Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai pilnībā ieviestu  Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2019-27-03, t.i., noteikt VSNP apmēru, pamatojoties uz sociālekonomisko situāciju valstī, un nostiprināt regulāru VSNP apmēra pārskatīšanu, lai veicinātu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas uzlabošanos, nepieciešams veikt grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā.
 
Mērķa apraksts
Noteikt metodoloģiski pamatu un reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu VSNP apmēru, izmantojot likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” noteikto pieeju minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā (procentuālā apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicētās minimālā ienākuma mediānas summas mēnesī, (turpmāk – ienākuma mediāna), tādējādi nostiprinot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
 
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvijas Republikas teritorija.
Norises laiks
01.07.2022. - 15.07.2022.
Informācija
Savu viedokli sabiedrības pārstāvji aicināti izteikt arī  elektroniski, rakstot uz e-pasta adresi:Aiga.Lukasenoka@lm.gov.lv, vai pa pastu Labklājības ministrijai – Skolas iela 28, Rīga, LV-1331 ar norādi „Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamentam” līdz 15.07.2022. 
 
Fiziskās personas
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts radīs tiešu, pozitīvu ietekmi uz VSNP saņēmējiem, paaugstinot personu ikmēneša ienākumus, tādējādi stiprinot viņu finansiālo kapacitāti.
Juridiskās personas
Sagatavoja
Aiga Lukašenoka (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
30.06.2022. 17:40

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Dmitrijs Dmitrijevs
Pašlaik notiek Krievijas–Ukrainas karš. Tas ir saspringts laiks Latvijas sabiedrībai un visai civilizētajai pasaulei kopumā. Nozīmīgi šajā situācijā ir sociāli atbalstīt ne tikvien Latvijas iedzīvotājus, bet arī kara bēgļus no Ukrainas, kas Latvijā meklē patvērumu no kara šausmām. Šim atbalstam ir jābūt ilgstošam, jo arī pēc kara beigām būs vajadzīgs laiks, kamēr Ukraina spēs atjaunot drošus un pienācīgus dzīves apstākļus savās kara izpostītajās teritorijās. Protams, Krievijas militārās agresijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ ir apgrūtinātas iespējas rast naudu šiem mērķiem. Tomēr naudu ilgstošam sociālajam atbalstam ir jāatrod, jo patreiz Ukraina sargā visas Eiropas drošību – visas demokrātiskās pasaules drošību. Risinājums šajā situācijā varētu būt kredīts no Pasaules Bankas (Pasaules Bankas mājaslapa: worldbank.org/en/home [World Bank Group - International Development, Poverty, & Sustainability]). Bez šaubām, šāds problēmas risinājums mūsu sabiedrības acīs varētu būt nepopulārs, taču pēc tam, kad Krievija zaudēs Krievijas–Ukrainas karā, no Krievijas kā kara vaininieces varēs piedzīt reparācijas caur ANO Starptautisko tiesu. Latvijai vajag savlaicīgi uzskaitīt katru eiro un katru centu, kas tiek izlietots Ukrainas kara bēgļu atbalstam. Svarīgi ir palīdzēt Ukrainai un ukraiņiem jau tagad, jo Ukrainas valstiskuma spēcināšana ir drošības garants arī Latvijai.  
06.07.2022. 08:58
Dmitrijs Dmitrijevs
Man ir dažas pretenzijas sakarā ar trūcīgo pārtikas paku izsniegšanu, to kvalitāti un kvantitāti. Mana pieredze rāda, ka trūcīgo pārtikas pakas izsniedz reizi divos mēnešos. Pēc manām domāt, tas nav pietiekams atbalsta apjoms. Trūcīgo pārtikas pakas augstumā ir 23,5 centimetrus augstas, platumā 20 centimetrus platas, bet garumā ir 30 centimetrus garas. Tas ir nepietiekams pārtikas apjoms, lai trūcīga vai maznodrošināta persona varētu pilnvērtīgi dzīvot. Cilvēki grib ēst visu laiku, ēšana ir cilvēku fizioloģiskā pamatvajadzība, bez kuras dzīvošana (arī izdzīvošana, kas šajā situācijā būtu atbilstošāks termins) nav iespējama. Es uzskatu, ka pārtikas pakas ir jāizsniedz reizi mēnesī, bet tik un tā tas nebūs pietiekami. Taču tas varētu būt kompromiss starp sabiedrības vajadzībām un pieejamajiem finanšu resursiem. 
Mani neapmierina šo pārtikas paku saturs, jo tas neatbilst to cilvēku vajadzībām, kuriem ir dažāda veida alerģijas uz konkrētiem pārtikas produktiem. Piemēram, alerģija uz graudaugos esošo lipekli – glutēnu (avots: sigmaaldrich.com/LV/en/sds/sigma/g5004 [Gluten SAFETY DATA SHEET (SDS) (sigmaaldrich.com)]). Glutēnu veido tādas olbaltumvielas kā gliadīns (avots: pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/compound/Gliadins) un glutenīns (avots: chemicalbook.com/ChemicalProductProperty_EN_CB8293118.htm). Ne visiem cilvēkiem zarnu trakts ir spējīgs tikt galā ar šīm specifiskajām olbaltumvielām, ir cilvēki, kuri saskaras ļoti spēcīgu alerģiju glutēnu saturošu pārtikas produktu dēļ.  Barot celiakijas slimniekus ar šāda veida pārtikas pakām ir visai bezatbildīgi un noziedzīgi. Zviedrijā veikts pētījums pierāda, ka celiakija samazina sabiedrības dzīvildzi (avots: ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7139272/ [Association Between Celiac Disease and Mortality Risk in a Swedish Population - PMC (nih.gov)]). Ir jāveic izmaiņas trūcīgo pārtikas paku saturā. Ir jānodrošina veselīga un droša pārtika visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem cilvēkiem. Cilvēkus nedrīkst diskriminēt veselības stāvokļa dēļ.  
Diemžēl trūcīgo pārtikas pakās gadās pa kādam negaršīgam pārtikas produktam. Piemēram, sautētās gaļas konservi ir negaršīgi. Tāda sajūta, ka lauru lapas un melnie pipari ir samalti kopā ar gaļu. Garša ir nepatīkama. Lauru lapas ir pievienotas pārāk lielā daudzumā. Senāk trūcīgo pārtikas pakās bija nerafinēta augu eļļa. Paldies Dieviem, ka tagad trūcīgo pārtikas pakās ir iekļauta rafinēta augu eļļa! Citādi ēdiena gatavošana būtu apgrūtināta.  
06.07.2022. 09:02
Dmitrijs Dmitrijevs
Mani ļoti apbēdina, ka Latvijā trūcīgiem un maznodrošinātiem jauniešiem (arī jaunietēm) nav iespēju saņemt ģimenes valsts pabalstu, studējot kādā augstākās izglītības iestādē. Manuprāt, šāda attieksme pret trūcīgajiem un maznodrošinātajiem jauniešiem ir ļoti netaisnīga, cietsirdīga, rupja un neētiskā. Liedzot trūcīgiem un maznodrošinātiem studentiem saņemt ģimenes valsts pabalstu (avots: likumi.lv/ta/id/68483-valsts-socialo-pabalstu-likums [Valsts sociālo pabalstu likums (likumi.lv)]), valsts rīkojas nekrietni un bezatbildīgi. Mūsu valstī ir tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu (tautā sauktu par bērnu pabalstu) līdz 20 gadu vecumam, bet Vācijā šāda veida atbalsts ir līdz 25 gadu vecumam! Un tas attiecas arī uz augstāko izglītības iestāžu studentiem (avots: jugend.dgb.de/studium/dein-geld/studienfinanzierung/++co++ef038722-76a9-11e2-b4fa-5254004678b5 [Kindergeld (dgb.de)])! Vācijā šī pabalsta apjoms ir veseli 219 eiro! Citāts: «Für jedes erste und zweite Kind besteht aktuell ein monatlicher Anspruch auf 219 Euro Kindergeld. Für das dritte Kind werden 225 Euro und für das vierte und jedes weitere Kind 250 Euro pro Monat ausgezahlt. Dennoch sind die Anteile von der Gesamtkindergeldsumme, auf die die einzelnen Kinder Anspruch haben, gleich groß.». Tā ir liela nauda. Pie mums pat garantētā minimālā ienākuma pabalsts ir nieka 109 pirmajai mājsaimniecības personai, bet pārējām mājsaimniecības personām tie ir nieka 76 eiro (avots: lm.gov.lv/lv/gmi-pabalsts?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F [GMI pabalsts | Labklājības ministrija (lm.gov.lv)]). Kā par šādu naudu cilvēks vispār Latvijā var kaut kā izdzīvot? Man pat vel šobaltdien tas nav skaidrs! 
07.07.2022. 14:14
Dmitrijs Dmitrijevs
No savas personīgās dzīves pieredzes varu teikt, ka ģimenes valsts pabalsta atteikšana trūcīgiem un maznodrošinātiem augstāko izglītības iestāžu studentiem ir visai nosodāma rīcība no valsts puses. Man nekādu ģimenes valsts pabalstu nepiešķīra pēc vidusskolas absolvēšanas. Paldies Dieviem, ka vel celiakijas pabalstu saglabāja! Pēc vidusskolas absolvēšanas es uzreiz ar pirmo piegājienu iestājos Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes ķīmijas tehnoloģijas studiju programmā. Pa vasaru es strādāju, maksāju valstij nodokļus. Lai arī es studēju valsts apmaksātajā budžeta studiju vietā, tomēr man šo pabalstu neviens nemaksāja. Studēšanu es uzsāku 18 gadu vecumā. Teorētiski es drīkstēju šo pabalstu saņemt līdz 20 gadu vecumam, t.i., līdz 2. kursa rudens semestra vidum. Savukārt, trūcīgā statusu man noņēma uzreiz pēc tam, kad mans tēvs pārdeva 4 hektārus lauksaimniecības zemes par 3000 eiro, lai es varētu studēt. Diemžēl kojas (kopmītnes) Rīgas Tehniskajā Universitātē ir ļoti dārgas, kā arī tas nav remontētas. Rezultātā izrādījās, ka 3000 eiro priekš studenta ir maza nauda. Vācijā situācija ir citādāka (avots: univativ.de/blog/studium/5-kosten-vorteile-als-student/ [Die 5 unschlagbaren Kosten-Vorteile, die Du als Student nutzen kannst (univativ.de)]). 
07.07.2022. 14:37
Leonīds Krivišs
Poverty is the worst form of violence.
Mahatma Gandhi (02.10.1869. – 30.01.1948.)
 
11.07.2022. 21:45