Sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

Publiskā apspriešana

Spēkā esošais KL regulējums nepilngadīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības joprojām pēc būtības balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un ne vienmēr nodrošina pietiekami elastīgu un nepilngadīgā interesēm atbilstošu valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu. Krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošākus līdzekļus. Praksē nepietiekami tiek izmantotas iespējas agrīnās kriminālprocesa stadijās piemērot alternatīvus risinājums, tostarp izbeigt kriminālprocesu pret nepilngadīgo un piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādējādi nepamatoti iesaistot nepilngadīgo ilgstošā kriminālprocesā un tiesvedībā. 

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un novirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Darba grupā tika atbalstīti grozījumi KL un KPl, kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. 
 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija)  3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā  (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā  norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka pārvirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka pārvirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot pārvirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Pārvirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA)  2022. gada pētījumā uzsvērts, ka  bērnu pārvirzīšanas mehānismi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā,[2] mērķu sasniegšanai, jo tie sekmē bērna tiesību efektīvu īstenošanu kriminālprocesā un veicina bērna interesēm atbilstošu, samērīgu un audzinošu tiesvedību.[3] FRA pētījumi apliecina, ka kriminālprocesa uzsākšana vai dalība kriminālprocesā nepilngadīgai personai pati par sevi var radīt būtiskas negatīvas sekas, tostarp emocionālu stresu, nesapratni par procesu, bailes no institūcijām un atsvešināšanos no tiesību sistēmas.[4] FRA veiktās intervijas ar bērniem norāda, ka bērni kriminālprocesu bieži uztver kā sodīšanas mehānismu, nevis kā procesu, kura mērķis ir palīdzēt izprast savas rīcības sekas vai nodrošināt aizsardzību.[5] Pētījumi arī liecina, ka pat gadījumos, kad formāli tiek piemērotas procesuālās garantijas, tās praksē ne vienmēr spēj kompensēt paša kriminālprocesa negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo labsajūtu un attīstību, ja process nav pielāgots bērna vecumam, briedumam un vajadzībām.[6]
Minētais ir akcentēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācijas CM/Rec(2008)11 (turpmāk – Rekomendācija) 23.1. un 23.2. punktā, kuri nosaka, ka visos posmos, kad tiek lemts par nepilngadīgajiem piemērojamajiem sodiem un ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī to izpildes posmos jābūt pieejamam plašam pasākumu klāstam, kas pielāgots nepilngadīgo dažādiem attīstības posmiem, un ka prioritāte piešķirama tādiem līdzekļiem un pasākumiem, kuriem ir audzinoša un uz uzvedības korekciju vērsta pieeja.[7]
Tāpat Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF informatīvajā ziņojumā “Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia” (turpmāk – Ziņojums) norādīts, ka nepilngadīgo pārvirzīšana no formālas tiesvedības var mazināt stigmatizāciju un veicināt bērna reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt Ziņojumā uzsvērts, ka bērna vajadzībām pielāgoti pārvirzīšanas pasākumi, īpaši, ja tie tiek piemēroti agrīni, var mazināt atkārtota likumpārkāpuma un stigmatizācijas risku.[8]


[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en

[2]    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 132, 21.05.2016., 1.-20. lpp., īpaši 4., 6., 18. un 20. apsvērums un 3., 4. un 5. pants.

[3]    European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2022). Children as suspects or accused persons in criminal proceedings – Procedural safeguards. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/children-criminal-proceedings.

[4]    Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Child‑friendly justice – Perspectives and experiences of professionals on children’s participation in civil and criminal judicial proceedings in 10 EU Member States, 2015. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2015/child-friendly-justice-perspectives-and-experiences-professionals-childrens

[5]    European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2017). Child‑friendly justice: Perspectives and experiences of children involved in judicial proceedings. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-child-friendly-justice-children-s-perspective_en.pdf

[6]    Turpat.

[7] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācija CM/Rec(2008)11. Pieejama: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%2209000016805d2716%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}

[8] Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda informatīvais ziņojums “Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia”. Pieejams: https://www.unicef.org/eca/media/27691/file/Five%20Advocacy%20Briefs%20on%20Child%20Justice%20&%20Ch
 

Krimināltiesības; Krimināltiesību politika

-

11.09.2026. - 25.09.2026.

Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
 

-

-

Valts Romeo Stolers (TM)

Anda Smiltēna (TM)

11.09.2026. 15:39