Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ārstniecības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā Nr. 1-12/9 “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” uzskaitīti vairāki konstatētie trūkumi pakalpojumu nodrošinājumā nepilngadīgajiem ar atkarības problēmām, vienlaikus uzdodot atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām līdz 2025. gada 1. martam informēt par paveikto un plānoto.
Pamatojoties uz Ministru prezidentes 2024. gada 8. jūlija rezolūciju, lai risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu un darbības koordināciju, 2024. gada 6. augustā norisinājās Veselības ministrijas organizētā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā lemts, ka optimālākais formāts turpmākai pakalpojumu attīstības virzībai ir organizējams divos starpinstitucionālos līmeņos, tādējādi Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Vienlaikus, Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu. Tieslietu ministrija informējusi, ka Tieslietu Padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Tādējādi Tieslietu ministrija ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Pamatojoties uz Ministru prezidentes 2024. gada 8. jūlija rezolūciju, lai risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu un darbības koordināciju, 2024. gada 6. augustā norisinājās Veselības ministrijas organizētā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā lemts, ka optimālākais formāts turpmākai pakalpojumu attīstības virzībai ir organizējams divos starpinstitucionālos līmeņos, tādējādi Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Vienlaikus, Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusi uzmanību uz to, ka esošā Ārstniecības likuma 68. panta piecpadsmitās daļas redakcija nenodrošina nekavējošu sūdzību pārskatīšanas procesu. Tieslietu ministrija informējusi, ka Tieslietu Padomes diskusijās ir izskanējusi nepieciešamība izslēgt no normatīvajiem aktiem tiesas priekšsēdētāja kompetences, kas saistītas ar tiesneša pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Tādējādi Tieslietu ministrija ir aicinājusi vienlaikus ar grozījumiem Ārstniecības likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā par sūdzības un protesta izskatīšanas termiņu virzīt arī grozījumus, kas nosaka, ka sūdzību vai protestu par tiesneša lēmumu izskata augstākas instances tiesa, nevis tiesu priekšsēdētājs.
Mērķa apraksts
Lai novērstu situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļautu, ka attiecībā uz bērniem, kuriem radušies veselības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips nevis bērna labāko interešu prioritātes princips, nepieciešams veikt grozījumus Ārstniecības likuma X nodaļā, kā arī sūdzības vai protesta izskatīšanas kārtību, saīsinot tās termiņu - 5 dienas no iesniegšanas.
Politikas jomas
Sabiedrības veselība; Veselības aprūpe
Teritorija
-
Norises laiks
27.01.2025. - 10.02.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas nodrošināšana atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Liene Gundare (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
27.01.2025. 10:23
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Arveds Apinis - Ārsts
Labdien! Esmu ārsts, Latvijas Ārstu biedrības biedrs. Latvijas Ārstu biedrības biedru pilnsapulces viedoklis šajā jautājumā nav bijis. Viedokli par narkotiku dekriminalizāciju ir sniegusi biedrības priekšsēdātāja vienpersoniski. Rosināt izmaiņas krimināllikumā no Ārstu biedrības puses uzskatu varēja aicināt tikai biedru pilnsapulce. Jautājumi ārstu vidū plaši nav diskutēti. Krimināllikums nav vainīgs pie narkomānu nāvēm.Nevienam palīdzība netiek atteikta. Nevienu nepilngadīgu narkomānu par narkotiku lietošanu cietumā neliek. Kriminālsods ir arī naudassods, uzraudzība. Kriminālatbildība ir tikai pēc atkārtotas narkotiku lietošanas. Krimināllikums paredzēja mehānismu piespiedu ārstēšanai - kā kriminālsoda veidu. Esmu novērojis, ka sabiedrībā alkohols tiek aizstāts ar narkotiskām vielām. Narkotikas noteikt ikdienā nav vienkārši. Es uzskatu, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija jauniešu vidū, narkotiku lietošanu tikai pastiprinās. Grozījumi Ārstniecības likumā paredz piespiedu ārstēšanu vērtēt un organizēt pašām ārstniecības iestādēm, kur nokļuvis narkotisko vielu lietotājs. Ārstniecības iestādēm būs pašām jārisina tiesiskie jautājumi. Es uzskatu, ka mediķiem un ārstniecības iestādēm tiesiskie jautājumi nav jārisina. Es neredzu pamatu kriminālatbildības atcelšanai un izmaiņām ārstniecības likumā. Par to ir plaši jādiskutē un jāpieņem pareizs saprotams lēmums. Es balsoju pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū un pret izmaiņām Ārstniecības likumā šai sakarā.
29.01.2025. 00:01
Andris Grīnbergs
Labdien! Es balsoju pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū un pret izmaiņām Ārstniecības likumā šai sakarā. Mums nevajag uz ielām vēl vairāk no narkotikām apdullušus jauniešus.
Andris Grīnbergs
Andris Grīnbergs
29.01.2025. 08:46
Andris Grīnbergs
Labdien! Es balsoju pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū un pret izmaiņām Ārstniecības likumā šai sakarā.
Andris Grīnbergs
Andris Grīnbergs
29.01.2025. 09:12
Andris Grīnbergs
Labdien! Es balsoju pret narkotiku lietošanas dekriminalizāciju jauniešu vidū un pret izmaiņām Ārstniecības likumā šai sakarā.
Andris Grīnbergs
Andris Grīnbergs
29.01.2025. 10:34
Fiziska persona
KATEGORISKI PRET! NEUZSKATU, KA NEPIECIEŠAMS MALT UZ RIŅĶI GAN ACĪMREDZAMUS, GAN SPECIFISKĀK PAMATOTUS ARGUMENTUS. TIE IR PIEEJAMI UZ KATRA SOĻA, JA IR VĒLME NEVIS IZSTUMT CAURI NELIETĪBU, BET GODĪGI IZSVĒRT NOPIETNU LĒMUMU UN TĀ SEKAS ILGTERMIŅĀ!
03.02.2025. 16:26
Andrejs Červoņecs - Andrejs Červoņecs
Esmu PRĒT dekriminalizācijas.
Narkotikas lietošanas dekriminalizācija noņems pēdējo barjeru lai "tikai izmēģināt" jo par to "nekas nebūs".
Ar to narkotikas lietotājus skaits tikai palielināsies!
Narkotikas lietošanas dekriminalizācija noņems pēdējo barjeru lai "tikai izmēģināt" jo par to "nekas nebūs".
Ar to narkotikas lietotājus skaits tikai palielināsies!
03.02.2025. 16:31
Pāvels Jegorovs
Plānotā likuma izmaiņa, kas paredz narkotisko vielu aprites dekriminalizēšanu nepilngadīgajiem, manuprāt, ir nopietns risks gan jauniešu drošībai, gan sabiedrībai kopumā. Es esmu kategoriski pret šo priekšlikumu vairāku būtisku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
Pirmkārt, narkotiku pieejamības atvieglošana jauniešiem var radīt milzīgas sekas nākotnei. Psiholoģiski un fizioloģiski nepilngadīgie vēl attīstās, un jebkura vielu lietošana var neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu attīstību, kognitīvās spējas un emocionālo stabilitāti. Valsts uzdevums ir aizsargāt jauniešus, nevis atvieglot apstākļus, kas var novest pie atkarībām.
Otrkārt, dekriminalizācija de facto normalizē narkotiku lietošanu, kas var novest pie plašākas izplatības skolās un jauniešu vidū. Tā vietā, lai mazinātu problēmu, šis likums varētu radīt vidi, kur narkotiku lietošana kļūst par normu, nevis izņēmumu. Tas ir tiešs apdraudējums gan jauniešu fiziskajai, gan mentālajai veselībai.
Treškārt, jebkādi sodi par narkotisko vielu apriti nepilngadīgo vidū ir jāpiemēro adekvāti un mērķtiecīgi, lai novērstu atkārtotu iesaisti šādās darbībās. Sodam nevajadzētu būt tikai represīvam, bet tam ir jābūt arī preventīvam – nodrošinot izglītību, rehabilitāciju un atbalsta mehānismus tiem jauniešiem, kas jau ir iesaistīti narkotisko vielu lietošanā vai izplatībā.
Narkotiku aprite jauniešu vidū ir nopietna sociāla problēma, kas prasa stingru rīcību, nevis mīkstinātus likumus. Tāpēc es uzskatu, ka dekriminalizācija šajā jautājumā nav pieļaujama – tā vietā ir jāpastiprina preventīvie pasākumi, jānodrošina atbilstoši sodi izplatītājiem un jāveicina veselīga, atbildīga vide jauniešu vidū.
04.02.2025. 11:49
Irina Volkova - SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
[1] Iebildums:
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka ārsts ir reglamentēta profesija.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 27. pantam ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, nosaka Ministru kabinets (turpmāk - MK).
MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”:
- 223. punkts nosaka, ka psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte. Lai veiktu ārstniecisko darbību, psihiatram ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
1) ar alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu saistītu psihisku un uzvedības traucējumu diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija psihiatram nepieciešamā apjomā, ko nosaka Latvijas Psihiatru asociācija (225.12. punkts);
2) profesionālās darbības juridiskie pamati, tai skaitā par psihiatrisko ārstēšanu un rehabilitāciju pacientiem, kuriem ar tiesas lēmumu noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis (225.16. punkts).
- 489. punkts nosaka, ka atkarību psihiatrs ir ārsta papildspecialitāte.
- 491. punkts nosaka, ka atkarību psihiatra kompetencē ir veikt atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, nikotīna, spēļu atkarības) profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) ir lielākā V līmeņa, daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā. Taču tā ar esošajiem resursiem nevar nodrošināt šādu likumprojektā noteikto prasību izpildi:
- izvērtēt atkarību izraisošās vielas lietošanas riskus nepilngadīgā veselībai un dzīvībai, kā arī sociālos riskus, kas var ietekmēt ārstēšanas rezultātu;
- lemt par tālākās ārstēšanas nepieciešamību un gaitu – pieņemt lēmumu par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā;
- nepilngadīgā transportēšana uz pakalpojumu saņemšanas vietu atbilstoši tiesas apstiprinātajam ārstniecības iestādes lēmumam par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā.
RAKUS uzskata, ka likumprojektā minētās darbības var tikt izpildītas vienīgi gadījumā, ja ārstniecības iestādei tiek piešķirti papildu finanšu resursi psihiatru un atkarību psihiatru piesaistei diennakts režīmā, atbilstošas infrastruktūras izveidei (piemēram, ārstu kabineti, attiecīgi aprīkotas palātas), administratīvo fukciju nodrošināšanai (lēmuma nosūtīšanai tiesai, saziņai ar tiesībsargājošām iestādēm), kā arī transportēšanas procesa nodrošināšanai (transports, personāls). Jānorāda, ka šobrīd RAKUS nav nodarbināti psihiatri vai atkarību psihiatri, tādējādi RAKUS nav iespējams šobrīd nodrošināt lēmuma pieņemšanu par nepilngadīgā obligāto piespiedu ārstēšanu. Lai arī RAKUS darbība nav saistīta ar nepilngadīgo ārstēšanu, tomēr šādi pacienti aptuveni reizi nedēļā tiek nogādāti RAKUS. Tādējādi uzliekot šādu pienākumu stacionārajām ārstniecības iestādēm šāds finansējums ir paredzams ne tikai tiesai, bet arī stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas faktiski nodrošinās šāda procesa turpmāku koordināciju.
[2] Iebildums:
Likumprojektā nav minēta stacionārās ārstniecības iestādes rīcība gadījumos, kad nepilngadīgā persona labprātīgi piekrīt narkoloģiskajai ārstēšanai stacionārā.
[3] Priekšlikumi:
1) Pēc nepilngadīgā veselības stāvokļa stabilizācijas, stacionārā ārstniecības iestāde piesaista Valsts policiju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, kuri pārved nepilngadīgo uz citu ārstniecības iestādi obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai.
2) Lēmumu par obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā pieņem attiecīgās ārstniecības iestādes psihiatri vai atkarību psihiatri. Paredzēt ārstniecības iestādes rīcību, ja ārstniecības iestādē šādi psihiatri vai atkarību psihiatri nav nodarbināti.
3) Paredzēt likumprojektā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm papildu finansējumu likumprojektā noteikto prasību izpildei.
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka ārsts ir reglamentēta profesija.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 27. pantam ārstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, nosaka Ministru kabinets (turpmāk - MK).
MK 24.09.2024. noteikumu Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”:
- 223. punkts nosaka, ka psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte. Lai veiktu ārstniecisko darbību, psihiatram ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:
1) ar alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu saistītu psihisku un uzvedības traucējumu diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija psihiatram nepieciešamā apjomā, ko nosaka Latvijas Psihiatru asociācija (225.12. punkts);
2) profesionālās darbības juridiskie pamati, tai skaitā par psihiatrisko ārstēšanu un rehabilitāciju pacientiem, kuriem ar tiesas lēmumu noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis (225.16. punkts).
- 489. punkts nosaka, ka atkarību psihiatrs ir ārsta papildspecialitāte.
- 491. punkts nosaka, ka atkarību psihiatra kompetencē ir veikt atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, nikotīna, spēļu atkarības) profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) ir lielākā V līmeņa, daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā. Taču tā ar esošajiem resursiem nevar nodrošināt šādu likumprojektā noteikto prasību izpildi:
- izvērtēt atkarību izraisošās vielas lietošanas riskus nepilngadīgā veselībai un dzīvībai, kā arī sociālos riskus, kas var ietekmēt ārstēšanas rezultātu;
- lemt par tālākās ārstēšanas nepieciešamību un gaitu – pieņemt lēmumu par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā;
- nepilngadīgā transportēšana uz pakalpojumu saņemšanas vietu atbilstoši tiesas apstiprinātajam ārstniecības iestādes lēmumam par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā.
RAKUS uzskata, ka likumprojektā minētās darbības var tikt izpildītas vienīgi gadījumā, ja ārstniecības iestādei tiek piešķirti papildu finanšu resursi psihiatru un atkarību psihiatru piesaistei diennakts režīmā, atbilstošas infrastruktūras izveidei (piemēram, ārstu kabineti, attiecīgi aprīkotas palātas), administratīvo fukciju nodrošināšanai (lēmuma nosūtīšanai tiesai, saziņai ar tiesībsargājošām iestādēm), kā arī transportēšanas procesa nodrošināšanai (transports, personāls). Jānorāda, ka šobrīd RAKUS nav nodarbināti psihiatri vai atkarību psihiatri, tādējādi RAKUS nav iespējams šobrīd nodrošināt lēmuma pieņemšanu par nepilngadīgā obligāto piespiedu ārstēšanu. Lai arī RAKUS darbība nav saistīta ar nepilngadīgo ārstēšanu, tomēr šādi pacienti aptuveni reizi nedēļā tiek nogādāti RAKUS. Tādējādi uzliekot šādu pienākumu stacionārajām ārstniecības iestādēm šāds finansējums ir paredzams ne tikai tiesai, bet arī stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas faktiski nodrošinās šāda procesa turpmāku koordināciju.
[2] Iebildums:
Likumprojektā nav minēta stacionārās ārstniecības iestādes rīcība gadījumos, kad nepilngadīgā persona labprātīgi piekrīt narkoloģiskajai ārstēšanai stacionārā.
[3] Priekšlikumi:
1) Pēc nepilngadīgā veselības stāvokļa stabilizācijas, stacionārā ārstniecības iestāde piesaista Valsts policiju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, kuri pārved nepilngadīgo uz citu ārstniecības iestādi obligātajai narkoloģiskajai ārstēšanai.
2) Lēmumu par obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā pieņem attiecīgās ārstniecības iestādes psihiatri vai atkarību psihiatri. Paredzēt ārstniecības iestādes rīcību, ja ārstniecības iestādē šādi psihiatri vai atkarību psihiatri nav nodarbināti.
3) Paredzēt likumprojektā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm papildu finansējumu likumprojektā noteikto prasību izpildei.
07.02.2025. 15:38
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu Nr.25-TA-20 “Grozījumi Ārstniecības likumā” tiek izteikti šādi iebildumi.
1. piedāvātā 64.1 panta redakcija paredz ieviest jaunu terminu “apreibinošu vielu ietekme”. Likumā būtu sniedzams skaidrojums vai izdarāma atsauce uz citu normatīvo aktu, lai noteiktu, kādas vielas ir uzskatāmas par apreibinošām (vai tās ir narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai vēl kādas vielas) un to, kādā veidā ir nosakāma ietekme. Ietekmes noteikšana jo īpaši ir būtiska, jo atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”29.punktam pastāv vairāki stāvokļi attiecībā no vielu koncentrācijas vai iedarbības smaguma.
2. piedāvātā 64.1 panta redakcija paredz jaunu normu “2) pieņemot lēmumu par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā, lēmumu kopā ar ārstniecības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato nepilngadīgā obligātās narkoloģiskās ārstēšanas nepieciešamību, izmantojot elektroniskos sakarus, nekavējoties nosūta rajona (pilsētas) tiesai (atbilstoši ārstniecības iestādes atrašanās vietai) apstiprināšanai.”.
No likumprojekta un tā anotācijas nav skaidrs, kāda procesa ietvaros tas tiks darīts, proti, vai tas paredz jauna procesa veida izstrādi (par to neliecina anotācija, jo nav ziņu par saistītajiem projektiem), vai tas tiks darīts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Tiek pausts uzskats, ka minētais papildinājums nav iespējams bez grozījumu izdarīšanas citos normatīvajos aktos.
3. Anotācijā jāprecizē Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, kas šobrīd norādīts 0,00 euro. Turklāt anotācija būtu papildināma ar statistikas datiem, jo šobrīd nav skaidrs, kā ir aprēķināts potenciālais gadījumu skaits.
4. Skatot šos grozījumus kopsakarā ar izstrādātajiem grozījumiem citos normatīvajos aktos (Projekta ID/ 24-TA-1808 “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”) , būtu sākotnēji jāizvērtē viss Ārstniecības likuma X nodaļas “Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimību ārstniecība” saturs.
5. Šāda veida grozījumi būtu atbalstāmi vien tad, ja tiktu uzlabota to kvalitāte, izvērtēti papildus veicamie grozījumi, kā arī būtu sagatavota institucionālā bāze, proti, ka slimnīcas būtu gatavas veikt to, ko paredzēts noteikt ar šiem grozījumiem.
6.Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.4. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.
Ņemot vērā minēto, tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga un Ģenerālprokuratūras viedokļi un vēstules, kas minēti anotācijā (ja tie ir publicēti, piemēram Tiesībsarga dokumenti, norādīt to atrašanās vietu tiešsaistē).
Tāpat, attiecībā uz analizēto likumprojektu tiek minēts, ka Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Ņemot vērā tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Rīkojums Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”; Darba grupu diskusiju, sēžu, tikšanos, sanāksmju un citu darba veidu darba kārtības, protokoli, audioieraksti.
Minētie materiāli ir padarāmi publiski pieejami tiešsaistē, informējot Sabiedrības līdzdalībā iesaistītos par to atrašanās vietu.
1. piedāvātā 64.1 panta redakcija paredz ieviest jaunu terminu “apreibinošu vielu ietekme”. Likumā būtu sniedzams skaidrojums vai izdarāma atsauce uz citu normatīvo aktu, lai noteiktu, kādas vielas ir uzskatāmas par apreibinošām (vai tās ir narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai vēl kādas vielas) un to, kādā veidā ir nosakāma ietekme. Ietekmes noteikšana jo īpaši ir būtiska, jo atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”29.punktam pastāv vairāki stāvokļi attiecībā no vielu koncentrācijas vai iedarbības smaguma.
2. piedāvātā 64.1 panta redakcija paredz jaunu normu “2) pieņemot lēmumu par nepilngadīgā obligāto narkoloģisko ārstēšanu stacionārā, lēmumu kopā ar ārstniecības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato nepilngadīgā obligātās narkoloģiskās ārstēšanas nepieciešamību, izmantojot elektroniskos sakarus, nekavējoties nosūta rajona (pilsētas) tiesai (atbilstoši ārstniecības iestādes atrašanās vietai) apstiprināšanai.”.
No likumprojekta un tā anotācijas nav skaidrs, kāda procesa ietvaros tas tiks darīts, proti, vai tas paredz jauna procesa veida izstrādi (par to neliecina anotācija, jo nav ziņu par saistītajiem projektiem), vai tas tiks darīts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Tiek pausts uzskats, ka minētais papildinājums nav iespējams bez grozījumu izdarīšanas citos normatīvajos aktos.
3. Anotācijā jāprecizē Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, kas šobrīd norādīts 0,00 euro. Turklāt anotācija būtu papildināma ar statistikas datiem, jo šobrīd nav skaidrs, kā ir aprēķināts potenciālais gadījumu skaits.
4. Skatot šos grozījumus kopsakarā ar izstrādātajiem grozījumiem citos normatīvajos aktos (Projekta ID/ 24-TA-1808 “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”) , būtu sākotnēji jāizvērtē viss Ārstniecības likuma X nodaļas “Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimību ārstniecība” saturs.
5. Šāda veida grozījumi būtu atbalstāmi vien tad, ja tiktu uzlabota to kvalitāte, izvērtēti papildus veicamie grozījumi, kā arī būtu sagatavota institucionālā bāze, proti, ka slimnīcas būtu gatavas veikt to, ko paredzēts noteikt ar šiem grozījumiem.
6.Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.4. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.
Ņemot vērā minēto, tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Latvijas zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga un Ģenerālprokuratūras viedokļi un vēstules, kas minēti anotācijā (ja tie ir publicēti, piemēram Tiesībsarga dokumenti, norādīt to atrašanās vietu tiešsaistē).
Tāpat, attiecībā uz analizēto likumprojektu tiek minēts, ka Veselības ministrija 2024. gada 23. augustā izdeva rīkojumu Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”, izveidojot starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai un iepriekšminētās darba grupas ekspertu apakšgrupu. Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" X nodaļā ietvertās normas tikušas izdiskutētas minētajās darba grupās.
Ņemot vērā tiek pieprasīta šādas informācijas publiskošana: Rīkojums Nr. 01-01.1/139 “Par darba grupas atkarību izplatības mazināšanas pilnveidošanai izveidi”; Darba grupu diskusiju, sēžu, tikšanos, sanāksmju un citu darba veidu darba kārtības, protokoli, audioieraksti.
Minētie materiāli ir padarāmi publiski pieejami tiešsaistē, informējot Sabiedrības līdzdalībā iesaistītos par to atrašanās vietu.
10.02.2025. 20:07
Atlasīti 9 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25