Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, tika izveidota jauna darbības sfēra – ugunsdrošība pie projektēšanas. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.500) ir noteikti pienākumi būvprojekta daļas vadītājam, bet ne ugunsdrošības daļas vadītājam. Noteikumu projektā nepieciešamas noteikt ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un to, kā notiek sadarbība starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.
Publiskajos iepirkumos arvien biežāk tiek izvirzīta prasība norādīt atbildīgo būvdarbu vadītāju un viņa pieredzi. Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) tiek fiksēta un uzskaitīta tikai atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze. Ikdienā, atbildīgā būvdarbu vadītāja prombūtnes laikā, atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi tiek uzticēti atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālistiem No būvniecības nozares ir saņemti priekšlikumi pilnveidot normatīvo regulējumu un Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk -BIS), lai būvspeciālistiem, kas būvniecības objektos pilda atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus tā īslaicīgas prombūtnes laikā būtu iespēja uzkrāt pārbaudāmu pieredzi atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā, lai varētu to uzrādīt Publiskajos būvniecības iepirkumos, kuros tiek prasīts pretendentam norādīt atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzi.
Noteikumu projekts paredz izveidot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka amatu, kas kopā ar atbildīgo būvdarbu vadītāju tiktu norādīts BIS. Vienlaikus objekta Būvdarbu žurnālā tiktu uzskaitīti tie uzdevumi, kuros atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks pildītu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
Publiskajos iepirkumos arvien biežāk tiek izvirzīta prasība norādīt atbildīgo būvdarbu vadītāju un viņa pieredzi. Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) tiek fiksēta un uzskaitīta tikai atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze. Ikdienā, atbildīgā būvdarbu vadītāja prombūtnes laikā, atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi tiek uzticēti atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālistiem No būvniecības nozares ir saņemti priekšlikumi pilnveidot normatīvo regulējumu un Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk -BIS), lai būvspeciālistiem, kas būvniecības objektos pilda atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus tā īslaicīgas prombūtnes laikā būtu iespēja uzkrāt pārbaudāmu pieredzi atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā, lai varētu to uzrādīt Publiskajos būvniecības iepirkumos, kuros tiek prasīts pretendentam norādīt atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzi.
Noteikumu projekts paredz izveidot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka amatu, kas kopā ar atbildīgo būvdarbu vadītāju tiktu norādīts BIS. Vienlaikus objekta Būvdarbu žurnālā tiktu uzskaitīti tie uzdevumi, kuros atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks pildītu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
Mērķa apraksts
Noteikt ugunsdrošības būvspeciālista atbildību par ugunsdrošības risinājumiem būvprojektā un sadarbību ar citu daļu vadītājiem, kā arī pilnveidot regulējumu, lai nodrošinātu būvspeciālistu profesionālās pieredzes uzkrāšanu un apliecināšanu publiskajos iepirkumos. Akcentēt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam ievērot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
31.10.2025. - 14.11.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Gusts Sproģis (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
31.10.2025. 19:39
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Rihards Ābols - Būvspeciālists
Iepazīstoties ar pievienoto Noteikumu grozijumu projektu un Anotāciju ir skaidrs par būvdarbu vadītāja vietnieka pozīciju, kā arī Ir nepieciešams nodrošināt objektīvu un caurskatāmu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, kurā tiek novērstas būvspeciālistu, kuri objektā veic kontroles vai uzraudzības funkcijas, iespējamās interešu konflikta situācijas. Paredzētajos noteikumu grozijumos, nav risināta praksē bieži novērota lieta, Būvdarbu vadītāja neatkarība no darba devēja komerciālajām interesēm, tādēļ ierosinu sekojošus priekšlikumus papildinot šo noteikumu projektu ar sekojošo:
Ierosinājumi:
101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:
101.3 vienpusēji atkāpties no līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvdarbu vadītājs vai tā vietnieks ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvdarbu veicējs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
Pamatojums:
Praksē novērots, ka būvdarbu veicējs un tā norīkotas projektu vadības personas, uzņēmuma biznesa interesēs, bieži cenšas ietekmēt norīkotos atbildīgos būvspeciālistus ar mērķi atkāpties no kvalitātes prasībām un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Konstatēts arī, ka attiecībā pret būvuzraudzības veicēju, kur VBN p. 126.5 paredz Būvuzrauga tiesības atkāpties no būvuzraudzības līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas, ja būvniecības ierosinātājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Būvdarbu vadītājiem tādas tiesības normatīvajā aktā nav paredzētas.
Šāda prakse rada risku, ka primārās būvdarbu uzraudzības funkcijas no būvdarbu veicēja puses netiks veiktas objektīvi un neatkarīgi, jo speciālists var nonākt interešu konfliktā starp darba devēja, projekta vadītāju komerciālajām interesēm un saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas apdraud būvniecības procesa uzraudzības kvalitāti, samazina sabiedrības uzticību uzraudzības mehānismiem un var radīt būtiskus riskus drošībai un normatīvo prasību ievērošanai.
Ieviešot ierosināto 101.3 punkta redakciju tiek garantēts, ka būvspeciālistu lēmumi un uzraudzības funkcijas tiek veiktas neatkarīgi, balstoties tikai uz profesionāliem apsvērumiem, nevis uzņēmumu interesēm.
Rezultātā tiks stiprināta būvniecības procesa kvalitāte un drošība, kā arī veicināta sabiedrības uzticēšanās būvniecības uzraudzības sistēmai.
Piemērs no Tiesu prakses par “ļoti augstu cenu” būvdarbu vadītāja profesionālajai karjerai un brīvībai, kā arī iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas nolēmumu praksi, attiecībās starp būvdarbu veicēju un būvdarbu vadītāju:
www.elieta.lv:
Lieta Nr. C75019423
Lietas arhīva Nr. C-0194-23
ECLI:LV:ELT:2023:1207.C75019423.2.L
Ierosinājumi:
101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:
101.3 vienpusēji atkāpties no līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvdarbu vadītājs vai tā vietnieks ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvdarbu veicējs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
Pamatojums:
Praksē novērots, ka būvdarbu veicējs un tā norīkotas projektu vadības personas, uzņēmuma biznesa interesēs, bieži cenšas ietekmēt norīkotos atbildīgos būvspeciālistus ar mērķi atkāpties no kvalitātes prasībām un būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Konstatēts arī, ka attiecībā pret būvuzraudzības veicēju, kur VBN p. 126.5 paredz Būvuzrauga tiesības atkāpties no būvuzraudzības līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas, ja būvniecības ierosinātājs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Būvdarbu vadītājiem tādas tiesības normatīvajā aktā nav paredzētas.
Šāda prakse rada risku, ka primārās būvdarbu uzraudzības funkcijas no būvdarbu veicēja puses netiks veiktas objektīvi un neatkarīgi, jo speciālists var nonākt interešu konfliktā starp darba devēja, projekta vadītāju komerciālajām interesēm un saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas apdraud būvniecības procesa uzraudzības kvalitāti, samazina sabiedrības uzticību uzraudzības mehānismiem un var radīt būtiskus riskus drošībai un normatīvo prasību ievērošanai.
Ieviešot ierosināto 101.3 punkta redakciju tiek garantēts, ka būvspeciālistu lēmumi un uzraudzības funkcijas tiek veiktas neatkarīgi, balstoties tikai uz profesionāliem apsvērumiem, nevis uzņēmumu interesēm.
Rezultātā tiks stiprināta būvniecības procesa kvalitāte un drošība, kā arī veicināta sabiedrības uzticēšanās būvniecības uzraudzības sistēmai.
Piemērs no Tiesu prakses par “ļoti augstu cenu” būvdarbu vadītāja profesionālajai karjerai un brīvībai, kā arī iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas nolēmumu praksi, attiecībās starp būvdarbu veicēju un būvdarbu vadītāju:
www.elieta.lv:
Lieta Nr. C75019423
Lietas arhīva Nr. C-0194-23
ECLI:LV:ELT:2023:1207.C75019423.2.L
11.11.2025. 11:20
AS "Latvijas valsts meži"
1. 11.2 Par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli
Aicinām izvērtēt piedāvātā punkta redakciju saistībā ar Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk- MKN500) noteiktajiem speciālistu pilnvarojumiem.
Būvniecības likums noteic visu minēto speciālistu terminu skaidrojumu to pienākumus un tiesības.
Norādām, ka autoruzraugs un būvuzraugs, kuri nodarbināti pie būvniecības ierosinātāja ir uzskatāmi kā neatkarīgi speciālisti, pārstāvot būvniecības ierosinātāja intereses saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tie nerada interešu konfliktu.
Būvspeciālisti ir sertificētas personas, kas iesaistītajā procesā ir apdrošinātas un nes atbildību ar savu sertifikātu, kas personaām nosaka pieņemt atbilstošus lēmumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un izvirzītajām projekta prasībām.
Minētajiem būvspeciālistiem, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, ir noteikti pienākumi pret visiem būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā būvniecības ierosinātāju. Norādām, ka attiecībā pret visiem punktā norādītajiem speciālistiem (autoruzraugs, būvuzraugs vai būveksperts) ir attiecināms terminu lietojums “uzraudzību vai kontroli”.
Lūgums izvērtēt vai ar punkta redakciju netiks skarts MKN500 117. un 123. punktā noteiktais.
Lai nerastos punkta interpretācijas iespējas praksē rosinām punktu izteikt norādītajā redakcijā:
11.2 Par autoruzraugu un būvuzraugu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu, kurš veic konkrētās būves būvniecību.
Par būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu, kurš veic konkrētās būvniecības ieceres projektēšanu.
2. 38.6.izstrādājot būvprojektu esošai būvei vai tās daļai, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu;
Piedāvātā punkta redakcija ir identiska spēkā esošajai punkta redakcijai.
Aicinām izvērtēt piedāvātā punkta redakciju saistībā ar Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk- MKN500) noteiktajiem speciālistu pilnvarojumiem.
Būvniecības likums noteic visu minēto speciālistu terminu skaidrojumu to pienākumus un tiesības.
Norādām, ka autoruzraugs un būvuzraugs, kuri nodarbināti pie būvniecības ierosinātāja ir uzskatāmi kā neatkarīgi speciālisti, pārstāvot būvniecības ierosinātāja intereses saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tie nerada interešu konfliktu.
Būvspeciālisti ir sertificētas personas, kas iesaistītajā procesā ir apdrošinātas un nes atbildību ar savu sertifikātu, kas personaām nosaka pieņemt atbilstošus lēmumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un izvirzītajām projekta prasībām.
Minētajiem būvspeciālistiem, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, ir noteikti pienākumi pret visiem būvniecības procesa dalībniekiem, tai skaitā būvniecības ierosinātāju. Norādām, ka attiecībā pret visiem punktā norādītajiem speciālistiem (autoruzraugs, būvuzraugs vai būveksperts) ir attiecināms terminu lietojums “uzraudzību vai kontroli”.
Lūgums izvērtēt vai ar punkta redakciju netiks skarts MKN500 117. un 123. punktā noteiktais.
Lai nerastos punkta interpretācijas iespējas praksē rosinām punktu izteikt norādītajā redakcijā:
11.2 Par autoruzraugu un būvuzraugu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu, kurš veic konkrētās būves būvniecību.
Par būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu, kurš veic konkrētās būvniecības ieceres projektēšanu.
2. 38.6.izstrādājot būvprojektu esošai būvei vai tās daļai, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu;
Piedāvātā punkta redakcija ir identiska spēkā esošajai punkta redakcijai.
14.11.2025. 10:13
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
1. Papildināt ar 11.2 punktu šādā redakcijā:
11.2 Par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli .
Iebildums.
Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 103. punkts paredz, ka autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 107. punkts paredz, ka autoruzraugu norīko būvprojekta izstrādātājs. Normatīvie akti neaizliedz komersantam vienlaikus būt gan būvdarbu veicējam, gan būvprojekta izstrādātājam, no kā izriet, ka autoruzraugs būs saistīts ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību.
Grozījumos piedāvāto 11.2 punkta redakciju attiecībā uz autoruzraudzību būtu problemātiski saprātīgi piemērot gadījumos, kad būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona. Šādā gadījumā autoruzraudzības uzticēšana citai personai nesasniegtu autoruzraudzības mērķi.
Tāpat tiek radīta strīdus situācija būvniecības ieceres īstenošanā, jo būvprojekta izstrādes laikā būvdarbu veicējs šajā būvniecības stadijā vēl nav zināms.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam pasūtītājam nav tiesību izslēgt pretendentu (potenciālo būvdarbu veicēju), ja tam ir saistība ar būvniecības ieceres projektētāju.
Ierosinām izteikt 11.2. punktu šādā redakcijā :
“11.2 Par būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli.
Priekšlikums izslēgt autoruzraudzību no minētās normas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Būvniecības likuma 192. panta sestajā daļā noteikts, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.
Grozījumos norādītais attiecībā uz būvuzraugu ir pretrunā Būvniecības likumā noteiktajam. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. No minētā izriet, ka atbildīgais būvuzraugs ir darba tiesiskajās attiecībās ar būvuzraudzības veicēju. Ja Būvniecības likums pieļauj būvuzraudzības veicēja saistību ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, secīgi arī atbildīgais būvuzraugs būs saistīts ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību.
Informējam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā ir Ekonomikas ministrijas vēstule Nr. 2.13.8.1-2/2018/1512, kurā Ekonomikas ministrija pauž, ka neatkarīgi no izvēlēta līguma veida (darba līgums vai būvuzraudzības veikšanas līgums) būvniecības ierosinātājs, kas vienlaikus būs arī būvdarbu veicējs, veiks samaksu par būvuzraudzības veikšanu – jebkurā gadījumā būvuzraudzības veicējs ir finansiāli atkarīgs no personas, kura vienlaikus ir būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs. Tādējādi no regulējuma gramatiskās interpretācijas viedokļa šādā situācijā, ir būtiski piesaistīt atbilstošas sfēras būvuzraugu. Samērojot sabiedrības un indivīda intereses, būvuzraudzības esamības nodrošināšana ir prioritāte pār formāla interešu konflikta neesamību.
Jāņem vērā, ka praksē pastāv ļoti bieži gadījumi, kad ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvuzraudzības veicējs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona, līdz ar to nebūs iespējams izpildīt grozījumu punktu attiecībā uz autoruzraugu un būvuzraugu.
Tādējādi lūdzam izvērtēt nepieciešamību iekļaut 11.2 punkta normā kā izņēmumu arī būvuzraudzību, gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona.
11.2 Par autoruzraugu, būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli .
Iebildums.
Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 103. punkts paredz, ka autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 107. punkts paredz, ka autoruzraugu norīko būvprojekta izstrādātājs. Normatīvie akti neaizliedz komersantam vienlaikus būt gan būvdarbu veicējam, gan būvprojekta izstrādātājam, no kā izriet, ka autoruzraugs būs saistīts ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību.
Grozījumos piedāvāto 11.2 punkta redakciju attiecībā uz autoruzraudzību būtu problemātiski saprātīgi piemērot gadījumos, kad būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona. Šādā gadījumā autoruzraudzības uzticēšana citai personai nesasniegtu autoruzraudzības mērķi.
Tāpat tiek radīta strīdus situācija būvniecības ieceres īstenošanā, jo būvprojekta izstrādes laikā būvdarbu veicējs šajā būvniecības stadijā vēl nav zināms.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam pasūtītājam nav tiesību izslēgt pretendentu (potenciālo būvdarbu veicēju), ja tam ir saistība ar būvniecības ieceres projektētāju.
Ierosinām izteikt 11.2. punktu šādā redakcijā :
“11.2 Par būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli.
Priekšlikums izslēgt autoruzraudzību no minētās normas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Būvniecības likuma 192. panta sestajā daļā noteikts, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.
Grozījumos norādītais attiecībā uz būvuzraugu ir pretrunā Būvniecības likumā noteiktajam. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. No minētā izriet, ka atbildīgais būvuzraugs ir darba tiesiskajās attiecībās ar būvuzraudzības veicēju. Ja Būvniecības likums pieļauj būvuzraudzības veicēja saistību ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, secīgi arī atbildīgais būvuzraugs būs saistīts ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību.
Informējam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā ir Ekonomikas ministrijas vēstule Nr. 2.13.8.1-2/2018/1512, kurā Ekonomikas ministrija pauž, ka neatkarīgi no izvēlēta līguma veida (darba līgums vai būvuzraudzības veikšanas līgums) būvniecības ierosinātājs, kas vienlaikus būs arī būvdarbu veicējs, veiks samaksu par būvuzraudzības veikšanu – jebkurā gadījumā būvuzraudzības veicējs ir finansiāli atkarīgs no personas, kura vienlaikus ir būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs. Tādējādi no regulējuma gramatiskās interpretācijas viedokļa šādā situācijā, ir būtiski piesaistīt atbilstošas sfēras būvuzraugu. Samērojot sabiedrības un indivīda intereses, būvuzraudzības esamības nodrošināšana ir prioritāte pār formāla interešu konflikta neesamību.
Jāņem vērā, ka praksē pastāv ļoti bieži gadījumi, kad ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvuzraudzības veicējs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona, līdz ar to nebūs iespējams izpildīt grozījumu punktu attiecībā uz autoruzraugu un būvuzraugu.
Tādējādi lūdzam izvērtēt nepieciešamību iekļaut 11.2 punkta normā kā izņēmumu arī būvuzraudzību, gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona.
14.11.2025. 14:34
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
3. Izteikt 38.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
38.6. izstrādājot būvprojektu esošai būvei vai tās daļai, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu;
Redakcija neatšķiras no jau spēkā esošās redakcijas
38.6. izstrādājot būvprojektu esošai būvei vai tās daļai, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veic vai pieprasa būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu;
Redakcija neatšķiras no jau spēkā esošās redakcijas
14.11.2025. 14:35
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
7. Papildināt ar 95.1 punktu šādā redakcijā:
95.1 Galvenais būvdarbu veicējs var iecelt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks ir tajā pašā darbības sfērā sertificēts būvspeciālists kā atbildīgais būvdarbu vadītājs. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ar vietnieku vienojas par pienākumu sadali, kurus fiksē būvdarbu žurnālā. Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību par būvdarbu vadību visā objektā, savukārt vietnieks ir līdzatbildīgs par būvdarbu vadību. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā īslaicīgas prombūtnes laikā, bet ne ilgāk kā 60 kalendāra dienas kalendāra gada laikā. Pieredze, kas iegūta, pildot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pienākumus, pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei.
Iebildums.
Fakts, ka atbildīgā būvdarba vadītāja vietnieks ir tajā pašā darbības sfērā sertificēts būvspeciālists kā atbildīgais būvdarbu vadītājs neapliecina, ka vietniekam ir tāda pati profesionālā darba pieredze kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš tika izvēlēts iepirkuma procedūrā.
Publisko iepirkumu likums pieļauj aizstāt iepirkumā norādīto speciālistu tikai ar tādu, kura kvalifikācija un pieredze ir tāda pati kāda tika prasīta atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumos minētajam, ja pasūtītāja saskaņota persona ir aizvietojusi atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā, tad šīs persona pieredze tiek pielīdzināta atbildīgā būvdarba vadītāja pieredzei iepirkumā, ja persona, šajā aizvietošanas posmā, ir veikusi līdzvērtīgus darbus, kādi ir noteikti konkrētā iepirkuma prasībās atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Nosakot 95.1 punkta normu, tiek noteikts, ka neatkarīgi, kādus darbus vietnieks ir veicis aizvietojot atbildīgo būvdarbu vadītāju, ir uzskatāms, ka tas atbilst iepirkumā minētajām atbildīgā būvdarbu vadītāja prasībām.
Priekšlikums salāgot minēto normu ar publiskā iepirkuma regulējumu vai pieprasīt Iepirkumu uzraudzības biroja viedokli, tajā skaitā, pieļaujot iespēju uz vietnieku attiecināt zemākas kvalifikācijas prasības kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam gadījumos, ja vietnieks būvdarbu laikā neaizvietos atbildīgo būvdarbu vadītāju.
95.1 Galvenais būvdarbu veicējs var iecelt atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks ir tajā pašā darbības sfērā sertificēts būvspeciālists kā atbildīgais būvdarbu vadītājs. Atbildīgais būvdarbu vadītājs ar vietnieku vienojas par pienākumu sadali, kurus fiksē būvdarbu žurnālā. Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību par būvdarbu vadību visā objektā, savukārt vietnieks ir līdzatbildīgs par būvdarbu vadību. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā īslaicīgas prombūtnes laikā, bet ne ilgāk kā 60 kalendāra dienas kalendāra gada laikā. Pieredze, kas iegūta, pildot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pienākumus, pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei.
Iebildums.
Fakts, ka atbildīgā būvdarba vadītāja vietnieks ir tajā pašā darbības sfērā sertificēts būvspeciālists kā atbildīgais būvdarbu vadītājs neapliecina, ka vietniekam ir tāda pati profesionālā darba pieredze kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš tika izvēlēts iepirkuma procedūrā.
Publisko iepirkumu likums pieļauj aizstāt iepirkumā norādīto speciālistu tikai ar tādu, kura kvalifikācija un pieredze ir tāda pati kāda tika prasīta atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumos minētajam, ja pasūtītāja saskaņota persona ir aizvietojusi atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā, tad šīs persona pieredze tiek pielīdzināta atbildīgā būvdarba vadītāja pieredzei iepirkumā, ja persona, šajā aizvietošanas posmā, ir veikusi līdzvērtīgus darbus, kādi ir noteikti konkrētā iepirkuma prasībās atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Nosakot 95.1 punkta normu, tiek noteikts, ka neatkarīgi, kādus darbus vietnieks ir veicis aizvietojot atbildīgo būvdarbu vadītāju, ir uzskatāms, ka tas atbilst iepirkumā minētajām atbildīgā būvdarbu vadītāja prasībām.
Priekšlikums salāgot minēto normu ar publiskā iepirkuma regulējumu vai pieprasīt Iepirkumu uzraudzības biroja viedokli, tajā skaitā, pieļaujot iespēju uz vietnieku attiecināt zemākas kvalifikācijas prasības kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam gadījumos, ja vietnieks būvdarbu laikā neaizvietos atbildīgo būvdarbu vadītāju.
14.11.2025. 14:35
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
8. Izteikt 114.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;
Iebildums.
Pēc teksta var saprast, ka tiek anulēts atbildīgā būvdarbu vadītāja un atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka sertifikāts. Tādi sertifikāti nav. Visiem būvdarbu vadītājiem ir būvprakses sertifikāti būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Prasība novērst norādījumu autoruzrauga noteiktajos termiņos ir nekorekta, jo autoruzraugs var noteikt nereālus termiņus, kas nav tehnoloģiski iespējami.
Ierosinām 114.6. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi būvprakses sertifikātus atbildīgajam būvdarbu vadītājam vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietniekam, veikt būvprakses sertifikātu apturēšanu vai anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti līdz objekta nodošanai ekspluatācijā;”
114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka būvprakses sertifikātu, tā anulēšanu vai apturēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;
Iebildums.
Pēc teksta var saprast, ka tiek anulēts atbildīgā būvdarbu vadītāja un atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka sertifikāts. Tādi sertifikāti nav. Visiem būvdarbu vadītājiem ir būvprakses sertifikāti būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Prasība novērst norādījumu autoruzrauga noteiktajos termiņos ir nekorekta, jo autoruzraugs var noteikt nereālus termiņus, kas nav tehnoloģiski iespējami.
Ierosinām 114.6. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“114.6. ierosināt institūcijai, kura izdevusi būvprakses sertifikātus atbildīgajam būvdarbu vadītājam vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietniekam, veikt būvprakses sertifikātu apturēšanu vai anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un pārkāpumu novēršanu nav izpildīti līdz objekta nodošanai ekspluatācijā;”
14.11.2025. 14:36
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
1) Iebildums.
Nav sniegts definējums apzīmējumam “neatkarīga”. Lūdzams skaidrot, vai tas ir līdzvērtīgs Būvniecības likumā noteiktajam vai jauns skaidrojums, kam nepieciešama definīcija.
2) Priekšlikums ierobežot atbildīgā būvdarbu vadītāja un tā vietnieka pienākumu sadali, nosakot galvenos pienākumus, kas veicami tikai atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Noteikt iespēju pasūtītājam (kā būvniecības ieceres iesniedzējam) noteikt atbildīgā būvdarbu vadītāja un tā vietnieka galveno pienākumu sadali iepirkuma līgumā.
3) Iebildums.
Pašreizējā redakcija paredz, ka atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pieredze ir pilnībā pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei, taču vienlaikus nosaka, ka vietnieks var aizvietot vadītāju un ne ilgāk par 60 kalendāra dienām gadā.
Tas rada pretrunu starp vietnieka iespējamo darbības ilgumu un piešķirto pieredzes vērtējumu, jo norma “var” nenozīmē, ka ir notikusi reāla un faktiska atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietošana. Attiecīgi vietnieks nevar uzkrāt pilnvērtīgu pieredzi kā atbildīgais būvdarbu vadītājs, ja viņš neveic atbildīgā vadītāja pienākumus vai veic tos īsu laika posmu attiecībā pret būvdarbu ilgumu.
Lai saglabātu kvalifikācijas un profesionālās atbildības principu samērīgumu, būtu nepieciešams precizēt kritērijus, kas nosaka, kad tieši vietnieka pieredze ir pielīdzināma pilnībā (piemēram, pēc darba apjoma, aizvietošanas ilguma vai pienākumu satura).
Nav sniegts definējums apzīmējumam “neatkarīga”. Lūdzams skaidrot, vai tas ir līdzvērtīgs Būvniecības likumā noteiktajam vai jauns skaidrojums, kam nepieciešama definīcija.
2) Priekšlikums ierobežot atbildīgā būvdarbu vadītāja un tā vietnieka pienākumu sadali, nosakot galvenos pienākumus, kas veicami tikai atbildīgajam būvdarbu vadītājam.
Noteikt iespēju pasūtītājam (kā būvniecības ieceres iesniedzējam) noteikt atbildīgā būvdarbu vadītāja un tā vietnieka galveno pienākumu sadali iepirkuma līgumā.
3) Iebildums.
Pašreizējā redakcija paredz, ka atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka pieredze ir pilnībā pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei, taču vienlaikus nosaka, ka vietnieks var aizvietot vadītāju un ne ilgāk par 60 kalendāra dienām gadā.
Tas rada pretrunu starp vietnieka iespējamo darbības ilgumu un piešķirto pieredzes vērtējumu, jo norma “var” nenozīmē, ka ir notikusi reāla un faktiska atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietošana. Attiecīgi vietnieks nevar uzkrāt pilnvērtīgu pieredzi kā atbildīgais būvdarbu vadītājs, ja viņš neveic atbildīgā vadītāja pienākumus vai veic tos īsu laika posmu attiecībā pret būvdarbu ilgumu.
Lai saglabātu kvalifikācijas un profesionālās atbildības principu samērīgumu, būtu nepieciešams precizēt kritērijus, kas nosaka, kad tieši vietnieka pieredze ir pielīdzināma pilnībā (piemēram, pēc darba apjoma, aizvietošanas ilguma vai pienākumu satura).
14.11.2025. 14:37
Edgars Treimanis - Edgars Treimanis
Iepazīstoties ar pievienoto Noteikumu grozijumu projektu un Anotāciju ir skaidrs par būvdarbu vadītāja vietnieka pozīciju, kā arī Ir nepieciešams nodrošināt objektīvu un caurskatāmu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, kurā tiek novērstas būvspeciālistu, kuri objektā veic kontroles vai uzraudzības funkcijas, iespējamās interešu konflikta situācijas. Paredzētajos noteikumu grozijumos, nav risināta praksē bieži novērota lieta, Būvdarbu vadītāja neatkarība no darba devēja komerciālajām interesēm, tādēļ ierosinu sekojošus priekšlikumus papildinot šo noteikumu projektu ar sekojošo:
Ierosinājumi:
101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:
101.3 vienpusēji atkāpties no līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvdarbu vadītājs vai tā vietnieks ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvdarbu veicējs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
Pamatojums:
Prakse ir pierādīts, ka būves uzraudzības un vadības funkciju objektīva un neatkarīga veikšana ir būtiska, lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, drošību un atbilstību normatīviem aktiem. Diemžēl esošā regulējuma nepilnības dažkārt ļauj uzņēmumiem vai būvuzraudzības speciālistiem atrast veidus, kā ietekmēt lēmumus, kas var novest pie neatbilstības vai kvalitātes problēmām.
Galvenie iemesli ir šādi:
Interešu konflikts: ja būvuzraudzības speciālistiem vai būvvadītājiem nav skaidru tiesību atkāpties no uzdevumiem, ir grūti objektīvi pildīt savus pienākumus, īpaši ja darba devējs vai būvdarbu veicējs vēlas uzlabot ekonomisko situāciju.
Profesionālās brīvības un neatkarības nodrošināšana: Pieredze rāda, ka speciālisti, kuri nevar vienpusēji atkāpties no darba līguma vai pienākuma pildīšanas, ir pakļauti neatbilstošai ietekmei un ir spiesti veikt darbības, kas pretrunā ar viņu profesionālo ētiku vai normatīvajiem aktiem.
Drošības un kvalitātes nodrošināšana: Izmaiņas būtu jāievieš, lai stiprinātu speciālistu spēju rīkoties neatkarīgi un garantētu, ka būvniecības procesa uzraudzība ir patiesa, objektīva un atbildīga.
Paredzētie grozījumi nodrošinās:
Skaidru un efektīvu tiesību aktu regulējumu, kas veicina būvspeciālistu neatkarību no darba devēja vai būvuzņēmuma interesēm.
Palielinātu būvniecības procesa uzticamību sabiedrībā, garantējot, ka objekta uzraudzība tiek veikta tikai profesionāļu un neatkarīgu būvspeciālistu vadībā.
Samazinātos negodīgas prakses vai interešu konfliktiem radušos risku, kas ir kritiski drošības un kvalitātes nodrošināšanai būvniecībā.
Piekrītu arī izteikušai personai- Rihards Ābols būvspeciālista izteiktajam viedoklim.
Ierosinājumi:
101. Atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir tiesības:
101.3 vienpusēji atkāpties no līguma vai atteikties no pienākuma pildīšanas (ja būvdarbu vadītājs vai tā vietnieks ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi vai biroju, ja būvdarbu veicējs pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
Pamatojums:
Prakse ir pierādīts, ka būves uzraudzības un vadības funkciju objektīva un neatkarīga veikšana ir būtiska, lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, drošību un atbilstību normatīviem aktiem. Diemžēl esošā regulējuma nepilnības dažkārt ļauj uzņēmumiem vai būvuzraudzības speciālistiem atrast veidus, kā ietekmēt lēmumus, kas var novest pie neatbilstības vai kvalitātes problēmām.
Galvenie iemesli ir šādi:
Interešu konflikts: ja būvuzraudzības speciālistiem vai būvvadītājiem nav skaidru tiesību atkāpties no uzdevumiem, ir grūti objektīvi pildīt savus pienākumus, īpaši ja darba devējs vai būvdarbu veicējs vēlas uzlabot ekonomisko situāciju.
Profesionālās brīvības un neatkarības nodrošināšana: Pieredze rāda, ka speciālisti, kuri nevar vienpusēji atkāpties no darba līguma vai pienākuma pildīšanas, ir pakļauti neatbilstošai ietekmei un ir spiesti veikt darbības, kas pretrunā ar viņu profesionālo ētiku vai normatīvajiem aktiem.
Drošības un kvalitātes nodrošināšana: Izmaiņas būtu jāievieš, lai stiprinātu speciālistu spēju rīkoties neatkarīgi un garantētu, ka būvniecības procesa uzraudzība ir patiesa, objektīva un atbildīga.
Paredzētie grozījumi nodrošinās:
Skaidru un efektīvu tiesību aktu regulējumu, kas veicina būvspeciālistu neatkarību no darba devēja vai būvuzņēmuma interesēm.
Palielinātu būvniecības procesa uzticamību sabiedrībā, garantējot, ka objekta uzraudzība tiek veikta tikai profesionāļu un neatkarīgu būvspeciālistu vadībā.
Samazinātos negodīgas prakses vai interešu konfliktiem radušos risku, kas ir kritiski drošības un kvalitātes nodrošināšanai būvniecībā.
Piekrītu arī izteikušai personai- Rihards Ābols būvspeciālista izteiktajam viedoklim.
14.11.2025. 22:30
Atlasīti 8 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25