Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Projekts izstrādāts, lai risinātu šādas problēmas:
1)Šobrīd pamatizglītības standarts neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās pamatizglītības programmu. Līdz ar to ir nepieciešams regulējums, kas izglītības iestādei, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, dotu iespēju integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.
2)Izglītojamiem, kuri izmantos Izglītības likumā noteiktās tiesības un atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, būs jāuzsāk izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguve, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa, un jāiegūst snieguma vērtējums par visiem pamatizglītības standarta mācību satura valodu jomā (svešvalodā) paredzētajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Lai gan šobrīd pamatizglītības standarts paredz izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi, tomēr neparedz sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
3)Mācību priekšmetā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ilgstoši un būtiski ir ierobežota fiziskā aktivitāte (sākot no viena semestra līdz vienam mācību gadam), mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja pamatizglītības standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Lai gan šobrīd pamatizglītības standarts paredz izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi, tomēr neparedz sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
4)Nepieciešams papildināt pamatizglītības standartu, nosakot izglītības iestādēm pienākumu patstāvīgi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā izglītojamais ar speciālajām vajadzībām mācību gada laikā var uzlabot iegūto vērtējumu.
5)Nepieciešams novērst pamatizglītības standarta 27.8 un 27.9 punktā (stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra) un Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā (stājās spēkā 2024. gada 22. maijā) ietvertā tiesiskā regulējuma saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu dublēšanos.
6)Lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm pielāgot mācību procesu izglītojamiem, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un ar atšķirīgu otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeni uzsāks citas izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās otrās svešvalodas apguvi, vai arī mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā pieļaujamos gadījumus klašu izglītojamo apvienošanai konkrētu mācību priekšmetu apguvei.
7)Lai nostiprinātu praksē izveidojušās situācijas un arī lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm patstāvīgi pielāgot mācību procesu speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā ietverto regulējumu par minēto izglītojamo dalīšanu un apvienošanu grupās mācību priekšmetu apguvei.
1)Šobrīd pamatizglītības standarts neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās pamatizglītības programmu. Līdz ar to ir nepieciešams regulējums, kas izglītības iestādei, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, dotu iespēju integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.
2)Izglītojamiem, kuri izmantos Izglītības likumā noteiktās tiesības un atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, būs jāuzsāk izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās citas otrās svešvalodas apguve, neatkarīgi no viņu konkrētās otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeņa, un jāiegūst snieguma vērtējums par visiem pamatizglītības standarta mācību satura valodu jomā (svešvalodā) paredzētajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Lai gan šobrīd pamatizglītības standarts paredz izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi, tomēr neparedz sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
3)Mācību priekšmetā “Sports un veselība” praksē izveidojušos situāciju izvērtējums liecina, ka izglītojamiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ilgstoši un būtiski ir ierobežota fiziskā aktivitāte (sākot no viena semestra līdz vienam mācību gadam), mācību procesā ir nepieciešama individuāla pieeja pamatizglītības standartā noteikto sasniedzamo rezultātu pielāgošanai un vērtēšanai. Lai gan šobrīd pamatizglītības standarts paredz izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi, tomēr neparedz sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un mācību snieguma vērtēšanu atbilstoši viņam individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
4)Nepieciešams papildināt pamatizglītības standartu, nosakot izglītības iestādēm pienākumu patstāvīgi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā izglītojamais ar speciālajām vajadzībām mācību gada laikā var uzlabot iegūto vērtējumu.
5)Nepieciešams novērst pamatizglītības standarta 27.8 un 27.9 punktā (stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra) un Izglītības likuma pārejas noteikumu 117. un 118. punktā (stājās spēkā 2024. gada 22. maijā) ietvertā tiesiskā regulējuma saistībā ar izglītības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju izglītojamam turpināt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām, un apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norādāmo vērtējumu dublēšanos.
6)Lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm pielāgot mācību procesu izglītojamiem, kas atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumos noteiktajam atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un ar atšķirīgu otrās svešvalodas priekšzināšanu līmeni uzsāks citas izglītības iestādes dibinātāja sadarbībā ar izglītības iestādi piedāvātās otrās svešvalodas apguvi, vai arī mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvi nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā pieļaujamos gadījumus klašu izglītojamo apvienošanai konkrētu mācību priekšmetu apguvei.
7)Lai nostiprinātu praksē izveidojušās situācijas un arī lai nodrošinātu iespēju izglītības iestādēm patstāvīgi pielāgot mācību procesu speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, nepieciešams precizēt pamatizglītības standartā ietverto regulējumu par minēto izglītojamo dalīšanu un apvienošanu grupās mācību priekšmetu apguvei.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē valsts ģimnāzijas var integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, pilnveidot regulējumu valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās saistībā ar sasniedzamo rezultātu pielāgošanu un vērtēšanu izglītojamam izstrādātā individuālā izglītības programmas apguves plāna gadījumā, kā arī noteikt izglītības iestādei pienākumu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā paredzēt, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot sniegumu mācību gada laikā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.08.2024. - 22.08.2024.
Informācija
Informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem nepieciešama projekta pilnveidei
Fiziskās personas
- Izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības programmas, to skaitā ģimnāziju, izglītojamie un pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
Izglītojamie varēs integrēti apgūt vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process un izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās, kā arī paredzēta iespēja vērtējumu uzlabošanai mācību gada laikā izglītojamiem ar specialajām vajadzībām – valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumiem.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, to skaitā ģimnāzijas
Skaidrojums un ietekme
Varēs integrēti īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu, tiks pilnveidots mācību process valodu, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. Izglītības iestādes izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteiks, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var uzlabot sniegumu mācību gada laikā.
Sagatavoja
Ivars Zemļanskis (VISC)
Atbildīgā persona
Inita Juhņēviča (IZM)
Izsludināšanas datums
09.08.2024. 08:19
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs
"Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" plānotā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības ieviešana izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (8. un 9.pielikumi) ir uzskatāma par problemātisku, jo tā neatbilst izglītojamo izglītības mērķiem, tā var neprecīzi novērtēt viņu spējas un negatīvi ietekmē viņu motivāciju un pašvērtējumu. Turklāt summatīvās vērtēšanas resursietilpīgais raksturs apvienojumā ar elastības trūkumu vēl vairāk akcentē problēmas, kas saistītas ar šāda veida vērtēšanas ieviešanu tādā veidā, kas patiešām sniedz kādu labumu pašiem skolēniem.
Aktuālās starptautiskā statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-10) un Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (DSM-V ) intelektuālo attīstības traucējumu diagnostiskie kritēriji ir zemas kognitīvas spējas, t.i., spriešana, plānošana, problēmu risināšana, abstrakta domāšana un mācīšanas spējas. Tāpēc izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem nespēj sasniegt summatīvā vērtējuma augstākos kritērijus.
Priekšlikums: izveidot darba grupu, iesaistot izglītības iestāžu speciālistus, lai pilnveidotu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Aktuālās starptautiskā statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-10) un Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (DSM-V ) intelektuālo attīstības traucējumu diagnostiskie kritēriji ir zemas kognitīvas spējas, t.i., spriešana, plānošana, problēmu risināšana, abstrakta domāšana un mācīšanas spējas. Tāpēc izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem nespēj sasniegt summatīvā vērtējuma augstākos kritērijus.
Priekšlikums: izveidot darba grupu, iesaistot izglītības iestāžu speciālistus, lai pilnveidotu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
21.08.2024. 08:57
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25