Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumi neparedz ne konsīlija slēdziena, ne operācijas apraksta iesniegšanu un pieejamību vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā; E-veselības sistēma pieejama www.eveseliba.gov.lv).
Noteikumi nenosaka, kādi dati no E-veselības sistēmas tiek nodoti Nacionālajam veselības dienestam.
Noteikumos nav noteikts, ka Noteikumu 3. pielikumā iekļautais medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze" E-veselības sistēmā jāiesniedz arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm.
Noteikumi nenosaka, kādi dati no E-veselības sistēmas tiek nodoti Nacionālajam veselības dienestam.
Noteikumos nav noteikts, ka Noteikumu 3. pielikumā iekļautais medicīniskais dokuments "Izraksts-epikrīze" E-veselības sistēmā jāiesniedz arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm.
Mērķa apraksts
Grozījumi izstrādāti, lai
1. noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – E-veselības sistēma) konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus, E-veselības sistēmā iekļaujamo informāciju par konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu;
2. noteiktu, kādus E-veselības sistēmā iekļautos datus ir tiesības apstrādāt Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk - Dienests);
3. noteiktu, ka noteikumu 3.pielikumā minētais dokuments "Izraksts-epikrīze" attiecas arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm.
1. noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestādes iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – E-veselības sistēma) konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus, E-veselības sistēmā iekļaujamo informāciju par konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu;
2. noteiktu, kādus E-veselības sistēmā iekļautos datus ir tiesības apstrādāt Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk - Dienests);
3. noteiktu, ka noteikumu 3.pielikumā minētais dokuments "Izraksts-epikrīze" attiecas arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm.
Politikas jomas
Datu pārvaldības politika; Veselības aprūpe
Teritorija
-
Norises laiks
06.03.2026. - 20.03.2026.
Informācija
Skatīt anotāciju.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visi Latvijas iedzīvotāji
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ārstniecības iestādes, tās pārstāvošās nevalstiskās organizācijas
Sagatavoja
Laura Boltāne (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
06.03.2026. 18:07
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Lūdzu veikt šādus labojumus Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” un izstrādātajā e-veselība sistēmā:
1. Ierobežot vai atteikties no zāļu aizvietošanas – izvērtēt, vai visu zāļu aizvietošana nelabvēlīgi neietekmē pacienta veselību (piem., hormonu gadījumā, iespējamas atšķirīgas organisma reakcijas gadījumā vai atšķirīgu blakusparādību vai risku dēļ), kā arī nerada papildu slogu veselības aprūpes sistēmai, ja pacientam atkārtoti jāvēršas pie speciālista nomainīto zāļu dēļ. Ja zāles ir izrakstījis speciālists, nevis ģimenes ārsts, tad laika periods no negatīvas pacienta reakcijas uz zāļu maiņu līdz nokļūšanai pie speciālista var būt garš, jo nav paredzēta atsevišķa pieraksta rinda nozīmētās ārstēšanas pielāgošanai.
2. Izvērtēt, balstoties uz datiem, vai e-receptēm noteiktais termiņš, piem., hronisku slimību gadījumā, ir atbilstošs un nerada draudus pacientu nelīdzestībai, ja ceļš līdz jaunas receptes izsniegšanai ir garš (ģimenes ārsts – nosūta pie speciālista – pieraksts pie speciālista – speciālista vizīte) vai apgrūtinošs (jādodas uz citu apdzīvotu vietu, jāvēršas pie vairākiem ārstiem, laika trūkums, sarežģīti nokļūt līdz ārstam vai sarežģīti apvienot ar darbu).
3. Svītrot no noteikumu 4.5.punkta vārdus “šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajā elektroniskajā nosūtījumā noteiktajā derīguma termiņā;”. Attiecīgi jāprecizē arī noteikumu 2.pielikums. Līdzīgi kā ar zālēm noteikto termiņu, arī nosūtījumiem noteiktais termiņš pieraksta veikšanai teorētiski samazinās rindas, jo cilvēki palaidīs garām vai pat nezinās par šāda ierobežojuma esamību, bet faktiski tas tikai radīs vilšanos, ielaistas slimības un radīs kaitējumu pacientu veselībai un ticību valsts veselības sistēmai. Pieraksta veikšāna vēlāk nekā pēc 3 mēnešiem rada kavējumu tikai pacientam, jo nav izmantota iespēja tikt pie speciālista vai uz izmeklējumu agrāk. Ja pēc 3 mēnešu termiņa pacients neizmanto nosūtījumu, jo viss ir atrisinājies, tas nerada veselības sistēmai nekādu slogu. Savukārt, ja pacients nokavē 3 mēnešu termiņu, tad pacientam ir vēlreiz jāatkārto viss ceļš līdz jauna nosūtījuma iegūšanai, kas divkārt noslogo veselības aprūpes sistēmu ar vienu jautājumu. Ja tiek atstāti termiņi, tad kā minimums uz personas tālruni ir jānosūta atgādinājuma sms 5 dienas pirms termiņa beigām, lai persona var izlemt, vai veikt pierakstu un paspēt to izdarīt (nodrošinot, ka kā minimums valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes pieņem šādus nosūtījumus, nevis liek zvanīt...kaut kad, kad atvērs jaunus pierakstus). Šādi arī tiktu uzlabota veselības (informācijas) pieejamība personām, kurām nav pieejas e-veselībai.
4. Paredzēt iespēju veikt izdrukas – gan pienākumu ārstam piedāvāt pacientam izdrukāt vizītes kopsavilkumu (gan ārsta slēdzienu, rekomendācijas, gan būtiskāko informāciju par zālēm (zāles, lietošana, termiņš e-receptei, receptes ID numurs, lai cita persona varētu izņemt), nosūtījumiem), gan sistēmā iestrādāt, lai ārstam to būtu ātri un ērti veikt. Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem pacientiem bez digitālām prasmēm informācijas nodrošināšanai!
5. Tiesību deleģējumi – lai gan tas tiek reklamēts kā ērts veids, lai citu pilnvarotu izņemt zāles ar e-recepti, piedāvātais e-veselības risinājums paredz automātiski piešķirt pieeju visai informācijai par pacientu, nevis tikai konkrētai informācijai, kuru pacients ir izvēlējies, piemēram, konkrētai e-receptei. Tas rada būtiskus draudus personas privātumam. Pat ja pacients pie katras informācijas atrod pogu “Aizliegumi” un atzīmē, ka šai informācijai nevar piekļūt deleģētā persona, visticamāk, ka šāds aizliegums tad ir jāuzrāda katrai jaunai ienākošajai informācijai, kas nav reāli izpildāms. Šo aizliegumu arī nav iespējams diferencēt dažādām deleģētajām personām vai ārstiem, jo aizliegums attiecas uz visu personu grupu. Jāparedz iespēja pilnvarot saņemt visu informāciju vai arī saņemt tikai konkrēta dokumenta informāciju (vienreizējs pilnvarojums).
6. Par atceltu nosūtījumu e-veselība nepaziņo. Lai gan bija veikts pieraksts ar izsniegto nosūtījumu, e-veselība 16.03.2026.(3 mēnešus pēc izsniegšanas) automātiski atcēla šo nosūtījumu, kuram bija veikts pieraksts. Ja pieraksts arī automātiski atceļas, bet pacientam to neviens nepaziņo, tad veselības aprūpes sistēmai draud haoss, kad 2 pacienti ieradīsies uz 1 pieraksta laiku.
7. Nav saprotams, kas ir šķēršļi, kāpēc šobrīd netiek pildīta informācija par saslimšanām, bet datus ir iespējams iegūt no e-receptēm – gan par medikamentiem, gan par diagnozēm, ko sistēma šobrīd nedara.
8. Laboratorijas datiem ir jābūt strukturētiem ar iespēju atlasīt un salīdzināt. PDF pievienošana nav 21.gs. atbilstošs digitāls risinājums.
9. Lai izdodas atrast labāko risinājumu pacientam un nesatraukties tik daudz par iespējamo konkurenci ar privāto sektoru, jo privātais sektors ir bijis tikai ienesīgs ielāps valsts sistēmas caurumam! Paldies par skaidri formulēto anotāciju.
1. Ierobežot vai atteikties no zāļu aizvietošanas – izvērtēt, vai visu zāļu aizvietošana nelabvēlīgi neietekmē pacienta veselību (piem., hormonu gadījumā, iespējamas atšķirīgas organisma reakcijas gadījumā vai atšķirīgu blakusparādību vai risku dēļ), kā arī nerada papildu slogu veselības aprūpes sistēmai, ja pacientam atkārtoti jāvēršas pie speciālista nomainīto zāļu dēļ. Ja zāles ir izrakstījis speciālists, nevis ģimenes ārsts, tad laika periods no negatīvas pacienta reakcijas uz zāļu maiņu līdz nokļūšanai pie speciālista var būt garš, jo nav paredzēta atsevišķa pieraksta rinda nozīmētās ārstēšanas pielāgošanai.
2. Izvērtēt, balstoties uz datiem, vai e-receptēm noteiktais termiņš, piem., hronisku slimību gadījumā, ir atbilstošs un nerada draudus pacientu nelīdzestībai, ja ceļš līdz jaunas receptes izsniegšanai ir garš (ģimenes ārsts – nosūta pie speciālista – pieraksts pie speciālista – speciālista vizīte) vai apgrūtinošs (jādodas uz citu apdzīvotu vietu, jāvēršas pie vairākiem ārstiem, laika trūkums, sarežģīti nokļūt līdz ārstam vai sarežģīti apvienot ar darbu).
3. Svītrot no noteikumu 4.5.punkta vārdus “šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajā elektroniskajā nosūtījumā noteiktajā derīguma termiņā;”. Attiecīgi jāprecizē arī noteikumu 2.pielikums. Līdzīgi kā ar zālēm noteikto termiņu, arī nosūtījumiem noteiktais termiņš pieraksta veikšanai teorētiski samazinās rindas, jo cilvēki palaidīs garām vai pat nezinās par šāda ierobežojuma esamību, bet faktiski tas tikai radīs vilšanos, ielaistas slimības un radīs kaitējumu pacientu veselībai un ticību valsts veselības sistēmai. Pieraksta veikšāna vēlāk nekā pēc 3 mēnešiem rada kavējumu tikai pacientam, jo nav izmantota iespēja tikt pie speciālista vai uz izmeklējumu agrāk. Ja pēc 3 mēnešu termiņa pacients neizmanto nosūtījumu, jo viss ir atrisinājies, tas nerada veselības sistēmai nekādu slogu. Savukārt, ja pacients nokavē 3 mēnešu termiņu, tad pacientam ir vēlreiz jāatkārto viss ceļš līdz jauna nosūtījuma iegūšanai, kas divkārt noslogo veselības aprūpes sistēmu ar vienu jautājumu. Ja tiek atstāti termiņi, tad kā minimums uz personas tālruni ir jānosūta atgādinājuma sms 5 dienas pirms termiņa beigām, lai persona var izlemt, vai veikt pierakstu un paspēt to izdarīt (nodrošinot, ka kā minimums valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes pieņem šādus nosūtījumus, nevis liek zvanīt...kaut kad, kad atvērs jaunus pierakstus). Šādi arī tiktu uzlabota veselības (informācijas) pieejamība personām, kurām nav pieejas e-veselībai.
4. Paredzēt iespēju veikt izdrukas – gan pienākumu ārstam piedāvāt pacientam izdrukāt vizītes kopsavilkumu (gan ārsta slēdzienu, rekomendācijas, gan būtiskāko informāciju par zālēm (zāles, lietošana, termiņš e-receptei, receptes ID numurs, lai cita persona varētu izņemt), nosūtījumiem), gan sistēmā iestrādāt, lai ārstam to būtu ātri un ērti veikt. Tas ir īpaši svarīgi gados vecākiem pacientiem bez digitālām prasmēm informācijas nodrošināšanai!
5. Tiesību deleģējumi – lai gan tas tiek reklamēts kā ērts veids, lai citu pilnvarotu izņemt zāles ar e-recepti, piedāvātais e-veselības risinājums paredz automātiski piešķirt pieeju visai informācijai par pacientu, nevis tikai konkrētai informācijai, kuru pacients ir izvēlējies, piemēram, konkrētai e-receptei. Tas rada būtiskus draudus personas privātumam. Pat ja pacients pie katras informācijas atrod pogu “Aizliegumi” un atzīmē, ka šai informācijai nevar piekļūt deleģētā persona, visticamāk, ka šāds aizliegums tad ir jāuzrāda katrai jaunai ienākošajai informācijai, kas nav reāli izpildāms. Šo aizliegumu arī nav iespējams diferencēt dažādām deleģētajām personām vai ārstiem, jo aizliegums attiecas uz visu personu grupu. Jāparedz iespēja pilnvarot saņemt visu informāciju vai arī saņemt tikai konkrēta dokumenta informāciju (vienreizējs pilnvarojums).
6. Par atceltu nosūtījumu e-veselība nepaziņo. Lai gan bija veikts pieraksts ar izsniegto nosūtījumu, e-veselība 16.03.2026.(3 mēnešus pēc izsniegšanas) automātiski atcēla šo nosūtījumu, kuram bija veikts pieraksts. Ja pieraksts arī automātiski atceļas, bet pacientam to neviens nepaziņo, tad veselības aprūpes sistēmai draud haoss, kad 2 pacienti ieradīsies uz 1 pieraksta laiku.
7. Nav saprotams, kas ir šķēršļi, kāpēc šobrīd netiek pildīta informācija par saslimšanām, bet datus ir iespējams iegūt no e-receptēm – gan par medikamentiem, gan par diagnozēm, ko sistēma šobrīd nedara.
8. Laboratorijas datiem ir jābūt strukturētiem ar iespēju atlasīt un salīdzināt. PDF pievienošana nav 21.gs. atbilstošs digitāls risinājums.
9. Lai izdodas atrast labāko risinājumu pacientam un nesatraukties tik daudz par iespējamo konkurenci ar privāto sektoru, jo privātais sektors ir bijis tikai ienesīgs ielāps valsts sistēmas caurumam! Paldies par skaidri formulēto anotāciju.
17.03.2026. 23:57
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk - LĢĀA) sniedz priekšlikumu noteikt termiņu ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā konsīlija slēdzienam, kas ir nepieciešams ģimenes ārstam turpmākai pacienta ārstēšanai un koordinēšanai, izsakot sekojoši:
"11.4. ārstniecības iestāde: (..)
11.4.15. šo noteikumu 25. un 26. pielikumā norādītos datus tikai šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā – nekavējoties pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas."
LĢĀA nesaskata pamatojumu Nacionālā veselības dienesta tiesībām apstrādāt valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes, tāpēc sniedz priekšlikumu precizēt ka NVD apstrādā tikai valsts kompensējamo zāļu un ierīču receptes vai izņemot valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes:
"33.8 Nacionālais veselības dienests apstrādā veselības informācijas sistēmā iekļauto šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5. (tikai valsts kompensējamo zāļu un ierīču receptes vai izņemot valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes) un 7.6. punktā minētos datus."
LĢĀA aicina sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
Ņemot vērā to, ka konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu pieejamību pacientiem un ārstniecības personām e-veselībā "pa tiešo" Latvijas Digitālās veselības centrs plāno nodrošināt tikai no 2027.gada 1.septembra:
1) kā tiks nodrošināta informācijas saņemšana pacientu ģimenes ārstiem, kam nav komersantu programmas vai esošās programmas nav integrētas jaunajai funkcionalitātei?
2) kā tiks nodrošināta šo dokumentu izsniegšana pacientiem? Kā normatīvi noteikts pienākums pacientiem izsniegt konsīlija slēdzienus un operācijas aprakstus? Vai ievietošana e-veselībā nemazinās šo dokumentu izsniegšanu katram pacietam pieejamā formā?
Tā kā dokumentu "Izraksts-epikrīze" plāno attiecināt arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm - aicinām precizēt jautājumus: par kādām aprūpes epizodēm "izraksts-epikrīze" sagatavojams, vai pareizi saprotam, ka ambulatorā aprūpē tas attiecināms tikai uz dienas stacionāriem? Vai pareizi saprotam, ka uz ģimenes ārstiem primārā veselības aprūpē tas neattiecas?
Ņemot vērā to, ka operāciju apraksti un konsīliju slēdzieni satur vēl sensitīvākus pacientu veselības datus nekā šobrīd e-veselībā pieejamie, tāpat kā atzinumā par Ārstniecības likumu LĢĀA aicina nekavējoties veikt tādus e-veselības sistēmas uzlabojumus, kas nodrošinātu pacientu tiesības redzēt pilnus un personalizētus auditācijas pierakstus, kā arī tiesības liegt pieeju visiem saviem e-veselībā uzkrātiem datiem un attiecībā uz atsevišķām iestādēm vai personām.
"11.4. ārstniecības iestāde: (..)
11.4.15. šo noteikumu 25. un 26. pielikumā norādītos datus tikai šo noteikumu 12.3. apakšpunktā noteiktajā veidā – nekavējoties pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas, bet ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas."
LĢĀA nesaskata pamatojumu Nacionālā veselības dienesta tiesībām apstrādāt valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes, tāpēc sniedz priekšlikumu precizēt ka NVD apstrādā tikai valsts kompensējamo zāļu un ierīču receptes vai izņemot valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes:
"33.8 Nacionālais veselības dienests apstrādā veselības informācijas sistēmā iekļauto šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5. (tikai valsts kompensējamo zāļu un ierīču receptes vai izņemot valsts nekompensēto zāļu un ierīču receptes) un 7.6. punktā minētos datus."
LĢĀA aicina sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
Ņemot vērā to, ka konsīlija slēdzienu un operācijas aprakstu pieejamību pacientiem un ārstniecības personām e-veselībā "pa tiešo" Latvijas Digitālās veselības centrs plāno nodrošināt tikai no 2027.gada 1.septembra:
1) kā tiks nodrošināta informācijas saņemšana pacientu ģimenes ārstiem, kam nav komersantu programmas vai esošās programmas nav integrētas jaunajai funkcionalitātei?
2) kā tiks nodrošināta šo dokumentu izsniegšana pacientiem? Kā normatīvi noteikts pienākums pacientiem izsniegt konsīlija slēdzienus un operācijas aprakstus? Vai ievietošana e-veselībā nemazinās šo dokumentu izsniegšanu katram pacietam pieejamā formā?
Tā kā dokumentu "Izraksts-epikrīze" plāno attiecināt arī uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm - aicinām precizēt jautājumus: par kādām aprūpes epizodēm "izraksts-epikrīze" sagatavojams, vai pareizi saprotam, ka ambulatorā aprūpē tas attiecināms tikai uz dienas stacionāriem? Vai pareizi saprotam, ka uz ģimenes ārstiem primārā veselības aprūpē tas neattiecas?
Ņemot vērā to, ka operāciju apraksti un konsīliju slēdzieni satur vēl sensitīvākus pacientu veselības datus nekā šobrīd e-veselībā pieejamie, tāpat kā atzinumā par Ārstniecības likumu LĢĀA aicina nekavējoties veikt tādus e-veselības sistēmas uzlabojumus, kas nodrošinātu pacientu tiesības redzēt pilnus un personalizētus auditācijas pierakstus, kā arī tiesības liegt pieeju visiem saviem e-veselībā uzkrātiem datiem un attiecībā uz atsevišķām iestādēm vai personām.
20.03.2026. 21:16
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25