Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Latvijas invazīvo sugu saraksts
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spānijas kailgliemezis ir viens no nozīmīgākajiem invazīvajiem dzīvniekiem. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga arī kaimiņvalstīs.
Masveidīgas savairošanās gadījumā suga ietekmē ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, lauksaimniecībā nepieciešams izmantot ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides kvalitāti vai produkcijas kvalitāti un pašizmaksu, ir negatīva ietekme uz zemes un īpašumu vērtību.
Masveidīgas savairošanās gadījumā suga ietekmē ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, lauksaimniecībā nepieciešams izmantot ķīmiskos ierobežošanas līdzekļus, kas rezultējas ar netiešu kailgliemežu ietekmi uz vides kvalitāti vai produkcijas kvalitāti un pašizmaksu, ir negatīva ietekme uz zemes un īpašumu vērtību.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts "Latvijas invazīvo sugu saraksts" izstrādāts, lai noteiktu svešzemju sugas, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
24.09.2025. - 08.10.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Skaidrojums un ietekme
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
Juridiskās personas
- Zemes īpašnieki un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Skaidrojums un ietekme
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
Sagatavoja
Māra Melnbārde (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
24.09.2025. 09:29
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dace Birnbauma - Ādažu novada pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss"
MK Noteikumu projekta Pielikuma 1. punktā ir noteikts: "Apzināti neizplatīt sugu, tai skaitā nepārvietot augsni, dārza vai kapsētu atkritumus no invadētas teritorijas (teritorija ar konstatētu Spānijas kailgliemežu populāciju); nepārvietot dzīvus indivīdus".
1) nav skaidrs, kā tiks kontrolētas invazīvās sugas izplatības areāla robežas, kurās nebūtu pieļaujama dārza un kapu atkritumu pārvietošana no invadētās teritorijas. Tad ir jāveic kontrole visos novada īpašumos, lai kāds īpašnieks apzināti nenoklusētu, ka viņa teritorijā ir Spānijas kailgliemeža sugas atradne.
2) nav skaidrs, ko pašvaldībai iesākt ar kapu atkritumiem, ja tajos tiek atrasts Spānijas kailgliemezis. Kā apsaimniekot šos atkritumus, jo secināms, ka atkritumu apsaimniekotājam nevar tos nodot.
3) ja jāapsaimnieko nešķirotus sadzīves atkritumus invadētajās teritorijās, arī šos atkritumus nav iespējams apsaimniekot, jo nedrīkst izvest ārpus īpašuma robežām. Paliek jautājums, kā apsaimniekot šos atkritumus un kā kontrolēt, vai šajos atkritumos nav invazīvā suga. Ja atkritumu radītāja īpašumā dzīvo Spānijas kailgliemezis, īpašnieka iespējas apsaimniekot atkritumus zūd.
4) Pielikuma D sadaļā "Utilizācija" norādīts, ka bez ķīmiskām vielām un citiem atkritumiem Spānijas kailgliemežus var nodot atkritumu apsaimniekošanas poligonā. Piemēram, atkritumu poligonā "Getliņi" ir cits viedoklis, secīgi - nepieciešama vienots redzējums valstiskā līmenī Spānijas kailgliemežu apsaimniekošanai un utilizēšanai. Šobrīd valdošais viedoklis par mirušo kailgliemežu utilizēšanu, kā dzīvnieku līķu utilizēšana dedzinot, MK noteikumu projektā nemaz netiek izskatīta, liekot secināt, ka miruši Spānijas kailgliemeži tomēr nav uzskatāmi par dzīvnieku līķiem, lai gan gliemezis zinātnikajā literatūrā tiek uzskatīts par dzīvnieku ar mīkstu, posmos neadalītu ķermeni.
5) noteikumu projektā nepieciešams noteikt importēto stādu kontroli, t.sk. ievesto melnzemes un komposta pārbaudes.
6) noteikumu projektā nepieciešamparedzēt vietējo stādaudzētavu kontroli, vai tajās nav sastopama invazīvā suga Spānijas kailgliemezis, lai novērstu risku veicināt kailgliemežu izplatību Latvijas teritorijas reģionos, kuros šī invazīvā suga nav vēl konstatēta.
7) lai gan Latvijas teritorijā ir pašvaldības, kurās invazīvā suga vēl nav konstatēta, MK noteikumu projektā tomēr būtu jāparedz vienoti, obligāti aizsardzības pasākumi visā Latvijā, lai novērstu sugas izplatību. Nevajadzētu šo atstāt kā pašvaldību izvēles iespēju. Atbildība par invazīvās ugas izplatības ierobežošanu būtu jānosaka valstiskā līmenī nevis pašvaldību līmenī.
1) nav skaidrs, kā tiks kontrolētas invazīvās sugas izplatības areāla robežas, kurās nebūtu pieļaujama dārza un kapu atkritumu pārvietošana no invadētās teritorijas. Tad ir jāveic kontrole visos novada īpašumos, lai kāds īpašnieks apzināti nenoklusētu, ka viņa teritorijā ir Spānijas kailgliemeža sugas atradne.
2) nav skaidrs, ko pašvaldībai iesākt ar kapu atkritumiem, ja tajos tiek atrasts Spānijas kailgliemezis. Kā apsaimniekot šos atkritumus, jo secināms, ka atkritumu apsaimniekotājam nevar tos nodot.
3) ja jāapsaimnieko nešķirotus sadzīves atkritumus invadētajās teritorijās, arī šos atkritumus nav iespējams apsaimniekot, jo nedrīkst izvest ārpus īpašuma robežām. Paliek jautājums, kā apsaimniekot šos atkritumus un kā kontrolēt, vai šajos atkritumos nav invazīvā suga. Ja atkritumu radītāja īpašumā dzīvo Spānijas kailgliemezis, īpašnieka iespējas apsaimniekot atkritumus zūd.
4) Pielikuma D sadaļā "Utilizācija" norādīts, ka bez ķīmiskām vielām un citiem atkritumiem Spānijas kailgliemežus var nodot atkritumu apsaimniekošanas poligonā. Piemēram, atkritumu poligonā "Getliņi" ir cits viedoklis, secīgi - nepieciešama vienots redzējums valstiskā līmenī Spānijas kailgliemežu apsaimniekošanai un utilizēšanai. Šobrīd valdošais viedoklis par mirušo kailgliemežu utilizēšanu, kā dzīvnieku līķu utilizēšana dedzinot, MK noteikumu projektā nemaz netiek izskatīta, liekot secināt, ka miruši Spānijas kailgliemeži tomēr nav uzskatāmi par dzīvnieku līķiem, lai gan gliemezis zinātnikajā literatūrā tiek uzskatīts par dzīvnieku ar mīkstu, posmos neadalītu ķermeni.
5) noteikumu projektā nepieciešams noteikt importēto stādu kontroli, t.sk. ievesto melnzemes un komposta pārbaudes.
6) noteikumu projektā nepieciešamparedzēt vietējo stādaudzētavu kontroli, vai tajās nav sastopama invazīvā suga Spānijas kailgliemezis, lai novērstu risku veicināt kailgliemežu izplatību Latvijas teritorijas reģionos, kuros šī invazīvā suga nav vēl konstatēta.
7) lai gan Latvijas teritorijā ir pašvaldības, kurās invazīvā suga vēl nav konstatēta, MK noteikumu projektā tomēr būtu jāparedz vienoti, obligāti aizsardzības pasākumi visā Latvijā, lai novērstu sugas izplatību. Nevajadzētu šo atstāt kā pašvaldību izvēles iespēju. Atbildība par invazīvās ugas izplatības ierobežošanu būtu jānosaka valstiskā līmenī nevis pašvaldību līmenī.
01.10.2025. 11:36
Daneks Hmeļņickis
Kāpēc šo jautājumu nevar arī skatīt caur teritoriju kopšanu jautājumiem. Tieši pēdējā vasarā esam saņēmuši ļoti daudz sūdzības par to, ka no nekoptajām teritorijām izplatās šie te Spānijas kailgliemeži. Vai nebūtu korektāk sākt ar valstiski noteiktiem teritoriju kopšanu noteikumiem. Par īpašuma uzturēšanu tomēr atbildīgs ir īpašnieks vai valdītājs. Bet jautājums ir par to cik atbildīgs ir kāds, ka viņa teritorijā ir no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ izplatījies šis gliemezis. Arī labticīgajiem teritoriju īpašniekiem tagad tiks uzlikts obligāts pienākums, par kura nepildīšanu būs paredzēta atbildība. Uzskatu un jau sen esmu paudis, ka valstī nepieciešama vienota pieeja teritoriju uzturēšanas un kopšanas jautājumos, nosakot primāri nepieciešamās prasības vienādas visos novados, ar tiesībām pašvaldībām, izvērtējot nepieicešamību un pamatotību, noteikt specifiskākas teritoriju kopšanas un uzturēšanas prasības. Ditajā brīdī katra pašvaldība šo jautājumu mēģina risināt savādāk.
Uzskatu, ka iesaistītajām iestādēm, dienestiem, personām, būtu jāveido sadarbības grupa, izstrādājot vienotus noteikumus, vienotu pieeju teritoriju kopšanas jautājumos un invazīvo sugu (šajā gadījumā spānijas kailgliemeža ierobežošanā). Šis jautājums skatāms gan tīri no teritoriju uzturēšanas, kopšanas, gan invazīvo sugu ierobežošans, gan kūlas veidošanās, gan kopetenču skata.
No pierādīšanas viedokļa - kā konstatēt vai persona veic vai neveic ierobežošanu, kāds būs tas fiksēšanas fakts? Kāds skaits, cik teritorijā konstatēti gliemeži?
Varbūt kompetentās iestādes var sniegt kādu atzinumu, ka teritoriju nekopšana ir labvēlīgi apstākļi šī kailgliemeža izplatībai, lai uz šo viedokli oficiāli varētu atsaukties, pieņemot lēmumus par saistošo noteikumu, par teritoriju nekopšanu neievērošanu. Dotajā brīdī šī ir mana iniciatīva, interpretācija, šādu viedokli iekļaut šajos lēmumos. Bet diemžēl pārsūdzībās ir norādīts, ka tā ir mana interpretācija, ka tas nav nekur noteikts.
Ar ierobežošanas prasību noteikumiem, jāskatās, lai tie neuzliek slogu tām personām, kuras jau veic šo cīņu (atbilstoši savām spējām un iespējām).
Uzskatu, ka iesaistītajām iestādēm, dienestiem, personām, būtu jāveido sadarbības grupa, izstrādājot vienotus noteikumus, vienotu pieeju teritoriju kopšanas jautājumos un invazīvo sugu (šajā gadījumā spānijas kailgliemeža ierobežošanā). Šis jautājums skatāms gan tīri no teritoriju uzturēšanas, kopšanas, gan invazīvo sugu ierobežošans, gan kūlas veidošanās, gan kopetenču skata.
No pierādīšanas viedokļa - kā konstatēt vai persona veic vai neveic ierobežošanu, kāds būs tas fiksēšanas fakts? Kāds skaits, cik teritorijā konstatēti gliemeži?
Varbūt kompetentās iestādes var sniegt kādu atzinumu, ka teritoriju nekopšana ir labvēlīgi apstākļi šī kailgliemeža izplatībai, lai uz šo viedokli oficiāli varētu atsaukties, pieņemot lēmumus par saistošo noteikumu, par teritoriju nekopšanu neievērošanu. Dotajā brīdī šī ir mana iniciatīva, interpretācija, šādu viedokli iekļaut šajos lēmumos. Bet diemžēl pārsūdzībās ir norādīts, ka tā ir mana interpretācija, ka tas nav nekur noteikts.
Ar ierobežošanas prasību noteikumiem, jāskatās, lai tie neuzliek slogu tām personām, kuras jau veic šo cīņu (atbilstoši savām spējām un iespējām).
03.10.2025. 15:51
Fiziska persona
pilnībā nepiekrītu MK anotācija aprakstītam. Anotācijā "Straujo izplatīšanos galvenokārt veicina brīva stādu ievešana no citām valstīm un nekontrolēta stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem."
"Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā, nav iespējas zemes īpašniekam pieprasīt veikt sugas ierobežošanas pasākumus."
Saskaņā ar anotācijā norādīto Spānijas kailgliemežu izplatībā vainojami tieši stādu, substrātu tirgotāji, taču atbildība tiek uzlikta tikai zemju īpašniekiem, pat tādiem īpašniekiem, kuriem ir biopļavas vai kuri nepērk no ārzemēm ievestus stādu, augus utml. , izrietoši nav vainojami gliemežu invāzijā!Anotācijā norādītais atbildības loks nav taisnīgs, godīgs un samērīgs.Anotacijā netiek pieprasīta atbildība no ievesto stādu utml tirgotājiem un izplatītājiem,kaut gan tieši noradīts, ka attiecīgie komersanti ir atbildīgi Spānijas kailgliemežu invāzijai Latvijā! Tieši no attiecīgajiem komersantiem jāpieprasa,lai Latvijā aizliegtu tirgot jebkādu preci(stādu,augu,substrātu),kas invadēts ar Spānijas kailgliemezi un par šādu prasību neievērošanu piemērotu sodu. Anotācijas sadaļā "2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt" kā vienīgā grupa,kuru skar šie noteikumi minēti zemes īpašnieki. Pilnībā nepiekrītu,jo atbildīgi ir tikai un vienīgi attiecīgie komersanti,kuri tirgo ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci.Turklāt ar šādu regulējumu - iekļaujot Spānijas kailgliemezi invāzo sugu saraksta,ar pielikumā esošo info,kā Spānijas kailgliemezi apkarot,atbildību noveļot tikai zemju īpašniekiem - Latvija nevarēs nekad atbrīvoties no Spānijas kailgliemežiem, jo nedz anotacijā, nedz MK projekta tekstā netiek pieprasīta atbildība no komersantiem,kuri izplata ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci,kā arī netiek noteikts aizliegums Latvijā ievest ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci un laist brīvā tirdzniecībā.Tikai aizliedzot ievest Latvijā ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci un paredzot sodus par šo pārkāpumu,Latviju var atbrīvot no Spānijas kailgliemežu invāzijas. Pieprasu mainīt anotācijas tekstu un 2.1.apakšpunktā sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt - norādīt tikai attiecīgos komersantus,kuri izplata tirgū Latvijas teritorijā preci,kura invadēta ar Spānijas kailgliemežiem.Pārstrādājot anotāciju (6.2.) uzaicināt arī attiecīgos komersantus.
"Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā, nav iespējas zemes īpašniekam pieprasīt veikt sugas ierobežošanas pasākumus."
Saskaņā ar anotācijā norādīto Spānijas kailgliemežu izplatībā vainojami tieši stādu, substrātu tirgotāji, taču atbildība tiek uzlikta tikai zemju īpašniekiem, pat tādiem īpašniekiem, kuriem ir biopļavas vai kuri nepērk no ārzemēm ievestus stādu, augus utml. , izrietoši nav vainojami gliemežu invāzijā!Anotācijā norādītais atbildības loks nav taisnīgs, godīgs un samērīgs.Anotacijā netiek pieprasīta atbildība no ievesto stādu utml tirgotājiem un izplatītājiem,kaut gan tieši noradīts, ka attiecīgie komersanti ir atbildīgi Spānijas kailgliemežu invāzijai Latvijā! Tieši no attiecīgajiem komersantiem jāpieprasa,lai Latvijā aizliegtu tirgot jebkādu preci(stādu,augu,substrātu),kas invadēts ar Spānijas kailgliemezi un par šādu prasību neievērošanu piemērotu sodu. Anotācijas sadaļā "2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt" kā vienīgā grupa,kuru skar šie noteikumi minēti zemes īpašnieki. Pilnībā nepiekrītu,jo atbildīgi ir tikai un vienīgi attiecīgie komersanti,kuri tirgo ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci.Turklāt ar šādu regulējumu - iekļaujot Spānijas kailgliemezi invāzo sugu saraksta,ar pielikumā esošo info,kā Spānijas kailgliemezi apkarot,atbildību noveļot tikai zemju īpašniekiem - Latvija nevarēs nekad atbrīvoties no Spānijas kailgliemežiem, jo nedz anotacijā, nedz MK projekta tekstā netiek pieprasīta atbildība no komersantiem,kuri izplata ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci,kā arī netiek noteikts aizliegums Latvijā ievest ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci un laist brīvā tirdzniecībā.Tikai aizliedzot ievest Latvijā ar Spānijas kailgliemezi invadētu preci un paredzot sodus par šo pārkāpumu,Latviju var atbrīvot no Spānijas kailgliemežu invāzijas. Pieprasu mainīt anotācijas tekstu un 2.1.apakšpunktā sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt - norādīt tikai attiecīgos komersantus,kuri izplata tirgū Latvijas teritorijā preci,kura invadēta ar Spānijas kailgliemežiem.Pārstrādājot anotāciju (6.2.) uzaicināt arī attiecīgos komersantus.
07.10.2025. 11:50
Jolanta Bimbere - Privātmājas īpašnieks
Lūdzu to darīt steidzamības kārtā un rast iespēju arī atbalstīt iedzīvotājus cīņā.
08.10.2025. 14:27
Biedrība "Latvijas aprites saimniecības uzņēmumu asociācija"
Biedrība “Latvijas aprites saimniecības uzņēmumu asociācija”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar noteikumu projektu “Latvijas invazīvo sugu saraksts” (ID Nr. 25‑TA‑1023), turpmāk – Projekts, un sniedz šādus iebildumus par to.
Projekta pielikuma 2. tabulas D sadaļā “Utilizācija” ir norādīts, ka invazīvās sugas – Spānijas kailgliemezis – ķermeņus visu veģetācijas periodu var nodot atkritumu apsaimniekošanas poligonā, turpmāk – poligons. LASUA kategoriski iebilst pret šādu normatīvo regulējumu attiecībā uz Spānijas kailgliemežu sugas izplatības ierobežošanu, kontroli un iznīcināšanu, jo poligoni nav paredzēti dzīvnieku līķu vai to daļu (t. sk. invazīvo sugu) apglabāšanai, pastāv risks, ka daļa gliemežu līķu vai to olas netiks pilnībā iznīcinātas, radot jaunu izplatību poligona vai apkārtējās teritorijās, šāds Projekta regulējums ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulējumu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, turklāt Projekts nenodrošina pienācīgas saistības un kontroles prasības par kailgliemežu līķu nekaitīgumu un tālākās darbības pēc līķu nodošanas poligonā.
[1] Pirmkārt, būtiski ir akcentēt, ka Spānijas kailgliemezis ir dzīvnieks. Līdz ar to, neraugoties uz to, ka ar Projektu šo sugu ir paredzēts iekļaut invazīvo sugu sarakstā, nav pieļaujams, ka šādu dzīvnieku līķi tiek nodoti utilizācijai poligonos, jo poligoni nenodarbojas un tie nevar nodarboties ar dzīvnieku līķu apglabāšanu.
Papildu iepriekš minētajam, jānorāda, ka Projektā nav minēta plānotā darbība, kas poligona apsaimniekotājam būtu jāveic, pēc tam, ka poligona teritorijā tiek ievesti Spānijas kailgliemežu līķi, līdz ar to var pieņemt, ka ir paredzēts, ka poligona operators veic Spānijas kailgliemežu līķu apglabāšanu atkritumu šūnā. Tajā pašā laikā, izstrādājot Projektu, nav ņemts vērā, ka poligona operatoram nav iespējas pārliecināties par to, vai ievestie kailgliemežu ķermeņi vai to olas nesatur kādas bīstamas ķīmiskas vielas, kā arī vai konkrētie ievestie kailgliemežu ķermeņi un olas nav dzīvotspējīgas. Tāpat poligona apsaimniekotājs nevar nodrošināt un garantēt, ka ievestie kailgliemežu ķermeņi un to olas, veicot to apglabāšanu atkritumu šūnā, tiks pilnībā iznīcināti (tiks nodrošināta to pilnīga bojāeja). Līdz ar to ar pašreizējo Projekta redakciju faktiski var tikt panākts videi un cilvēku veselībai daudz nelabvēlīgāks un bīstamāks rezultāts, jo, veicot kailgliemežu līķu utilizēšanu poligonos, var veidoties situācija, ka poligons kļūst par vietu, kurā gliemeži nekontrolēti savairojas un apdraud poligonam pieguļošās teritorijas.
Vienlaikus jānorāda, ka būtiska principa norma invazīvo sugu pārvaldībā ir neveicināt šādu sugu tālāku pārvietošanu. Savukārt no Projekta redakcijas secināms, ka kailgliemežu līķu pārvietošana uz poligona teritoriju ir bez jebkādiem ierobežojumiem, līdz ar to pēc būtības šāda norma ir pretrunā ar Projekta mērķi – ierobežot invazīvās sugas izplatību.
[2] Dzīvnieku līķi un to daļas ir apsaimniekojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas regulai Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
Vērtējot Projektu un tā anotāciju, secināms, ka minētie Projekta dokumenti nesatur izvērtējumu un no tiem nav gūstama pārliecība, ka, definējot plānotos utilizācijas pasākumus ar Spānijas kailgliemežu līķiem, ir ņemtas vērā iepriekš minēto regulu prasības.
LASUA vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz, ka dzīvnieku līķi nav uzskatāmi par atkritumiem to vienkāršākajā izpratnē, bet klasificējami pēc to riska apkārtējai videi, turklāt nodrošinot pienācīgu kontroli, apstrādi un drošu galapunktu, kurā varētu tikt veikta atbilstoša utilizācija — nevis vienkārša nodošana poligonā bez papildu nosacījumiem.
Ievērot visu iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā Projekta un tā anotācijas pašreizējo redakciju, kas neparedz nekāda veida izvērtējumu, kontroli, prasības un kārtību attiecībā uz invazīvās sugas ierobežošanu un iznīcināšanu, LASUA kategoriski iebilst pret Projekta pielikuma D sadaļā norādīto, ka Spānijas kailgliemežu līķi ir nogādājami poligonā utilizācijai.
Projekta pielikuma 2. tabulas D sadaļā “Utilizācija” ir norādīts, ka invazīvās sugas – Spānijas kailgliemezis – ķermeņus visu veģetācijas periodu var nodot atkritumu apsaimniekošanas poligonā, turpmāk – poligons. LASUA kategoriski iebilst pret šādu normatīvo regulējumu attiecībā uz Spānijas kailgliemežu sugas izplatības ierobežošanu, kontroli un iznīcināšanu, jo poligoni nav paredzēti dzīvnieku līķu vai to daļu (t. sk. invazīvo sugu) apglabāšanai, pastāv risks, ka daļa gliemežu līķu vai to olas netiks pilnībā iznīcinātas, radot jaunu izplatību poligona vai apkārtējās teritorijās, šāds Projekta regulējums ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulējumu par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, turklāt Projekts nenodrošina pienācīgas saistības un kontroles prasības par kailgliemežu līķu nekaitīgumu un tālākās darbības pēc līķu nodošanas poligonā.
[1] Pirmkārt, būtiski ir akcentēt, ka Spānijas kailgliemezis ir dzīvnieks. Līdz ar to, neraugoties uz to, ka ar Projektu šo sugu ir paredzēts iekļaut invazīvo sugu sarakstā, nav pieļaujams, ka šādu dzīvnieku līķi tiek nodoti utilizācijai poligonos, jo poligoni nenodarbojas un tie nevar nodarboties ar dzīvnieku līķu apglabāšanu.
Papildu iepriekš minētajam, jānorāda, ka Projektā nav minēta plānotā darbība, kas poligona apsaimniekotājam būtu jāveic, pēc tam, ka poligona teritorijā tiek ievesti Spānijas kailgliemežu līķi, līdz ar to var pieņemt, ka ir paredzēts, ka poligona operators veic Spānijas kailgliemežu līķu apglabāšanu atkritumu šūnā. Tajā pašā laikā, izstrādājot Projektu, nav ņemts vērā, ka poligona operatoram nav iespējas pārliecināties par to, vai ievestie kailgliemežu ķermeņi vai to olas nesatur kādas bīstamas ķīmiskas vielas, kā arī vai konkrētie ievestie kailgliemežu ķermeņi un olas nav dzīvotspējīgas. Tāpat poligona apsaimniekotājs nevar nodrošināt un garantēt, ka ievestie kailgliemežu ķermeņi un to olas, veicot to apglabāšanu atkritumu šūnā, tiks pilnībā iznīcināti (tiks nodrošināta to pilnīga bojāeja). Līdz ar to ar pašreizējo Projekta redakciju faktiski var tikt panākts videi un cilvēku veselībai daudz nelabvēlīgāks un bīstamāks rezultāts, jo, veicot kailgliemežu līķu utilizēšanu poligonos, var veidoties situācija, ka poligons kļūst par vietu, kurā gliemeži nekontrolēti savairojas un apdraud poligonam pieguļošās teritorijas.
Vienlaikus jānorāda, ka būtiska principa norma invazīvo sugu pārvaldībā ir neveicināt šādu sugu tālāku pārvietošanu. Savukārt no Projekta redakcijas secināms, ka kailgliemežu līķu pārvietošana uz poligona teritoriju ir bez jebkādiem ierobežojumiem, līdz ar to pēc būtības šāda norma ir pretrunā ar Projekta mērķi – ierobežot invazīvās sugas izplatību.
[2] Dzīvnieku līķi un to daļas ir apsaimniekojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas regulai Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
Vērtējot Projektu un tā anotāciju, secināms, ka minētie Projekta dokumenti nesatur izvērtējumu un no tiem nav gūstama pārliecība, ka, definējot plānotos utilizācijas pasākumus ar Spānijas kailgliemežu līķiem, ir ņemtas vērā iepriekš minēto regulu prasības.
LASUA vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz, ka dzīvnieku līķi nav uzskatāmi par atkritumiem to vienkāršākajā izpratnē, bet klasificējami pēc to riska apkārtējai videi, turklāt nodrošinot pienācīgu kontroli, apstrādi un drošu galapunktu, kurā varētu tikt veikta atbilstoša utilizācija — nevis vienkārša nodošana poligonā bez papildu nosacījumiem.
Ievērot visu iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā Projekta un tā anotācijas pašreizējo redakciju, kas neparedz nekāda veida izvērtējumu, kontroli, prasības un kārtību attiecībā uz invazīvās sugas ierobežošanu un iznīcināšanu, LASUA kategoriski iebilst pret Projekta pielikuma D sadaļā norādīto, ka Spānijas kailgliemežu līķi ir nogādājami poligonā utilizācijai.
08.10.2025. 18:47
Daina Vītoliņa
Paldies par rīcību - beidzot!!
Svarīgi būtu likt kā prioritāti visu pašvaldību sadarbību un kopīgu cīņu ar invazīvajām kultūrām.
Noteikti nepieciešams vairāk iesaistīt iedzīvotājus - izglītojot un skaidrojot cīņas metodes, atbalstot un motivējot.
Apzināt un definēt visus ķēdē iesaistītos posmus, kas var palīdzēt sniegt datus un uzņemties pilnu atbildību - gan ierobežot esošos kaitēkļus, gan nepieļaujot jaunu īpatņu ievešanu līdz ar importētajiem augiem, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ar apzaļumošanu saistītos uzņēmējus, privātpersonas utt.
Citi praktiski jautājumi - piem. vai ir lietderīga zaļo konteineru uzstādīšana ciemos un pilsētās. Ja tajos tiek ievietoti dārza atkritumi, tad tos visticamāk ievieto kopā ar dārzā sagrābtajiem dzīvajiem gliemežiem. Šie konteineri ilgtsoši (vismaz 2 nedēļas) atrodoties uzstādīšanas vietā, kļūst par gliemežu mītni ar iespējām vairoties, izrāpties no tās utt. Tālāk konteineru nogādāšana atkritumu poligonā nozīmē šo gliemežu pārvietošanu uz citu, iespējams neskartu teritoriju. Vai bio atkritumu poligonu apsaimniekotāji ir rīcībspējīgi novērst dzīvo gliemežu tālāku izplatību ārpus tiem? Varbūt pienācis laiks apmācīt iedzīvotājus par dabīgas kompostēšanas iespējām, neizvedot pļauto zāli, nezāles un lapas tuvējos mežos un pļavās, nepārvietojot sava dārza atkritumus no vienas teritorijas uz citu?
Vai būtu iespējams iesaistīt zemju vērtētājus un mērniekus kā profesionāļus, kas visbiežāk saskaras ar situāciju dabā, invazīvo dabas datu sniegšanai, norādot to kā obligātu darba sastāvdaļu - gan kā tiešsaistes ziņojumu, gan atzīmi sagatavojamajos dokumentos?
Neaizmirst, ka līdzās Spānijas kailgliemezim turpat blakus ir arī malngalvas mīkstgliemezis, Kanādas zeltslotiņa, Sahalīnas sūrene un citi "svešzemju brīnumi".
Lai mums visiem kopā izdodas.
Svarīgi būtu likt kā prioritāti visu pašvaldību sadarbību un kopīgu cīņu ar invazīvajām kultūrām.
Noteikti nepieciešams vairāk iesaistīt iedzīvotājus - izglītojot un skaidrojot cīņas metodes, atbalstot un motivējot.
Apzināt un definēt visus ķēdē iesaistītos posmus, kas var palīdzēt sniegt datus un uzņemties pilnu atbildību - gan ierobežot esošos kaitēkļus, gan nepieļaujot jaunu īpatņu ievešanu līdz ar importētajiem augiem, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ar apzaļumošanu saistītos uzņēmējus, privātpersonas utt.
Citi praktiski jautājumi - piem. vai ir lietderīga zaļo konteineru uzstādīšana ciemos un pilsētās. Ja tajos tiek ievietoti dārza atkritumi, tad tos visticamāk ievieto kopā ar dārzā sagrābtajiem dzīvajiem gliemežiem. Šie konteineri ilgtsoši (vismaz 2 nedēļas) atrodoties uzstādīšanas vietā, kļūst par gliemežu mītni ar iespējām vairoties, izrāpties no tās utt. Tālāk konteineru nogādāšana atkritumu poligonā nozīmē šo gliemežu pārvietošanu uz citu, iespējams neskartu teritoriju. Vai bio atkritumu poligonu apsaimniekotāji ir rīcībspējīgi novērst dzīvo gliemežu tālāku izplatību ārpus tiem? Varbūt pienācis laiks apmācīt iedzīvotājus par dabīgas kompostēšanas iespējām, neizvedot pļauto zāli, nezāles un lapas tuvējos mežos un pļavās, nepārvietojot sava dārza atkritumus no vienas teritorijas uz citu?
Vai būtu iespējams iesaistīt zemju vērtētājus un mērniekus kā profesionāļus, kas visbiežāk saskaras ar situāciju dabā, invazīvo dabas datu sniegšanai, norādot to kā obligātu darba sastāvdaļu - gan kā tiešsaistes ziņojumu, gan atzīmi sagatavojamajos dokumentos?
Neaizmirst, ka līdzās Spānijas kailgliemezim turpat blakus ir arī malngalvas mīkstgliemezis, Kanādas zeltslotiņa, Sahalīnas sūrene un citi "svešzemju brīnumi".
Lai mums visiem kopā izdodas.
08.10.2025. 22:06
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25