Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai mazinātu administratīvo slogu operatoriem, kuru darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir ar mazāku risku.
Projekts pārņem atsevišķas Padomes 2013.gada 5.decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (turpmāk - Direktīva 2013/59/Euratom), prasības.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu operatoriem, diferencējot tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz darbiniekiem atkarībā no riska līmeņa, kam pakļauti darbinieki, saprātīgi atvieglot prasības B kategorijas darbiniekiem, nemazinot darbinieku aizsardzībai noteiktos drošības standartus, kā arī atsakoties no darbinieku saņemto dozu reģistrēšanas papīra dozu uzskaites grāmatiņās.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
11.09.2025. - 25.09.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem tiesības iesniegt rakstisku viedokli
Fiziskās personas
  • Ārstniecības iestādēs nodarbinātie
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
  • Ārstniecības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Jānis Linītis (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
11.09.2025. 07:21

Apkopojums

Dokumenta nosaukums
Publicēts

Iesniegtie viedokļi

Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Latvijas Universitāte par  Grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (turpmāk - Projekts) izsaka šādus iebildumus:
Pretēji Projekta anotācijā noteiktajam mērķim, Projekta 4.punkta redakcija palielina birorāktisko slogu Latvijas Universitātei, kurā operatori nevis "viesstrādnieku darba devēji", tātad Universitāte, ir atbildīga par studentiem, kā tas ir bijis līdz šim. Universitāte izsniedza individuālos dozimetrus prakses laikam un dozimetrijas rezultāti tika iesniegti studējošo darba devējam. Tas nozīmē, ka tagad operatoriem būs papildus atbildība, izmaksas, datu apstrāde, kā arī informācijas koordinēšana ar universitāti. Pastāv liels risks, ka operatori var kļūt mazāk ieinteresēti uzņemt studentus praksēs, ja izmaksas un birokrātija pieaug. Noteikti radīsies strīdi par izmaksu segšanu, atbildības robežām, datu aizsardzību. Atsevišķās Universitāšu slimnīcās prakses jau šobrīd ir ļoti dārgas, bet šis punkts var palielināt maksu par 1 studenta prakses dienu vēl vairāk, līdz ar to Universitātei naksies ierobežot studentu prakses šajās slimnīcās.
Vienlaicīgi papildus birokrātisko slogu radīs Projektā noteiktais 39.5.punkta papildinājums - augstskolām būs jāveido centralizēta sistēma dozu datu uzkrāšanai, jo students vairākkārt praksēs atrodas dažādās iestādēs. Radiogrāfijas studentiem dozas par 5 gadiem veidojas no iepriekšējos 3 gados koledžas studiju praksēs iegūtajām dozām, kā arī paralēli studijām strādājošiem būs dozas pamatdarbā. Nav mehānisma, kā Universitāte varētu pieprasīt dozu datus no operatoriem un no koledžas, turklāt ir jāievēro personas datu aizsardzība un ar to saistītie riski. Būs jāslēdz līgumi starp operatoriem un augstskolām par datu apstrādi. Līdz ar to radīsies papildus administratīvais slogs, jo augstskolai būs jāapkopo un jānodod dati katru reizi, kad students dodas praksē uz operatora kontrolētu zonu, savukārt operatoram būs jāapstrādā un jāuzglabā šī informācija, ievērojot faktu, ka a prakses LU sākas februārī, bieži vien operatoram nav vēl dozimetrijas rezultāti janvāra vidū pieejami, lai tos kopīgotu ar Universitāti.
 
24.09.2025. 11:32
SIA "INLAB"
4. punkts
Prasība nav pārdomāta attiecināma uz studentiem augstskolās. Vai katra studenta darba devējam būs jāsniedz informācija par sava darbinieka pēdējo piecu gadu laikā saņemtajām dozām augstskolai, kā to noteic 39.55. punkts? Kas augstskolai jāiesāk ar šo informāciju? Šīs darbības un informācija augstskolai ir absolūti nelietderīga.
Aicinām arī paredzēt, ka, piemēram, akreditētas institūcijas darbinieki, kas veic darba vietas monitoringu, nav uzskatāmi par viesstrādniekiem, pretējā gadījumā veidojas absurda situācija, kad operatoram šo institūciju darbiniekiem katrreiz jānodrošina dozu novērtējums, kā arī individuālā dozimetrija, kā to noteic 39.7 punkts, bet institūcijas darbinieku darba devējam katru reizi operatoram jānodod informācija par savu darbinieku pēdējo piecu gadu laikā saņemtajām dozām, kā to noteic 39.55. punkts. Šīs darbības un informācija operatoram ir absolūti nelietderīga.

7.3. punkts
Pašreiz spēkā esošajos noteikumos (p.7.4.) noteikti konkrēti limiti, kuru pārsniegšanas gadījumā būtu iegūstama operatīva informācija par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, tomēr grozījumos noteikumu punktu 7.4. paredzēts svītrot.
Lūdzam precizēt 7.3.punkta prasības, proti, norādīt, kādos gadījumos radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā būtu iekļaujama prasība nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām.
Uzskatām, ka, precizējumu neietverot, prasība kļūst bezjēdzīga, jo nav nosacījumu, kad tā piemērojama, attiecīgi prasība netiks pildīta.

7.5. punkts
Ietverta jauna prasība par TLD dozimetru nomaiņu reizi sešos mēnešos pirmajā darbības gadā, jaunam operatoram uzsākot veikt licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai uzsākot licencējamu darbību veikšanu jaunā jomā, operatora nodarbinātajiem B kategorijas darbiniekiem.
Aicinām prasībā precizēt, ka TLD dozimetri nepieciešami tikai tiem B kategorijas darbiniekiem, kas veic darbības tieši jaunā jomā, jo pretējā gadījumā no prasības lasāms, ka operatoram uzsākot darbību veikšanu jaunā jomā, tam būtu jānodrošina TLD nomaiņa visiem saviem B kategorijas darbiniekiem (jo izņēmumi nav ietverti).
Piedāvājam redakciju:
reizi sešos mēnešos pirmajā darbības gadā, jaunam operatoram uzsākot veikt licencējamas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, operatora nodarbinātajiem B kategorijas darbiniekiem, vai jau licencētam operatoram uzsākot licencējamu darbību veikšanu jaunā jomā, B kategorijas darbiniekiem, ko operators nodarbina jaunā jomā.

14.1. punkts
Aicinām precizēt, kāds temperatūras un mitruma līmenis uzskatāms par augstu TLD gadījumā. Informējam, ka ir konstatēti gadījumi, kad operatoru darbinieki aizmirst TLD kabatā un netīšām izmazgā veļas mazgājamā mašīnā, kur t = 30...90 oC, pēc kā iegūtais nolasījums neatšķiras no vidējiem rādījumiem, citā darbinieka darbības laika posmā.

18.2.punkts
Lūdzam skaidrot pieeju atšķirību nemedicīniskajā apstarošānā un medicīnā.
Proti, nemedicīniskajā apstarošānā radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem bez noteikta montāžas plāna noteikts biežāks darba vietas monitorings kā radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto noteiktā telpā atbilstoši montāžas plānam.
Šādas kārtības saglabāšana nemedicīniskajā apstarošānā loģiski skaidrojama ar to, ka pārvietojami jonizējošā starojuma avoti var radīt lielāku bīstamību apkārtējiem to izmantošanas apstākļu mainīguma dēļ (piemēram, telpas bez sienu aizsardzības).

Savukārt medicīnā nav paredzēta nekāda atšķirība darba vietas monitoringa biežumā tiem radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), un tiem radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam).
Līdz ar to secināms, ka nepastāvēs atšķirība darba vietas monitoringa biežumā stacionārai iekārti un pārvietojamai iekārtai, kas pēc būtības nav īsti pareizi, jau minētā iemesla dēļ, proti, ka pārvietojami jonizējošā starojuma avoti var radīt lielāku bīstamību apkārtējiem to izmantošanas apstākļu mainīguma dēļ (piemēram, telpas bez sienu aizsardzības). Vēršam vērību, ka arī MK 482 prasībās pārvietojami jonizējošā starojuma avoti tomēr tiek uzskatīti par bīstamākiem, kas izriet, piemēram, no augstākām personāla iesaistes slodžu rādītājiem.
Tāpat jau šobrīd VVD RDC ir fiksējis gadījumus, kad operatori pārvietojamas iekārtas faktiski izmanto stacionāri, bet tām netiek noteikta konkrēta izmantošanas vieta, izveidojot atbilstošu telpas plānu (montāžas plānu) un attiecīgi nosakot nepieciešamo aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Uzskatām, ka jaunieviestā kārtība, kurā pārvietojamai iekārtai veicama darba vietas monitoringa biežums nebūs atkarīgs no tā, vai iekārtu izmanto stacionāri vai nē, tikai veicinās operatoru nevēlēšanos montāžas plānu saskaņot,  gadījumos, kad jonizējošā starojuma avotu tomēr izmanto stacionāri.
Aicinām arī medicīnā saglabāt pieeju ar nedaudz biežāku darba vietas monitoringu radioaktīvās vielas nesaturošiem jonizējošā starojuma avotiem, kurus lieto dažādās telpās bez noteikta montāžas plāna.

18.2.2. punkts
Aicinām ietvert arī PAN3D iekārtas, jo starojuma jauda un darbības princips ir līdzvērtīgs datortomogrāfijas iekārtām.

18.4.punkts
Uzskatām, ka darba vietas monitorings būtu nodrošināms ne vien pēc izmaiņām jonizējošā starojuma avotu izvietojumā telpā vai pēc izmaiņām jonizējošā starojuma ierobežojošu aizsargbarjeru, telpu durvju, logu vai sienu konstruktīvajos risinājumos, bet arī pēc izmaiņām blakus esošo telpu vai ārpus telpu platību pielietojumā.
Piemēram, ja iepriekš aiz loga bijusi zaļā zona, bet pēc tam tajā izbūvēts bērnu laukums.

19.6. un 19.7. punkts
Nav īsti pamatota nepieciešamās pieredzes samazināšana darba vadītājam no 5 uz 3 gadiem.
Šāda pati pieredze piemērota arī attiecībā uz medicīnas fiziķi. Nav skaidrots, kāda persona uzskatāma par medicīnas fiziķi, vai persona, kas ieguvusi bakalaura grādu vai arī tāda persona, kas šādu izglītību tikai iegūst.
Prasība par 3 gadu pieredzi kopumā nav samērīga ar radiācijas drošības ekspertam piemērojamajām pieredzes prasībām.
Proti, lai kļūtu par radiācijas drošības ekspertu un attiecīgi drīkstētu veikt darba vietas monitoringu, atbilstoši  2021. gada 29. jūnija MK noteikumu Nr.433 prasībām, personai nepieciešama gan augstākā izglītība, gan 13 gadu pieredze, kas ir par 10 gadiem ilgāka pieredze kā izvirzīta darba vadītājam vai medicīnas fiziķim.

Akreditētai institūcijai un radiācijas drošības ekspertam darba vietas monitoringa veikšanai pie dažādiem operatoriem, kas šīs personas nenodarbina, ir nepieciešama licence. Attiecībā uz darba vadītāju vai medicīnas fiziķi prasība par licenci izvirzīta nav, tāpēc aicinām normatīvajā aktā skaidri noteikt, ka 19.6. un 19.7. punktā minētās personas darba vietas monitoringu veic vienīgi pie operatora, kur tās nodarbinātas, jo šobrīd no grozījumu prasībām tas neizriet, kas attiecīgi rada vēl nevienlīdzīgāku pieeju.

25. punkts
No piedāvātajiem grozījumiem izriet, ka īpašo monitoringu drīkst veikt jebkura no 19.punktā minētajām personām, tādejādi faktiski normatīvais akts neietver nedz kādus ierobežojumus, nedz kādas papildus prasības šādam īpašam monitoringam.
Šī iemesla dēļ, aicinām skaidrot, ar ko īpašais monitorings atšķiras no monitoringa, kas nav uzskatāms par īpašu un kāds mērķis tiek sasniegts ietverot šādu atsevišķu jēdzienu.

26.1. punkts
Aicinām precizēt redakciju, ietverot: “enerģiju vai radioaktivitāti”.

26.4. punkts
Darba vietas monitoringa mērījumos svarīga ir ne vien korekta mērīšanas metode un mērījumiem izmantotās mēriekārtas piemērotība, bet arī, vai izmatotie mērīšanas līdzekļi ir atbilstoši kalibrēti, jo pretējā gadījumā mērījumu rezultātiem nav nodrošināta ticamība.
Līdz ar iepriekš minēto, aicinām radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā ietvert arī informāciju par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu.

28.3 punkts
Darba vietas monitoringa mērījumos svarīga ir ne vien korekta mērīšanas metode un mērījumiem izmantotās mēriekārtas piemērotība, bet arī, vai izmatotie mērīšanas līdzekļi ir atbilstoši kalibrēti, jo pretējā gadījumā mērījumu rezultātiem nav nodrošināta ticamība.
Līdz ar iepriekš minēto, aicinām radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā ietvert arī informāciju par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu.

29.4. punkts
Darba vietas monitoringa mērījumos svarīga ir ne vien korekta mērīšanas metode un mērījumiem izmantotās mēriekārtas piemērotība, bet arī, vai izmatotā mēriekārta ir atbilstoši kalibrēta, jo pretējā gadījumā mērījumu rezultātiem nav nodrošināta ticamība.
Līdz ar iepriekš minēto, aicinām glabāt  arī informāciju par mērīšanas līdzekļa kalibrēšanu.

30. punkts
Darbinieks var pāriet darbā pie cita operatora, nav izprotams, kā iepriekšējais darba devējs (operators) šādā gadījumā var zināt, kad paiet 30 gadi kopš persona beigusi ar apstarošanu saistītu darbu, un attiecīgi izbeigt monitoringa rezultātu glabāšanu. Aicinām precizēt.

34. punkts
Nav skaidrs, kā attiecībā uz 7.5. punktā minētajiem darbiniekiem piemērojama prasība izmantot individuālā monitoringa rezultātus, kas iegūti veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem. Šī prasība pēc būtības ir maldinoša. Proti, ja operators uzsāk darbību jaunā jomā, tam nav pieejami individuālā monitoringa rezultāti, kas iegūti veicot monitoringu citiem apstarošanai pakļautiem darbiniekiem šajā jaunajā jomā. Citu darbinieku, kas strādā citās jomās saņemtās dozas nevar kalpot par pamatu dozu novērtējumam, jo dozas varētu būt ļoti būtiski atšķirīgas.

39. punkts
Darbinieks var pāriet darbā pie cita operatora, nav izprotams, kā iepriekšējais darba devējs (operators) šādā gadījumā var zināt, kad paiet 30 gadi kopš persona beigusi ar apstarošanu saistītu darbu, un attiecīgi izbeigt ziņu par dozām glabāšanu. Aicinām precizēt.

39.12.2. punkts
Lūdzam skaidrot, kas 7.5. punktā minētajiem darbiniekiem uzskatāms par darba pabeigšanas datumu, kas operatoram jāreģistrē.

39.12.3. un 39.12.4. punkts
Lūdzam normatīvajā aktā skaidrot šajos punktos izmantotos jēdzienus “ārējais apstarojums” un “iekšējais apstarojums”.

 39.7 punkts
Aicinām izvērtēt šādas prasības lietderību. Proti, vai tas attiecināms arī uz B kategorijas darbiniekiem, jo no formulētās prasības izņēmumi neizriet. Vai individuālā dozimetrija nodrošināma arī gadījumā, ka viesstrādnieks veic darbības pie operatora ļoti īslaicīgi (piemēram, vienu dienu gadā). Aicinām neattiecināt šo prasību attiecībā pret akreditētām institūcijām. Šo institūciju darba devēji nodrošina savu darbinieku dozu novērtēšanu.

39.10 punkts
39.6 punktā minētā informācija būtu iesniedzama ne vien centram, bet arī viestrādnieka darba devējām, jo citādi viesstrādnieka darba devējs nevar nodrošināt 39.8 un 39.9 punkta izpildi.

54. punkts
Lūdzam skaidrot, kāds ir centra lēmumu par operatora tiesībām veikt B kategorijas darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu spēkā esamības pamatojums, ja kārtība par B kategorijas darbinieku saņemto dozu novērtējumu ar šiem grozījumiem tiek mainīta pēc būtības.

54.3 punkts
Aicinām papildināt normatīvo aktu ar prasību par līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai jau veiktiem darba vietas monitoringiem. Proti, uz doto brīdi apritē ir līdz normatīvā akta grozījumu spēkā stāšanās brīdim izsniegtie darba vietas monitoringa dokumenti, kuros norādīti arī pašreizējām normatīvo aktu prasībām atbilstoši nākamā monitoringa termiņi.
Lai izvairītos no pārpratumiem un atšķirīgas normatīvā akta prasību interpretācijas, lūdzam paredzēt rīcību gadījumos, kad darba vietas monitorings veikts līdz šo noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai, piemēram, ka nākamā monitoringa termiņš šādā gadījumā nosakāms atbilstoši normatīvā akta prasībām, kas bijušas spēkā uz darba vietas monitoringa veikšanas brīdi.

1.pielikuma 2.1. un 3.1. punkts
Aicinām precizēt, kāda kopējā nenoteiktība tiek noteikta ar šo prasību, piemēram, TLD jūtības faktora pārbaudē iegūstamā TLD nenoteiktība un EPD kalibrēšanas procesā iegūstamā EPD nenoteiktība (mērlīdzekļa kalibrēšanas koeficienta nenoteiktība).

1.pielikums 3.2.1 punkts
Aicinām ietvert prasību, ka EPD jākalibrē tādā enerģijas diapazonā, kādā EPD tiek izmantots. Aicinām ietvert prasību, ka EPD jākalibrē pie tiem Hp (0.07), Hp(3) vai Hp (10), pie kuriem EPD tiek izmantots. Tas ir būtiski, lai dozas tiktu novērtētas ticami.

1.pielikuma 4.1. punkts
Norādām, ka prasība par kopējo nenoteiktību ± 30 % ir būtiska un saglabājama, tomēr ir jāprecizē, jo šāda nenoteiktība pie dozu vērtībām, kas ir tuvas nullei, tehniski nav sasniedzama.
Aicinām prasību pārformulēt, pieturoties pie vienotas terminoloģijas, vai skaidrojot jēdzienus “viendabīgs lauks”, “nehomogēns lauks”, “standartapstākļi”.

1.pielikuma 4.2. punkts
Iebilstam pret prasības “detektora mērījumu starpība no starojuma enerģijas radiodiagnostikā ir mazāka par ± 20 % enerģiju diapazonā no 20 keV līdz 150 keV, bet citos gadījumos – no 30 keV līdz 1,5 MeV;” svītrošanu.
Prasība, iespējams, var tikt pārskatīta un precizēta, tomēr tās izslēgšana samazinās monitoringa kvalitāti, tā neatbilst starptautiskajai praksei.
Prasība ir būtiska, lai nodrošinātu korektus mērījumus neatkarīgi no starojuma enerģijas. Bez šī punkta noteikumi nekādi neparedz enerģētiskās atkarības kontroli. Ja detektora reakcija uz starojuma enerģiju netiek ierobežota, rodas risks, ka praktiskajā monitoringa programmā mērījumi dažādos enerģiju diapazonos var atšķirties vairāk nekā par 20 %. Tas tieši ietekmē darbinieku saņemtās dozas novērtējuma ticamību.
Līdzīgas prasības ir ietvertas ISO 4037 un IEC standartos par dozimetrisko sistēmu enerģētisko atbildi.
Prasības svītrošana radītu risku, ka Latvijas tirgū nonāk nekvalitatīvi, zemas kvalitātes dozimetri (piemēram, lēti importa risinājumi no Ķīnas), kuru enerģētiskā atbilde būtiski neatbilst drošības standartiem un kas var radīt neuzticamus devas mērījumus.
Aicinām sniegt pamatojumu, kādēļ darba vietas monitoringā būtu izmantojami tādi dozimetri, kuru enerģētiskā atbilde pārsniedz ± 20 %.

1.pielikuma 5.3.2. punkts
Informējam, ka prasībā saglabāta jau šobrīd esošā problēma. Aicinām precizēt prasību, lai tā atbilstu starptautiskai praksei.
“iedzīvotāju aizsardzības no jonizējošā starojuma optimizāciju, ņemot vērā dozu ierobežojumu 300 µSv/gadā no viena jonizējošā starojuma avota.”
 
24.09.2025. 14:59
RAKUS Medicīnas fiziķi
SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca  par  Grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība" (turpmāk - Projekts) izsaka šādus iebildumus:

Pārskatot MK noteikumu plānotās izmaiņas, lūdzu papildināt:
1. MK noteikumu prasībās jāietver, ka operatoram, veicot darbinieku izvērtējumu iedalījumam kategorijās, jānorāda, vai B kategorijas darbiniekiem nepieciešams piešķirt individuālo dozimetru. Dozimetru nomaiņai jānosaka regularitāte. Piedāvājam punktu Nr. 7.3 šādā redakcijā: “ja atbilstoši radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmai nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, nodrošināt nomaiņas regularitāti atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmai”
Pamatojums: Pie mainīgiem darba apstākļiem, kur problemātiski ir novērtēt darbinieku saņemtās dozas, piemēram, darbā ar vaļējiem jonizējošā starojuma avotiem, TLD dozimetri sniedz svarīgu informāciju par personāla saņemtajām dozām arī B kategorijas darbiniekiem. Būtu jāļauj operatoram atrunāt papildus, kādos apstākļos B kategorijas darbiniekiem tiek izsniegti TLD dozimetri.

2. Lai Operators varētu piešķirt dozimetru B kategorijas darbiniekiem, piemēram grūtniecēm, vai nodrošināt fona dozimetru kabinetam, vai Operāciju zālēs darbiniekiem, kuriem ir dažādas starojuma slodzes operāciju laikā, kas būtu arī papildus kontroles mehānisma dozu izvērtēšanai, lūdzu iekļaut punktu:

7.3.1. Operators piešķirt individuālo dozimetru B kategorijas darbiniekam, lai nodrošinātu jonizējošā starojuma kontroli, ja tas tiek noteikts  Operatora radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā.

3. Punktā Nr. 9 vajadzētu noteikt, ka “Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens šo noteikumu 7. punktā noteiktais darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra.”
Pamatojums: Ja operators ir norādījis, ka darbinieks atbilst kādam no 7. punkta kritērijiem, tad operatoram arī jānodrošina attiecīgi dozimetrs.

4. Punktā Nr. 16.2. rekomendējam mainīt kritērijus, kurus pārsniedzot, ir jāziņo. Piedāvātā redakcija: “nekavējoties, ja konstatēts kāda no 25.1-25.4. apakšpunkta robežvērtību pārsniegums gadā vai  ¼ daļas gada pārsniegums ceturksnī.”
Pamatojums: Patlaban sanāk, ja darbinieka plaukstu/pirkstu vai kādu citu ekstremitāšu dozimetra rādījumi pārsniedz 5 mSv ceturksnī, tad nekavējoties ir jāziņo, lai arī ekstremitātēm ir būtiski augstāka robežvērtība.

5. Lūdzu pārskatīt punktos Nr. 30 un 39 norādītos dokumenta glabāšanas ilgumus, lai nepalielinātu dokumentu slogu operatoram.
Lūdzu labot 30. punktu uz:
“Ja darba vietas monitoringa rezultāti ir izmantoti darbinieka saņemtā apstarojuma novērtējumam, šos rezultātus operators glabā visu darbinieka darbības laiku un līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 65 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 5 gadu pēc attiecīgo darbu veikšanas.”
Lūdzu labot. 39. punktu uz:
“39. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām centrs glabā līdz laikam, kad persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadus pēc tam, kad personas beigušas darbu, kas saistīts ar apstarošanu.
  39.1. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām Operators glabā, kamēr darbinieks veic darbus ar jonizējošiem starojuma avotiem un 3 gadus pēc darba beigšanas, kas saistīts ar apstarošanu.”
Pamatojums: Operatora rīcībā bieži trūkst resursu, lai nodrošinātu dokumentu glabāšanu tik ilgstoši, īpaši, ja dokumenti tiek glabāti elektroniski.

6. Lūdzu iekļaut punktu Nr. 35. no esošiem MK noteikumiem šādā redakcijā:
“35. Darbu vadītājs A kategorijas darbiniekam un darbiniekam, kuram ir izsniegts dozimetrs,
nodrošina informāciju par viņa saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem un novērtējumu. Pārējiem B kategorijas darbiniekiem bez izsniegta TLD dozimetra,  Darbu vadītājs nodrošina informāciju, ka nav pārsniegts gada dozas limits. ”
Pamatojums: B kategorijas darbiniekiem, kam netiks piešķirts individuālais dozimetrs, nebūs iespēja veikt precīzu darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas izvērtējumu.

7. Nav skaidrības, kā izpildīt punktu Nr. 33 spēkā esošajos MK noteikumos darbiniekiem, kam netiks piešķirts individuālais dozimetrs. Lūdzu papildināt punktu šādā redakcijā:  “Darbu vadītājs, pamatojoties uz darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem, A kategorijas darbiniekiem un darbiniekiem, kam ir izsniegts individuālais dozimetrs, reizi gadā vai pēc noteiktu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu darbu izpildes, radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas, kā arī pēc tam, kad darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā, novērtē darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas”.  
Pamatojums: B kategorijas darbiniekiem, kam netiks piešķirts individuālais dozimetrs, nebūs iespēja veikt precīzu darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas izvērtējumu.
 
24.09.2025. 15:52