Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Repatriācijas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Gan pirms, gan, it īpaši, pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā, atbildīgās institūcijas konstatējušas Krievijas Federācijas pilsoņu intereses pieaugumu par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr.599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” noteiktais vai 13.Saeimas 2022.gada 22.septembrī pieņemtais likums "Grozījumi Imigrācijas likumā", pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – Latvijas pārstāvniecības) pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.
Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Repatriācijas likumu, kas Latvijā stājies spēkā 1995. gada 24. oktobrī.
Pašreizējā situācija repatriācijas jomā detalizēti izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Repatriācijas likumu" (22-TA-3042), kas 2023.gada 10.janvārī izskatīts Ministru kabineta sēdē.
Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr.599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” noteiktais vai 13.Saeimas 2022.gada 22.septembrī pieņemtais likums "Grozījumi Imigrācijas likumā", pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieaug Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (turpmāk – Latvijas pārstāvniecības) pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – PMLP) pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem.
Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Repatriācijas likumu, kas Latvijā stājies spēkā 1995. gada 24. oktobrī.
Pašreizējā situācija repatriācijas jomā detalizēti izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Repatriācijas likumu" (22-TA-3042), kas 2023.gada 10.janvārī izskatīts Ministru kabineta sēdē.
Mērķa apraksts
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Politikas jomas
Migrācijas politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
23.01.2023. - 07.02.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par normatīvā akta projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- diaspora
Skaidrojums un ietekme
Ārzemnieku, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā turpmāk norisināsies saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto regulējumu (saņemot termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem), savukārt, Latvijas pilsoņu gadījumā tiks piemēroti Diasporas likumā ietvertie atbalsta pasākumi.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ilze Briede (PMLP)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
24.01.2023. 08:17
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts