Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Grozījumi, lai saskaņotu noteikumus ar Bāriņtiesu likumu:
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām.
2. Grozījumi saistībā ar audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nodrošināšanu:
Informācijas apjomu, kāds bāriņtiesām ir jāsagatavo par audžuģimenēm, kurās ir pieejamas brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 4.s eptembra noteikumi Nr. 354 “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi”. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmu "Audžuģimeņu informācijas sistēma" ir plānots likvidēt. Tādējādi bāriņtiesām vairs nebūs pieejami vispārsaistoši priekšraksti par to, kādus datus par audžuģimenēs esošajām brīvajām vietām ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bāriņtiesām ir pienākums apstrādāt.
3. Grozījumi saistībā ar personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņu pienākumu pildīšanai uzskaites nodrošināšanu:
Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai sniegts ieteikums izvērtēt iespēju aktualizēt jautājumu par aizbildņu reģistra izveidi, kas būtu pieejams bāriņtiesām un kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai arī ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai, bet vēl nav uzņēmušas bērnu ģimenē, tādā veidā nodrošinot, ka gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē. Savukārt, gadījumos, kad bērnam tiek nodibināta aizbildnība un iecelts aizbildnis – aizbildnis ir persona, kas pārstāv bērna tiesības un intereses jebkurā jautājumā, proti, aizbildnis pilda Civillikumā noteiktos vecāku pienākumus pret bērnu līdz brīdim, kamēr vecākiem tiek atjaunotas pārtrauktās bērna aizgādības tiesības un bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai arī līdz bērna pilngadībai.
4. Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Valsts kontroles 2019.gada ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” ieteikumos norādīts, ka Labklājības ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē, ir jāgatavo ne tikai par bērnu aprūpes iestādēs, bet arī par audžuģimenēs ievietotiem bērniem. Minētais ieteikums izvirzīts ar mērķi, lai tiktu nodrošināts, ka visos gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes veids, un tiktu veicināts tas, ka bērna ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pastāvīgā ģimeniskā vidē. Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumā norādīto, ir izstrādājusi veidlapu – “Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu” (skatīt: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-barintiesas-loma-deinstitucionalizacijas-procesa). Izstrādātajā veidlapā detalizēti norādīts, kāda informācija bāriņtiesai ir jānoskaidro, meklējot piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu bērnam – audžuģimenē vai pie aizbildņa, papildus norādot iemeslus, kādēļ tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Šobrīd normatīvi nav noregulēts bāriņtiesas pienākums, regulāri atjaunināt informāciju par iespēju bērnam ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pie aizbildņa.
5. Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences: No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tiek paplašinātas iestādes funkcijas.
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām.
2. Grozījumi saistībā ar audžuģimenēs pieejamo brīvo vietu uzskaites nodrošināšanu:
Informācijas apjomu, kāds bāriņtiesām ir jāsagatavo par audžuģimenēm, kurās ir pieejamas brīvas vietas ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 4.s eptembra noteikumi Nr. 354 “Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi”. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmu "Audžuģimeņu informācijas sistēma" ir plānots likvidēt. Tādējādi bāriņtiesām vairs nebūs pieejami vispārsaistoši priekšraksti par to, kādus datus par audžuģimenēs esošajām brīvajām vietām ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bāriņtiesām ir pienākums apstrādāt.
3. Grozījumi saistībā ar personu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņu pienākumu pildīšanai uzskaites nodrošināšanu:
Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai sniegts ieteikums izvērtēt iespēju aktualizēt jautājumu par aizbildņu reģistra izveidi, kas būtu pieejams bāriņtiesām un kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai arī ar bāriņtiesas lēmumu ir atzītas par atbilstošām aizbildņa pienākumu pildīšanai, bet vēl nav uzņēmušas bērnu ģimenē, tādā veidā nodrošinot, ka gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts ārpusģimenes aprūpe ģimeniskā vidē. Savukārt, gadījumos, kad bērnam tiek nodibināta aizbildnība un iecelts aizbildnis – aizbildnis ir persona, kas pārstāv bērna tiesības un intereses jebkurā jautājumā, proti, aizbildnis pilda Civillikumā noteiktos vecāku pienākumus pret bērnu līdz brīdim, kamēr vecākiem tiek atjaunotas pārtrauktās bērna aizgādības tiesības un bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai arī līdz bērna pilngadībai.
4. Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Valsts kontroles 2019.gada ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” ieteikumos norādīts, ka Labklājības ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē, ir jāgatavo ne tikai par bērnu aprūpes iestādēs, bet arī par audžuģimenēs ievietotiem bērniem. Minētais ieteikums izvirzīts ar mērķi, lai tiktu nodrošināts, ka visos gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes veids, un tiktu veicināts tas, ka bērna ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pastāvīgā ģimeniskā vidē. Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumā norādīto, ir izstrādājusi veidlapu – “Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu” (skatīt: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-barintiesas-loma-deinstitucionalizacijas-procesa). Izstrādātajā veidlapā detalizēti norādīts, kāda informācija bāriņtiesai ir jānoskaidro, meklējot piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu bērnam – audžuģimenē vai pie aizbildņa, papildus norādot iemeslus, kādēļ tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Šobrīd normatīvi nav noregulēts bāriņtiesas pienākums, regulāri atjaunināt informāciju par iespēju bērnam ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pie aizbildņa.
5. Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences: No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tiek paplašinātas iestādes funkcijas.
Mērķa apraksts
Saskaņot noteikumos ietverto tiesisko regulējumu ar Bāriņtiesu likumu; papildināt noteikumos reglamentētos lietu reģistrus un tajos ietveramo informāciju un precizēt: ar lietu nomenklatūru saistītos jautājumus; tiesisko regulējumu saistībā ar bāriņtiesu kompetencēm, ja persona maina dzīvesvietas pašvaldību; ar administratīvās lietas izskatīšanu saistītos jautājumus; tiesisko regulējumu saistībā ar ziņu izgūšanu no citām informācijas sistēmām, reģistriem un datu bāzēm; informāciju, kādu bāriņtiesai ir pienākums aktualizēt par bērnu, kurš ievietots audžuģimenē.
Politikas jomas
Bērnu un ģimenes politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
26.04.2024. - 12.05.2024.
Informācija
Sabiedrības līdzdalības ietvaros ienteresētajām pusēm tiks nodrošināta iespēja piedalīties tiesību akta projekta apspriešanā un, ja nepieciešams, tā pilnveidē
Fiziskās personas
- bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni
- personas, kuras vēlas strādāt bāriņtiesā
- audžuģimenes, tajā skaitā specializētās audžuģimenes
- aizbildņi un personas, kuras atzītas par piemērotām pildīt aizbildņa pienākumus
Skaidrojums un ietekme
Skat. sadaļu "Sākotnēji identificētās problēmas apraksts"
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Lauris Neikens (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
26.04.2024. 12:49
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts