Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai:
1) nodrošinātu ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam" apstiprinātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam (turpmāk – Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns) 1.2.3.pasākuma izpildi;
2) nodrošinātu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam 1.4.2.pasākuma izpildi;
3) nodrošinātu Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās 1.1.identificētās problēmas, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā, risinājumu.
1) nodrošinātu ar Ministru kabineta 2024.gada 25.janvāra rīkojumu Nr.72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam" apstiprinātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam (turpmāk – Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns) 1.2.3.pasākuma izpildi;
2) nodrošinātu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam 1.4.2.pasākuma izpildi;
3) nodrošinātu Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās 1.1.identificētās problēmas, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā, risinājumu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir:
1) paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
2) noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu līdz katra gada 1.februārim sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam arī par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;
3) noteikt, ka nodokļu maksātājs, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, nodrošina iespēju par pakalpojumiem, kā arī veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā;
4) izslēgt no likuma darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.
1) paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam;
2) noteikt kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu līdz katra gada 1.februārim sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam arī par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, – kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;
3) noteikt, ka nodokļu maksātājs, kura iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, nodrošina iespēju par pakalpojumiem, kā arī veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā;
4) izslēgt no likuma darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā, lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju.
Politikas jomas
Budžeta un finanšu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
21.08.2024. - 04.09.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
1) Grozījumi skars fiziskās personas, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;
2) grozījumi, kas paredz par pakalpojumiem, kā arī sniegtajiem darījumiem mazumtirdzniecībā nodrošināt iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, ietekmēs fiziskās personas, kuras, lai arī ikdienas norēķinos izmanto bezskaidru naudu, līdz šim dēļ pakalpojuma vai darījuma sniedzēja noteiktās norēķinu kārtības – bija spiestas izmantot skaidru naudu, tostarp, izņemot to no bankomāta.
2) grozījumi, kas paredz par pakalpojumiem, kā arī sniegtajiem darījumiem mazumtirdzniecībā nodrošināt iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā, ietekmēs fiziskās personas, kuras, lai arī ikdienas norēķinos izmanto bezskaidru naudu, līdz šim dēļ pakalpojuma vai darījuma sniedzēja noteiktās norēķinu kārtības – bija spiestas izmantot skaidru naudu, tostarp, izņemot to no bankomāta.
Juridiskās personas
- Kredītiestādes
- Maksājumu pakalpojumi sniedzēji
- Nodokļu maksātāji, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50000 euro
Skaidrojums un ietekme
1) Grozījumi skars kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, nosakot tiem papildu pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;
2) grozījumi skars nodokļu maksātājus, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50000 euro, kuri par saviem sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā līdz šim nav piedāvājušas iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
2) grozījumi skars nodokļu maksātājus, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50000 euro, kuri par saviem sniegtajiem darījumiem, kā arī pakalpojumiem mazumtirdzniecībā līdz šim nav piedāvājušas iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Sagatavoja
Evita Šēfere (FM)
Atbildīgā persona
Ieva Skumpe (FM)
Izsludināšanas datums
20.08.2024. 14:08
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Iebilstu pret likuma grozījumiem, jo tās būs papildus izmaksas mazajiem uzņēmējiem un papildus slogs kredītiestādēm un norēķinu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī manas kā fiziskas personas brīvības ierobežošana rīkoties ar saviem naudas lidzekļiem. Bankas jau tā sniedz ziņas par konta apgrozījumiem, kā arī jau ir noteikti ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu. Izskatās, ka drīz jau VID vajadzēs atskaitīties par katru nopirkto cīsiņu!!!
23.08.2024. 15:09
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Izslēgt nepieciešamību mazajiem tirgotājiem. kuru apgrozījums pārsniedz 137 eiro dienā, obligāti nodrošināt norēķinu pieņemšanu ar kredītkartēm.
26.08.2024. 12:40
Agnese Sevastjanova - Fiziska persona
Iebilstu pret skaidrās naudas apgrozījuma samazināšanu fizisko personu darījumos. Latvijas Bankas mājaslapā ir norādīts, ka skaidrās naudas maksājumi ietilpst kritiskajos finanšu pakalpojumos, kuru pieejamība saskaņā ar Nacionālās drošības likumu jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā. Ierobežojot darījumus fiziskām personām skaidrā naudā līdz 750 euro, faktiski tiek ierobežota cilvēka brīvība rīkoties ar savu mantu (godīgi nopelnīto naudu). Pie mūdienu cenām un esošās inflācijas 750 euro ir pavisam neliela summa, par kuru nevar noprikt pat kārtīgu mēbeli. Tāpat iebilstu nosacījumam, ka preču vai pakalpojumu sniedzējam, kuram apgrozījums ir 50000 euro, ir jānodrošina iespēja norēķināties bezskaidrā naudā. Pakalpojuma sniedzējs (saimnieciskās darbības veicējs) arī šobrīd var nodrošināt šādu iespēju klientam, ja viņš to vēlas, jo maksājumu var veikt arī ar bankas pārskaitījumu. Kā izriet no likumprojekta anotācijas, tad ar šādu grozījumu tiks uzpiests mazajam tirgotājam vai pakalpojumu sniedzējam uzturēt bankas termināli maksājumu nodrošināšanai ar bankas karti. Taču šāda sistēma pasliktinās mazā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja stāvokli, jo viņam jāmaksā ne tikai termināla nomas maksa, bet arī bankai noteikts procents no veiktajiem maksājumiem, bet pats uzņēmējs par savu preci vai pakalpojumu saņems mazāku maksu. Faktiski ar šādu likuma normu tiek nodrošināti papildus ienākumi bankām, bet atbalsts mazajiem uzņēmējiem paliek tikai vārdos. Pēc būtības izskatās, ka šie likumi grozījumi ir vērsti uz totālu kontroli pār cilvēka privāto dzīvi.
27.08.2024. 10:16
Fiziska persona
Cik var spert Latviešu pamat tiesības noteiktas Satversme, es kā pilsonis negribu lai kāds seko maniem un manas ģimenes tēriņiem. Man nācās skaidroties šogad ar banku no kurienes man ir skaidra nauda kuru man dod mani bērni apmaksat kosmiskus rekinus par komunaliem maksajumiem. Cik var ierobežot mūsu brīvību!
27.08.2024. 11:51
Fiziska persona
Cik var tik likt nodoklus un nodevas,acimredzams,ka ejat pret tautu ,nevis tautas intereses un tas labklajibas celsana
27.08.2024. 15:07
Fiziska persona
Skaidrai naudai obligati japaliek,un tur nav citu variantu
27.08.2024. 15:08
Rostislavs Laškovs
Vairāki cilvēki aizbrauks no latvijas šeit dzīvot normāli nevar nodokli un nodokli vairāk nekas pēc šī pieņemta lēmuma sekas Latvijai būs bēdīgas
27.08.2024. 21:48
Viktorija Ovčinnikova
Daudzi Latvijas iedzīvotāji pametīs valstī,( jo mums jau tā ir lieli nodokļi)
un tad iedzīvotāju skaits samazināsies, nebūs kam strādāt. Viss tiks zaudēts.
27.08.2024. 22:34
Fiziska persona
Cik var tik likt nodoklus un nodevas,acimredzams,ka ejat pret tautu ,nevis tautas intereses un tas labklajibas celsana
28.08.2024. 00:11
Fiziska persona
Ieviešot jaunos ierobežojumus un prasības skaidras naudas darījumiem, kā minēts, var rasties vairāki negatīvi aspekti gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zemāk ir norādīti galvenie argumenti pret šīm izmaiņām:
1. Privātuma un privātās dzīves apdraudējums
Viens no galvenajiem aspektiem ir pilsoņu privātuma apdraudējums. Banku pienākums sniegt informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem, kuru summa pārsniedz 750 eiro, un gada operācijām, kuru summa pārsniedz 7000 eiro, rada risku, ka tiks pārkāptas privātās dzīves robežas. Tas nozīmē, ka valsts iestādes iegūs piekļuvi detalizētai informācijai par pilsoņu finanšu darījumiem, kas var tikt uztverts kā iejaukšanās personiskajā dzīvē. Daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai tieši tādēļ, lai saglabātu anonimitāti saviem pirkumiem un izdevumiem.
2. Administratīvās slodzes un izmaksu pieaugums uzņēmumiem
Uzņēmumiem pienākums nodrošināt iespēju bezskaidras naudas norēķiniem nozīmē papildu izdevumus POS terminālu (Point of Sale) uzstādīšanai un uzturēšanai, komisijas maksas par transakcijām, kā arī darbinieku apmācībai. Šie izdevumi var būt smags slogs maziem uzņēmumiem un uzņēmējiem, it īpaši attālās un lauku teritorijās, kur pieprasījums pēc bezskaidras naudas norēķiniem var būt zems un banku infrastruktūra vāji attīstīta.
3. Izvēles brīvības ierobežošana un finanšu pieejamības samazināšanās
Noteiktie sliekšņi skaidras naudas darījumiem ierobežo patērētāju un uzņēmumu brīvību izvēlēties, kā pārvaldīt savas finanses. Daži cilvēki dažādu iemeslu dēļ var dot priekšroku skaidrai naudai, piemēram, ieraduma dēļ, lai izvairītos no bankas komisijas maksām vai neuzticības banku sistēmai. Šādi ierobežojumi var īpaši smagi skart vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri var nebūt prasmīgi bezskaidras naudas norēķinos, kā arī tos, kas dzīvo reģionos ar ierobežotu piekļuvi banku pakalpojumiem.
4. Digitālās nevienlīdzības riski un sociālās spriedzes pieaugums
Obligāta bezskaidras naudas norēķinu ieviešana, tāpat kā prasība skaidru naudu iemaksāt kontā caur bankomātiem, var saasināt digitālās nevienlīdzības problēmu. Cilvēki ar zemiem ienākumiem vai tie, kuriem nav piekļuves banku pakalpojumiem, var nonākt nelabvēlīgā situācijā. Šie cilvēki var saskarties ar grūtībām izpildīt prasības, kas novedīs pie papildu sociālās spriedzes.
5. Kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas
Valsts kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas var novest pie pilsoņu autonomijas zaudēšanas. Pakāpeniska skaidras naudas samazināšanās apgrozībā var piespiest cilvēkus paļauties tikai uz bankām, kas padara viņus neaizsargātākus pret finanšu krīzēm, kiberuzbrukumiem un tehnoloģiskiem traucējumiem.
6. *Skaidras naudas apgrozījuma samazināšanās un ekonomiskā stagnācija
Pakāpeniska skaidras naudas izspiešana no apgrozības var novest pie naudas masas samazināšanās, kas savukārt negatīvi ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Tas var palēnināt preču un pakalpojumu apgrozījumu, īpaši neformālajā ekonomikā, kura daudzās valstīs spēlē nozīmīgu lomu.
7. *Morālie un ētiskie aspekti*
Daudzi uzskata, ka valstij nevajadzētu iejaukties tādos personiskos un finanšu jautājumos kā norēķinu veida izvēle. Pats fakts, ka katrs pilsoņa solis var tikt izsekots un kontrolēts, rada morālas un ētiskas problēmas. Tas paceļ jautājumus par brīvību rīcībai finanšu jomā un par to, cik tālu valstij ir tiesības iet, regulējot privātpersonu finanses.
Secinājums
Lai gan argumenti par stingrāku skaidras naudas darījumu kontroli var ietvert cīņu pret naudas atmazgāšanu un nodokļu pārkāpumiem, šādu pasākumu negatīvās sekas atsver potenciālos ieguvumus. Stingru ierobežojumu un pienākumu ieviešana uzņēmumiem un privātpersonām var izraisīt vairākas sociālas, ekonomiskas un ētiskas problēmas, tostarp izvēles brīvības ierobežošanu, digitālās nevienlīdzības pieaugumu un atkarības palielināšanos no banku sistēmas. Šie faktori ilgtermiņā var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un graut uzticību valstij.
28.08.2024. 09:06
Lilija Žalnere
Es iebilstu pret šiem likuma grozījumiem. Viņi pārkāpj cilvēktiesības!
28.08.2024. 09:57
Anastasija Ševeļova
Esmu pret šo likumu. Jūs cenšaties pieskarties visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, cilvēkiem ar mazām algām, viņiem tik un tā apgrūtināta dzīve, pat dzīta žurka uzbruks kaķim, kad nebūs izejas. Cilvēki kļūs vēl slepeni, ēnu ekonomika augs vēl vairāk.
28.08.2024. 16:11
Fiziska persona
Neatbalstu sekojošo - "1) Grozījumi skars fiziskās personas, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk;"
Nepamatota iejaukšanās privātā dzīvē, uz kuru saskaņā ar LR Satversmi, ikvienam ir tiesības uz tās neaizskaramību.
Nepamatota iejaukšanās privātā dzīvē, uz kuru saskaņā ar LR Satversmi, ikvienam ir tiesības uz tās neaizskaramību.
28.08.2024. 17:33
Fiziska persona
Šaubos, ka manu viedokli, ka arī pārējo pilsoņu viedokļus ņems vērā lēmuma pieņemšanā, bet uzrakstīšu.
Šīs lēmums pārkāpj cilvēka brīvību un privātumu. Es tikai pret!
Ar šādiem mūsu valdības lēmumiem es nejūtos, ka būtu drošībā, jo mūsu valdības politika paliek arvien līdzīgāk un līdzīgāk diktatūrai nevis demokrātijai. Tāda sajūta, ka katra cilvēka solim valdība cenšās sekot līdzi.
Jautājums mūsu Valsts valdībai- kam jūs līdzinājaties? Man ir aizdomas, ka jūs līdzinājaties tam, kam nekad nevēlētos būt līdzīgi. Vārdus nesaukšu.
Šīs lēmums pārkāpj cilvēka brīvību un privātumu. Es tikai pret!
Ar šādiem mūsu valdības lēmumiem es nejūtos, ka būtu drošībā, jo mūsu valdības politika paliek arvien līdzīgāk un līdzīgāk diktatūrai nevis demokrātijai. Tāda sajūta, ka katra cilvēka solim valdība cenšās sekot līdzi.
Jautājums mūsu Valsts valdībai- kam jūs līdzinājaties? Man ir aizdomas, ka jūs līdzinājaties tam, kam nekad nevēlētos būt līdzīgi. Vārdus nesaukšu.
28.08.2024. 19:05
Inta Putāne
Komercuzņēmuma Finanšu ministrija DUNS nr.681831875, reģistrēts privātā ASV komercsabiedrībā Dun&Bradstreet, publiskais piedāvājums tiek noraidīts bez akcepta.
29.08.2024. 08:32
Fiziska persona
Ieviešot jaunos ierobežojumus un prasības skaidras naudas darījumiem, kā minēts, var rasties vairāki negatīvi aspekti gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zemāk ir norādīti galvenie argumenti pret šīm izmaiņām:
1. Privātuma un privātās dzīves apdraudējums
Viens no galvenajiem aspektiem ir pilsoņu privātuma apdraudējums. Banku pienākums sniegt informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem, kuru summa pārsniedz 750 eiro, un gada operācijām, kuru summa pārsniedz 7000 eiro, rada risku, ka tiks pārkāptas privātās dzīves robežas. Tas nozīmē, ka valsts iestādes iegūs piekļuvi detalizētai informācijai par pilsoņu finanšu darījumiem, kas var tikt uztverts kā iejaukšanās personiskajā dzīvē. Daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai tieši tādēļ, lai saglabātu anonimitāti saviem pirkumiem un izdevumiem.
2. Administratīvās slodzes un izmaksu pieaugums uzņēmumiem
Uzņēmumiem pienākums nodrošināt iespēju bezskaidras naudas norēķiniem nozīmē papildu izdevumus POS terminālu (Point of Sale) uzstādīšanai un uzturēšanai, komisijas maksas par transakcijām, kā arī darbinieku apmācībai. Šie izdevumi var būt smags slogs maziem uzņēmumiem un uzņēmējiem, it īpaši attālās un lauku teritorijās, kur pieprasījums pēc bezskaidras naudas norēķiniem var būt zems un banku infrastruktūra vāji attīstīta.
3. Izvēles brīvības ierobežošana un finanšu pieejamības samazināšanās
Noteiktie sliekšņi skaidras naudas darījumiem ierobežo patērētāju un uzņēmumu brīvību izvēlēties, kā pārvaldīt savas finanses. Daži cilvēki dažādu iemeslu dēļ var dot priekšroku skaidrai naudai, piemēram, ieraduma dēļ, lai izvairītos no bankas komisijas maksām vai neuzticības banku sistēmai. Šādi ierobežojumi var īpaši smagi skart vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri var nebūt prasmīgi bezskaidras naudas norēķinos, kā arī tos, kas dzīvo reģionos ar ierobežotu piekļuvi banku pakalpojumiem.
4. Digitālās nevienlīdzības riski un sociālās spriedzes pieaugums
Obligāta bezskaidras naudas norēķinu ieviešana, tāpat kā prasība skaidru naudu iemaksāt kontā caur bankomātiem, var saasināt digitālās nevienlīdzības problēmu. Cilvēki ar zemiem ienākumiem vai tie, kuriem nav piekļuves banku pakalpojumiem, var nonākt nelabvēlīgā situācijā. Šie cilvēki var saskarties ar grūtībām izpildīt prasības, kas novedīs pie papildu sociālās spriedzes.
5. Kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas
Valsts kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas var novest pie pilsoņu autonomijas zaudēšanas. Pakāpeniska skaidras naudas samazināšanās apgrozībā var piespiest cilvēkus paļauties tikai uz bankām, kas padara viņus neaizsargātākus pret finanšu krīzēm, kiberuzbrukumiem un tehnoloģiskiem traucējumiem.
6. *Skaidras naudas apgrozījuma samazināšanās un ekonomiskā stagnācija
Pakāpeniska skaidras naudas izspiešana no apgrozības var novest pie naudas masas samazināšanās, kas savukārt negatīvi ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Tas var palēnināt preču un pakalpojumu apgrozījumu, īpaši neformālajā ekonomikā, kura daudzās valstīs spēlē nozīmīgu lomu.
7. *Morālie un ētiskie aspekti*
Daudzi uzskata, ka valstij nevajadzētu iejaukties tādos personiskos un finanšu jautājumos kā norēķinu veida izvēle. Pats fakts, ka katrs pilsoņa solis var tikt izsekots un kontrolēts, rada morālas un ētiskas problēmas. Tas paceļ jautājumus par brīvību rīcībai finanšu jomā un par to, cik tālu valstij ir tiesības iet, regulējot privātpersonu finanses.
Secinājums
Lai gan argumenti par stingrāku skaidras naudas darījumu kontroli var ietvert cīņu pret naudas atmazgāšanu un nodokļu pārkāpumiem, šādu pasākumu negatīvās sekas atsver potenciālos ieguvumus. Stingru ierobežojumu un pienākumu ieviešana uzņēmumiem un privātpersonām var izraisīt vairākas sociālas, ekonomiskas un ētiskas problēmas, tostarp izvēles brīvības ierobežošanu, digitālās nevienlīdzības pieaugumu un atkarības palielināšanos no banku sistēmas. Šie faktori ilgtermiņā var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un graut uzticību valstij.
1. Privātuma un privātās dzīves apdraudējums
Viens no galvenajiem aspektiem ir pilsoņu privātuma apdraudējums. Banku pienākums sniegt informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem, kuru summa pārsniedz 750 eiro, un gada operācijām, kuru summa pārsniedz 7000 eiro, rada risku, ka tiks pārkāptas privātās dzīves robežas. Tas nozīmē, ka valsts iestādes iegūs piekļuvi detalizētai informācijai par pilsoņu finanšu darījumiem, kas var tikt uztverts kā iejaukšanās personiskajā dzīvē. Daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai tieši tādēļ, lai saglabātu anonimitāti saviem pirkumiem un izdevumiem.
2. Administratīvās slodzes un izmaksu pieaugums uzņēmumiem
Uzņēmumiem pienākums nodrošināt iespēju bezskaidras naudas norēķiniem nozīmē papildu izdevumus POS terminālu (Point of Sale) uzstādīšanai un uzturēšanai, komisijas maksas par transakcijām, kā arī darbinieku apmācībai. Šie izdevumi var būt smags slogs maziem uzņēmumiem un uzņēmējiem, it īpaši attālās un lauku teritorijās, kur pieprasījums pēc bezskaidras naudas norēķiniem var būt zems un banku infrastruktūra vāji attīstīta.
3. Izvēles brīvības ierobežošana un finanšu pieejamības samazināšanās
Noteiktie sliekšņi skaidras naudas darījumiem ierobežo patērētāju un uzņēmumu brīvību izvēlēties, kā pārvaldīt savas finanses. Daži cilvēki dažādu iemeslu dēļ var dot priekšroku skaidrai naudai, piemēram, ieraduma dēļ, lai izvairītos no bankas komisijas maksām vai neuzticības banku sistēmai. Šādi ierobežojumi var īpaši smagi skart vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri var nebūt prasmīgi bezskaidras naudas norēķinos, kā arī tos, kas dzīvo reģionos ar ierobežotu piekļuvi banku pakalpojumiem.
4. Digitālās nevienlīdzības riski un sociālās spriedzes pieaugums
Obligāta bezskaidras naudas norēķinu ieviešana, tāpat kā prasība skaidru naudu iemaksāt kontā caur bankomātiem, var saasināt digitālās nevienlīdzības problēmu. Cilvēki ar zemiem ienākumiem vai tie, kuriem nav piekļuves banku pakalpojumiem, var nonākt nelabvēlīgā situācijā. Šie cilvēki var saskarties ar grūtībām izpildīt prasības, kas novedīs pie papildu sociālās spriedzes.
5. Kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas
Valsts kontroles palielināšanās un atkarība no banku sistēmas var novest pie pilsoņu autonomijas zaudēšanas. Pakāpeniska skaidras naudas samazināšanās apgrozībā var piespiest cilvēkus paļauties tikai uz bankām, kas padara viņus neaizsargātākus pret finanšu krīzēm, kiberuzbrukumiem un tehnoloģiskiem traucējumiem.
6. *Skaidras naudas apgrozījuma samazināšanās un ekonomiskā stagnācija
Pakāpeniska skaidras naudas izspiešana no apgrozības var novest pie naudas masas samazināšanās, kas savukārt negatīvi ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Tas var palēnināt preču un pakalpojumu apgrozījumu, īpaši neformālajā ekonomikā, kura daudzās valstīs spēlē nozīmīgu lomu.
7. *Morālie un ētiskie aspekti*
Daudzi uzskata, ka valstij nevajadzētu iejaukties tādos personiskos un finanšu jautājumos kā norēķinu veida izvēle. Pats fakts, ka katrs pilsoņa solis var tikt izsekots un kontrolēts, rada morālas un ētiskas problēmas. Tas paceļ jautājumus par brīvību rīcībai finanšu jomā un par to, cik tālu valstij ir tiesības iet, regulējot privātpersonu finanses.
Secinājums
Lai gan argumenti par stingrāku skaidras naudas darījumu kontroli var ietvert cīņu pret naudas atmazgāšanu un nodokļu pārkāpumiem, šādu pasākumu negatīvās sekas atsver potenciālos ieguvumus. Stingru ierobežojumu un pienākumu ieviešana uzņēmumiem un privātpersonām var izraisīt vairākas sociālas, ekonomiskas un ētiskas problēmas, tostarp izvēles brīvības ierobežošanu, digitālās nevienlīdzības pieaugumu un atkarības palielināšanos no banku sistēmas. Šie faktori ilgtermiņā var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un graut uzticību valstij.
29.08.2024. 11:48
Fiziska persona
Uzstādītie mērķi nerealizēsies, jo milzīgais nodokļu slogs jau tā mazturīgos spiež meklēt izdzīvošanas variantus. Ēnu ekonomika nevis samazināsies, bet kļūs vēl lielāka un ienākumi valstī no šī MK projekta nebūs. Cilvēki vienkarši vēl vairak brauks uz Igauniju, Lietuvu un Poliju realizēt skaidro naudu.
Nav saprotams kāpēc, tā vietā lai stimulētu mājražotājus, pašnodarbinātos un mazos uzņemējus, palīdzētu mazturīgajiem to realizēšanās iespējas tiek bremzētas
Nav saprotams kāpēc, tā vietā lai stimulētu mājražotājus, pašnodarbinātos un mazos uzņemējus, palīdzētu mazturīgajiem to realizēšanās iespējas tiek bremzētas
29.08.2024. 12:20
Fiziska persona
Noraidīts!
29.08.2024. 15:58
Fiziska persona
Iebilstu pret likuma grozījumiem pašreizējā redakcijā un ar pašreiz noteiktajām naudas summām.
Primāri, šāda likuma redakcija tiešā vai netiešā veidā ierobežo skaidras naudas apriti. Skaidras naudas ierobežojumi tik nestabilas ģeopolitikas apstākļos ir nepieļaujami.
Otrkārt, Latvijas Darba likuma 70.pantā ir noteikts, ka darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā, algas izmaksa ar pārskaitījumu var būt tikai tādā gadījumā ja darbinieks ir uzrakstījis iesniegumu. Dzīvē ir dažādas situācijas kuru dēļ darbinieks var izvēlēties darba samaksu saņemt skaidrā naudā, bet vēlāk, piem., lai norēķinātos par komunālajiem maksājumiem u.c. iemaksāt bankas kontā. 7000eur ir pārāk maza summa no kuras uzlikt lieku administratīvo slogu privātpersonām, kredītiestādēm un kontrolējošajām iestādēm, jo tādā gadījumā pārbaude notiks par katru rezidentu kurš saņem kaut vai minimālo algu un to pēcāk iemaksā kontā skaidrā naudā (7000eur : 12mēnešiem = 583,33eur mēnesī). Proti, minimālā alga Latvijā pirms nodokļiem 700eur, pēc nodokļu nomaksas, ja darbieniekam ir nodokļu grāmatiņa un divi apgādājamie, tad uz rokas tiek saņemti 601,20 eur jeb 7214,40 eur gadā. Ja cilvēks vēl izmanto iespēju pārdot produkciju no piemājā iegūtā (olas, āboli, kabači) vai salasa un pārdod mežā sēnes, saņemot par to 3000eur, pēc tam tos iemaksājot kontā, tad kontrolējošo iestāžu jautājumi garantēti, labi ja vēl cilvēks atcerēsies par ko tieši un no kā to naudu saņēmis, lai varētu saprātīgi paskaidrojumu uzrakstīt.
Treškārt, uzlikt uzņēmējiem par pienākumu obligāti nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus, ja apgrozījums par sniegtajiem darījumiem vai preču pārdošanu (mazultirdzniecība) iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 50000eur, tiešā veidā ir ne vien skaidras naudas izskaušana un konkurenci ierobežojošs un ļoti dārgs faktors, kā arī var tiešā veidā apdraudēt kultūrvēsturiskus pasākumus kā piemēram gadatirgi. Piemēram, amatnieki (apdraudējums tirgiem/gadatirgiem) kuri izgatavo koka mēbeles vai kaltus priekšmetus gan uz pasūtījumu, gan pārdodot tās gadatirgos, noteikti var pārsniegt noteiktos 50000eur gadā, jo mēnesī tie ir nepilni 5000eur.
Primāri, šāda likuma redakcija tiešā vai netiešā veidā ierobežo skaidras naudas apriti. Skaidras naudas ierobežojumi tik nestabilas ģeopolitikas apstākļos ir nepieļaujami.
Otrkārt, Latvijas Darba likuma 70.pantā ir noteikts, ka darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā, algas izmaksa ar pārskaitījumu var būt tikai tādā gadījumā ja darbinieks ir uzrakstījis iesniegumu. Dzīvē ir dažādas situācijas kuru dēļ darbinieks var izvēlēties darba samaksu saņemt skaidrā naudā, bet vēlāk, piem., lai norēķinātos par komunālajiem maksājumiem u.c. iemaksāt bankas kontā. 7000eur ir pārāk maza summa no kuras uzlikt lieku administratīvo slogu privātpersonām, kredītiestādēm un kontrolējošajām iestādēm, jo tādā gadījumā pārbaude notiks par katru rezidentu kurš saņem kaut vai minimālo algu un to pēcāk iemaksā kontā skaidrā naudā (7000eur : 12mēnešiem = 583,33eur mēnesī). Proti, minimālā alga Latvijā pirms nodokļiem 700eur, pēc nodokļu nomaksas, ja darbieniekam ir nodokļu grāmatiņa un divi apgādājamie, tad uz rokas tiek saņemti 601,20 eur jeb 7214,40 eur gadā. Ja cilvēks vēl izmanto iespēju pārdot produkciju no piemājā iegūtā (olas, āboli, kabači) vai salasa un pārdod mežā sēnes, saņemot par to 3000eur, pēc tam tos iemaksājot kontā, tad kontrolējošo iestāžu jautājumi garantēti, labi ja vēl cilvēks atcerēsies par ko tieši un no kā to naudu saņēmis, lai varētu saprātīgi paskaidrojumu uzrakstīt.
Treškārt, uzlikt uzņēmējiem par pienākumu obligāti nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus, ja apgrozījums par sniegtajiem darījumiem vai preču pārdošanu (mazultirdzniecība) iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 50000eur, tiešā veidā ir ne vien skaidras naudas izskaušana un konkurenci ierobežojošs un ļoti dārgs faktors, kā arī var tiešā veidā apdraudēt kultūrvēsturiskus pasākumus kā piemēram gadatirgi. Piemēram, amatnieki (apdraudējums tirgiem/gadatirgiem) kuri izgatavo koka mēbeles vai kaltus priekšmetus gan uz pasūtījumu, gan pārdodot tās gadatirgos, noteikti var pārsniegt noteiktos 50000eur gadā, jo mēnesī tie ir nepilni 5000eur.
30.08.2024. 18:23
Fiziska persona
NORAIDĪT GROZĪJUMUS!!
31.08.2024. 11:38
Fiziska persona
Iebilstu pret šo grozījumu priekšlikumu.
31.08.2024. 16:45
Fiziska persona
Es iebilstu pret atskaitīšanos VIDam, esmu pret totālu kontroli no valsts puses.
31.08.2024. 16:49
Fiziska persona
Kategoriski PRET! Nevienai finansu institūcijai nedrīkst būt tiesības kontrolēt vai likt atskaitīties par MANU nopelnīto naudu.
31.08.2024. 16:52
Fiziska persona
Esmu KATEGORISKI PRET kontroli no valsts puses
31.08.2024. 16:56