Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Maksātnespējas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vērtspapīrošanas darījumā viena no iesaistītajām pusēm ir īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, proti, emitents (vērtspapīrošanas sabiedrība), kas nav iniciators vai sponsors, un kura ir izveidota, lai veiktu vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbības aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai, kuras struktūra ir paredzēta, lai emitenta pienākumus nošķirtu no iniciatora pienākumiem.
Praksē vērtspapīrošanas sabiedrība parasti tiek izveidota jurisdikcijās, kurās tiesiskais regulējums efektīvi nodrošina tā saucamo maksātnespējas attālinātību (angļu valodā - insolvency/bankrupcy remotness). Ar maksātnespējas attālinātību saprot tādu pasākumu kopumu, kas preventīvi ļauj nodrošināties pret pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespēju un vienlaikus arī nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators, paredzot atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma, tostarp, aizliedzot maksātnespējas procesa administratoram pārskatīt (vienpusēji atkāpties vai prasības ceļā lūgt atzīt darījumu par spēkā neesošu) iepriekš noslēgtos līgumus ar vērtspapīrošanas sabiedrību. Šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto par prasībām attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu, ka pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus (piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu). Minētais regulējums maksātnespējas jomā neveicina Latvijas kā labvēlīgas jurisdikcijas izvēli attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanas vietu, jo aktīvu pārdošanas (piemēram, cesijas ceļā) darījumu ir iespējams noteiktos gadījumos pārskatīt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to netiek nodrošināta efektīva vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu aizsardzība pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Likumprojekts „Vērtspapīrošanas likums” piemērojams attiecībā uz tādu vērtspapīrošanu, kas definēta Regulas Nr. 2017/2402 2. panta pirmajā daļā. Proti, vērtspapīrošanas darījumā (shēmā) ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā.
Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, ņemot vērā vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos paredzēto kārtību par laidienu pakārtotību, pēc kuras nosaka zaudējumu sadali vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pastāvēšanas laikā. Piemēram, pirmās kārtas zaudējumu laidiens ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un citiem augstākas kārtas laidieniem.
Lai tiktu nodrošināta vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošana, ir nepieciešamas atkāpes no visu kreditoru vienlīdzības principa. Atbilstoši likumprojektā “Vērtspapaīrošanas likums” paredzētajam vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi. Savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem, kas nav ieguldītāji, likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz, ka viņu prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un kreditoru, kas nav ieguldītāji, prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Tādējādi ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība pēc būtības ir nevis likumiski noteikta, bet gan līgumiski regulēta.
Praksē vērtspapīrošanas sabiedrība parasti tiek izveidota jurisdikcijās, kurās tiesiskais regulējums efektīvi nodrošina tā saucamo maksātnespējas attālinātību (angļu valodā - insolvency/bankrupcy remotness). Ar maksātnespējas attālinātību saprot tādu pasākumu kopumu, kas preventīvi ļauj nodrošināties pret pašas vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespēju un vienlaikus arī nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators, paredzot atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma, tostarp, aizliedzot maksātnespējas procesa administratoram pārskatīt (vienpusēji atkāpties vai prasības ceļā lūgt atzīt darījumu par spēkā neesošu) iepriekš noslēgtos līgumus ar vērtspapīrošanas sabiedrību. Šobrīd Latvijā nav iespējams nodrošināt Regulas Nr. 2017/2402 20. panta 1. punktā noteikto par prasībām attiecībā uz VSP vērtspapīrošanu, ka pārdevēja maksātnespējas gadījumā uz īpašumtiesību nodošanu vērtspapīrošanas sabiedrībai neattiecina stingrus atgūšanas noteikumus (piemēram, noteikumi, saskaņā ar kuriem pārdevēja likvidators pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā tika noslēgta konkrētā laikposmā pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu). Minētais regulējums maksātnespējas jomā neveicina Latvijas kā labvēlīgas jurisdikcijas izvēli attiecībā uz vērtspapīrošanas sabiedrību dibināšanas vietu, jo aktīvu pārdošanas (piemēram, cesijas ceļā) darījumu ir iespējams noteiktos gadījumos pārskatīt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to netiek nodrošināta efektīva vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu aizsardzība pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Likumprojekts „Vērtspapīrošanas likums” piemērojams attiecībā uz tādu vērtspapīrošanu, kas definēta Regulas Nr. 2017/2402 2. panta pirmajā daļā. Proti, vērtspapīrošanas darījumā (shēmā) ar riska darījumu vai riska darījumu portfeli saistītais kredītrisks tiek sadalīts vairākos laidienos un laidienu pakārtotība nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas pastāvēšanas laikā.
Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz atkāpes no vispārējā maksātnespējas regulējuma jautājumā par vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, ņemot vērā vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos paredzēto kārtību par laidienu pakārtotību, pēc kuras nosaka zaudējumu sadali vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pastāvēšanas laikā. Piemēram, pirmās kārtas zaudējumu laidiens ir pirmais laidiens, kam jāuzņemas vērtspapīroto riska darījumu radītie zaudējumi un kurš līdz ar to nodrošina aizsardzību otrajam zaudējumu laidienam un citiem augstākas kārtas laidieniem.
Lai tiktu nodrošināta vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas īstenošana, ir nepieciešamas atkāpes no visu kreditoru vienlīdzības principa. Atbilstoši likumprojektā “Vērtspapaīrošanas likums” paredzētajam vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ieguldītāju prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas pozīciju laidienu prioritātes secību konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Vienas vērtspapīrošanas pozīcijas laidiena ieguldītāju prasījumi ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi. Savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem, kas nav ieguldītāji, likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” paredz, ka viņu prasījumi tiek apmierināti ievērojot vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumus, tostarp noteikumus, kas nosaka, kādā kārtā savstarpēji tiek apmierināti ieguldītāju un kreditoru, kas nav ieguldītāji, prasījumi konkrētajā vērtspapīrošanas programmā. Tādējādi ieguldītāju un citu kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība pēc būtības ir nevis likumiski noteikta, bet gan līgumiski regulēta.
Mērķa apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Maksātnespējas likuma normām.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
21.02.2022. - 07.03.2022.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu.
Fiziskās personas
- Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo tiesiskais regulējums paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, tostarp, ieguldītājus, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, tostarp, ieguldītājus, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Juridiskās personas
- Ieguldītāji un citi kreditori iniciatora un vērtspapīrošanas sabiedrības maksātnespējas procesā.
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iniciatora kreditori, jo tiesiskais regulējums paredz aizliegumu iniciatora maksātnespējas procesā apstrīdēt vai prasīt atzīt par spēkā neesošiem ar vērtspapīrošanas sabiedrību noslēgtos darījumus. Tādējādi tiek ietekmēta iniciatora kreditoru iespēja saņemt sava prasījuma apmierinājumu pilnā apmērā.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Tāpat likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru vērtspapīrošanas sabiedrības kreditoru, jo tiesiskais regulējums paredz to, ka kreditoru apmierināšanas kārtība tiek noteikta vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumos, proti, tā ir līgumiski, nevis likumiski noteikta.
Sagatavoja
Gunvaldis Davidovičs (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
22.02.2022. 09:08
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts