Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2023. gada 9. novembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-286 “Par Stratēģiskās vadības tematisko komiteju" izveidotās Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas viens no darbības mērķiem bija priekšlikumu par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtēšanā, atmežošanā) izstrāde, kā rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja “Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) uzdots pārskatīt un pilnveidot Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – MKN 240).
Papildus tam, MKN 240 grozījumu nepieciešamību ir identificējusi arī ar VARAM 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 1-2/155 “Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi” izveidotā darba grupa, kurā piedalās valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijas plānošanas speciālisti, plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī eksperti no Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas.
Vienlaikus saņemti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi valdības rīcības plānam, kurā kā viens no veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanai ir minēta MKN 240 normu pārskatīšana.
Papildus iepriekš minētajam, ir precizēts normatīvais regulējums citos normatīvajos aktos, kas ietekmē MKN 240, un tāpēc jāveic atsevišķu MKN 240 normu salāgošana ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus tam, MKN 240 grozījumu nepieciešamību ir identificējusi arī ar VARAM 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 1-2/155 “Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi” izveidotā darba grupa, kurā piedalās valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijas plānošanas speciālisti, plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī eksperti no Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas.
Vienlaikus saņemti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi valdības rīcības plānam, kurā kā viens no veicamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanai ir minēta MKN 240 normu pārskatīšana.
Papildus iepriekš minētajam, ir precizēts normatīvais regulējums citos normatīvajos aktos, kas ietekmē MKN 240, un tāpēc jāveic atsevišķu MKN 240 normu salāgošana ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Mērķa apraksts
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punkts noteic, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novadu domes teritorijas plānojumus visai jaunveidotajai novada administratīvajai teritorijai izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim. Lai jauno teritorijas plānojumu izstrādē varētu piemērot MKN 240 grozījumus, ir noteikti prioritāri risināmie jautājumi, kas iekļauti šajā tiesību akta projektā. Šāds risinājums ir atbalstīts arī Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā.
Politikas jomas
Reģionālā politika
Teritorija
-
Norises laiks
29.04.2024. - 13.05.2024.
Informācija
Tiesību akta projekts ietver MKN240 grozījumus, kas skar vispārīgos teritorijas attīstības plānošanas jautājumus, regulējumu attiecībā uz funkcionālajām zonām un tajās iekļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, papildinot to uzskaitījumu, kā arī precizējot to aprakstus. MKN 240 grozījumu projektā iekļauto papildinājumu pamatotība balstīta ikdienas praksē.
MKN 240 stājās spēkā 2013. gadā un šo gadu laikā ir mainījusies gan plānošanas prakse, gan pieņemti jauni normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, gan tautsaimniecībā parādījušās jaunas tehnoloģijas un risinājumi. Pēdējos gados aktualizējies jautājums par atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, īpaši meža teritorijās. Grozījumu projektā ietvertais risinājums mazinās administratīvo un finanšu slogu vēja parku plānošanā. Papildus tam ir apzināti un risināti problēmjautājumi, kas līdz šim ir apgrūtinājuši veiksmīgi uzsākt uzņēmējdarbību, neviennozīmīgi traktējot MKN 240 normas saistībā ar teritorijas izmantošanas veidu vieglā un smagā rūpniecība sasaisti ar piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas regulējumu.
MKN 240 grozījumu projekts, kas ietver prioritārā kārtībā veicamos grozījumus un precizējumus, sagatavots pamatojoties uz ieinteresēto pušu (pašvaldību, institūciju, ekspertu) iesniegtajiem priekšlikumiem un tas atbalstīts arī Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā. Vienlaikus VARAM kopīgi ar Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupu jau ir aktualizējusi priekšlikumus turpmākajā darba procesā izstrādājamiem MKN 240 grozījumiem, kuru sagatavošanai nepieciešamas padziļinātākas diskusijas gan ar pašvaldībām, gan iesaistītajām institūcijām. Šos priekšlikumus VARAM apzinās, sagatavos un virzīs kā nākamos MKN 240 grozījumus.
MKN 240 stājās spēkā 2013. gadā un šo gadu laikā ir mainījusies gan plānošanas prakse, gan pieņemti jauni normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, gan tautsaimniecībā parādījušās jaunas tehnoloģijas un risinājumi. Pēdējos gados aktualizējies jautājums par atjaunīgo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, īpaši meža teritorijās. Grozījumu projektā ietvertais risinājums mazinās administratīvo un finanšu slogu vēja parku plānošanā. Papildus tam ir apzināti un risināti problēmjautājumi, kas līdz šim ir apgrūtinājuši veiksmīgi uzsākt uzņēmējdarbību, neviennozīmīgi traktējot MKN 240 normas saistībā ar teritorijas izmantošanas veidu vieglā un smagā rūpniecība sasaisti ar piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas regulējumu.
MKN 240 grozījumu projekts, kas ietver prioritārā kārtībā veicamos grozījumus un precizējumus, sagatavots pamatojoties uz ieinteresēto pušu (pašvaldību, institūciju, ekspertu) iesniegtajiem priekšlikumiem un tas atbalstīts arī Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā. Vienlaikus VARAM kopīgi ar Teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupu jau ir aktualizējusi priekšlikumus turpmākajā darba procesā izstrādājamiem MKN 240 grozījumiem, kuru sagatavošanai nepieciešamas padziļinātākas diskusijas gan ar pašvaldībām, gan iesaistītajām institūcijām. Šos priekšlikumus VARAM apzinās, sagatavos un virzīs kā nākamos MKN 240 grozījumus.
Fiziskās personas
- visas fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Ņemot verā, ka normatīvais regulējums noteic vispārējus teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves nosacījumus, tas pastarpināti attiecas uz visu sabiedrību, visiem tās locekļiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Ņemot verā, ka normatīvais regulējums noteic vispārējus teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves nosacījumus, tas pastarpināti attiecas uz visu sabiedrību, tais skaitā, visām juridiskām personām.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Ņemot verā, ka normatīvais regulējums noteic vispārējus teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves nosacījumus, tas pastarpināti attiecas uz visām nozarēm, jo praktiski jebkuras nozares attīstībai nepieciešama teritorija, kuras izmantošanas nosacījumus nosaka teritorijas plānojums vai lokālplānojums un tajos ietvertie nosacījumi un aprobežojumi.
Sagatavoja
Maija Pintele (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
25.04.2024. 10:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas pāsvaldību savienība
LPS- iesniedz Mārupes novada iebildumus un priekšlikumus:
Mārupes novada pašvaldība ir iepazinusies ar 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 grozījumu projektu un sniedz sekojošus komentārus, kas pēc būtības ir attiecināmi tikai uz normas redakcionālu precizēšanu, lai novērstu neskaidru noteikumu interpretācijas iespēju:
“19. Atbilstoši konkrētajai situācijai un izvēlētajai detalizācijas pakāpei teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā katrai funkcionālajai zonai var noteikt apakšzonas, pievienojot funkcionālās zonas apzīmējuma burtiem ciparu indeksu. Katrai zonai un apakšzonai attiecīgi teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos nosaka atļautos izmantošanas veidus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajam izmantošanas veidu aprakstam un, ja nepieciešams, konkrētus apbūves parametrus.” – no minētā punkta redakcijas neizriet pašvaldības tiesības precizēt aprakstā ietverto izmantošanu klāstu, bet, piemēram, attiecībā uz labiekārtotu ārtelpu, kas kā papildizmantošana iespējama ļoti daudzās zonās, skaidrs, ka nav pamata atļaut, piemēram, kapsētu vai atrakciju parku ierīkošanu jebkurā no zonām vai apakšzonām, kur atļauta labiekārtotas ārtelpas izveide. Iespējams, to varētu risināt, papildinot 19.1 punktu, nosakot, ka samazināt var ne tikai izmantošanas veidu uzskaitījumu, bet arī izmantošanas veida apraksta apjomu/detalizējumu (daļēji šādu detalizāciju MK noteikumi paši jau iekļauj ar 38.3 punktu, 53.5.punktu, 56.5.3. punktu, līdz ar to nav saprotama pieeja – vai pašvaldība var detalizēt (sašaurināt) izmantošanas aprakstu. Līdz šim tika atļauts, bet arī anotācijā par to nekas netiek minēts).
“24.2 Katrai funkcionālajai zonai vai apakšzonai (atkarībā no konkrētās situācijas) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana. Papildizmantošanas nosacījumus piemēro teritorijai – apbūves kvartālam vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai vai zemes vienībai.” Mainītā redakcija ir neskaidra – nav saprotams, vai papildu nosacījumus drīkst noteikt tikai attiecībā uz papildizmantošanas kā vienīgās izmantošanas piemērošanu, vai tomēr pieļaujams noteikt arī papildus nosacījumus papildizmantošanai, ja tā tiek īstenota vienlaikus ar kādu no galvenajām izmantošanām (respektīvi, vai šāds formulējums ir izslēdzošs uz cita veida papildu nosacījumu izvirzīšanai tieši par papildizmantošanu, kas bija atļauta iepriekšējā redakcijā, un ko pēc būtības pieļauj arī 24.3.punkts).
Nepieciešama papildinājums tehniski nekorektai redakcijai paredzot 38.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "38.3. ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja, saistīta apbūve.", jo pretēji visiem citiem norādītajiem izmantošanas veidiem, tas nav konkrēts pielikumā definētais izmantošanas veids ar konkrēto kodu (nav īsti skaidrs, kā tas būtu ievadāms Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk - TAPIS), bet neskaidri definēta (sašaurināta) 13001 kodā ietvertās izmantošanas daļa – attiecīgi nav konsekvences un rodas neskaidras interpretācijas (attiecīgi arī pretruna ar 240.punktu). Papildus, tas nav iekļaujams kā 38.punkta apakšpunkts, jo 38.punkts definēts tikai kā dzīvojamās apbūves izmantošanas veidi.
Ierosinām sadalīt 53.5. apakšpunktu divos atsevišķos, jo “inženiertehniskā infrastruktūra” un “energoapgādes uzņēmumu apbūve” saskaņā ar pielikumu ir divas atšķirīgas izmantošanas (ar atšķirīgiem kodiem, attiecīgi, kā būtu ievadāms TAPIS), un attiecīgi nav saprotams, kādēļ tās šajā situācijā apvienotas un vai izcēlums par vēja elektrostacijām un parkiem ir attiecināms uz katru no tām vai tikai uz energoapgādi (punkta redakcija ir neskaidri interpretējama, attiecīgi pretruna ar 240.punktu).
"56.5.3. savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos;" – šāda izmantošanas veida nav noteikumu 4.pielikuma sastāvā (attiecīgi pretruna ar 240.punktu), attiecīgi jāprecizē, kas īsti domāts – tikai 11001 vai arī citi individuālās apbūves veidi, kā arī tehniski korekti jānorāda (iespējams atsevišķā apbūves noteikumu punktā 4.1.sadaļā) jānosaka, kurā gadījumā L zonējumā šī izmantošana ir pieļaujama – tikai pilsētu un ciemu teritorijā/robežās vai iespējams vēl kādās citās situācijās (turpmākiem grozījumiem kontekstā ar šo pārdomājams - vēsturiski ir veidojusies arī daudzdzīvokļu apbūve pat ārpus ciemu un pilsētu teritorijām L zonējumā, attiecīgi, ja mērķis ir saglabāt vēsturiskās apbūves struktūru, iespējams jāpārdomā arī šīs izmantošanas veids L zonējumā, pie konkrētiem nosacījumiem).
"116.1 Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai." – lūdzam precizēt šajā punktā paredzēto pieeju, pēc būtības nosakot, ka pašvaldībai ir tiesības šāda rakstura regulējumu iekļaut teritorijas plānojuma apbūves noteikumos, ja tā uzskata to par atbilstošu, un nosakot tam papildus kritērijus, ja nepieciešams (līdzīgi, kā tas šobrīd ir 119.punktā par brīvo zaļo teritoriju). Jo pretējā gadījumā regulējums ir ļoti nekonkrēts (nav nekādi kritēriji par izvēli piemērot vai nepiemērot šo punktu), tai skaitā tādēļ, ka proporcija starp DA un apbūves zonējumu var būt nesamērīga, lai šādu punktu paredzētu kā piemērojamu jebkurā gadījumā. Pakārtoti, šeit saistīts būs jautājums par lietošanas mērķa noteikšanu DA teritorijas daļai, jo ja tā izmantota apbūves intensitātes aprēķinā, nav skaidrs, vai ir pamats tai noteikt mērķi, kas nav attiecināms uz apbūves zemi.
4.pielikumā rindu māju definīcija iekļauj arī divu (..un vairāk) dzīvokļu māju, kur katram dzīvoklim ir sava ieeja. Vienlaikus, pēc būtības tā drīzāk ir dvīņu mājai atbilstošs apbūves risinājums (vērtējot izmantošanu un apbūves raksturu pēc būtības), attiecīgi pareizāk to būtu ieskaitīt savrupmāju apbūves veidā nevis rindu māju apbūves veidā. Tas kļūst aktuāli, ievērojot, ka rindu māju apbūve (tātad arī divu dzīvokļu māja) nav atļauta savrupmāju zonējumā. Vienlaikus, minētā klasifikācija tāpat neatbilst būvju klasifikācijas noteikumiem (kur rindu māja klasificējas arī kā savienotas individuālās mājas viendzīvokļu māju grupā), kaut arī anotācijā skaidrots, ka tās salāgotas, taču būvju klasifikācijā ir cita pieeja un mērķis dalījumam, attiecīgi nav iespējams tos salāgot pilnībā. Līdz ar to, lai neradītu pretrunas, ieteicams noteikt vienādi – trīs individuālās mājas un arī trīs vai vairāku dzīvokļu mājas.
11005
Rindu māju apbūve
Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu
4.pielikumā – izmantošanas veidu 14006 papildināt ar saules paneļu parkiem, kas paredzēti saražotās enerģijas padevei elektroapgādes tīklā nevis konkrēta ražošanas, publiska vai kāda cita objekta pašpatēriņam (vai pašpatēriņa daļa nepārsniedz 50% no saražotās jaudas). Definīcija būtu diskutējama un pielāgojama, taču uzskatām ka šī tēma ir aktuāla tieši šobrīd, bet noteikumos jautājums par šo jomu vispār netiek risināts, attiecīgi pakļauts ļoti plašai interpretācijai katrā individuālā gadījumā.
14006
Energoapgādes uzņēmumu apbūve
Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un vēja parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve
Jautājumā par noteikumu 5.pielikumā ietvertajām darbībām, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā, pašvaldība paļaujas uz Vides valsts dienesta kompetenci, jo attiecībā uz katras darbības iespējamo būtisko vai nenozīmīgo ietekmi uz vidi, uzskatām, ka pašvaldībai nevar tikt uzlikts pienākums vērtēt pašu darbību, attiecīgi Pašvaldība tikai lems par tā iekļaušanu vai neiekļaušanu attiecīgajā zonējumā. Aicinām pārliecināties, ka neveidojas pretrunas dažādu pielikumu un dažādu atļauto izmantošanu definīcijās, vai arī paredzēt skaidrojumu anotācijā vai MK noteikumu redakcijā, kā šādā situācijā vērtējama atbilstība (piemēram, pārtikas ražošana un kokapstrāde šobrīd ir minēta gan 5.pielikumā, kas attiecīgi var būt vieglās ražošanas izmantošanas sastāvā, gan lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu definējumā).
Mārupes novada pašvaldība ir iepazinusies ar 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 grozījumu projektu un sniedz sekojošus komentārus, kas pēc būtības ir attiecināmi tikai uz normas redakcionālu precizēšanu, lai novērstu neskaidru noteikumu interpretācijas iespēju:
“19. Atbilstoši konkrētajai situācijai un izvēlētajai detalizācijas pakāpei teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā katrai funkcionālajai zonai var noteikt apakšzonas, pievienojot funkcionālās zonas apzīmējuma burtiem ciparu indeksu. Katrai zonai un apakšzonai attiecīgi teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos nosaka atļautos izmantošanas veidus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajam izmantošanas veidu aprakstam un, ja nepieciešams, konkrētus apbūves parametrus.” – no minētā punkta redakcijas neizriet pašvaldības tiesības precizēt aprakstā ietverto izmantošanu klāstu, bet, piemēram, attiecībā uz labiekārtotu ārtelpu, kas kā papildizmantošana iespējama ļoti daudzās zonās, skaidrs, ka nav pamata atļaut, piemēram, kapsētu vai atrakciju parku ierīkošanu jebkurā no zonām vai apakšzonām, kur atļauta labiekārtotas ārtelpas izveide. Iespējams, to varētu risināt, papildinot 19.1 punktu, nosakot, ka samazināt var ne tikai izmantošanas veidu uzskaitījumu, bet arī izmantošanas veida apraksta apjomu/detalizējumu (daļēji šādu detalizāciju MK noteikumi paši jau iekļauj ar 38.3 punktu, 53.5.punktu, 56.5.3. punktu, līdz ar to nav saprotama pieeja – vai pašvaldība var detalizēt (sašaurināt) izmantošanas aprakstu. Līdz šim tika atļauts, bet arī anotācijā par to nekas netiek minēts).
“24.2 Katrai funkcionālajai zonai vai apakšzonai (atkarībā no konkrētās situācijas) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana. Papildizmantošanas nosacījumus piemēro teritorijai – apbūves kvartālam vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai vai zemes vienībai.” Mainītā redakcija ir neskaidra – nav saprotams, vai papildu nosacījumus drīkst noteikt tikai attiecībā uz papildizmantošanas kā vienīgās izmantošanas piemērošanu, vai tomēr pieļaujams noteikt arī papildus nosacījumus papildizmantošanai, ja tā tiek īstenota vienlaikus ar kādu no galvenajām izmantošanām (respektīvi, vai šāds formulējums ir izslēdzošs uz cita veida papildu nosacījumu izvirzīšanai tieši par papildizmantošanu, kas bija atļauta iepriekšējā redakcijā, un ko pēc būtības pieļauj arī 24.3.punkts).
Nepieciešama papildinājums tehniski nekorektai redakcijai paredzot 38.3. apakšpunktu šādā redakcijā: "38.3. ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja, saistīta apbūve.", jo pretēji visiem citiem norādītajiem izmantošanas veidiem, tas nav konkrēts pielikumā definētais izmantošanas veids ar konkrēto kodu (nav īsti skaidrs, kā tas būtu ievadāms Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk - TAPIS), bet neskaidri definēta (sašaurināta) 13001 kodā ietvertās izmantošanas daļa – attiecīgi nav konsekvences un rodas neskaidras interpretācijas (attiecīgi arī pretruna ar 240.punktu). Papildus, tas nav iekļaujams kā 38.punkta apakšpunkts, jo 38.punkts definēts tikai kā dzīvojamās apbūves izmantošanas veidi.
Ierosinām sadalīt 53.5. apakšpunktu divos atsevišķos, jo “inženiertehniskā infrastruktūra” un “energoapgādes uzņēmumu apbūve” saskaņā ar pielikumu ir divas atšķirīgas izmantošanas (ar atšķirīgiem kodiem, attiecīgi, kā būtu ievadāms TAPIS), un attiecīgi nav saprotams, kādēļ tās šajā situācijā apvienotas un vai izcēlums par vēja elektrostacijām un parkiem ir attiecināms uz katru no tām vai tikai uz energoapgādi (punkta redakcija ir neskaidri interpretējama, attiecīgi pretruna ar 240.punktu).
"56.5.3. savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos;" – šāda izmantošanas veida nav noteikumu 4.pielikuma sastāvā (attiecīgi pretruna ar 240.punktu), attiecīgi jāprecizē, kas īsti domāts – tikai 11001 vai arī citi individuālās apbūves veidi, kā arī tehniski korekti jānorāda (iespējams atsevišķā apbūves noteikumu punktā 4.1.sadaļā) jānosaka, kurā gadījumā L zonējumā šī izmantošana ir pieļaujama – tikai pilsētu un ciemu teritorijā/robežās vai iespējams vēl kādās citās situācijās (turpmākiem grozījumiem kontekstā ar šo pārdomājams - vēsturiski ir veidojusies arī daudzdzīvokļu apbūve pat ārpus ciemu un pilsētu teritorijām L zonējumā, attiecīgi, ja mērķis ir saglabāt vēsturiskās apbūves struktūru, iespējams jāpārdomā arī šīs izmantošanas veids L zonējumā, pie konkrētiem nosacījumiem).
"116.1 Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai." – lūdzam precizēt šajā punktā paredzēto pieeju, pēc būtības nosakot, ka pašvaldībai ir tiesības šāda rakstura regulējumu iekļaut teritorijas plānojuma apbūves noteikumos, ja tā uzskata to par atbilstošu, un nosakot tam papildus kritērijus, ja nepieciešams (līdzīgi, kā tas šobrīd ir 119.punktā par brīvo zaļo teritoriju). Jo pretējā gadījumā regulējums ir ļoti nekonkrēts (nav nekādi kritēriji par izvēli piemērot vai nepiemērot šo punktu), tai skaitā tādēļ, ka proporcija starp DA un apbūves zonējumu var būt nesamērīga, lai šādu punktu paredzētu kā piemērojamu jebkurā gadījumā. Pakārtoti, šeit saistīts būs jautājums par lietošanas mērķa noteikšanu DA teritorijas daļai, jo ja tā izmantota apbūves intensitātes aprēķinā, nav skaidrs, vai ir pamats tai noteikt mērķi, kas nav attiecināms uz apbūves zemi.
4.pielikumā rindu māju definīcija iekļauj arī divu (..un vairāk) dzīvokļu māju, kur katram dzīvoklim ir sava ieeja. Vienlaikus, pēc būtības tā drīzāk ir dvīņu mājai atbilstošs apbūves risinājums (vērtējot izmantošanu un apbūves raksturu pēc būtības), attiecīgi pareizāk to būtu ieskaitīt savrupmāju apbūves veidā nevis rindu māju apbūves veidā. Tas kļūst aktuāli, ievērojot, ka rindu māju apbūve (tātad arī divu dzīvokļu māja) nav atļauta savrupmāju zonējumā. Vienlaikus, minētā klasifikācija tāpat neatbilst būvju klasifikācijas noteikumiem (kur rindu māja klasificējas arī kā savienotas individuālās mājas viendzīvokļu māju grupā), kaut arī anotācijā skaidrots, ka tās salāgotas, taču būvju klasifikācijā ir cita pieeja un mērķis dalījumam, attiecīgi nav iespējams tos salāgot pilnībā. Līdz ar to, lai neradītu pretrunas, ieteicams noteikt vienādi – trīs individuālās mājas un arī trīs vai vairāku dzīvokļu mājas.
11005
Rindu māju apbūve
Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu
4.pielikumā – izmantošanas veidu 14006 papildināt ar saules paneļu parkiem, kas paredzēti saražotās enerģijas padevei elektroapgādes tīklā nevis konkrēta ražošanas, publiska vai kāda cita objekta pašpatēriņam (vai pašpatēriņa daļa nepārsniedz 50% no saražotās jaudas). Definīcija būtu diskutējama un pielāgojama, taču uzskatām ka šī tēma ir aktuāla tieši šobrīd, bet noteikumos jautājums par šo jomu vispār netiek risināts, attiecīgi pakļauts ļoti plašai interpretācijai katrā individuālā gadījumā.
14006
Energoapgādes uzņēmumu apbūve
Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un vēja parki un līdzīga rakstura objekti) apbūve
Jautājumā par noteikumu 5.pielikumā ietvertajām darbībām, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā, pašvaldība paļaujas uz Vides valsts dienesta kompetenci, jo attiecībā uz katras darbības iespējamo būtisko vai nenozīmīgo ietekmi uz vidi, uzskatām, ka pašvaldībai nevar tikt uzlikts pienākums vērtēt pašu darbību, attiecīgi Pašvaldība tikai lems par tā iekļaušanu vai neiekļaušanu attiecīgajā zonējumā. Aicinām pārliecināties, ka neveidojas pretrunas dažādu pielikumu un dažādu atļauto izmantošanu definīcijās, vai arī paredzēt skaidrojumu anotācijā vai MK noteikumu redakcijā, kā šādā situācijā vērtējama atbilstība (piemēram, pārtikas ražošana un kokapstrāde šobrīd ir minēta gan 5.pielikumā, kas attiecīgi var būt vieglās ražošanas izmantošanas sastāvā, gan lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu definējumā).
13.05.2024. 12:01
Līga Ozoliņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Grupa93"
Lūdzu svītrot noteikumu projekta 18.punktu, kas paredz izteikt 53.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "53.5. inženiertehniskā infrastruktūra un energoapgādes uzņēmumu apbūve, kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku;", pamatojoties uz to, ka 53.5.punkta grozījumi nav pietiekami izskaidroti pašvaldībām.
13.05.2024. 12:04
Latvijas Pašvaldību savienība
Jelgavas novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) 6.redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Publiskā apspriešanas termiņš no 13.05.2024. līdz 14.06.2024.
Minētā plānojuma 6.redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir iekļauti galvenie un papildizmantošanas veidi Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002) (atbilstoši pašreizējam noteikumu regulējumam), savukārt grozījumu projekts paredz mainīt šī veida nosaukumu. Tāpat noteikumu projekts paredz svītrot teritorijas izmantošanas veidu Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002), publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā iekļauts arī šis izmantošanas veids.
Noteikumu projekta 39.punkta redakcijā tiek mainīta redakcija rūpnieciskajai apbūves teritorijai (R), publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā iekļauts pašreizējais spēkā esošo noteikumu definējums.
Tāpat grozījumu projekta 54.punkts paredz citu redakciju lauksaimniecības teritorijai (L), papildinot to ar šādiem vārdiem “kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai pilsētās un ciemos”. Publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā šāds formulējums nav.
No noteikumu projekta nav skaidrs, kā rīkoties pašvaldībām, kuras savus teritorijas plānojumus šobrīd ir nodevušas publiskajai apspriešanai. Pēc publiskās apspriešanas beigām tas varētu būt jūlija mēnesis, kad apspriesto plānojumu varētu virzīt apstiprināšanai domē. Ja noteikumu grozījumi stāsies spēkā 2024.gada jūlijā, tad kā pašvaldībai rīkoties tālāk? Vai pēc publiskās apspriešanas gaidīt, kad stāsies spēkā noteikumi un tad ar redakcionāliem kļūdu labojumiem (netaisot jaunu redakciju un jaunu publisko apspriešanu) ielabot konkrētās lietas, vai arī VARAM atļaus apstiprināt plānojumu ar izmantošanas veidiem, kas vairs nebūs spēkā? Šādā gadījumā nav saprotams, kā tālāk tos piemērot.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumos iestrādāt vienu no šiem punktiem:
Ja teritorijas plānojuma ir nodots publiskajai apspriešanai pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, tad pēc publiskās apspriešanas beigām (ja noteikumu grozījumi ir stājušies spēkā) pašvaldība var iestrādāt labojumus, neveicot jaunas redakcijas izstrādi un nerīkojot publisko apspriešanu;
vai arī
Ja teritorijas plānojums ir nodots publiskajai apspriešanai pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, pašvaldība šo redakciju var apstiprināt neveicot izmaiņas, atbilstoši noteikumu grozījumiem.
Tāpat no noteikumu projekta nav saprotams kādā veidā (pēc to spēkā stāšanās) tie būs jāpiemēro jau spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem.
Iebilstam papildināt noteikumus ar 234.8.apakšunku “degradētās teritorijas”.
Teritorijas plānojuma grafiskās daļas nebūtu jāatzīmē novada administratīvajā teritorijā esošās degradētās teritorijas, kā arī TIAN tām nebūtu jānosaka atsevišķas prasības. Katrai pašvaldībai ir jāveic degradēto teritoriju apzināšanu un uzskaiti, atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr.465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.465) prasībām. Ņemot vērā to, ka lielākoties, degradētās teritorijas ir apbūvētās teritorijas, tad institūcija, kas atzīst būvi par vidi degradējošu ir būvvalde. Būvvaldes lēmums ir izdots pamatojoties uz Būvniecības likumu, Civillikumu, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, un tas ir administratīvais akts konkrētajam objekta īpašniekam. Ar būvvaldes lēmumu vidi degradējošā objekta īpašniekam tiek uzdoti dažādi pienākumi, tostarp, dots termiņš būves sakārtošanai vai nojaukšanai. Arī attiecībā uz pašvaldībai piederošajiem īpašumiem, jāuzsver, ka katru gadu pašvaldības veic degradēto objektu sakārtošanu, atbilstoši konkrētā gada vajadzībām. Jāņem vērā arī tas, ka noteikt kā vidi degradējošus objektus var arī kultūrvēstures pieminekļus, un tas veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” prasībām, nevis saistošajiem noteikumiem, kas ir teritorijas plānojums.
Informācija par degradētajām teritorijām un objektiem ir mainīga, jo degradētie objekti gan noteiktajā termiņā tiek sakārtoti, gan, dažādu apstākļu dēļ, rodas jauni, līdz ar to šādu objektu teritorijas plānojumā, atzīmējot tās kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem, radītu situāciju, ka teritorijas plānojumā attēlotā informācija ātri kļūtu neaktuāla. Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments, savukārt degradēto teritoriju jautājums ir risināms īsākā termiņā, administratīvā procesa ietvaros, un tas nav risināms teritorijas plānojumā. Degradēto teritoriju sakārtošanu jau šobrīd regulē citi ārējie normatīvie akti.
Lūdzam izslēgt no noteikumiem noteikt prasības degradētajām teritorijām un svītrot 234.8.apakšunku “degradētās teritorijas”.
Pašvaldība nepiekrīt Anotācijā norādītajam, ka grozījumos iestrādātais regulējums par vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (kods 13001) un rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (kods 13002) būs saprotams uzņēmējiem un iedzīvotājiem, tieši pretēji, no grozījumu projekta, attiecībā uz minētajiem nav saprotams tieši kāda veida uzņēmumu darbība būs atļauta. Neērtības rada arī tas, ka paralēli šiem noteikumiem ir jāskatās arī Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumi Nr.1082. Izstrādājot teritorijas plānojumu pašvaldība nevar zināt kāda veida uzņēmējs vēlēsies ienākt tās teritorijā un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Nosakot kaut kādas prasības tiek būtiski ierobežota pašvaldības teritorijas attīstība. Lūdzam precizēt noteikumu projektu sniedzot papildus skaidrojumu.
Nav saprotams kāpēc noteikumu grozījumu 4.pielikuma 13.punktā precizēts teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts to papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Atbilstoši Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumiem Nr.1082 arī kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām var būt nepieciešams C kategorijas atļaujas. Lūdzam papildināt noteikumus ar atbilstošiem skaidrojumiem.
Minētā plānojuma 6.redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir iekļauti galvenie un papildizmantošanas veidi Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002) (atbilstoši pašreizējam noteikumu regulējumam), savukārt grozījumu projekts paredz mainīt šī veida nosaukumu. Tāpat noteikumu projekts paredz svītrot teritorijas izmantošanas veidu Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002), publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā iekļauts arī šis izmantošanas veids.
Noteikumu projekta 39.punkta redakcijā tiek mainīta redakcija rūpnieciskajai apbūves teritorijai (R), publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā iekļauts pašreizējais spēkā esošo noteikumu definējums.
Tāpat grozījumu projekta 54.punkts paredz citu redakciju lauksaimniecības teritorijai (L), papildinot to ar šādiem vārdiem “kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai pilsētās un ciemos”. Publiskai apspriešanai nodotajā 6.redakcijā šāds formulējums nav.
No noteikumu projekta nav skaidrs, kā rīkoties pašvaldībām, kuras savus teritorijas plānojumus šobrīd ir nodevušas publiskajai apspriešanai. Pēc publiskās apspriešanas beigām tas varētu būt jūlija mēnesis, kad apspriesto plānojumu varētu virzīt apstiprināšanai domē. Ja noteikumu grozījumi stāsies spēkā 2024.gada jūlijā, tad kā pašvaldībai rīkoties tālāk? Vai pēc publiskās apspriešanas gaidīt, kad stāsies spēkā noteikumi un tad ar redakcionāliem kļūdu labojumiem (netaisot jaunu redakciju un jaunu publisko apspriešanu) ielabot konkrētās lietas, vai arī VARAM atļaus apstiprināt plānojumu ar izmantošanas veidiem, kas vairs nebūs spēkā? Šādā gadījumā nav saprotams, kā tālāk tos piemērot.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumos iestrādāt vienu no šiem punktiem:
Ja teritorijas plānojuma ir nodots publiskajai apspriešanai pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, tad pēc publiskās apspriešanas beigām (ja noteikumu grozījumi ir stājušies spēkā) pašvaldība var iestrādāt labojumus, neveicot jaunas redakcijas izstrādi un nerīkojot publisko apspriešanu;
vai arī
Ja teritorijas plānojums ir nodots publiskajai apspriešanai pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, pašvaldība šo redakciju var apstiprināt neveicot izmaiņas, atbilstoši noteikumu grozījumiem.
Tāpat no noteikumu projekta nav saprotams kādā veidā (pēc to spēkā stāšanās) tie būs jāpiemēro jau spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem.
Iebilstam papildināt noteikumus ar 234.8.apakšunku “degradētās teritorijas”.
Teritorijas plānojuma grafiskās daļas nebūtu jāatzīmē novada administratīvajā teritorijā esošās degradētās teritorijas, kā arī TIAN tām nebūtu jānosaka atsevišķas prasības. Katrai pašvaldībai ir jāveic degradēto teritoriju apzināšanu un uzskaiti, atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu Nr.465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.465) prasībām. Ņemot vērā to, ka lielākoties, degradētās teritorijas ir apbūvētās teritorijas, tad institūcija, kas atzīst būvi par vidi degradējošu ir būvvalde. Būvvaldes lēmums ir izdots pamatojoties uz Būvniecības likumu, Civillikumu, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, un tas ir administratīvais akts konkrētajam objekta īpašniekam. Ar būvvaldes lēmumu vidi degradējošā objekta īpašniekam tiek uzdoti dažādi pienākumi, tostarp, dots termiņš būves sakārtošanai vai nojaukšanai. Arī attiecībā uz pašvaldībai piederošajiem īpašumiem, jāuzsver, ka katru gadu pašvaldības veic degradēto objektu sakārtošanu, atbilstoši konkrētā gada vajadzībām. Jāņem vērā arī tas, ka noteikt kā vidi degradējošus objektus var arī kultūrvēstures pieminekļus, un tas veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” prasībām, nevis saistošajiem noteikumiem, kas ir teritorijas plānojums.
Informācija par degradētajām teritorijām un objektiem ir mainīga, jo degradētie objekti gan noteiktajā termiņā tiek sakārtoti, gan, dažādu apstākļu dēļ, rodas jauni, līdz ar to šādu objektu teritorijas plānojumā, atzīmējot tās kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem, radītu situāciju, ka teritorijas plānojumā attēlotā informācija ātri kļūtu neaktuāla. Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments, savukārt degradēto teritoriju jautājums ir risināms īsākā termiņā, administratīvā procesa ietvaros, un tas nav risināms teritorijas plānojumā. Degradēto teritoriju sakārtošanu jau šobrīd regulē citi ārējie normatīvie akti.
Lūdzam izslēgt no noteikumiem noteikt prasības degradētajām teritorijām un svītrot 234.8.apakšunku “degradētās teritorijas”.
Pašvaldība nepiekrīt Anotācijā norādītajam, ka grozījumos iestrādātais regulējums par vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (kods 13001) un rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvi (kods 13002) būs saprotams uzņēmējiem un iedzīvotājiem, tieši pretēji, no grozījumu projekta, attiecībā uz minētajiem nav saprotams tieši kāda veida uzņēmumu darbība būs atļauta. Neērtības rada arī tas, ka paralēli šiem noteikumiem ir jāskatās arī Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumi Nr.1082. Izstrādājot teritorijas plānojumu pašvaldība nevar zināt kāda veida uzņēmējs vēlēsies ienākt tās teritorijā un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Nosakot kaut kādas prasības tiek būtiski ierobežota pašvaldības teritorijas attīstība. Lūdzam precizēt noteikumu projektu sniedzot papildus skaidrojumu.
Nav saprotams kāpēc noteikumu grozījumu 4.pielikuma 13.punktā precizēts teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts to papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Atbilstoši Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumiem Nr.1082 arī kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām var būt nepieciešams C kategorijas atļaujas. Lūdzam papildināt noteikumus ar atbilstošiem skaidrojumiem.
13.05.2024. 12:04
Latvijas Pašvaldību savienība
Limbažu novada dome
Kopumā MK grozījumi ir atbalstāmi, izņemot 4.pielikuma “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators” 13.grupas Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošanas veida - Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijas izmantošanas aprakstu, kas ietver atsauci tikai uz uzņēmumiem, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību un 5.pielikumu.
Uzskatam, ka MK grozījumu projekta apraksts par Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (kods13001) ir būtisks drauds uzņēmējdarbībai.
Kā piemēru var minēt uzņēmumu SIA “Limbažu tīne” (reģ.nr. 46603000895, adrese: Pļavu iela 4, Limbaži, Limbažu nov., LV-4001). atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojumam zemes vienībai, kurā darbojas uzņēmums, noteikts funkcionālais zonējums - Centra apbūves teritorija (DzC), kas ietver atļauto izmantošanu - vieglās ražošanas uzņēmums (278.5.punkts). Šobrīd uzņēmuma darbībai ir saņemtas C (1.1.1. ) un B (4.20.) kategorijas atļaujas. Ja veicot jauno Limbažu novada teritorijas plānojuma izstrādi, ievērojot MK grozījumus publiskai apspriešanai piedāvātajā redakcijā un nepamanot šādu uzņēmumu, zemes vienībai tiek noteikts funkcionālais zonējums, kas neietver darbību, kas atbilst B kategorijas atļautajai darbībai, uzņēmumam vai pašvaldībai ir jāveic grozījumi teritorijas plānojumā, vai uzņēmumam ir jāpārtrauc vai jāaptur sava darbība.
Daudzi uzņēmumi sāk savu darbību nelielās teritorijās, kam nav nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja vai arī tiek reģistrēta tikai C kategorijas atļauja. Taču palielinot darbības veida apjomu vai to papildinot ar cita veida darbību, kam nepieciešama B kategorijas atļauja, uzņēmējdarbības attīstība tiek būtiski ierobežota.
Uzskatam, ka MK grozījumu 5.pielikums nav nepieciešams vai tajā norādāmi veicamās darbības atbilstoši B kategorijai, norādot ierobežojošos apjomus. Šeit var minēt piemēru par ķīmiskām tīrītavām un mazajiem uzņēmumiem, mājražotājiem vai pat lietišķās mākslas studijām, kas veido savu unikālo produktu. Pēdējā gadījumā, nenorādot konkrētus apjomus, 5.pielikuma 3.7. apakšpunkts aizliedz veikt austuvēs, vērptuvēs un trikotāžas ražošanā mazgāšanas, balināšanas vai krāsošanas procesus, minētā darbība var tikt aizliegta.
Aicinam Jūs apturēt MK grozījumu punktu, kas ietver 4.pielikuma “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators” 13.grupas Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošanas veida - Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijas izmantošanas aprakstu, kas ietver atsauci tikai uz uzņēmumiem, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību un 5.pielikumu, tālāku virzību, pirms nav veiktas loģiskas izmaiņas, diskutēts ar dažādu nozaru uzņēmējiem un uzklausīts pašvaldību viedoklis.
Kopumā MK grozījumi ir atbalstāmi, izņemot 4.pielikuma “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators” 13.grupas Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošanas veida - Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijas izmantošanas aprakstu, kas ietver atsauci tikai uz uzņēmumiem, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību un 5.pielikumu.
Uzskatam, ka MK grozījumu projekta apraksts par Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (kods13001) ir būtisks drauds uzņēmējdarbībai.
Kā piemēru var minēt uzņēmumu SIA “Limbažu tīne” (reģ.nr. 46603000895, adrese: Pļavu iela 4, Limbaži, Limbažu nov., LV-4001). atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojumam zemes vienībai, kurā darbojas uzņēmums, noteikts funkcionālais zonējums - Centra apbūves teritorija (DzC), kas ietver atļauto izmantošanu - vieglās ražošanas uzņēmums (278.5.punkts). Šobrīd uzņēmuma darbībai ir saņemtas C (1.1.1. ) un B (4.20.) kategorijas atļaujas. Ja veicot jauno Limbažu novada teritorijas plānojuma izstrādi, ievērojot MK grozījumus publiskai apspriešanai piedāvātajā redakcijā un nepamanot šādu uzņēmumu, zemes vienībai tiek noteikts funkcionālais zonējums, kas neietver darbību, kas atbilst B kategorijas atļautajai darbībai, uzņēmumam vai pašvaldībai ir jāveic grozījumi teritorijas plānojumā, vai uzņēmumam ir jāpārtrauc vai jāaptur sava darbība.
Daudzi uzņēmumi sāk savu darbību nelielās teritorijās, kam nav nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja vai arī tiek reģistrēta tikai C kategorijas atļauja. Taču palielinot darbības veida apjomu vai to papildinot ar cita veida darbību, kam nepieciešama B kategorijas atļauja, uzņēmējdarbības attīstība tiek būtiski ierobežota.
Uzskatam, ka MK grozījumu 5.pielikums nav nepieciešams vai tajā norādāmi veicamās darbības atbilstoši B kategorijai, norādot ierobežojošos apjomus. Šeit var minēt piemēru par ķīmiskām tīrītavām un mazajiem uzņēmumiem, mājražotājiem vai pat lietišķās mākslas studijām, kas veido savu unikālo produktu. Pēdējā gadījumā, nenorādot konkrētus apjomus, 5.pielikuma 3.7. apakšpunkts aizliedz veikt austuvēs, vērptuvēs un trikotāžas ražošanā mazgāšanas, balināšanas vai krāsošanas procesus, minētā darbība var tikt aizliegta.
Aicinam Jūs apturēt MK grozījumu punktu, kas ietver 4.pielikuma “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators” 13.grupas Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošanas veida - Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijas izmantošanas aprakstu, kas ietver atsauci tikai uz uzņēmumiem, kuri veic C kategorijas piesārņojošo darbību un 5.pielikumu, tālāku virzību, pirms nav veiktas loģiskas izmaiņas, diskutēts ar dažādu nozaru uzņēmējiem un uzklausīts pašvaldību viedoklis.
13.05.2024. 12:07
Latvijas Pašvaldību savienība
Augšdaugavas novada komentāri, priekšlikumi, iebildumi, jautājumi
1.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 23. punkts ir deklaratīvs (bez praktiska pielietojuma). TAPL 6. pants noteic, ka TAPIS nodrošina visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar tiem saistītās informācijas uzkrāšanu, kā arī piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem. TAPIS nodrošina piekļuvi gan topogrāfiskās kartes datiem, gan kadastra datiem, gan ortofoto kartes datiem un tie kā datu slāņi ir pieejami visiem lietotājiem - gan autorizētajiem, gan publiskajiem lietotājiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 23. punktu un precizēts MKN 240 63. punktu svītrojot atsauci uz MKN 240 23. punktu.
Spēkā esošā redakcija: 23. Līnijveida inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti (piemēram, elektropārvades līnijas, cauruļvadi, kabeļi, transformatoru punkti, mobilo sakaru torņi), meliorācijas būves un ierīces, kā arī vēja elektrostacijas teritorijas plānojumā tiek parādītas kā objekti tajā funkcionālajā zonā, kurā tie atrodas.
Nav sasaistes starp Problēmas aprakstu un Risinājuma aprakstu.
Ko iecerēts panākt ar 23.punkta svītrošanu? To, ka līnijveida inženiertehniskās apgādes tīklus un to objektus utml. attēlot TP/LP un DP vairs nevajaga, jo tas automātiski tiks pārņemts no TAPIS datu bāzes? Bet spēkā esošais 23.punkts ir ne par objektu attēlošanu, bet par minēto tīklu/objektu neizdalīšanu atseviškajā funkcionālajā zonā.
Ar esošo 23.punktu ir citas, nopietnākas problēmas: nav viennozīmīgā paskaidrojuma, kas ir inženiertehniskās apgādes objekti. Par tādiem var uzskatīt un transformatoru apakšsatcijas, un vēja ģeneratorus un saules parku utml. Proti, runa var būt arī par nopirtna lieluma Energoapgādes uzņēmuma apbūvi. Vai tiešām ir pareizi 100+ ha lielu saules vai vēja parku neizdalīt kā atsevišķu funkcionālo zonu -Tehniskās apbūves teritorija (TA) vai tml.?
Ja ierosinātais grozījums tomēr mērķē akcentēt TAPIS varenību un pašpieteikamību, tad nav labi, vismaz tāpēc, ka:
daži TAPIS grafiskie dati joprojām ir pdf.formātā un vēl labu laiku tādi paliks;
šāda darbība veido pretrunu ar MKN 628 31., 39. u 46.punktiem, kas nosaka, kas jāattēlo un kas jānosaka TP, LP un DP grafiskajā daļā, un kur t.sk. iet runa par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām, proti, norma nosaka, ka jāattēlo vai jānosaka (atkarībā no pašvaldības īpašumtiesībām) gandrīz viss minētais 23.punktā. Kartogrāfiskā pamata izmantošana nav tas pats, kas attēlošana vai noteikšana. Turklāt ja TAP dokumentos netiks attēloti/noteikti šie tīkli/objekti TAPIS zaudēs vienu no savu datu papildināšanas avotiem.
2. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 24.2 punkts noteic deleģējumu pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt procentuālo attiecību starp pieļaujamajiem papildizmantošanas veidiem pret galveno izmantošanu, aprēķinu attiecinot uz zemes vienību, apbūves kvartālu vai atbilstošās funkcionālās zonas teritoriāli vienotu daļu. Kā liecina prakses piemēri, teritorijas plānojumos un lokālplānojumos, šī procentuālā attiecība tiek noteikta reti. Tā rezultātā rodas neskaidrības, kā piemērot funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus un cik lielā platībā tas atļauts. Viens no piemēriem, kas tika aktualizēts Darba grupā, ir jautājums par esošā regulējuma piemērošanu - vai Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kur viens no papildizmantošanas veidiem ir tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002), neliela tirdzniecības objekta būvniecībai zemes vienībā obligāti ir jābūt uzbūvētai savrupmājai.
Risinājuma apraksts
Atsaucoties uz pašvaldību speciālistu izteiktajiem priekšlikumiem, Grozījumu projekts paredz 24.2 punktā svītrot atsauci un procentuālās attiecības noteikšanu apbūves noteikumos, aizstājot to ar normu, ka pašvaldība var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot, kāds no papildizmantošanas veidiem var tikt īstenots kā vienīgā izmantošana. Šāds papildu nosacījums var būt, piemēram: būves publiskā apspriešana, ņemot vērā objekta veida un piekļuves iespējas; nosacījums par detālplānojuma izstrādi; citi pašvaldības izvērtēti nosacījumi atbilstoši tās teritorijas specifikai un paredzētajai attīstībai.
Jauna redakcija:
24.2 Katrai funkcionālajai zonai vai apakšzonai (atkarībā no konkrētās situācijas) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana. Papildizmantošanas nosacījumus piemēro teritorijai – apbūves kvartālam vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai vai zemes vienībai."
Esošā redakcija:
2.20. papildizmantošana – teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam, to uzlabo vai veicina;
Problēma -jautājums
Pie šāda risinājuma zūd papildizmantošanas jēga, kāda tā ir definēta grozamo MKN 2.20.apakšpunktā:
atkal nav saprotams, kas ir papildizmantošana. tas ir teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam pēc savas darbības būtības vai pēc aizņemtas teritorijas īpatsvara??
sanāk, ka var brīvi izvēlēties aizņemt ar papildizmantošanu 99% no funkcionālās zonas, jo tas tomēr būs ne-vienīgā izmantošana. Piemēram, pilsētas centra funkcionālā zona Jauktas centra apbūves teritorija (JC) pēc būtības pārvertīsies par Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves vai Noliktavu apbūvs teritoriju;
var gadīties, ka ļoti ātri vairāki blakus esošie kvarttāli būs aizpildīti ar “ vienīgo izmantošanu” tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve. Vai tad būs loģiski joprojām šo teritoriju definēt un izmantot kā funkcionālo zonu Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS)?
Un ko darīt ar jau esošo izmantošanu? kā piemērot šādu normu? kā zonēt? 1000 zemes vienību ar vasarnīcu apbūvi būtu vienīgas papildizmantošanas teritorija funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijā (L)? Te ir jau faktiskā situācija, nosacījumus piemērot ir par vēlu.
Nebūtu arī pilnīgi pareizi te izveidot apakšzonu, jo pēc loģikas apakšzonu būtu jāveido kādai no galvenajām izmantošanām nevis papildizmantošanām.
3.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 4.5. apakšnodaļa noteic funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) definīciju un atļautās izmantošanas. Tajā atļauta ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem un transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve, bet praksē ar to saistītā noliktavu apbūve (tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu uzglabāšanai, kā arī loģistikas centrus, termināļus, preču stacijas un līdzīga rakstura būves) nav noteikta kā papildizmantošanas veids. Darba grupas pārstāvji izteica praksē balstītu priekšlikumu papildināt 4.5. apakšnodaļu ar jaunu papildizmantošanas veidu – noliktavu apbūve (kods 14001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) papildizmantošanas veidu uzskaitījumu ar jaunu 35.3. apakšpunktu – noliktavu apbūve (kods 14004).
Problēma - jautājums
Lai saglabātu pilsēts/ciema centra autentiskumu/vēsturisku individualitati, pašvaldībai būtu jāiedot tiesības – rīku , ar kuru stingri ierobežot papildizmantošanu izplēšanos centra ainavvidē. tikai tad var droši atļaut arī noliktavas kā atsevišķas ēkas u.c. Citādi centra jēdziens kā publiski nozīmīga un piesaistošā vieta pazudīs, paliks tālu otrajā, trešajā plānā.
4. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
Prakse rāda, ka var būt gadījumi, kad teritorijā, kurā noteikta funkcionālā zona Publiskās apbūves teritorija (P), papildu publiska rakstura apbūvei, kas noteikta kā galvenais izmantošanas veids šajā zonā, kopā ar tūrismu tiek attīstīta piemēram, mājražošana vai amatniecība. Lai neliktu šķēršļus šādai uzņēmējdarbībai, darba grupā izvirzīts priekšlikums 4.6. apakšnodaļā iekļaut papildizmantošanu, kas atļauj tikai tādu uzņēmējdarbību, kas neveic piesārņojošo darbību likuma “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk – MKN 1082) izpratnē.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts noteic papildināt 4.6. apakšnodaļu ar jaunu 38.3. apakšpunktu un noteikt funkcionālai zonai Publiskās apbūves teritorija (P) jaunu papildizmantošanas veidu – ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja, saistīta apbūve.
Ļoti bīstams risinājums! Praksē tas nozīmē, ka Publiskās apbūves teritorija izzudīs un pārvērtīsies labākā gadījumā par Jauktā centra analogu, bet visātrāk – par rūpniecisko kvartālu, kur labi ja būs kāds viens amatnieks vai mājražotājs. Līdz šīm tā bija viena no retajām funkcionālajām zonām, ko pašvaldība varēja droši pasargāt no rūpniecības uzņēmumiem.
Atkal aktualizēsies jautājums par to, kas ir “vieglās rūpniecības uzņēmums”.
Vai tiešām Latvijā ir vairākas vietas, kur mājražošanas vai amatniecības komersants ražo savu produkciju rūpnieciskajos apjomos? un tās rūpnīcas atrodas tieši pie tūrisma un aptūtas objektiem?! Varbūt te tomēr balstīties ne uz rūpniecisko apbūvi , bet uz jēdzieniem, kas ir amatniecības uzņēmums vai mājražotājs? Pēc problēmas aprakstā izklāstās loģikas tad arī Dzīvojamā apbūves zonās jāatļauj vieglās rūpniecības uzņēmumus, kas pilnīgi izjauktu šo zonu izveidošanas pamatprincipu. Piemēram, mājražotājs – uzņēmumus/komersants, kas ražo pārtiku mājas apstākļos. Noteikti tā nav daudzdzīvokļu māja. Tātad tā nav f.z.Publiskā apbūve. Tā vai citādi, te būtu jāvadās pēc kāda principa, kas ir līdzīgs būvju klasifikācijā, būves tipa noteikšanā – kāda ir ēkas galvenā izmantošana (platības īpatsvara ziņā). Tad neliels medus vai mājas zaptes ražošanas uzņēmums var iekļauties. Ja mēs vadīsimies pēc principa maksimāli visu atļaut uzņēmējiem, tad funkcionālajam zonējumam vairs nav jēgas.
5.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, MKN 240 kā vienu no funkcionālajām zonām noteic – Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) (MKN 240 4.7. apakšnodaļa). Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumu Nr. 543 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” īstenošanas noteikumi” nosacījumiem VARAM 2023. gadā piecām pašvaldībām piešķīra finansējumu tieši industriālo parku un teritoriju attīstīšanai. Kopumā pēdējos gados no VARAM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzekļiem ir pabeigta ap 220 uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt visu Latvijas reģionu vienlīdzīgu ekonomiskā potenciāla izaugsmi, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību (tai skaitā ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstību un laukumu sakārtošanu industriālajās teritorijās, energoefektivitātes pasākumi), vienlīdz veicinot pašvaldību ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības veicināšanā. Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā un VARAM kompetences uzdevums ir sekmēt industriālo zonu izveidi. Vienlaicīgi teritorijas plānojums ir dokuments, kas noteic katras pašvaldības administratīvās teritorijas atļauto izmantošanu un šobrīd tajā nav atsauces par industriālajām teritorijām.
Risinājuma apraksts
Apkopojot pieejamo informāciju, secināms, ka industriālais parks/teritorija ir ražošanas, biroju un noliktavu, kā arī tirdzniecības telpu komplekss, kas nodrošināts ar atbilstošu infrastruktūru un inženiertīkliem.
Grozījumu projekts paredz precizēt funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) definīciju MKN 240 39. punktā papildinot to ar atsauci par industriālo teritoriju.
Papildus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi industriālo teritoriju daudzveidīgajā izmantošanā, tai skaitā, veidojot, piemēram, klinšu kāpšanas sienas, funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanu uzskaitījums papildināts ar jaunu MKN 240 41.4. apakšpunktu, nosakot teritorijas izmantošanas veidu – sporta būvju būvniecība (kods 12005).
Būs:
"39. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu industriālo teritoriju un rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru."
Problēma- jautājums
Neredzu loģiku, kāpēc jāpapildināt Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) tieši un tikai ar sporta būvju būvniecība??
Mūsdienu pasaules pieredze liecina, ka mūsdienu industriālajai teritorijai (t.sk.industriālais parkam) ir krietni plašāks izmantošanas komplekts, nekā minētais Problēmas aprakstā. Un tad liels jautājums – vai tiešām tad papildināsim funkcionālās zonas izmantošanu ar to visu? :
kapela rūpnīcas teritorijā -> papildinām ar Reliģisko organizāciju ēku apbūvi?
dienesta viesnīca autovadītājiem u.c.speciālistiem industriālajā teritorijā -> Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve?
zaļās teritorijas industriālajā parkā ar atpūtas un pikniku vietām pie dīķa un nojumēm āra sanāksmēm -> Labiekārtota ārtelpa?
mācību korpuss vai zinātniskās pētniecības laboratorija-> Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve?
Jāmeklē kāds cits princips.
6..Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Viens no Darba grupā izvirzītajiem priekšlikumiem ir papildināt funkcionālās zonas Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanu klāstu ar teritorijas izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 50.3. apakšpunktu, nosakot funkcionālajai zonai Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanas veidu - ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Tādā gadījumā ar ūdenssaimniecisko izmantošanu jāpapildina arī visas citas funkcionālās zonas, jo dīķi un citi ūdensobjekti , kas ir mazāki MKN Nr. 240 68.punktā noteiktajiem, kaut kā jāizmanto – atpūtai, utml. Un tās nav tikai Meža teritorijas, bet arī Publiskās, Dzīvojamās, pat Tehnsikās abūves teritorijas utt. It īpaši, ja tajā zonā ir atļauta derīgo izrakteņu ieguve.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 53.5. apakšpunktā ietverto nosacījumu par indeksētās apakšzonas izveidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, nosakot, ka inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve (kods14006) ir teritorijas papildizmantošanas veidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests. Papildus funkcionālās zonas papildizmantošanu uzskaitījums tiek papildināts ar jaunu MKN 240 53.6. apakšpunktu - ūdenssaimnieciskā izmantošana (kods 23001).
Par ūdenssaimnieciskā izmantošanu sk.piezīmi iepriekšējā punktā.
Pr inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve: neredzu, ka šādas izmaiņas tiešām kaut kā atvieglo darbu pašvaldībai vai paātrina komercdarbus komersantiem. It īpaši tajās pašvaldībās, kur uz doto brīdi TP nav arī iepriekšējās atrunas par vēja enerģijas izmantošanu Meža teritorijā.
7.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 54. punkts noteic funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) definīciju, kas noteic, ka minētās teritorijas izmantošana galvenokārt vērsta uz lauksaimniecisko izmantošanu un lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu izmantošanu. Tomēr praksē arī pilsētu un ciemu teritorijās tiek iekļautas lauksaimniecības teritorijas, nosakot tās kā indeksētas teritorijas ar mazāku jaunveidojamo zemesgabala platību (salīdzinājumā, kā tas ir ārpus pilsētām un ciemiem). Visbiežāk tās ir teritorijas, kur jau sākotnējais mērķis ir nevis viensētas izmantošana, bet individuālo dzīvojamo māju - savrupmāju būvniecība, tādējādi nonākot pretrunā viensētas jēdziena būtībai.
Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad teritorijas attīstībai nepieciešams izglītības un zinātnes iestādes izvietot lauksaimniecības teritorijā, piemēram, meteoroloģisko novērojumu staciju vai zinātniskai pētniecībai domātu būvju izvietošanu lauku teritorijā.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 54. punkts, kā arī MKN 240 56. punkts papildināts jaunu 56.4.10. apakšpunktu - izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (kods 12007) un jaunu 56.5.3. apakšpunktu - savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos (kods 11001).
Iebildums
Nevaru piekrist zonas Lauksaimniecības teritorija (L) papildinājumam ar 56.5.3. apakšpunktu - Savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos (kods 11001). Tas ieviesīs jucekli zonu pielietošanā un apgrūtinās sabiedrības izpratni par atšķirību starp zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Lauksaimniecības teritorija (L). Kas traucē teritorijai, kur jau sākotnējais mērķis savrupmāju būvniecība, noteikt zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)? Problēmas apraksts ir nepārliecina. Lauksaimniecības teritorijas (L) funkcija pilsētā un ciemā ir ne vieta dzīvojamai apbūvei , bet urbānās vides papildināšana ar tieši lauksaimniecisko darbību, zemes resursu izmantošanu, dārziņi, dārzi utml. - nerūpniecisko apjomu saimnjiekošana. Tādēļ šādām teritorijām jābūt minimāli pārstāvētām pilsētas/ciema robežās, citādi veicināsies tendence kropļot pašu pilsētas/ciema jēdzienu – kompaktas apbūves vietā būs sadrumstalotas apbūves salas, kas mijās ar plašiem laukiem uttttt, kurus nebūs pamatojuma izņemt ārā no ciema/pilsētas.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji noteikti atbalstītu tādus risinājumus, jo līdz ar zonu Lauksaimniecības teritorija viņiem pavērsies iespēja panākt NĪ lietošanas mērķa maiņu no Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme uz Lauksaimniecības zeme un gala rezultātā maksāt mazākus nodokļus.
Uzskatu, ka daudz lielāka problēma – nav iespējams piemeklēt atbilstošu zonu mazciemiem, kam vēl nesen bija ciema statuss – bieži vien tās ir blīvas dzīvojamās apbūves grupas ar salīdzinoši nelielu atsevišķu zemesgabalu platību, dažreiz ar daudzstāvu daudzīvokļu mājām – proti, tipisks savrupmāju zona, bet līdz ar to, ka tā ir lauku teritorija, te nevar veidot zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) vai Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM). Tātad paliek tikai Lauksaimniecības teritorija (L). Bet vai tas būs atbilstoši?
8. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 74. punkts noteic, ka pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošana. Praksē tikai pāris pašvaldības ir noteikušas šāda veida ierobežojumus. Kā izriet no Ūdens apsaimniekošanas likuma 2. panta, šis likums noteic virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas cita starpā veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni, kā arī uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi. Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai jāizstrādā ūdensobjekta apsaimniekošanas plāns, kurā ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā. Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados, kas ir biežāk kā teritorijas plānojuma “dzīves ilgums”. Jebkādu ierobežojumu noteikšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jābūt objektīvi pamatotai un izsvērtai, kā arī saistītai ar visa ūdensobjekta apsaimniekošanas mērķiem un uzdevumiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projektā svītrots MKN 240 74. punkts.
Bija:
74. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota tādu kuģošanas un citu peldošo līdzekļu izmantošana, kuriem ir iekšdedzes dzinēji.
Jautājums
Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānus pārskata biežāk nekā TP, bet tie reti mainās tik kardināli.
Ja nebūs 74.punkta, vai tad pašvaldībai būs tiesīgs attaisnojums nepildīt Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānu un IADT Dabas aizsardzības plānu ieteikumus attiecībā uz kuģošanas un citu peldošo līdzekļu izmantošanu.
9.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Administratīvā sloga IZ 4.4.2. apakšpunktā VARAM uzdots uzdevums pārskatīt MKN 240 ietvertās formulas apbūves rādītāju noteikšanai. Papildus tam saņemts plānošanas praksē balstīts Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikums par papildus nosacījuma ietveršanu regulējumā, kas, gadījumos, kad daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), ļautu iekļaut šo platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 116.1 punktu, kas būvvaldēm, vai institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas, dod tiesības, ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā, lemt par apbūves intensitātes aprēķina piemērošanu un gadījumos, ja daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), iekļaut šo teritoriju kopējā apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai.
Būs:
116.1 Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai
Iebildums-priekšlikums
Tādā gadījumā jāgroza arī “apbūves intensitātes definīcija, kas ir sniegta 116. puntā un kur ir konkrēta norāde, ka aprēķiniem jāņem attiecīgā funkcionālā zona: “ Apbūves intensitāte ir ēku virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā. “
Grozījumu redakcija nosaka, ka var iekļaut, bet var arī neiekļaut. Savukārt Anotācijā sniegtais lēmuma pieņemšanas kritērijs ir ļoti vispārīgs – “...ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā”. šādus lēmumum būs smagi pamatot.
12.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 7.4.apakšnodaļa noteic regulējumu par būvlaidēm. Plānošanas praksē ir gadījumi, kad vēsturiskās vai esošās apbūves teritorijās faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ nav iespējama noteiktās būvlaides ievērošana. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja teritorijā ir esoši inženiertīkli, piemēram, kabeļi, siltumtrase, gāzes vads, u.tml.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar jaunu 131.1 punktu, kas noteic, ka būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, var saskaņot atkāpes no noteiktās būvlaides. Regulējums ļautu būvvaldēm piemērot elastīgāku pieeju un, ņemot vērā lietderības apsvērumus, saskaņot atkāpes gadījumos, kad tā ir objektīva nepieciešamība.
Jautājums
Cik lielas atkāpes var saskaņot un kas ir tie “faktiskie un tiesiskie apstākļi” ko jāizvērtē? Proti, vai būvlaides funkcija netiks apdraudēta?
13.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 8.1. apakšnodaļa “Ūdensapgāde un kanalizācija” precizējama salāgojot normas ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma, Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” regulējumu, kā arī tiesu praksi attiecībā uz centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas būvniecību. Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. A420280019 nosaka, ka pašvaldībai, kuras funkcija atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punktam ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp ūdensapgādi un kanalizāciju un atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta pirmajai daļai organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ir pienākums izbūvēt centralizētos tīklus tā, lai privātpersonas var pieslēgties tiem, bet laika posmā līdz centralizēto tīklu izbūvei personas var izmantot pagaidu risinājumus. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums veidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir leģitīms pamats privātpersonām noteiktos gadījumos rēķināties ar pienākumu pieslēgties centralizētajai sistēmai. Turklāt, ir jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Savukārt, kā izriet no šajā spriedumā izklāstītajiem apsvērumiem, centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai.
Šobrīd MKN 240 153. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānorāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto jauno novadu teritorijas mērogu, prasība par ūdens ņemšanas vietu norādīšanu nav piemērojama teritorijas plānojumam.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 148. punkts akcentējot, ka minētā punkta nosacījumi piemērojami jaunas apbūves teritorijās. Labākai izprotamībai redakcionāli precizēti arī MKN 240 150. un 151. punkts, savukārt 153. punktā svītrota atsauce uz teritorijas plānojumu.
Būs:
40. Izteikt 148. punktu šādā redakcijā:
"148. Ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus jaunas apbūves teritorijās plāno, izvērtējot riskus videi un cilvēku veselībai un centralizēto kanalizācijas risinājumu tehniski ekonomisko pamatotību, atbilstoši paredzot centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. "
Būs:
153. Lokālplānojumā un detalplānojumā norāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.
Iebildums
Nevaru piekrist, ka ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām jānorāda tikai lokālplānojumā un detālplānojumā. Tas palielina pašvaldības cilvēkresursu un finansiālo slogu un/vai arī privātpersonas, kuras esošā darbība vai iecere paredz atsevišķu ūdens ņemšanas vietu esamību darbības teritorijā. Jo pašreizējā grozījuma teksta sanāk, ka institūcijām būs vēl jāizstrādā atsevišķi lokālplānojumi vai detālplānojumi tikai tādēļ, lai iezīmētu ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Pie tam vajadzēs vairākus lokālplanojumus un detālplānojumus, jo šos dokumentus saskaņā ar MKN 628 jāizstrādā izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai, proti, katram ciemam, katram kvartālam un industriālajai teritorijai atsevišķi. Tajā pašā laikā šo uzdevumu varētu aptvert ar pašlaik izstrādājamajiem teritorijas plānojumiem, vēlāk papildinot/koriģējot ar LP vai DP.
Nepiekritu argumentam, ka uzdevumu nevar risināt ar TP jauno novadu teritoriju mērogu dēļ. MKN 628 7.pants: Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz aktuālākās topogrāfiskās pamatnes atbilstoši nepieciešamajam mērogam. Ūdens ņemšanas vietas var norādīt atsevišķā kartoshēmā vai vairākās kartoshēmās tam ērtajā mērogā. Jo ir arī citi objekti, kas jānorāda TP, bet ko grūti saredzami attēlot lielā novada kartē – piemēram , piekļuves publiskajiem ūdeņiem. Tehniski tas ir paveicams, toties daudz ko ieekonomējam.
14. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirms vēja parka projektēšanas attīstītājam ir pienākums veikt IVN vai ietekmes sākotnējo izvērtējumu. Tā laikā tiek noteikts vēja parka iespējami labākais novietojums, lai maksimāli samazinātu potenciālo ietekmi uz vidi. IVN procesa laikā tiek detalizēti veikti arī citu aspektu novērtējumi, piemēram, trokšņu un mirguļošanas modelēšana, ainavas un vizuālās ietekmes modelēšana, bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vērtības, gaisa kvalitāte, u.c.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts paredz, ka funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) obligāti nav nosakāma apakšzona vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, MKN 240 161. punkts papildināts ar nosacījumu, ka vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot atbilstoši IVN nosacījumiem.
Būs:
44. Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:
"161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši teritorijas plānojuma un ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem."
Problēmas apraksts neņem vērā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kur 4. pantā Teritorija, kurā ir atļauta vēja elektrostaciju būvniecība”” jau viss ir noteikts: “Vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri.” Tajā skaitā minētais likums atrunā gadījumus, kad vēja elektrostaciju būvniecībai netiek piemērota IVN procedūra, bet tikai sākotnējais izvērtējums. Un attiecas tas uz gadījumiem, kur kopējā jauda ir vismaz 50 megavati. Tātad piedāvātais grozījums dublē jau esošo normu un ir pretrunā ar to?
No piedāvātā grozījumu teksta izriet, ka vēja elektrostacijas, t.sk. vēja parkus ka vēja elektrostaciju grupas var būvēt visu minētajās zonās, pat IADT teritorijās. Un tā tas notiks, jo IVN būtība nav aizliegt darbību, bet tikai izvirzīt nosacījumus.
Ar šādu grozījumu tekstu vēja elektrostaciju būvniecības process neatvieglosies tajās vietās, kur pašreiz spēkā esošajā teritorijas plānojumā joprojām ir nosacījumi, kas kaut kādi ierobežo vēja elektrostaciju būvniecību kādā konkrētā teritorijā, piemēram, vēja parkiem - nē Lauksaimniecības teritorijā.
Ir kāda neskaidrība arī ar spēkā esošo 161.punkta: Iet runa par Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW. Un kur ir atļauts būvēt tās elektrostacijas, kuru jauda ir zem 20 kW? Nekur?
Ja Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.pantā minētie ‘objekti” ir arī vēja elektrostacijas, tad cik tālu visi šie normatīvie akti sader kopā? (Teritorijas attīstības plānošanas likums : 23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums : ...(6) Inženierkomunikāciju tīklus un objektus atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7.panta 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.)
15.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 8.5. apakšnodaļa “Atkritumu savākšanas vietas” vairs neatbilst mūsdienu prasībām un pieejai atkritumu apsaimniekošanā, kā arī, tajā ietvertās normas arvien biežāk nav iespējams piemērot reālajā dzīves situācijā. Piemēram, 170. punkta apakšpunktos ietvertos attālumus visbiežāk nav iespējams ievērot, nepietiekamas zemes platības dēļ (lai izpildītu normu, atkritumu konteineri būtu jānovieto blakus īpašumu teritorijās). Turklāt, stājoties spēkā regulējumam par atkritumu obligātu šķirošanu ieviešot papildu konteinerus šī regulējuma izpildei (pazemes konteinerus ieskaitot), MKN 240 170. punkta apakšpunktos norādītie attālumi vairs ne vien nav sasniedzami, bet arī nav aktuāli.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 8.5. apakšnodaļu “Atkritumu savākšanas vietas”.
Ļoti žēl, ka vairs nav normu attālumiem no atkritumu tvertņu novietnēm, jo tieši par to ir pietiekoši daudz iedzīvotāju sūdzību/strīdu, it īpaši no 1.stāvā dzīvojošiem. Kārtot to caur Labiekārtošanas projektu? Projekts maksās naudu, ko daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji bieži vien nevar atļauties.
Protams, attālumi esošajā 170.punktā attiecas uz jaunbūvēm, kas ir retums. Bet frāze “Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu” bija pietiekoši noderīga.
16.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 234. punkts noteic teritoriju ar īpašiem noteikumiem veidus. Degradēta teritorija Zemes pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Kritēriji šādu teritoriju noteikšanai ietverti Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju”. Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam degradētās teritorijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā konstatē un novērtē pašvaldība un minēto noteikumu 1. pielikums nosaka degradēto teritoriju klasifikāciju. Atbilstoši šai klasifikācijai tiek noteikti pieci degradēto teritoriju tipi: degradēta apbūves teritorija, pamesta derīgo izrakteņu ieguves vieta, atkritumu apglabāšanas tam neparedzētās vietās, invazīvo augu izplatības areālus un degradētas neapsaimniekotas teritorijas, kurās nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem teritorijas sakārtošanai.
Pašvaldības jau pašlaik veic degradēto teritoriju noteikšanu, lai aprēķinātu paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, noteiktu atvieglojumus nekustamā īpašuma vai zemes nomai, ieguldītu ES fondu finansējumu degradēto teritoriju rekultivācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 234. punktu ar 234.8. apakšpunktu, kas paredz papildināt teritoriju ar īpašiem noteikumiem sarakstu ar vēl vienu teritoriju veidu - degradētām teritorijām. Papildus tam, tiek papildināta Grozījumu projekta 1.1pielikuma 2.tabula “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” ar jaunu 8. punktu nosakot, ka degradētā teritorijas tiek apzīmētas ar TIN8, tām var veidot apakšzonas, kā arī tiek noteikts īpašs ģeotelpiskais kods (ieteicamais noformējums).
Ņemot vērā, ka juridiski augstāka spēka normatīvajā aktā jau noteikti kritēriji degradēto teritoriju klasificēšanai, pašvaldība, nosakot kādu degradēto teritoriju kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem, var novērtēt dažādu degradēto teritoriju potenciālu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības vai ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, tai skaitā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju, tostarp ES līdzekļu, piesaistei.
Problēma- jautājums
Šāda risinājuma ieviešana pat bez Pārejas perioda var apdraudēt jau ieskicētās pašvaldību ieceres piesaistīt ES līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanai. Pašlaik notiek darbs pie iesniegumu, t.sk. būvprojektu izstrādes iesniegšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" konkursam, kas būs pieejams no šī gada beigām (MKN Nr. 55 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi” ). Ja konkursa pieteikumu vērtētāji ņems vēra jau šādu normu, visas pašvaldību pūles un izdevumi būs vējā, jo, protams, pašvaldība tuvāko 2 gadu laikā nevarēs paspēt iestrādāt degradētās teritorijas atbilstoši šādiem jauniem nosacījumiem!!!
Vairākiem šajos grozījumos ierosinātajiem grozījumiem ļoti ieteicami ir Pārejas noteikumi ar atrunu, no kura laika tie ir spēkā – lai ir pārejas laiks. Jo vairākas lietas ir saistītas ar jau iesāktiem ilgtermiņa procesiem.
17.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Lai novērstu iepriekš minētos problēmgadījumus un atvieglotu teritorijas plānojumu izstrādi un piemērošanu, Grozījumu projektā piedāvāts risinājums teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves (kods 13002) aprakstu daļu aizstāt ar norādi par piesārņojošas kategorijas darbībām, kas noteiktas likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082. Tādējādi, gan pašvaldībām, gan VVD būtu pārskats par to, kādu piesārņojošās darbības apbūvi būtu atļauts veikt konkrētā teritorijā, gan arī uzņēmējiem būtu skaidrs, vai konkrētajā teritorijā plānotā darbība ir atļauta saskaņā ar teritorijas plānojumu.
Piesārņojošo kategoriju darbības iedalās A, B un C kategorijās. A kategorijas piesārņojošās darbības atbilst likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumam, savukārt B un C kategorijas piesārņojošas darbības atbilst MKN 1082 1. un 2. pielikumam.
Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar jaunu 4. pielikumu “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators”. Atbilstoši teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) aprakstam, tas ietver uzņēmumus, kuri veic C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī uzņēmumus, kuri neveic piesārņojošo darbību. Savukārt precizējot teritorijas izmantošanas veida rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) nosaukumu, tā apraksts ietver visu rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves klāstu – gan darbības ar nebūtisku ietekmi uz vidi, gan darbības kurām ietekme uz vidi ir būtiska, t.i., gan piesārņojošas darbības, kuras atbilst A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībai, gan arī tādas darbības, kas neveic piesārņojošo darbību atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā un MKN 1082 1. un 2. pielikumā norādītajām piesārņojošām darbībām.
Kā tika uzsvērts Darba grupas diskusijās, atsevišķas MKN 1082 1. pielikumā "Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama B kategorijas atļauja" minētās darbības pēc savas būtības tomēr atbilst vieglās rūpniecības uzņēmumam, tāpēc Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 24.3 punktu, kas dod deleģējumu pašvaldībai, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), papildus pēc izvēles atļaut arī Grozījumu projekta 5. pielikumā "Darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā" uzskaitītās darbības, kurām jāsaņem atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Pašvaldība var izvēlēties visas darbības, tikai dažas, vai nevienu, atbilstoši konkrētajai situācijai.
Sekojoši, Grozījumu projekts nosaka jaunu MKN 240 4. pielikumu, kura 13. punktā minētie izmantošanas veidu apraksti veidoti balstoties uz A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībām, dot pašvaldībām tiesības minētos aprakstus precizēt, ņemot vērā kāda veida uzņēmumus (piesārņojošās darbības) pašvaldības plāno attīstīt savā administratīvajā teritorijā. Grozījumu projekts arī papildina MKN 240 ar jaunu 5. pielikumu (izstrādāts uz likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082 pamata), atbilstoši kuram pašvaldība, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), var papildus atļaut tādas darbības, kurām nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
Papildus minētajam, Grozījumu projektā redakcionāli precizēts MKN 240 35.1. apakšpunkts salāgojot tā redakciju ar MKN 240 56.2.1. apakšpunktu un Grozījumu projekta 4. pielikuma 13. punktu
Būs:
"24.3 Nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), pašvaldība papildus var noteikt arī šo noteikumu 5.pielikuma darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas minētajā teritorijas izmantošanas veida apbūvē."
Šādi grozījumi izjauc visu jau iesākto industriālo teritoriju – gan privāto, gan pašvaldības – attīstību, jo tā ir pilnīgi cita pieeja. Ļoti vajag Pārejas nosacījumus ar parejas termiņu - lai salāgotu ar pašlaik spēkā esošo.
Problēma- jautājums
Un kur būs atļauta vieglā rūpniecība, kas neiekļaujas C kategorijas piesārņojošas darbībā ne ražošanas jomas dēļ, bet saražotu apjomu vai izmantoto jaudu dēļ? Proti, tās vieglās rūpniecības darbības, kuru rādītāji jau atbilst B ? - iekārtas pārtikas produktu ražošanai, austuves, vērptuves un trikotāžas ražotnes, ja ražošanas jauda ir 100 un vairāk kilogramu dienā, utt ? Tieši tāpēc vieglās rūpniecības apbūve Jauktas centra apbūves teritorijā (JC) un Publiskajā teritorijā (P) var apdraudēt centra teritorijas kodol-ideju.
Un ko darīt, ja vieglās rūpniecības uzņēmumam ir vajadzīgas notekūdeņu attīrīšanas darbības (iekārtas) ar jaudu 20 un vairāk kubikmetru diennaktī, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē, kas ir B kategorija, vai tas , piekopjot zaļo kursu , būtu gatavs vienlaikus veikt savu (vai citur iegūto) atkritumu reģenerāciju, kas arī ir jau cita piesārņojošās darbības kategorija?
Kāpēc Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) atļauto izmantošanu nepapildināt ar Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvi? Vismaz tāpēc, ka tā iekļauj ļoti dažādu kategorijas piesārņojošās darbības
18.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 3. pielikuma 13. punkta teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts ir nepilnīgs un tajā trūkst atsauce par tādiem tipiskiem lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu veidiem kā pārtikas ražošana un kokapstrāde.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā precizē teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstu papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi.
Problēma-jautājums
Mēbeļu ražošana, paneļu ražošana šajā gadījuma arī ir zem kokapstrādes? Un kokogles? Granulu ražošana?
1.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 23. punkts ir deklaratīvs (bez praktiska pielietojuma). TAPL 6. pants noteic, ka TAPIS nodrošina visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar tiem saistītās informācijas uzkrāšanu, kā arī piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem. TAPIS nodrošina piekļuvi gan topogrāfiskās kartes datiem, gan kadastra datiem, gan ortofoto kartes datiem un tie kā datu slāņi ir pieejami visiem lietotājiem - gan autorizētajiem, gan publiskajiem lietotājiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 23. punktu un precizēts MKN 240 63. punktu svītrojot atsauci uz MKN 240 23. punktu.
Spēkā esošā redakcija: 23. Līnijveida inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti (piemēram, elektropārvades līnijas, cauruļvadi, kabeļi, transformatoru punkti, mobilo sakaru torņi), meliorācijas būves un ierīces, kā arī vēja elektrostacijas teritorijas plānojumā tiek parādītas kā objekti tajā funkcionālajā zonā, kurā tie atrodas.
Nav sasaistes starp Problēmas aprakstu un Risinājuma aprakstu.
Ko iecerēts panākt ar 23.punkta svītrošanu? To, ka līnijveida inženiertehniskās apgādes tīklus un to objektus utml. attēlot TP/LP un DP vairs nevajaga, jo tas automātiski tiks pārņemts no TAPIS datu bāzes? Bet spēkā esošais 23.punkts ir ne par objektu attēlošanu, bet par minēto tīklu/objektu neizdalīšanu atseviškajā funkcionālajā zonā.
Ar esošo 23.punktu ir citas, nopietnākas problēmas: nav viennozīmīgā paskaidrojuma, kas ir inženiertehniskās apgādes objekti. Par tādiem var uzskatīt un transformatoru apakšsatcijas, un vēja ģeneratorus un saules parku utml. Proti, runa var būt arī par nopirtna lieluma Energoapgādes uzņēmuma apbūvi. Vai tiešām ir pareizi 100+ ha lielu saules vai vēja parku neizdalīt kā atsevišķu funkcionālo zonu -Tehniskās apbūves teritorija (TA) vai tml.?
Ja ierosinātais grozījums tomēr mērķē akcentēt TAPIS varenību un pašpieteikamību, tad nav labi, vismaz tāpēc, ka:
daži TAPIS grafiskie dati joprojām ir pdf.formātā un vēl labu laiku tādi paliks;
šāda darbība veido pretrunu ar MKN 628 31., 39. u 46.punktiem, kas nosaka, kas jāattēlo un kas jānosaka TP, LP un DP grafiskajā daļā, un kur t.sk. iet runa par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām, proti, norma nosaka, ka jāattēlo vai jānosaka (atkarībā no pašvaldības īpašumtiesībām) gandrīz viss minētais 23.punktā. Kartogrāfiskā pamata izmantošana nav tas pats, kas attēlošana vai noteikšana. Turklāt ja TAP dokumentos netiks attēloti/noteikti šie tīkli/objekti TAPIS zaudēs vienu no savu datu papildināšanas avotiem.
2. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 24.2 punkts noteic deleģējumu pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt procentuālo attiecību starp pieļaujamajiem papildizmantošanas veidiem pret galveno izmantošanu, aprēķinu attiecinot uz zemes vienību, apbūves kvartālu vai atbilstošās funkcionālās zonas teritoriāli vienotu daļu. Kā liecina prakses piemēri, teritorijas plānojumos un lokālplānojumos, šī procentuālā attiecība tiek noteikta reti. Tā rezultātā rodas neskaidrības, kā piemērot funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus un cik lielā platībā tas atļauts. Viens no piemēriem, kas tika aktualizēts Darba grupā, ir jautājums par esošā regulējuma piemērošanu - vai Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kur viens no papildizmantošanas veidiem ir tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002), neliela tirdzniecības objekta būvniecībai zemes vienībā obligāti ir jābūt uzbūvētai savrupmājai.
Risinājuma apraksts
Atsaucoties uz pašvaldību speciālistu izteiktajiem priekšlikumiem, Grozījumu projekts paredz 24.2 punktā svītrot atsauci un procentuālās attiecības noteikšanu apbūves noteikumos, aizstājot to ar normu, ka pašvaldība var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot, kāds no papildizmantošanas veidiem var tikt īstenots kā vienīgā izmantošana. Šāds papildu nosacījums var būt, piemēram: būves publiskā apspriešana, ņemot vērā objekta veida un piekļuves iespējas; nosacījums par detālplānojuma izstrādi; citi pašvaldības izvērtēti nosacījumi atbilstoši tās teritorijas specifikai un paredzētajai attīstībai.
Jauna redakcija:
24.2 Katrai funkcionālajai zonai vai apakšzonai (atkarībā no konkrētās situācijas) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana. Papildizmantošanas nosacījumus piemēro teritorijai – apbūves kvartālam vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai vai zemes vienībai."
Esošā redakcija:
2.20. papildizmantošana – teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam, to uzlabo vai veicina;
Problēma -jautājums
Pie šāda risinājuma zūd papildizmantošanas jēga, kāda tā ir definēta grozamo MKN 2.20.apakšpunktā:
atkal nav saprotams, kas ir papildizmantošana. tas ir teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam pēc savas darbības būtības vai pēc aizņemtas teritorijas īpatsvara??
sanāk, ka var brīvi izvēlēties aizņemt ar papildizmantošanu 99% no funkcionālās zonas, jo tas tomēr būs ne-vienīgā izmantošana. Piemēram, pilsētas centra funkcionālā zona Jauktas centra apbūves teritorija (JC) pēc būtības pārvertīsies par Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves vai Noliktavu apbūvs teritoriju;
var gadīties, ka ļoti ātri vairāki blakus esošie kvarttāli būs aizpildīti ar “ vienīgo izmantošanu” tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve. Vai tad būs loģiski joprojām šo teritoriju definēt un izmantot kā funkcionālo zonu Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS)?
Un ko darīt ar jau esošo izmantošanu? kā piemērot šādu normu? kā zonēt? 1000 zemes vienību ar vasarnīcu apbūvi būtu vienīgas papildizmantošanas teritorija funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorijā (L)? Te ir jau faktiskā situācija, nosacījumus piemērot ir par vēlu.
Nebūtu arī pilnīgi pareizi te izveidot apakšzonu, jo pēc loģikas apakšzonu būtu jāveido kādai no galvenajām izmantošanām nevis papildizmantošanām.
3.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
MKN 240 4.5. apakšnodaļa noteic funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) definīciju un atļautās izmantošanas. Tajā atļauta ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem un transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve, bet praksē ar to saistītā noliktavu apbūve (tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu uzglabāšanai, kā arī loģistikas centrus, termināļus, preču stacijas un līdzīga rakstura būves) nav noteikta kā papildizmantošanas veids. Darba grupas pārstāvji izteica praksē balstītu priekšlikumu papildināt 4.5. apakšnodaļu ar jaunu papildizmantošanas veidu – noliktavu apbūve (kods 14001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) papildizmantošanas veidu uzskaitījumu ar jaunu 35.3. apakšpunktu – noliktavu apbūve (kods 14004).
Problēma - jautājums
Lai saglabātu pilsēts/ciema centra autentiskumu/vēsturisku individualitati, pašvaldībai būtu jāiedot tiesības – rīku , ar kuru stingri ierobežot papildizmantošanu izplēšanos centra ainavvidē. tikai tad var droši atļaut arī noliktavas kā atsevišķas ēkas u.c. Citādi centra jēdziens kā publiski nozīmīga un piesaistošā vieta pazudīs, paliks tālu otrajā, trešajā plānā.
4. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Problēmas apraksts
Prakse rāda, ka var būt gadījumi, kad teritorijā, kurā noteikta funkcionālā zona Publiskās apbūves teritorija (P), papildu publiska rakstura apbūvei, kas noteikta kā galvenais izmantošanas veids šajā zonā, kopā ar tūrismu tiek attīstīta piemēram, mājražošana vai amatniecība. Lai neliktu šķēršļus šādai uzņēmējdarbībai, darba grupā izvirzīts priekšlikums 4.6. apakšnodaļā iekļaut papildizmantošanu, kas atļauj tikai tādu uzņēmējdarbību, kas neveic piesārņojošo darbību likuma “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk – MKN 1082) izpratnē.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts noteic papildināt 4.6. apakšnodaļu ar jaunu 38.3. apakšpunktu un noteikt funkcionālai zonai Publiskās apbūves teritorija (P) jaunu papildizmantošanas veidu – ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja, saistīta apbūve.
Ļoti bīstams risinājums! Praksē tas nozīmē, ka Publiskās apbūves teritorija izzudīs un pārvērtīsies labākā gadījumā par Jauktā centra analogu, bet visātrāk – par rūpniecisko kvartālu, kur labi ja būs kāds viens amatnieks vai mājražotājs. Līdz šīm tā bija viena no retajām funkcionālajām zonām, ko pašvaldība varēja droši pasargāt no rūpniecības uzņēmumiem.
Atkal aktualizēsies jautājums par to, kas ir “vieglās rūpniecības uzņēmums”.
Vai tiešām Latvijā ir vairākas vietas, kur mājražošanas vai amatniecības komersants ražo savu produkciju rūpnieciskajos apjomos? un tās rūpnīcas atrodas tieši pie tūrisma un aptūtas objektiem?! Varbūt te tomēr balstīties ne uz rūpniecisko apbūvi , bet uz jēdzieniem, kas ir amatniecības uzņēmums vai mājražotājs? Pēc problēmas aprakstā izklāstās loģikas tad arī Dzīvojamā apbūves zonās jāatļauj vieglās rūpniecības uzņēmumus, kas pilnīgi izjauktu šo zonu izveidošanas pamatprincipu. Piemēram, mājražotājs – uzņēmumus/komersants, kas ražo pārtiku mājas apstākļos. Noteikti tā nav daudzdzīvokļu māja. Tātad tā nav f.z.Publiskā apbūve. Tā vai citādi, te būtu jāvadās pēc kāda principa, kas ir līdzīgs būvju klasifikācijā, būves tipa noteikšanā – kāda ir ēkas galvenā izmantošana (platības īpatsvara ziņā). Tad neliels medus vai mājas zaptes ražošanas uzņēmums var iekļauties. Ja mēs vadīsimies pēc principa maksimāli visu atļaut uzņēmējiem, tad funkcionālajam zonējumam vairs nav jēgas.
5.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, MKN 240 kā vienu no funkcionālajām zonām noteic – Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) (MKN 240 4.7. apakšnodaļa). Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumu Nr. 543 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” īstenošanas noteikumi” nosacījumiem VARAM 2023. gadā piecām pašvaldībām piešķīra finansējumu tieši industriālo parku un teritoriju attīstīšanai. Kopumā pēdējos gados no VARAM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzekļiem ir pabeigta ap 220 uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt visu Latvijas reģionu vienlīdzīgu ekonomiskā potenciāla izaugsmi, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību (tai skaitā ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstību un laukumu sakārtošanu industriālajās teritorijās, energoefektivitātes pasākumi), vienlīdz veicinot pašvaldību ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības veicināšanā. Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā un VARAM kompetences uzdevums ir sekmēt industriālo zonu izveidi. Vienlaicīgi teritorijas plānojums ir dokuments, kas noteic katras pašvaldības administratīvās teritorijas atļauto izmantošanu un šobrīd tajā nav atsauces par industriālajām teritorijām.
Risinājuma apraksts
Apkopojot pieejamo informāciju, secināms, ka industriālais parks/teritorija ir ražošanas, biroju un noliktavu, kā arī tirdzniecības telpu komplekss, kas nodrošināts ar atbilstošu infrastruktūru un inženiertīkliem.
Grozījumu projekts paredz precizēt funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) definīciju MKN 240 39. punktā papildinot to ar atsauci par industriālo teritoriju.
Papildus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi industriālo teritoriju daudzveidīgajā izmantošanā, tai skaitā, veidojot, piemēram, klinšu kāpšanas sienas, funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanu uzskaitījums papildināts ar jaunu MKN 240 41.4. apakšpunktu, nosakot teritorijas izmantošanas veidu – sporta būvju būvniecība (kods 12005).
Būs:
"39. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu industriālo teritoriju un rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru."
Problēma- jautājums
Neredzu loģiku, kāpēc jāpapildināt Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) tieši un tikai ar sporta būvju būvniecība??
Mūsdienu pasaules pieredze liecina, ka mūsdienu industriālajai teritorijai (t.sk.industriālais parkam) ir krietni plašāks izmantošanas komplekts, nekā minētais Problēmas aprakstā. Un tad liels jautājums – vai tiešām tad papildināsim funkcionālās zonas izmantošanu ar to visu? :
kapela rūpnīcas teritorijā -> papildinām ar Reliģisko organizāciju ēku apbūvi?
dienesta viesnīca autovadītājiem u.c.speciālistiem industriālajā teritorijā -> Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve?
zaļās teritorijas industriālajā parkā ar atpūtas un pikniku vietām pie dīķa un nojumēm āra sanāksmēm -> Labiekārtota ārtelpa?
mācību korpuss vai zinātniskās pētniecības laboratorija-> Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve?
Jāmeklē kāds cits princips.
6..Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Viens no Darba grupā izvirzītajiem priekšlikumiem ir papildināt funkcionālās zonas Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanu klāstu ar teritorijas izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 50.3. apakšpunktu, nosakot funkcionālajai zonai Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanas veidu - ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
Tādā gadījumā ar ūdenssaimniecisko izmantošanu jāpapildina arī visas citas funkcionālās zonas, jo dīķi un citi ūdensobjekti , kas ir mazāki MKN Nr. 240 68.punktā noteiktajiem, kaut kā jāizmanto – atpūtai, utml. Un tās nav tikai Meža teritorijas, bet arī Publiskās, Dzīvojamās, pat Tehnsikās abūves teritorijas utt. It īpaši, ja tajā zonā ir atļauta derīgo izrakteņu ieguve.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 53.5. apakšpunktā ietverto nosacījumu par indeksētās apakšzonas izveidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, nosakot, ka inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve (kods14006) ir teritorijas papildizmantošanas veidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests. Papildus funkcionālās zonas papildizmantošanu uzskaitījums tiek papildināts ar jaunu MKN 240 53.6. apakšpunktu - ūdenssaimnieciskā izmantošana (kods 23001).
Par ūdenssaimnieciskā izmantošanu sk.piezīmi iepriekšējā punktā.
Pr inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve: neredzu, ka šādas izmaiņas tiešām kaut kā atvieglo darbu pašvaldībai vai paātrina komercdarbus komersantiem. It īpaši tajās pašvaldībās, kur uz doto brīdi TP nav arī iepriekšējās atrunas par vēja enerģijas izmantošanu Meža teritorijā.
7.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 54. punkts noteic funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) definīciju, kas noteic, ka minētās teritorijas izmantošana galvenokārt vērsta uz lauksaimniecisko izmantošanu un lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu izmantošanu. Tomēr praksē arī pilsētu un ciemu teritorijās tiek iekļautas lauksaimniecības teritorijas, nosakot tās kā indeksētas teritorijas ar mazāku jaunveidojamo zemesgabala platību (salīdzinājumā, kā tas ir ārpus pilsētām un ciemiem). Visbiežāk tās ir teritorijas, kur jau sākotnējais mērķis ir nevis viensētas izmantošana, bet individuālo dzīvojamo māju - savrupmāju būvniecība, tādējādi nonākot pretrunā viensētas jēdziena būtībai.
Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad teritorijas attīstībai nepieciešams izglītības un zinātnes iestādes izvietot lauksaimniecības teritorijā, piemēram, meteoroloģisko novērojumu staciju vai zinātniskai pētniecībai domātu būvju izvietošanu lauku teritorijā.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 54. punkts, kā arī MKN 240 56. punkts papildināts jaunu 56.4.10. apakšpunktu - izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (kods 12007) un jaunu 56.5.3. apakšpunktu - savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos (kods 11001).
Iebildums
Nevaru piekrist zonas Lauksaimniecības teritorija (L) papildinājumam ar 56.5.3. apakšpunktu - Savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos (kods 11001). Tas ieviesīs jucekli zonu pielietošanā un apgrūtinās sabiedrības izpratni par atšķirību starp zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un Lauksaimniecības teritorija (L). Kas traucē teritorijai, kur jau sākotnējais mērķis savrupmāju būvniecība, noteikt zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)? Problēmas apraksts ir nepārliecina. Lauksaimniecības teritorijas (L) funkcija pilsētā un ciemā ir ne vieta dzīvojamai apbūvei , bet urbānās vides papildināšana ar tieši lauksaimniecisko darbību, zemes resursu izmantošanu, dārziņi, dārzi utml. - nerūpniecisko apjomu saimnjiekošana. Tādēļ šādām teritorijām jābūt minimāli pārstāvētām pilsētas/ciema robežās, citādi veicināsies tendence kropļot pašu pilsētas/ciema jēdzienu – kompaktas apbūves vietā būs sadrumstalotas apbūves salas, kas mijās ar plašiem laukiem uttttt, kurus nebūs pamatojuma izņemt ārā no ciema/pilsētas.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji noteikti atbalstītu tādus risinājumus, jo līdz ar zonu Lauksaimniecības teritorija viņiem pavērsies iespēja panākt NĪ lietošanas mērķa maiņu no Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme uz Lauksaimniecības zeme un gala rezultātā maksāt mazākus nodokļus.
Uzskatu, ka daudz lielāka problēma – nav iespējams piemeklēt atbilstošu zonu mazciemiem, kam vēl nesen bija ciema statuss – bieži vien tās ir blīvas dzīvojamās apbūves grupas ar salīdzinoši nelielu atsevišķu zemesgabalu platību, dažreiz ar daudzstāvu daudzīvokļu mājām – proti, tipisks savrupmāju zona, bet līdz ar to, ka tā ir lauku teritorija, te nevar veidot zonu Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) vai Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM). Tātad paliek tikai Lauksaimniecības teritorija (L). Bet vai tas būs atbilstoši?
8. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 74. punkts noteic, ka pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošana. Praksē tikai pāris pašvaldības ir noteikušas šāda veida ierobežojumus. Kā izriet no Ūdens apsaimniekošanas likuma 2. panta, šis likums noteic virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas cita starpā veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni, kā arī uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi. Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai jāizstrādā ūdensobjekta apsaimniekošanas plāns, kurā ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā. Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados, kas ir biežāk kā teritorijas plānojuma “dzīves ilgums”. Jebkādu ierobežojumu noteikšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jābūt objektīvi pamatotai un izsvērtai, kā arī saistītai ar visa ūdensobjekta apsaimniekošanas mērķiem un uzdevumiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projektā svītrots MKN 240 74. punkts.
Bija:
74. Teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota tādu kuģošanas un citu peldošo līdzekļu izmantošana, kuriem ir iekšdedzes dzinēji.
Jautājums
Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānus pārskata biežāk nekā TP, bet tie reti mainās tik kardināli.
Ja nebūs 74.punkta, vai tad pašvaldībai būs tiesīgs attaisnojums nepildīt Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānu un IADT Dabas aizsardzības plānu ieteikumus attiecībā uz kuģošanas un citu peldošo līdzekļu izmantošanu.
9.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Administratīvā sloga IZ 4.4.2. apakšpunktā VARAM uzdots uzdevums pārskatīt MKN 240 ietvertās formulas apbūves rādītāju noteikšanai. Papildus tam saņemts plānošanas praksē balstīts Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikums par papildus nosacījuma ietveršanu regulējumā, kas, gadījumos, kad daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), ļautu iekļaut šo platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 116.1 punktu, kas būvvaldēm, vai institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas, dod tiesības, ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā, lemt par apbūves intensitātes aprēķina piemērošanu un gadījumos, ja daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), iekļaut šo teritoriju kopējā apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai.
Būs:
116.1 Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai
Iebildums-priekšlikums
Tādā gadījumā jāgroza arī “apbūves intensitātes definīcija, kas ir sniegta 116. puntā un kur ir konkrēta norāde, ka aprēķiniem jāņem attiecīgā funkcionālā zona: “ Apbūves intensitāte ir ēku virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā. “
Grozījumu redakcija nosaka, ka var iekļaut, bet var arī neiekļaut. Savukārt Anotācijā sniegtais lēmuma pieņemšanas kritērijs ir ļoti vispārīgs – “...ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā”. šādus lēmumum būs smagi pamatot.
12.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 7.4.apakšnodaļa noteic regulējumu par būvlaidēm. Plānošanas praksē ir gadījumi, kad vēsturiskās vai esošās apbūves teritorijās faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ nav iespējama noteiktās būvlaides ievērošana. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja teritorijā ir esoši inženiertīkli, piemēram, kabeļi, siltumtrase, gāzes vads, u.tml.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar jaunu 131.1 punktu, kas noteic, ka būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, var saskaņot atkāpes no noteiktās būvlaides. Regulējums ļautu būvvaldēm piemērot elastīgāku pieeju un, ņemot vērā lietderības apsvērumus, saskaņot atkāpes gadījumos, kad tā ir objektīva nepieciešamība.
Jautājums
Cik lielas atkāpes var saskaņot un kas ir tie “faktiskie un tiesiskie apstākļi” ko jāizvērtē? Proti, vai būvlaides funkcija netiks apdraudēta?
13.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 8.1. apakšnodaļa “Ūdensapgāde un kanalizācija” precizējama salāgojot normas ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma, Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” regulējumu, kā arī tiesu praksi attiecībā uz centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas būvniecību. Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. A420280019 nosaka, ka pašvaldībai, kuras funkcija atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punktam ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp ūdensapgādi un kanalizāciju un atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta pirmajai daļai organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ir pienākums izbūvēt centralizētos tīklus tā, lai privātpersonas var pieslēgties tiem, bet laika posmā līdz centralizēto tīklu izbūvei personas var izmantot pagaidu risinājumus. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums veidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir leģitīms pamats privātpersonām noteiktos gadījumos rēķināties ar pienākumu pieslēgties centralizētajai sistēmai. Turklāt, ir jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Savukārt, kā izriet no šajā spriedumā izklāstītajiem apsvērumiem, centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai.
Šobrīd MKN 240 153. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānorāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto jauno novadu teritorijas mērogu, prasība par ūdens ņemšanas vietu norādīšanu nav piemērojama teritorijas plānojumam.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēts MKN 240 148. punkts akcentējot, ka minētā punkta nosacījumi piemērojami jaunas apbūves teritorijās. Labākai izprotamībai redakcionāli precizēti arī MKN 240 150. un 151. punkts, savukārt 153. punktā svītrota atsauce uz teritorijas plānojumu.
Būs:
40. Izteikt 148. punktu šādā redakcijā:
"148. Ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumus jaunas apbūves teritorijās plāno, izvērtējot riskus videi un cilvēku veselībai un centralizēto kanalizācijas risinājumu tehniski ekonomisko pamatotību, atbilstoši paredzot centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. "
Būs:
153. Lokālplānojumā un detalplānojumā norāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.
Iebildums
Nevaru piekrist, ka ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām jānorāda tikai lokālplānojumā un detālplānojumā. Tas palielina pašvaldības cilvēkresursu un finansiālo slogu un/vai arī privātpersonas, kuras esošā darbība vai iecere paredz atsevišķu ūdens ņemšanas vietu esamību darbības teritorijā. Jo pašreizējā grozījuma teksta sanāk, ka institūcijām būs vēl jāizstrādā atsevišķi lokālplānojumi vai detālplānojumi tikai tādēļ, lai iezīmētu ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Pie tam vajadzēs vairākus lokālplanojumus un detālplānojumus, jo šos dokumentus saskaņā ar MKN 628 jāizstrādā izstrādā teritoriāli vienotai teritorijai, proti, katram ciemam, katram kvartālam un industriālajai teritorijai atsevišķi. Tajā pašā laikā šo uzdevumu varētu aptvert ar pašlaik izstrādājamajiem teritorijas plānojumiem, vēlāk papildinot/koriģējot ar LP vai DP.
Nepiekritu argumentam, ka uzdevumu nevar risināt ar TP jauno novadu teritoriju mērogu dēļ. MKN 628 7.pants: Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grafisko daļu sagatavo uz aktuālākās topogrāfiskās pamatnes atbilstoši nepieciešamajam mērogam. Ūdens ņemšanas vietas var norādīt atsevišķā kartoshēmā vai vairākās kartoshēmās tam ērtajā mērogā. Jo ir arī citi objekti, kas jānorāda TP, bet ko grūti saredzami attēlot lielā novada kartē – piemēram , piekļuves publiskajiem ūdeņiem. Tehniski tas ir paveicams, toties daudz ko ieekonomējam.
14. Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirms vēja parka projektēšanas attīstītājam ir pienākums veikt IVN vai ietekmes sākotnējo izvērtējumu. Tā laikā tiek noteikts vēja parka iespējami labākais novietojums, lai maksimāli samazinātu potenciālo ietekmi uz vidi. IVN procesa laikā tiek detalizēti veikti arī citu aspektu novērtējumi, piemēram, trokšņu un mirguļošanas modelēšana, ainavas un vizuālās ietekmes modelēšana, bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vērtības, gaisa kvalitāte, u.c.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts paredz, ka funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) obligāti nav nosakāma apakšzona vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, MKN 240 161. punkts papildināts ar nosacījumu, ka vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot atbilstoši IVN nosacījumiem.
Būs:
44. Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:
"161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši teritorijas plānojuma un ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem."
Problēmas apraksts neņem vērā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kur 4. pantā Teritorija, kurā ir atļauta vēja elektrostaciju būvniecība”” jau viss ir noteikts: “Vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm, ievērojot, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri.” Tajā skaitā minētais likums atrunā gadījumus, kad vēja elektrostaciju būvniecībai netiek piemērota IVN procedūra, bet tikai sākotnējais izvērtējums. Un attiecas tas uz gadījumiem, kur kopējā jauda ir vismaz 50 megavati. Tātad piedāvātais grozījums dublē jau esošo normu un ir pretrunā ar to?
No piedāvātā grozījumu teksta izriet, ka vēja elektrostacijas, t.sk. vēja parkus ka vēja elektrostaciju grupas var būvēt visu minētajās zonās, pat IADT teritorijās. Un tā tas notiks, jo IVN būtība nav aizliegt darbību, bet tikai izvirzīt nosacījumus.
Ar šādu grozījumu tekstu vēja elektrostaciju būvniecības process neatvieglosies tajās vietās, kur pašreiz spēkā esošajā teritorijas plānojumā joprojām ir nosacījumi, kas kaut kādi ierobežo vēja elektrostaciju būvniecību kādā konkrētā teritorijā, piemēram, vēja parkiem - nē Lauksaimniecības teritorijā.
Ir kāda neskaidrība arī ar spēkā esošo 161.punkta: Iet runa par Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW. Un kur ir atļauts būvēt tās elektrostacijas, kuru jauda ir zem 20 kW? Nekur?
Ja Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.pantā minētie ‘objekti” ir arī vēja elektrostacijas, tad cik tālu visi šie normatīvie akti sader kopā? (Teritorijas attīstības plānošanas likums : 23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums : ...(6) Inženierkomunikāciju tīklus un objektus atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7.panta 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.)
15.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 8.5. apakšnodaļa “Atkritumu savākšanas vietas” vairs neatbilst mūsdienu prasībām un pieejai atkritumu apsaimniekošanā, kā arī, tajā ietvertās normas arvien biežāk nav iespējams piemērot reālajā dzīves situācijā. Piemēram, 170. punkta apakšpunktos ietvertos attālumus visbiežāk nav iespējams ievērot, nepietiekamas zemes platības dēļ (lai izpildītu normu, atkritumu konteineri būtu jānovieto blakus īpašumu teritorijās). Turklāt, stājoties spēkā regulējumam par atkritumu obligātu šķirošanu ieviešot papildu konteinerus šī regulējuma izpildei (pazemes konteinerus ieskaitot), MKN 240 170. punkta apakšpunktos norādītie attālumi vairs ne vien nav sasniedzami, bet arī nav aktuāli.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 8.5. apakšnodaļu “Atkritumu savākšanas vietas”.
Ļoti žēl, ka vairs nav normu attālumiem no atkritumu tvertņu novietnēm, jo tieši par to ir pietiekoši daudz iedzīvotāju sūdzību/strīdu, it īpaši no 1.stāvā dzīvojošiem. Kārtot to caur Labiekārtošanas projektu? Projekts maksās naudu, ko daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji bieži vien nevar atļauties.
Protams, attālumi esošajā 170.punktā attiecas uz jaunbūvēm, kas ir retums. Bet frāze “Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu” bija pietiekoši noderīga.
16.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 234. punkts noteic teritoriju ar īpašiem noteikumiem veidus. Degradēta teritorija Zemes pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Kritēriji šādu teritoriju noteikšanai ietverti Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju”. Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam degradētās teritorijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā konstatē un novērtē pašvaldība un minēto noteikumu 1. pielikums nosaka degradēto teritoriju klasifikāciju. Atbilstoši šai klasifikācijai tiek noteikti pieci degradēto teritoriju tipi: degradēta apbūves teritorija, pamesta derīgo izrakteņu ieguves vieta, atkritumu apglabāšanas tam neparedzētās vietās, invazīvo augu izplatības areālus un degradētas neapsaimniekotas teritorijas, kurās nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem teritorijas sakārtošanai.
Pašvaldības jau pašlaik veic degradēto teritoriju noteikšanu, lai aprēķinātu paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, noteiktu atvieglojumus nekustamā īpašuma vai zemes nomai, ieguldītu ES fondu finansējumu degradēto teritoriju rekultivācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 234. punktu ar 234.8. apakšpunktu, kas paredz papildināt teritoriju ar īpašiem noteikumiem sarakstu ar vēl vienu teritoriju veidu - degradētām teritorijām. Papildus tam, tiek papildināta Grozījumu projekta 1.1pielikuma 2.tabula “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” ar jaunu 8. punktu nosakot, ka degradētā teritorijas tiek apzīmētas ar TIN8, tām var veidot apakšzonas, kā arī tiek noteikts īpašs ģeotelpiskais kods (ieteicamais noformējums).
Ņemot vērā, ka juridiski augstāka spēka normatīvajā aktā jau noteikti kritēriji degradēto teritoriju klasificēšanai, pašvaldība, nosakot kādu degradēto teritoriju kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem, var novērtēt dažādu degradēto teritoriju potenciālu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības vai ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, tai skaitā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju, tostarp ES līdzekļu, piesaistei.
Problēma- jautājums
Šāda risinājuma ieviešana pat bez Pārejas perioda var apdraudēt jau ieskicētās pašvaldību ieceres piesaistīt ES līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanai. Pašlaik notiek darbs pie iesniegumu, t.sk. būvprojektu izstrādes iesniegšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" konkursam, kas būs pieejams no šī gada beigām (MKN Nr. 55 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" īstenošanas noteikumi” ). Ja konkursa pieteikumu vērtētāji ņems vēra jau šādu normu, visas pašvaldību pūles un izdevumi būs vējā, jo, protams, pašvaldība tuvāko 2 gadu laikā nevarēs paspēt iestrādāt degradētās teritorijas atbilstoši šādiem jauniem nosacījumiem!!!
Vairākiem šajos grozījumos ierosinātajiem grozījumiem ļoti ieteicami ir Pārejas noteikumi ar atrunu, no kura laika tie ir spēkā – lai ir pārejas laiks. Jo vairākas lietas ir saistītas ar jau iesāktiem ilgtermiņa procesiem.
17.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
Lai novērstu iepriekš minētos problēmgadījumus un atvieglotu teritorijas plānojumu izstrādi un piemērošanu, Grozījumu projektā piedāvāts risinājums teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves (kods 13002) aprakstu daļu aizstāt ar norādi par piesārņojošas kategorijas darbībām, kas noteiktas likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082. Tādējādi, gan pašvaldībām, gan VVD būtu pārskats par to, kādu piesārņojošās darbības apbūvi būtu atļauts veikt konkrētā teritorijā, gan arī uzņēmējiem būtu skaidrs, vai konkrētajā teritorijā plānotā darbība ir atļauta saskaņā ar teritorijas plānojumu.
Piesārņojošo kategoriju darbības iedalās A, B un C kategorijās. A kategorijas piesārņojošās darbības atbilst likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumam, savukārt B un C kategorijas piesārņojošas darbības atbilst MKN 1082 1. un 2. pielikumam.
Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar jaunu 4. pielikumu “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators”. Atbilstoši teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) aprakstam, tas ietver uzņēmumus, kuri veic C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī uzņēmumus, kuri neveic piesārņojošo darbību. Savukārt precizējot teritorijas izmantošanas veida rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) nosaukumu, tā apraksts ietver visu rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves klāstu – gan darbības ar nebūtisku ietekmi uz vidi, gan darbības kurām ietekme uz vidi ir būtiska, t.i., gan piesārņojošas darbības, kuras atbilst A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībai, gan arī tādas darbības, kas neveic piesārņojošo darbību atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā un MKN 1082 1. un 2. pielikumā norādītajām piesārņojošām darbībām.
Kā tika uzsvērts Darba grupas diskusijās, atsevišķas MKN 1082 1. pielikumā "Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama B kategorijas atļauja" minētās darbības pēc savas būtības tomēr atbilst vieglās rūpniecības uzņēmumam, tāpēc Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 24.3 punktu, kas dod deleģējumu pašvaldībai, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), papildus pēc izvēles atļaut arī Grozījumu projekta 5. pielikumā "Darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā" uzskaitītās darbības, kurām jāsaņem atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Pašvaldība var izvēlēties visas darbības, tikai dažas, vai nevienu, atbilstoši konkrētajai situācijai.
Sekojoši, Grozījumu projekts nosaka jaunu MKN 240 4. pielikumu, kura 13. punktā minētie izmantošanas veidu apraksti veidoti balstoties uz A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībām, dot pašvaldībām tiesības minētos aprakstus precizēt, ņemot vērā kāda veida uzņēmumus (piesārņojošās darbības) pašvaldības plāno attīstīt savā administratīvajā teritorijā. Grozījumu projekts arī papildina MKN 240 ar jaunu 5. pielikumu (izstrādāts uz likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082 pamata), atbilstoši kuram pašvaldība, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), var papildus atļaut tādas darbības, kurām nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
Papildus minētajam, Grozījumu projektā redakcionāli precizēts MKN 240 35.1. apakšpunkts salāgojot tā redakciju ar MKN 240 56.2.1. apakšpunktu un Grozījumu projekta 4. pielikuma 13. punktu
Būs:
"24.3 Nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), pašvaldība papildus var noteikt arī šo noteikumu 5.pielikuma darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas minētajā teritorijas izmantošanas veida apbūvē."
Šādi grozījumi izjauc visu jau iesākto industriālo teritoriju – gan privāto, gan pašvaldības – attīstību, jo tā ir pilnīgi cita pieeja. Ļoti vajag Pārejas nosacījumus ar parejas termiņu - lai salāgotu ar pašlaik spēkā esošo.
Problēma- jautājums
Un kur būs atļauta vieglā rūpniecība, kas neiekļaujas C kategorijas piesārņojošas darbībā ne ražošanas jomas dēļ, bet saražotu apjomu vai izmantoto jaudu dēļ? Proti, tās vieglās rūpniecības darbības, kuru rādītāji jau atbilst B ? - iekārtas pārtikas produktu ražošanai, austuves, vērptuves un trikotāžas ražotnes, ja ražošanas jauda ir 100 un vairāk kilogramu dienā, utt ? Tieši tāpēc vieglās rūpniecības apbūve Jauktas centra apbūves teritorijā (JC) un Publiskajā teritorijā (P) var apdraudēt centra teritorijas kodol-ideju.
Un ko darīt, ja vieglās rūpniecības uzņēmumam ir vajadzīgas notekūdeņu attīrīšanas darbības (iekārtas) ar jaudu 20 un vairāk kubikmetru diennaktī, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē, kas ir B kategorija, vai tas , piekopjot zaļo kursu , būtu gatavs vienlaikus veikt savu (vai citur iegūto) atkritumu reģenerāciju, kas arī ir jau cita piesārņojošās darbības kategorija?
Kāpēc Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) atļauto izmantošanu nepapildināt ar Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvi? Vismaz tāpēc, ka tā iekļauj ļoti dažādu kategorijas piesārņojošās darbības
18.Citāts no Anotācijas, MKN grozījumu projekta un/vai spēkā esošās MKN redakcijas
MKN 240 3. pielikuma 13. punkta teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts ir nepilnīgs un tajā trūkst atsauce par tādiem tipiskiem lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu veidiem kā pārtikas ražošana un kokapstrāde.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā precizē teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstu papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi.
Problēma-jautājums
Mēbeļu ražošana, paneļu ražošana šajā gadījuma arī ir zem kokapstrādes? Un kokogles? Granulu ražošana?
13.05.2024. 12:32
Latvijas Pašvaldību savienība
Ādažu novada pašvaldība
13. punkts
Problēmas apraksts Projektēts ceļš vai servitūts nenozīmē, ka tas ceļš/iela tiks izbūvēts un kurš to būvēs. Mums ir reāli piemēri ar lauka vidū pie neizbūvēta ceļa servitūta sadalītām zemes vienībām, kurās neko neļauj būvēt, jo ceļa nav.
Piedāvātais risinājums
“13. Veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ESOŠA ceļa vai ielas.”
2. 4. Funkcionālā zonējuma noteikšana
18.punkts
Problēmas apraksts Nav atbildes uz to, kā attēlot detalizāciju zonas ietvaros – ir, piemēram, JC zona, un detālplānojumā vēlas parādīt, kur būs ielas, zaļās zonas, kur savrupmājas, kur publiska apbūve. Kā to attēlot, jo JC krāsu mainīt nedrīkst.
15.punkts
Problēmas apraksts Neveikla redakcija un pārprotama. vai TP un LP nosaka, bet neattēlo?
Savukārt, ja ir JC zona, tad LP un DP varēs sadalīt zonās un tie pēc Vides pārvaldes speciālistu teiktā nebūs grozījumi teritorijas plānojumā, bet tikai precizējam, kur, kas ir?
Piedāvātais risinājums 15.Teritorijas plānojumos vai lokālplānojumos nosaka un attēlo funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus. Detālplānojumos funkcionālās zonas attēlo un detalizē izmantošanu to ietvaros.
3. 6. Transporta infrastruktūras plānošana
90.punkts
Problēmas apraksts Nesaprotam grozījumu jēgu. Pie tam piedāvātajā redakcijā TP un LP ir apbūves noteikumos, bet DP - teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos. Tādu nav ne tā, ne tā. 102.1.punkts
Problēmas apraksts Nav tāda "jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla" Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai - šo nedrīkst atstāt būvvaldes kompetencē, tad vismaz jāizstrādā kritēriji, kad drīkst neiekļaut aprēķinā DA teritoriju, citādi katrā novadā savs regulējums noved pie haosa
4. 7. Vispārīgās prasības apbūvei
131.1 punkts
Problēmas apraksts Ideja atbalstāma, bet radīs neskaidrības, kad apstrīdēs. Kas būs tie tiesiskie vai faktiskie apstākļi.Šo nevar atstāt būvvaldes kompetencē. atkāpes var saskaņot tikai kāda augstāka institūcija vai tīklu turētāji, jo šis paver iespēju nelegāli izbūvēt tīklus un tad saskaņot atkāpes.
5. 8. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti
Problēmas apraksts Atkārtoti lūdzam regulējumu saules paneļiem – cik lielās platībās un kādos zonējumos, cik tālu no kādas apbūves. Šobrīd jebkur un sanāk, ka tiek degradētas lielas lauksaimniecības platības, jo reāli nav izmantojamas lauksaimniecībai – izvietojums ir blīvs, appļaut sarežģīti vai neiespējami, jāvērtē ietekme uz ainavu
Piedāvātais risinājums paildināt nodaļu ar regulējumu saules paneļiem
148.punkts
Problēmas apraksts Vai šādi nezudīs pamats prasīt centralizētās? Diezgan nesaprotami.
jābūt atsaucei uz kādiem kritērijiem, citādi Ādažos nekur nebūs pamatoti vilkt centrālo kanalizāciju
150.punkts
Problēmas apraksts Ja pirms tā TIN ir komats, vai tas nozīmē, ka pilsētās un ciemos šajās zonās obligāti jābūt centralizētām? Vai tikai tajās TIN1? Nav saprotams.
151.punkts
Piedāvātais risinājums Te varētu noteikt arī termiņu (piemēram 2-3 gadu laikā).
151. Pilsētās un ciemos, šo noteikumu 150. punktā minētajās apbūves teritorijās, kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei (bet ne ilgāk kā 3 gadus) var ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Pēc centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.
153.punkts
Problēmas apraksts Ne vienmēr, tas ir nepieciešams, piemēram, tiek paredzēts vēja ģeneratoru parks. Ko tur norādīt, vai arī kāda viena māja. Ne visos gadījumos, tas ir nepieciešams.
13. punkts
Problēmas apraksts Projektēts ceļš vai servitūts nenozīmē, ka tas ceļš/iela tiks izbūvēts un kurš to būvēs. Mums ir reāli piemēri ar lauka vidū pie neizbūvēta ceļa servitūta sadalītām zemes vienībām, kurās neko neļauj būvēt, jo ceļa nav.
Piedāvātais risinājums
“13. Veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ESOŠA ceļa vai ielas.”
2. 4. Funkcionālā zonējuma noteikšana
18.punkts
Problēmas apraksts Nav atbildes uz to, kā attēlot detalizāciju zonas ietvaros – ir, piemēram, JC zona, un detālplānojumā vēlas parādīt, kur būs ielas, zaļās zonas, kur savrupmājas, kur publiska apbūve. Kā to attēlot, jo JC krāsu mainīt nedrīkst.
15.punkts
Problēmas apraksts Neveikla redakcija un pārprotama. vai TP un LP nosaka, bet neattēlo?
Savukārt, ja ir JC zona, tad LP un DP varēs sadalīt zonās un tie pēc Vides pārvaldes speciālistu teiktā nebūs grozījumi teritorijas plānojumā, bet tikai precizējam, kur, kas ir?
Piedāvātais risinājums 15.Teritorijas plānojumos vai lokālplānojumos nosaka un attēlo funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus. Detālplānojumos funkcionālās zonas attēlo un detalizē izmantošanu to ietvaros.
3. 6. Transporta infrastruktūras plānošana
90.punkts
Problēmas apraksts Nesaprotam grozījumu jēgu. Pie tam piedāvātajā redakcijā TP un LP ir apbūves noteikumos, bet DP - teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos. Tādu nav ne tā, ne tā. 102.1.punkts
Problēmas apraksts Nav tāda "jebkuros laikapstākļos neslīdoša materiāla" Ja zemes vienības daļai noteikta funkcionālā zona dabas un apstādījumu teritorija (DA), būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, var iekļaut šīs teritorijas platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai - šo nedrīkst atstāt būvvaldes kompetencē, tad vismaz jāizstrādā kritēriji, kad drīkst neiekļaut aprēķinā DA teritoriju, citādi katrā novadā savs regulējums noved pie haosa
4. 7. Vispārīgās prasības apbūvei
131.1 punkts
Problēmas apraksts Ideja atbalstāma, bet radīs neskaidrības, kad apstrīdēs. Kas būs tie tiesiskie vai faktiskie apstākļi.Šo nevar atstāt būvvaldes kompetencē. atkāpes var saskaņot tikai kāda augstāka institūcija vai tīklu turētāji, jo šis paver iespēju nelegāli izbūvēt tīklus un tad saskaņot atkāpes.
5. 8. Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti
Problēmas apraksts Atkārtoti lūdzam regulējumu saules paneļiem – cik lielās platībās un kādos zonējumos, cik tālu no kādas apbūves. Šobrīd jebkur un sanāk, ka tiek degradētas lielas lauksaimniecības platības, jo reāli nav izmantojamas lauksaimniecībai – izvietojums ir blīvs, appļaut sarežģīti vai neiespējami, jāvērtē ietekme uz ainavu
Piedāvātais risinājums paildināt nodaļu ar regulējumu saules paneļiem
148.punkts
Problēmas apraksts Vai šādi nezudīs pamats prasīt centralizētās? Diezgan nesaprotami.
jābūt atsaucei uz kādiem kritērijiem, citādi Ādažos nekur nebūs pamatoti vilkt centrālo kanalizāciju
150.punkts
Problēmas apraksts Ja pirms tā TIN ir komats, vai tas nozīmē, ka pilsētās un ciemos šajās zonās obligāti jābūt centralizētām? Vai tikai tajās TIN1? Nav saprotams.
151.punkts
Piedāvātais risinājums Te varētu noteikt arī termiņu (piemēram 2-3 gadu laikā).
151. Pilsētās un ciemos, šo noteikumu 150. punktā minētajās apbūves teritorijās, kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei (bet ne ilgāk kā 3 gadus) var ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Pēc centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.
153.punkts
Problēmas apraksts Ne vienmēr, tas ir nepieciešams, piemēram, tiek paredzēts vēja ģeneratoru parks. Ko tur norādīt, vai arī kāda viena māja. Ne visos gadījumos, tas ir nepieciešams.
13.05.2024. 12:53
Latvijas Pašvaldību savienība
Iebildums par terminoloģijas lietošanu teritorijas attīstības plānošanas normatīvā ietvara veidošanā.
Termina “degradēta teritorija” lietošana.
Spēkā esošajā Noteikumu redakcijā minēts, ka pašvaldība vispirms izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru – viss skaidrs, jo tiek vērtēta esošā situācija.
Noteikumu grozījumu projektā piedāvāts sadaļu “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem” papildināt ar 234.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "234.8. degradētās teritorijas." Faktiski teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma gadījumā tas ir viens no iekļautajiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, respektīvi plānojam degradētas teritorijas, lai gan būtība ir pilnīgi atšķirīga – mērķis ir teritorijas reģenerācija nevis degradācija. Plānošanas aspektā tas visdrīzāk saistāms ar vides atjaunošanu, apdzīvoto vietu atdzīvināšanu Tādēļ lūdzu izskatīt priekšlikumu, konstatējot un norādot šādu teritoriju, plānošanas dokumentā jāatspoguļo tās turpmākās izmantošanas saturs (piedāvātais variants – papildināt ar 234.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "234.8. atjaunojamas teritorijas.") vai arī kāds cits trāpīgāks formulējums.
Termina “degradēta teritorija” lietošana.
Spēkā esošajā Noteikumu redakcijā minēts, ka pašvaldība vispirms izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru – viss skaidrs, jo tiek vērtēta esošā situācija.
Noteikumu grozījumu projektā piedāvāts sadaļu “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem” papildināt ar 234.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "234.8. degradētās teritorijas." Faktiski teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma gadījumā tas ir viens no iekļautajiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, respektīvi plānojam degradētas teritorijas, lai gan būtība ir pilnīgi atšķirīga – mērķis ir teritorijas reģenerācija nevis degradācija. Plānošanas aspektā tas visdrīzāk saistāms ar vides atjaunošanu, apdzīvoto vietu atdzīvināšanu Tādēļ lūdzu izskatīt priekšlikumu, konstatējot un norādot šādu teritoriju, plānošanas dokumentā jāatspoguļo tās turpmākās izmantošanas saturs (piedāvātais variants – papildināt ar 234.8. apakšpunktu šādā redakcijā: "234.8. atjaunojamas teritorijas.") vai arī kāds cits trāpīgāks formulējums.
13.05.2024. 12:59
Latvijas Pašvaldību savienība
Rigas valstspilsētas pašvaldība iebilst pret Ministru kabineta noteikumu projekta 5.pielikuma virzīšanu apstiprināšanai šajā brīdīī, jo uzskata ka šobrīd būtu jāturpina diskusija ar visām iesaistītām pusēm, lai 5.pielikuma “Darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā” saturs neradītu ne šķēršļus rūpniecības attīstībai, ne sabiedrības neapmierinātību tā turpmākā piemērošanas procesā.
13.05.2024. 13:01
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", reģistrācijas Nr. 40003466281, ir iepazinusies ar sagatavoto tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" (projekta ID 24-TA-536) (turpmāk – Projekts) un sniedz šādus iebildumus:
1. Aicinām papildināt Projektu ar industriālās teritorijas definīciju un tās skaidrojumu, ievērojot, ka tāda paredzēta Projekta 39. punktā.
2. Aicinām izteikt Projekta 53.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "53.5. inženiertehniskā infrastruktūra un energoapgādes uzņēmumu apbūve, kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu;". Apakšpunktu nepieciešams papildināt ar vārdu “izvietošana”, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas.
3. Aicinām papildināt Projektu ar jaunu 41.5. apakšpunktu - mežsaimnieciska izmantošana. Papildinājums nepieciešams, lai nodrošinātu meža zemju ilgtspējīgu izmantošanu, t.i.:
3.1. Lai rūpnieciskās apbūves teritorijās tiktu īstenota noteiktā galvenā izmantošana: “13004 - Derīgo izrakteņu ieguve - Derīgo izrakteņu ieguves karjeru ierīkošana un izmantošana, ieguves rūpniecības uzņēmumi, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra”, rekultivācijas projekts nevar paredzēt apmežošanu, jo funkcionālā zona neparedz mežsaimniecisku papildizmantošanu (purvs ir meža zeme).
3.2. Lai nodrošinātu valsts meža zemes atsavināšanu atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 4.apakšpunktam, ražojošā uzņēmuma darbības paplašināšanai tiek virzīts tikai tad, ja plānotā teritorijas izmantošana atbilst spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai. Valsts meža zemes atsavināšana ir laikietilpīgs process un saistīts ar vairākiem riskiem, kas atsavināmajai teritorijai, lai aizstāvētu valsts intereses, liek saglabāt izmantošanas veidu mežsaimnieciska izmantošana, un nevar mainīt uz Rūpnieciskās apbūves teritorijas funkcionālo zonu, jo:
3.2.1. uzņēmums var bankrotēt;
3.2.2. uzņēmumam var nepietikt finanšu līdzekļu zemes izpirkšanai;
3.2.3. uzņēmumam var mainīties uzņēmuma attīstības plāni (piemēram, mainīties tehnoloģija), līdz ar to atbilstošā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšana nav tiesiski iespējama.
1. Aicinām papildināt Projektu ar industriālās teritorijas definīciju un tās skaidrojumu, ievērojot, ka tāda paredzēta Projekta 39. punktā.
2. Aicinām izteikt Projekta 53.5. apakšpunktu šādā redakcijā: "53.5. inženiertehniskā infrastruktūra un energoapgādes uzņēmumu apbūve, kas ietver tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu;". Apakšpunktu nepieciešams papildināt ar vārdu “izvietošana”, lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas.
3. Aicinām papildināt Projektu ar jaunu 41.5. apakšpunktu - mežsaimnieciska izmantošana. Papildinājums nepieciešams, lai nodrošinātu meža zemju ilgtspējīgu izmantošanu, t.i.:
3.1. Lai rūpnieciskās apbūves teritorijās tiktu īstenota noteiktā galvenā izmantošana: “13004 - Derīgo izrakteņu ieguve - Derīgo izrakteņu ieguves karjeru ierīkošana un izmantošana, ieguves rūpniecības uzņēmumi, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra”, rekultivācijas projekts nevar paredzēt apmežošanu, jo funkcionālā zona neparedz mežsaimniecisku papildizmantošanu (purvs ir meža zeme).
3.2. Lai nodrošinātu valsts meža zemes atsavināšanu atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 4.apakšpunktam, ražojošā uzņēmuma darbības paplašināšanai tiek virzīts tikai tad, ja plānotā teritorijas izmantošana atbilst spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai. Valsts meža zemes atsavināšana ir laikietilpīgs process un saistīts ar vairākiem riskiem, kas atsavināmajai teritorijai, lai aizstāvētu valsts intereses, liek saglabāt izmantošanas veidu mežsaimnieciska izmantošana, un nevar mainīt uz Rūpnieciskās apbūves teritorijas funkcionālo zonu, jo:
3.2.1. uzņēmums var bankrotēt;
3.2.2. uzņēmumam var nepietikt finanšu līdzekļu zemes izpirkšanai;
3.2.3. uzņēmumam var mainīties uzņēmuma attīstības plāni (piemēram, mainīties tehnoloģija), līdz ar to atbilstošā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšana nav tiesiski iespējama.
13.05.2024. 13:20
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
IEBILDUMI
par Ministru kabineta noteikuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”” (Projekta ID 24-TA-536)
Iepazīstoties ar publiskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”” (Projekta ID 24-TA-536), turpmāk tekstā – “Grozījumi”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konstatējusi, ka Grozījumi nākotnē var radīt būtiskas problēmas lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem, proti:
No Grozījumu anotācijas izriet, ka Grozījumu izstrādes pamatā ir administratīvā sloga mazināšana, uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošana, kā arī teritorijas plānošanas piemērošanas praksē identificēto problēmu novēršana. Kā viena no problēmām anotācijā ir norādīta, ka atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai informācijai, veicot esošo dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju pārbūvi paplašinot to, nereti paplašināšanas rezultātā būve pietuvinās dzīvojamai apbūvei, pārsniedzot noteiktos minimālos attālumus. Savukārt kā šīs problēmas risinājums tiek piedāvāts grozījumu projektā MKN 240 140. punkts papildināts ar atsauci, ka minimālie attālumi līdz dzīvojamai ēkai vai publiskai būvei ir ievērojami arī, veicot esošo dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju paplašināšanu (Grozījumu 38. punkts). Respektīvi, ir vēlme Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 140. punktā noteiktos attālumus no lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves līdz dzīvojamajai un publiskajai apbūvei attiecināt ne tikai uz jaunu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju būvniecību, bet arī uz esošo pārbūvi.
Grozījumu 38. punkts gan nonāk pretrunā ar vienu no Grozījumu izstrādes mērķiem – uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošana, jo faktiski paralizē turpmākas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas attīstības iespējas. Proti, Latvijas Republikā piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvi, kā arī Latvijas Republikas likumdevējs regulāri pārskata lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības un paplašina vienam lauksaimniecības dzīvniekam paredzētās telpas izmērus. Arī šobrīd Eiropas Savienības līmenī tiek spriests par kārtējām izmaiņām, kas nozīmē, ka esošajās lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētajās būvēs vairs nebūs iespējams turēt to dzīvnieku skaitu, kas tur atradies iepriekš un attiecībā uz ko ir izsniegta attiecīgās kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, bet esošā dzīvnieku skaita saglabāšanai būs nepieciešams veikt ēku pārbūvi tās paplašinot.
Līdz ar Grozījumu spēkā stāšanos daudzās lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas vietās, kas vēsturiski vēl no padomju laikiem ir izvietotas tuvu dzīvojamām mājām un jau šobrīd neiekļaujas Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, turpmāk tekstā – “Noteikumi Nr. 240”, 140. punktā noteiktajos attālumos, nāksies samazināt dzīvnieku skaitu, jo paplašināšana nebūs iespējama, bet esošajās ēkas vairs šāds dzīvnieku daudzums nebūs pieļaujams, līdz ar to kritīsies lauksaimniecības uzņēmumu produktivitāte, kas iespējams var novest pie daļējas vai pilnīgas ganāmpulka likvidēšanas un uzņēmējdarbības izbeigšanas. Turklāt, vērtējot Latvijas Republikas teritorijas apdzīvojuma struktūru, lauksaimniekiem ir ļoti problemātiski atrast vietu, kas būtu piemērota lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju būvniecībai un vienlaikus tās tuvumā neatrastos dzīvojamā vai publiskā apbūve.
Jau vēsturiski ietverot Noteikumos Nr. 240 140. punktu tam nebija īsta pamatojuma, kā vien vēlme pēc būtības distancēt dzīvojamo un publisko apbūvi no traucējošām smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojumiem, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki. Līdzīgs mehānisks ierobežojums savulaik bija ietverts arīdzan Noteikumu Nr. 240 143. punktā, kas līdz ar 2019. gada 1. oktobra grozījumiem tika svītrots tieši pamatojuma neesamības dēļ, kā arī tā apstākļa dēļ, ka nelabvēlīgi ietekmēja uzņēmējdarbības vidi.
Ņemot vērā, ka attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku radītajām piesārņojošo vielu emisijām pastāv arīdzan atsevišķs tiesiskais regulējums, kas nosaka pieļaujamos smaku, trokšņa u.tml. piesārņojuma līmeņus dzīvojamā un publiskā teritorijā, piemēram, Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” u.c. normatīvie akti, mehāniska ierobežošana ar vispārīgiem attālumiem nav īsti pamatota.
Būtiskākā loma vērtējot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju atrašanās vietu ir izpētēm, jo pie noteiktiem apstākļiem var būt arī situācija, kad Noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi ir nepietiekami un lauksaimniekiem ir jāievēro lielāki attālumi, jo to paredz vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Attiecīgi tiesiskajam regulējumam būtu jāstrādā arīdzan uz otru pusi, t.i., ja vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku novietnes atrašanos dzīvojamai vai publiskai apbūvei tuvāk par Noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktajiem attālumiem, tad Noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktos attālumus var samazināt.
Šāds tiesiskais regulējums ļautu efektīvāk izmantot esošās lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kā arī būvēt jaunas, tai skaitā vietās kur agrāk vēsturiski ir atradušies lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksi, izmantojot labākos tehnoloģiskos risinājumus, lai mazinātu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju ietekmi uz vidi, piemēram pielietojot efektīvākas ventilācijas sistēmas, slēgtas mēslu krātuves u.tml..
Ievērojot visu augstāk norādīto, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome lūdz vienlaikus ar grozījumiem Noteikumu Nr. 240 140. punktā grozīt arī Noteikumu Nr. 240 142. punktu, izsakot to sekojošā redakcijā:
“142. Šo noteikumu 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja izpildās vismaz viens no šādiem kritērijiem:
142.1. lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves īpašnieka) rakstveida saskaņojums;
142.2. lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecības laikā tiek pielietoti tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni pie dzīvojamās vai publiskās apbūves.”
Cerot uz sapratni,
Ar cieņu,
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes
valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis
13.05.2024. 13:51
Latvijas Pašvaldību savienība
Kuldīgas novada pašvaldība
Secinām, kapašreizējā redakcijā grozījumu projekts šajā jomā ir nekvalitatīvi sagatavots un nav virzāms apstiprināšanai. Rosinām turpināt diskusiju un izstrādāt kvalitatīvu, daudzpusīgi izvērtētu un teritorijas attīstības plānošanas būtībai atbilstošu risinājumu!:
Tomēr, ņemot vērā, ka pret lielāko daļu nav iebildumu, un ir jautājumi, kas redakcionāli sakārtojami, un tie varbūt ir kādam aktuāli, tad pieprasām vismaz izslēgt šo R teritoriju (4.,5. pielikumu) risinājumu.
problēmas izvērsums:
1. pati piemērošana rada jautājumus. Ja pareizi saprotam, šis tiek piemērots jaunajam plānojumam (un/vai lokālplānojumiem). Līdz jaunā plānojuma izstrādei tiek piemērota (uz plānojuma apstiprināšanas brīdi?) spēkā esošās VAN redakcijas 3. pielikumā esošais R un VR apraksts. T.i., piemērojot izmantošanu, jāskata spēkā neesoša MKN redakcija. Līdz šim arī nebija VARM skaidrojuma par to, ka veicot grozījumus MKN 3. pielikumā, tie nav jāpiemēro spēkā esošajiem plānojumiem. Vai VVD to traktēs tāpat? Un pārējās institūcijas? Tas ir mulsinoši un var radīt papildu sarežģījumus piemērošanā.
2. ir apšaubāmi tiešā veidā sasaistīt dažādu sfēru normatīvos aktus – t.i., attiecināt citiem nolūkiem veidoto regulējumu uz teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Rūpniecības zonu atļautās izmantošanas nevar tiešā veidā reducēt uz tikai iekārtu radītajiem izmešiem un piesārņiojošo darbību klasifikāciju. Te tiek ignorēta gan apbūves specifika, gan transporta piesaiste un citas ietekmes.
3. tīri procedurāli ir mulsinoši, ka, veicot grozījumus piesārņojošo darbību normatīvajos aktos, būtu paralēli jāgroza VAN.
4. no piemērošanas viedokļa šis ir lietotājam ļoti neērts risinājums, jo sanāk, ka plānojot / piemērojot plānojumu ir jāpēta vēl papildu normatīvie akti, kas vēl vairāk sarežģī jau tā komplicēto un smagnējo plānošanas sistēmu. Ja mērķis ir vienkāršot, tad šis ir kārtējais solis pretējā virzienā.
5. ierosinājums satur veselu virkni riska faktoru, jo C kategorijā ir virkne darbību, kas nebūtu pieļaujamas, piemēram, JC teritorijās, kur ierobežots skaits vieglās rūpniecības un, it īpaši, amatniecības darbību ir organiski iekļaujamas. Tas var radīt liekas strīda situācijas vai nepieciešamību līdz nepamatotai detalizācijai visu noteikt TIAN, kas ir pretrunā ar TP kā ilgtermiņa novada līmeņa plānošanas dokumenta būtību.
6. saskatām pretrunas arī pašā piesārņojošo darbību regulācijā. Tāpat atgādinām, ka ir jau veikti un tiek veikti pētījumi par šiem normatīviem. Tālāku regulāciju par to piemērošanu ir pieļaujams tikai pēc to noslēgšanas, un izvērtējot pēc būtības
VAN Rūpniecības teritorijās atļauto darbību balstīšana Valsts Vides dienesta noteiktās piesārņojošo darbību atļaujās un no tā:
Izrietošās nesakarības.
Emisijas tiek aprēķinātas no iekārtas, bet mūsdienu iekārtām iespējams, ka ietekme ir mazāka nekā piegādājošam transportam. Kā arī emisijas, piem., saules paneļu parkam nav nekādas un šo (MKN 1082) noteikumu izpratnē nozīmē, ka nav ietekmes uz vidi. Kamēr aizņem vietu, rada vizuālu ietekmi uz ainavu u.tml. Tāpēc ietekmes vērtēšanai vajadzētu būt plašākai par tikai emisijām no iekārtām (un arī aprēķina metode nav norādīta). Tāpat netiek ievērota konsekventa terminu izmantošana - iekārtas jauda un ražošanas jauda.
Šajā sakarā, rodas jautājums, kas skaitās būtiska ietekme uz vidi, un kas - nebūtiska? Kur ir robeža un kas to izvērtē?
Piemērs: C KATEGORIAJA 2. Metālu ražošana un apstrāde, 2.1. iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, pūšana ar smilšu strūklu (attīrīšana ar smilšu strūklu) un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā emisija ir no 300 līdz 1000m3 stundā. Rodas neskaidrība par to, kā tiek mērīta kopējā emisiju izlaide stundā un noteikts emisiju ķīmiskais sastāvs, koncentrācija vispār nav minēta. Var būt putekļains gaiss, kurā var strādāt brīvi, izmantojot vienkāršus aizsarglīdzekļus, kamēr var būt tik putekļaina izlaide, kur 1m3 nevar redzēt cauri. Nepieciešams precizēt ietekmes novērtēšanas metodi un izdalīt precīzas vielas un to koncentrācijas emisiju sastāvā.
Piemērs: C KATEGORIJA 3. Minerālu izstrādājumu (minerālvielu pārstrādes) rūpniecība, 3.1. cementa ražotnes ar ražošanas jaudu no 100 līdz 2000 tonnām gadā un iekārtas betona vai betona izstrādājumu ražošanai ar jaunu 1000 līdz 20 000 m3 gadā. Ražošanas izlaide ir neliela, bet šādu ražotni atļaujot kodā 13001 Vieglā rūpniecība, netiek ņemta vērā iekārtu darbināšanas un apkalpošanas ietekme ( ietekme ir dažāda, ne tikai emisijas), kur nepieciešams liels apjoms kurināmā, rodas dūmgāzes un troksnis. Tomēr tiek atļauta kopā vienā zonā ar pārtikas ražošanu un pasākumu norisi (Kaļķa ielas kvartāla piemērs). Vienlīdzīga ietekme tiek novērtēta 3.2. iekārtas grants vai kaļķu javas ražošanai un samaisīšanai un iekārtas akmeņu drupināšanai, kuras nav izvietotas akmeņu ieguves vietās (kaļķu krāsas mazais ražotājs, kas ražo dabīgas krāsas sienām). Kura darbībai nav definēta apjoma vispār - tas var būt vienas ķerras lieluma kaļķu drupinātājs krāsām bez smakas, skaņas un transporta piesārņojuma, kā arī vairāku tonnu akmeņu drupinātājs, kam izejvielu un gatavo produktu transportē fūres - vienlīdzīgas ietekmes?
Piemērs: B KATEGORIJA 7. Pārtikas rūpniecība, 7.2.2. alus un iesala ražošana - nav norādīts izlaides apmjoms, kamēr C kategorijā pie 5. Pārtikas rūpniecība ir 5.2.2. iekārtas pārtikas produktu ražošanai un saražo no 0,5 līdz 10 tonnām gatavās produkcijas dienā (vid. ceturkšņa rādītājs). Piem, Dunas brūzis nav ar vispār nekāda veida piesārņojošu darbību reģistrēts VVD, bet nodarbōjas ar alus ražošanu, kas teorētiski ir B kategorija, bet nesasniedz apjomu pat C kategorijai. Lai gan B kategorijai nemaz nav minēts ne min ne max izlaides apjoms un alus ražošana ir vienā ietekmes kategorijā ar krematoriju vai iekārtām munīcijas ražošanai.
C KATEGORIJAS sadaļa 6. Citas nozares sastāda 41% no visām reģistrētajām piesārņojošām darbībām. Nev uzskatāma par objektīvu kategoriju.
Drīzāk mērīt piesārņojošas darbības apmēru pēc to radītā piesārņojuma sliekšņiem, definēt vizuālo ietekmi, trokšņa un vibrācijas ietekmi, patērētā ūdens daudzumu, radīto lietus un/vai ražošanas notekūdeņu daudzumu ar nodārītu attīrīšanas iekārtu jaudu vai pieslēgumu pie centralizētas, patērēto enerģijas (kurināmā vai elektrības) daudzumu, radīto atkritumu daudzumu pa veidiem u.tml.
Secinām, kapašreizējā redakcijā grozījumu projekts šajā jomā ir nekvalitatīvi sagatavots un nav virzāms apstiprināšanai. Rosinām turpināt diskusiju un izstrādāt kvalitatīvu, daudzpusīgi izvērtētu un teritorijas attīstības plānošanas būtībai atbilstošu risinājumu!:
Tomēr, ņemot vērā, ka pret lielāko daļu nav iebildumu, un ir jautājumi, kas redakcionāli sakārtojami, un tie varbūt ir kādam aktuāli, tad pieprasām vismaz izslēgt šo R teritoriju (4.,5. pielikumu) risinājumu.
problēmas izvērsums:
1. pati piemērošana rada jautājumus. Ja pareizi saprotam, šis tiek piemērots jaunajam plānojumam (un/vai lokālplānojumiem). Līdz jaunā plānojuma izstrādei tiek piemērota (uz plānojuma apstiprināšanas brīdi?) spēkā esošās VAN redakcijas 3. pielikumā esošais R un VR apraksts. T.i., piemērojot izmantošanu, jāskata spēkā neesoša MKN redakcija. Līdz šim arī nebija VARM skaidrojuma par to, ka veicot grozījumus MKN 3. pielikumā, tie nav jāpiemēro spēkā esošajiem plānojumiem. Vai VVD to traktēs tāpat? Un pārējās institūcijas? Tas ir mulsinoši un var radīt papildu sarežģījumus piemērošanā.
2. ir apšaubāmi tiešā veidā sasaistīt dažādu sfēru normatīvos aktus – t.i., attiecināt citiem nolūkiem veidoto regulējumu uz teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Rūpniecības zonu atļautās izmantošanas nevar tiešā veidā reducēt uz tikai iekārtu radītajiem izmešiem un piesārņiojošo darbību klasifikāciju. Te tiek ignorēta gan apbūves specifika, gan transporta piesaiste un citas ietekmes.
3. tīri procedurāli ir mulsinoši, ka, veicot grozījumus piesārņojošo darbību normatīvajos aktos, būtu paralēli jāgroza VAN.
4. no piemērošanas viedokļa šis ir lietotājam ļoti neērts risinājums, jo sanāk, ka plānojot / piemērojot plānojumu ir jāpēta vēl papildu normatīvie akti, kas vēl vairāk sarežģī jau tā komplicēto un smagnējo plānošanas sistēmu. Ja mērķis ir vienkāršot, tad šis ir kārtējais solis pretējā virzienā.
5. ierosinājums satur veselu virkni riska faktoru, jo C kategorijā ir virkne darbību, kas nebūtu pieļaujamas, piemēram, JC teritorijās, kur ierobežots skaits vieglās rūpniecības un, it īpaši, amatniecības darbību ir organiski iekļaujamas. Tas var radīt liekas strīda situācijas vai nepieciešamību līdz nepamatotai detalizācijai visu noteikt TIAN, kas ir pretrunā ar TP kā ilgtermiņa novada līmeņa plānošanas dokumenta būtību.
6. saskatām pretrunas arī pašā piesārņojošo darbību regulācijā. Tāpat atgādinām, ka ir jau veikti un tiek veikti pētījumi par šiem normatīviem. Tālāku regulāciju par to piemērošanu ir pieļaujams tikai pēc to noslēgšanas, un izvērtējot pēc būtības
VAN Rūpniecības teritorijās atļauto darbību balstīšana Valsts Vides dienesta noteiktās piesārņojošo darbību atļaujās un no tā:
Izrietošās nesakarības.
Emisijas tiek aprēķinātas no iekārtas, bet mūsdienu iekārtām iespējams, ka ietekme ir mazāka nekā piegādājošam transportam. Kā arī emisijas, piem., saules paneļu parkam nav nekādas un šo (MKN 1082) noteikumu izpratnē nozīmē, ka nav ietekmes uz vidi. Kamēr aizņem vietu, rada vizuālu ietekmi uz ainavu u.tml. Tāpēc ietekmes vērtēšanai vajadzētu būt plašākai par tikai emisijām no iekārtām (un arī aprēķina metode nav norādīta). Tāpat netiek ievērota konsekventa terminu izmantošana - iekārtas jauda un ražošanas jauda.
Šajā sakarā, rodas jautājums, kas skaitās būtiska ietekme uz vidi, un kas - nebūtiska? Kur ir robeža un kas to izvērtē?
Piemērs: C KATEGORIAJA 2. Metālu ražošana un apstrāde, 2.1. iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, pūšana ar smilšu strūklu (attīrīšana ar smilšu strūklu) un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā emisija ir no 300 līdz 1000m3 stundā. Rodas neskaidrība par to, kā tiek mērīta kopējā emisiju izlaide stundā un noteikts emisiju ķīmiskais sastāvs, koncentrācija vispār nav minēta. Var būt putekļains gaiss, kurā var strādāt brīvi, izmantojot vienkāršus aizsarglīdzekļus, kamēr var būt tik putekļaina izlaide, kur 1m3 nevar redzēt cauri. Nepieciešams precizēt ietekmes novērtēšanas metodi un izdalīt precīzas vielas un to koncentrācijas emisiju sastāvā.
Piemērs: C KATEGORIJA 3. Minerālu izstrādājumu (minerālvielu pārstrādes) rūpniecība, 3.1. cementa ražotnes ar ražošanas jaudu no 100 līdz 2000 tonnām gadā un iekārtas betona vai betona izstrādājumu ražošanai ar jaunu 1000 līdz 20 000 m3 gadā. Ražošanas izlaide ir neliela, bet šādu ražotni atļaujot kodā 13001 Vieglā rūpniecība, netiek ņemta vērā iekārtu darbināšanas un apkalpošanas ietekme ( ietekme ir dažāda, ne tikai emisijas), kur nepieciešams liels apjoms kurināmā, rodas dūmgāzes un troksnis. Tomēr tiek atļauta kopā vienā zonā ar pārtikas ražošanu un pasākumu norisi (Kaļķa ielas kvartāla piemērs). Vienlīdzīga ietekme tiek novērtēta 3.2. iekārtas grants vai kaļķu javas ražošanai un samaisīšanai un iekārtas akmeņu drupināšanai, kuras nav izvietotas akmeņu ieguves vietās (kaļķu krāsas mazais ražotājs, kas ražo dabīgas krāsas sienām). Kura darbībai nav definēta apjoma vispār - tas var būt vienas ķerras lieluma kaļķu drupinātājs krāsām bez smakas, skaņas un transporta piesārņojuma, kā arī vairāku tonnu akmeņu drupinātājs, kam izejvielu un gatavo produktu transportē fūres - vienlīdzīgas ietekmes?
Piemērs: B KATEGORIJA 7. Pārtikas rūpniecība, 7.2.2. alus un iesala ražošana - nav norādīts izlaides apmjoms, kamēr C kategorijā pie 5. Pārtikas rūpniecība ir 5.2.2. iekārtas pārtikas produktu ražošanai un saražo no 0,5 līdz 10 tonnām gatavās produkcijas dienā (vid. ceturkšņa rādītājs). Piem, Dunas brūzis nav ar vispār nekāda veida piesārņojošu darbību reģistrēts VVD, bet nodarbōjas ar alus ražošanu, kas teorētiski ir B kategorija, bet nesasniedz apjomu pat C kategorijai. Lai gan B kategorijai nemaz nav minēts ne min ne max izlaides apjoms un alus ražošana ir vienā ietekmes kategorijā ar krematoriju vai iekārtām munīcijas ražošanai.
C KATEGORIJAS sadaļa 6. Citas nozares sastāda 41% no visām reģistrētajām piesārņojošām darbībām. Nev uzskatāma par objektīvu kategoriju.
Drīzāk mērīt piesārņojošas darbības apmēru pēc to radītā piesārņojuma sliekšņiem, definēt vizuālo ietekmi, trokšņa un vibrācijas ietekmi, patērētā ūdens daudzumu, radīto lietus un/vai ražošanas notekūdeņu daudzumu ar nodārītu attīrīšanas iekārtu jaudu vai pieslēgumu pie centralizētas, patērēto enerģijas (kurināmā vai elektrības) daudzumu, radīto atkritumu daudzumu pa veidiem u.tml.
13.05.2024. 13:55
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Par: "9.
Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā:
"24.3 Nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), pašvaldība papildus var noteikt arī šo noteikumu 5.pielikuma darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas minētajā teritorijas izmantošanas veida apbūvē.""
Iebilstam pret noteikumu papildināšanu ar 5.pielikumu (3.pielikums).
Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā:
"24.3 Nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), pašvaldība papildus var noteikt arī šo noteikumu 5.pielikuma darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas minētajā teritorijas izmantošanas veida apbūvē.""
Iebilstam pret noteikumu papildināšanu ar 5.pielikumu (3.pielikums).
13.05.2024. 16:36
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Par: 54.
Papildināt ar 4. pielikumu (2. pielikums).
Iebilstam pret 4.pielikuma (2.pielikums) izmaiņām attiecībā uz “Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve” un “Smagās rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu apbūve” teritorijas izmantošanas veida aprakstu.
Vieglās un smagās rūpniecības sasaiste ar A,B,C kategorijas piesārņojošām darbībām radīs nepārprotamas problēmas teritorijas plānojumos, ņemot vērā, ka teritorijas plānojumi tiek izstrādāti uz 25 gadiem un pašvaldības nevar paredzēt tik ilgā laika periodā kāda veida ražošanas uzņēmumi varētu tik izvietoti katrā konkrētajā ražošanas teritorijā, tostarp ņemot vērā arī tehnoloģiju attīstības tendences. Esošajā redakcijā šobrīd pašvaldībai ir iespējas noteikt ražošanas jomas, ko tā vēlas savā teritorijā, vai arī šo klāstu sašaurināt. Jaunā redakcijā šādas iespējas netiek paredzētas. Sasaistot vieglo un smago rūpniecību ar A,B,C kategorijām tiks radīts papildus administratīvais slogs teritorijas plānotājiem un būvvaldēm, kuru pamatdarbs ir saistīts ar būvniecības jautājumiem, nevis piesārņojošo darbību pārzināšanu, kas ietver sevī gan ražošanas procesus un ar tiem saistītās darbības, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, ražošanas apjomu, kas visbiežāk ir kā kritērijs A,B un C kategoriju noteikšanai, NAI utt. kas ir tieši VVD pārziņā.
Papildināt ar 4. pielikumu (2. pielikums).
Iebilstam pret 4.pielikuma (2.pielikums) izmaiņām attiecībā uz “Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve” un “Smagās rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu apbūve” teritorijas izmantošanas veida aprakstu.
Vieglās un smagās rūpniecības sasaiste ar A,B,C kategorijas piesārņojošām darbībām radīs nepārprotamas problēmas teritorijas plānojumos, ņemot vērā, ka teritorijas plānojumi tiek izstrādāti uz 25 gadiem un pašvaldības nevar paredzēt tik ilgā laika periodā kāda veida ražošanas uzņēmumi varētu tik izvietoti katrā konkrētajā ražošanas teritorijā, tostarp ņemot vērā arī tehnoloģiju attīstības tendences. Esošajā redakcijā šobrīd pašvaldībai ir iespējas noteikt ražošanas jomas, ko tā vēlas savā teritorijā, vai arī šo klāstu sašaurināt. Jaunā redakcijā šādas iespējas netiek paredzētas. Sasaistot vieglo un smago rūpniecību ar A,B,C kategorijām tiks radīts papildus administratīvais slogs teritorijas plānotājiem un būvvaldēm, kuru pamatdarbs ir saistīts ar būvniecības jautājumiem, nevis piesārņojošo darbību pārzināšanu, kas ietver sevī gan ražošanas procesus un ar tiem saistītās darbības, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, ražošanas apjomu, kas visbiežāk ir kā kritērijs A,B un C kategoriju noteikšanai, NAI utt. kas ir tieši VVD pārziņā.
13.05.2024. 16:37
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Par: 55.
Papildināt ar 5. pielikumu (3. pielikums).
Iebilstam pret noteikumu papildināšanu ar 5.pielikumu (3.pielikums).
Papildināt ar 5. pielikumu (3. pielikums).
Iebilstam pret noteikumu papildināšanu ar 5.pielikumu (3.pielikums).
13.05.2024. 16:38
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Priekšlikums.
Aicinām turpināt diskusiju un pārskatīt metālapstrādes un citu ražošanas veidu sadali jomās, piemēram, kuri metālapstrādes uzņēmumi ir smagās rūpniecības uzņēmumi un kuri ir vieglās rūpniecības uzņēmumi. Kā piemēram, metāla detaļu locīšana vai metāla vāciņu ražošana, kas nerada būtisku piesārņojumu, paredzot gan Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvē, kods13001, gan Smagās rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu apbūvē, kods 13002.
Aicinām turpināt diskusiju un pārskatīt metālapstrādes un citu ražošanas veidu sadali jomās, piemēram, kuri metālapstrādes uzņēmumi ir smagās rūpniecības uzņēmumi un kuri ir vieglās rūpniecības uzņēmumi. Kā piemēram, metāla detaļu locīšana vai metāla vāciņu ražošana, kas nerada būtisku piesārņojumu, paredzot gan Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvē, kods13001, gan Smagās rūpniecības un pirmsapstrādes uzņēmumu apbūvē, kods 13002.
13.05.2024. 16:39
Jānis Urtāns - SIA "Latvijas vēja parki"
1) Aicinām labot tehnisko kļūdu 161.punktā, dzēšot vārdus "teritorijas plānojuma un". Piedāvātā 161.punkta redakcija neatbilst anotācijā norādītajam par enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanu un par elektrostaciju izvietošanu atbilstoši IVN nosacījumiem.
Piedāvātā redakcija:
161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem.
2) Aicinām neierobežot minimālo attālumu no vēja parka robežas līdz ēkām un paredzēt iespēju vēja jaudu attīstītājiem vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem par citu attālumu.
Piedāvātā redakcija
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz:
163.2.1. dzīvojamām ēkām ir 800 m vai, dzīvojamās ēkas īpašniekiem piekrītot, mazākā attālumā;
163.2.2. publiskām ēkām ir vismaz 800 m
Piedāvātā redakcija:
161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem.
2) Aicinām neierobežot minimālo attālumu no vēja parka robežas līdz ēkām un paredzēt iespēju vēja jaudu attīstītājiem vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem par citu attālumu.
Piedāvātā redakcija
163.2. vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz:
163.2.1. dzīvojamām ēkām ir 800 m vai, dzīvojamās ēkas īpašniekiem piekrītot, mazākā attālumā;
163.2.2. publiskām ēkām ir vismaz 800 m
13.05.2024. 23:05
Atlasīti 16 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25