu vietniekus un atbalsta personālu, precizējot darba samaksas nosacījumus, kā arī paredzot sociālā pedagoga amata finansēšanu valsts budžeta ietvaros Programmas skolā īstenošanas pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekts pilnveido pedagogu darba samaksas regulējumu, veicina vienveidīgu tā piemērošanu un nodrošina lielāku skaidrību darba slodzes un darba samaksas noteikšanā.
Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu, noteikumu projektā paredzēts publiskot mēneša darba algas likmes, darba slodžu sadales principus, kā arī prēmiju un naudas balvu piešķiršanas kritērijus, kā arī savlaicīgi informēt pedagogus par viņiem noteikto darba slodzi un darba samaksu.
Atsevišķām pedagogu grupām tiek precizēti piemaksu noteikšanas nosacījumi, ņemot vērā to amata pienākumus un izglītības procesa īstenošanas specifiku. Noteikumu projekts skar arī izglītības iestāžu vadītājus, viņu vietniekus un atbalsta personālu, precizējot darba samaksas nosacījumus, kā arī paredzot sociālā pedagoga amata finansēšanu valsts budžeta ietvaros Programmas skolā īstenošanas pārejas posmā.
Kopumā noteikumu projekts pilnveido pedagogu darba samaksas regulējumu, veicina vienveidīgu tā piemērošanu un nodrošina lielāku skaidrību darba slodzes un darba samaksas noteikšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
- Izglītības iestāžu dibinātāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmēs izglītības iestādes un to dibinātājus, pilnveidojot pedagogu darba samaksas, darba slodzes noteikšanas un atlīdzības regulējumu. Izglītības iestādēm un izglītības iestāžu dibinātājiem būs nepieciešams nodrošināt atbilstību jaunajam regulējumam, tostarp aktualizēt iekšējos normatīvos aktus un publiskot noteikumu projektā paredzēto informāciju.
Noteikumu projektā paredzētās prasības izriet no izglītības iestāžu un to dibinātāju jau esošajām funkcijām. Regulējums veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lielāku caurspīdīgumu un tiesisko skaidrību pedagogu darba samaksas noteikšanā.
Noteikumu projektā paredzētās prasības izriet no izglītības iestāžu un to dibinātāju jau esošajām funkcijām. Regulējums veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lielāku caurspīdīgumu un tiesisko skaidrību pedagogu darba samaksas noteikšanā.
Sagatavoja
Anita Ščerbinska (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
03.07.2026. 16:36
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-926/1
Edijs Stikuts
Attaisnotas prombūtnes (darbnespējas) regulējuma trūkums pedagogiem ar gada darba slodzi (34. un 37. punkts)
Iebildums. Noteikumu projektā nav pārņemts spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 mehānisms, kas paredz, ka pedagoga atbrīvojuma vai prombūtnes gadījumā gada darba slodzi proporcionāli samazina, gada sākumā noteikto mēnešalgu nesamazina un par stundām, kas nostrādātas virs samazinātās slodzes, veic papildu samaksu pēc stundas likmes. Projektā palicis vienīgi 34. punkts — vispārīgs “nostrādāto un apmaksāto stundu pārrēķins” bez algoritma. Šāda redakcija rada divus riskus:
(1) pedagogam pēc darbnespējas var tikt prasīts iekavētās stundas “atstrādāt” gada normas ietvaros bez papildu samaksas, jo izlīdzinātā mēnešalga faktisko pārslodzi padara neredzamu;
(2) abpusēji formulēts pārrēķins var novest pie izmaksātās mēnešalgas atprasīšanas par mēnešiem, kuros pedagogs attaisnoti nav strādājis.
Pamatojums. Darbnespējas laikā pedagoga ienākumus nodrošina darba devēja slimības nauda un valsts slimības pabalsts, tāpēc darbnespējas periods nedrīkst vienlaikus palikt arī kā neizpildīta darba norma, kas jāizpilda bez samaksas: darbs, kas faktiski tiek veikts pēc atgriešanās virs proporcionāli samazinātās normas, ir darbs, par kuru pienākas darba samaksa (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Pretēja pieeja pēc būtības rada nelabvēlīgas sekas darbinieka attaisnotas prombūtnes dēļ un ir pretrunā vienlīdzīgu tiesību principam (Darba likuma 7. pants). Ieturējumus no darba samaksas ierobežo Darba likuma 78. un 80. pants, tāpēc pārrēķins nedrīkst radīt pedagoga parādu par attaisnotu prombūtni. Turklāt, tā kā 1. pielikums pedagoga darba slodzi visiem amatiem definē kā 40 stundas nedēļā un gada apjoms (1760 stundas) ir tikai atvasināts lielums (44 darba nedēļas × 40 stundas), katra attaisnotas prombūtnes darbdiena aritmētiski samazina gada apjomu par attiecīgo tarificēto stundu skaitu — tāpēc samazinājumam jānotiek automātiski, nevis pēc izglītības iestādes vadītāja ieskata.
Priekšlikums. Papildināt noteikumu projektu ar punktu šādā redakcijā (un attiecīgi precizēt 34. punktu):
“Ja pedagogs, kuram tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, attaisnojošu iemeslu dēļ (tai skaitā pārejošas darbnespējas dēļ) neveic darbu, viņa gada darba slodze samazinās automātiski, bez atsevišķa izglītības iestādes vadītāja lēmuma, proporcionāli prombūtnes laikam — par attiecīgajā periodā tarificēto stundu skaitu (par vienu divpadsmito daļu par katru pilnu prombūtnes mēnesi vai proporcionāli kavētajām darbdienām nepilna mēneša gadījumā). Tarifikācijā noteikto mēnešalgu par periodiem, kuros pedagogs veic darbu, šā iemesla dēļ nesamazina. Pedagogam ir tiesības, bet ne pienākums, par to rakstveidā vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, prombūtnes laikā neīstenotās mācību stundas pilnīgi vai daļēji īstenot pēc atgriešanās. Par stundām, kas laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam faktiski nostrādātas virs šādi samazinātās gada darba slodzes, pedagogam papildus mēnešalgai veic samaksu, stundas algas likmi aprēķinot atbilstoši Darba likumam, bet par darbu virs Darba likumā noteiktā normālā darba laika — Darba likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā. Šā punkta piemērošana un šo noteikumu 34. punktā minētais pārrēķins nedrīkst radīt pedagogam pienākumu atmaksāt darba samaksu par attaisnotas prombūtnes periodu vai pienākumu neapmaksāti izpildīt prombūtnes laikā neīstenotās stundas.”
Iebildums. Noteikumu projektā nav pārņemts spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 mehānisms, kas paredz, ka pedagoga atbrīvojuma vai prombūtnes gadījumā gada darba slodzi proporcionāli samazina, gada sākumā noteikto mēnešalgu nesamazina un par stundām, kas nostrādātas virs samazinātās slodzes, veic papildu samaksu pēc stundas likmes. Projektā palicis vienīgi 34. punkts — vispārīgs “nostrādāto un apmaksāto stundu pārrēķins” bez algoritma. Šāda redakcija rada divus riskus:
(1) pedagogam pēc darbnespējas var tikt prasīts iekavētās stundas “atstrādāt” gada normas ietvaros bez papildu samaksas, jo izlīdzinātā mēnešalga faktisko pārslodzi padara neredzamu;
(2) abpusēji formulēts pārrēķins var novest pie izmaksātās mēnešalgas atprasīšanas par mēnešiem, kuros pedagogs attaisnoti nav strādājis.
Pamatojums. Darbnespējas laikā pedagoga ienākumus nodrošina darba devēja slimības nauda un valsts slimības pabalsts, tāpēc darbnespējas periods nedrīkst vienlaikus palikt arī kā neizpildīta darba norma, kas jāizpilda bez samaksas: darbs, kas faktiski tiek veikts pēc atgriešanās virs proporcionāli samazinātās normas, ir darbs, par kuru pienākas darba samaksa (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Pretēja pieeja pēc būtības rada nelabvēlīgas sekas darbinieka attaisnotas prombūtnes dēļ un ir pretrunā vienlīdzīgu tiesību principam (Darba likuma 7. pants). Ieturējumus no darba samaksas ierobežo Darba likuma 78. un 80. pants, tāpēc pārrēķins nedrīkst radīt pedagoga parādu par attaisnotu prombūtni. Turklāt, tā kā 1. pielikums pedagoga darba slodzi visiem amatiem definē kā 40 stundas nedēļā un gada apjoms (1760 stundas) ir tikai atvasināts lielums (44 darba nedēļas × 40 stundas), katra attaisnotas prombūtnes darbdiena aritmētiski samazina gada apjomu par attiecīgo tarificēto stundu skaitu — tāpēc samazinājumam jānotiek automātiski, nevis pēc izglītības iestādes vadītāja ieskata.
Priekšlikums. Papildināt noteikumu projektu ar punktu šādā redakcijā (un attiecīgi precizēt 34. punktu):
“Ja pedagogs, kuram tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, attaisnojošu iemeslu dēļ (tai skaitā pārejošas darbnespējas dēļ) neveic darbu, viņa gada darba slodze samazinās automātiski, bez atsevišķa izglītības iestādes vadītāja lēmuma, proporcionāli prombūtnes laikam — par attiecīgajā periodā tarificēto stundu skaitu (par vienu divpadsmito daļu par katru pilnu prombūtnes mēnesi vai proporcionāli kavētajām darbdienām nepilna mēneša gadījumā). Tarifikācijā noteikto mēnešalgu par periodiem, kuros pedagogs veic darbu, šā iemesla dēļ nesamazina. Pedagogam ir tiesības, bet ne pienākums, par to rakstveidā vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, prombūtnes laikā neīstenotās mācību stundas pilnīgi vai daļēji īstenot pēc atgriešanās. Par stundām, kas laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam faktiski nostrādātas virs šādi samazinātās gada darba slodzes, pedagogam papildus mēnešalgai veic samaksu, stundas algas likmi aprēķinot atbilstoši Darba likumam, bet par darbu virs Darba likumā noteiktā normālā darba laika — Darba likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā. Šā punkta piemērošana un šo noteikumu 34. punktā minētais pārrēķins nedrīkst radīt pedagogam pienākumu atmaksāt darba samaksu par attaisnotas prombūtnes periodu vai pienākumu neapmaksāti izpildīt prombūtnes laikā neīstenotās stundas.”
04.07.2026. 00:11
26-TA-926/2
Edijs Stikuts
Samaksa pedagogam, kurš pēc prombūtnes pats īsteno savas iekavētās stundas (“pats sevi aizvieto”) (32. un 39. punkts)
Iebildums. Praksē, īpaši profesionālajā izglītībā, promesošu pedagogu bieži nav iespējams aizvietot, jo iestādē nav cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā profesionālajā priekšmetā. Šādā gadījumā izglītības iestāde mācību priekšmetu grafiku pārkārto un iekavētās stundas pēc atgriešanās īsteno pats pedagogs ar paaugstinātu intensitāti. Noteikumu projekta 32. punkts šo situāciju neaptver (tas regulē tikai cita pedagoga aizvietošanu), savukārt 39. punkts piemaksu par papildu pedagoģisko darbu tieši izslēdz gan aizvietošanai, gan pienākumiem, kas “ietilpst pedagoga darba slodzē”. Rezultātā vienīgais pedagogs, kurš objektīvi var nodrošināt programmas apguvi, palielināto darba apjomu veic bez jebkāda apmaksas pamata.
Pamatojums. Darba samaksa pienākas par visu padarīto darbu (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Regulējums, kurā par identisku papildu stundu apjomu jebkurš cits pedagogs (aizvietotājs) saņem stundu samaksu, bet pats atgriezies pedagogs par tām pašām stundām — neko, neiztur Satversmes 91. panta vienlīdzības testu: veicamais darbs ir identisks (tās pašas izglītības programmā paredzētās mācību stundas, tas pats saturs, tie paši izglītojamie), abas personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un vienīgā atšķirīgā pazīme ir darba veicēja identitāte — šādai atšķirīgai attieksmei nav saskatāms leģitīms mērķis. Nelabvēlīgās sekas turklāt iestājas tieši un vienīgi tāpēc, ka pedagogs ir izmantojis savas tiesības uz pārejošu darbnespēju, kas ir pretrunā Darba likuma 9. panta pirmajai daļai (aizliegums tieši vai netieši radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības) un vērtējams kā atšķirīga attieksme veselības stāvokļa dēļ (“citi apstākļi” Darba likuma 7. panta otrās daļas un 29. panta devītās daļas izpratnē). Ja identiska loģika tiek attiecināta uz prombūtni, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, regulējums rada arī netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ risku (Darba likuma 29. pants; Direktīva 2006/54/EK).
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja promesoša pedagoga mācību stundas prombūtnes laikā netiek aizvietotas un mācību satura apguvi pēc atgriešanās nodrošina pats pedagogs, stundas, kas nostrādātas virs viņam proporcionāli samazinātās darba slodzes, apmaksā šajā punktā noteiktajā kārtībā kā aizvietošanu.”
Vienlaikus 39. punktā vārdus “izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu” papildināt ar norādi, ka izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad aizvietošana vai iekavēto stundu īstenošana tiek apmaksāta 32. punktā noteiktajā kārtībā.
Iebildums. Praksē, īpaši profesionālajā izglītībā, promesošu pedagogu bieži nav iespējams aizvietot, jo iestādē nav cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju attiecīgajā profesionālajā priekšmetā. Šādā gadījumā izglītības iestāde mācību priekšmetu grafiku pārkārto un iekavētās stundas pēc atgriešanās īsteno pats pedagogs ar paaugstinātu intensitāti. Noteikumu projekta 32. punkts šo situāciju neaptver (tas regulē tikai cita pedagoga aizvietošanu), savukārt 39. punkts piemaksu par papildu pedagoģisko darbu tieši izslēdz gan aizvietošanai, gan pienākumiem, kas “ietilpst pedagoga darba slodzē”. Rezultātā vienīgais pedagogs, kurš objektīvi var nodrošināt programmas apguvi, palielināto darba apjomu veic bez jebkāda apmaksas pamata.
Pamatojums. Darba samaksa pienākas par visu padarīto darbu (Darba likuma 59. pants, Satversmes 107. pants). Regulējums, kurā par identisku papildu stundu apjomu jebkurš cits pedagogs (aizvietotājs) saņem stundu samaksu, bet pats atgriezies pedagogs par tām pašām stundām — neko, neiztur Satversmes 91. panta vienlīdzības testu: veicamais darbs ir identisks (tās pašas izglītības programmā paredzētās mācību stundas, tas pats saturs, tie paši izglītojamie), abas personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, un vienīgā atšķirīgā pazīme ir darba veicēja identitāte — šādai atšķirīgai attieksmei nav saskatāms leģitīms mērķis. Nelabvēlīgās sekas turklāt iestājas tieši un vienīgi tāpēc, ka pedagogs ir izmantojis savas tiesības uz pārejošu darbnespēju, kas ir pretrunā Darba likuma 9. panta pirmajai daļai (aizliegums tieši vai netieši radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības) un vērtējams kā atšķirīga attieksme veselības stāvokļa dēļ (“citi apstākļi” Darba likuma 7. panta otrās daļas un 29. panta devītās daļas izpratnē). Ja identiska loģika tiek attiecināta uz prombūtni, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, regulējums rada arī netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ risku (Darba likuma 29. pants; Direktīva 2006/54/EK).
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
“Ja promesoša pedagoga mācību stundas prombūtnes laikā netiek aizvietotas un mācību satura apguvi pēc atgriešanās nodrošina pats pedagogs, stundas, kas nostrādātas virs viņam proporcionāli samazinātās darba slodzes, apmaksā šajā punktā noteiktajā kārtībā kā aizvietošanu.”
Vienlaikus 39. punktā vārdus “izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu” papildināt ar norādi, ka izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad aizvietošana vai iekavēto stundu īstenošana tiek apmaksāta 32. punktā noteiktajā kārtībā.
04.07.2026. 00:14
26-TA-926/3
Edijs Stikuts
Aizvietošana virs 40 stundām nedēļā — virsstundu regulējuma ignorēšana un pārtarifikācijas strupceļš (16. un 32. punkts)
Iebildums. Pedagogam ar pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā) promesoša kolēģa aizvietošana neizbēgami notiek virs normālā darba laika. Darba likumā tas ir virsstundu darbs, kam nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (136. pants), kas nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā (136. panta ierobežojums) un kas apmaksājams ar piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (68. pants). Noteikumu projekta 32. punkts paredz tikai parasto stundu atalgojumu bez piemaksas un bez atsauces uz Darba likuma ierobežojumiem. Papildus rodas iekšēja pretruna: ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, 32. punkts prasa pārtarifikāciju, bet 16. punkts aizliedz tarificēt vairāk par 40 stundām nedēļā — pedagogam ar pilnu slodzi ilgstoša aizvietošana kļūst juridiski nenoformējama, lai gan tieši profesionālajā izglītībā bieži nav neviena cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju.
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumiem šādā redakcijā:
“Ja aizvietošanas vai vakanta amata pienākumu izpildes stundas kopā ar pedagoga darba slodzi pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tās noformē un apmaksā kā virsstundu darbu Darba likuma 68. un 136. pantā noteiktajā kārtībā. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par vienu mēnesi un pedagoga darba slodze pārtarifikācijā sasniedz šo noteikumu 16. punktā noteikto apjomu, turpmāko aizvietošanu noformē kā virsstundu darbu vai atsevišķu vienošanos Darba likumā noteiktajā kārtībā.”
Iebildums. Pedagogam ar pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā) promesoša kolēģa aizvietošana neizbēgami notiek virs normālā darba laika. Darba likumā tas ir virsstundu darbs, kam nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (136. pants), kas nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā (136. panta ierobežojums) un kas apmaksājams ar piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (68. pants). Noteikumu projekta 32. punkts paredz tikai parasto stundu atalgojumu bez piemaksas un bez atsauces uz Darba likuma ierobežojumiem. Papildus rodas iekšēja pretruna: ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, 32. punkts prasa pārtarifikāciju, bet 16. punkts aizliedz tarificēt vairāk par 40 stundām nedēļā — pedagogam ar pilnu slodzi ilgstoša aizvietošana kļūst juridiski nenoformējama, lai gan tieši profesionālajā izglītībā bieži nav neviena cita pedagoga ar atbilstošu kvalifikāciju.
Priekšlikums. Papildināt 32. punktu ar teikumiem šādā redakcijā:
“Ja aizvietošanas vai vakanta amata pienākumu izpildes stundas kopā ar pedagoga darba slodzi pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tās noformē un apmaksā kā virsstundu darbu Darba likuma 68. un 136. pantā noteiktajā kārtībā. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par vienu mēnesi un pedagoga darba slodze pārtarifikācijā sasniedz šo noteikumu 16. punktā noteikto apjomu, turpmāko aizvietošanu noformē kā virsstundu darbu vai atsevišķu vienošanos Darba likumā noteiktajā kārtībā.”
04.07.2026. 00:15
26-TA-926/4
Edijs Stikuts
Stundas atalgojums pedagogiem, kuri nodarbināti tikai daļu perioda (33. punkts)
Iebildums. 33. punkts profesionālās izglītības pedagogam, kurš nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, paredz stundas atalgojumu, tātad liedz izlīdzināto mēnešalgu, ko par identisku darbu saņem visu periodu nodarbinātie kolēģi. Tas nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī uz noteiktu laiku vai gada vidū pieņemtos pedagogus bez objektīva pamatojuma (anotācijā tāds nav sniegts) un neatbilst Darba likuma 44. panta piektajai daļai, vienlīdzīgu tiesību principam (7. pants) un Padomes Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 4. klauzulai (diskriminācijas aizliegums terminēti nodarbinātajiem).
Priekšlikums. Svītrot 33. punktu vai izteikt to šādā redakcijā:
“Profesionālās izglītības iestādes pedagogam, kurš ir nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, mēnešalgu nosaka šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā, gada darba slodzi un tarificēto stundu skaitu nosakot proporcionāli nodarbinātības periodam.”
Iebildums. 33. punkts profesionālās izglītības pedagogam, kurš nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, paredz stundas atalgojumu, tātad liedz izlīdzināto mēnešalgu, ko par identisku darbu saņem visu periodu nodarbinātie kolēģi. Tas nostāda nelabvēlīgākā stāvoklī uz noteiktu laiku vai gada vidū pieņemtos pedagogus bez objektīva pamatojuma (anotācijā tāds nav sniegts) un neatbilst Darba likuma 44. panta piektajai daļai, vienlīdzīgu tiesību principam (7. pants) un Padomes Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 4. klauzulai (diskriminācijas aizliegums terminēti nodarbinātajiem).
Priekšlikums. Svītrot 33. punktu vai izteikt to šādā redakcijā:
“Profesionālās izglītības iestādes pedagogam, kurš ir nodarbināts tikai daļu no perioda starp 1. septembri un 31. augustu, mēnešalgu nosaka šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā, gada darba slodzi un tarificēto stundu skaitu nosakot proporcionāli nodarbinātības periodam.”
04.07.2026. 00:17
26-TA-926/5
Edijs Stikuts
Slodzes noteikšanas kritērija “izglītojamo skaits klasē” piemērošanas metodikas trūkums (11. punkts un 13.3. apakšpunkts)
Iebildums. Projekta 13.3. apakšpunkts uzliek pienākumu, nosakot pedagoga darba slodzi, ņemt vērā izglītojamo skaitu klasē, taču ne noteikumu tekstā, ne 1. pielikumā nav noteikts, kā šis kritērijs piemērojams: nav ne diferenciācijas principu, ne minimālo prasību tam, kā lielāks izglītojamo skaits atspoguļojas slodzes sadalījumā (piemēram, stundu skaitā izglītojamo darbu vērtēšanai, individuālajam darbam un mācību stundu sagatavošanai). Deklaratīvs kritērijs bez piemērošanas metodikas katrā iestādē tiks piemērots atšķirīgi vai netiks piemērots vispār — tieši tā ir problēma, kuras novēršanu anotācija norāda kā projekta izstrādes mērķi.
Pamatojums. Tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību norma būtu piemērojama paredzamā un pārbaudāmā veidā. Direktīvas (ES) 2023/970 6. pants prasa darbiniekiem nodrošināt piekļuvi objektīviem un dzimumneitrāliem kritērijiem, pēc kuriem nosaka darba samaksu un tās attīstību. Izglītojamo skaits klasē tieši un izmērāmi ietekmē pedagoga faktisko darba apjomu (vērtēšana, atgriezeniskā saite, individuālais darbs ar izglītojamiem), tāpēc tam jābūt operacionalizētam slodzes sadales faktoram, nevis formālam pieminējumam.
Priekšlikums. Papildināt 11. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Kārtībā iekļauj vismaz principus, kā izglītojamo skaits klasē (grupā), pedagoga mācāmo mācību priekšmetu un klašu (grupu) skaits ietekmē darba slodzes sadalījumu, tostarp stundu skaitu, kas paredzēts mācību stundu sagatavošanai, izglītojamo darbu vērtēšanai un individuālajam darbam ar izglītojamiem, kā arī kārtību, kādā pedagogs var ierosināt sava darba slodzes sadalījuma pārskatīšanu.”
Iebildums. Projekta 13.3. apakšpunkts uzliek pienākumu, nosakot pedagoga darba slodzi, ņemt vērā izglītojamo skaitu klasē, taču ne noteikumu tekstā, ne 1. pielikumā nav noteikts, kā šis kritērijs piemērojams: nav ne diferenciācijas principu, ne minimālo prasību tam, kā lielāks izglītojamo skaits atspoguļojas slodzes sadalījumā (piemēram, stundu skaitā izglītojamo darbu vērtēšanai, individuālajam darbam un mācību stundu sagatavošanai). Deklaratīvs kritērijs bez piemērošanas metodikas katrā iestādē tiks piemērots atšķirīgi vai netiks piemērots vispār — tieši tā ir problēma, kuras novēršanu anotācija norāda kā projekta izstrādes mērķi.
Pamatojums. Tiesiskās noteiktības princips prasa, lai tiesību norma būtu piemērojama paredzamā un pārbaudāmā veidā. Direktīvas (ES) 2023/970 6. pants prasa darbiniekiem nodrošināt piekļuvi objektīviem un dzimumneitrāliem kritērijiem, pēc kuriem nosaka darba samaksu un tās attīstību. Izglītojamo skaits klasē tieši un izmērāmi ietekmē pedagoga faktisko darba apjomu (vērtēšana, atgriezeniskā saite, individuālais darbs ar izglītojamiem), tāpēc tam jābūt operacionalizētam slodzes sadales faktoram, nevis formālam pieminējumam.
Priekšlikums. Papildināt 11. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Kārtībā iekļauj vismaz principus, kā izglītojamo skaits klasē (grupā), pedagoga mācāmo mācību priekšmetu un klašu (grupu) skaits ietekmē darba slodzes sadalījumu, tostarp stundu skaitu, kas paredzēts mācību stundu sagatavošanai, izglītojamo darbu vērtēšanai un individuālajam darbam ar izglītojamiem, kā arī kārtību, kādā pedagogs var ierosināt sava darba slodzes sadalījuma pārskatīšanu.”
04.07.2026. 00:19
26-TA-926/6
Edijs Stikuts
Ikgadēja mēnešalgas likmes un slodzes noteikšana bez darba tiesisko attiecību procedūras (2., 4., 13. un 20. punkts)
Iebildums. Projekta konstrukcija, kurā izglītības iestādes vadītājs katru gadu vienpusēji “nosaka” pedagoga mēnešalgas likmi un darba slodzi, bet pedagogu tikai “rakstveidā informē” ne vēlāk kā mēnesi pirms 1. septembra, neatbilst Darba likumam: darba alga un darba laiks ir darba līguma noteikumi, kuru grozīšanai nepieciešama darbinieka piekrišana (Darba likuma 97. pants) vai uzteikuma procedūra (98. pants). Turklāt informēšanas brīdis (līdz 31. jūlijam/1. augustam) iekrīt pedagogu ikgadējā atvaļinājumā, kad iespējas reaģēt ir ierobežotas.
Priekšlikums. Papildināt 20. punktu ar otro teikumu:
“Ja plānotā darba slodze vai mēnešalga groza darba līgumā nolīgtos noteikumus, izmaiņas noformē Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktajā kārtībā.”
Iebildums. Projekta konstrukcija, kurā izglītības iestādes vadītājs katru gadu vienpusēji “nosaka” pedagoga mēnešalgas likmi un darba slodzi, bet pedagogu tikai “rakstveidā informē” ne vēlāk kā mēnesi pirms 1. septembra, neatbilst Darba likumam: darba alga un darba laiks ir darba līguma noteikumi, kuru grozīšanai nepieciešama darbinieka piekrišana (Darba likuma 97. pants) vai uzteikuma procedūra (98. pants). Turklāt informēšanas brīdis (līdz 31. jūlijam/1. augustam) iekrīt pedagogu ikgadējā atvaļinājumā, kad iespējas reaģēt ir ierobežotas.
Priekšlikums. Papildināt 20. punktu ar otro teikumu:
“Ja plānotā darba slodze vai mēnešalga groza darba līgumā nolīgtos noteikumus, izmaiņas noformē Darba likuma 97. vai 98. pantā noteiktajā kārtībā.”
04.07.2026. 00:19
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25