Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Uzsākot jauno, Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) plānošanas periodu, nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti jauni Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA). 2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto KLP SP 2023.-2027. gadam.
Mērķa apraksts
Ar 2023. gada 1. janvāri stājas spēkā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam (turpmāk - KLP SP) un sākas jaunais 2023.-2027.gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumi nosaka Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencēs, kas saistīti ar investīcijām materiālajos aktīvos lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, pārstrādē un ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
09.10.2023. - 20.10.2023.
Informācija
Noteikumu projektā ir noteiktas intervences "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" (intervences kods – 4.1.1.), "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" (intervences kods – 4.1.2.), "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai"(intervences kods – 4.1.3.), "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" (intervences kods – 4.1.4.), "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" (intervences kods – 4.2.) un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (intervences kods – 4.3.).
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Lauksaimnieki
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēji, lauksaimniecības nozares pārstrādes komersanti, pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Karina Baranovska (ZM)
Atbildīgā persona
Biruta Ingiļāvičute (ZM)
Izsludināšanas datums
09.10.2023. 09:03
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Pēteris Liniņš - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija
MK noteikumu projekta Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā gadā (turpmāk tekstā “Noteikumi”) 63.punkts paredz kritērijus produkta pamatizejvielas apjomam. Ar šo vēlamies norādīt, ka minētā punkta piemērošana apgrūtina vietējo uzņēmumu iespējas pretendēt uz atbalsta saņemšanu sekojošu iemeslu dēļ:
Noteikumi neparedz specifisku minētā kritērija piemērošanas metodiku. No individuāliem Lauku atbalsta dienesta (turpmāk “LAD”) skaidrojumiem un iepriekšējā perioda noteikumu piemērošanas prakses izriet, ka minētais kritērijs tiek attiecināts uz visu pieteicēja uzņēmumu kopumā. Attiecīgi, šāds kritērija pielietojums ir ierobežojošs attiecībā uz uzņēmumiem ar plašāku produktu klāstu un augstāku pievienoto vērtību.
Piemēram, nelabvēlīgā situācijā ir uzņēmumi, kuriem ir vairākas ražotnes, kurās ražo dažādu pamatizejvielu produktus. Uzņēmums ražo vienā ražotnē miltu produktus, bet citā ražotnē dārzeņu produktus. Gadījumos, kad projekts tiek iesniegts vienas konkrētas ražotnes uzlabojumiem vietējās izcelsmes izejvielas kritērijs tiek piemērots kopēji visam uzņēmumam, tai skaitā par citām ražotnēm, kuras uz atbalstu nepretendē. Rezultātā, šāds uzņēmums nesaņem punktus, lai gan izmanto vietējo pamatizejvielu.
Līdzīgā situācijā ir uzņēmumi, kuros vienā ražotnē ražo vairāku pamatizejvielu produktus. Arī šādos gadījumos, kad LAD pieteiktie projekti skar tikai konkrētu produktu grupu, tik un tā pamatizejvielas kritērijs tiek skatīts par visus uzņēmumu kopumā. Rezultātā, šāds uzņēmums nesaņem punktus, lai gan izmanto vietējo pamatizejvielu.
Noteikumu vērtēšanas kritēriji nelabvēlīgākā situācijas nostāda uzņēmums, kas ražo plašāku produktu klāstu, vai kuriem ir vairākas dažādu produktu ražotnes.
Lūdzam izteikt 2.7.punktu sekojošā redakcijā:
“Vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkts, kas iepirkts no juridiskās vai fiziskās personas – primārā ražotāja, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja vai kooperatīvās sabiedrības, kura neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja. Pamatizejviela ir saimnieciskās darbības veicēja attiecīgajam pieteiktajam projektam iepirkta izejviela lauksaimniecības produkta pārstrādei, kurai ir vislielākais īpatsvars iepirkto izejvielu sarakstā.”
Lūdzam izteikt Noteikumu 63. punktu sekojošā redakcijā:
“Ja projekts tiek īstenots valstspilsētās, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu, attiecībā pret projektam pieteikto, vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no komersanta iepirktās pamatizejvielas, attiecībā pret projektam pieteikto pamatizejvielasapjomu ir vismaz:
63.1. 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;
63.2. 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;
63.3. 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā;
63.4. 70 procentu pārējos sektoros.”
Noteikumi neparedz specifisku minētā kritērija piemērošanas metodiku. No individuāliem Lauku atbalsta dienesta (turpmāk “LAD”) skaidrojumiem un iepriekšējā perioda noteikumu piemērošanas prakses izriet, ka minētais kritērijs tiek attiecināts uz visu pieteicēja uzņēmumu kopumā. Attiecīgi, šāds kritērija pielietojums ir ierobežojošs attiecībā uz uzņēmumiem ar plašāku produktu klāstu un augstāku pievienoto vērtību.
Piemēram, nelabvēlīgā situācijā ir uzņēmumi, kuriem ir vairākas ražotnes, kurās ražo dažādu pamatizejvielu produktus. Uzņēmums ražo vienā ražotnē miltu produktus, bet citā ražotnē dārzeņu produktus. Gadījumos, kad projekts tiek iesniegts vienas konkrētas ražotnes uzlabojumiem vietējās izcelsmes izejvielas kritērijs tiek piemērots kopēji visam uzņēmumam, tai skaitā par citām ražotnēm, kuras uz atbalstu nepretendē. Rezultātā, šāds uzņēmums nesaņem punktus, lai gan izmanto vietējo pamatizejvielu.
Līdzīgā situācijā ir uzņēmumi, kuros vienā ražotnē ražo vairāku pamatizejvielu produktus. Arī šādos gadījumos, kad LAD pieteiktie projekti skar tikai konkrētu produktu grupu, tik un tā pamatizejvielas kritērijs tiek skatīts par visus uzņēmumu kopumā. Rezultātā, šāds uzņēmums nesaņem punktus, lai gan izmanto vietējo pamatizejvielu.
Noteikumu vērtēšanas kritēriji nelabvēlīgākā situācijas nostāda uzņēmums, kas ražo plašāku produktu klāstu, vai kuriem ir vairākas dažādu produktu ražotnes.
Lūdzam izteikt 2.7.punktu sekojošā redakcijā:
“Vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkts, kas iepirkts no juridiskās vai fiziskās personas – primārā ražotāja, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja vai kooperatīvās sabiedrības, kura neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja. Pamatizejviela ir saimnieciskās darbības veicēja attiecīgajam pieteiktajam projektam iepirkta izejviela lauksaimniecības produkta pārstrādei, kurai ir vislielākais īpatsvars iepirkto izejvielu sarakstā.”
Lūdzam izteikt Noteikumu 63. punktu sekojošā redakcijā:
“Ja projekts tiek īstenots valstspilsētās, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu, attiecībā pret projektam pieteikto, vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no komersanta iepirktās pamatizejvielas, attiecībā pret projektam pieteikto pamatizejvielasapjomu ir vismaz:
63.1. 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;
63.2. 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;
63.3. 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā;
63.4. 70 procentu pārējos sektoros.”
19.10.2023. 12:46
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija
Labdien,
Piedāvājām kooperatīvām sabiedrībām zemāk pievienotos projektu atlases kritērijus atbalsta pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Pie tam, atbalstu ir jāsaņem tikai atbilstīgām kooperatīvam sabiedrībām.
1. Kooperatīva darbības ilgums: Līdz 5 gadiem - 0 punkti; 6-10 gadi – 5 punkti, virs 11 gadiem -10 punkti
2. Kooperatīva apgrozījums: iepriekšējā auditētā gada pārskatā līdz 10 000 000 EUR – 10 punkti, no 10 000 001 līdz 70 000 000 EUR – 5 punkti, virs 70 000 000 EUR - 0 punkti
3. Biedru skaits: virs 200 - 10 punkti, virs 100 - 5 punkti, virs 50 - 0 punkti
4. Bioloģiskā nozare: Kooperatīvam ir piešķirts bioloģiskais sertifikāts- 10 punkti
5. Būvniecība: Paredzēta būvniecība (vismaz 70% no visām attiecināmām izmaksām) un ir gatavs būvniecības projekts - 10 punkti; Paredzēta būvniecība (vismaz 70% no visām attiecināmām izmaksām) 5 punkti
6. Procentuālais apgrozījums ar biedriem: 95-100 % - 10 punkti; 75 -94 % 5 punkti
7. Projekta realizācijas vietas attālums no Rīgas: virs 100 km-5 punkti; virs 150 km - 10 punkti
8. Finansiālā kapacitāte: Pašu kapitāls 10 % no bilances, ar papildus nosacījumu, ka tas ir ne mazāks kā 0,5 milj. EUR-10 punkti; Ar papildus nosacījumu: pašu kapitāls ne mazāks kā 0,05 milj. EUR- 5 punkti
Piedāvājām kooperatīvām sabiedrībām zemāk pievienotos projektu atlases kritērijus atbalsta pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Pie tam, atbalstu ir jāsaņem tikai atbilstīgām kooperatīvam sabiedrībām.
1. Kooperatīva darbības ilgums: Līdz 5 gadiem - 0 punkti; 6-10 gadi – 5 punkti, virs 11 gadiem -10 punkti
2. Kooperatīva apgrozījums: iepriekšējā auditētā gada pārskatā līdz 10 000 000 EUR – 10 punkti, no 10 000 001 līdz 70 000 000 EUR – 5 punkti, virs 70 000 000 EUR - 0 punkti
3. Biedru skaits: virs 200 - 10 punkti, virs 100 - 5 punkti, virs 50 - 0 punkti
4. Bioloģiskā nozare: Kooperatīvam ir piešķirts bioloģiskais sertifikāts- 10 punkti
5. Būvniecība: Paredzēta būvniecība (vismaz 70% no visām attiecināmām izmaksām) un ir gatavs būvniecības projekts - 10 punkti; Paredzēta būvniecība (vismaz 70% no visām attiecināmām izmaksām) 5 punkti
6. Procentuālais apgrozījums ar biedriem: 95-100 % - 10 punkti; 75 -94 % 5 punkti
7. Projekta realizācijas vietas attālums no Rīgas: virs 100 km-5 punkti; virs 150 km - 10 punkti
8. Finansiālā kapacitāte: Pašu kapitāls 10 % no bilances, ar papildus nosacījumu, ka tas ir ne mazāks kā 0,5 milj. EUR-10 punkti; Ar papildus nosacījumu: pašu kapitāls ne mazāks kā 0,05 milj. EUR- 5 punkti
20.10.2023. 13:22
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Kooperatīvās sabiedrības “Latvijas cūku audzētāju asociācija” (LCAA):
1)ir iebildums/ bažas par 16. punktu Par intervencē noteiktajām atbalstāmajām izmaksām, atbilstoši regulai.
- Ja ir jauns tehnoloģiskais risinājums problēmai, kas nav minēts noteikumu 16.1. apakšpunktos. Nosaucot kādas konkrētas nozares, vai tehnoloģiskās iekārtas tiek ielikts" šaurā rāmītī", jau zināmas iekārtas/ tehnoloģijas un nav iespējams ieviest ražošanā ( ar atbalstu) jaunas iekārtas/ tehnoloģijas nozarērs.
- Nav aptvertas visas nozares pie atbalstāmo iekārtu aprakstiem.
2) 4.1.3. Atbalsts ir dzīvnieku labturībai un biodrošības nodrošināšanai, bet 29.3. punktā ir minēta arī epifitotijas mazināšana.... lūdzu precizēt.
30. punkts arī epifitotija minēta.
34.2. punktā minētā prasība par fitosanitāro pasākumu plāna saskaņošanu ar VAAD..... Lūdzu precizēt vai šis pasākums 4.1.3. attiecās arī uz augkopības nozari.
1)ir iebildums/ bažas par 16. punktu Par intervencē noteiktajām atbalstāmajām izmaksām, atbilstoši regulai.
- Ja ir jauns tehnoloģiskais risinājums problēmai, kas nav minēts noteikumu 16.1. apakšpunktos. Nosaucot kādas konkrētas nozares, vai tehnoloģiskās iekārtas tiek ielikts" šaurā rāmītī", jau zināmas iekārtas/ tehnoloģijas un nav iespējams ieviest ražošanā ( ar atbalstu) jaunas iekārtas/ tehnoloģijas nozarērs.
- Nav aptvertas visas nozares pie atbalstāmo iekārtu aprakstiem.
2) 4.1.3. Atbalsts ir dzīvnieku labturībai un biodrošības nodrošināšanai, bet 29.3. punktā ir minēta arī epifitotijas mazināšana.... lūdzu precizēt.
30. punkts arī epifitotija minēta.
34.2. punktā minētā prasība par fitosanitāro pasākumu plāna saskaņošanu ar VAAD..... Lūdzu precizēt vai šis pasākums 4.1.3. attiecās arī uz augkopības nozari.
20.10.2023. 15:02
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Biedrība “Latvijas Augļkopju asociācija” :
Par klimata radīto pārmaiņu sekām augļkopībā jau tiek runāts gadiem. Diemžēl katrs sekojošais gads situācijas nopietnību tikai apstiprina. Šobrīd augļkopības nozarei vissmagākais ir bijis 2023. gads ar vasaras sākumam mūsu platuma grādiem neraksturīgiem saliem un tiem sekojošu ilgstošā sausuma periodu.
Augļkopības nozarei pilnvērtīgi apdrošināt savus stādījumus nav iespējams, tāpat mums nav iespēja nosalušo ne pārsēt, ne pārstādīt, lai kaut cik gūtu ražu/peļņu tekošajā gadā, tieši pretēji, ir nepieciešami papildus materiālie ieguldījumi, jo cietušie augi īpaši jāaprūpē, lai nākamo gadu tie spētu kvalitatīvi ražot. Tieši tāpēc mums ļoti nepieciešami ir preventīvi pasākumi un iespēja tos realizēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā" investīciju atbalsta noteikumos mūsuprāt ir jāiekļauj sekojoši punkti:
· Projektu atlases kritērijos intervencē 4.1.1. " Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" 9. punktu, kas projektā paredz ieguldījumus preventīvajos pasākumos papildināt – Augļkopības nozares projektos paredzētas pretsalnu aizsardzības, pilienu laistīšanas un pret krusas sistēmas, kā arī stādījumu ierīkošana izmantotajos kūdras purvos. Maksimāli iespējamais punktu skaits 20
· Atbalsta intensitātei "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" intervencē 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" pievienot 4.1. punktu – Augļkopības nozarē pretsalnu aizsardzības, pilienu laistīšanas un pret krusas sistēmas. 70% intensitāte
Pasaules Veselības organizācija (PVO) vērš uzmanību, ka valdībām jāsāk investēt, lai nodrošinātu cilvēkiem veselīga ēšanu, lai novērstu veselības problēmas vecumdienās.
Par klimata radīto pārmaiņu sekām augļkopībā jau tiek runāts gadiem. Diemžēl katrs sekojošais gads situācijas nopietnību tikai apstiprina. Šobrīd augļkopības nozarei vissmagākais ir bijis 2023. gads ar vasaras sākumam mūsu platuma grādiem neraksturīgiem saliem un tiem sekojošu ilgstošā sausuma periodu.
Augļkopības nozarei pilnvērtīgi apdrošināt savus stādījumus nav iespējams, tāpat mums nav iespēja nosalušo ne pārsēt, ne pārstādīt, lai kaut cik gūtu ražu/peļņu tekošajā gadā, tieši pretēji, ir nepieciešami papildus materiālie ieguldījumi, jo cietušie augi īpaši jāaprūpē, lai nākamo gadu tie spētu kvalitatīvi ražot. Tieši tāpēc mums ļoti nepieciešami ir preventīvi pasākumi un iespēja tos realizēt.
Ministru kabineta noteikumu projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā" investīciju atbalsta noteikumos mūsuprāt ir jāiekļauj sekojoši punkti:
· Projektu atlases kritērijos intervencē 4.1.1. " Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" 9. punktu, kas projektā paredz ieguldījumus preventīvajos pasākumos papildināt – Augļkopības nozares projektos paredzētas pretsalnu aizsardzības, pilienu laistīšanas un pret krusas sistēmas, kā arī stādījumu ierīkošana izmantotajos kūdras purvos. Maksimāli iespējamais punktu skaits 20
· Atbalsta intensitātei "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" intervencē 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" pievienot 4.1. punktu – Augļkopības nozarē pretsalnu aizsardzības, pilienu laistīšanas un pret krusas sistēmas. 70% intensitāte
Pasaules Veselības organizācija (PVO) vērš uzmanību, ka valdībām jāsāk investēt, lai nodrošinātu cilvēkiem veselīga ēšanu, lai novērstu veselības problēmas vecumdienās.
20.10.2023. 15:03
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Biedrība "Latvijas Dārznieks":
Satrauc situācija nozarē! Saimniecības ar daudzu gadu pieredzi būtiski samazina lauku dārzeņu platības vai vispār pārtrauc to audzēšanu pārejot pamatā uz graudaugiem. Galvenais iemesls - nevienlīdzīga konkurence modernizācijā - investīciju projektu izvērtēšanā un nesakārtotais dārzeņu tirgus. Vairākas saimniecības gaida jaunos atbalsta noteikumus, lai pēc tam pieņemtu izšķirošo lēmumu par dārzeņu audzēšanu. Par tendenci liecina (pēc LAD datiem) dārzeņu platību samazināšanās 2023.gadā par 10% kopumā un galvenajām kultūrām.
Projektu grupēšanā kā papildpunktus izmantojot līdzdalību atbilstīgās kooperatīvās sabiedrībās dārzkopjus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos aimniecību salīdzinoši nelielā skaita un attālinātā izvietojumā pa visu Latviju, kā arī dārgie transporta izdevumi. Reāla ekonomiski izdevīga kooperācija iespējama vairāk " uz papīra".
Ierosinām 2023-2027.gada projektā intervences programmā 4.1.1 "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" pirmajā pielikumā 11. punktā dārzkopības saimniecībām paredzēt papildus punktus nevis par dalību atbilstīgās kooperatīvās sabiedrībās, bet par dalību profesionālajās nozares biedrībās. Tādas mums ir tikai trīs - biedrības "Latvijas Dārznieks", Latvijas Augļkopju asociācija un Stādaudzētāju biedrība. Līdzīgi paredzēt papildus punktus - piecus punktus par dalību biedrībā vismaz trīs gadus un trīs punktus par dalību biedrībā 1-3 gadus. Tas nostādītu dārzkopības saimniecības vienlīdzīgos konkurences apstākļos profesionāli objektīvāk izvērtētu pretendentus, uzlabotu saimniecību sadarbību ar biedrību un biedrību lomu nozarē. Biedrības varētu palīdzēt Zemkopības ministrijai objektīvāk risināt nozares problēmas.
Noteikumu projektā punktā 2.2 atbalsta saņemšanas nosacījumos intervencē par SEG emisiju samazināšanu lūdzam papildināt ar punktu (21.7 rekuperācijas iekārtas siltumnīcās).
Satrauc situācija nozarē! Saimniecības ar daudzu gadu pieredzi būtiski samazina lauku dārzeņu platības vai vispār pārtrauc to audzēšanu pārejot pamatā uz graudaugiem. Galvenais iemesls - nevienlīdzīga konkurence modernizācijā - investīciju projektu izvērtēšanā un nesakārtotais dārzeņu tirgus. Vairākas saimniecības gaida jaunos atbalsta noteikumus, lai pēc tam pieņemtu izšķirošo lēmumu par dārzeņu audzēšanu. Par tendenci liecina (pēc LAD datiem) dārzeņu platību samazināšanās 2023.gadā par 10% kopumā un galvenajām kultūrām.
Projektu grupēšanā kā papildpunktus izmantojot līdzdalību atbilstīgās kooperatīvās sabiedrībās dārzkopjus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos aimniecību salīdzinoši nelielā skaita un attālinātā izvietojumā pa visu Latviju, kā arī dārgie transporta izdevumi. Reāla ekonomiski izdevīga kooperācija iespējama vairāk " uz papīra".
Ierosinām 2023-2027.gada projektā intervences programmā 4.1.1 "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" pirmajā pielikumā 11. punktā dārzkopības saimniecībām paredzēt papildus punktus nevis par dalību atbilstīgās kooperatīvās sabiedrībās, bet par dalību profesionālajās nozares biedrībās. Tādas mums ir tikai trīs - biedrības "Latvijas Dārznieks", Latvijas Augļkopju asociācija un Stādaudzētāju biedrība. Līdzīgi paredzēt papildus punktus - piecus punktus par dalību biedrībā vismaz trīs gadus un trīs punktus par dalību biedrībā 1-3 gadus. Tas nostādītu dārzkopības saimniecības vienlīdzīgos konkurences apstākļos profesionāli objektīvāk izvērtētu pretendentus, uzlabotu saimniecību sadarbību ar biedrību un biedrību lomu nozarē. Biedrības varētu palīdzēt Zemkopības ministrijai objektīvāk risināt nozares problēmas.
Noteikumu projektā punktā 2.2 atbalsta saņemšanas nosacījumos intervencē par SEG emisiju samazināšanu lūdzam papildināt ar punktu (21.7 rekuperācijas iekārtas siltumnīcās).
20.10.2023. 15:05
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
LOSP:
Šobrīd skābbarības tranšejas kā atbalstāmas izmaksas ir tikai "4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai"", kur atbalstu var saņemt tikai mazās saimniecības.
Būtu jāizvērtē, atbalstu skābbarības tranšejām iekļaut 4.1.2. (SEG samazinājums), jo skābbarības sulas savākt ir ne mazāk svarīgi, kā mēslus; vai arī 4.1.3. (labturība).
Intensitātē pienam nav papildu intensitāte 4.1.2. un 4.1.3. intervencēs. Kaut gan pienā ir lielāka vajadzība mēslu iestrādes tehnikai.
4.1.2. un 4.1.3. intervencēs punktos par shēmām iespējamais punktu skaits 3x15 uz 105 (95) ir ļoti būtisks. Faktiski, neliela saimniecība, kura atbilst shēmām saņem automātiski 45 punktus, kur nevienam ekonomiski pamatotam projektam nav iespējams ar to konkurēt.
Aicinām iestrādāt vienlīdzīgu punktu skaitu par dalību kooperatīvā sabiedrībā un lauksaimniecības nevalstiskajā organizācijā. Dalība lauksaimniecības NVO norāda uz lauksaimnieka aktīvu līdzdalību un pienesumu lauksaimniecības politikas izstrādē un apliecina saimniecības ilgtermiņa mērķus. Šāda līdzdalība NVO novērstu nevienlīdzīgos nosacījumus saimniecībām, kuras darbojas nozarēs, kurās nav atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības.
Šobrīd skābbarības tranšejas kā atbalstāmas izmaksas ir tikai "4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai"", kur atbalstu var saņemt tikai mazās saimniecības.
Būtu jāizvērtē, atbalstu skābbarības tranšejām iekļaut 4.1.2. (SEG samazinājums), jo skābbarības sulas savākt ir ne mazāk svarīgi, kā mēslus; vai arī 4.1.3. (labturība).
Intensitātē pienam nav papildu intensitāte 4.1.2. un 4.1.3. intervencēs. Kaut gan pienā ir lielāka vajadzība mēslu iestrādes tehnikai.
4.1.2. un 4.1.3. intervencēs punktos par shēmām iespējamais punktu skaits 3x15 uz 105 (95) ir ļoti būtisks. Faktiski, neliela saimniecība, kura atbilst shēmām saņem automātiski 45 punktus, kur nevienam ekonomiski pamatotam projektam nav iespējams ar to konkurēt.
Aicinām iestrādāt vienlīdzīgu punktu skaitu par dalību kooperatīvā sabiedrībā un lauksaimniecības nevalstiskajā organizācijā. Dalība lauksaimniecības NVO norāda uz lauksaimnieka aktīvu līdzdalību un pienesumu lauksaimniecības politikas izstrādē un apliecina saimniecības ilgtermiņa mērķus. Šāda līdzdalība NVO novērstu nevienlīdzīgos nosacījumus saimniecībām, kuras darbojas nozarēs, kurās nav atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības.
20.10.2023. 15:14
"Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" kooperatīvā sabiedrība
MK noteikumu projekta 23-TA-14389 Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā gadā (turpmāk tekstā “Noteikumi”) 67.punkts paredz priekšroku saņemt publisko finansējumu, kas kopš 2014.gada to nav saņēmis vispār vai saņēmis mazāk atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem. Lūdzam šo kritēriju nepiemērot tiem pretendentiem, kuriem uz projekta iesniegšanas brīdi eksports ir vismaz 18% no apgrozījuma. Lūdzam 2.pielikuma 2. Kritēriju grupas otro daļu izteikt sekojošā redakcijā:
Atbalsta pretendentam šo noteikumu 1. Punktā minētajās intervencēs nav piešķirts atbalsts un atbalsta pretendents no 2014.gada nav saņēmis publisko finansējumu vai atbalsta pretendents uz projekta iesniegšanas brīdi nodrošinājis vismaz 18% eksporta vērtību no apgrozījuma. 25 punkti.
1. Pielikums “Projektu atlases kritēriji intervencē 4.1.1 “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai”” – izslēgt kritēriju grupu Nr.11. Šādu kritēriju piemērošana pēc savas būtības rada konkurenci kropļojošus nevienlīdzīgus nosacījumus lauksaimniecības produkcijas ražotāju starpā un attiecībā uz brīvu un nepiespiestu savas produkcijas realizāciju tirgū. Uzskatām, ka tiešā vai netiešā veidā radītas priekšrocības tikai vienai uzņēmējdarbības formai – kooperatīvam, manipulējot ar kritērijiem un potenciāli iegūstamajiem punktiem, nav pieļaujams. Šādu un līdzīgu kritēriju piemērošanas gadījumā, mūsuprāt, jāsaglabā pilnīga paritāte visām uzņēmējdarbības formām, nodrošinot brīvā tirgus realizācijus principu.
Atbalsta pretendentam šo noteikumu 1. Punktā minētajās intervencēs nav piešķirts atbalsts un atbalsta pretendents no 2014.gada nav saņēmis publisko finansējumu vai atbalsta pretendents uz projekta iesniegšanas brīdi nodrošinājis vismaz 18% eksporta vērtību no apgrozījuma. 25 punkti.
1. Pielikums “Projektu atlases kritēriji intervencē 4.1.1 “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai”” – izslēgt kritēriju grupu Nr.11. Šādu kritēriju piemērošana pēc savas būtības rada konkurenci kropļojošus nevienlīdzīgus nosacījumus lauksaimniecības produkcijas ražotāju starpā un attiecībā uz brīvu un nepiespiestu savas produkcijas realizāciju tirgū. Uzskatām, ka tiešā vai netiešā veidā radītas priekšrocības tikai vienai uzņēmējdarbības formai – kooperatīvam, manipulējot ar kritērijiem un potenciāli iegūstamajiem punktiem, nav pieļaujams. Šādu un līdzīgu kritēriju piemērošanas gadījumā, mūsuprāt, jāsaglabā pilnīga paritāte visām uzņēmējdarbības formām, nodrošinot brīvā tirgus realizācijus principu.
20.10.2023. 15:36
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija LAPNA.
LAPNA neatbalsta MK not. projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā" tālāku virzību bez atkārtotas izvērtēšanas ZM darba grupā.
MK not. projektā nav iestrādāti LAPNA priekšlikumi, kas tika iesniegti, kad tika grozīti patreizējie IMA noteikumi. Toreiz tika panākts kompromiss, ka priekšlikumi netiek iestrādāti, jo tajā laikā tas kavētu nākamās IMA kārtas izsludināšanu.
LAPNA ieskatā patreiz piedāvātais MK not. proj. nevis veicinās KLP mērķu sasniegšanu, bet bremzēs to. Valsts atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumiem ir jāatbilst pamatotam investīciju pieprasījumam nozarē un jānodrošina īstenoto projektu dzīvotspēja uzraudzības periodā. Fragmentāri un nepietiekamā apjomā atbalstot dažas aktivitātes un izlīdzinot atbalsta pasākumus 5 gadu periodā, nevar nodrošināt nozares darbības turpinātību. Netiek ņemts vērā nozares uzņēmumu augstas gatavības projektu potenciāls.
Atbilstoši pašreizējai noteikumu projekta redakcijai, putnkopības nozare, ņemot vērā pārejas periodā saņemto finansējumu, faktiski ir izslēgta no atbalsta pasākumiem.
Atsevišķos noteikumu punktos iestrādāti nosacījumi, kas nav piemērojami vai ir pretrunā ar ES tiesību aktos izmantoto terminoloģiju.
LAPNA neatbalsta MK not. projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā" tālāku virzību bez atkārtotas izvērtēšanas ZM darba grupā.
MK not. projektā nav iestrādāti LAPNA priekšlikumi, kas tika iesniegti, kad tika grozīti patreizējie IMA noteikumi. Toreiz tika panākts kompromiss, ka priekšlikumi netiek iestrādāti, jo tajā laikā tas kavētu nākamās IMA kārtas izsludināšanu.
LAPNA ieskatā patreiz piedāvātais MK not. proj. nevis veicinās KLP mērķu sasniegšanu, bet bremzēs to. Valsts atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumiem ir jāatbilst pamatotam investīciju pieprasījumam nozarē un jānodrošina īstenoto projektu dzīvotspēja uzraudzības periodā. Fragmentāri un nepietiekamā apjomā atbalstot dažas aktivitātes un izlīdzinot atbalsta pasākumus 5 gadu periodā, nevar nodrošināt nozares darbības turpinātību. Netiek ņemts vērā nozares uzņēmumu augstas gatavības projektu potenciāls.
Atbilstoši pašreizējai noteikumu projekta redakcijai, putnkopības nozare, ņemot vērā pārejas periodā saņemto finansējumu, faktiski ir izslēgta no atbalsta pasākumiem.
Atsevišķos noteikumu punktos iestrādāti nosacījumi, kas nav piemērojami vai ir pretrunā ar ES tiesību aktos izmantoto terminoloģiju.
20.10.2023. 15:37
Biedrība Zemnieku saeima
1)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt maksimālo atbalsta intensitāti 30% apmērā, būvniecības projektiem 40%, izņemto kūtsmēslu krātuves, kurām piemērot 70% atbalsta intensitāti
2)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām neattiecināt traktoru iegādi nevienai no saimniecību grupām
3)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt, ka atbalstāmās ir tikai precīzās tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas ir vērstas uz AAL un mēslojuma precīzu lietošanu augkopībā, ēdināšana, emisiju mazināšanu lopkopībā, kūtsmēslu precīza iestrāde, fermas roboti, lopkopībā u.t.t. Aicinām neatbalstīt tādu iekārtu/tehnikas, iegādi, kas nav uzskatāmas par precīzajām tehnoloģijām.
4)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu aicinām izvērtēt iespēju kooperatīviem neattiecināt tehnikas iegādi, izņemot piena savākšanas mašīnas piena kooperatīviem.
5)ZSA neatbalsta noteikumu projekta virzību esošajā redakcijā.
2)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām neattiecināt traktoru iegādi nevienai no saimniecību grupām
3)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt, ka atbalstāmās ir tikai precīzās tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas ir vērstas uz AAL un mēslojuma precīzu lietošanu augkopībā, ēdināšana, emisiju mazināšanu lopkopībā, kūtsmēslu precīza iestrāde, fermas roboti, lopkopībā u.t.t. Aicinām neatbalstīt tādu iekārtu/tehnikas, iegādi, kas nav uzskatāmas par precīzajām tehnoloģijām.
4)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu aicinām izvērtēt iespēju kooperatīviem neattiecināt tehnikas iegādi, izņemot piena savākšanas mašīnas piena kooperatīviem.
5)ZSA neatbalsta noteikumu projekta virzību esošajā redakcijā.
20.10.2023. 23:45
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
1)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt maksimālo atbalsta intensitāti 30% apmērā, būvniecības projektiem 40%, izņemto kūtsmēslu krātuves, kurām piemērot 70% atbalsta intensitāti
2)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām neattiecināt traktoru iegādi nevienai no saimniecību grupām
3)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt, ka atbalstāmās ir tikai precīzās tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas ir vērstas uz AAL un mēslojuma precīzu lietošanu augkopībā, ēdināšana, emisiju mazināšanu lopkopībā, kūtsmēslu precīza iestrāde, fermas roboti, lopkopībā u.t.t. Aicinām neatbalstīt tādu iekārtu/tehnikas, iegādi, kas nav uzskatāmas par precīzajām tehnoloģijām.
4)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu aicinām izvērtēt iespēju kooperatīviem neattiecināt tehnikas iegādi, izņemot piena savākšanas mašīnas piena kooperatīviem.
5)ZSA neatbalsta noteikumu projekta virzību esošajā redakcijā.
2)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām neattiecināt traktoru iegādi nevienai no saimniecību grupām
3)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, neskatoties uz intervences pasākumiem un saimniecību lielumiem aicinām noteikt, ka atbalstāmās ir tikai precīzās tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas ir vērstas uz AAL un mēslojuma precīzu lietošanu augkopībā, ēdināšana, emisiju mazināšanu lopkopībā, kūtsmēslu precīza iestrāde, fermas roboti, lopkopībā u.t.t. Aicinām neatbalstīt tādu iekārtu/tehnikas, iegādi, kas nav uzskatāmas par precīzajām tehnoloģijām.
4)Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu aicinām izvērtēt iespēju kooperatīviem neattiecināt tehnikas iegādi, izņemot piena savākšanas mašīnas piena kooperatīviem.
5)ZSA neatbalsta noteikumu projekta virzību esošajā redakcijā.
20.10.2023. 23:47